Paplašinātā meklēšana
Meklējam skat.
Atrasts vārdos (196):
- skat:1
- skat-:1
- skate:1
- skats:1
- skatīt:1
- skato-:1
- skatre:1
- skatrs:1
- nuskat:1
- paskat:1
- skataka:1
- skatīgs:1
- skatiks:1
- skatols:1
- skatoma:1
- skatuve:1
- apskate:1
- apskats:1
- ārskats:1
- atskats:1
- ieskats:1
- izskata:1
- izskate:1
- izskats:1
- Laskate:1
- Maskata:1
- muskats:1
- muskats:2
- noskats:1
- ņeskata:1
- paskata:1
- paskats:1
- raskata:2
- raskata:1
- Tiskaty:1
- uzskata:1
- uzskate:1
- uzskati:1
- uzskats:1
- skatiens:1
- skatlogs:1
- skatluga:1
- skatlūka:1
- skatrīgs:1
- skattaws:1
- skatulis:1
- apskatīt:1
- divskats:1
- Fraskati:1
- ieskatīt:1
- izskatīt:1
- kopskats:1
- ķeskatas:1
- noskatīt:1
- pārskate:1
- pārskats:1
- paskatīt:1
- pieskats:1
- plaskata:1
- pliskata:1
- ploskats:1
- pluskata:1
- raskataķ:1
- sānskats:1
- saskatīt:1
- tālskats:1
- tāļskats:1
- Tiskatne:1
- tuvskats:1
- uzskatīt:1
- skateklis:1
- skatēmija:1
- skatījums:1
- skatīklis:1
- skatīšana:1
- skatītājs:1
- skatīties:1
- skatķeris:1
- skatuvīte:1
- apskatība:1
- apskatīgs:1
- caurskate:1
- caurskati:1
- caurskats:1
- iekšskats:1
- ieskatīgs:1
- izskatīgs:1
- laukskats:1
- Maskatīna:1
- muskatels:1
- pārskatīt:1
- pieskatīt:1
- pluskatas:1
- pretskats:1
- Saskatūna:1
- sīkskatis:1
- tālskatis:1
- tiešskate:1
- uzskatāms:1
- uzskatība:1
- uzskatīgs:1
- virsskats:1
- skatījiens:1
- skatoksils:1
- skatpunkts:1
- skatrakums:1
- skatuvisks:1
- apskatiens:1
- caurskatīt:1
- dabasskats:1
- diskatmiņa:1
- kopieskats:1
- muskataugi:1
- muskatkoks:1
- muskatvīns:1
- naktsskati:1
- pārskatāms:1
- paskatiens:1
- plītskatls:1
- ūdeņskatis:1
- uzskatiens:1
- skatcaurule:1
- skatlodziņš:1
- skatofāgija:1
- skatoloģija:1
- skatrenieki:1
- skatuvnieks:1
- apskatīšana:1
- apskatīties:1
- apskatnieks:1
- atskatījies:1
- atskatīties:1
- caurskatāms:1
- ieskatīties:1
- izskatīgums:1
- izskatīties:1
- koppārskats:1
- muskatziedi:1
- neizskatība:1
- neizskatīgs:1
- neskatoties:1
- noskatīties:1
- paskatīties:1
- pluskatains:1
- poloskatsja:1
- saskatīties:1
- uzskatāmība:1
- uzskatīšana:1
- uzskatītājs:1
- uzskatīties:1
- skatogrāfija:1
- skatoloģisks:1
- skatoskopija:1
- skatuviskums:1
- Atavapiskata:1
- izaskatīties:1
- muskateļvīns:1
- nepārskatāms:1
- pārskatāmība:1
- pārskatīties:1
- pieskatīšana:1
- pieskatītājs:1
- pieskatīties:1
- pluskatainis:1
- tāļskatāmais:1
- Teskatlipoka:1
- Teskatlipoks:1
- uzskatījiens:1
- apsaskatīties:1
- atsaskatīties:1
- caurskatāmība:1
- diskatapozija:1
- komercapskate:1
- Kuskatansingo:1
- muskatrieksts:1
- necaurskatāms:1
- neizskatīgums:1
- nenoskatīties:1
- nosaskatīties:1
- pārskatīšanās:1
- priekšskatuve:1
- Šinskateberja:1
- teleskatītājs:1
- skatumeklētājs:1
- acīsskatīšanās:1
- diskatabrozija:1
- nepārskatāmība:1
- pasaulskatījums:1
- priekšskatījums:1
- stereotālskatis:1
- caurskatpārbaude:1
- pirmskatastrofas:1
- rentgencaurskate:1
- Antigvokuskatlana:1
- pārtinējskatītājs:1
- spoguļskatumeklētājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (4404):
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks.
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko).
- (ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- ā pas ā, paskaties taču!
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi.
- biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops.
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju).
- bilde Ainava, skats.
- notriekties Aiz pārskatīšanās nejauši notriekt.
- aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- risonuķ Aizdomīgi skatīties.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām.
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- animisti Animisma uzskatu piekritēji.
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi.
- paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu.
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- oftalmofundoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu.
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
- Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
- Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- verte Apgriez; skaties otrā pusē.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi.
- mislis Aplams uzskats, maldība.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls.
- inspekcija Apskate, pārbaude.
- apraudze Apskate.
- vere Apskate.
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- lūkojums Apskates rezultāts.
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība.
- apskatīties Apskatīt (1).
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apblendēt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu.
- ķīķēties Apskatīt, lūkoties.
- raudzīt Apskatīt.
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
- apblenzt Apskatīties apkārt.
- apžaustīt Apskatīties ložņājot.
- apvērties Apskatīties, apskatīt.
- savērties apskatīties, saskatīties.
- pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
- apsaskatīties Apskatīties.
- apsavērties Apskatīties.
- iečekot Apskatīties.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt.
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums.
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.).
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss.
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
- grimēt Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
- grimēties Ar grimu mainīt savu izskatu.
- ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
- noviedēt Ar ļaunu skatienu kaitēt.
- noskatīt Ar ļaunu skatienu noburt.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati.
- pamielot acis ar patiku apskatīt, aplūkot.
- (pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- enface Ar seju pretī; pretskatā (par, piem., portretu).
- en face ar seju pretī; pretskatā.
- nekropsija Ar sekciju saistīta miroņu apskate, lai noteiktu nāves cēloņus.
- delomorfs Ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas.
- samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties.
- saskatīties Ar skatieniem sazināties.
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- cīrēt Ar skatienu iztaustīt, lūrēt.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- brīnēt Ar skaudīgu skatu apbrīnot.
- iesmaidīt Ar smaidu ieskatīties.
- meikaps Ar šiem līdzekļiem panākts sejas izskata pārveidojums.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- apveids Ārējā forma, ārējais izskats.
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana.
- ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā.
- dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība.
- modes pēc (arī dēļ) ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- fasons ārējais (apģērba, apavu) izskats; veids, maniere.
- eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- fasona Ārējais izskats, veids, piegriezums.
- otoskopija Ārējās auss ejas un bungādiņas apskate ar auss spoguli.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- kvadriga arhitektonisks ēkas rotājums kvadrigas izskatā.
- cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas.
- festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas.
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- Ymodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema paplašinājumu.
- Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu).
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
- viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
- pāršņakarēt Atkārtoti pavirši pārskatīt, pārrakņāt.
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
- secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti.
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
- aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties.
- aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties.
- izbraukt Ātri izlasīt, izskatīt.
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt.
- skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
- uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu tekstu).
- pārskriet ar acīm ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist skatienu (arī acis) ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist skatienu (arī skatu, acis) ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist skatu (arī skatienu, acis) ātri vai pavirši pārskatīt.
- pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās.
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
- bēgošs skatiens ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- acuzmetiens Ātrs, īslaicīgs skatiens.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu); arī samēģināt.
- lāga Atskārta, uzskats.
- atlūkoties Atskatīties (1).
- atlūkoties Atskatīties (3).
- atsavērties Atskatīties atpakaļ.
- grasīt uz atskatīties uz kādu.
- apagaļus skatīties atskatīties.
- atsaskatīties Atskatīties.
- atvērties Atskatīties.
- okusivatsja Atskatīties.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā.
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas.
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem.
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
- korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- ieskatīt Atzīt; uzskatīt.
- hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem.
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā).
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
- miristikācejas Augu dzimta, pie kuras pieder muskatriekstu koki.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- mozaīkslimība Augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi.
- facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- ņančīt Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
- ņančīties Auklēt, arī pieskatīt (bērnu).
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- glenofobija Bailes no lelles skatiena.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves.
- mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- opaks Balti keramikas izstrādājumi, kas izskatās pēc smalka fajansa.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
- ezofagoskopija Barības vada iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu, viens no endoskopijas veidiem.
