noskrūvēt

noskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Atskrūvēt un noņemt.

2.lieto: pareti Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri