kņazs
kņazs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kņazs | kņazi |
Ģen. | kņaza | kņazu |
Dat. | kņazam | kņaziem |
Akuz. | kņazu | kņazus |
Lok. | kņazā | kņazos |
1.Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
2.Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kņaza Miškina lomā Arturs Krūzkops, Nastasja Fiļipova - Dita Lūriņa.
- Pils ielas sākumā atrodas vēl kņazu Kropotkinu laikā būvētā pasta ēka,
- Pēc nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā šī teritorija bija pakļauta Brjanskas kņaziem.
- Tie negāja karot, kņazs Trubeckojs nepildīja savus ģenerālfeldmaršala pienākumus”.
- Tādējādi Polockas kņazs Albertam gan lika uzmanīties taču nopietnus šķēršļus nesagādāja.