- ezofagogastroskopija Barības vada un kuņģa iekšpuses apskate.
- fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai.
- ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- arau Bet raugi, skaties.
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- patapīgi Bez iebildumiem, bez saviem uzskatiem.
- vēja vaļā bez uzraudzības, neviena nepieskatīts.
- bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- prizmatiskais binoklis binoklis, kura konstrukcijas pamatā ir Keplera tālskatis; tieša attēla iegūšanai prizmatiskajā binoklī iebūvēta apgriezējsistēma.
- stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci.
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
- stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu.
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
- ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pabolīties Bolot acis, paskatīties.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
- bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā.
- feerija Brīnumains, pasakains skats.
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai).
- bronhoezofagoskopija Bronhu un barības vada apskate ar endoskopu.
- revīzija Brūces apskate un apkopšana.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka.
- likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- nolekties Būt (pēc ārējā izskata vai rakstura) līdzīgam (kādam).
- nolēkties Būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvnieku).
- būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- krustot zobenus Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2).
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par augiem, to daļām).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- nosadoties Būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- apšņurkt Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
- slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- veidot Būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
- zīmēties Būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- noplukt Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
- saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- pamatjēga būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos)
- kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
- pamatinformācija būtiskākā informācija par apskatāmo problēmu.
- dekastylos Būve, īpaši antīkais templis, ar 10 kolonnām galvenā skatā.
- dodekastīls Būve, īpaši antīkais templis, ar 12 kolonnām galvenā skatā.
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā.
- miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa.
- miristicīns C11H12O3, kristāliska toksiska muskateļļas sastāvdaļa.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- caurspīdīgums caurskatāmība; atklātums.
- caurspīdība Caurskatāmība.
- caurskati Caurskate.
- caursk. Caurskatīja; caurskatīts (bibliogrāfijā).
- caurlūkošana caurskatīšana.
- skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei.
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- būvmets Ceļamās būves rasējums plānā, griezumā un skatā.
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- izredze Ceremoniāla izrādīšanās, skate.
- aizcirpties Cērpot aiz pārskatīšanās nonākt pa tālu.
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- pasakalties Cieši paskatīties acīs.
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- disidents Cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- morda Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
- mordaks Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
- sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
- domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
- biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
- pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- lūris Cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti.
- tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- līrlūris Cilvēks, kas paslepus skatās, glūn.
- prostitūta Cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
- ģīmbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
- vaigbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
- populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs.
- piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
- transseksuālists Cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā.
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
- okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
- oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu.
- pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
- poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu.
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā.
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
- ainava Dabasskats.
- peizāža Dabasskats.
- ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
- noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
- reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- caurskate Darbība, arī process --> caurskatīt.
- apskatīšana Darbība, process --> apskatīt.
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana.
- pušierēt Darīt neglītu, neizskatīgu.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
- izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
- caurspīdīgi dati dati, ko uztverošā ierīce vai programma neuzskata par pārraides vadības rakstzīmēm un nereaģē uz to parādīšanos.
- bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas.
- datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums.
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā.
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus.
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- pārskatu ģenerators datu apstrādes programma, kas sagatavo un izvada datus vajadzīgā formāta tabulu un pārskatu veidā.
- informācijas vizualizēšana datu atspoguļošana vizuālā formā, lai varētu tos vieglāk pārskatīt un vieglāk tiem piekļūt.
- pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata.
- pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu.
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails.
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu.
- tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos.
- dekatrons daudzelektrodu elektronu lampa elektrisku impulsu uzskatāmai skaitīšanai decimālā sistēmā.
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
- snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu.
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas.
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu.
- teleskopacis Dažu dziļjūras zivju acis, kas izstieptas garumā "kā tālskatis".
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- hipermetamorfoze Dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
- tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- skatuvīte Dem. --> skatuve.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu.
- diaskopija Dermatoloģijā ādas apskate caur diaskopu; caurskate.
- sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
- tonsiloskopija Diagnostiska mandeļu apskate.
- uromantija Diagnoze vai prognoze, ko nosaka uz urīna apskates pamata.
- fiziognomija Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata.
- fiziognoze Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata.
- iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
- nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
- Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu.
- mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem.
- chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti.
- datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
- uzskatāms Divd. --> uzskatīt.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām.
- duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem.
- koriģēšana Divu vai vairāku skaidri redzamu objektu peilējums no novērotāja skata punkta.
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim.
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- pārvaldes dokuments dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību; šo dokumentu grupas: organizatoriskie, rīkojumu, izziņu un pārskatu, sarakstes, persomāla dokumenti.
- finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
- gada pārskats dokumentu kopa, kurā atspoguļoti uzņēmuma pārskata gada saimnieciskās darbības rezultāti.
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- funktieris Doma, uzskats, viedoklis; domu gaita, pieeja.
- balss doma, uzskats; iespēja paust domas, uzskatus
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- noskats Domas, ieskats (par kaut ko).
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim; atbalstīt (kāda viedokli).
- opinio Domas, uzskats.
- gaidīt Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns).
- brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
- vizuālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti atsevišķi saskatāmi teleskopā vai attēlā.
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu.
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
- balta acs dusmīgs skatiens.
- baltas acis dusmīgs skatiens.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
- histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu.
- adenizācija Dziedzera izskata vai struktūras veidošanās citos audos proliferācijas vai deģenerācijas ceļā.
- nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
- salpingoskopija Dzirdes kanāla apskate.
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas.
- autoģenēze Dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
- dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
- lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas.
- iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei.
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts").
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
- ekrāna notveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā.
- ekrāna tveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā.
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
- aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms.
- elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem.
- segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu.
- ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei.
- ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
- histerokolposkops Endoskops dzemdes iekšpuses apskatei.
- meatoskops Endoskops urīnizvadkanāla apskatei.
- enteroskops Endoskops zarnu lūmena apskatei.
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim.
- Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- hēdonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi.
- konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- izoeugenols Eugenola izomērs, atrodams muskateļļā un ilang-ilangeļļā, lieto parfimērijā neļķu smaržu kompozīcijās.
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
- noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
- anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni.
- akcelerīns Faktors plazmā vai spermā, kuru senāk uzskatīja par protrombīna pārvēršanās sekmētāju, bet vēlāk, ka tam nav nozīmes asins reces procesos.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem.
- tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
- filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- dialektiskais materiālisms filozofisku uzskatu sistēma, ka apziņu rada matērija (materiālisms) un ka viss mainās (dialektika).
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem.
- pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
- pārlūkprogramma "Internet Explorer" firmas _Microsoft_ izveidota globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas lietotājam ļauj apskatīt tīmekļa lappuses.
- personālais dators "Apple II" firmas "Apple"personālo datoru saime, kas tiek uzskatīta par mikrodatoru attīstības pirmsākumu un ko plaši lietoja skolās un sadzīvē.
- kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību.
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
- nelineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas valodā pastāvošās nelineārās sistēmas, kas ietekmē vārda vai frāzes fonoloģisko struktūru.
- prosodiskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīta valodas prosodija.
- lineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīts segmentu secīgs, lineārs izkārtojums.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- pro forma formas pēc; skata pēc.
- Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu.
- kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
- ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
- ikonometrs fotoaparāta skatu meklētājs, ko izmanto kadra robežu noteikšanai.
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs.
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija. Klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā.
- naudas plūsmas pārskats gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības.
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
- gaisakuģa komponējums gaisakuģa agregātu savstarpējais izvietojums, no kā ir atkarīgi gaisakuģa parametri un ārējais izskats.
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- ekstrēmists Galēju uzskatu un rīcības metožu piekritējs.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- encefaloskopija Galvas smadzeņu apskate.
- kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā.
- princips galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.).
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- mainstream galvenais virziens (uzskatu sistēmā, modē, mākslā, mūzikā u. tml.).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
- piegāžām Gara laika pēc, skata pēc.
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
- universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
- mēle Garena skatuve modes demonstrācijām.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
- interjers Glezniecības žanrs, kas attēlo iekštelpu skatus.
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
- gnets Glīts, izskatīgs.
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju.
- sākumlapa Globālā tīmekļa "WWW" dokuments, kas tiek uzskatīts par ieiešanas punktu kādā saistītu dokumentu kopā.
- nolaucēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts.
- nolauķēt Gludi noķemmēt matus, tā ka izskatās, kā nolaizīts.
- lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
- kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
- glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens.
- čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
- maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā.
- depo Grāmatvedības koppārskats uzskaites informācijas apkopošanai.
- virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu).
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes.
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- apgrozījumu pārskats grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā uzrāda debeta un kredīta apgrozījumus pārskata periodā, kā arī sākuma un beigu atlikumus.
- musica plana Grēgorija korāļi, ko rakstīja ar notīm, kas ar izskatu neapzīmēja ritmu.
