kājgals
kājgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājgals | kājgali |
| Ģen. | kājgala | kājgalu |
| Dat. | kājgalam | kājgaliem |
| Akuz. | kājgalu | kājgalus |
| Lok. | kājgalā | kājgalos |
1.apvidvārds Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
2.Kājgalis.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam viņi apgāja raganai apkārt un tuvojās no kājgala, taču nekā nepaguva ievērot.
- Vajadzētu izsludināt palātas konkursu par priecīgāko, bet atziņas bija kājgala pusē gulošās Gunitas darba lauciņš.
- — Tad jau Janai šī būs pirmā reize ar pīpi uz jumta, — atsaucās Gunita no kājgala puses.
- Spēcina bija par maz, tomēr viņam izdevās pacelt vāka kājgali un iebāzt spraugā degunu.
- 162.6.9. ginekoloģiskais krēsls ar noņemamu kājgali vai funkcionālā gulta brahiterapijas izpildīšanai;