Paplašinātā meklēšana
Meklējam az.
Atrasts vārdos (512):
- az:1
- azū:1
- kaz:1
- maz:1
- raz:1
- baza:1
- Baza:1
- bazi:1
- daza:1
- dazi:1
- azāns:1
- azars:1
- azeri:1
- azīdi:1
- azīls:1
- azojs:1
- azote:1
- azots:2
- azots:1
- azurs:1
- azūrs:1
- azute:1
- itmaz:1
- nemaz:1
- nimaz:1
- pamaz:2
- pamaz:1
- Abaza:1
- abazs:1
- Apaza:1
- Avaza:1
- bazi-:1
- bazo-:1
- bjazs:1
- blaza:1
- blazē:1
- braz.:1
- crazy:1
- čazga:1
- Čazma:1
- azaids:1
- azandi:1
- azarts:1
- azaute:1
- azauts:1
- azbars:1
- azbārs:1
- azdara:1
- azdiks:1
- azerb.:1
- aziāti:1
- azilis:1
- aznīca:1
- azolla:2
- azolla:1
- azotis:1
- azteki:1
- azvēja:1
- bezmaz:1
- kakraz:1
- opojaz:1
- vismaz:1
- Aazāza:1
- Akjazi:1
- almazi:1
- Armazi:1
- Banaza:1
- bazāls:1
- bazanc:1
- Bazāni:1
- bazārs:1
- bazela:1
- Bazile:1
- bazini:1
- bazio-:1
- bazīti:1
- bazuka:1
- bazuks:1
- bazūne:1
- bazuto:1
- Bikaza:1
- brazda:1
- brazda:2
- brazdu:1
- brazgu:1
- Brjaza:1
- Cazina:1
- Činaza:1
- dadaza:1
- dazagt:1
- dazums:1
- azafija:1
- azaleja:1
- azālija:1
- azazels:1
- azbaras:1
- azbests:1
- azerīns:1
- azgalds:1
- azīmija:1
- azimuts:1
- azneica:1
- azoisks:1
- azonāls:1
- azurīts:1
- abazīns:1
- Alazani:1
- Alazaņa:1
- Alazeja:1
- alazoni:1
- Almazna:1
- almazno:1
- Amazara:1
- amazone:1
- Amazone:1
- amazuli:1
- apvazāt:1
- astazēt:1
- atmazka:1
- atpazīt:1
- atvazāt:1
- Azazēls:1
- bazalts:1
- bazarēt:1
- bazariķ:1
- bazendi:1
- bazions:1
- baznīca:1
- bazūnēt:1
- blazāns:1
- blazēts:1
- Bozjazi:1
- brazdas:1
- brazdāt:1
- brazdēt:1
- brazdot:1
- brazgas:1
- Brazosa:1
- Cerkazi:1
- dadazis:1
- dapazēt:1
- dazināt:1
- Dazkiri:1
- degazēt:1
- diabazs:1
- diazīns:1
- diazoli:1
- diazoma:1
- azbolīts:1
- azkrāsne:1
- azkrekls:1
- azomonas:1
- azorella:2
- azorella:1
- azulēchi:1
- Alcatraz:1
- daudzmaz:1
- abazelis:1
- abrazīvi:1
- abrazīvs:1
- aizvazāt:1
- Akpazara:1
- alkazars:1
- Ambazaka:1
- Ankazobu:1
- Ankazube:1
- Antazave:1
- apmazgāt:1
- Aramazds:1
- aškenazi:1
- atmazgāt:1
- Autazisa:1
- Bazedovs:1
- bazīdija:1
- bazīdijs:1
- bazigēni:1
- bazilika:1
- baziliks:1
- bazilīze:1
- bazīties:1
- bazninca:1
- bazofili:1
- bazofils:1
- bazzania:1
- berukaza:1
- bimbazis:1
- blazarēt:1
- blazdars:1
- blazders:1
- borazons:1
- brazdīns:1
- Brazilja:1
- brazulis:1
- bukazīns:1
- ceļazīme:1
- cerazīns:1
- dadaziņa:1
- damazgāt:1
- daziepēt:1
- diaklazs:1
- diaptazs:1
- diasfaze:1
- azafētida:1
- azaidītis:1
- azartisks:1
- azbestīns:1
- azbestīts:1
- azbestoze:1
- azeotrops:1
- aziātisks:1
- azīdsvins:1
- azimutāls:1
- azorubīns:1
- azotēmija:1
- azotogens:1
- azotoreja:1
- azotūrija:1
- azurofils:1
- Abchazija:1
- Adapazari:1
- aizmazgāt:1
- Alkatraza:1
- Alkatrazs:1
- Almaznija:1
- Amazonasa:1
- Amazonija:1
- amazonīts:1
- ambrazūra:1
- anabazīna:1
- anabazīns:1
- ārbaznīca:1
- Artavazds:1
- augšnazis:1
- Baltazars:1
- bambaziņš:1
- bazalioma:1
- bazaments:1
- Bazardara:1
- Bazardizi:1
- bazarovaķ:1
- Bazavluka:1
- bazilekts:1
- Bazilikas:1
- bazilisks:1
- baznīcājs:1
- baznicāns:1
- baznīcēns:1
- baznīciņa:1
- bazogrāfs:1
- bazūnists:1
- Bejpazari:1
- besazieda:1
- bikazītis:1
- bioplazma:1
- Bjerazino:1
- Blazeviči:1
- blazierēt:1
- Bogazkeja:1
- bombazīns:1
- brazdenēt:1
- brazdinēt:1
- Brazīlija:1
- brazilīns:1
- čortakaza:1
- dazagties:1
- dazimetrs:1
- debeskaza:1
- diaklazes:1
- diapazons:1
- diazonāls:1
- azartspēle:1
- azbozurīts:1
- azelastīns:1
- azobenzols:1
- azokarmīns:1
- azolakmuss:1
- azotometrs:1
- joptvoiraz:1
- Abdelazīzs:1
- Abumombazi:1
- afroaziātu:1
- Ahuramazda:1
- aizbazūnēt:1
- aizbrazdāt:1
- aizdrazgāt:1
- akromazija:1
- aksoplazma:1
- algospazma:1
- aloksazīns:1
- altazimuts:1
- ameraziāts:1
- apfantazēt:1
- apsazīties:1
- apvazāties:1
- arhiplazma:1
- atpazīšana:1
- atsazities:1
- atvazāties:1
- aunazirnis:1
- ballīškaza:1
- Battalgazi:1
- Bazilikata:1
- bazilikums:1
- baziogloss:1
- baziotribs:1
- bazipetāls:1
- baznīcānis:1
- baznīcceļš:1
- baznīctēvs:1
- bazocitoze:1
- bazofilija:1
- bazofobija:1
- bazoplazma:1
- bazuļnieki:1
- biparazīts:1
- blazdoties:1
- Boldumsaza:1
- Brazavilla:1
- brazdaiķis:1
- brazdavāks:1
- brazdoties:1
- brazīlieši:1
- burvjlazda:1
- buržoazija:1
- centipuazs:1
- cerazinoze:1
- citoplazma:1
- dazināties:1
- dazvelties:1
- degazācija:1
- degazators:1
- degazēšana:1
- degazētājs:1
- Derepazari:1
- devazācija:1
- diazoamīni:1
- diazogrupa:1
- azatioprīns:1
- azbestvizla:1
- azbotermīts:1
- azbotrepels:1
- azonalitāte:1
- azotobacter:1
- Adildževaza:1
- Aivazovskis:1
- aizvazāties:1
- Alkatraziša:1
- anaplazmoze:1
- anazotūrija:1
- angiospazma:1
- antanaklaze:1
- antinvazīns:1
- antinvazīns:2
- antronazāls:1
- apmazgāties:1
- apoplazmija:1
- Arvjakrjazs:1
- Asisbrazila:1
- atbrazdinēt:1
- atpazīstams:1
- augšbaznīca:1
- austrazieši:1
- bārdasnazis:1
- bārdstrazds:1
- bazedovisks:1
- bazedovisms:1
- bazeoloģija:1
- bazifaciāls:1
- bazinaziāls:1
- bazirhināls:1
- baznīcdiena:1
- Baznīcezers:1
- baznīckalns:1
- Baznīckalns:1
- baznīckrogs:1
- baznīckungs:1
- baznīclaiks:1
- baznīcļauži:1
- baznīcnieks:1
- Baznīcvalks:1
- Bazoņgrāvis:1
- biliprazīns:1
- bioplazmīns:1
- Bogazlijana:1
- borvazelīns:1
- brīvbaznīca:1
- būrīšslazdi:1
- cikliņnazis:1
- ciklospazma:1
- deitoplazma:1
- Demirkaziks:1
- dentonazāls:1
- deutoplazma:1
- diazometāns:1
- azbestpapīrs:1
- azbestplasti:1
- azbofinieris:1
- azelaīnskābe:1
- azerbaidžāņi:1
- azigogrāfija:1
- azoospermija:1
- azotobakters:1
- abrazivitāte:1
- aitmazgāšana:1
- āizazālētiēs:1
- aizbrazdinēt:1
- akmeņstrazds:1
- antiplazmīns:1
- apsaziesties:1
- apsazināties:1
- atsazvelties:1
- augstbaznīca:1
- austroaziāts:1
- Bahrelazarka:1
- Bahrelgazāla:1
- bazīdijsēnes:1
- bazifikācija:1
- bazihromiola:1
- bazikraniāls:1
- bazilaterāls:1
- bazisfenoīds:1
- baznīcgājējs:1
- baznīcļaudis:1
- Beloglazovka:1
- betametazons:1
- blastobazīdi:1
- blazdarēties:1
- blazderēties:1
- bronhospazma:1
- ceļazvaigzne:1
- centroplazma:1
- citoplazmons:1
- cituloplazma:1
- dasazvelties:1
- Dernekpazari:1
- diastazogēns:1
- diastazolīns:1
- diazoaminoli:1
- azbestcements:1
- azbestkartons:1
- azbestšīferis:1
- azbodiatomīts:1
- azbohetinakss:1
- azboplastiķis:1
- azbovoloknīts:1
- azokrāsvielas:1
- aizazviegties:1
- Ancirambazaha:1
- angioektazija:1
- Athārānhazāri:1
- atpazīstamība:1
- atsamazgāties:1
- automazgātava:1
- automazgātuve:1
- automazohisms:1
- bazibranhiāls:1
- bazīdijķērpji:1
- bazīdijsporas:1
- bazihromatīns:1
- bazilomentāls:1
- bazitemporāls:1
- beklometazons:1
- benzimidazols:1
- bezrazmernaja:1
- Bjelaazjorska:1
- blastobazidae:1
- blefarospazma:1
- burvjlazdaugi:1
- četrdiapazonu:1
- daktilospazma:1
- deiteroplazma:1
- deksametazons:1
- azbestfinieris:1
- azbotekstolīts:1
- azīnkrāsvielas:1
- azosavienojumi:1
- azotifiksācija:1
- azotobakterīns:1
- aizfantazēties:1
- Ambatundžazaka:1
- amfibolazbests:1
- apakšdiapazons:1
- Astrahanbazara:1
- Balmazūjvāroša:1
- bazidiomicētes:1
- bazioalveolārs:1
- baznīctiesības:1
- bazocitopēnija:1
- bazoerotricīts:1
- benzodiazepīni:1
- benzodiazepīns:1
- ceļotājstrazds:1
- ceruloplazmīns:1
- desmoneoplazma:1
- azerbaidžānieši:1
- azosametināšana:1
- aizbrazdinēties:1
- Austrumkazahija:1
- autodegazācijas:1
- baziarahnoidīts:1
- baznīcaspriekša:1
- beloglazovcieši:1
- bezdelīgstrazds:1
- citoplazmatisks:1
- deitoplazmolīze:1
- beloglazovkietis:1
- azoksisavienojumi:1
- bazilobregmatisks:1
- baziparahromatīns:1
- bazometahromofils:1
- diazoaminobenzols:1
- Austrumazerbaidžāna:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9999):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- vāze _Waze_ aplikācija.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
- bambino (mazs) bērns; zīdainis.
- (nav) ne kapeikas (nav) nemaz naudas.
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- menza (Studentu) kopgalds; azaids.
- aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt.
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
- Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā.
- abrazīva pasta abrazīva pulvera un konsistentas masas maisījums.
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam.
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
- Abza Abze, Mazās Juglas pieteka.
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- frinoderma Ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi. A avitaminozes pazīme.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
- razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu.
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu.
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu.
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums.
- šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm.
- bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām.
- benausis Aita ar mazām, īsām ausīm.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- aitmazgāšana Aitu mazgāšana.
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā.
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
- aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- aizdipāt Aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizbumburēt Aiziet maziem solīšiem.
- aizņirpāt Aiziet maziem solīšiem.
- šļūkt Aiziet, pazust.
- aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
- allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- aizderglīt Aiznest, aizvazāt.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- aizklūgāt Aizvazāties.
- nolempēt Aizvilkties, aizvazāties.
- Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā.
- Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- meitas uzņēmums akciju sabiedrība, kurā citai akciju sabiedrībai pieder vismaz puse akciju kapitāla.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
- Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
- komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā.
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem).
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
- Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- Alcatraz Alkatrazs.
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- bārkši Alkšņu, lazdu skaras.
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
- maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
- mappa Altāra sega katoļu baznīcā.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone.
- Alocasia x amazonica Amazones alokāzija.
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- karaliskā viktorija Amazones viktorija.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- savvaļas karpa Amūras sazāns.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
- mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Cinclus leucocephalus Andu ūdensstrazds.
- īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis.
- esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa.
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis).
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā.
- hipopiēzija Anormāli pazemināts arteriālais spiediens.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis.
- zundurs Apaļīgs mazs zēns.
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- kosuls Apaļkoka strazdu būris.
- ķozars Apaļkoka strazdu būris.
- ķozeris Apaļkoka strazdu būris.
- ķozis Apaļkoka strazdu būris.
- kozuls Apaļkoka strazdu būris.
- kūzuls Apaļkoka strazdu būris.
- kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis.
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
- apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
- Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos.
- Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā.
- Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
- Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
- Līčupe Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs.
- Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
- Kalvciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
- Vilkastciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā.
- Kalēji Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā.
- Lakšciems Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā.
- Atari Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā.
- Iļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā.
- Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā.
- Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs.
- Āpēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā.
- Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā.
- Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā.
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā.
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
- Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Aprāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Bitāni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā.
- Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
- Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā.
- Pikslauki Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā.
- Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā.
- Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā.
- Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
- Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā.
- Dienvidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā.
- Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
- Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā.
- Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Dacvari Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Dostas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Grēveles Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Kadilas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Otte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Ruķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Tarlapi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Vecanna Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
- Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Adrakaši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Beja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Bundzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Kanaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Lenkava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Putāni Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Rečiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Saļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Siseņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Struņķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Vecputrene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Visikums Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Ievedne Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Mežtekas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Ežupalte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Golovkina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Klaškina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Poļakova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Putrovka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Steržinova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Tupicene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
- Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā.
- Ādams Apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā.
- Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā.
- Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā.
- Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
- Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā.
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā.
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Arone Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Auziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā.
- Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Cielavas Apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
- Peisova Apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas novadā.
- Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā.
- Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ciganova Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Egļeva Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā.
- Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā.
- Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā.
- Brunava Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Augškalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Bardžūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Grigani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Irbēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Rākani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Šķirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Stiļķene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tervidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Tunkūni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Valteķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Zluktene Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Ārce Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Bangas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Mēmele Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Pumpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Ciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Dāliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Guntas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Kundziņkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Rudzukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Strēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Veizes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Brukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
- Birzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Bukubirzs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazbirzgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Mazkrievgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pamūša Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pograniča Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Taumaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Dzimtmisa Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Airītes Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Juknišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lībieši Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Lielsvirkale Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Rudeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Viteikas Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Jāņukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā.
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā.
- Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
- Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
- Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
- Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
- Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā.
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
- Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
- Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā.
- Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā.
- Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
- Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā.
- Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā.
- Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
- Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
- Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
- Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
- Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
- Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Graši Apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā.
- Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā.
- Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
- Papuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā.
- Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
- Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā.
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
- Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
- Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
- Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
- Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā.
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Ausātas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Ļukas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Slagūne Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Bērzkrasti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā.
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Līvi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Mazbiksti Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Bitenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
- Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Parūķis Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Līdumi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Lielapgulde Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā.
- Ābeles Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Ālave Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Baldonas Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Skujaine Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Vecvagares Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā.
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
- Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
- Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā.
- Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā.
- Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā.
- Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā.
- Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
- Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā.
- Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā.
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
- Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
- Abragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā.
- Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
- Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā.
- Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā.
- Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā.
- Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā.
- Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā.
- Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā.
- Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Lejasandži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Līves Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Šļaukas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Vienvārstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Kanciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Ķempji Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Pērlis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Saltupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Svilāres Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Tīrumkleivas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Tirzieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā.
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi.
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Agrumi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Grīvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Kaipi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Obrova Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Siladzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Ušuri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Aļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Amši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Andriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Cinci Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Čipati Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Dūre Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Grēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Ķilpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kožas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Krampani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kručki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Majani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Mālmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Oldermaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Paideri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Silamiķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Skujenieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Staidi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Umari Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Viešķeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Viģubi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zellenes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Aurava Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Kordona Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Lešķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Vārpiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Zāģernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā.
- Elstes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Grauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Grimnauži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Gužilas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Ievāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Kāmieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Kolanģi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Pieti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Rodzupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Stapāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Strēbeles Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Velēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Lāčplēši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Medņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Putrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Stancmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Āboliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
- Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
- Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Alsupes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Indrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Jaunaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Kalvīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Liepas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Peļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Vecaduliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Virāne Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā.
- Raņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas novadā.
- Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā.
- Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
- Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
- Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas.
- Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Vecumi Apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā.
- Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā.
- Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā.
- Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā.
- Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā.
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naudēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Roci Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā.
- Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
- Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Brandavas Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
- Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
- Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
- Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
- Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
- Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
- Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā.
- Vējava Apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas.
- Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
- Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā.
- Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
- Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
- Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
- Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā.
- Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā.
- Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
- Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
- Doņikova Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā.
- Rumpļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā.
- Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
- Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Cildi Apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā.
- Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Cimpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
- Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā.
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Soleimi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Auguļova Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
- Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā.
- Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā.
- Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
- Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
- Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
- Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā.
- Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā.
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
- Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā.
- Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā.
- Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā.
- Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
- Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā.
- Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā.
- Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
- Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā.
- Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
- Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā.
- Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
- Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā.
- Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
- Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā.
- Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
- Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
- Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Līcīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Upēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Viekaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Inte Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Jumpravmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Muižkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Pelodas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
- Drieliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
- Tenīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā.
- Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Dūči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Imšas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lauči Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vārzas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Viļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā.
- Dzegužkakts Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Iesalkājas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Oliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Piķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Roperbeķi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Serkuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Slavenes Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Vainiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
- Caunes Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Nadzežda Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā.
- Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Lipuški Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Ragaviki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Rengentova Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Sanaude Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā.
- Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā.
- Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā.
- Jučova Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā.
- Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Ņivņiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Opuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Reiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā.
- Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
- Anapole Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā.
- Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Astenci Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā.
- Gaveiki Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Brodaiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā.
- Stoponi Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ciskāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Kaļvi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Kaniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Līdēre Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Pumpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Šķūri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Jaudzemnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Veczeltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā.
- Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Auziņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Bebri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā.
- Bakani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni.
- Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Grases Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Gribažas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Jaunbakāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Krampāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Laucene Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Mežļaides Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Padoms Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Skutāneļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Tūjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā.
- Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā.
- Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Aburti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Anzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Cekuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Ķepši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Ruķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Sāviena Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Silieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Stopāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Toce Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Randoti Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
- Rēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā.
- Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
- Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
- Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
- Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā.
- Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
- Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
- Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā.
- Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā.
- Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā.
- Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
- Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
- Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
- Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Ieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
- Stūri Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
- Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
- Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
- Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā.
- Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
- Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā.
- Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
- Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā.
- Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
- Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā.
- Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā.
- Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
- Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
- Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
- Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
- Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
- Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Cenkone Apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā.
- Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā.
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures.
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Mazozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novadā 72 km no Ogres un 13 km no Ērgļiem.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
- Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
- Aronijas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Jumpravas pagastā.
- Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Krapesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Aliņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Diedziņš Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Šķērsteni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Vatrāne Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Cēsītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
- Krodzinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā.
- Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
- Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Lielāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Plātere Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Vecķeipene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Vērene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Ogresmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
- Vecogre Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā.
- Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā.
- Jaunzāģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lībieškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Silavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā.
- Viršņukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Aderkaši Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Bēvulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Lakstene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Rasas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Virticēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Zvaigznītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
- Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Arāji apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
- Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
- Berkava Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā.
- Apšukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Birznieki Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Damradi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Grēnes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Ielejas Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Kalmes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Rājumi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
- Raubēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā.
- Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
- Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā.
- Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā.
- Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā.
- Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
- Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
- Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā.
- Stēģi Apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem.
- Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Anspoki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Dzeņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Sanauža Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Antonišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Asinovka Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kategrade Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Giži Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Locinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
- Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
- Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
- Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
- Vaives dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
- Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
- Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā.
- Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
- Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
- Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
- Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā.
- Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
- Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā.
- Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā.
- Treuhi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
- Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Rogozovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
- Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Rogs Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Liuzinīki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
- Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
- Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
- Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā.
- Kacīte apdzīvota vieta (mazciems) Rites pagastā.
- Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā.
- Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Amatnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Nāgelmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā.
- Ūlupji Apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā.
- Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
- Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā.
- Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
- Nida Apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā.
- Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā.
- Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
- Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
- Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā.
- Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
- Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā.
- Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
- Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Bunči Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Piķurgas Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā.
- Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Amberģis Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Garozas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Grīvaiši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Mauri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Ezerkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
- Kalnjāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
- Ropmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
- Brūzilas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Kūdras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pekšņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Pļuras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Rīteļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
- Atvari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Dziras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Meldzere Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Piķeļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
- Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Puķukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Sātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Sesile Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Strazdi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Auniņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
- Lukas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
- Pakalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
- Pūteļkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
- Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā.
- Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Rozes Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā.
- Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
- Lagzdiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
- Tiruļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
- Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
- Benkava Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
- Zaņa Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus.
- Franči Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
- Lībji Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
- Silaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
- Zaņasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
- Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
- Bukupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Būtnāri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Cāļlauks Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Grebūtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Ķiviļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Stālmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Viduskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Višķernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
- Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
- Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
- Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
- Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
- Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
- Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Dalbes Apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā.
- Gāršmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā.
- Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā.
- Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
- Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
- Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā.
- Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā.
- Plānupe Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
- Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
- Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
- Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
- Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Seveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā.
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža".
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā.
- Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā.
- Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā.
- Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tukums Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā.
- Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Bračas Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā.
- Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
- Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
- Cērkste Apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā.
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas.
- Roņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Ruikas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Drandi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Jeberi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā.
- Lembis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
- Žīguri Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Bindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Mārci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Ozoliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Rudaci Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Krūklanti Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Liedulieši Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Prāmnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Rauziņa Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Ruņģi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Vārniņas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Mačāni Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Mālejas Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Pūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Grotūzis Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Jaunbilska Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Lūķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā.
- Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
- Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
- Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā.
- Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā.
- Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā.
- Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā.
- Mucukalns apdzīvota vieta (mazciems) Susāju pagastā.
- Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā.
- Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā.
- Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
- Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
- Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
- Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Cibuļovka Apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
- Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
- Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
- Lube Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža.
- Īve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 24 km no Talsiem.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Brieži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Ezergaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Lielvirbi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Lipsti Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Lūši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Mazvirbi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Pedvāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Režas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Rinkule Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Ambrakas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Anstrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Arkliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Iliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Kaleši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Mazspāre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Mordanga Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Turkmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Dūmciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Grodnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā.
- Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
- Krievragciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā.
- Miegūze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Sārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Vīgrieze Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Čīkstiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Fridriķmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Garlene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Jaunokte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Odre Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Okte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Pilskalnciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Pļavmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Šķēde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Strīķciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Vagargals Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Andumi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Birzmaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Bungciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Gailīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Mazstende Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Sukturi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Kalnradži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Lībe Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Lubeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Popervāle Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Sārkaste Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā.
- Aizklāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā.
- Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Apšuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Birziņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Gravas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Mazstrazde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Saulīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Dārte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Iģene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Klāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Mazsārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Valgalciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Ezerciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Skrunda Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā.
- Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā.
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā.
- Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
- Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā.
- Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
- Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
- Balklāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
- Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Džūkstesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Grauzde Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Ķunduri Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Dārtsmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Pētertāle Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Snapji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Aizas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Bruži Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Pičas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Sautiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Vecsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
- Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Antiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
- Blāzma Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
- Mariņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
- Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Beķermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Daigone Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Galciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Kalnēji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Mazlamiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Meiniķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Putnēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Vidusciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Vildene Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
- Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
- Birztala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
- Birzule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
- Cerība Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
- Plieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
- Vilksala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
- Praviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
- Spirgus Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
- Vīksele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Aizpure Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Gaiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Sēlīši Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Sloklejas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Vecmokas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Vilkāja Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
- Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
- Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
- Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā.
- Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Bazāni Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Dumpiete Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Dzirciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Rindzele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā.
- Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā.
- Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā.
- Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā.
- Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā.
- Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā.
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Bidzi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Oliņas Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
- Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Baužmala Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Daliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
- Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
- Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā.
- Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
- Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
- Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
- Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
- Gulbji Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā.
- Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Irbene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Ūdrande Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
- Dandzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Puzenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Speltes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā.
- Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Amjūdze Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Desuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Leči Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Sise Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā.
- Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā.
- Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā.
- Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā.
- Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā.
- Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
- Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā.
- Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā.
- Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā.
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
- Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
- Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
- Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aiztilte Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā.
- Akmeņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Avikši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Dukuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Kīļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Orlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ozolava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Ščeglova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Stīgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Zirgadobe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā.
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
- Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Mazbojas apdzīvota vieta (skrajciems) Kazdangas pagastā.
- Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Skujetnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Slavīti Apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā.
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā.
- Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā.
- Bankova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā.
- Annasciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
- Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Bojas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Rokaiži apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Štakeldanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Valāta apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Jaunlazdona Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā.
- Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Aizpurves Apdzīvota vieta Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, kas kļuvusi par apdzīvotās vietas (mazciema) "Ķūģi" daļu.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
- Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā.
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas.
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
- Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā.
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
- Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā.
- Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Asparēna apdzīvota vieta Francijā (_Hasparren_, _Hazparne_), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju reģiona rietumu daļā.
- Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos.
- Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī.
- Anbarāna apdzīvota vieta Irānā (_‘Anbarān_), Ardabīlas muhāfazas austrumos.
- Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos.
- Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā.
- Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā.
- Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā.
- Āla apdzīvota vieta Jordānijā, Ammānas muhāfazā.
- Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
- Aiji apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas).
- Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta.
- Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā.
- Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
- Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā.
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
- Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā).
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā.
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā.
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā.
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā.
- Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā.
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā.
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā.
- Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā.
- Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā.
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā.
- Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē.
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā.
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā.
- Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā.
- Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā.
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā.
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos.
- Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā.
- Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā.
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā.
- Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos.
- Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā.
- Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos.
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā.
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos.
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā.
- Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā.
- Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā.
- Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā.
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos.
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā.
- Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos.
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā.
- Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā.
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā.
- Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā.
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas.
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
- Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē.
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā.
- Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā.
- Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā.
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus.
- apvāpēt Apglazēt.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām.
- pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai.
- apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem).
- hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
- miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
- apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus").
- Turdus torquatus apkakles mežastrazds.
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- fiksēšana Apkārtējās vides pazīmju konstatācija drīz pēc piedzimšanas.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
- āžoties Aplekties (par kazām).
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- apdūcīt Apmazgāt (1) (veļu).
- apvelēt Apmazgāt (veļu).
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti.
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi.
- baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares.
- Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi.
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- nošļaukt Apvazāt.
- nožļebināt Apvazāt.
- pavazāt Apvazāt.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasifikācija.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt.
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
- satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs.
- apustuliskie tēvi apzīmējums 2. gs. baznīcas tēvu rakstiem.
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- sprincelīte Apzīmējums mazai meitenei.
- žēgurītis Apzīmējums mazam bērnam.
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati.
- vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti.
- endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā.
- komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
- apžavēt Apžūt (mazliet).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
- azimutāls Ar azimutu saistīts.
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- aizberzties Ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam.
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
- hidroizols Ar bitumenu piesūcināts azbestkartons.
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- bes Ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)".
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
- ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
- ģerīt Ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst.
- noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
- pabadot Ar grūtībām savākt (ko tādu, kā ir maz).
- dasasvetīties Ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu).
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- korķens Ar iegareniem maziem puvumiem.
- iesnains Ar iesnu pazīmēm.
- ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi.
- taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- anticipācija Ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās.
- piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
- lazdūne AR lazdu krūmiem apaugusi vieta.
- remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
- depāt Ar maziem soļiem iet (par bērnu).
- sikāt Ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties.
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- ģuģināt Ar mazu bērnu runāties vai to mierināt.
- mazliesmains Ar mazu liesmu degošs.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- caur degunu (arī degunā) ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
- rantēt ar nazi griezt (koku) no katras puses.
- izgramzdāt Ar nazi izkasīt.
- grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
- izņungāt Ar neasu nazi izgriezt, izkastrēt.
- nožilīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
- nožirīt Ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt.
- ņurlīt Ar neasu nazi vai neveikli un atkārtoti griezt.
- žvikāt Ar neasu nazi vai zāģi ko griezt, zāģēt.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- trihoms Ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas.
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- aizpērt Ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem).
- prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- zulināt Ar rokām mazgāt, berzt.
- sadužīt ar roku mazliet sagrūstīt, iepļaukāt.
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
- sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam.
- žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties.
- saskatīties Ar skatieniem sazināties.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
- pinosoma Ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē.
- eskimo Ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
- plus mīnus Ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- sasarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- dot zīmi ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko)
- kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās.
- Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_).
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- atārdīt Ārdot atdalīt; ārdot samazināt.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti).
- arilgrupa Arēnu atlikums, kurā ir par vienu H atomu mazāk nekā arēna molekulā.
- Cinclus schulzi Argentīnas ūdensstrazds.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- brazdu Arī savienojumā "brazdu brazdām".
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- arietta Arieta - maza ārija ar dziesmas raksturu.
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- pusotra zirga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- pusotrjūga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas).
- Mihrs Armēņu mitoloģijā - debesu gaismas un saules dievs, Aramazda dēls.
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus.
- palata Ārpilsēta pie pils vai mazākas pilsētas.
- frazeoloģisma apkaime ārpus frazeoloģisma esoši vārdi, kas ir nepieciešami, lai frazeoloģisms kļūtu par saziņas procesa sastāvdaļu.
- heparinizācija Ārstēšana ar heparīnu asinsreces laika samazināšanās gadījumā.
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai.
- aršīnmalka Aršīnas garumā sazāģēta malka.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- ežektorfiltrs Artēziskais dziļsūknis gruntsūdens līmeņa pazemināšanai.
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
- Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē.
- eritrocitūrija Asins izdalīšanās ar urīnu; slimības pazīme; hematūrija.
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gamma globulīns.
- gamma globulīni asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gammaglobulīns.
- hipertensinogēns Asins plazmas globulīns, no kura renīna ietekmē rodas hipertensīns.
- apoplazmija Asins plazmas trūkums.
- plaušu embolija asins receklis plaušu artērijā vai tās sazarojumos.
- formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
- babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās.
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
- angioplastija asinsvadu ārstēšana invazīvi, to paplašināšana vai slēgtā asinsvada plūsmas atjaunošana.
- angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma.
- oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā.
- haimamoiba Asiņu parazīts.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem.
- Ascochyta trifolii askohitu suga, kas parazitē uz āboliņu lapām.
- Ascochyta chenopodii askohitu suga, kas parazitē uz balandām un balodenēm.
- Ascochyta pinodes askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
- Ascochyta pisi askohitu suga, kas parazitē uz zirņiem.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu.
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas.
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis.
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu.
- himēnijs Asku un bazīdiju sēņu, arī ķērpju augļķermeņa slānis.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- ģelzis Asmens (nazim).
- šarps Ass (piem., nazis).
- dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
- Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
- Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
- astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- gamma astronomija astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos ķermeņus pēc to elektromagnētiskā starojuma gamma diapazonā.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants.
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
- Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- Xerox ASV firma, kas ir plaši pazīstama kā personālo datoru ārējo iekārtu ražotāja.
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
- atlaist atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.); samazināt (maksājumu, summu)
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- langvēģis Ateja, mazmājiņa.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite.
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi.
- atžurknīt Atgriezt 2(5) nazi.
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- decesija Atkāpšanās, samazināšanās.
- atgult Atkāpties, mazināties.
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
- uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
- reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
- apšaudelēt Atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut.
- apspaidelēt Atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot.
- pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
- pacilināt Atkārtoti mazliet pacelt.
- pakampstīt Atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt.
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās.
- pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas.
- ķuza Atkritumi, gruži, draza.
- šabraks atkritumi, mazvērtīgi sīkumi.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot.
- pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- salētināt Atlaist, pazemināt cenu.
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu).
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu.
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- noskultēt Atņemt (kāršu spēlē); nospēlēt, pazaudēt (kāršu spēlē).
- iekšējā konversija atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
- hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
- pazīmīgs Atpazīstams, iezīmēts, atšķirīgs.
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- atķert Atpazīt.
- iezīt Atpazīt.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- aizmidrīt Ātri aizskriet maziem solīšiem.
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- izput kā pūpēdis ātri izgaist, pazūd kā nebijis.
- ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
- šmaugt Ātri pazust.
- pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m.
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^.
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu.
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
- Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
- Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
- Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers.
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
- Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
- Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru.
- Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km.
- Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
- Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi.
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
- zaudēšana ātruma, augstuma u. tml. īpašības samazināšana, mainīšanās
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals.
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
- ahalāzija Atslābšanas nespēja; grūti novēršama sfinkteru spazma.
- drugt Atslābt, mazināties.
- piešļābt Atslābt, pamazināties.
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
- lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums.
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem.
- grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
- mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1).
- bazioalveolārs Attiecīgs uz bazionu un alveolāro punktu.
- bazinaziāls Attiecīgs uz bazionu un nazionu.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- endoplazmatisks Attiecīgs uz endoplazmu.
- arkiohroms Attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
- digēnisks Attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni.
- kariozoisks Attiecīgs uz šūnas kodola parazītu.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo.
- inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus).
- lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
- atvarzāt Atvazāties.
- 12. Hērakla varoņdarbs Atveda no pazemes tās sargu Kerberu.
- atvāža Atveramais jeb salokāmais (nazis).
- atvāžu Atveramais jeb salokāmais (nazis).
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- dekonts Atvilkums, lēses summas samazinājums.
- PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi.
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- piezīt Atzīt, atpazīt.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns.
- histozoisks Audos dzīvojošs (parazīts).
- helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi.
- abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās.
- detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma.
- tPA Audu plazminogēna aktivators (angļu "tissue plasminogen activator").
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
- hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās.
- trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata.
- trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata.
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas.
- satīna auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido audu pārsedzes, bet kurš nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5.
- atlasa auduma pinums auduma pinums, kurā auduma gludo virsmu veido šķēru pārsedzes, bet kas nav trinīša pinums; mazākais raports ir 5.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- delitescence Audzēja vai bojājuma pazīmju izzušana.
- ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
- retikuloplazmocitoma Audzējs, kurā ir retikulocīti un plazmocīti.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- sarucis stumbrs auga stumbrs, kas sugas, ģints u. tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- dzīvi dzimušais auglis, kurš ir atdalīts no mātes organisma un ir parādījis dzīvības pazīmes.
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks.
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
- vienstibis Augs bez sazarojumiem (arī tāds koks).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
- minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā.
- augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu.
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs.
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9m.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m.
- Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km).
- Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m.
- Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m.
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
- Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m.
- Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m.
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m.
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m.
- Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m.
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- kardinālis Augstākais garīdznieks katoļu baznīcā.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām.
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos).
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai.
- līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm).
- lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa.
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants.
- Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
- kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
- kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
- kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- augšnazis Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas.
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
- galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
- klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- rinda Augu sistemātikā - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
- kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- citolemma Augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna.
- plastīdas Augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- fitoplazma Augu šūnu protoplazma.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- organoīdi Augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- ektofīts Augu valsts ektoparazīts.
- endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
- fitoparazīts Augu valsts parazīts.
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
- ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš.
- hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
- hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem.
- uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt.
- rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
- psihrolūzija Auksta apmazgāšana; auksta pelde.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- cicer Aunazirņi.
- saauroties Aurojot sazināties.
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m).
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu.
- mundu valodas austroaziātu valodu saimes valodu grupa.
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
- Sturnus sturninus Austrumāzijas strazds.
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939.-1991.
- Austrumkazahija Austrumkazahstānas apgabals.
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni.
- efors Austrumu baznīcā - lajs, kas ir atbildīgs par klostera īpašumu.
- eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā.
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
- koinobijs Austrumu baznīcā klosteris, kur mūki bez pašu īpašuma dzīvo kopā.
- protapostolārs Austrumu baznīcā pirmā jeb vecākā garīgā persona.
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu.
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- austrumu baznīcas Austrumu ortodoksālās Baznīcas.
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- Sialia sialis austrumu zilstrazds.
- aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums").
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā).
- svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
- automazgātuve Automazgātava.
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību.
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts.
- šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
- spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- azarta spēle azartspēle.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
- brīvene azartspēļu automāta brīvais grieziens.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. _Baba burun_).
- Cinclus pallasii Āzijas ūdensstrazds.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- karolīnas azolla azollu suga ("Azolla caroliniana").
- trīsžuburu azorella azorellu suga ("Azorella trifurcata").
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- trejdaivu bacānija bacāniju suga ("Bazzania trioblata").
- amolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
- emolains Bagātīgi sazēlis āboliņš.
- Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
- baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus.
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas.
- tenericutes Baktēriju nodalījums, pie kura pieder mikoplazmas.
- mycoplasmatales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikoplazmas.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
- Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā.
- Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- balodēns Baložu mazulis.
- laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme.
- laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji.
- vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
- ksenofonija Balss pārmaiņa līdz nepazīšanai.
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri.
- Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- baltais dermogrāfisms baltas svītras rašanās uz ādas pēc mehāniska kairinājuma, kas norāda uz angiospazmu.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
- Artamus leucorhynchus baltkrūšu bezdelīgstrazds.
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
- Monticola gularis baltrīkles akmeņstrazds.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
- dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu.
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
- antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
- Mimus triurus baltsvītru zobgaļstrazds.
- celulozes dzeltēšana baltuma pakāpes samazināšanās gaismas un gaisa iedarbībā.
- Mimus saturninus baluzacu zobgaļstrazds.
- lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji.
- pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants.
- Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji.
- dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji.
- Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
- Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants.
- Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants.
- Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
- Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
- Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants.
- Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
- Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
- Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants.
- Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants.
- Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
- Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
- Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
- Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
- Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants.
- Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants.
- Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants.
- egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
- egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
- Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
- orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji.
- Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants.
- Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
- kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
- kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
- vantēt Baļķus vedot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām.
- būķis Baļļa drēbju, veļas mazgāšanai; katls, kurā vāra un būķē veļu.
- drēbbaļļa Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu.
- drēbjbaļla Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu.
- smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo.
- kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo.
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
- bārdasnazis Bārdas nazis - speciāls nazis bārdas skūšanai.
- razier-nazis Bārdas nazis, skutuvis.
- raziernazis Bārdas nazis, skutuvis.
- skuteklis Bārdas nazis; skutava.
- skutamnazis bārdas nazis; skuveklis.
- britva Bārdas nazis.
- priprava Bārdas nazis.
- pucnazis Bārdas nazis.
- skutava Bārdas nazis.
- skūtava Bārdas nazis.
- skutenis Bārdas nazis.
- skutnis Bārdas nazis.
- skutulis Bārdas nazis.
- skutuva Bārdas nazis.
- skutuve Bārdas nazis.
- skutuvis Bārdas nazis.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- Creatophora cinerea bārdstrazds.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
- bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji.
- mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
- Coreopsis basalis bazālā brūnactiņa.
- bazilaterāls Bazāls un laterāls.
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
- okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem.
- melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- bazedovisks Bazedova slimības-.
- basella Bazelas.
- sarkanā bazela bazelu suga ("Basella rubra").
- dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi.
- basidiomycota Bazīdijsēnes - sēņu nodalījums.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- basidiomycetes Bazīdijsēnes, senāk - bazidiomicētes.
- himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs.
- clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta.
- holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
- fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas.
- auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda.
- auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta.
- fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
- septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta.
- ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa").
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
- ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales").
- dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales").
- receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales").
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales").
- afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales").
- beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales").
- eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales").
- bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
- tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
- pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis").
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda.
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs.
- zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales").
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena").
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- bumbieru-kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae").
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
- ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- basidiolichenes Bazīdiju ķērpji - ķērpju nodalījuma klase.
- clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- klimakodone Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Climacodon").
- kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum").
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas.
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- bazīdijsporas Bazīdiju sēņu un ķērpju sporas.
- Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne.
- ocimum Baziliki.
- bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs.
- dārza baziliks baziliku suga ("Ocimum basilicum").
- azokarmīns Bāziska azīnkrāsviela, ko lieto histoloģijā.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
- hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
- eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums.
- baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai.
- ķeselēt Baznīcā ar ķeseli no dievlūdzējiem naudu lasīt.
- pillbaznīca Baznīca ar pilnu draudzes locekļu skaitu.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca.
- dievnams Baznīca, lūgšanas nams.
- ecclesia Baznīca; draudze.
- domus dominica baznīca.
- gaismas pils baznīca.
- bazanc Baznīca.
- bazninca Baznīca.
- kilise Baznīca.
- mūris Baznīca.
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals.
- virsbīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
- simonija Baznīcas amatu un privilēģiju pārdošana un pirkšana.
- sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
- martirijs Baznīcas apstiprināts martiru saraksts.
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
- augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris.
- pārbaznīca Baznīcas balkons, lukta.
- skols Baznīcas daļa starp altāri un soliem.
- smiļters baznīcas dārzs.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
- dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
- Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m.
- annus ecclesiasticus baznīcas gads.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- ārbaznīca Baznīcas joms, vieta ārpus altāra telpas.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- motets Baznīcas kora dziesma.
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
- diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs.
- anatēma Baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas.
- bazn. lat. baznīcas latīņu valoda.
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- kanoniskās tiesības baznīcas likumu sakopojums.
- hore baznīcas lūgšana dažādos dienas laikos.
- infallibilitāte Baznīcas nemaldība.
- observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana.
- draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
- autokefālija Baznīcas patstāvība, organizatoriska neatkarība no citām tās pašas konfesijas baznīcām.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- reliģiskie svētki baznīcas svētki.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- skare baznīcas tornis.
- skars baznīcas tornis.
- skara Baznīcas tornis.
- ančakrists baznīcas tradīciju neievērotājs, ateists.
- vestiārijs Baznīcas trauku pārzinis katoļiem.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- baušļi Baznīcas valodā - likumi.
- millenārijs Baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts.
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- upurnieks Baznīcas ziedojumu ievācējs.
- dievsunītis Baznīcas zvans (mīklā).
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcājs Baznīcēns.
- baznīcānis Baznīcēns.
- baznicāns Baznīcēns.
- Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī.
- ķiģelis Baznīckalns.
- kolenda baznīckunga ikgadējā vizīte katoļticīgo mājās.
- gaspadiņiems Baznīckungs.
- gaspadiņš Baznīckungs.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- kļukveņņiks Baznīcu zaglis.
- Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā.
- Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā.
- Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā.
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
- bazocitopēnija Bazofilo leikocītu iztrūkums asinīs.
- bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
- bazocitoze Bazofilo leikocītu skaita pārmērs asinīs.
- bazuks Bazuka - amerikāņu prettanku granātmetējs.
- trūba Bazūne.
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
- baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais.
- čama Bedre atkritumiem un samazgām.
- duncka Bedre, ala zālienā vai purvā, kur ir maz ūdens, bet daudz dubļu.
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- čušs Beigts, pazudis, pagalam.
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
- Para Beleima - pilsēta Brazīlijā.
- Belena Beleima – pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Belorizonti Belu Orizonti – pilsēta Brazīlijā.
- greizkāpe Bemols, pazemināmā zīme.
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- benzītis benzodiazepīns.
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
- impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
- mazaisgals Bērnība, mazotne.
- maziene Bērnība, mazotne.
- sīcis Bērns (parasti mazs).
- ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī.
- dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā).
- bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu; ārlaulības bērns
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- atvasis Bērns, mazbērns.
- sīkais Bērns; mazgadīgais.
- knariņš Bērns; mazs puika.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos.
- apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
- spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
- Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants.
- Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants.
- dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- Operophtera fagata bērzu mazais salnsprīžotājs.
- Ourapteryx fagata bērzu mazais salnsprīžotājs.
- izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt.
- izberzt Beržot izmazgāt.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
- nosaberzties Beržot nomazgāties.
- paberzt Beržot pamazgāt.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
- ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
- žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
- akefalisks Bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta.
- artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
- pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus").
- baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus").
- lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus").
- bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
- Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- knāpats Bezkaunīgs puisis, mazs zēns.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
- sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
- mate Biedrs, draugs, paziņa.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
- šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns.
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- bīglis Bīgls - mazs dzinējsuns.
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
- Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma.
- maturācija Bioloģijā dzimumšūnas dalīšanās process, kurā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
- radiostimulācija Bioloģisko procesu veicināšana ar mazām jonizējošā starojuma dozām.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
- bēsists Biržas mākleris, kas spekulē uz cenas pazemināšanos.
- Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
- Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs.
- Berezina Bjerazino – pilsēta Baltkrievijā.
- plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
- sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta.
- blastobazidae Blastobazīdi.
- holcocera Blastobazīdu dzimtas ģints.
- Turdus pallidus blāvais mežastrazds.
- diafans Blāvs porcelāns bez glazūras.
- blazarēt Blazierēt.
- apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
- mēkš Blēj (par aitu un kazu).
- mekš Blēj (par kazu).
- atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- mēkšēt Blēt (kā aita un kaza).
- mirmināt Blēt kā kaza.
- Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums.
- himēnijslānis Blīvs asku sēņu un bazīdijsēņu sporveidojošo šūnu slānis.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem.
- ceratophyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē uz putniem un putnu ligzdās.
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
- mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
- mutmazgājamā bļoda bļoda sejas, roku mazgāšanai.
- Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
- Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km.
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalnu pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre.
- Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā.
- Pan paniscus bonobo jeb mazais šimpanze.
- kubonīts Borazons - bora nitrīda alotropija; elbors.
- elbors Borazons - bora nitrīda alotropija; kubonīts.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
- Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados.
- brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz.
- brazdavāks Brazdaiķis.
- samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā.
- vakeiro brazīliešu gans.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- braz. Brazīliešu-.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm.
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
- BR Brazīlija, valsts divburtu kods.
- BRA Brazīlija, valsts trīsburtu kods.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
- Myriophyllum brasiliensis Brazīlijas daudzlape.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Hevea braziliensis Brazīlijas heveja.
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
- andiroba Brazīlijas sarkankoks.
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru.
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
- skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
- Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā.
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
- brilē Brilē pudiņš - deserta ēdiens no olām, krējuma un cukura, glazēts ar brūninātu cukuru.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- kollektes Brīvprātīgi ziedojumi baznīcā.