- nožmīkstēt Greizi noskatīties.
- žveirēt Greizi skatīties.
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu.
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Protejs grieķu mitoloģijā - jūras dievs, kuram piedēvēja spēju pareģot un mainīt savu izskatu.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols.
- kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
- dromos Grieķu teātra skatuves vidējā daļa.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
- nevēlama grūtniecība grūtniecība, kuru viens vai abi partneri uzskata par nevēlamu.
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- nivelieris Ģeodēziskais instruments, kas sastāv no līmeņrāža un tālskata; lieto zemes virsmas punktu augstuma starpību un paaugstinājumu mērīšanai.
- envaironmentālisms Ģeogrāfijas virziens, kas ģeogrāfiskās vides lomu sabiedrības un sabiedriskās ražošanas attīstībā uzskata par izšķirošo.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
- longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes.
- Eiklīda ģeometrija ģeometrijas uzskatāmā sistēma plaknē un telpā, kura apraksta Eiklīda aksiomas (ieskaitot paralēļu aksiomu).
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
- baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m.
- doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- Kailašs hindu mitoloģijā - kalns, ko uzskata par dieva Šivas, kā arī dieva Kuberas mājoklis
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- vēsture Hipersaišu saraksts, ko caurskatījusi globālā tīmekļa pārlūkprogramma.
- pārlūkošana Hiperteksta dokumentu izskatīšanas process, kurā izmantotas hipersaites.
- natūrlapa Hipertekstu pārlūkošanas process, kura gaitā lietotājs, izmantojot hipersaites, izskata savstarpēji saistītus dokumentus, kas var būt izveidoti dažādos datoros.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- akromazija Hromatiskās aberācijas kompensācija tālskatī vai abpusēji izliektā stila lēcā.
- hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- skatīties caur rožainām brillēm idealizēt ko, nesaskatīt negatīvo.
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- autokino Iebraucamais kino, kurā izrādes noskatās sēžot automašīnā.
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- toraskops iekārta pleiras dobuma apskatei.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- splanhnoskopija Iekšējo orgānu apskate ar endoskopu.
- endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
- uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu).
- iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
- iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
- apskate Iepazīšanās (ar ko), (to) apskatot; apskatīšana.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- zaudēšana iepriekšējā izskata, kvalitātes nesaglabāšana
- īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- pamanīt Ieraudzīt, arī saskatīt.
- uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
- saziktīt Ieraudzīt, saskatīt.
- ombudsmans Ierēdnis, kas izskata privātpersonu sūdzības par valdības iestādēm.
- ovoskops Ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai (caurskatīšanai).
- ezofagogastroskops Ierīce barības vada un kuņģa iekšējās virsmas apskatei.
- kinetoskops Ierīce filmu demonstrēšanai vienam skatītājam.
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu.
- litaskops Ierīce kinolenšu skatīšanai un montāžai; litakinoskops.
- negatoskops Ierīce rentgenogrammu apskatei un demonstrēšanai.
- skeneris Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2).
- marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis.
- lasīšanas un rakstīšanas galviņa ierīce, kas, pārvietojoties pa diskatmiņas virsmu, veic datu ierakstīšanu un nolasīšanu.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
- ieredzēt Ieskatīties (3).
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
- iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ieblenzt Ieskatīties.
- iečolēt Ieskatīties.
- iečollēt Ieskatīties.
- ieglūnēt Ieskatīties.
- ievērties Ieskatīties.
- iežūrēt Ieskatīties.
- noredze Ieskats, uzskats.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- iemets Iespaids, ieskats.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu.
- kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi.
- iefiltrēšanās Iespiešanās (piem., svešas substances iespiešanās šūnā vai audos); pretēju uzskatu pārstāvja (aģenta) iekļūšana kādā organizācijā vai tml.
- ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
- ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
- noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus.
- lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek.
- ieslēgt Ietvert (skatienā).
- aptvert Ietvert redzes lokā; uztvert (par skatienu).
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
- radikālis ikviens, kam ir galējāki uzskati par valsts ietekmīgākās partijas vai partiju pamatnostādnēm.
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
- izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- saskatīties ilgi un intensīvi skatīties.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- makropsija Ilūzija, kad objekti izskatās lielāki, nekā ir patiesībā.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
- Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
- mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
- konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu.
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
- ievade Informācija, ko apstrādei datorā ievada ar ievadierīču starpniecību vai no datnēm, kas glabājas datora diskatmiņā.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli.
- Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
- ordeņu kapituls institūcija, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, izskata ierosinājumus un pieņem lēmumus par personu apbalvošanu.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
- optisks instruments (arī aparāts) instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
- ciliaroskops Instruments acs ciliārās zonas apskatei.
- oftalmoskops Instruments acs dibena apskatei.
- litoskops Instruments akmeņu apskatei urīnpūslī; cistoskops.
- aerouretroskops Instruments ar gaisu uzpildīta mīzalizvadkanāla apskatei.
- gastrofibroskops Instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei.
- augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
- antroskops Instruments augšžokļa dobuma apskatei.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- direktoskops Instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām.
- miringoskops Instruments bungplēvītes apskatei; auss spogulis.
- kavaskops Instruments dobuma izgaismošanai un apskatei.
- salpingoskops Instruments dzirdes kanāla apskatei.
- gastroskops Instruments kuņģa izskatīšanai.
- koloskops Instruments lokzarnas apskatei, izmeklēšanai.
- kolposkops Instruments maksts un dzemdes kakla apskatei; maksts spogulis.
- autofundoskops Instruments paša acs dibena apskatīšanai.
- kavernoskops Instruments plaušu kavernas apskatei; to ievada kaverna caur ribstarpu.
- torakoskops Instruments pleiras dobuma apskatei.
- faringoskops Instruments rīkles apskatei.
- anoskops Instruments tūpļa apskatei, tūpļa spogulis.
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- redzes loks interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
- domas dalās ir dažādi uzskati, viedokļi.
- apredzīgs Ir pārskatāms.
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- uzskatiens Īslaicīgs skatiens.
- uzskatījiens Īslaicīgs skatiens.
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
- Zakārija islāma mitoloģijā - Jahjas tēvs, kurš Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju.
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
- Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas.
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1).
- mirkšķiens Īss acu skatiens.
- mirkšķis Īss acu skatiens.
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- mācību līdzekļi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas.
- skatoskopija Izkārnījumu apskate diagnostikas nolūkā.
- izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
- plukt Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu.
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
- tuvināt izmainīt fokusa attālumu attēla apskatīšanai displeja ekrānā no tālplāna uz tuvplānu.
- tālināt Izmainīt fokusa attālumu attēla apskatīšanai displeja ekrānā no tuvplāna uz tālplānu.
- sprikstīt izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties.
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram.
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu.
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
- atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām.
- performēt Izpildīt skatītāju priekšā (angļu "perform").
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
- datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku.
- visā (savā) godībā izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
- metā Izskatā; augumā.
- Rubus spectabilis izskatīgā avene.
- Erigeron politus izskatīgais jānītis.
- Sedum spectabile izskatīgais laimiņš.
- denkša Izskatīgs dendijs.
- cīrīgs Izskatīgs un lepns.
- maktīgs Izskatīgs, glīts (par cilvēku).
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
- knets Izskatīgs, stalts, vingrs.
- uzskatīgs Izskatīgs.
- verīns Izskatīgs.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem).
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- izlūkāt Izskatīt, apskatīt.
- izknosāt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku.
- izknosīt Izskatīt, izšķirstīt u. tml., meklējot, vācot ko nelielu, sīku.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- caurlūkot izskatīt; visu caurskatīt.
- izsmatrīt Izskatīt.
- izvērties Izskatīties (1).
- nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- izrēgoties Izskatīties.
- izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
- paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- drejs Izskats (par cilvēku).
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
- habituss Izskats, āriene; ārējā forma, apveids; konstitūcijas tips.
- vieža Izskats, paskats, vecums.
- viežus Izskats, paskats, vecums.
- tīkatne Izskats, seja.
- izskata Izskats, skats.
- izskate Izskats, skats.
- porma Izskats, veids.
- plauka Izskats; arī veids, (kā) grupa, kopums.
- noskats Izskats.
- paskata Izskats.
- paswīda Izskats.
- preģis Izskats.
- rega Izskats.
- uzskata Izskats.
- uzskats Izskats.
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu.
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- mentālā skenēšana iztēles process, kura laikā indivīds prātā pārskata savus tēlus.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties.
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult.
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties.
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
- izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
- izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
- epitome Izvilkums, īss pārskats.
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
- izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu.
- isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu.
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
- Sahimoči japāņu mitoloģijā - dievība leģendārā jūras dzīvnieka Vani izskatā.
- Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību.
