nobrīnēt
nobrīnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobrīnēju | nobrīnējam | nobrīnēju | nobrīnējām | nobrīnēšu | nobrīnēsim |
| 2. pers. | nobrīnē | nobrīnējat | nobrīnēji | nobrīnējāt | nobrīnēsi | nobrīnēsiet, nobrīnēsit |
| 3. pers. | nobrīnē | nobrīnēja | nobrīnēs | |||
Pavēles izteiksme: nobrīnē (vsk. 2. pers.), nobrīnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrīnējot (tag.), nobrīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobrīnētu
Vajadzības izteiksme: jānobrīnē
Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pīlādzis sargā pret ļaunu, un mazu gabaliņu dedzināta, Jāņos lauzta, pīlādža zara pievienoja mazuļa pirmajai vanniņai, lai bērniņu neviens nevarētu nobrīnēt.
- Nobrīnēts bērns jāmazgā trīs piektvakari ūdenī , kurā ielikti mirona kauli
- Lai bērnu nenobrīnētu , to nerādīja svešiem , bet , ja nu kāds sāka susināties
- Nobrīnētu bērnu liek sapūst
- Ja kāda sieviete guļ nedēļās un citas sievietes viņu apmeklē un , apskatīdamas bērnu, savā starpā runā: " ai, tas gan ir skaists bērns", [prūši] domā, ka bērns ticis nobrīnēts un tādēļ mirs.