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns).
- aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos.
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- bronhu koks bronhu sazarojumu sistēma.
- bronchiolas Bronhu vissīkākie sazarojumi.
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
- Molothrus ater brūngalvas govjustrazds.
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
- zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
- bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- Molothrus badius brunspārnu govjustrazds.
- novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ.
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
- ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
- sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
- uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem).
- butka Būda; maza mājiņa.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki.
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- rēvēšana Buru laukuma (platības) samazināšana; rēvēšanās.
- jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- hamamelis Burvjlazdas.
- hamamelididae Burvjlazdu apakšklase.
- barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem.
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- altingia Burvjlazdu dzimtas ģints.
- rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
- hamamelididales Burvjlazdu rinda.
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia").
- mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis").
- Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
- mazgāties būt (viegli) mazgājamam
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
- izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
- pazīt Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- pazinēt Būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.).
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- aiziet pie velna būt pagalam, izputēt, pazust.
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
- solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
- stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt.
- rādīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
- pavēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
- vēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
- miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
- laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.).
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam.
- atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
- pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
- sazīties Būt pazīstamiem.
- skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- padzīkstēties Būt savstarpēji pazīstamiem.
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- krist kopā (arī čupā) būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}.
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus.
- specifika būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; šādu īpašību, pazīmju kopums
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- zvanineica būve, kurā iekārts baznīcas vai kapu zvans.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- azbestcements Būvmateriāls, ko gatavo, ūdenī cementu samaisot ar smalki šķiedrotu azbestu.
- caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
- oksazepāms C~15~H~11~ClN~2~O~2~, benzodiazepīna atvasinājums, nomierinošs līdzeklis; lieto nemiera, trauksmes un alkoholatkarības ārstēšanā.
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
- prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis.
- pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus".
- triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
- probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- pseidoefedrīns C10Hl5NO, efedrīna stereoizomērs ar mazāku presorisko darbību un vājāku centrālo nervu sistēmu stimulējošo aktivitāti.
- politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
- pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns.
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
- fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
- temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
- triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
- metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos.
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā.
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi.
- metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus.
- mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
- ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
- mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
- salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes.
- laupīt godu celt neslavu; pazemot.
- nolaupīt godu celt neslavu; pazemot.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- stakle Ceļa sazarojums vai krustojums.
- bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa.
- ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
- kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
- ceļa zīme Ceļazīme (1).
- ceļa zīme Ceļazīme (2).
- ceļa zīme Ceļazīme (3).
- puķovka Ceļazīme.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības.
- karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
- Turdus migratorius ceļotājstrazds.
- baznīcceļš Ceļš uz baznīcu.
- ceļūtes Ceļu sazarojums.
- atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide.
- nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
- zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
- zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
- Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā).
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
- deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus.
- ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt.
- prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
- norvalīns CH~3~(CH~2~)~2~CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama kazeīnā, globīnā un keratīnā.
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
- Grallina bruijni cielavveida strazdulis.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
- palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā.
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu.
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
- smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus.
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W.
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem.
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
- zorkāt Cilāt (veļu) mazgājot.
- žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot.
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- cikloelektrolīze Ciliārā ķermeņa elektrolīze; lieto intraokulārā spiediena pazemināšanai glaukomas gadījumā.
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- slanga Cilpa, slazds.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
- krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla.
- rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
- parafīns Cilvēka pazemošanas veids.
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
- opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
- cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
- haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
- sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
- dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75.
- grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji.
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.).
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- leptostafilīns Cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks.
- kocannijs Cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi.
- atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
- mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
- hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
- gremslis Cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd.
- paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- beznoža Cilvēks, kam maz prāta.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
- degazators Cilvēks, kas izdara degazāciju, degazētājs.
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- sīkēdājs Cilvēks, kas maz ēd.
- kazaks Cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
- mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
- blatņiks Cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos.
- babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
- pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
- mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
- naktskālis Cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
- grebeņs Cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu.
- setuks Cilvēks, kura augums mazāks par vidējo.
- garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
- zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
- kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces.
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
- teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā.
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
- cinka ziede cinka oksīda un vazelīna maisījums.
- Tichoporum caespitosum ciņu mazmeldrs.
- Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms.
- vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu.
- poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās.
- nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
- bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas.
- malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
- cīrulēns Cīruļu mazulis.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- radiotraucēšana Citas radiostacijas signālu izplatīšana tajā pašā frekvenču diapazonā.
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas.
- desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam.
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
- perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu.
- citoplasma Citoplazma.
- ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis.
- bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
- ozonofors Citoplazmas granula.
- citomikrosoma Citoplazmas graudiņš.
- endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
- cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu.
- oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa.
- deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
- deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
- endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana.
- hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa.
- citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
- trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa.
- arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē.
- CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte.
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
- vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
- zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā.
- orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
- Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
- Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
- Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
- bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- jāvals Cūku dzēriens; samazgas.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- sivēns Cūku mazulis.
- āpsis Cūku suga; maza cūciņa.
- glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
- glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi.
- glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme.
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- paradiabēts Cukurslimības pazīmes bez poliūrijas vai glikozūrijas.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- čakstēns Čakstu mazulis, jauns putnēns.
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām.
- Plasmodium malariae četrdienu malārijas plazmodijs.
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
- Epilobium tetragonum četršķautņu kazroze.
- čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
- hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija.
- Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
- čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
- sačivināties Čivinot sazināties.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
- sačukstēties Čukstus sazināties.
- aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem.
- krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos.
- čūskulēns Čuskas mazulis.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju.
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi.
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā.
- perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji.
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā.
- nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt.
- Vidusāzijas dungani daļa dunganu, kas dzīvo Kirgizstānā un Kazahstānā.
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
- mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) daļa, kas ir mazāka par pusi.
- mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) daļa, kas ir mazāka par pusi.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
- atslogot Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
- atslogoties Daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu.
- atomu sadursmes daļiņu mijiedarbības procesi gāzē vai vāji jonizētā plazmā.
- īsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku.
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
- darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- degazēšana Darbība --> degazēt.
- sazināšanās Darbība --> sazināties.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
- zemes bojāšana darbība, kas samazina zemes auglību un tās izmantošanas iespējas.
- tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
- diversifikācija Darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā.
- nodrosējums Darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju.
- jēdzienu saskaņošana darbība, ko veic terminoloģijā, lai samazinātu vai novērstu nelielas atšķirības vai pretrunīgumu divu vai vairāku savstarpēji cieši saistītu jēdzienu izpratnē.
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
- atpazīšana Darbība, process --> atpazīt.
- degazācija Darbība, process --> degazēt.
- pazīšana Darbība, process --> pazīt.
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
- aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
- uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
- kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
- mazinātājs Darītājs --> mazināt.
- pazinējs Darītājs --> pazīt.
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
- Ocimum basilicum dārza baziliks.
- parastais baziliks dārza baziliks.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
- acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu.
- datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana.
- tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu.
- rokraksta pazīšana datora spēja pazīt ar roku rakstītu tekstu un pārveidot to koda _ASCII_ vai citās rakstzīmēs.
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
- balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā.
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
- tīkla dators dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši internetā.
- interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma.
- dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
- tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā.
- datu elements datu datnes vismazākā apstrādājamā sastāvdaļa.
- meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
- mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību.
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- šļura Daudz mazvērtīgu lietu.
- pārkartavāties Daudz pazaudēt kāršu spēlē.
- mikrotromboze Daudz sīku trombu kapilāros u. c. mazajos asinsvados.
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
- Mimus polyglottos daudzbalsu zobgaļstrazds.
- kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens.
- shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
- aplutināt Daudzmaz izlutināt.
- vienveidīgs apziednis daudzmaz vienāda veida un krāsas visas apziedņa lapas.
- plusve minusve daudzmaz.
- daudz maz daudzmaz.
- mazvien Daudzmaz.
- gabalgabalos Daudzos mazos gabalos.
- tipiskie daudzšūņi daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Eumetazoa"); eimetozoji.
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki.
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība.
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
- uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris.
- uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai).
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu.
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros.
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas.
- biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma.
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
- alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
- gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
- aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki.
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
- mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.).
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu.
- neatkarīgā iedzimšana dažādu pazīmju kombinēšanās hibrīdos saskaņā ar varbūtības likumiem.
- korelācija dažādu pazīmju sakarība.
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- sērfošana dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- lasīšanas apliecinājums dažu elektroniskā pasta programmu spēja informēt e-pasta sūtītāju, ka adresāts ir saņēmis un iepazinies ar to.
- fetālisms Dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā.
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
- plerocerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, kas parazitē zivs ķermeņa dobumā.
- alts Dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- eigenols Dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai.
- nefrofagiāze Dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija.
- periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
- punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību.
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa.
- degazators Degazācijas aparāts.
- kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
- leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk.
- deitoplazmolīze Deitoplazmas līze.
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- pārdancāt Dejojot pazaudēt.
- dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
- deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
- kraklē Dekoratīvs sīku ieplaisājumu tīkls uz keramikas veidojumu glazētas virsmas.
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās.
- Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni.
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu.
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
- upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
- švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu.
- azaidītis Dem. --> azaids.
- baznīciņa Dem. --> baznīca.
- cietiņš Dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu.
- drupīt Dem. --> drupu; mazliet, nedaudz.
- ežiņš Dem. --> ezis; mazs ezītis.
- kažele Dem. --> kaza.
- kaželīte Dem. --> kaza.
- kažene Dem. --> kaza.
- kaziņa Dem. --> kaza.
- kazīte Dem. --> kaza.
- mazbērniņš Dem. --> mazbērns.
- mazdziņa Dem. --> mazgs, mezgls.
- mazdziņš Dem. --> mazgs, mezgls.
- mazlietīn Dem. --> mazliet.
- mazmeitiņa Dem. --> mazmeita.
- kubelelis Dem. --> mazs kubls.
- maģiņš Dem. --> mazs.
- maģīns Dem. --> mazs.
- maziņš Dem. --> mazs.
- mazīns Dem. --> mazs.
- mazintiņš Dem. --> mazs.
- mazulēns Dem. --> mazulis.
- naželis Dem. --> nazis.
- nazītis Dem. --> nazis.
- nažuks Dem. --> nazis.
- paciņa Dem. --> paka; maza paka.
- pamazīniņām Dem. --> pamazām.
- pamazītēm Dem. --> pamazām.
- pamazītiņ Dem. --> pamazām.
- pamazītiņām Dem. --> pamazām.
- pamazīns Dem. --> pamazs.
- panazlītis Dem. --> panazlis.
- pazaglēns Dem. --> pazaglis.
- pazarīte Dem. --> pazare.
- pazolīte Dem. --> pazole.
- pupurtiņš Dem. --> pupurs; maza drusciņa.
- putnēns Dem. --> putns; arī putnu mazulis.
- somazdzeņas Dem. --> samazgas.
- vardulēns Dem. --> varde; varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
- zvirbulēns Dem. --> zvirbulis; arī zvirbuļu mazulis.
- Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- demoversija Demonstrācijas, iepazīšanās versija.
- damperis Dempfers - ierīce vibrācijas novēršanai vai to amplitūdas mazināšanai.
- dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām.
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru.
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
- destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas.
- azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu.
- uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot.
- detente Detante - sasprindzinājuma samazināšana (starp valstīm).
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni.
- pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai.
- frenastēnija Diafragmas tonusa pazemināšanās.
- validitāte Diagnostikas instrumentu pazīmju precizitāte.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- dūka Dibens (maza bērna).
- dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- sliederēt Diedelēt, vazāties.
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
- ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
- bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji.
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- čučmeks Dienvidnieks vai aziāts.
- čurka Dienvidnieks vai aziāts.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
- atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- eusebija Dievbijība, pazemība.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika.
- pātari Dievkalpojums baznīcā.
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
- nejēgs Diezgan mazs un dumjš.
- sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās.
- digoksigenīns Digoksīna un C lantazoīda aglukons.
- mazbrengulieši Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrenguļi" iedzīvotāji.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo.
- centipuazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība - puaza simtdaļa; apzīmējums cP.
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
- hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu.
- dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas).
- vienblīvuma diskete diskete, kurā informācijas ierakstīšanu izdara, izmantojot _FM_ tehnoloģiju, un kurā ierakstīts informācijas blīvums ir salīdzinoši mazs.
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla.
- salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā.
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
- uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri.
- mazgājams Divd. --> mazgāt.
- mazināms Divd. --> mazināt.
- pamazināts Divd. --> pamazināt.
- pazīstams Divd. --> pazīt.
- Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā.
- nelokāmais divdabis divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nedeklinējamais particips.
- nedeklinējamais particips divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
- santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām.
- raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
- vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae").
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos.
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
- bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales").
- ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
- didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
- eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā.
- dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta.
- leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
- purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta.
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
- hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti.
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs.
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
- kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis.
- pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
- komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
- biparazīts Divkāršs parazīts, parazīts uz parazīta.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- parastais kazbārdis divmāju kazbārdis.
- Aruncus dioicus divmāju kazbārdis.
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
- beits Divrinde arābu, persiešu, tirku valodās rakstītajā dzejā; no tiem sastāv gazeles, kasīdas, rubaji u. c. Austrumu dzejas formas.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām.
- aitu dundurs divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē aitās, gk. nāsīs.
- kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā.
- diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība.
- sadomazohisms Divu seksuālu noviržu - sadisma un mazohisma - apvienojums.
- binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai.
- gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību.
- psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
- alēļu komplementācija divu viena gēna mutanto alēļu komplementārā mijiedarbība, kuras rezultātā veidojas savvaļas tipa pazīme.
- dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā.
- spīle Divzaru dakšas; sazarojums.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme.
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
- Quoscalus mexicanus dižastes strazdvālodze.
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
- Corylus maxima dižlazda.
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains.
- Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā.
- ahorēze Doba orgāna (kuņģa, pūšļa) tilpuma samazināšanās.
- Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums.
- Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa.
- mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji.
- lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji.
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki.
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
- mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana.
- dolby Dolbija sistēma - zīmols: kvalitatīvas apskaņošanas sistēma ar fona trokšņu mazināšanu.
- aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
- atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- pilnais domēna vārds domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda.
- pamatēdiens Dominējošais ēdiens porcijā, veido vismaz 1/2 no kopējās porcijas apjoma un dod nosaukumu visam ēdienam; pārējo porcijas apjomu veido pamatēdienam atbilstīgas piedevas.
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
- kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls.
- kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles.
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
- valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji.
- gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
- Riudosi Dosi, upe Brazīlijā.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- palaist grožus dot lielāku brīvību; mazāk prasīt no kāda.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- atdot Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps).
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
- HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points").
- sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
- plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā.
- sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam.
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
- bračka Draugs, paziņa.
- čomaks Draugs, paziņa.
- čoms Draugs, pazīstams vīrietis.
- bambino Draugs; paziņa.
- korišs Draugs; paziņa.
- razas Drazas, atliekas taukus tecinot.
- draznas Drazas.
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- grīdas lupata drēbes gabals grīdas mazgāšanai.
- rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
- būķēšana Drēbju mazgāšana (sārmā).
- būķēšanās Drēbju mazgāšana (sārmā).
- trikātnīte Drēbju mazgāšanas trauks.
- drens Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novadīšanai.
- drene Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novdīšanai.
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- piretolīze Drudža pakāpeniska mazināšanās.
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas.
- lupa Drumsla, mazs gabals, skranda.
- drumsla Drumstala; gabals, mazums.
- skrupata Drupata, mazumiņš.
- drusciņa Drupata, mazums.
- nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
- pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz.
- krikšķis Drusciņa, mazumiņš; neliela alkohola porcija.
- krikšis Drusciņa, mazumiņš.
- druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt.
- druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
- Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
- žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens.
- rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
- dūcis Duncim līdzīgs nazis, kuru nevar saliekt.
- tutans Duncis, nazis.
- tute Duncis, nazis.
- tutens Duncis, nazis.
- dūcis Duncis; cūku kaujamais nazis.
- Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
- dermatobijas Dunduru ģints, kuru kāpuri parazitē zem ādas.
- hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji.
- mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji.
- mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji.
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
- vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu).
- dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi.
- engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
- polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli.
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
- enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā.
- hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa.
- gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
- konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe.
- dzeguzēns Dzeguzes mazulis.
- ritornels Dzejā - mazas itāļu tautas dziesmiņas veids, 3 rindās, ar atskaņām 1. un 3. rindā.
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods.
- malārijas odi dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji.
- dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem.
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai.
- hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs.
- relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu.
- hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā.
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- Buphagus africanus dzeltenknābja vēršstrazds.
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu.
- diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās.
- pusotra zirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem.
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
- histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu.
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
- bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem).
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties.
- padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
- nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
- šļipstināt Dzert vai ēst ko šķidru maziem malkiem.
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš.
- mačiņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums.
- soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- Turdus philomelos dziedātājstrazds.
- dziedzerainā kazroze dziedzerstublāja kazroze.
- Epilobium adenocaulon dziedzerstublāja kazroze.
- melisma Dziesmas izgreznojums, pamazinot un sadalot toņus.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā.
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona.
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā.
- zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm.
- dzimstības samazināšanās dzimstības līmeņa samazināšanās noteiktā laika periodā.
- kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- kristāmzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- aseksuālisms Dzimuma pazīmju trūkums.
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.).
- fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd.
- pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
- deseksualizācija Dzimumspēju vai pazīmju atņemšana vai izzušana.
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
- gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam.
- dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
- necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- draņķēt Dzirdīt lopus ar samazgām.
- Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
- sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
- gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss.
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka.
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- abioze Dzīvības vai tās pazīmju trūkums.
- ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
- gramšļi Dzīvnieka mazie kauli.
- bērns Dzīvnieka mazulis.
- hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
- entozojs Dzīvnieks, kas parazitē otrā dzīvniekā.
- turkšins Dzīvnieks, kas rada pazemas balss skaņas.
- oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska.
- akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
- eksterjera lineārā vērtēšana dzīvnieku eksterjera vērtēšanas metode, kas pamatojas uz eksterjera pazīmju aprakstīšanu; vērtē ar punktiem.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
- pārnieks Dzīvnieku mātīte (visbiežāk aita), kurai ir divi mazuļi.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- atšķiršana Dzīvnieku mazuļu atņemšana no mātes.
- atnešanās Dzīvnieku mazuļu piedzimšana.
- zooparazīti Dzīvnieku parazīti.
- koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
- barības automāts dzīvnieku piebarošanas ierīce, no kuras tie var regulāri saņemt barību mazās devās.
- sintētiskā līnija dzīvnieku populācija, kas izveidota no vairākām šķirnēm, selekcionējot pēc neliela pazīmju skaita.
- defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām.
- klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma.
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
- pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
- parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi.
- acanthelminthes Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma eimetazoju apakšnodalījuma dzelkņtārpu tips.
- daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
- epizojs Dzīvnieku valsts parazīts, kas dzīvo uz cita dzīvnieka.
- zooparazīts Dzīvnieku valsts parazīts.
- infestācija Dzīvnieku valsts parazītu iekļūšana organismā.
- dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība.
- dezinfestācija Dzīvnieku valsts parazītu iznīcināšana.
- apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi.
- dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā).
- iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
- Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m.
- Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
- šibolets Ebrejiem pazīšanas vārds, pazīme.
- Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
- gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem.
- paciena Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts.
- zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
- apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
- pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
- izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
- Eimeria carpellii eimēriju suga, kas arī parazitē karpu zarnu epitēlijā.
- Eimeria perforans eimēriju suga, kas arī parazitē trušu zarnu epitēlijā.
- Eimeria subepithelialis eimēriju suga, kas parazitē karpu zarnu epitēlijā.
- Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
- Eimeria magna eimēriju suga, kas parazitē trušu zarnu epitēlijā.
- Eimeria tenella eimēriju suga, kas parazitē vistās.
- eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
- EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards").
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
- ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā).
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns.
- lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā.
- šļūc Ej prom; pazūdi!.
- atšujies Ej prom! Pazūdi!
- Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
- veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
- ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu.
- krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.).
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
- mērogojams fonts ekrāna vai printera fonts, kura izmērus var palielināt vai samazināt.
- atstarotājekrāns Ekrāns, kas atstaro elektromagnētisko starojumu (vai kādu tā daļu noteiktā frekvenču diapazonā) vai skaņu viļņus.
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- exobasidiaceae Eksobazīdiju dzimta.
- exobasidium Eksobazīdiju dzimtas ģints.
- exobasidiales Eksobazīdiju rinda.
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
- alosoma Eksogēni ieslēgumi citoplazmā.
- tetanotoksins Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; sastāv no tetanohemolizīna un tetanospazmīna.
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
- attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu.
- ekstāze Ekstazī.
- kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma.
- morfoze Ekstremālu ārējo faktoru izraisītas organisma pazīmju izmaiņas.
- ārējie parazīti ektoparazīti.
- ektolīze Ektoplazmas sairšana.
- Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- kolektīvās kristāliskā režģa svārstības elastiski viļņi ar diskrētu frekvenču spektru; to īpašības var aprakstīt kā kvazidaliņas ar atbilstošiem enerģijas kvantiem – fononiem.
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
- Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā.
- aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes.
- Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru).
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā.
- Volta loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā.
- zemspriegums Elektriskais spriegums, kas ir mazāks par 1000 V.
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās.
- elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību.
- plazmotrons elektriskās gāzizlādes iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
- mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts.
- mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari).
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai.
- lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
- elektrodermatoms Elektrisks "nazis" ādas lēveru noņemšanai.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva.
- hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos.
- radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
- elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri).
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem.
- ekspanders Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona izplešanai.
- kompresors Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona saspiešanai.
- e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
- iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums).
- magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai.
- vilces apakšstacija elektrotehnisko iekārtu komplekss, kas elektrificētajās līdzstrāvas dzelzceļa līnijās pazemina pievadītās trīsfāžu strāvas spriegumu un pārveido to līdzstrāvā.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis.
- bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi.
- metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
- bronhs Elpvada sazarojums plaušās.
- atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
- sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām.
- speciālā industriālā eļļa eļļa, ko lieto iekārtām, kas darbojas īpašos apstākļos (pazeminātā vai paaugstinātā temperatūrā).
- Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm.
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā.
- iekšējie parazīti endoparazīti.
- pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā.
- morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance.
- citoretikuls Endoplazmatiskais tīklojums šūnas citoplazmā.
- citoplazmatiskais tīkls endoplazmatiskais tīkls.
- EPT Endoplazmatiskais tīkls.
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
- kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
- kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
- prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26).
- eozinopēnija Eozinofilo leikocītu normālā skaita mazināšanās perifērijas asinīs.
- epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- gamazīdas Ērču dzimta, kuras parazitē uz putniem un dzīvniekiem.
- kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
- Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi.
- leprīds Eritematozs plankums kā agrīna nerva iekaisuma pazīme lepras gadījumā.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs.
- makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu.
- bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi.
- akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
- bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
- eritrocitorekse Eritrocītu sienas plīsums ar plazmas zaudējumu.
- hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs.
- aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- Irtišska Ertisa - apdzdzīvota vieta Kazahstānā.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts.
- Isika Esika, pilsēta Kazahstānā.
- Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā.
- Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā.
- knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
- pursīt ēst (par mazu bērnu).
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- žubīt Ēst ar maziem kumosiem; grauzt.
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
- peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu.
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas.
- antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
- luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterānis.
- luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis, luterānis.
- luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis.
- Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- ēveļnazis Ēveles nazis.