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
- revulsija Jauna caurskatīšana.
- paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
- bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
- agerāzija Jauneklīgs izskats vecumā.
- bāļīns Jaunpiebalgas iedzīvotājs (vecpiebalgas iedzīvotāju skatījumā, vērtējumā).
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- resursi Jebkurš datoru sistēmas komponents, ko izmanto programmu izpildes procesā, piem., operatīvā atmiņa, diskatmiņa, ievadizvades ierīces.
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā.
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma.
- paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
- kincis Jocīgs skats.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- lietu piekritība jurisdikcijas institūciju izskatīšanai pakļauto lietu sadalījums starp atsevišķiem šo institūciju posmiem (struktūrvienībām).
- nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
- pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
- acmete Kāda, kas met acis (skatienus) uz kādu.
- līdznieks Kādam izskatā vai īpašībās līdzīgs.
- apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
- kapellāns Kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku.
- kartēšana Kādas objektu kopas pārsūtīšana no vienas vietas uz citu, piem., programmu moduļu pārsūtīšana no diskatmiņas uz operatīvo atmiņu vai viena tipa adrešu pārveidošana cita tipa adresēs.
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem.
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- modeļkadrs Kadrs, kurā nelieli modeļi uzņemti tā, ka tie izskatās pēc lieliem objektiem.
- ķīķernieks Kāds, kas skatās ar tālskati.
- brauska Kāds, kurš iet neskatīdamies apkārt, un tādēļ apgāž vai saplēš ceļā esošos priekšmetus.
- šoturks Kāds, kurš ir biezi saģērbies kažokā ar apsaiti un tādējādi ne sevišķi glīti izskatās.
- vienprātis Kāds, kurš ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
- trubacis Kāds, kurš saģērbies biezās drēbēs un tāpēc izskatās resns.
- pablensties Kādu laiku paskatīties.
- nokārnēt Kādu laiku ziņkārīgi skatīties.
- Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis.
- muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki.
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg").
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
- parāde Karaspēka svinīga skate.
- karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
- kurnēt Kārīgi skatīties, kā kāds ēd.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
- timeklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
- timēklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
- jezda Kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs.
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem).
- trihinelloskopija Kauto lopu apskate un izmeklēšana, lai atrastu trihinellu kāpurus.
- panakstis Kāzas, skatoties no līgavas puses.
- ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
- CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey").
- art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam.
- kinoneveiksme Kinofilma, kura neizpelnās skatītāju uzmanību vai izpelnās nopēlumu.
- filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana.
- subjektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis kā uzņemamā procesa dalībnieka skatiens.
- cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu.
- antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas.
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
- kollimācijas kļūda kļūda, kas rodas instrumentam, ja kollimācijas līnija nav perpendikulāra horizontālajai asij, ap ko tālskatis griežas.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- pārskatīšanās Kļūdīšanās, kļūda nevērīgas, neuzmanīgas skatīšanās dēļ.
- meprise Kļūdīšanās, pārskatīšanās.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu.
- noplukt Kļūt apdilušam, neizskatīgam, izbalējušam.
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
- stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
- izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- aptumšoties Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā).
- nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur).
- nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- kust Kļūt nesaskatāmam; arī gaist.
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu); pavērties.
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam).
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
- iezīmēties Kļūt saskatāmam, parādīties.
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- apmilzināt Kļūt tumšam, neskaidram, trulam (par acu skatienu).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- ģenerālprokurora padome koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības aspektus.
- metrehoskopija Kombinēta mērīšana, auskultācija un apskate.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- iekšzemes uzņēmumi komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu.
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
- muzikālā komēdija komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām; arī operete.
- kopieņēmmums Kompānijas ekonomiskās peļņas palielināšanās pārskata periodā, kas atspoguļojas pārskatā par ienākumiem.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
- ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu); ciešs (6).
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- izstādes kondīcija kondīcija, kad dzīvnieks ir labā miesas stāvoklī, izskatīgs, bet nav pārbarots.
- maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°.
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
- lietu pakļautība konkrētu tiesisku jautājumu izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām valsts, pašvaldību, tiesībsargājošām un sabiedriskajām institūcijām.
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
- omfals Konusveida marmora bluķis Apollona templī Delfos, ko grieķi uzskatīja par Zemes centru.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- kopaina Kopēja, vienojoša aina; kopskats (1).
- kopieskats Kopējais ieskats.
- koppārskats Kopējais pārskats.
- kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
- kopskats Kopējs, vienojošs skats.
- vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus.
- aperçu kopsavilkums vai pārskats.
- kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram).
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- perlustrācija Korespondences atvēršana un izskatīšana bez adresāta un sūtītāja piekrišanas.
- kūļizlāde Koronas izlādes īpaša forma, ko var uzskatīt arī par dzirksteļizlādi no smailes.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
- acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
- alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu.
- montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
- metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- meikaps Kosmētiskie līdzekļi (pūderi, plakstu ēnas, krāsu zīmuļi u. c.) sejas izskata pārveidošanai.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
- opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus.
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
- doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ortodoksālo marksistu frakcijas pārstāvis; Ļeņina uzskatu piekritējs.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.
- afanītieži Kriptokristāliskie ieži - magmatiskie ieži, kuru atsevišķie minerāli ar neapbruņotu aci nav saskatāmi.
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem.
- amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- herēzija Kristietībā - no Baznīcas doktrīnas atšķirīgi uzskati.
- Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
- fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
- aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
- zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu.
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.).
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- gastroskopija Kuņģa izskatīšana ar gastroskopu.
- gastroduodenoskopija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate ar gastroskopa palīdzību.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- skāteres Kurzemē galdaini austas garas linu drānas dvieļu izskatā.
- libertīnisms kustība par neierobežotu indivīda brīvību (no tradicionālo uzskatu viedokļa - par izlaidību un izvirtību); kustība par seksuālo minoritāšu līdztiesības atzīšanu.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- atpakaļvirziens Kustības vai skatiena virzienam pretējs virziens.
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki.
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
- Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
- bioskopija Ķermeņa apskate, lai noteiktu, vai tajā ir vēl dzīvība.
- somatoskopija Ķermeņa apskate.
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- dorsāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no mugurpuses un augšas.
- ventrāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no priekšpuses vai apakšas.
- Kurbads Ķēves dēls cilvēka izskatā latviešu pasakās.
- hemomorfoze Ķīmiskā morfoze, ārējā izskata maiņa ķīmiskā procesa gaitā.
- didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- ciklamāts Ķīmisks saldināšanas līdzeklis; tiek uzskatīts, ka, lietots lielās devās, spēj izraisīt saslimšanu ar vēzi.
- Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu.
- Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
- Di-Dzjuņs Ķīniešu mitoloģijā - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
- Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību.
- Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
- Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
- daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
- Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- holedohoskops Ķirurģisks instruments tiešai kopējā žultsvada iekšpuses apskatei.
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
- pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus.
- atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas.
- kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- pielapas Lapas pamata izveidojumi dažādā izskatā; piem., lapām līdzīgi veidojumi madarām; sīkas lapiņas rožu un pākšaugu dzimtās; turzīte (sk.) sūreņu dzimtā; ērkšķi ērkšķogām.
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
- Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- Ezera māte latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā.
- Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
- Lielais Kristaps Latvijas nacionālā filmu skate, kā arī tajā piešķirtā balva — Lielā Kristapa statuete.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- dorša Lauciniece; meitene, kas nepievērš uzmanību savam ārējam izskatam.
- ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- trifokālā lēca lēca no trim segmentiem ar dažādām refrakcijas spējām; augšējais skatīšanai tālumā, vidējais - vidējā atstatumā un apakšējais - tuvumā.
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- aizkūņāties Lēnām aiziet ar smagiem soļiem (pie tam šādi ejošo nevar skaidri saskatīt).
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas.
- liberalitāte Liberāla izturēšanās; liberāls raksturs; liberāli uzskati.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- koleopters Lidaparāts ar spārnu pareizā riņķa formā (pretskatā).
- konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas.
- aklais lidojums lidojums, kad pilots nevar saskatīt zemi un viņam jāvadās pēc lidmašīnas navigācijas instrumentiem.
- androīds Līdzīgs vīrietim izskatā un uzbūvē.
- Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
- slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
- gorilla Liela auguma, brutāla izskata miesassargs, gangsteris u. tml.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase.
- summārais process Lielbritānijā, ASV un vairākās citās valstīs - vienkāršota un paātrināta dažu krimināllietu izskatīšana tiesā.
- gaskonāde Lielības apzīmējums franču literatūrā (pēc Gaskoņas provinces nosaukuma, kuras iedzīvotājus uzskatīja par lielībniekiem).
- ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
- okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
- kleibacis Liels, neizskatīgs dzīvnieks (parasti putns).
