nobrīnīt
nobrīnīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nobrīnīju | nobrīnījam | nobrīnīju | nobrīnījām | nobrīnīšu | nobrīnīsim |
2. pers. | nobrīnī | nobrīnījat | nobrīnīji | nobrīnījāt | nobrīnīsi | nobrīnīsiet, nobrīnīsit |
3. pers. | nobrīnī | nobrīnīja | nobrīnīs |
Pavēles izteiksme: nobrīnī (vsk. 2. pers.), nobrīnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrīnījot (tag.), nobrīnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobrīnītu
Vajadzības izteiksme: jānobrīnī
nobrīnīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nobrīnu | nobrīnām | nobrīnīju | nobrīnījām | nobrīnīšu | nobrīnīsim |
2. pers. | nobrīni | nobrīnāt | nobrīnīji | nobrīnījāt | nobrīnīsi | nobrīnīsiet, nobrīnīsit |
3. pers. | nobrīna | nobrīnīja | nobrīnīs |
Pavēles izteiksme: nobrīni (vsk. 2. pers.), nobrīniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrīnot (tag.), nobrīnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobrīnītu
Vajadzības izteiksme: jānobrīna
Pēc māņticīgo priekšstatiem – apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko viņš novēro cilvēku vai lopu nobrīna jeb uzslavē un t
- Bērnam ar netīro villā nīti no šūpuļa ņemot muti slauka , lai viņu nevar nobrīnīt
- Ja kāds apbrīno , tad va jaga viņam acīs spļaut , jo tad ne nobrīnīs
- Kad bērns nobrīnīts , tad no 3 durvju paslieksnēm jāņem 3 naža gali smilšu , ar ku ām bērns jānomazgā
- Mazus bērnus nevar rādīt svešiem cilvēkiem , jo kāds var bērnus noskatīt ar ļaunām acīm , jeb arī tos nobrīnot