- ēveles zobs ēvelnazis.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Alaižu ezers ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Baltezers Ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha.
- Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
- Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers.
- Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
- Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
- Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
- Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
- Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
- Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
- Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
- Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
- Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
- Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
- Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
- Babīte Ezers Auces novada Īles pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers.
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
- Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
- Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis.
- Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers; Orlavas ezers; Orlova ezers.
- Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
- Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
- Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha.
- Lagažs Ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers.
- Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha.
- Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs.
- Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers.
- Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos.
- Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
- Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers.
- Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers.
- Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers.
- Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
- Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers.
- Umbezers Ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis.
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis.
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers.
- Āggols ezers Irānā (_Āgh Gol_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļos.
- Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
- Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers.
- Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
- Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
- Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers.
- Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
- Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers.
- Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers.
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers.
- Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis.
- Sasēris Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers.
- Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha.
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
- Briežezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe.
- Muklājs Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers.
- Reiteris Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
- Sienezers Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
- Dziļūksnītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers.
- Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha.
- Bezdibenītis Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens.
- Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha.
- Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers.
- Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha.
- Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha.
- Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha.
- Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers.
- Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
- Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Āķis Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Asinsezers Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Bābons Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
- Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Aklītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Kūrītis Ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha.
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers.
- Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka.
- Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers.
- Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts.
- Abaita ezers ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Pumpu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha.
- Lielais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - 0,6 ha.
- Bišņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība – <1 ha; Bīšņu ezers
- Jakstu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — <1 ha.
- Mazais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 0,4 ha.
- Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers.
- Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers.
- Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers.
- Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
- Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha.
- Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers.
- Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers.
- Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers.
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
- Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
- Gaiļezers Ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers.
- Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš.
- Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
- Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine.
- Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers.
- Mazsunākstes ezers ezers Sunākstes pagastā, platība — 13,2 ha, garums — \~550 m, lielākais platums — \~350 m; Mazsūnākstes ezers.
- Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers.
- Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha.
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
- Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers.
- Annužezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens.
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers.
- Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
- Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers.
- Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
- Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers.
- Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris.
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- brahmasūtra Ezoterismā sens un pazīstams aforisms.
- ežuks Ežu mazulis.
- diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
- hromosomu pamatskaits faktiskais un teorētiskais vismazākais noteiktas sugas vai poliploīdu hromosomu skaits.
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- akcelerīns Faktors plazmā vai spermā, kuru senāk uzskatīja par protrombīna pārvēršanās sekmētāju, bet vēlāk, ka tam nav nozīmes asins reces procesos.
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
- apfantazēt Fantazējot apcerēt.
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu).
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
- sapnāt Fantazēt.
- sapņāt Fantazēt.
- muldiņš Fantazētājs.
- magma Farmācijā vairāk vai mazāk noturīga nogulšņu suspensija ūdenī.
- vazogēns Farmakoloģisks līdzeklis, vazelīneļļas (šķidrā parafīna), oleīnskābes un amonjaka spirta šķīduma maisījums.
- heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- bonasa Fazānputnu dzimtas ģints.
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem.
- phasianidae Fazānu dzimta.
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
- coturnix Fazānu dzimtas ģints.
- lagopus Fazānu dzimtas ģints.
- numida Fazānu dzimtas ģints.
- phasianus Fazānu dzimtas ģints.
- tetrao Fazānu dzimtas ģints.
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā.
- Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām.
- perdix Fazānu dzimtas suga.
- parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās.
- fazendeiro Fazendas īpašnieks.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai.
- karbolūrija Fenols urīnā; pazīme - urīns tumšā krāsā.
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi.
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi.
- antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību.
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...).
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
- Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii").
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei.
- atmagnetizēšana Feromagnētisku ķermeņu paliekošās magnetizācijas samazināšana.
- fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
- kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā.
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- fakts Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā.
- reducētā kopija filmas kopija, kuras formāts kopēšanas procesā mainīts uz mazāku formātu.
- perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu.
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
- riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
- slokšņu finieris finiera loksne, kuras izmēri pēc garuma vai platuma ir mazāki par pusi no pilnformāta loksnes.
- finieru salīmēšana slīpsadarā finieru gabalu savienošana, salīmējot pa fazītēm pēc to nošļaupšanas.
- lobnazis finieru lobmašīnas suportā iestiprināts griezējinstruments finiera lentes nogriešanai no finierkluča; lobmašīnas nazis.
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika.
- piskars Fiskara firmas kabatas nazis.
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā.
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
- atmagnetizēšanas faktors fizikāls lielums, kas raksturo magnetizācijas samazināšanās atkarību no magnētiķa formas un izmēriem.
- hidrodinamisks spiediens fizikāls lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana.
- magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus.
- jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton".
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemguļa.
- miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai.
- ultraskaņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto ultraskaņas diapazona (virs 20000 Hz) mehāniskās svārstības.
- diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
- autofurgonu tūrists fiziska persona, kura atbilst visām tūrista pazīmēm un par ceļošanas veidu ir izvēlējusies pārvietošanos labiekārtotā autofurgonā, un par apmešanās vietām izmanto autofurgonu parkus, kempingus un piemērotus stāvlaukumus.
- darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
- mikroplāzija Fiziskās attīstības aizture; nenormāli mazs augums.
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
- nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
- koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu.
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
- ģeneratīvā fonoloģija fonoloģijas apakšnozare, kurā morfēmas analizē ciešā saistībā ar to fonētiskajiem komponentiem, izmantojot fonētisku pazīmju matricu.
- mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi.
- konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
- oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs.
- tetralīns Formu mazgājamais līdzeklis tipogrāfijās.
- Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās.
- Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
- Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
- kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
- gaismkopēšana Fotogrāfiska attēla iegūšana, kurā izmanto diazosavienojumu, gk. diazonija sāļu gaismjutību; diazotipija.
- izšķiršanas spēja fotogrāfiskā materiāla spēja skaidri izšķirt fotoattēlā mazas, tuvu stāvošas detaļas.
- desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā.
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase.
- Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena.
- Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
- babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi.
- frazēma Frazeoloģisms, kurā viens komponents lietots savā leksiskajā nozīmē.
- frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā).
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra.
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
- nepārtraukta funkcija funkcija, kuras argumenta bezgalīgi mazam pieaugumam atbilst bezgalīgi mazs funkcijas pieaugums.
- pilnais diferenciālis funkcijas bezgalīgi mazā pieauguma galvenā (lineārā) daļa
- sarunvalodas stils funkcionālais stils, ko lieto mutvārdu saziņā.
- publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos.
- miopragija Funkcionālās aktivitātes samazināšanās.
- hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi.
- kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma.
- datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību.
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- minifutbols Futzāls - futbols mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā.
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
- klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls.
- ražas gads gads, kurā kādas sugas koki zied bagātāk nekā citus gadus; pretēji – neražas gads, kad ziedu nav nemaz (eglēm).
- norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
- sēst Gadu gaitā kļūt mazākam augumā.
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- liederis Gaisa grābslis, vazaņķis.
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
- augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens.
- depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem.
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
- aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas.
- kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls.
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
- auksta gaisma gaisma, kurā ir ļoti maz sarkanā elementa.
- spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļatstarošana.
- spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi; spoguļrefleksija.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
- gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana.
- heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm.
- diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
- viskozīns Gaiša smēreļļa, ko iegūst no naftas mazuta; ar to eļļo tvaikmašīnu cilindrus u. c. mašīnu daļas.
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
- biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- aizgaitne Gājums, gājiens, mazs līkums.
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
- neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
- Nesomimus trifasciatus Galapagu zobgaļstrazds.
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes.
- ruika galda nazis (jokojot).
- plānis Galda nazis.
- tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- Erucastrum gallicum Gallijas pazvēre.
- tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
- gargalvība Galvas platuma attiecība pret tās garumu procentos mazāka par 75.
- encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
- baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums.
- sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
- parohiālbaznīca Galvenā baznīca pretim filiālei jeb blakus baznīcai.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā).
- Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
- doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle.
- altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
- dominante Galvenā, valdošā ideja; galvenā pazīme.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
- aizgalvot Galvojot pazaudēt.
- spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes.
- toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri.
- gamasina Gamazīnērces.
- gamazīni Gamazīnērces.
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- medusbišu ērce gamazīnērču kohortas dzimta ("Laelaptidae").
- vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
- plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta.
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
- fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās.
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
- nekas Gandrīz nemaz; nemaz.
- necik Gandrīz nemaz.
- pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
- čutne gandrīz, mazdrusciņ.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna.
- pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu.
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija.
- gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu.
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- gurdviļņi Gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot.
- sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- plebanija Garīdznieka ģērbtuve baznīcā.
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- eksorcists Garīgā kārta katoļu baznīcā.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
- distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums.
- psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
- Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
- gazara Garoza; gazare.
- gazore Garoza; gazare.
- mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- navaha Garš, savāžams spāņu nazis, ko lieto kā ieroci.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- upes gultne garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens.
- slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
- hemihipogeizija Garšas maņas pazemināšanās mēles vienā pusē.
- hipogeizestēzija Garšas maņas samazināšanās.
- hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē.
- fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari.
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās.
- zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- plikšināt Gatavot (mazus sieriņus).
- sagaudoties Gaudojot sazināties.
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt.
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
- Kazaha Gazaha - pilsēta Azerbaidžānā.
- gazania Gazānijas.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- gazella Gazeles.
- iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
- Granta gazele gazeļu suga ("Gazella granti").
- Tomsona gazele gazeļu suga ("Gazella thomsoni").
- subkritiska plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums ir mazāks par skaņas ātrumu.
- zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1).
- gāzes regulēšanas punkts gāzes tīkla ierīču komplekss spiediena pazemināšanai un stabilizēšanai.
- centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos.
- vietējā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā patērētājiem sašķidrinātu gāzi piegādā pēc tās regazēšanas.
- šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu).
- stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
- pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
- ģeneratorgāze Gāzveida kurināmais, kuru iegūst gāzģeneratoros, gazificējot cietos vai šķidros kurināmos; sastāvs atkarīgs no kurināmā veida, sastāva un gazifikācijas paņēmiena.
- galīgā nopūšana gāzveida produktu aizvadīšana no celulozes vārkatla pēc vārīšanas, lai samazinātu spiedienu vārkatlā pirms celulozes šķiedrvielu masas izpūšanas vai izmazgāšanas no tā.
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
- Kazvina Gazvīna - pilsēta Irānā.
- kserogels Gels, kurā ir maz šķidruma.
- gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
- plejotropija Gēna izpausme vairākās pazīmēs.
- monotropija Gēna izpausme, kas skar tikai vienu pazīmi.
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
- mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons.
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- subletālie gēni gēni, kas samazina organisma dzīvotspēju, obligāti neizraisot tā bojāeju.
- funkcionālie gēni gēni, kas sastāv no subvienībām - pseidoalēlēm; bazigēni (2).
- struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību.
- modificētājgēns Gēns, kas pazīmes attīstību tieši neietekmē, bet iedarbojas uz cita gēna izpausmi.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
- glāzis Glaze (1).
- jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot.
- noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt; novāpēt.
- noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt.
- glazierēt Glazēt.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no šīs masas veidota keramika.
- vāpējums Glazūra (2).
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- šķore Glazūra, vāpe.
- glazējums Glazūra.
- paļava Glazūra.
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana.
- irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
- altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
- virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
- zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
- glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
- bucina Gliemežvāka veidā izliekts romiešu pūšams instruments, no kura attīstījusies bazūne.
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai.
- internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
- protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis.
- SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum").
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
- pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs.
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi.
- knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
- albatross golfā - izspēle, kurā ir par 3 sitieniem mazāk nekā plānots.
- Piroplasma bovis govju piroplazma.
- Scaphidura oryzivora govju strazdvālodze.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
- badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā).
- klebecis Grabošs kabatas nazis.
- kleburis Grabošs kabatas nazis.
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- mērogošana Grafiskā attēla palielināšanas vai samazināšanas process datorgrafikā, piem., fonta vai kāda izveidota zīmējuma lieluma maiņa.
- minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā.
- oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās.
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu.
- gramēma Gramatiskā līmeņa mazākā vienība.
- gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu.
- sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas.
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
- briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
- mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- Gazella granti Granta gazele.
- hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
- agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
- hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs.
- granoplazma Graudaina citoplazma.
- granuloplazma Graudaina citoplazma.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā.
- granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
- abrazīva pulveris graudos sasmalcināts un pēc graudu lieluma frakcijās sašķirots abrazīvs.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet).
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
- anulocīts Gredzenveida eritrocīts, kurā maz pigmenta.
- streločņiks Grēkāzis; vismazāk vainīgais (starp vainīgajiem kādā pārkāpumā, noziegumā).
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
- indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
- mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
- Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm.
- namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu.
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments.
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
- margarīts Grieķu baznīcā trauks, kur glabā svētītu dievmaizi.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Lēte grieķu mitoloģijā - aizmirstības upe pazemes valstībā; tās ūdens liekot mirušo dvēselēm aizmirst pagātni.
- Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva.
- Pentesileja Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, dieva Arēja un Otreras meita.
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki).
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
- Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls.
- Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
- Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
- Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
- Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
- Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs.
- Eirinoms Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons pazemes valstībā, briesmonis, kas aprija nomirušo miesas.
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs.
- Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti.
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons.
- Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
- Persefone grieķu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece, Zeva un Dēmetres meita, Aīda sieva.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- Ehidna grieķu mitoloģijā – Forkija un Kēto meita, Gajas (zemes) un Ponta (jūras) mazmeita, pa pusei jaunava, pa pusei čūska; dzemdējusi daudz briesmoņu (Cerberu, Himeru u. c.).
- Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru.
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam.
- rezs griezējnazis pie dzelzs arkla.
- smelt Griezt (ar asu nazi).
- ļuļīt Griezt (ar neasu nazi).
- žuknīt Griezt ar (neasu) nazi, lietojot to kā zāģi.
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
- bulīt Griezt ar nazi, kuram nodilis gals.
- nažot Griezt ar nazi.
- žņurīt Griezt ar neasu nazi, zāģēt.
- buinīt Griezt ar neasu nazi; urbt ar neasu urbi.
- žulēt Griezt ar neasu nazi; zāģēt ar neasu zāģi.
- žurnēt Griezt ar neasu nazi; zāģēt ar neasu zāģi.
- džēlēt griezt ar neasu nazi.
- ruņķēt griezt ar neasu nazi.
- bolēt Griezt ar neasu nazi.
- builēt Griezt ar neasu nazi.
- builīt Griezt ar neasu nazi.
- čuinīt Griezt ar neasu nazi.
- ģirnīt Griezt ar neasu nazi.
- mulmēt Griezt ar neasu nazi.
- murīt Griezt ar neasu nazi.
- ņerīt Griezt ar neasu nazi.
- ņorkāt Griezt ar neasu nazi.
- ņurināt Griezt ar neasu nazi.
- ņurkāt Griezt ar neasu nazi.
- nurlīt Griezt ar neasu nazi.
- šņikāt Griezt ar neasu nazi.
- šņīkāt Griezt ar neasu nazi.
- šulināt Griezt ar neasu nazi.
- žerīt Griezt ar neasu nazi.
- žīkāt Griezt ar neasu nazi.
- žilīt Griezt ar neasu nazi.
- žilkāt Griezt ar neasu nazi.
- žirīt Griezt ar neasu nazi.
- žņarīt Griezt ar neasu nazi.
- žuinīt Griezt ar neasu nazi.
- žulināt Griezt ar neasu nazi.
- žuļīt Griezt ar neasu nazi.
- žulnīt Griezt ar neasu nazi.
- žurīt Griezt ar neasu nazi.
- žurknīt Griezt ar neasu nazi.
- šnārēt Griezt ar šķērēm vai nazi.
- ģilināt Griezt ar trulu nazi.
- žurnīt Griezt ar trulu nazi.
- sprantīt griezt, graizīt (cietu koku ar nazi).
- nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- abasamento Grimšana, pazemināšana (balss).
- abbassamento Grimšana, pazemināšana (balss).
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- drenāža Grunts nosusināšanas metode, novadot pazemes ūdeņus dabiskos pazeminājumos.
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
- pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
- diazogrupa Grupējums, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem slāpekļa atomiem; ietilpst azosavienojumos un diazosavienojumos.
- kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti.
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
- čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
- našis Gruži, netīrumi, drazas.
- niši Gruži, netīrumi, drazas.
- Gružnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
- Grūžnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
- Velnamārka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
- Velnamorka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā.
- lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
- knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem).
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts.
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- holotonija Ģeneralizētas toniskas spazmas.
- koksnes gāze ģeneratorgāze, ko iegūst, gazificējot koksni.
- amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
- mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
- epistāzija Ģenētikā viena gēna pazīmju dominēšana pār otra, nealelomorfā pāra gēna pazīmēm.
- mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
- embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās.
- fenotipu transgresija ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju pārsegšanās.
- iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi.
- iedzimstamība Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
- fosilais ledus ģeoloģiskā pagātnē veidojies ledus, kas sastopams gk. pazemes ledus veidā.
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi.
- sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
- ģimenes sastāvs ģimenes locekļu strukturāls raksturojums pēc tās locekļu demogrāfiskām vai sociāli ekonomiskām pazīmēm.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- labvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad visi ģimenes locekļi uztur pozitīvas savstarpējās attiecības visos ģimenes dzīves aspektos, kas ir viena no ģimenes sistēmas funkcionalitātes pazīmēm.
- ģīntrice Ģīne, kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem (trīšiem) lielu smagumu celšanai vai vilkšanai.
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
- tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
- haimolize Haimoglobīna izplūšana asiņu plazmā.
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle.
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
- Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā.
- fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai.
- dezoksiheksoze Heksozes rindas cukurs, kurā skābekļa ir par vienu vai vairākiem atomiem mazāk nekā normālā heksozē.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes.
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
- Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz.
- hemoglobinēmija Hemoglobīns asins plazmā.
- streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā.
- aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās.
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
- ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru.
- hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors.
- barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu.
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
- Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
- matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
- obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu.
- alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs.
- alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs.
- tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
- Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
- Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls.
- bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus.
- paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
- makroamilazēmija Hiperamilazēmijas veids, ko izraisa makroamilāzes klātiene asinīs.
- primārais renīnisms hipertensijas, hipokalcēmijas, hiperaldosteronisma sindroms un pastiprināta plazmas renīna aktivitāte, ko izraisa jukstaglomerulārā aparāta šūnu proliferācija.
- hipopituitārisms Hipofīzes (priekšdaļas) pazemināta funkcija.
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
- antidiurētiskais hormons hipofīzes hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva; ADH; vazopresīns.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu.
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas.
- dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā.
- dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos).
- bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
- hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
- skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi.
- deholesterinizācija Holesterīna līmeņa pazemināšanās asinīs.
- holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase.
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
- alēlomorfs Homologu hromosomu identiski novietoti gēni, no kuriem atkarīga pazīme.
- Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas.
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm.
- paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām.
- Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā.
- Razdana Hrazdana, upe Armēnijā.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- metahromatīns Hromatīna bazofilais komponents.
- hiperhromatīns Hromatīna daļa, kas viegli krāsojas ar azūra krāsvielām.
- hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā.
- paraplastins Hromofila viela šūnas kodolā un citoplazmā.
- hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā.
- Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos.
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- hidrargīrisms Hroniska saindēšanās ar dzīvsudrabu; pazīmes: siekalošana, trīce, parēzes.
- vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos.
- hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
- dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
- Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme.
- pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas.
- frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.).
- pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas.
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
- Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā.
- vanne Ieapaļš mazgājamais trauks.
- katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt.
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- pirnuķ Iedurt ar nazi, griezt.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
- mikrostomija Iedzimta nenormāli maza mute.
- iedzimstamās pazīmes iedzimtās pazīmes.
- piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas.
- mikrospondilija Iedzimti mazi skriemeļi.
- citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni.
- plazmonts Iedzimtības faktori citoplazmā.
- Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
- fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
- mikrogastrija Iedzimts mazs kuņģis.
- oligofalangija Iedzimts samazināts pirkstu falangu skaits.
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs).
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga.
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā.
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ.
- aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
- pronāoss Ieeja baznīcā.
- iezīlēt Iegaumēt, iepazīties.
- emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu.
- ieņurīt Iegriezt ar neasu nazi.
- iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
- kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
- plaušu karsonis iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; pneimonija.
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas.
- iekandalāt Iekalt vazās.
- lineārais paātrinātājs iekārta elektronu paātrināšanai ar radiofrekvenču diapazona elektromagnētisko vilni līdz lielām enerģijām (1–10 MeV).
- vakuumeksikators iekārta ķīmisko preparātu žāvēšanai (atūdeņošanai) pazemināta spiediena apstākļos.
- grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
- aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju).
- piena separators iekārta piena sadalīšanai krējumā un vājpienā, kas darbojas kā centrifūga piena tauku atdalīšanai no piena plazmas
- reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās.
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs.
- vagonu mazgāšanas mašīna iekārta vagonu ārējai mazgāšanai.
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- pievadaizvades multipleksors iekārta, kas apvieno maza ātruma elektriskos vai optiskos signālus lielāka ātruma optiskajos kanālos, kā arī veic pretējo darbību.
- detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs.
- pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
- dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā.
- entoparazīti Iekšējie parazīti.
- entozoji Iekšējie parazīti.
- pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē).
- enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu.
- apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
- meitasuzņēmums Iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
- pamazināmais stikls ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
- aizkara Ieliekums, maza zemesmēle.
- mietenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
- mietens Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
- mītenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
- burzīt Iemērkt (mazgāšanai).
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai.
- beneficijs Ienesīgs amats Romas katoļu baznīcā.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- nosce te ipsum iepazīsti pats sevi.
- reprezentācija iepazīstināšana (ar sasniegumiem, darba rezultātiem); arī izrādīšanās.
- instruktāža Iepazīstināšana ar instrukciju; instruēšana, pamācīšana.
- saveds Iepazīstināšana, kopā savešana.
- sapazīstināt Iepazīstināt (1).
- stādīt priekšā (kādu) iepazīstināt (kādu ar kādu).
- stādīties priekšā Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
- stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
- iepazīstināties Iepazīstināt ar sevi.
- sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus).
- iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
- sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
- zītināt Iepazīstināt, parādīt.
- iepazītināt Iepazīstināt.
- pazīstināt Iepazīstināt.
- pazītināt Iepazīstināt.
- rekommendēt Iepazīstināt.
- apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot; apskatīšana.
- seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem.
- demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
- sapazīt Iepazīt (1).
- noredzēt Iepazīt.
- uzlenkt Iepazīt.
- zītīt Iepazīt.
- sapazīties Iepazīties (1).
- sapazīties Iepazīties (2).
- kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm.
- sasvātot Iepazīties precību nolūkā.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
- iepadzīkstēties Iepazīties.
- iepasazīties Iepazīties.
- iepazīstēties Iepazīties.
- iezīties Iepazīties.
- zamarjaņiķ Iepazīties.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
- reflācija iepriekš pazeminājušos cenu atjaunošanās, pieaugums.
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
- storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
- raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai).
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
- korelators Ierīce (visbiežāk specializēts elektroniskais skaitļotājs) automātiskai stacionāru vai tiem pielīdzinātu (kvazistacionāru) gadījumprocesu savstarpējās korelācijas vai autokorelācijas funkcijas aprēķināšanai.
- kompass ierīce azimuta noteikšanai uz Zemes, izmantojot magnētadatas orientēšanos Zemes magnētiskajā laukā.
- lecināmās stelles ierīce govju, mazāk cūku, aitu un ķēvju lecināšanai.
