elektrolīts
elektrolīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; jomas: fizika, ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | elektrolīts | elektrolīti |
Ģen. | elektrolīta | elektrolītu |
Dat. | elektrolītam | elektrolītiem |
Akuz. | elektrolītu | elektrolītus |
Lok. | elektrolītā | elektrolītos |
1.Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
Stabili vārdu savienojumiCietie elektrolīti.
- Cietie elektrolīti vārdkoptermins — kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos
1.1.jomas: elektrotehnika, tehnika Skābes vai sārma šķīdums ūdenī, kuru iepilda elektriskajos akumulatoros; dažādu sāļu un skābju šķīdumi, kurus lieto elektrolītiskajās vannās u. c.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nieru bojājums skar caurulīšu sistēmu un ir saistīts ar elektrolītu zaudēšanu.
- Samazinoties elektrolīta pH, palielinās nanocaurulīšu augšanas ātrums [59].
- Procesa veikšana PEG600 ( polietilglikolu) saturošā elektrolītā palielina fotokatalizatora SSA.
- Noteiktās kapacitātes tika izskaitļotas ņemot vērā elektroda sauso masu bez elektrolīta.
- Autoražotāji nodarbosies ar jaunu materiālu meklēšanu katodiem, anodiem un elektrolītiem.