kauslis2
kauslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, hipotētisks vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kauslis | kaušļi |
| Ģen. | kaušļa | kaušļu |
| Dat. | kauslim | kaušļiem |
| Akuz. | kausli | kaušļus |
| Lok. | kauslī | kaušļos |
Tāds, kas ātri nokausē, nogurdina.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "NHL nav tā, ka vienā komandā būtu pieci kaušļi.
- Neesmu kauslis, bet visam ir savas robežas, arī valstīm.
- Pedagoģe, lai bērnus izšķirtu, sasitusi kopā divu kaušļu pieres.
- Par to arī viņš visspēcīgāk dabūjis just abu kaušļu dusmu izvirdumu.
- Kauslis izstiepa roku, bet ar otru nelaida vaļā šņukstošo meiteni.