dzirkste2
dzirkste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzirkste | dzirkstes |
| Ģen. | dzirkstes | dzirkšu |
| Dat. | dzirkstei | dzirkstēm |
| Akuz. | dzirksti | dzirkstes |
| Lok. | dzirkstē | dzirkstēs |
novecojis; parasti formā: vienskaitlis Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savai kaķenei sacerēju skaņdarbu " Dzirkste", skatos, ka arī Rainis bieži piemin vārdu “ dzirkste”.
- 28.3. iestrādāti optiski mainīgas krāsas elementi ar dzirkstes efektu;
- Savus rakstus parakstīja ar pseidonīmu " Dzirkste".
- Par vārdu dzirkstele ( blakus dzirkste) – domā, ka tā laikam ir veca deminutīva forma, kas izplatīta tikai latviešu valodā.
- Ērģemes izloksnes piemēros minēts, ka spaidīt ‘spaidot apvārdot’ varēja rozes, augoņus, dzirkstes un vēderu ( Laumane 1998:94).