piņģerots
piņģerots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piņģerots | piņģeroti |
| Ģen. | piņģerota | piņģerotu |
| Dat. | piņģerotam | piņģerotiem |
| Akuz. | piņģerotu | piņģerotus |
| Lok. | piņģerotā | piņģerotos |
pinģerots nevēlams; vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinģerots | pinģeroti |
| Ģen. | pinģerota | pinģerotu |
| Dat. | pinģerotam | pinģerotiem |
| Akuz. | pinģerotu | pinģerotus |
| Lok. | pinģerotā | pinģerotos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīri tikmēr izvilkuši degvīna pudeli un jau laiž pa riņķi sudraba piņģerotu.
- Afgānis piedāvāja savu kristāltīro, salēja mazos piņģerotos: “ Par apskaidrību.”
- Viņš uz krūts uzņēmis tā pavairāk — divus piņģerotus.
- Kungs sasveicinās ar apmeklētājiem, parunājas ar bārmeni un turpat pie bāra letes izdzer piņģerotu liķiera.
- Viņš pastāstīja par laupītāju Džoniju Piņģerotu.