- zākars Ierīce jūras tīklu un pazudušu enkuru meklēšanai.
- vājinātājs Ierīce kalibrētai signāla sprieguma vai jaudas samazināšanai.
- mērgalva Ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai.
- stabilizators ierīce kuģa zvalstīšanās samazināšanai.
- busole ierīce magnētisko azimutu un rumbu mērīšanai; sastāv no magnētadatas, grādu iedaļu loka un vizējamās ierīces.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- bolometrs Ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai.
- manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
- dekompresors ierīce spiediena pakāpeniskai samazināšanai hermētiskā kamerā.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
- atturis Ierīce trieciena atturēšanai vai mazināšanai; buferis.
- trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs.
- vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu.
- demferis Ierīce vibrācijas novēršanai vai amplitūdas samazināšanai.
- dempfers Ierīce vibrāciju novēršanai vai to amplitūdas samazināšanai.
- hronoskops Ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus).
- heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
- monitors Ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- mazgātne Ierīce, ietaise (kā) mazgāšanai.
- kanālu koncentrators ierīce, kas apvieno vairāku datu pārraides kanālu ietilpību un ļauj pārraidīt to pašu datu plūsmu pa mazāku kanālu skaitu.
- spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- automātiskais telefonatbildētājs ierīce, kas pievienota telefonam un reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
- kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
- magnetohidrodinamiskais ģenerators ierīce, kurā elektrisko enerģiju iegūst, izmantojot plazmu, strāvu vadošu gāzi vai vadošu šķidrumu.
- magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
- kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu.
- prizmatiskais ierievis ierievis, kas mazāk ietekmē detaļu centrēšanos un dod iespēju detaļas pārbīdīt garenvirzienā, lieto kustīgos iierievja savienojumos.
- slēgta ierinda (arī rinda) ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
- iebalēt Iesākt balēt; mazliet, arī vietumis nobālēt.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgriezt Iesākt griezt; mazliet iegriezt.
- aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
- iekust Iesākt kust; mazliet izkust.
- ielobīt Iesākt lobīt; mazliet, arī vietumis atlobīt.
- ielaupīt Iesākt mizot; mazliet, arī vietumis nomizot.
- ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iesirmēt Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
- strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
- skābenīgs Ieskābs, mazliet skābs.
- skarbans Ieskābs; mazliet ieskābis.
- aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- sasniedzamība iespēja sazināties (ar kādu), nodot informāciju
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi.
- mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu).
- klipināt Iet ar maziem soļiem vai lēnām skriet.
- nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
- nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
- dirbuļot Iet maziem, sīkiem solīšiem.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma.
- propaganda Ieteikšana lietošanai, iepazīstināšana.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- iegnozīt Ieturēt azaidu.
- aizēst Ieturēt vieglu azaidu; uzkost.
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
- Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
- ierubināt Ieurbināt - mazliet, arī vietumis paurbināt.
- optiskais lasītājs ievades ierīce, kas atpazīst ar rakstāmmašīnu, printeri vai tipogrāfiski veidotas rakstzīmes un svītrkodus, un pārveido tos atbilstošos ciparsignālus.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- uzvazāt Ievazāt (slimību).
- ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- vecajs Ievēlēts prezbiteriešu baznīcas vecākais.
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
- nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
- nosist cenu ievērojami pazemināt cenu.
- oftalmomalācija Ievērojami pazemināts intraokulārais spiediens; acābola sarukums.
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
- puscena Ievērojami samazināta cena.
- nobils Ievērojams, pazīstams, krietns, augstsirdīgs, cēls, cildens.
- iezīmāt Ievērot; pazīt pēc kādām pazīmēm.
- iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt.
- iemesties Ieviesties (par parazītiem).
- iezelties Ieviesties, sazelt 1.
- iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā).
- ādaks Ieziepēta vilnas lupata, ar kuru mazgā.
- apriebt Iezīmēt kādu vietu, lai to atpazītu.
- sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem).
- struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu.
- denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos.
- karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus.
- horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm.
- litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
- Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā.
- refinansēšana Ikmēneša parādmaksājumu samazināšana.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
- angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- badošanās Ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izņurīties Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruinīt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruņķēt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
- izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
- izmērkšēties Ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām).
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
- žulināties Ilgi plunčāties, ko mazgāt.
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem.
- ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis.
- nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās.
- Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt.
- perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas.
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
- katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- bakaīri Indiāņu cilts Brazīlijā.
- botokudi Indiāņu cilts D Brazīlijā, valoda pieder pie geesas valodu saimes.
- arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
- kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
- mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
- mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā.
- čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
- Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem.
- indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- ratha Indijas mazo tempļu apzīmējums.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda.
- dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- mikroprozops Indivīds ar nenormāli mazu vai nepilnīgi attīstītu seju.
- androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu.
- mikrodonts Indivīds, kam ir viens vai vairāki nenormāli mazi zobi.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
- Indriķmuiža Indriķi, mazciems Trapenes pagastā.
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_).
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
- antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
- gamazidoze Infestācija ar gamazīdu ērcēm.
- verminācija Infestācija ar parazītiskiem tārpiem.
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
- šķirošana Informācijas apstrādes procedūra, kurā tiek veikta ziņojumu pārkārtošana pēc vienas vai vairākām pazīmēm.
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana.
- runas ievade informācijas ievadīšana datorā, izmantojot runas pazīšanas tehnoloģiju.
- signāldetekcija Informācijas signālu atpazīšana.
- pārklājplēves Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; overleji.
- overleji Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; pārklājplēves.
- termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte.
- Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
- azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
- inokulators Inokulācijā lietojamais instruments; potnazis.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
- sistēmas kļūda instrukcija, ko nepazīst operētājsistēma vai kas neatbilst pieņemtajiem kodēšanas noteikumiem.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lineāru izmēru mērīšanai.
- mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
- altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu.
- dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt.
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
- atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām).
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- kapilārkondensācija Intensīva tvaika pāreja šķidrumā, ko izraisa piesātināta tvaika spiediena pazemināšanās ieliekta šķidruma virsmas tuvumā.
- kiberterorizēšana intensīva un regulāra emocionāla pazemošana, ar informācijas tehnoloģiju starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
- juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai.
- sik Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- sika Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- sikiņ Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- siks Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem; siga.
- siga Interjekcija, uzsaukums kazlēniem, kumeļiem u. c. jauniem dzīvniekiem.
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
- ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
- kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces.
- trihineloze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
- trihinoze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
- demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
- fibrobronhoskopija invazīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var vizuāli novērtēt elpceļu stāvokli no iekšpuses.
- kaptāža Inženierbūve pazemes ūdeņu, naftas vai gāzes uztveršanai un izolēšanai.
- prelatūra Īpaša baznīcas organizācijas struktūra.
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru.
- servodzinējs īpaša mazas jaudas mašīna elektrisko signālu pārveidošanai mehāniskā rotācijas kustībā.
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- automazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota automašīnu mazgāšanai.
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (5).
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- hidatodas Īpaši lapām pazīstamie atdalīšanas (sekrēcijas) orgāni ūdens atdalīšanai šķidrā, pilienu veidā (gutācija).
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība.
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- apetāls Īpašības apzīmējums ziedam, kam nav ziedlapiņu (piem., lazdas ziedam).
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
- kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds.
- attieksmes īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu.
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes.
- kvalītatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
- mantošana Īpašību, pazīmju iegūšana no priekštečiem iedzimtības ceļā.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- prečzīme Īpašs simbols, logo vai nosaukums, kurš tiek lietots preces atpazīšanai; to var reģistrēt gan preces ražotājs un izplatītājs, gan tās importētājs.
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu.
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru.
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- ģenotips Īpatņa visu iedzimstošo pazīmju jeb gēnu kopa.
- fenotipiskā mainība īpatņu kopuma pazīmju fenotipiskā dažādība.
- tas pats dievs (ir) ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
- tas pats dievs ir (kaut kur) ir tāpat, tas pats, nav nemaz labāk.
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri.
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
- Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- Irgiza Irghiza, upe Kazahstānā.
- midinete ironisks apzīmēums 19. gs. Parīzes strādniecēm, kas pusdienas pārtraukumā atstāj darba vietu, meklēdamas iepazīšanos ar turīgiem kungiem.
- Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
- Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- karoče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- karoči Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- koroče Īsāk; īsāk sakot (bieži lieto kā parazītvārdiņu).
- Capra aegagrus īsbārdainā kaza.
- brahidaktilija Īsi kāju vai roku pirksti, bieži mazs augums.
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
- uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- peskas Īsi, resni, mazvērtīgi lini.
- zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
- strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- pseidoklonuss Īslaicīga kloniska spazma.
- pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām.
- sačukstiens īslaicīgs čuksts savstarpējai saziņai.
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums).
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu.
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- isospora Isospora gondii - toksoplazmas "Toxoplasma gondii" nosaukuma sinonīms.
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
- džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
- spundiņš Īss, mazs gabaliņš.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
- pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
- padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
- palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
- paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
- paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
- pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet smaidīt.
- pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
- pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
- pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- uzsmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
- nepagalam It nemaz, nepavisam.
- ne (arī nav) uz to pusi it nemaz; ne mazākā mērā.
- nepavisam It nemaz; ne mazākā mērā.
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata").
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- rikota Itāļu siers, atgādina mājas sieru, bieži izmanto lazanjas kārtojumā.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts.
- ne tik, cik melns aiz naga itin nekā, nemaz, necik.
- ne vilka itin neko, nekā, nemaz.
- ne pēdas itin nemaz, necik, ne mazākā mērā.
- ne par naga melnumu itin nemaz, necik.
- Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis".
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
- izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt.
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām).
- izgrundēt Izberzt, izmazgāt.
- brāķdēlis Izbrāķēts, mazvērtīgs dēlis; dēlis ar defektiem.
- atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
- sabūckāt izdauzot (4) gludināt (pēc mazgāšanas).
- noēzēties Izdegt ar mazu liesmu (par oglēm).
- blatņiks Izdevīga pazīšanās.
- blats Izdevīga pazīšanās.
- memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai.
- nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- kleberis Izdilis, izļodzījies kabatas nazis.
- pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
- patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
- morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
- izgaisēt Izgaist, pazust.
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
- izņurīt Izgriezt ar neasu nazi.
- stapars Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- stapers Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- izkazot Izkazāt.
- avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
- atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust.
- izkrītāties Izklīst, nozust, pazust.
- krītāties Izklīst, nozust, pazust.
- aizkulties Izkult sev mazliet graudu.
- plēnīties Izkvēlot, pamazām izdzist.
- izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
- virzošā izlase izlase, kas populācijā sekmē tādu formu savairošanos, kurām maksimāli izteikta kādas kvantitatīvas pazīmes attīstība.
- izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai.
- cērklis Izliekts cirvis vai līks nazis.
- cērtne Izliekts cirvis vai līks nazis.
- cērve Izliekts cirvis vai līks nazis.
- cērtnis Izliekts nazis vai cirvis, ar ko var dobt.
- grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes.
- kreblītis Izliekts, rievots nazis dobu koku apstrādei.
- ķeze Izlietne, samazgu trauks.
- apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam.
- subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
- mainīgās izmaksas izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties.
- atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
- sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
- majorizēt Izmantot balsu vairākumu, lai noraidītu (piem., parlamentā) mazākuma ierosinājumus.
- izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram.
- izpingučot Izmazgāt (bērnu runā).
- samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā; izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
- izbūķēt Izmazgāt (sārmā); izbalināt (sārmā).
- piemazgāt Izmazgāt pietiekami, daudz.
- izvešāties Izmazgāt veļu.
- izzurināt Izmazgāt, izskalot.
- izžulināt Izmazgāt, lēni mazgāt.
- apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt (visu).
- izmaudāt Izmazgāt.
- iztrīt Izmazgāt.
- izvelgt Izmazgāt.
- skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām.
- augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes.
- paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis.
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam.
- ķīmiskais sarukums izmēru samazināšanās ķīmisko reakciju norises rezultātā.
- izgraust Izmest un pazaudēt.
- korduans Izmiecēta kazu āda.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu.
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- stegokefali Izmirušu dzīvnieku šķira, kas sevī savienoja zivju, abinieku un rāpuļu pazīmes.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
- tubazīds Izoniazīds - piridīna atvasinājums, viens no pirmajiem sintētiskajiem medikamentiem, ar ko ārstēja tuberkulozi.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- izpļunckāties Izpeldēties, izmazgāties.
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu).
- pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- popularizēšana Izplatīšana; plaša iepazīstināšana.
- aplūgt Izplatīt ielūgumu radu un paziņu lokā, ielūgt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- izkliedēt Izplatot gaismu, samazināt vai novērst (tumsu).
- ekspansija izplešanās, izplatīšanās; darbības diapazona vai apjoma paplašināšana.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- applūskāt Izplūkāt, izraustīt (mazliet, šur un tur) visapkārt.
- orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
- de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
- biezin izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
- Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- ģic Izsauciens, ar ko dzen projām kazas un kaķus.
- buc Izsauksmes vārds skaņas aprakstīšanai, kas rodas auniem vai kazām badoties.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
- dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
- izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
- izploncāt Izskalot, pavirši izmazgāt.
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu).
- ekskomunikācija Izslēgšana no baznīcas draudzes vai piederības baznīcai vispār.
- ekskomunicēt Izslēgt no baznīcas.
- mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- atmiekšķēšanās Izstrādājuma (piem., ģipša) mehāniskās stiprības samazināšanās mitruma ietekmē.
- žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums.
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību.
- izšvīkstēt Izšķiest, pazust.
- izašķilties Izšķilties (par putnu mazuļiem).
- miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem.
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem.
- atkarība izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piemēram, lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
- feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
- sapņot vaļējām acīm iztēloties, fantazēt.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi.
- nievāt Izturēties (pret kādu) noliedzoši, ar pazemojošu necieņu; pelt.
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam.
- no vilka bēg, uz lāci krīt izvairoties no mazākā ļaunuma, sastopas ar vēl lielāku.
- Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- izšļokāt Izvazāt.
- tēzgāt Izvazāt.
- izsnāji Izvazāti, nekātīgi guloši salmi.
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
- Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- iebērnoties Izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- nošļaupt Izveidot slīpu, mazāk asu, smailu.
- sazaroties Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazarot (1).
- sazarot Izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazaroties (1).
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām.
- izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- izzarot Izzaroties; sazaroties.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- disgnozija Izziņas, izpratnes funkcijas traucējums; nespēja pazīt priekšmetus.
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
- apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju.
- Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā.
- jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna.
- Mogera imaizumii Japānas mazā mogera.
- Turdus cardis Japānas mežastrazds.
- Sturnus philippensis Japānas strazds.
- firma "NEC" japāņu firma, kas pazīstama kā datoru, perifērijas ierīču un elektronisku mēriekārtu ražotāja.
- Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
- Jomikuni Japāņu mitoloģijā - pazemes valstība, veļu valsts.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
- ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus.
- Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem.
- lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis.
- Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- svētais Jaunajā Derībā un dažās protestantu baznīcās katrs patiesi ticīgais.
- pačāblis Jaunākais un mazākais cālis; pačablis.
- paķāblītis Jaunākais un pats mazākais vistas cālēns.
- paburvis Jaunāks un mazāk pieredzējis burvis, burvja māceklis.
- Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
- pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana.
- pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana.
- jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
- metienu izlīdzināšana jaundzimušo sivēnu pārvietošana no metiena ar lielu sivēnu skaitu metienā ar mazu skaitu.
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
- senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
- briedēns Jauns briedis; briežu mazulis.
- briedulēns Jauns briedis; briežu mazulis.
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
- strazdēns Jauns strazds.
- gaidelis Jauns, mazs gailis.
- veprēns Jauns, mazs vepris.
- vērsēns Jauns, mazs vērsis.
- seskēns Jauns, neliels sesks; sesku mazulis.
- kainoģenēze Jaunu pazīmju rašanās ontoģenēzes procesā ārējās vides ietekmē.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Jazinoks Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jazinka ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jazinkas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jaziņas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- Jezinakas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
- lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi).
- tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade.
- ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā.
- radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem.
- ārējā ierīce jebkura ierīce, ko vada attiecīgais dators un kas spēj ar to sazināties.
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
- impedīns Jebkurš aģents, kas pazemina organisma pretestības spējas infekcijai.
- geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam.
- spradzis jebkurš mazs, sīks radījums.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu).
- somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos.
- superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
- Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
- Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
- mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
- bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji.
- mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
- Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
- pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
- Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
- guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā.
- albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
- INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum").
- jo lāci lād, jo lācis barājas jo vairāk ļaunu vēl, jo mazāk ļaunums skādē.
- saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- dejonizācija Jonu koncentrācijas samazināšana.
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- tišri Jūdaistiem 1. mēnesis civilā gadā un 7. mēnesis baznīcas gadā (septembris - oktobris).
- tebēts Jūdaistiem 4. pilsoniskais un 10. baznīcas mēnesis.
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
- duburs Jumta šķores galā maza pajume zem cekula.
- pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām.
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci.
- Lofotu lielieplaka jūras dibena pazeminājums Norvēģu jūras ziemeļos.
- Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru.
- Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju (angļu val. "Bass Straits"), savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m.
- Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m.
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
- Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km.
- Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m.
- Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m.
- Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m.
- Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
- Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m.
- Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu.
- Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m.
- Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m; Otrantas šaurums.
- Babelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu.
- hipestēzija Jutīguma samazināšanās; maņu pavājināšanās.
- Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- aizmiglāt Kā miglai pazust, aizskriet prom.
- aizmiglīt Kā miglai pazust, aizskriet prom.
- kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
- ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi.
- saliecenis Kabatas nazis.
- savāzenis Kabatas nazis.
- vāzenis Kabatas nazis.
- radiofrekvences kabelis kabelis augstfrekvences signālu pārvadei ar mazu vājinājumu plašā frekvenču diapazonā.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- homozigotija Kad īpatnī tikai viena faktora pazīme divskaitā.
- šlence Kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.).
- šlencis Kāda asa lieta (nazis, cirvis, adata u. tml.).
- intrazonalitāte Kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem.
- migulis Kāda dzīvnieka mazulis, kas guļ mātes migā.
- ekvivalentsvars Kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu.
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- ārzdags Kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā.
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- depresija Kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam.
- tuba Kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā.
- naibēklis Kāda maza, tieva lieta.
- purle kāda maznozīmīga dzīva būtne.
- memoriālbaznīca Kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca.
- sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids.
- insuficience Kāda orgāna (sirds, nieru) mazspēja.
- involūcija Kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām.
- endobioze Kāda organisma (simbionta vai parazīta) attīstīšanās cita organisma ķermenī.
- facilitācija Kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā.
- ikonogrāfija Kāda sižeta vai personas attēlojuma izpēte, aprakstīšana, sistematizācija pēc tipoloģiskām pazīmēm.
- redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam.
- sūkala Kāda šķidruma mazumiņš.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- dezavuēšana Kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses.
- patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- kapellāns Kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku.
- robežpunkts kādas kopas punkts, kura katrā apkārtnē atrodas vēl vismaz viens šās kopas punkts; akumulācijas punkts.
- katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- oversolds kādas preces cenas krasa pazemināšanās, ja šī prece nonāk tirgū lielā daudzumā.
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
- zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
- kazaku kadiķis kadiķu suga ("Juniperus sabina"), zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
- protekcionisms kadru izvēle nevis pēc lietišķajām īpašībām, bet pēc pazīšanās, ar protekciju.
- pudurains kāds adījuma raksts ar sazarojumiem.
- āmuls Kāds ar gariem matiem un bārdu, kas ļoti maz runā.
- mazmutiņa Kāds ar mazu muti.
- mazmutīte Kāds ar mazu muti.
- šmalcuks Kāds mazāks trauks smelšanai.
- knipaks Kāds mazs auglis (piemēram, ābols).
- skrullastiņš Kāds mazs dzeltenraibs putniņš ar sarkanu asti.
- kniģelis Kāds mazs kukainis, mūdzis.
- čaukstītis Kāds mazs putniņš.
- ķirksteniņš Kāds mazs putniņš.
- kvintiņš Kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin".
- ceceriņš Kāds mazs, pelēks putniņš.
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
- meldziras Kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām.
- knikulis Kāds zināms mazs kukainis.
- spicbārdiņa Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
- spicbārdītis Kāds, kam ir maza, smaila bārdiņa.
- ķepsnītis Kāds, kam ir mazs augums.
- sempurs Kāds, kam ir mazs augums.
- tīpulis Kāds, kas ātri iet, būdams maza auguma un īsām kājām.
- dikšķis Kāds, kas iet vai skrien maziem soļiem, mazs skrejošs bērns.
- peska Kāds, kas ir mazs augumā.
- būba Kāds, kas maz runā.
- būda Kāds, kas maz runā.
- susliks Kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns.
- birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
- pamplis Kāds, kuram ir mazs augums.
- sārnausis kāds, kuram ir nemazgātas ausis.
- mazmiedzītis Kāds, kuram ir viegls miegs, kas maz guļ un agri ceļas.
- ļēkainis Kāds, kurš lēnām, stīvi un mazliet gāzelējoties iet.
- palatnieks Kāds, kurš mājo ārpilsētā pie pils vai mazākas pilsētas.
- ķauķis Kāds, kurš maz ko ir redzējis un maz zina; nepraša.
- dipcis Kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti.
- uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- pačuināt Kādu brīdi griezt ar neasu nazi.
- padairīties Kādu brīdi mazliet baidīties.
- padrāztelēt Kādu brīdi mazliet drāztelēt.
- pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
- pažulnīt Kādu brīdi pavirši mazgāt.
- nošķorēt Kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību).
- pašaust Kādu brīdi vai mazliet šaust.
- pavataļāties Kādu laiciņu, mazliet (šurp un turp) vāļāties.
- pabalot Kādu laiku balināt; mazliet, daļēji balināt.
- nodriegāt Kādu laiku mazliet slimot.
- ņurīties Kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi.
- noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
- nobazūnēt Kādu laiku pūst bazūni.
- pabraucīties Kādu laiku, mazliet pamasēt (paglaudīt).
- aproksimācija Kādu lielumu tuvināta izteikšana ar citiem - pazīstamākiem vai vienkāršākiem - lielumiem; tuvināšana.
- kazists Kafejnīcas "Kaza" regulārs apmeklētājs 20. gs. 60.-70. gados.
- plikucis Kails (parasti mazs) bērns.
- aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
- dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku.
- pretparazīti Kaitēkļu parazīti.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
- žekums Kājstarpe, arī bikšu staru sazarojums.
- pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā.
- paraspazma Kāju muskuļu spazma; spastiska paraplēģija.
- šukums Kāju vai bikšu sazarojums.
- pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām.
- Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
- kaķēns Kaķu mazulis.
- Dumetella carolinensis kaķu zobgaļstrazds.
- nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
- vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai.
- bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju.
- mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
- Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m.
- Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m.
- Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m.
- Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m.
- Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku).
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
- Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā.
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
- Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m.
- Akdags kalniene Turcijas austrumu daļā (_Akdağ_), Elazigas un Bingelas ilā.
- Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru.
- Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m.
- sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- Nabišaibs Kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m.
- Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns.
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m.
- Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m.
- Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m.
- Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m.
- Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes.
- Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
- baznīckalns Kalns, uz kura atrodas baznīca.
- Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m.
- Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
- Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
- Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls).
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
- Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu.
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
- Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
- Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
- Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m.
- Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
- Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis.
- Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
- Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags).
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
- Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi.
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā.
- Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
- Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m.
- Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
- Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes.
- Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē.
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- ragāzis Kalnu kaza ("Capra ibex").
- Capra ibex kalnu kaza.
- kazradze Kalnu kaza.
- Epilobium montanum kalnu kazroze.
- Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m.
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m.