- kleibāns Liels, neizskatīgs dzīvnieks (parasti putns).
- klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
- kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
- kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
- kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains.
- graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām.
- konstanta Lielums, ko uzskata par pastāvīgu; konstante.
- caurlūkošana lietas izskatīšana tiesā.
- pas Lieto, lai pievērstu uzmanību redzamam, skatāmam.
- čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- attēlu redaktors lietojumprogramma, kas ļauj mainīt bitkartētu attēlu, piemēram, skenētu fotogrāfiju, izskatu, izmantojot gan attēlu filtrus, gan visdažādākos zīmēšanas līdzekļus.
- pārlūkprogramma Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju.
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.
- aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- likumprojekts likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
- ēnu ekonomika likumā atļautas, bet neuzskaitītas ekonomiskās aktivitātes, par kurām netiek maksāti nodokļi valstij, sociālais nodoklis strādājošiem un kas netiek uzrādītas statistiskajos pārskatos.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- ekshumācija Līķa izrakšana tiesas medicīnas ekspertu izmeklēšanai, ietver līķa apskati, kurai jānotiek saskaņā ar tās nosacījumiem.
- stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
- litakinoskops Litaskops - ierīce kinolenšu skatīšanai un montāžai.
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
- artroendoskopija Locītavas dobuma apskate ar endoskopu.
- bezdiska darbstacija lokālā tīkla darbstacija vai personālais dators, kam nav savas diskatmiņas, bet visas datnes tiek uzglabātas datoru tīkla datņu serverī.
- nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei.
- koloskopija Lokzarnas apskate ar koloskopu.
- ve Lūk, skat!
- vo Lūk; skat; re; tā.
- pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas.
- šaudīties lūkoties, ātri skatīties apkārt.
- cūrēties Lūkoties, ieskatīties.
- izrēgāties Lūkoties, pamatīgi (visu) apskatīt.
- novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai.
- Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
- žurgot Lūrēt, slepeni skatīties.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām.
- paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties.
- glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
- jettatura Ļauns skats; fascinācija.
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
- noplucis Ļoti apdilis; tāds, kas kļuvis neizskatīgs.
- skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
- neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
- apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to.
- (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi (saskatāms, uztverams).
- pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
- pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
- pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, redzams.
- redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi redzams, pārskatāms.
- redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
- ar glanci ļoti labi; ar stilu; tā, ka labi izskatās
- kā izšpļauts ļoti līdzīgs (parasti pēc izskata, uzvedības).
- dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
- Medūzas skatiens ļoti nepatīkams skatiens.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- izģindis Ļoti novājējis, tā, ka saskatāmi skeleta kauli; izdilis, vājš.
- pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
- kā uz paplātes ļoti redzami, uzskatāmi.
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
- šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- kā izliets ļoti uzskatāms; atbilstošs, piemērots.
- urbjošs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbīgs.
- urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbjošs (2).
- caururbjošs Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- perfekcionisms Mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību.
- fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
- konscientālisms Mācība, kas aizstāv uzskatu, ka mums pieejami vienīgi mūsu apziņas stāvokļi; to, ko sauc par neatkarīgo īstenību, arī uzskata tikai par apziņas stāvokli.
- animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko).
- apgriezt kreklu (arī kažoku) mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē.
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
- smurkšis Maks plēšu izskatā.
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss.
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
- kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu.
- vaginoskopija Maksts apskate ar spoguli.
- pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
- prezentācijas manekens manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs (ekspomanekens) vai apģērbu komerciālai demonstrēšanai (skatloga manekens).
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- aizmaskēt Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
- aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- masovka masu skati.
- aklā metode mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas (datora) taustiņiem.
- variāciju rēķini matemātikas nozare, kas pētī ekstremālā elementa eksistenci un atrašanas metodes, izmantojot apskatāmo mainīgo lielumu variācijas.
- absolūtā kustība mehānikā materiāla punkta vai ķermeņa kustība attiecībā pret kādu citu ķermeni, kuru uzskata par nekustīgu.
- trihoskopija Matu apskate.
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
- peles acis mazas acis ar šaudīgu skatienu.
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā).
- iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
- repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
- pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā.
- kleķeris Mazvērtīgs, vecs, arī neizskatīgs dzīvnieks (parasti zirgs).
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- orķestrions Mehānisks mūzikas instruments, kas pēc izskata bija līdzīgs ērģelēm.
- līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam.
- pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām.
- leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats.
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- aizmakšķerēt Meklējot aiz pārskatīšanās aizķert.
- rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus.
- pārsavērties Meklējot rūpīgi, uzmanīgi izskatīt, rūpīgi pārskatīt.
- apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
- ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā).
- nuskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
- nūskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
- čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
- šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu.
- glososkopija Mēles diagnostiska apskate.
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
- moderantisms Mērena valdības sistēma, mēreno partijas politiskie uzskati.
- pieeja sociālajā darbā mērķtiecīgi atlasītu teoriju vai teorētiskā skatījuma ietvars sociālā darba praksei jebkurā prakses līmenī (makrolīmenī, mezolīmenī, mikrolīmenī).
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
- metalloterapija Metālu lietošana ārstniecībā, kas bija pzīstama jau senajiem grieķiem un arābiem, bet nav guvusi apstiprinājumu mūsdienās; dažkārt uzskatīta par vienu no hipnozes veidiem.
- meteoroloģiskā informācija meteoroloģisks pārskats, analīze, prognoze un jebkurš cits biļetens par faktiskajiem vai gaidāmajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
- dūkaņa Meža gars sievietes izskatā.
- Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs.
- rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums; apskate, analīze ar mikroskopu.
- ahromats Mikroskopa, fotoaparāta, tālskata u. tml. objektīvs, kurā novērsta hromatiskā aberācija.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- skenējošais elektronmikroskops mikroskops, kurā liela palielinājuma un izšķirtspējas attēla iegūšanai izmanto elektronstaru kūli; attēlu var apskatīt uz fluorescējoša ekrāna vai nofotografēt.
- goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
- geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- redzamības attālums minimālais attālums, kurā pie stūres sēdošam autovadītājam ir jāpārredz ceļš vai jāsaskata šķērslis uz ceļa.
- alohtonā minoritāte minoritāte, kas izveidojusies kādā valstī pārskatāmā vēstures periodā.
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
- spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
- čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
- krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
- kistoskopija Mīzalpūšla iekšienes apskatīšana ar sevišķa instrumenta palīdzību.
- ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas.
- pozitīvisms modernitātes paradigma un filozofisku uzskatu sistēma par pasauli kā objektīvi pastāvošu un neatkarīgu no vērotāja, kas nostiprinājās 19. gadsimtā; pārstāv uzskatu, ka ar zinātniskām metodēm ir iespējams iegūt drošas zināšanas par objektīvo realitāti.
- neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
- New Age moderns sinkrētisks pasaules uzskats, kas apvieno reliģiju un evolucionārās dabas zinātnes
- hemibilirubīns Modificēts žults pigments urīnā; uzskata, ka tas ir urobilinogēns.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- konversija Morālas vai garīgas ievirzes maiņa, citu reliģisko uzskatu pārņemšana.
- krist Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
- krist zemu morāli pagrimt; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par necienīgu.
- Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu.
- noraidījums tiesībās motivēts lietas dalībnieku iebildums pret noteiktu personu piedalīšanos lietā, kuru izskata jurisdikcijas institūcija.
- frentelīgs Možs, izskatīgs; glīti, moderni ģērbies.
- Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem.
- vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
- zemraudzītis Muļķītis (kas vienmēr zemē skatās).
- arābu cipari mūsdienās vispārlietojamie cipari, kas radušies Indijā un ar arābu starpniecību nonākuši līdz Eiropai, kur pamazām pārveidojoties ieguvuši pašreizējo izskatu.
- personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi.
- Cucurbita moschata muskata ķirbis.
- myristica Muskata riekstu koki.
- masī Muskata ziedi, muskatriekstu koku sēklas sedze.
- muskataugi Muskatu dzimta ("Myristicaceae").
- myristicaceae Muskatu dzimta.
- muskateļvīns Muskatvīns.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē.
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba nacionālais paveids Spānijā, tuvs operetes žanram, radies 17. gs. sākumā.
- mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
- ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
- koncertīno Mūzikas instruments, kas pēc izskata līdzīgs sešrindu harmonikām.
- čabjānis Nabadzīgi ģērbies, neizskatīgs vīrietis; ar čabām apāvies vīrietis.
- fiziokrātija Nacionālās ekonomikas virziens Francijā 18. gs., kas uzskatīja, ka lauksaimniecība ir vienīgais produktīvais nodarbošanās veids un nosodīja valsts ekonomiskās dzīves vadību.
- nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri.
- boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
- teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
- izmaksājumi Naudas summas, ko uzņēmums izdevis pārskata periodā.
- nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
- iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) neaicināti ierasties, ziņkārīgi visu noskatīt, ko meklēt, pārbaudīt.
- greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai.
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu.
- pastāvēt Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus.
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- palikt Neatteikties, neļaut sevi novērst (no kādas izvēles, uzskata, izteikuma).
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- pirmspriegums Neelektrostatiskas izcelsmes elektriskais spriegums, kas ir konstants vai arī tiek par tādu uzskatīts (piem., el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- izķēmot Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu); izkropļot (2).
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
- netolerants Neiecietīgs pret citu uzskatiem.
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- kazarma Neizskatīga celtne.
- graule neizskatīga dāmu cepure.
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
- kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
- sačunkāt neizskatīgi salāpīt.
- varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt.
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā.
- negližē nekārtīgs apģērbs, nekārtīgs izskats.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- kosmētiskais remonts neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
- kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (_arī_ aizvirzot ko) priekšā.
- maukt maisu galvā neļaut saskatīt patiesību; muļķot, mānīt.
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot.
- apologētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
- apoloģētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
- bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
- ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko).
- divprātība Nepastāvība, mainība uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu.
- divprātīgs Nepastāvīgs, mainīgs uzskatos, noskaņojumā, attieksmē pret kādu.
- liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
- strenze Nepatīkama izskata persona.
- strenzis Nepatīkama izskata persona.
- Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
- iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
- ierobežotība Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
- glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga.
- sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
- nelūkojot Neskatoties, neievērojot.
- pragmatamnēzija Nespēja atcerēties priekšmeta izskatu.
- asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
- pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs saskatīt (kādu, ko).
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- kruiliski Neveikli un neizskatīgi.
- klampa Neveikls, neizskatīgs cilvēks.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
- novārtēt Nicināt, uzskatīt par neizmantojamu.
- kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem.
- fiksācijas nistagms nistagms, kas parādās vienīgi, ja skatu fiksē.
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts.
- rožmarinzieža No cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem.
- ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
- dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai); tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- no (kādas) puses parādīt, aplūkot no kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns.
- pirmšķietami No pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie").
- no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena; no paša sākuma.
- no pirmā acu uzmetiena, arī pirmajā acu uzmetienā no pirmā skatiena; no paša sākuma.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
- blankstīties Noblenzt, saskatīt.
- nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- notīkot Noglūnēt, noskatīties.
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
- kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju.
- renegēt Noliegt, atkrist, atmest agrākos ieskatus vai ticību.
- nenoskatīties Nolieguma darb. v. --> noskatīties (1).
- nepārskatāms Nolieguma divdabis --> pārskatīt.
- neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
- uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
- appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt.
- N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
- uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
- etno- Norāda vai nu uz kultūru salīdzinājumu no antropoloģijas viedokļa vai arī uz vietējo iedzīvotāju skatpunktu.
- tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- prom norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
- pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
- zīķēt Norādīt, cieši skatīties.
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
- protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos.
- revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats.
- paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre.
- nocīlēt Noskatīt (parasti slepus).
- uzcīlēt Noskatīt, nolūkot (par dzīvesbiedri).
- nolencēt Noskatīt, noskatīties.
- noķīķerēt Noskatīt, novērot.
- nolenkt Noskatīt, sameklēt.
- novērties Noskatīt.
- notīkāties Noskatīties (1).
- špikot noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt
- noķīķēt Noskatīties, mērķēt.
- nosavērties Noskatīties, nolūkoties.
- noolīties Noskatīties.
- noraudzīties Noskatīties.
- nosaskatīties Noskatīties.
- notīkāt Noskatīties.
- ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
- nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka.
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
- iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums; noskaņojums (2).
- noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1).
- pārstāvētie Noteikta iedzīvotāju grupa, kas kādu ievēlētu vai ieceltu amatpersonu uzskata par savu pārstāvi, kurš jūt atbildību pret viņiem.
- iegūšana noteikta izskata, formas, fizisko īpašību rašanās
- piekļuves ceļš noteiktā secībā izkārtoti datu bāzes ieraksti, kas jāizskata lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā.
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- apskates akts noteiktas formas oficiāls dokuments, kurā apraksta spēkratu tehnisko stāvokli apskates laikā, un ko var izmantot kā juridisku dokumentu, kas apliecina, ka apskates laikā ir vai nav konstatēti kādi spēkratu bojājumi.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- būtiskums Noteiktas informācijas svarīguma pakāpe finanšu pārskatos kopumā.
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā).
- redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents.
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- protokola kļūda notikums, kuru kāds datu apstrādes vai datu pārraides sistēmas funkcionālais bloks - datu saņēmējs datu apmaiņas procesā uzskata par protokola pārkāpumu, ko izraisījis tā partneris - datu avots.
- intreccio Notikumu sarežģījums, intriga; neliels skatuvisks uzvedums.
- nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- stiprs Noturīgs, nemainīgs (par ideju, uzskatu, u. tml.).
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni.
- kā caur riņķi izrauts novājējis, pārguris, savu izskatu zaudējis.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
- uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- nolūkot Novērot, noskatīties.
- spektators Novērotājs, skatītājs.
- atvērst Novērst (acis, skatienu).
- izvairīt Novērst (acis, skatienu).
- aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu).
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.).
- nogriezt acis novērst skatienu (no kā).
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- atrauties Novērsties (par acīm, skatienu).
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
- acs Novērtējums, uzskats, domas.
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
- paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
- nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu.
- bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata); nabadzīgs.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks (2).
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam.
- olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota.
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- ovoskopēšana Olu caurskatīšana, lai atdalītu nederīgās.
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- fragmentēšana Operētājsistēmā DOS - datnes izkaisīšana pa dažādiem diskatmiņas apgabaliem, pievienojot datnei jaunus datus brīvajos atmiņas apgabalos.
- kreisā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa kreisi.
- labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi.
- binoklis optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
- traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors.
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes).
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
- nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
- bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
- apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
- saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
- novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom.
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
- grozāmā skatuve pagriežama grīda uz teātra skatuves, kas ļauj ātri nomainīt dekorācijas.
- skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām.
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
- gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei.
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
- pasakne Pamats (uzskatu, viedokļa).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
- ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
- bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu.
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- stereorāma Panorāma, kur iztēlojumus apskata caur stereoskopu.
- ciklodrāma Panorāma, kur rādāmie skati novietoti uz apkārt griežama cilindra.
- panorāma ar atklājumu panorāmas kadrs, kura beigās skatītājam atklājas kāda pārsteidzoša vai negaidīta detaļa.
- kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei).
- daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu.
- caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- kust Par acīm, skatienu, balsi.
- aizslīdēt Par acīm, skatienu.
- glūnēt Par acīm, skatienu.
- pietumst Par acīm, skatienu.
- akulturācija Par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem.
- simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā.
- sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- pārredzēt Par skatienu, acīm.
- apsūdzība Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība.
- derēt Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
- laika moments parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā.
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm.
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu; problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- attēlot Parādīt ar uzskates līdzekļiem.
- vilku vaine paradums skatīties atpakaļ.
- vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ.
- decerācija Parafīna daļas izņemšana no audiem, kas gatavoti mikroskopiskai apskatei.
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
- pusacs Parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
- apmīļot Parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- raugs Parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
- apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
- degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
- aplūkāt Pārbaudot apskatīt.
- aplūkot Pārbaudot apskatīt.
- melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
- krist galējībās pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
- papravīt Parīkot, pieskatīt.
- aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
- aizmelnot Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
- pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- credo pārliecība, uzskats.
- kredo Pārliecība, uzskats.
- pārsasvērties Pārmainīties uzskatos, pievienoties citam viedoklim.
- revīzija Pārmeklēšana: sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
- pāršķināt pārmeklēt, šķirstot pārskatīt.
- revidēt Pārmeklēt; sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- deldēt mēli pārrunāt ko ikdienišķu, visur saskatot ko peļamu, aprunāt kādu.
- likumā noteiktās rezerves pārskata gada neto peļņas daļa, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem novirzīta uzņēmuma kapitāla nodrošinājumam, t. i. iespējamo zaudējumu segšanai.
- aktīvu rentabilitāte pārskata gada peļņas (vai zaudējumu) attiecība pret uzņēmuma aktīvu kopsummu (aktīvu vidējo atlikumu).
- apgrozījumu rentabilitāte pārskata perioda peļņas (vai zaudējumu) attiecība pret uzņēmuma neto apgrozījumu.
- finanšu gads pārskata periods 12 mēnešu garumā, kas var arī sakrist ar kalendāro gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
- sinoptisks Pārskata, kopsavilkuma.
- panoramēšana Pārskates loga horizontāla pārbīde pa teksta ierakstu.
