bemukts
bemukts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bemukts | bemukti |
| Ģen. | bemukta | bemuktu |
| Dat. | bemuktam | bemuktiem |
| Akuz. | bemuktu | bemuktus |
| Lok. | bemuktā | bemuktos |
1.Behemots.
2.Kaut kas liels.
Avoti: NeV