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni.
- Austrumu Hadžars kalnu sistēma Omānā (_Al Ḩajar ash Sharqī_), Dāhilījas un Šerkījas muhāfazā.
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m.
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
- Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
- Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants.
- Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kalvene Kalvenes stacija - apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- rīkstenāji Kamanu sega no lazdu rīkstēm.
- rīkstenājs Kamanu sega no lazdu rīkstēm.
- Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km.
- obiženka Kamera, kurā atrodas piespiedu kārtā pazemotas personas.
- kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti.
- Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
- palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot.
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- canzonetta Kanconeta - maza kancone.
- lazdenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji.
- Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā).
- kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
- sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves.
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
- ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- ganka Kapliča baznīcas pagrabā.
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
- Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā.
- Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai.
- Donacobius atricapillus kapuces zobgaļstrazds.
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
- Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
- Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
- Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm.
- karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia").
- Vidua regia karaliskais parazītaudējs jeb karaliskais parazītputns.
- operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants.
- Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā.
- sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
- kardiohalāzija Kardiālā sfinktera mazspēja.
- kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- Pohjola Kareļu un somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, pazemes valstība, mirušo valstība, kas atrodas tur, kur debesis savienojas ar zemi.
- Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa.
- karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas.
- Karakalinska Karkarali, pilsēta Kazahstānā.
- Azilla caroliniana Karolīnas azolla.
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās.
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
- spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- kardināls karpu dzimtas zivs; satopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs.
- kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
- Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
- sekvence Kāršu spēlē - mazākais triju bez pārtraukuma sekojošu vienas un tās pašas krāsas kāršu sērija.
- šlems kāršu spēlē (piem., vistā, bridžā) - visi stiķi; visi stiķi bez viena (mazais šlems).
- vači Kāršu spēlē mazās kārtis, kas dod maz punktu.
- atbāzenes Kāršu spēle, kur izspēlēto kārti otrs spēlētājs var vai nu sist ar lielāku kārti vai atdot atpakaļ (atbāzt) ar mazāku; atbāžu cūkas.
- caurbraucošais vilciens kārtējais kravas vilciens, kas brauc bez kravas pārkārtošanas cauri vismaz vienai iecirkņa vai šķirošanas stacijai.
- nozolēt Kārtīgi pazolēt.
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
- maza kārts kārts ar mazu vērtību.
- rāte Kārtu tiesas institūcija Krievijas miestos un mazpilsētās 1775.-1864. g. (Baltijā līdz 1889. g.).
- Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- ģešovka Kas lēts, arī mazvērtīgs.
- sūds Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
- ņāka Kas mazs, niecīgs.
- širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks.
- repecis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš.
- repucis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš.
- pupucis Kas sīks, maza auguma.
- gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus.
- grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus.
- grebzdināt Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus.
- kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
- izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
- dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
- Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā.
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
- kataplasma Kataplazma.
- katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
- punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs).
- katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā.
- martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas.
- kastellāns Katoļiem baznīcas vecākais.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
- novenna Katoļu baznīcā - lūgšana vai lūgšanas, kas jāskaita deviņas dienas pēc kārtas.
- incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss.
- incenss Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana.
- kvadrāgēna Katoļu baznīcā 40 dienu gavēnis; quadragena.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai.
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem.
- miserere Katoļu baznīcā dziedājums, sevišķi izplatīts 16.-18. gs. polifoniķu daiļradē.
- klērus Katoļu baznīcā garīdznieku kārtas apzīmējums, atšķirībā no pasaulniekiem, laikiem.
- prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ.
- corporale Katoļu baznīcā izrakstīta linu sega, uz kā novietoja hostijas traukus konsekrācijai.
- ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu.
- hora canonica katoļu baznīcā lūgšanas stunda; kanoniskā stunda.
- nosaucināt Katoļu baznīcā nolādēt.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- superiors Katoļu baznīcā reliģiska ordeņa vai kongregacijas priekšnieks.
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
- ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
- transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- katoļticīgs Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katolis.
- katoļi katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā.
- opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
- atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
- relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas.
- inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam.
- ordinārijs Katoļu baznīcas tiesībās - kārtējais baznīcas administrators, persona ar baznīcas pārvaldes tiesībām pēc sava amata.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
- konfesionālis Katoļu baznīcās vieta, kur grēkus izsūdz.
- cappella Katoļu baznīcas vieta, kur koris uzstājas.
- kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
- asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
- redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi.
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
- heirmoss Katra kanona dziedājuma sākuma strofa Austrumu baznīcā.
- kakergāzija Katra nelaba, nosodāma rīcība; prāta pazemināta darbība.
- blastācija Katra pārmantojama pārmaiņa dīgļplazmā.
- sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem).
- bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus.
- iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu.
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- osteomioze Kaulu izmēru samazināšanās.
- deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās.
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
- pažurbīt Kaut ar neasu nazi.
- pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
- identificējums Kaut kā noteikšanas, atpazīšanas vai konstatēšanas rezultāts.
- minimizācija kaut kā novešana līdz vismazākajiem izmēriem, līdz minimumam.
- īnis Kaut kas ļoti maziņš, mazulītis.
- čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
- ņiburis Kaut kas maziņš, ļoti sīciņš.
- ņiburs Kaut kas maziņš, ļoti sīciņš.
- knipšelis Kaut kas maziņš, sīks.
- knipšis Kaut kas maziņš, sīks.
- makace Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makacis Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makata Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- veltens Kaut kas mazs un apaļš.
- nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
- knisls Kaut kas mazs un vārgs.
- susnabki Kaut kas mazs, bezvērtīgs.
- zīle Kaut kas mazs, gabaliņš.
- ķidas Kaut kas mazs, nederīgs.
- gņauba Kaut kas mazs, nenozīmīgs.
- knīpa Kaut kas mazs, nokniebts.
- ņirva Kaut kas mazs, sīks, niecīgs.
- svāpurs kaut kas mazs; arī kā palama.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- časka Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
- časkas Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
- ņerkšis Kaut kas mazvērtīgs, nepilnvērtīgs, neizturīgs.
- čuibas Kaut kas mazvērtīgs.
- sijas Kaut kas mazvērtīgs.
- miltiņš Kaut kas nenozīmīgs, mazs.
- jērene Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- jērenīca Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- čāža Kaut kas nenozīmīgs, mazvērtīgs.
- ņība Kaut kas niecīgs, mazs.
- naršķis Kaut kas nolietots, mazvērtīgs.
- pielikt pirkstu kaut mazliet piedalīties darbā, palīdzēt.
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi.
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
- modestija Kautrība, apmierināšanās ar mazumu.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- kiziķis Kaza (nicīgi un pa jokam).
- kaze Kaza 1(1).
- kazla Kaza 1(1).
- velna ģīmis kaza.
- badagove Kaza.
- badgove Kaza.
- bucīte Kaza.
- krijastīte Kaza.
- meka Kaza.
- merka Kaza.
- vellģīmis Kaza.
- kazācīša Kazaciene, kazaka sieva.
- KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna).
- KZ Kazahstāna, valsts divburtu kods.
- KAZ Kazahstāna, valsts trīsburtu kods.
- Kazahija Kazahstāna.
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- Kazahijas sīkpauguraine Kazahstānas sīksopkaine.
- žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- kaz. Kazahu-.
- kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
- kazaciene Kazaka (5) sieva.
- kazācene Kazaka pātaga.
- stanica Kazaku ciemats.
- staņica Kazaku ciemats.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- Juniperus sabina kazaku kadiķis.
- kazaku paeglis kazaku kadiķis.
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
- simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa.
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalinska Kazali - pilsēta Kazahstānā.
- Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā.
- krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
- kazurags Kazarags.
- Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tēnuze Kazari - upe Igaunijā.
- kazarme Kazarma.
- kazērumi Kazarmas.
- Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
- bļerkt Kazas bļāviens.
- kazapiens Kazas piens.
- kazaspiens Kazas piens.
- kazpiens Kazas piens.
- capra Kazas.
- aruncus Kazbārži - rožu dzimtas ģints.
- sparassidaceae Kazbāržu dzimta.
- sparassus Kazbāržu dzimtas ģints.
- krokainā kazbārde kazbāržu ģints sēņu suga ("Sparassis crispa").
- savādlapu kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus aetusifolius").
- divmāju kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus dioicus").
- Ķīnas kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus sinensis").
- Katzdangen Kazdanga.
- Dzirnavezers Kazdangas dzirnavezers Kazdangas pagastā.
- Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- cildenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Cildi" iedzīvotāji.
- kapšenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kapši" iedzīvotāji.
- kazdandznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kazdanga" iedzīvotāji.
- rokaižnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Rokaiži" iedzīvotāji.
- valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji.
- vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
- vecdrodzenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
- vecdrodznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
- ziemciemnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemciems" iedzīvotāji.
- Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums.
- Pelecus cultratus kaze.
- kazeogēns Kazeācijas izraisītājs.
- parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu.
- kazeācija Kazeīna nogulsnēšanās.
- sierviela Kazeīns.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- Kazeinu Kazeinu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
- cūcenājs Kazenājs ("Rubus nessensis").
- cūcene Kazenājs ("Rubus nessensis").
- kazine Kazene ("Rubus caesius").
- kazuzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
- kazzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
- krūklis Kazene ("Rubus caesius").
- kazenājs Kazene (1).
- bucene Kazene.
- krūklene Kazene.
- zustrene kazenes ("Rubus caesius").
- kazenīte Kazenes ("Rubus caesius").
- kazogas Kazenes ("Rubus caesius").
- krūkļi Kazenes ("Rubus caesius").
- sarmene Kazenes ("Rubus caesius").
- sārmenes Kazenes ("Rubus caesius").
- zirdzenājs Kazenes ("Rubus caesius").
- zirdzinājs Kazenes ("Rubus caesius").
- zirgoga Kazenes ("Rubus caesius").
- zirgogas Kazenes ("Rubus caesius").
- zustriķi Kazenes ("Rubus caesius").
- zustriņi Kazenes ("Rubus caesius").
- kraciņi Kazenes.
- rubus Kazenes.
- Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
- Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē.
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
- Kazēnu Kazēnu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
- klinšu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis").
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
- zilganā kazene kazeņu suga ("Rubus caesius").
- trīskrāsu kazene kazeņu suga ("Rubus tricolor").
- Thyatira batis kazeņu vilnkājis.
- Rubus occidentalis kazeņveida avene.
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
- Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
- Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
- Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā.
- Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
- Klondža kazino _Klondaika_.
- klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa).
- Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha.
- Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers.
- Kaziņa ezers Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
- Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus.
- Kazjonnija Kazjonnijas sala - Apšu sala Rāznas ezerā.
- kazēns Kazlēns; arī kaza.
- kazelēns Kazlēns.
- kazulis Kazlēns.
- kazūtis Kazlēns.
- kazu roze kazroze.
- epilobium Kazrozes.
- enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- dziedzerstublāja kazroze kazrožu suga ("Epilobium adenocaulon").
- pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama.
- pūkainā kazroze kazrožu suga ("Epilobium hirsutum").
- kalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium montanum").
- tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
- purva kazroze kazrožu suga ("Epilobium palustre").
- sīkziedu kazroze kazrožu suga ("Epilobium parviflorum").
- sārtā kazroze kazrožu suga ("Epilobium roseum").
- četršķautņu kazroze kazrožu suga ("Epilobium tetragonum").
- kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza.
- kazlēns Kazu 1(1) mazulis.
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā.
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
- šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām.
- bārzbala Kazu dieviete.
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- Xerocomus subtomentosus kazu samtbeka.
- āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus").
- panāksnieki Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
- casuarinales Kazuarīnu rinda.
- casuarina Kazuarīnu rindas ģints.
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- casuariidae Kazuāru dzimta.
- casuarius Kazuāru dzimtas ģints.
- dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius").
- kazuistiski Kazuistisks.
- Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka.
- Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes.
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Kazuru Kazuru ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
- Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā.
- Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā.
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību.
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- segnetokeramika Keramiskie dielektriķi, kuros noteiktā temperatūras diapazonā eksistē spontānā polarizācija.
- drumstala Keramisks materiāls pēc apdedzināšanas, neskaitot glazūru.
- sabiezēšana Keramisku suspensiju (šlikeru) plūstamības samazināšanās.
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu.
- perceptrons Kibernētiska ierīce attēlu pazīšanai.
- Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule.
- Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem.
- Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā.
- lēnfilmēšana Kinouzņemšana, kurā kadru maiņas biežums ir mazāks par kadru maiņas standartbiežumu (16 vai 24 kadri/s).
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
- Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
- Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā.
- Kizira-Kazira Kiziras-Kaziras grēda - Križina grēda Austrumsajānos, Krievijā.
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem.
- atklabināties Klabinot pamazām atbrīvoties.
- atklabēt Klabot pamazām kļūt vaļīgam.
- sakladzināties Kladzinot sazināties.
- klencis Klaidonis, blandonis, vazaņķis.
- klamesteris Klaidonis, vazaņķis.
- ļurza Klaidonis, vazaņķis.
- saklaigāties Klaigājot sazināties.
- kļerot Klaiņot, vazāties.
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens.
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
- Klampja Klampja ciems - Klampju ciems, apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampju Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas novada Nīcas pagastā.
- Klampji Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- Klampjuciems Klampju ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā.
- fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
- būvklaušas Klaušu darbi piļu un baznīcu celtniecībā.
- saklauvēties Klauvējot sazināties.
- koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- lanckarēt Klejot, vazāties, blandīties.
- kleņģerēt Klejot, vazāties.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
- izkliedēt Kliedējot samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
- climacodon Klimakodonas - bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- vecaugstums Klišeju pasūtināšanā oriģināla augstums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunaugstumam.
- vecplatums Klišeju pasūtināšanā oriģināla platums, pretēji samazināmam vai palielināmam jaunplatumam.
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- jaunplatums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas platums, pretēji vecplatumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu.
- klopi Klonazepāms.
- klopiki Klonazepāms.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- monasterium Klosteris, klostera baznīca.
- paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
- sabubināties Klusi runājot, sazināties.
- bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis.
- bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks.
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
- samazināšanās kļūšana mazākam, vājākam, īsākam utt. nekā iepriekš
- iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
- apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust.
- izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust.
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam; mazliet nodzeltēt.
- sadilt Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
- piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2).
- pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- klajāties Kļūt mazāk koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
- klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu).
- bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
- atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
- nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
- atslābt Kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.).
- nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- kristies Kļūt mazākam (par morālām vērtībām).
- rauties Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
- rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
- kust Kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- atsēst Kļūt mazākam, pārtraugt augt (par baugoni).
- padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
- nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- pasaaudzēties Kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni).
- aizskurbt Kļūt mazliet apskurbušam, iereibušam.
- aizbālēt Kļūt mazliet bālam.
- ieskumt Kļūt mazliet bēdīgam.
- iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam; kļūt mazliet tumšākam.
- pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties.
- apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
- pamirkt Kļūt mazliet ieskābušam (par gurķiem).
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
- apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
- apvelgt Kļūt mazliet mitram.
- ieskapstēt Kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt.
- paplānēt Kļūt mazliet plānākam.
- iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
- apsīkstēt Kļūt mazliet sīkstam.
- pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
- apskābt Kļūt mazliet skābam.
- piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
- aizslapt Kļūt mazliet slapjam (mitram).
- ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
- aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
- padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
- pakūdēt Kļūt mazliet vājākam.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- smigt Kļūt niecīgam, mazam.
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- apaugt Kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu).
- paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- iepazīties kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
- iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1).
- pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
- iesluvēt Kļūt pazīstamam, zināmam, slavenam.
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
- paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
- pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
- pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
- iesīkt Kļūt sīkam un izzust (pazust).
- piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- iesataisīties Kļūt tādam, kam izveidojas kādas īpašības, pazīmes.
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
- ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- piegurt Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā); pierimt.
- atslist Kļūt vājākam, samazināties.
- atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko); pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu; atsalt.
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
- apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3).
- sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3).
- vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
- pintiķis Knauķis, mazs vīrelis.
- knuzis Knislis, ods; maza, nievājama dzīvnieka apzīmējums.
- posadņiks Kņaza iecelts pārvaldnieks pagastos vai pilsētās Senkrievijā 10.-11. gs.
- kņaze Kņaza meita, kas nav precējusies.
- kņaziene Kņaza sieva.
- tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas.
- pilsētvaldis Kņaza vietvaldis Kijevas Krievzemē 10.-11. gs.
- ranija Kņaze Indijā, radžas sieva.
- Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m.
- Imanta Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Mujāni" nosaukums līdz 1925. gadam.
- metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
- syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties.
- mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti.
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas.
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
- tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
- hromidioze Kodolvielas un hromatīna izplūšana no kodola citoplazmā.
- Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā.
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- punculs kokā nostiprināts strazdu būrītis.
- žarkle Koka sazarojums, stakle.
- šākle Koka sazarojums.
- žuknis Koka sazarojums.
- krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
- pavilksnis Koka šķiene ("pazole") zem ragavu slieces.
- puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis.
- dendroīds Kokam līdzīgs; kokam līdzīgi sazarojies.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbalķus to šķiedru garenvirzienā.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- drikte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- driktīte Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- driktītis Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- drikts Koks, kas savieno dzenamo ratu ar paminu, piem., ratiņa kaziņa.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem).
- tīrēvele Koksnes apstrādes ēvele, kuras nazim ir pretnazis skaidu laušanai.
- pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
- nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums.
- finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību.
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
- koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam.
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes.
- audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- Corylus colurna kokveida lazda.
- kolhiceīns Kolhicīna kristālisks sairšanas produkts, mazāk aktīvs par kolhicīnu.
- maģirvnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" (agrāk - "Maģirve") iedzīvotāji.
- Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
- Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
- Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski.
- mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
- mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji.
- kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu.
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes.
- ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību.
- paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma.
- Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
- nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
- krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- ģenētiskā analīze kompleksa metode organismu iedzimtības un mainības parādību pētīšanai, izmantojot datus par pazīmju skaldīšanos hibrīdu pēcnācēju paaudzēs.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri.
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
- operāciju koncentrācija komplicētāku operāciju izveidošana, apvienojot vairākas tehnoloģiskās pārejas ar nolūku samazināt tehnoloģiskā procesa izpildē aizņemto darbmašīnu vai darba vietu skaitu.
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors).
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām.
- glazēšana konditorejas izstrādājumu virsmas pārklāšana ar glazūru.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- fēns Konkrēta genotipa un konkrētu vides apstākļu nosacīta pazīme.
- Konseļeira Lafajeti Konseļeirulafajeti, pilsēta Brazīlijā.
- teikuma aktuālais dalījums konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā.
- metāliskais rādiuss konstante – puse no mazākā starpatomu attāluma vienkāršu elementu metālos.
- bezestans Konstantinopoles lielā bazāra nodalījums vecu ieroču un retu lietu tirgotavām.
- vazoneirotiskā konstitūcija konstitūcija, kam raksturīga vazomotorisko mehānismu labilitāte.
- pārsmalcināta konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem vislielākā mērā piemīt visas smalkas konstitūcijas pazīmes.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- dublikators Kontaktkopēšanas aparāts apertūrkartē esošā mikrofilmas kadra kopiju iegūšanai uz diazomateriāla vai verikulāra materiāla.
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- Austrālija kontinents dienvidu puslodē (_Australia_), dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 6 štati un 2 teritorijas, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.).
- denonsācija Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
- denonsēšana Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
- konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs.
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi.
- karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos.
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- apvienojums Kopa AB, kas sastāv no visiem elementiem, kuri pieder vismaz vienai no kopām A un B.
- salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas; arī samazgas.
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums.
- intervāla blīvums kopas vienību skaits uz vienu variējošās pazīmes vienību; aprēķina, dalot intervāla biežumu ar intervāla garumu.
- intervāls kopas vienību variējošās pazīmes lielumi, kas atrodas noteiktās robežās.
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- asinsslimības Kopējs nosaukums mazasinībai un bāluma kaitei; anaimijas.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām.
- mērogkopētājierīce Kopēšanas ierīce, kas ļauj palielināt vai samazināt vajadzīgajā mērogā kopējamo attēlu saglabājot proporcijas.
- zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties.
- Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
- valodu radniecība kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā.
- multipleksētā kopne kopne, kuras vadu skaits ir mazāks par pārraidāmo adrešu vai datu bitu skaitu. Izmantojot šādas kopnes, informācija tiek pārraidīta laikdales multipleksēšanas režīmā.
- tiosemikarbazons Kopnosaukums aldehīdu vai ketonu reakcijas produktiem ar tiosemikarbazīdu; dažus tā atvasinājumus (tibonu) lieto tuberkulozes terapijā.
- oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas.
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
- sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
- reģents Kora (galvenokārt baznīcas kora) diriģents.
- marga Kora balkons baznīcā.
- kantors Kora dziedātājs (katoļu baznīcā).
- Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
- Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš.
- lineārā korelācija korelācija, kurā, mainoties vienai pazīmei, atbilstoši mainās arī otra pazīme.
- negatīva korelācija korelācija, kurā, palielinoties vienai pazīmei, otra samazinās.
- pozitīva korelācija korelācija, kurā, palielinoties vienai pazīmei, palielinās arī otra.
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- kroņa vīruss koronavīruss _SARS-CoV-2_, ko pazīst arī kā _Covid-19_.
- faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta.
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
- beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku.
- ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem; ziemzaļās kosas.
- Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums.
- Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
- alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
- metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- Kustanaja Kostanaja, pilsēta Kazahstānā.
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- antitrisms Košļāšanas muskuļu antagonistu toniska spazma, kas neļauj aizvērt muti.
- kovārnēns Kovārņu mazulis.
- Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
- sakrākties krācot sazināties (par zirgiem).
- hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka.
- katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
- optikonazions Kraniometrijā atstatums no redzes kanāla mugurējā stūra līdz nazionam.
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- mackopšana Krāpšana, slepena saziņa.
- blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa.
- glazūrā iekausēta keramiskā krāsa krāsa porcelāna un mākslinieciska fajansa glazētu neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; glazūru apdedzina kopā ar krāsas dekoru 1200 °C un augstākā temperatūrā.
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
- kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
- Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants.
- Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
- Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
- Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
- Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants.
- Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums.
- Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums.
- Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants.
- Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
- Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
- Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants.
- Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
- Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
- Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants.
- Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
- Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
- kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji.
- Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants.
- Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē.
- ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
- Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu).
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
- krauklēns Kraukļu mazulis.
- maztonnāžas kravas sūtījums kravas sūtījums, kura masa ir 10–20 t un kura pārvadāšanai nepieciešams tilpums, kas ir mazāks par 1/2 no četrasīgā vagona tilpuma.
- sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- sasmērēt Krietni apziest, saziest, ieziest.
- bunga krietni pieēdis mazāks lops, cūka.
- plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu.
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka").
- jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana.
- Aleksandrs Ņevskis krievu lielkņazs (1220.-1263. g.), pēc uzvaras Ņevas kaujā pār zviedriem (1240. g.) ieguva pievārdu "Ņevskis".
- petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone.
- bandītisms Kriminālās vai politiskās darbības metode; bandu darbības izplatība teritorijā vai valstī kā tiesiskās kārtības trūkuma pazīme.
- kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
- habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
- noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- tvirst Krist no kājām, kad maz gulējis.
- dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
- neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
- Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- brīvās baznīcas kristiešu apvienības, kas ir neatkarīgas no valsts un oficiālās baznīcas.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību.
- krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm.
- agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- herēzija Kristietībā - no Baznīcas doktrīnas atšķirīgi uzskati.
- Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
- Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- kristietis Kristietības piekritējs; kristīgās baznīcas loceklis.
- patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
- baznīcas vēsture kristietības un baznīcas attīstības vēsture.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma.
