rūnas
rūna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūna | rūnas |
| Ģen. | rūnas | rūnu |
| Dat. | rūnai | rūnām |
| Akuz. | rūnu | rūnas |
| Lok. | rūnā | rūnās |
Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
Stabili vārdu savienojumiRūnu akmens. Rūnu raksts.
- Rūnu akmens vārdkoptermins — akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
- Rūnu raksts vārdkoptermins — senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes
Avoti: LLVV, VsV