nobrist
nobrist 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nobrienu | nobrienam | nobridu | nobridām | nobridīšu | nobridīsim |
2. pers. | nobrien | nobrienat | nobridi | nobridāt | nobridīsi | nobridīsiet, nobridīsit |
3. pers. | nobrien | nobrida | nobridīs |
Pavēles izteiksme: nobrien (vsk. 2. pers.), nobrieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrienot (tag.), nobridīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobristu
Vajadzības izteiksme: jānobrien
1.Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
2.lieto: reti Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu laikos viņš te dažu sezonu nobrida par oficiantu, atceries?
- Papīra ziedi nenovīst, tiem nenobrist ziedlapiņas.
- Ir dienas, kad nepietiek jaudas, lai no otrā stāva nonestu sagrabējušo holandieti un aizmītos līdz darbam, un ir dienas, kad mierīgi var svelmē nobrist pārdesmit kilometru pa aizaugušiem mežiem, gandrīz aizmirstot par sāpēm, tirpšanu, krampjiem un reiboņiem.
- Nobrienu kilometru pa sniegu un esmu pārkarsis, jērene kož pierē.
- Pēc 300 nobristajiem metriem taciņa apsīka, tās vietā turpinājās ciešs krūmu mūris.