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
- baznīcas gads kristīgās baznīcas svētku cikls gada laikā, skaitot no pirmās adventes svētdienas līdz Mūžības svētdienai.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta.
- emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas.
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā.
- Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa.
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
- atspārdīt kritizēt, pazemot.
- aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas.
- Sparassus crispa krokainā kazbārde.
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- mīkrosomija Kroplaini mazs augums.
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- timalia Krūmājstrazdi.
- timaliinae Krūmājstrazdu apakšdzimta.
- alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
- heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
- pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica").
- sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens").
- grieztava Krūmu griežamais nazis, līdzīgs izkaptij.
- raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi).
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
- egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis.
- III Mendeļa likums, pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums krustojoties vecākiem, kuri atšķiras ar vairākām pazīmēm, hibrīdu skaldīšanās vienā alternatīvo pazīmju pārī notiek neatkarīgi no skaldīšanās citos pazīmju pāros, tāpēc veidojas visas iespējamās vecākformu pazīmju kombinācijas.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu.
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
- subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem.
- Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru.
- Kubaņas zemiene Kubaņas-Pieazovas zemiene.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- kreisēšanas ātrums kuģa ātrums, kādā ir vismazākais degvielas patēriņš.
- piestūrēšanas iekārta kuģa iekārta precīzai manevrēšanai bez velkoņa palīdzības, ja kuģa ātrums ir mazs.
- (kurss) pie vēja kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
- lencēt Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam.
- lenčot Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam.
- naos Kuģis, cella; baznīcas vai citas plašas celtnes atsevišķs joms.
- izkuģot Kuģojot pazaudēt.
- Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā.
- saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
- parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
- līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
- tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
- puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
- eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
- mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
- mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
- mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
- apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais.
- halles tipa baznīca kulta celtne, kurai atšķirībā no bazilikas visi jomi ir vienāda augstuma.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
- Abū Mīna kultūras mantojuma piemineklis Ēģiptē (_Abū Mīnā_), Aleksandrijas muhāfazā.
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
- Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
- kumelēns Kumeļš (parasti jauns, mazs).
- senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
- senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_).
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos.
- kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
- gastrohiponeirija Kuņģa nervu pazemināta aktivitāte.
- hipohilija Kuņģa sulas sekrēcijas samazināšanās.
- sēkstēt Kupli sazelt.
- zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu.
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
- baltpēdiņas Kurvjziežu dzimtas augi, pazīstamas 30 sugas, bet audzē gk. "Anaphalis margaritacea" - augstums - 30-60 cm, augiem balts spilvojums, zied jūlijā - septembrī.
- kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
- gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
- Ubagans Kusmurins - ezers Kazahstānā.
- Kusmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā.
- Kušmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā.
- drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem).
- independentisms Kustība par reliģiskās kopas neatkarību no baznīcas augstākajām instancēm un amatpersonām.
- libertiānisms Kustība par seksuālo mazākumu līdztiesības atzīšanu un prostitūcijas tiesisku un sociālu aizsardzību.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret baznīcas un garīdzniecības privilēģijām, bet ne pret reliģiju.
- rotācijas kustība kustība, kuras laikā vismaz divi cietā ķermeņa punkti uz rotācijas ass ir nekustīgi.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
- hipokinēzija Kustību trūkums (organismam); mazkustība.
- kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
- švurkstins Kustīgs, nerātns mazulis.
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
- čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
- limfātisks temperaments kūtrs, mazkustīgs, vienaldzīgs.
- ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa.
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
- ūbulis Kvadrātveida drēbes gabals, ko iestrādā bikšu staru sazarojumā, lai to paplašinātu.
- merkurimetrija kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir mazdisociējošu dzīvsudraba savienojumu veidošanās.
- elektroni cietvielā kvantu stāvokļi – kvazidaļiņas, kas daļēji aizpilda cietvielas elektronu enerģētisko zonu.
- kvazizvaigzne Kvazārs.
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās.
- polarons Kvazidaļiņa cietvielā; saistīts elektrona un fonona stāvoklis.
- plazmons kvazidaļiņa, kas apraksta elektronu svārstības ap joniem plazmā.
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
- polaritons Kvazidaļiņa, saistīts fonona vai fotona stāvoklis.
- rotons Kvazidaļiņa; elementārs ierosinājums supraplūstošā 4He.
- magnoni Kvazidaļiņas, kas atbilst spinu pagrieziena viļņiem magnētiski sakārtotā vidē.
- kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
- kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
- kvazilineārs Kvazilineārs vienādojums - pirmās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu veids.
- morfoīds Kvazimorfēma - šķietama, neīsta morfēma.
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki.
- galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu.
- kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem Gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji.
- Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
- Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli.
- ķengurēns Ķenguru mazulis.
- izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
- materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
- akreritroze Ķermeņa distālo daļu eritēma un tūska kā vazomotoru funkcijas traucējumu sekas.
- akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- zaudēšana ķermeņa masas samazināšana
- somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
- hipotermija Ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo temperatūru.
- asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni.
- bazīdiju ķērpji ķērpju klase ("Basidiolichenes"), lapoņus veido bazīdiju sēnes kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm.
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tricholomataceae Ķērpju nodalījuma bazīdiju ķērpju klases dzimta.
- ķickaziņas Ķickaziņas sist - kāda spēle.
- saķiķināties Ķiķinoties sazināties.
- ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g).
- reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā.
- metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetilēnsulfoksilskābe ķīmiska viela, kuras savienojums ar nātriju pazīstams kā neosalvarsāns.
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
- augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju.
- asimetriskā sintēze ķīmiskās sintēzes veids, kurā, veidojoties jaunam asimetriskam centram (atomam), vienlaikus rodas optiski aktīvi produkti vai vismaz viens optiskais izomērs rodas pārākumā.
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji.
- sulfidēšana Ķīmiski tehniskās apstrādes veids - metāla virskārtas piesātināšana ar sēru; sērs veido sulfīdu, samazina virsmas berzes koeficientu un palielina nodilumizturību.
- cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli.
- antimutagēni Ķīmiski un fizikāli aģenti, kas samazina mutāciju biežumu.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%).
- binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem.
- zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- Aruncus sinensis Ķīnas kazbārdis.
- Sturnus sinensis Ķīnas strazds.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
- Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
- Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- ķipurs Ķipars, mazs bērns.
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- Pelecotoma fennica ķirmju parazītvabole.
- ketguts ķirurģijā izmantojams materiāls (diegi), ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
- rinomejoze Ķirurģiska deguna sa mazināšana.
- nazoantrostomija Ķirurģiska metode, nazoantrālas atveres veidošana aizsprostotu augšžokļa dobumu drenāžai.
- vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija.
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
- elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu.
- tenotoms Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai.
- celotoms Ķirurģisks nazis, ko lieto trūces operācijās.
- mahairions Ķirurģisks nazis.
- čirgatēns Ķirzakas mazulis.
- šķirzatēns ķirzaku mazulis.
- ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
- ķīvitēns Ķīvītes mazulis.
- ķīvitīte Ķīvītes mazulis.
- Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
- alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- sēbrači labi pazīstami kaimiņi, kas dažās jomās arī kopā saimniekoja.
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību.
- redzams Labi uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
- trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu.
- kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
- pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot.
- eisēmija Labvēlīga pazīme vai prognoze.
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lāčuks Lāču mazulis, lācēns.
- lācēns Lāču mazulis.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m.
- lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
- plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd.
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu.
- inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
- inkubācijas periods laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
- inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas.
- relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes.
- pļičēties Laistīt ūdeni mazgājoties.
- tilodas Laivas grīdas dēļi visas laivas garumā, ko parsti lieto mazākās laivās; tilaudas.
- ķertuve Lamatas, slazds.
- maukla Lamatas, slazds.
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu.
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- kunnis Lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam.
- skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši).
- kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
- kruķīte Lamuvārds mazai meitenei.
- pirkšis lamuvārds mazam bērnam.
- sesks lamuvārds mazam bērnam.
- drapšķis Lamuvārds mazam bērnam.
- drepis Lamuvārds mazam puikam.
- kobiņš Lamuvārds mazam un vājam cilvēkam.
- apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole.
- špatelis Lāpstiņas veida ķirurģiskais nazis.
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi.
- lapsēns Lapsu mazulis.
- lapsdzelži Lapsu slazdi.
- šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
- laringotoms Laringotomijas nazis.
- pilums Lāse, mazums.
- knībāt Lasīt, vākt kopā ko mazu, sīku (parasti ogas).
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm.
- ielasīties Lasot (grāmatu, žurnālu u. tml.), pamazām iedziļināties.
- abominārijs Lāstu grāmata, kur ierakstīja visus tos noziedzniekus, kas bija apvainojuši katoļu baznīcu.
- Catharus guttatus lāsumainais māņstrazds.
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- smoltifikācija Lašu dzimtas zivju mazuļu pielāgošanās dzīvei jūrā.
- lasēns Lašu mazulis.
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- latence Latents infekcijas stāvoklis, laiks no kairinājuma sākuma līdz uzbudinājuma stāvokļa pirmajām pazīmēm.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu.
- Lazdu māte latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas").
- oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- LELB Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike").
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca.
- azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- sauskultūra Laukkopības darbu sistēma rajonos, kur ir maz nokrišņu.
- mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās.
- miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
- agrārā krīze lauksaimniecības ražojumu pārprodukcija, kas noved pie nerealizējamu rezervju uzkrāšanās, cenu krišanās, ražošanas apjoma samazināšanās un ražotāju izputēšanas.
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- virbelēns Lauku irbes mazulis.
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
- fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā.
- iet pie altāra laulāties baznīcā.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- sauceiba laulību iepriekšēja trīskārtēja paziņošana katoļu baznīcā no kanceles.
- aplaulības Laulību pusdienas noīrētā telpā netālu no baznīcas.
- Azoru laurs lauru suga ("Laurus azorica").
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
- lauvēns Lauvu mazulis.
- lazaņja Lazanja.
- lazare Lazarete.
- Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m.
- Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m.
- lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
- lazds Lazda ("Corylus").
- rudzu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas agrāk, rudzu pļaujas laikā.
- miežu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas vēlāk, miežu pļaujas laikā.
- Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai.
- lazdulājs Lazdājs, lazdu audze.
- lazdaine Lazdājs.
- lazdiens Lazdājs.
- lazdiņš Lazdājs.
- legzdājs Lazdājs.
- lezdājs Lazdājs.
- lazdājs Lazdām apaugusi vieta; lazdu audze.
- corylus Lazdas.
- Lielais Lazdiņš Lazdiņu ezers Drabešu un Vaives pagastā.
- Lasdohn Lazdona.
- Muižas ezers Lazdonas ezers Lazdonas pagastā.
- dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām.
- merga Lazdu krūma ziedi.
- lagzdājs Lazdu krūmājs.
- lagzdiens Lazdu krūmājs.
- vieksts Lazdu rieksta čaumala.
- parastā lazda lazdu suga ("Corylus avellana").
- Apoderus coryli lazdu tinējsmecernieks.
- Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants.
- Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants.
- Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
- lazdakalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- lazdukalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
- Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski.
- lieparieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
- Līpori Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" nosaukuma variants.
- liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji.
- Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
- Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants.
- mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji.
- Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants.
- Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski.
- Ūsa Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Osa" nosaukuma variants.
- Ūzuļnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" nosaukuma variants.
- Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants.
- Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
- rubānieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" iedzīvotāji.
- Rūboni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants.
- Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants.
- Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants.
- Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski.
- skujetnieki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" iedzīvotāji.
- Skujetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" nosaukuma variants.
- slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji.
- Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants.
- Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants.
- Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants.
- Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski.
- Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
- Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
- Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
- Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
- Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants.
- Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
- Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
- Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
- Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
- Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka.
- čani Lazi - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- Sudzuhes rezervāts Lazo rezervāts Krievijas Piejūras novadā, tā nosaukums līdz 1970. g.
- Malurus cyaneus lazūra māņķauķis.
- Grandala coelicolor lazūrstrazds.
- lazzaroni Lazzarone.
- Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
- Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
- Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram.
- Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
- Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
- Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
- Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa.
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
- eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
- granulārais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā.
- agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
- agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu).
- izohipocitoze Leikocītu kopīgā skaita samazināšanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām.
- anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei.
- leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
- mikromieloblastiskā leikoze leikoze ar mazo mieloblastu pārsvaru asinsainā.
- bazofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir bazofilie granulocīti.
- aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas.
- aplastiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits šo elementu ģenēzes trūkuma dēļ asinsrades orgānos.
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem).
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- vaķēns Lempis (parasti par mazu, apaļīgu kucēnu).
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
- efūzija Lēna (gāzes) izplūšana caur mazu atveri.
- largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo); samērā plaši.
- ielāpāt Lēnām (ar maziem soļiem) ienākt.
- aizvirināt Lēnām un pamazām aizvērt.
- skribināt Lēnām, maziem kumosiem ēst.
- apkuģēt Lēnām, maziem solīšiem izstaigāt, apstaigāt kaut kam apkārt.
- kuģēt Lēnām, maziem solīšiem staigāt.
- vaļām Lēnām, pamazām.
- desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos.
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- puželēties lēni strādāt, netiekot pie rezultāta un pazaudējot laiku.
- nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
- pamaziņām Lēni, pamazām.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- cestodes Lenteņi - zarnu parazīti.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
- daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
- platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
- Railettiana cesticillus lenteņu suga, kas parazitē vistās un tītaros.
- šaurleņķis Leņķis, kas ir mazāks par 90 grādiem.
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus.
- šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem.
- Brunchorstia pini leptostromu suga, kas parazitē uz priežu skujām.
- debetlēse Lēses veida paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu.
- lešu Lešu koks - lazdu krūms, riekstu krūms.
- Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
- nolaidenums Lēzeni slīps (Latvijjā līdz 3 grādiem) zemes virsas apvidus, kas pazeminās vienā virzienā.
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos.
- alasi lēzeni, ieapaļi muldveida pazeminājumi mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajos atrodas mazi ezeri.
- alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
- Nabatija Libānas muhāfaza, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā.
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā.
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- skrubis Līcenis (3), traucenieka nazis.
- Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi.
- Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m.
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
- pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību.
- bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu.
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
- nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums.
- lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums.
- triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu.
- šaurstars Līdz minimālajam platumam samazināts vai noregulēts starmeša stars.
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
- epizoicīds Līdzeklis pret ektoparazītiem.
- anaimīns Līdzeklis pret mazasinību.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- parazitocīds Līdzeklis, kas iznīcina parazītus.
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
- vazoinhibitors Līdzeklis, kas kavē vazomotorisko nervu darbību.
- abiritāns Līdzeklis, kas mazina kairinājumu.
- antigalaktogogs Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju.
- antigalaktogons Līdzeklis, kas mazina piena sekrēciju.
- vazodepresors Līdzeklis, kas nomāc vazomotoriskos centrus.
- vermicīds Līdzeklis, kas nonāvē parazītiskos tārpus.
- apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
- antihelminti Līdzekļi pret cērmēm, dzīvnieku parazītiem.
- kardiotoniskie līdzekļi līdzekļi sirds mazspējas ārstēšanai.
- digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu.
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
- Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m.
- Amazones līdzenums līdzenums ap Amazones upi, gk Brazīlijā, nedudz ietverot arī Peru teritoriju.
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi.
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- abrāzijas-akumulācijas līdzenums līdzenums, kas veidojas jūras viļņiem noārdot reljefa pacēlumus un aizpildot ar nogulumiem pazeminājumus.
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
- nozīmāt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi.
- paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā); mazliet saliekt.
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
- čapus Liekēdis, parazīts.
- slembēt Lieki staigāt, vazāties.
- skablīca liekts nazis ar 2 spaliem siļu grebšanai.
- ižbuons liela alus nesamā krūze izliešanai mazākos traukos.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- dižgulta Liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem.
- Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
- Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km.
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti.
- Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā.
- Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- sinklinorijs Liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām.
- Spriesla Lielā un Mazā Baltezera savienojums, kura vietā izrakts Baltezera kanāls.
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
- māga Liela, nokarājusies pazode.
- majuskuls Lielais (versāl-) burts, pretstatā minuskuliem, jeb maziem burtiem.
- Artamus maximus lielais bezdelīgstrazds.
- Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
- Lielais Klauga ezers Lielais Klauģis, ezers Lazdonas pagastā.
- Lielais Klauģu ezers Lielais Klauģis, ezers Lazdonas pagastā.
- terkšens Lielais pelēkais strazds.
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
- Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā.
- Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
- Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
- Ludzas ezeri Lielais un Mazais Ludzas ezeri.
- Rāves ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā.
- Rāvas ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā.
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā.
- Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā.
- Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā.
- Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā.
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
- palielināšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas; palielinošā kopēšana.
- palielinošā kopēšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas.
- Kulali Lielākā no četrām Tjuļeņju salām Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, platība - 68 kvadrātkilometri.
- Dienvidsala Lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām, bet mazāk apdzīvotā, platība 150500 kvadrātkilometru.
- Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
- uzspīlējuma pielaide lielākā un mazākā u-a starpība vai urbuma un vārpstas pielaižu summa.
- vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība.
- robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā (kā) novirze.
- terēns Lielāka vai mazāka zemes virsas daļa ar tās dabiskām reljefa formām un nekustīgiem objektiem.
- robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums.
- Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem.
- robežizmērs Lielākais vai mazākais pieļaujamais (kā) izmērs.
- vidējā spēle lielākās un mazākās spēles vidējā aritmētiskā vērtība.
- Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies.
- lielkņaziene Lielkņaza sieva.
- dižkunigaitija Lielkņaziste, Lietuvas valdnieka valsts.
- kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
- pakaļkārši Liellopu zarnu parazītu grupa.
- fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli.
- elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- burtslēgs lielo / mazo burtu režīma pārslēdzējs.
- oktāva Lielo baznīcas svētku (Lieldienu, Ziemassvētku) astoņu dienu atsvēte.
- oktāva Lielo baznīcas svētku pēdējā, t. i. astotā, diena.
- megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- tutenpeilis Liels nazis, duncis.
- tutenpīlis Liels nazis, duncis.
- tutenis Liels nazis.
- Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
- zakucija Liels palaidnis, vazaņķis, blandonis.
- raspators Liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis).
- kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%.
- regresijas koeficients lielums, kas rāda, par cik vienībām mainās kāda pazīme, ja otra pazīme mainās par vienu vienību.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm.
- dik Lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem.
- luļļu Lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu.
- lullu Lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu.
- beļeg Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- blad Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļadj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļadz Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļaģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļe Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļē Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļeģ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļīīīn Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļiņ Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļini Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļins Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- bļjads Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- nahui Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- nahuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- nāhuj Lieto kā lamuvārdu, arī kā parazītvārdiņu.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
- šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
- cieši Lieto, lai norādītu uz pazīmes, darbības augstu pakāpi; ļoti.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- ķič Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķic Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- ķiz Lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu.
- tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
- gluži lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- pavisam lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3).
- kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
- šitenāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tātepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tjutjū Lieto, sakot bērnam, ka kāds ir paslēpies vai kas ir pazudis.
- lejupēšana Lietojumprogrammu pārvietošana no lielāka procesora mazākā (parasti speciāli atvēlētā) procesorā, lai uzlabotu datu apstrādes sistēmas darbveici vai samazinātu datu apstrādes izmaksas.
- dublējumkopija lietojumprogrammu vai datņu kopija, ko izveido arhivācijas vajadzībām vai aktīvās kopijas bojājuma gadījumam, lai nodrošinātos pret datu pazaudēšanu.
- lāpīties Lietot alkoholu paģiru mazināšanai.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- lietotāja autentifikācija lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus.
- lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu.
- kibernauts Lietotājs, kurš, izmantojot interneta savienojumus, ceļo pa kibertelpu, lai detalizēti iepazītos ar informāciju, kas atrodama tās vistālākajos nostūros.
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
- sīkumnieks Lietotu mantu mazumtirgotājs.
- smalklietiņš Lietus, kas līst mazām lāsītēm.
- pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
- virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
- Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju.
- Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā.
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā.
- abstraktas nozīmes lietvārds lietvārds, kas nosauc darbību, pazīmi vai nemateriālu parādību.
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
- pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
- loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu.
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu.
- grebeklis Līks dzelzs daikts, nazis, ar ko grebj koka karotes.
- līcēns Līks grebjamais nazis.
- skrube Līks nazis koka grebšanai.
- skrubele Līks nazis koka grebšanai.
- skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai.
- saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
- apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- padziedināt Likt mazliet dziedāt.
- pērdināt Likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī).
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
- neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
- SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents.
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
- žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- limfas kapilāri limfas vadu gala sazarojumi audos.
- limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
- limfocitopēnija Limfocītu normālā skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
- limfopēnija Limfocītu skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
- limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
- papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
- lineārais sarukums lineāro izmēru samazināšanās.
- sociolingvistiskā norma lingvistiskās normas varietāte iederībai konkrētos saziņas apstākļos.
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa.
- radiālis Līnija uz Zemes virsmas, kuras visiem punktiem ir vienāds azimuts.
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes.
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- linogrāfs Linotipa veida amerikāņu burtu saliekamāmašīna ar vairākām burtu magazīnām.
- rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem.
- smalks (arī akls) linums linums ar mazām acīm.
- fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns.
- viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
- cerebrozidoze Lipoidozes forma, ko raksturo kerazīna pārsvars ķermeņa taukos.
- lyrurus Lyrurus tetrix - fazānu dzimtas rubeņu sugas "Tetrao tetrix" nosaukuma sinonīms.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
- lobmašīnas nazis lobnazis.
- akromiotonija Locekļu muskulatūras toniskas spazmas, kas dažreiz rada roku vai kāju deformāciju.
- artropātija Locītavas saslimšana, sevišķi bez izteiktām iekaisuma pazīmēm.
- logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana.
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- arktiskā rase lokāla rase, pieder pie lielās mongolīdās rases, ietver eskimosus un daļu paleoaziātu (čukčus, korjakus).
- lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki.
- infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
- nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
- celt gaisa pilis lolot nepiepildāmus nodomus, sapņot par ko nerealizējamu vai grūti īstenojamu, fantazēt.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne.
- Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.).
- Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
- lopbarības sutinātājs lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
- sutinātājs Lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
- kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- loterijas norises beigas loterijas atļaujā norādītais datums, līdz kuram loterijas atļaujas saņēmējam jānosaka un jāpaziņo laimējušās personas.
- juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai.
- Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness.
- Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
- Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
- lazarieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Lazari" iedzīvotāji.
- Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants.
- Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
- angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- hore lūgšanas stunda katoļu baznīcā.
- breviārs Lūgšanu cikls katoļu baznīcā, ko izpilda regulāri vienā un tajā pašā stundā.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- paade Lūku pazoles vīzēm; paada; paade.
- pāde Lūku pazoles vīzēm; paada; paade.
- paada Lūku pazoles vīzēm; paade; pāde.
- fenobarbitāls Lumināls, miega (arī pretkrampju) līdzeklis, mazākās devās iedarbojas nomierinoši.
- ķēķis Lupata trauku mazgāšanai.
- auckeļs lupata virtuves trauku un mēbeļu mazgāšanai.
- lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot.
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīva baznīcas institūcija.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- evaņģēliski luteriska luteriskās baznīcas nosaukums; norādījums uz to, ka baznīca nav katoliska.
- Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- perniciozā anēmija ļaundabīgā mazasinība.
- ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā.
- leiomiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no mazdiferencētiem gludo muskuļu audiem.
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
- vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns).
- iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot).
- aizsautēt Ļaut mazliet apvīst.
