kosuls1
kosuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kosuls | kosuli |
| Ģen. | kosula | kosulu |
| Dat. | kosulam | kosuliem |
| Akuz. | kosulu | kosulus |
| Lok. | kosulā | kosulos |
1.No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa.
2.Apaļkoka strazdu būris.
Avoti: KV, TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saskaņā ar konvencijas 5. pantu , kosulam ir speciāls pienākums palīdzēt savas valsts kuģim