- mecompte Pārskatīšanās.
- pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt.
- palancīt Pārskatīt tīklus.
- noslēgt rēķinus pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo, izbeigt kaut ko.
- apmisēt Pārskatīties, kļūdīties.
- samislīt Pārskatīties, kļūdīties.
- šumīties Pārskatīties, kļūdīties.
- nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli.
- misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
- apsamānīties Pārskatīties.
- apsazīties Pārskatīties.
- nomērķēties Pārskatīties.
- pārvērties Pārskatīties.
- šķiebties Pārskatīties.
- pārsk. Pārskatīts.
- pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst).
- starpziņojums pārskats par izpildes gaitu, kāda darba posma rezultātiem.
- pārredze Pārskats, apskats.
- atskaite Pārskats.
- kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- retraktacija Pārstrādāšana, savu izteicienu vai uzskatu atsaukums, pārveidošana.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp kreisajām un labējām partijām.
- mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
- gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
- natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
- dimetildikarbonāts Pārtikas piedeva E242, konservants, fungicīds, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- alfa tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
- magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- beta ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
- l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
- E296 Pārtikas uzlabotājs - ābolskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
- E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
- E938 Pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
- E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E650 Pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E242 Pārtikas uzlabotājs - dimetildikarbonāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E260 Pārtikas uzlabotājs - etiķskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
- E297 Pārtikas uzlabotājs - fumārskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E640 Pārtikas uzlabotājs - glicīns un tā nātrija sāls, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E141 Pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu.
- E630 Pārtikas uzlabotājs - inozīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E953 Pārtikas uzlabotājs - izomalts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E263 Pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E341 Pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E629 Pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- E633 Pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E352 Pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E354 Pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E902 Pārtikas uzlabotājs - kandelilvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E903 Pārtikas uzlabotājs - karnaubvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E322 Pārtikas uzlabotājs - lecitīni, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
- E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E262 Pārtikas uzlabotājs - nātrija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E356 Pārtikas uzlabotājs - nātrija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E301 Pārtikas uzlabotājs - nātrija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E316 Pārtikas uzlabotājs - nātrija eritorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, mutagēna iedarbība nav pārbaudīta.
- E339 Pārtikas uzlabotājs - nātrija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- E325 Pārtikas uzlabotājs - nātrija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E350 Pārtikas uzlabotājs - nātrija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E335 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E959 Pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E941 Pārtikas uzlabotājs - slāpeklis, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E942 Pārtikas uzlabotājs - slāpekļa (I) oksīds, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
- pretspēlētājs Partneris (skatuves mākslā).
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- mainīt (savu) seju pārveidot savu izskatu; pārveidoties izskatā.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts.
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem.
- pasaulskatījums Pasaules skatījums.
- sekulārisms Pasaules un dzīves uzskats, kas brīvs no reliģijas un Dieva.
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- pasaulredzējums Pasaulskatījums.
- ilustrēt Paskaidrot (tematu, domu) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
- pask Paskati.
- paska Paskati.
- pavērties Paskatīties (2).
- pavērst (pagriezt) skatu (arī skatienu) paskatīties (kāda virzienā).
- pagriezt skatienu (arī skatu) paskatīties (kādā virzienā).
- pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
- pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
- uzskatīties Paskatīties (uz ko); uzlūkot.
- atskatīties Paskatīties atpakaļ.
- pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
- nospieģelēties Paskatīties spogulī.
- pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
- pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
- palūkāt Paskatīties, apskatīt.
- paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1).
- palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
- parēgāties Paskatīties, pavērties.
- palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties.
- pavērst skatienu (arī skatu) paskatīties.
- uzmest ērgļa aci paskatīties.
- pačolēt Paskatīties.
- paķeksēt Paskatīties.
- parēgoties Paskatīties.
- pasavērties Paskatīties.
- patēmēt Paskatīties.
- pavērsties Paskatīties.
- pazavērties Paskatīties.
- uzvērties Paskatīties.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
- sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- saņirgt paskatoties vienam uz otru izplūst smieklos.
- nolūrēties Paslepus noskatīties.
- noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
- lūrēties Paslepus skatīties.
- ziktēties Paslepus vērot, skatīties.
- autolaringoskopija Paša balsenes apskate ar balsenes spoguli.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- dismorfofobija Patoloģiskas bailes pievērst sev uzmanību ar savu izskatu vai apģērbu.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālā pašapziņa.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- imitējumraksts Patvaļīgu burtu vai simbolu izmantošana, lai parādītu drukājamās lappuses izskatu, neparādot faktiski drukājamo tekstu.
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu).
- skaidrot attiecības paust atšķirīgus, pretējus uzskatus asā sarunā
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
- tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
- paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- sacīt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- teikt (arī sacīt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- sacīt (arī teikt) savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
- čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- pavērt Pavērst (skatienu).
- nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
- novērst Pavērst prom, uz ko citu (skatienu, acis).
- pacelt acis pavērst skatienu uz augšu.
- pacelt skatienu (arī skatu, acis) pavērst skatienu uz augšu.
- pacelt skatu (arī skatienu, acis) pavērst skatienu uz augšu.
- nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml).
- apvīdēt Pavirši, neskaidri saskatīt, ievērot.
- iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
- deklarācija Paziņojums (par kādām domām, ieskatiem).
- apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
- apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā); apsūdzēt.
- deklarēt Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
- pazīstēt Pazīt (kādu cilvēkua); zināt (kāda cilvēka) raksturu, uzskatus.
- pazīt vaigā pazīt pēc izskata.
- no (arī pēc) skata pēc ārējā izskata; pēc redzamām pazīmēm.
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
- kupāti Pēc izskata desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no gaļas (parasti cūkgaļas), sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- pasavērties Pēc izskata spriežot.
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- ģēmele Pēc izskata vājš cilvēks.
- Ismaēls Pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu.
- pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti.
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko), piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu.
- ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- ļauna acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- ad bene placitum pēc vēlēšanās; pēc paša ieskata.
- gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika.
- iekrist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- (ie)krist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
- skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika (1).
- voyeur Persona, kas gūst seksuālo apmierinājumu, skatoties, kā citi nodarbojas ar seksu, novērojot, kā izģērbjas sievietes u. tml.; lūriķis.
- vanags Persona, kas par politiska strīda izšķiršanas līdzekli uzskata militāru rīcību, nevis trešās puses starpniecību.
- besserwisser Persona, kas uzskata, ka zina un saprot visu labāk nekā pārējie.
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos.
- piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
- apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
- študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci.
- pūst vienā taurē pielāgoties kāda uzskatiem, nostājai, rīcībai.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- pantoskopisks Piemērots skatīšanai tālumā un tuvumā, piem., bifokāla lēca.
- laktescence Pienainība, piena izskats.
- zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne.
- dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām.
- pienējāds Pienveidīgs, piena izskatā.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- noturēt Pieņemt, uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
- pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
- apskatīgs Piesardzīgs, apdomīgs, tāds, kas pamatīgi apskata savu apkārtni.
- izlāgadīt Pieskaitīt (pierēķināt); uzskatīt (kā nopelnu).
- skatījiens pieskatīšana, uzraudzība.
- uzausīt Pieskatīt un pēc vajadzības pamaisīt (putru, kas vārās).
- biksnīt Pieskatīt, buknīt.
- čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
- dasavērties Pieskatīt, uzmanīt.
- kiravāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- piļņavāt Pieskatīt, uzraudzīt.
- uzvāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- vāķēt Pieskatīt, uzraudzīt.
- uikāt Pieskatīt, vajāt (ar vārdiem un darbiem).
- pievāķēt Pieskatīt.
- uzvērties Pieskatīt.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- saistīt skatienu pievērst sev kāda skatienu.
- uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
- paskatīties Pievērst skatienu, parasti uz īsu brīdi; pavērst skatienu (kur, kādā virzienā), parasti uz īsu brīdi.
- uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam); arī uzlūkot (1).
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm; arī apskatīt.
- kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
- nomesties Pievērsties (par skatienu).
- retrospekcija Pievēršanās pagātnei; pagājušo notikumu apskats.
- neredzēt aiz kokiem mežu pievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- sliekties Pievienoties (kādam viedoklim, uzskatam, arī to paudējiem).
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda.
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- izspļaut Pilnīgi līdzīgs (parasti pēc izskata).
- antipātijs Pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals.
- veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
- nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- diskrecionārā vara pilnvaras piešķiršana institūcijai vai amatpersonai darboties pēc sava ieskata likuma robežās.
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
- Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence.
- Saskatūna Pilsēta Kanādā ("Saskatoon"), Saskačevanas provincē, 202400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Matraha Pilsēta Omānā ("Matrah"), Maskatas piepilsēta, naftas izvedosta Omānas līča krastā, 153500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Baušera Pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 150400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Sība Pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 223400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- spekulis Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- spekuls Piltuvveidīgs ārsta instruments miesas iekšējo dobumu apskatīšanai.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- beņuārs Pirmā stāva ložas teātrī, vienā augstumā ar skatuvi.