- aizpūdināt Ļaut mazliet iepūt, panākt kaut kā pūšanu.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
- aizlaidināt Ļaut pamazām aiziet.
- nozudināt Ļaut pazust.
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
- klidzenis Ļodzīgs nazis.
- klincis Ļodzīgs nazis.
- klibeķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
- klibiķis Ļodzīgs, vaļīgs nazis.
- smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
- Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
- ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs).
- kā velēna ļoti biezi sazēlis, noaudzis.
- tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
- ķevens Ļoti jauns un mazs dzīvs radījums (dzīvnieks vai bērns).
- iniciators ļoti jutīgas, eksplozīvas sprāgstvielas, kas spēj izraisīt lielāka citas sprāgstvielas lādiņa detonāciju (piemēram, metālu azīdi).
- kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt).
- ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt).
- kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus ļoti labi (pazīt, zināt).
- pazīt kā savu kabatu ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
- pazinēt kā raibu suni ļoti labi pazīt, zināt (kāda raksturu, īpašības u. tml.).
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, zināt, prast.
- pazinēt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt; ļoti labi pārzināt.
- pazīt kā savu cepuri (kaut ko) ļoti labi pazīt.
- pazīt kā savu delnu ļoti labi pazīt.
- ultraakustiskie neitroni ļoti lēni neitroni, kuru ātrums ir mazāks nekā 5 m/s.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra).
- ebola Ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada.
- lūdzas, vai zemē mezdamies ļoti lūgties, pazemīgi lūgt piedošanu.
- ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- ieknābāties Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
- neko daudz ļoti maz, gandrīz nemaz.
- (kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- pasaskripstināties Ļoti maz, negribīgi ieēst.
- kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā.
- tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga ļoti maz.
- tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest) ļoti maz.
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest (ari panest) ļoti maz.
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) ļoti maz.
- sīkdaļa Ļoti maza (kā) daļa, sastāvdaļa.
- sīkdetaļa Ļoti maza (kā) detaļa.
- mikrodeva Ļoti maza (medikamenta) deva.
- pianisimo Ļoti maza (skaņas) intensitāte.
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- žuliks Ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu.
- mikrokarte Ļoti maza izmēra karte.
- mikrodzinējs Ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs.
- pusmaltīte Ļoti maza maltīte, no kuras nejūtas paēdis.
- grasis ļoti maza naudas summa; arī sīknauda.
- vērdiņš Ļoti maza naudas summu; arī sīknauda.
- mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
- pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem).
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- smiekla nauda ļoti maza, niecīga naudas summa; ļoti lēti.
- kosmiskais vakuums ļoti mazais daļiņu blīvums Kosmosā.
- sīkporas Ļoti mazas poras.
- sīkzivis Ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā).
- mazsmaziņš Ļoti maziņš.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
- pussolis Ļoti mazs attālums.
- kulcens Ļoti mazs cilvēks.
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets.
- sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
- mikroelektrods Ļoti mazs elektrods.
- piga ļoti mazs priekšmets.
- svirķis Ļoti mazs sivēns.
- toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2).
- lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
- sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
- miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
- miniatūra Ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs.
- mikroabscess Ļoti mazs, lokalizēts strutu sakopojums.
- sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
- nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
- punkts ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
- mikroskopisks Ļoti mazs, sīks.
- jegris Ļoti mazs, vājš cilvēks.
- kā cimdiņš ļoti mazs.
- kā īkšķītis ļoti mazs.
- mazmazs Ļoti mazs.
- mazsmazs Ļoti mazs.
- mini Ļoti mazs.
- pundurisks Ļoti mazs.
- nanopasaule Ļoti mazu lielumu (mazāku par mikrometru) pasaule; mikropasaules daļa, kurā lielumi mērāmi nanometros.
- melns kā katla dibins ļoti netīrs, nemazgāts.
- nūsmiteits Ļoti netīrs, sen nemazgāts.
- naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.
- ilpaks Ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz.
- zemāks par zāli ļoti padevīgs, pazemīgs.
- bučot kājas (kādam) ļoti pateikties, izrādīt pazemību.
- uz ceļiem (arī ceļos) lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- nomesties ceļos Ļoti pazemīgi lūgt.
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- mikrofotokopija Ļoti samazināta (kā) fotokopija.
- mikrokopija Ļoti samazināta (kā) kopija.
- mikrofilma Ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija.
- izdilt Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- žļorka Ļoti slikts ēdiens, samazgas.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
- rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
- eklesioloģija Mācība par baznīcu.
- psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
- intonoloģija Mācība par intonāciju, tās veidošanos, pazīmēm, maiņu un funkcijām.
- mikrokosmoloģija Mācība par mazo pasauli, mācība par cilvēku.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- irracionālisms Mācība, ka jūtām piešķirama ne mazāka nozīme kā prātam; iracionālisms.
- descendences teorija mācība, ka visi organismi pamazām attīstījušies no nedaudz pirmveidiem.
- iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
- atsaceiba mācīšanās laiks (2-4 nedēļas) ejot pie baznīckunga "atsacīt".
- kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu).
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- banckungs Mācītājs, baznīckungs.
- dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
- dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
- jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji.
- lazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdona" iedzīvotāji.
- rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji.
- Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
- magazija Magazīna.
- magazīns Magazīna.
- Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita).
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
- hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- eksorkisms Maģijā pazīstams akts garu izsaukšanai.
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
- veļoties Mainīt un mazgāt veļu.
- zemfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla aptuveni atbilst skaņu frekvenču diapazonam – no dažiem desmitiem hercu līdz dažiem desmitiem kilohercu.
- bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- čurkslēns Mājas čurkstes mazulis.
- teļš Mājas govs mazulis.
- Capra hircus mājas kaza.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- pavista Mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm.
- hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- samāties Mājot sazināties.
- Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās.
- Sturnus vulgaris māju strazds; melnais jeb mājas strazds.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
- nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas.
- maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs.
- miniskaitļotājs Maksimāli mazu izmēru automātiskais elektroniskais skaitļotājs, kas paredzēts darbībai reālā laika režīmā (gk. procesu vai iekārtu automatizētajai vadībai), kā arī mazāka apjoma skaitļošanas darbiem.
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- pantoplastika Māksla palielināt vai pamazināt plastiskus modeļus.
- aksesuārs Mākslas darbā - mazāk nozīmīgs motīvs vai tēlojuma detaļa.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- stilists Mākslas stila pazinējs, pētnieks, realizētājs.
- līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
- valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu).
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā.
- viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- ksilolīts Mākslīgs būvmateriāls, kas sastāv no magneziālcementa, zāģu skaidu, azbesta u. c. pildmateriālu maisījuma.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza.
- poģis Māla pods, pods ar osu, mazs vecs nolietots trauks.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- pārinieks Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
- ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
- gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
- eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās.
- enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā.
- gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
- shizonts Malārijas plazmodiju bezdzimuma forma (paaudze).
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
- Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu.
- smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
- Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
- Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā.
- Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
- mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
- vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
- meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- catharus Māņstrazdi.
- lāsumainais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus guttatus").
- mazais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus minimus").
- sīkais māņstrazds māņstrazdu suga ("Catharus ustulatus").
- Catharus aurantiirostris māņstrazdu suga.
- Catharus bicknelli māņstrazdu suga.
- Catharus dryas māņstrazdu suga.
- Catharus frantzii māņstrazdu suga.
- Catharus fuscater māņstrazdu suga.
- Catharus fuscescens māņstrazdu suga.
- Catharus gracilirostris māņstrazdu suga.
- Catharus mexicanus māņstrazdu suga.
- Catharus occidentalis māņstrazdu suga.
- pseidoneoplazma Māņu audzējs, uztūkums, kas atgādina neoplazmu, piem., retencijas cista.
- mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
- mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā.
- callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta.
- callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints.
- creadion Maoristrazdu dzimtas ģints.
- heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints.
- pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus").
- mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus").
- smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris").
- Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos.
- Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
- piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši.
- bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole.
- remārketings Mārketings pieprasījuma samazināšanās situācijā, kad tas skar visu veidu preces jebkurā laika posmā.
- Erucastrum armoracioides mārrutku pazvēre.
- Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā.
- laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem.
- moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār.
- gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos).
- vairākoperāciju mežizstrādes mašīna mašīna, kas cirsmā veic divas vai vairākas operācijas, kā arī vienkāršo mežizstrādes tehnoloģisko procesu, izslēdz operāciju starpelementus, novērš starpoperāciju dīkstāves, samazina nepieciešamos kapitālieguldījumus un darba izmaksas.
- gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
- matpedere matatspere, maza, tieva pulksteņa atspere.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- abrazivitāte Materiāla (arī papīra vai kartona) virsmas īpašība, saskaroties ar citu materiālu, samazināt tā gludumu.
- apstrāde ar plazmu materiāla griešana ar plazmas strūklu, ko izmanto ļoti cietu metālisku un nemetālisku materiālu griešanai.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- lepēšana materiāla smalkā apstrāde ar šaržētu leperi vai ar abrazīvo pastu vai suspensiju, ko ievada starp apstrādājamo virsmu un leperi.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- uzbriešana Materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju.
- atkvēlināšana Materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- sablīvēšanās Materiāla tilpuma samazināšanās un blīvuma palielināšanās.
- rukšana Materiāla vai izstrādājuma izmēru (un tilpuma) samazināšanās.
- eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
- pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- antifrikcijas materiāli materiāli ar ļoti mazu berzes koeficientu.
- gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- azbestīts Materiāls no azbesta šķiedrām, lieto tvaika katlu siltumizolācijai u. c.
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
- plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību.
- patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
- tērēšana materiālu, enerģijas u.c. resursu mazināšana kādu darbību, procesu īstenošanai
- jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka.
- ceks Matplaisas - sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī.
- antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās.
- matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
- Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā.
- Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā.
- Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā.
- samauties Maujot sazināties.
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
- mazums Maz 2(1).
- anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu.
- noņerglīties Maz ēst.
- Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums.
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
- maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
- mazpieietams Maz pieejams.
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs.
- cik nu maz, ļoti maz.
- cik Maz, ļoti maz.
- poco Maz, nedaudz.
- maģ Maz.
- maģum Maz.
- peu Maz.
- pitruks maza (eļļas vai petrolejas) lampa bez cilindra.
- kaķactiņa Maza (parasti petrolejas) lampa.
- mazsaimniecība Maza (parasti platībā 2-10 ha) lauku privātsaimniecība; sīksaimniecība.
- sīksaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība.
- mazactiņa Maza actiņa.
- jierīte Maza aitiņa.
- lēta alga maza alga.
- struceits maza alus muciņa.
- raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs.
- miniatūra Maza apjoma daiļdarbs.
- sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma; maza apjoma mākslas darbu kopums.
- fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu.
- arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
- kavatineta Maza ārija; kabaleta.
- astenīte Maza aste.
- čipka maza aubīte.
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas.
- mātainīte Maza auguma (pieaugusi) sieviete.
- sprudzenis Maza auguma cilvēciņš.
- kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds).
- spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums).
- ulis Maza auguma cilvēks vai bērns.
- vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs.
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus.
- knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
- sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns.
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
- jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis.
- bembere Maza auguma cilvēks.
- čabīte Maza auguma cilvēks.
- čuberis Maza auguma cilvēks.
- družiņš Maza auguma cilvēks.
- gričkiņš Maza auguma cilvēks.
- gubiņš Maza auguma cilvēks.
- jemšiks Maza auguma cilvēks.
- ķedluks Maza auguma cilvēks.
- knariņš Maza auguma cilvēks.
- knauslis Maza auguma cilvēks.
- kroksis Maza auguma cilvēks.
- pumpaļa Maza auguma cilvēks.
- pupuris Maza auguma cilvēks.
- seperis Maza auguma cilvēks.
- sīkvīriņš Maza auguma cilvēks.
- strubiķis Maza auguma cilvēks.
- strūpenis Maza auguma cilvēks.
- zemaudzis Maza auguma cilvēks.
- zembembere Maza auguma cilvēks.
- zemkājis Maza auguma cilvēks.
- šēpuris Maza auguma dzīvnieks.
- ķūsis Maza auguma korpulents vīrietis.
- māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis.
- zemala Maza auguma meita.
- meitele maza auguma meitene, mazule.
- kroksene Maza auguma meitene.
- repis Maza auguma panīcis lops.
- čāpa Maza auguma paveca sieviete.
- svēpurs maza auguma radījums.
- puņģis maza auguma resns dzīvnieks.
- bemburis Maza auguma resnvēderis.
- pugaža Maza auguma sieviete; peguža.
- čabīte Maza auguma sieviete.
- peguža Maza auguma sieviete.
- piružīņa Maza auguma sieviete.
- špidrilka Maza auguma sieviete.
- strumpe Maza auguma sieviete.
- tuntulīte Maza auguma sieviete.
- ķīsis Maza auguma vīrietis.
- ūģerītis Maza auguma vīrietis.
- ūģērītis Maza auguma vīrietis.
- puksis Maza auguma vīrs.
- stanaks Maza auguma vīrs.
- kveņķis Maza auguma zēns, tāds sivēns vai teļš.
- džiekste Maza auguma, kalsna sieviete.
- džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete.
- bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
- kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks.
- Byturus tomentosus mazā aveņvabole.
- Mazā Baranovska Mazā Baranauka
- kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
- Begonia minor mazā begonija.
- pēkšēt Maza bērna čīkstēšana.
- čocis Maza bērna dibens.
- baužele Maza bērna galva bez matiem.
- čāpīte Maza bērna kāja.
- cebīte Maza bērna kāja.
- capatiņas Maza bērna kājiņas.
- lacis Maza bērna priekšautiņš.
- zaberlace Maza bērna priekšautiņš.
- putto Maza bērna vai eņģeļa figūra mākslā.
- Bithynia leachi mazā bitīnija.
- špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda.
- āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- tulliņa Maza caurulīte.
- kepi Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā.
- Polystichum minutum mazā cietpaparde.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
- sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā.
- Lucavdaugava Mazā Daugava, Daugavas vidējais atzars Rīgā.
- Hemerocallis minor mazā dienziede.
- ivaka Maza drusciņa.
- mazā darvinžube mazā dzeņžuba.
- Camarhynchus parvulus mazā dzeņžube jeb mazā darvinžube.
- skaistuma kārpiņa maza dzimumzīme sejā; mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- mazistaba Maza dzīvojamā istaba.
- buts Maza dzīvojamā māja.
- Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene.
- mikrokonīdija Maza eksospora dažām dermatofītu sugām.
- rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
- Eragrostis minor mazā eragroste.
- Sparganium minimum mazā ežgalvīte.
- oktāvfleite Mazā flauta; ottavino.
- pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru.
- flautino Mazā flauta: pikolo vai flažolets.
- flautīna Mazā flauta.
- ottavino Mazā flauta.
- miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
- sīkformāts Maza formāta grāmatu apzīmējums.
- švīšala Maza gaismiņa agrā rītā.
- spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
- pēga Maza ganu svilpīte.
- Mergus albellus mazā gaura.
- piņģerots Maza glāze.
- karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā.
- gočuka Maza gotiņa.
- pagubīte Maza gubiņa.
- gultene Maza gulta, guļamā vieta, kur guļ bērni vai gani.
- Guzmania minor mazā gusmanija.
- pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
- pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
- mazpārveidība Maza iespēja pārveidot.
- aizodere Maza istaba, kas no lielās saimes istabas nodalīta ar plānu sienu vai lina auduma priekškaru.
- mazkambaris Maza istaba.
- Fannia canicularis mazā istabas muša.
- ūka Maza istabiņa.
- gariņš Maza izmēra attēls datorgrafikā, ko var bīdīt pa ekrānu neatkarīgi no citiem fona attēliem.
- kartīte Maza izmēra fotogrāfija.
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas.
- mazķiļķeni Maza izmēra ķiļķeni.
- pundurpapagailis Maza izmēra papagaiļu dzimta.
- Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe.
- Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā.
- tercerola Maza kabatas pistole.
- Vinca minor mazā kapmirte.
- dunčkiņa Maza kārba vai ciba.
- tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
- bundziņa Maza kastīte.
- čopka Maza kastīte.
- Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m.
- Caulinia minor mazā kaulīnija.
- Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
- abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
- kroķis Maza koka pīpe.
- zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
- petriņš maza krāsniņa rijas apgaismošanai.
- Tropaeolum minus mazā krese.
- virbiņš Maza kustība ūdens virsmā, ko izraisa neliela zivs.
- ķēvenīce Maza ķēve.
- Sphenolobus minutus mazā ķīļlape.
- Galerina mniophila mazā ķiverene.
- kapekle Maza laktiņa izkapts kapināšanai.
- deguzīte Maza lampa.
- lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
- piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
- ģirtelis Maza lauku pele ar smailu purnu.
- palecekle Maza lecekts blakus lielākai.
- lēkitijs Maza lēkita.
- sīkā lēpe mazā lēpe.
- Nuphar pumila mazā lēpe.
- dūcītis Maza līdaka.
- plurģis Maza lietiņa, detaļa.
- pļurķis Maza lietiņa, detaļa.
- plurķis Maza lietiņa; detaļa; tapa; sastāvdaļa.
- linu slēpsna maza linu sauja.
- Menura alberti mazā liraste.
- sīkrūte Maza loga rūts.
- Medicago minima mazā lucerna.
- variācija Maza mainīgā lieluma maiņa.
- aprieciņš Maza maizes riciņa.
- cirksnīte Maza mājas pele.
- Volvariella pusilla mazā makstaine.
- kaķsierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- kaķusieri Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- kaķusierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- rācentiņi Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- sieriņš Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- Malva pusilla mazā malva.
- Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
- Chaenorhinum minus mazā mazvīrcele.
- tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt).
- varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas.
- pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā.
- čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt.
- biksaine Maza meitene, kas valkā bikses.
- knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
- skutka Maza meitene; knīpa.
- pirka maza meitene.
- biga Maza meitene.
- binga Maza meitene.
- dirka Maza meitene.
- knapate Maza meitene.
- ķusene Maza meitene.
- mazmeitiņa Maza meitene.
- skuķēns Maza meitene.
- žiljens Mazā metāla bļodiņā krējumā ceptas sēnes.
- reika Maza metāla lata.
- skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā.
- trucēns Maza muciņa.
- Muscari botryoides mazā muskare.
- tekste Maza nagliņa.
- Narcissus minor mazā narcise.
- dzeltene Mazā nātre ("Urtica urens").
- dzeltenes Mazā nātre ("Urtica urens").
- dzelzene Mazā nātre ("Urtica urens").
- dzelzenītes Mazā nātre ("Urtica urens").
- sīkā nātre mazā nātre.
- maza nauda maza naudas summa.
- Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m.
- Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā.
- kridzis Maza piciņa.
- būcenieks Maza piebūve mājai.
- budzis Maza piebūve pie kādas lielas ēkas.
- ļaika Maza piltuve.
- gruzduliņš Maza pīpe.
- ķauķītis Maza pīpe.
- svelpīte Maza pīpe.
- apucītis Mazā pirkstiņa vārds.
- Planaria torva mazā planārija.
- Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
- planetoīds Mazā planēta.
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
- būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis.
- būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita").
- krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita").
- krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita").
- krūklītis Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis).
- būķele Mazā plūme; šī augļu koka auglis.
- cūku plūme mazā plūme.
- Prunus domestica var. insititia mazā plūme.
- roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
- Larus glaucoides mazā polārkaija.
- Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
- Prymnesium parvum mazā primnēzija.
- sīkpuķe Maza puķe.
- mazpuķīte Maza puķīte.
- Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms.
- Utricularia minor mazā pūslene.
- Filago minima mazā pūtele.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi.
- isleta Maza sala.
- salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
- apkalne Maza saliņa purvā.
- čola Maza sekli peldoša vienkoča laiviņa.
- Lophocolea miknor mazā sekstīte.
- pagabans Maza siena kaudze.
- netārpa Maza sieviete.
- pugažiņa Maza sieviete.
- pekste maza sieviņa.
- Tetrax tetrax mazā sīga.
- zemaļa Maza sīka meitene.
- švīkata Maza sīka svītra.
- sardele Maza siļķu dzimtas jūras zivs, ko parasti ēd sālītu; iesālīts anšovs.
- mazskābene Mazā skābene ("Rumex acetosella").
- skābinīte Mazā skābene ("Rumex acetosella").
- Rumex acetosella mazā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints.
- singls Mazā skaņuplate, kurai katrā pusē parasti viens skaņdarbs; viens skaņdarbs ieraksta formā.
- cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
- nāriņa Mazā spāre.
- Labia minor mazā spīļaste.
- spiga Maza stabule, kas smalki skan (spiedz).
- birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra.
- Emberiza pusilla mazā stērste.
- sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni.
- Polygonum minus mazā sūrene.
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
- Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne.
- montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo.
- dzīsla maza šķērsgriezuma elektriskās strāvas vadītājs
- planciņa Maza šķērsgriezuma zāģmateriāls, kura biezums ir līdz 25 mm un platums - līdz 80 mm.
- pengulis Maza šķipsna.
- tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai.
- trobs Maza telpa, kambaris.
- bāzekls Maza telpa, kur ir grūti ko ievietot.
- Briza minor mazā trīsene.
- Nymphaea tetragona mazā ūdensroze.
- kutūzis Maza un nepietiekama telpa.
- kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace.
- kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace.
- kulace Maza un resna sieviete.
- kulaža Maza un resna sieviete.
- topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai.
- petite maza un trausla (par sievieti).
- poligonālie veidojumi maza un vidēja izmēra un reljefa formas sezonālā un mūžīgā sasaluma apvidos, kas rodas, saplaisājot gruntij.
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
- rūcis Maza upe; urga, strauts.
- sīkupīte maza upe.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- ķaupīte Maza vardīte.
- vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
- Cerinthe minor mazā vaskainīte.
- bukūzis Maza veca ēka vai piebūve.
- tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele).
- MVF Mazā vēstures fakultāte (LU).
- mikrokoncentrācija Maza vielas koncentrācija šķīdumā (<0,05%).
- ķurķis Maza vienkārša istaba.
- Typha minima mazā vilkvālīte.
- mazie Mazā zāle (teātrī); aktieri, izrādes, kas notiek mazajā zālē.
- narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
- Poterium sanguisorba mazā zaļvālīte.
- Gagea minima mazā zeltstarīte.
- Zeļčeva Mazā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukuma variants.
- Geospiza fuliginosa mazā zemesžube.
- Pyrola minor mazā ziemciete.
- kuzis Maza zivs, kas dzīvo dūņainos ezeros.
- īlis Maza zivs.
- piskariņš Maza zivtele.
- vējzivtens Maza zivtiņa, no tām, kas lielos vairumos dzīvo dīķos.
- kusis Maza zivtiņa.
- kuslens Maza zivtiņa.
- kuslēns Maza zivtiņa.
- sīkzivtiņa Maza zivtiņa.
- Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā.
- sīkzvaigznīte maza zvaigzne.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- vīcītis Maza, apaļa kārbiņa.
- ripele Maza, apaļa koka ripa.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha.
- traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene.
- monpansjē Maza, cieta augļu karamele bez pildījuma.
- čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva.
- čigriņš Maza, iegarena siena kaudze.
- sīkzālīte Maza, īsa zāle.
- nadzene Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe.
- naģele Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe.
- ķēvēna Maza, kalsena ķēve.
- ķevene Maza, kalsena ķēve.
- ķēvene Maza, kalsena ķēve.
- ķēvens Maza, kalsena ķēve.
- ķēvēns Maza, kalsena ķēve.
- ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa.
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
- urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
- urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
- šņitka Maza, nederīga zivs.
- skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
- ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- atzals Maza, nenogatavojusies oga.
az citās vārdnīcās:
MEV