grūznis2
grūznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grūznis | grūžņi |
| Ģen. | grūžņa | grūžņu |
| Dat. | grūznim | grūžņiem |
| Akuz. | grūzni | grūžņus |
| Lok. | grūznī | grūžņos |
Kaut kas sagrūsts (kaņepes, kartupeļi).
Avoti: KV, ME