kājgalis
kājgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājgalis | kājgaļi |
| Ģen. | kājgaļa | kājgaļu |
| Dat. | kājgalim | kājgaļiem |
| Akuz. | kājgali | kājgaļus |
| Lok. | kājgalī | kājgaļos |
kājgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kājgals | kājgali |
| Ģen. | kājgala | kājgalu |
| Dat. | kājgalam | kājgaliem |
| Akuz. | kājgalu | kājgalus |
| Lok. | kājgalā | kājgalos |
1.Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
1.1.Vieta pie šīs (guļasvietas) daļas, gala.
1.2.Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie viņa kājām guļ mirusi sieviete, nogūlusies uz lielās gultas kājgaļa.
- , sabozās un, apsēdies gultas kājgalī, pieplaka vēsajai loga rūtij.
- Kad pamostos, redzu, ka gultas kājgalī stāv vīrs darba kombinezonā.
- „Brokastis,” es ierunājos un ar ceļiem pieskāros gultas kājgalim.
- Vien dzīparu un vaska lāde Kaijas gultas kājgalī cieši noglabāta.