smāķis
smāķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smāķis | smāķi |
| Ģen. | smāķa | smāķu |
| Dat. | smāķim | smāķiem |
| Akuz. | smāķi | smāķus |
| Lok. | smāķī | smāķos |
Avoti: LLVV, Žrg, KV, VV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ei, es tev noliešu ar smāķi visu ģīmīti, visu tavu fantastiski noskūto galviņu!
- Atšķirībā no vīriešiem sievietēm un bērniem ar melno smāķi tiek notriepti vien degungali, acu dobumi un vaigi.
- Viņi, nabadziņi, atkal bija izsalkuši, un zivju bumbiņas bija beigušās, un tas pretīgais smāķis kārbiņā arī!
- Lai pati uz sevi paskatās – ģīmis izkrāsots kā septiņi nāves grēki un vēl iedrošinās man, kas nekādus importa smāķus sejai ne tuvu nelaiž, tikai ziepes un ūdeni, aizrādīt par ādas stāvokli...
- Un tādēļ viņai nācās aiziet no turienes, kur vienmēr tik mājīgi smaržoja pēc kārklu stiebriem un labi apžuvuša koka, un arī vēl pēc tā piķim līdzīgā, melnā smāķa, ar ko melnīgsnējais puisis ik dienas eļļoja savu ēvelmašīnu.