kņaziene
kņaziene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kņaziene | kņazienes |
| Ģen. | kņazienes | kņazieņu |
| Dat. | kņazienei | kņazienēm |
| Akuz. | kņazieni | kņazienes |
| Lok. | kņazienē | kņazienēs |
Kņaza sieva.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viesistabā kņaziene sagaidīja mani ar savu parasto, nevērīgi nolaidīgo sveicienu.
- — kņaziene norūca un piepeši pilnā kaklā iekliedzās: — Duņaška!
- Paskatieties vēsturē – visādas kņazienes un carienes, kas tik nav bijis!
- Muzeja ēka ir uzcelta 1878.gadā kā Krievijas kņazienes Jeļizavetas Kočubejas privātmāja.
- Par Jaroslava māti vairums vēsturnieku uzskata Polockas kņazieni Rognedu Rogvolodovnu.