kņaze
kņaze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kņaze | kņazes |
| Ģen. | kņazes | kņažu |
| Dat. | kņazei | kņazēm |
| Akuz. | kņazi | kņazes |
| Lok. | kņazē | kņazēs |
Kņaza meita, kas nav precējusies.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēcpusdienā flīģelītī atkal salasījās viesi, un kņaze iznāca pie viņiem.
- — Apžēlojieties, kņaze, — Maļevskis nomurmināja un kļuva bāls.
- — Maman, es jums iedāvināju zvaniņu, — kņaze piezīmēja.
- Toties Zinaida izturējās ļoti stingri, gandrīz lepni, kā īsta kņaze.
- — Kņazei taisnība, — iesaucās Belovzorovs un arī piecēlās.