kūls1
kūls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūls | kūli |
| Ģen. | kūla | kūlu |
| Dat. | kūlam | kūliem |
| Akuz. | kūlu | kūlus |
| Lok. | kūlā | kūlos |
1.Kuls 1(1), klons 1(1).
2.Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
3.Cieta purva zāle.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ceru palikt tāds kūls.
- Mega supa dupa kūlais plāns, bet vai tas izdosies?
- Paiec tik pat kūls kā šī datora mātesplate!
- Sēčeņu baseini – izreklamēti kā kūlākie Ungārijā, dārgi, bet nekas ja jau tik labi jāieiet.
- Kuram jau nu nekādi nespīd pievērst sev daiļavu skatienus, jo viņam nav nedz laba mašīna, nedz kūlais mobilais ļerksteklis.