sūre
sūre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sūre | sūres |
| Ģen. | sūres | sūru |
| Dat. | sūrei | sūrēm |
| Akuz. | sūri | sūres |
| Lok. | sūrē | sūrēs |
1.Sūrme.
2.Kaut kas rūgts, sūrs.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne mazums sūru darba uzdevumu jau no mēneša pirmajām dienām.
- Nevis teorētiskos aprēķinus, bet dzīvē – sūri grūti pelnītu naudu.
- Tikai, mīļais, Tev nāksies sūri grūti un daudz strādāt.
- “Sūri strādāju nākotnei, un man būs viss!”
- Es būšu sēkla, kas apaugļo sūri grūti uzarto vagu.