noskrubināt
noskrubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskrubinu | noskrubinām | noskrubināju | noskrubinājām | noskrubināšu | noskrubināsim |
| 2. pers. | noskrubini | noskrubināt | noskrubināji | noskrubinājāt | noskrubināsi | noskrubināsiet, noskrubināsit |
| 3. pers. | noskrubina | noskrubināja | noskrubinās | |||
Pavēles izteiksme: noskrubini (vsk. 2. pers.), noskrubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskrubinot (tag.), noskrubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskrubinātu
Vajadzības izteiksme: jānoskrubina
1.Skrubinot atdalīt nost.
1.1.Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirojoši bezdarbnieki noskrubina visu noderīgo, atrok kabeļus un izkomplektē konstrukcijas...
- Sērkociņu daļa, kas nebija cukurgailītī nolūza, ar karoti arī neko nevarēja noskrubināt.
- Mēs vērojam krēslaino kazarmu namu, kam laiks noskrubinājis miesu, atsedzot plikus kaulus.
- Viņa bija rūpīgi noskrubinājusi visu ap seju tā, lai pāri paliktu tikai nepieciešamais.
- Nē, to jau viņa saprot, ka, noskrubinot ķieģeļu virskārtu, zelts neatklāsies.