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās).
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
- kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki.
- sinoptiskie evaņģēliji pirmie trīs Jaunās Derības evaņģēliji; arī pārskata, kopsavilkuma.
- pirmdraudze Pirmo kristiešu draudze Jeruzālemē, ko uzskata par vēlākās kristīgās baznīcas pirmšūniņu.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās).
- Heptateihs Pirmo septiņu Vecās Derības grāmatu (t. i. 5 Mozus grāmatu kopā ar Jozuas grāmatu un Soģu grāmatu) apzīmējums, ko lieto, ja šīs grāmatas tiek uzskatītas par vienotām.
- Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate.
- pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
- labraks Plats, neizskatīgs apģērbs.
- plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
- kavernoskopija Plaušu kavernas apskate ar kavernoskopu.
- pleiroskopija Pleiras apskate ar torakoskopu.
- torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
- toraskopija Pleiras dobumu apskate ar speciālu aparātu (toraskopu).
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- pluskutainis Pluskatainis.
- podestūra Podestu 1 kopums, kāpņveidā izkārtota podestu sistēma (parasti uz skatuves, estrādes kā paaugstinājums korim).
- tehnokrātisms Politiska mācība, uzskats, ka sabiedrība ir vadāma pēc tehniska racionālisma likumiem.
- frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju.
- ideoloģija Politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma.
- ekonomisms Politisks virziens Krievijas sociāldemokrātijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas uzskatīja, ka strādniekiem jācīnās par ekonomiskām tiesībām, bet ar politiku lai nodarbojas liberāļi.
- Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci.
- moviola Portatīva iekārta kinofilmu caurskatīšanai, ar kuru var demonstrēt attēla un skaņas ierakstus kopā vai atsevišķi.
- empiriokriticisms Pozitīvisma izziņas teorijas virziens, kas uzskata, ka viss eksistējošais ir sajūtas.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
- pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību.
- filozofija Prātojumi; arī uzskatu kopums.
- hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu.
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- statuāra apaļskulptūra pretskatā, taisni stāvošā pozā nostatīta apaļskulptūra.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem.
- akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 g.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies.
- tiesas koleģialitāte princips tiesvedībā, kas paredz, izņemot likumā noteiktos gadījumos, lietu izskatīšanu tiesā vismaz triju līdztiesīgu tiesnešu sastāvā.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- eiropocentrisms princips un pozīcija, kad pasaules notikumi tiek aplūkoti un novērtēti no Eiropas skatpunkta.
- pasaules uzskats principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
- lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā institūcijā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, parlamentā).
- novērtēšana Process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- formatēšana Process, kura izpildes gaitā dokumentam piešķir noteiktu ārējo veidolu: malu un atkāpju lielumu, burtstilu un citus ārējā izskata elementus.
- izveide Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā.
- attēlu filtrs programma, kas, mainot pikseļu ēnojumus, maina attēla vai tā daļas izskatu; to izmanto, lai palielinātu attēla kontrastainību un pievienotu attēlam dažādas fona struktūras un speciālus efektus.
- programmas modulis programmas struktūras identificējama sastāvdaļa, kuru uzskata par nedalāmu dažādos programmas uzglabāšanas, pārsūtīšanas un pārveidošanas procesos, kā arī ielādējot to datora operatīvajā atmiņā.
- bloķējošā programmatūra programmatūra, kas globālajā tīmeklī bloķē piekļuvi tādai informācijai, ko var uzskatīt par agresīvu vai bīstamu.
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- progresists Progresīvās partijas biedrs; vispār persona ar progresīviem uzskatiem.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
- kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV.
- mierīgā protuberance protuberance, kas lēni maina izskatu un var pastāvēt mēnešiem ilgi.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- periblepsija Psihiska vai drudža slimnieka neprātīgais skatiens.
- gaile Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
- sofomānija Psihisks traucējums, kura gadījumā slimnieks uzskata sevi par gudrāko no visiem.
- fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- morālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas aplūko morālisko uzskatu rašanos un veidošanos, neiztirzājot jautājumu par morāles aprioriem principiem.
- grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
- litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs.
- raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti.
- pointers putnu suns ar īsu gludu apmatojumu; ieraudzījis medījumu, tas nekustīgi uz to skatās; attiecīgā suņu šķirne
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
- noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi; radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2).
- izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte.
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- telka Raksturs, izskats, paskats; veidols.
- raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
- caurskata skatumeklētājs rāmjveida vai teleskopiskais skatumeklētājs, kas tālmēra fotoaparātos apvienots vienotā sistēmā ar tālmēra mehānismu.
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
- iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām.
- likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
- rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3).
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
- deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu.
- eve Re, skat.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
- uz pieres rakstīts redzams pēc ārējā izskata.
- eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
- aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava (1).
- panorāma Redzes lokā ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
- diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu.
- caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
- refleksijas kompetence refleksijas spēja saskatīt jēgu un produktīvi pārvarēt traucējošos faktorus.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- epoha reižu skaits, cik mašīnmācīšanās algoritms ir apskatījis visus piemērus no apmācības datu kopas.
- skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi.
- compte rendu rēķina noslēgums, darbības pārskats.
- kvantu elektrodinamika relatīvistiskās kvantu fizikas daļa, kurā apskata elektronu, mionu un fotonu kustību un mijiedarbību.
- pirmmonoteisms Reliģijas izcelšanās mācība, kas uzskata, ka sākotnēji pastāvējis monoteisms.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija.
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- reliģiskais fundamentālisms reliģiska kustība, kura fokusējas uz reliģisko tekstu burtisku interpretāciju un uzskata, ka iegūtās mācības ir jāizmanto visās dzīves jomās.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem.
- dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils.
- rentgens rentgenaparāts (parasti medicīnā); caurskate vai fotografēšana ar rentgenaparātu; rentgenattēls.
- theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam.
- plazmocitārā leikoze reta leikozes forma, kuras gadījumā asinsainā dominē plazmocīti; uzskata, ka tā ir multiplās mielomas variants.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi).
- atskārta Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- atskārtums Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- dēņa Rīcības brīvība, kad drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- Kudšu Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, viņu uzskatīja arī par debesu dievieti un visu dievu pavēlnieci.
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām.
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu.
- faringoskopija Rīkles apskate ar speciālu spoguli.
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
- lūkas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkažas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūki Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkības Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkošanās Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- robotmedūza Robots, kas ārēji izskatās kā medūza, pārvietojas līdzīgi tai un enerģiju iegūst no jūras ūdens.
- robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna.
- robotspāre Robots, kas ārēji izskatās kā spāre.
- robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību.
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- pārsarunāties Runājot apmainīties domām, uzskatiem.
- runātmāka Runātprasme; māka, prasme runājot izteikt savas domas, uzskatus u. tml.
- izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
- sigmoidoskopija S veida zarnas apskate ar endoskopu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
- multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību.
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- Apvienotā darbaļaužu fronte sabiedriski politiska organizācija PSRS 1988.-1991. g., kas vērsās pret saimniekošanas formu daudzveidības ieviešanu PSRS un politisko uzskatu plurālismu, idealizēja staļinismu.
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
- greste Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
- grezele Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu.
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
- agrārģeogrāfija Saimnieciskās ģeogrāfijas nozare, kas apskata dažādu zemes izmantošanas veidu ģeogrāfisko novietojumu un pētī šī novietojuma cēloņus.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
- klasisks saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs; arī antīks
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
- haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
- noredzēt Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt.
- kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem.
- dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku.
- kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam.
- tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
- acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
- diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
- kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu.
- kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
- kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- acis šaudās (uz visām pusēm) saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- acis šaudās uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
- skadras acis saka par skaidru, možu skatienu, acīm.
- acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
- acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
- acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- dara, kā patīk (arī ko grib) saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
- likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- viena sirds un viena dvēsele saka par uzskata ziņā pilnīgi vienotiem, ļoti draudzīgiem cilvēkiem.
- no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
- kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
- kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
- acis mielojas saka, ja ar patiku skatās, redz.
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- ne savā sejā saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti negatīvu emociju ietekmē).
- kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas.
- ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
- skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu.
- acis (arī skatiens) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- skatiens (arī acis) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
- nav visi mājās (kādam) saka, ja kāds ir garīgi slims, ja kāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
- balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens.
- kā klints saka, ja kāds savos uzskatos, pārliecībā ir nelokāms.
- mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- mātes piens aiz lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par pārāk jaunu, nenobriedušu.
- kā vēja rādītājs saka, ja kāds uzskatos, pārliecībā, rīcībā ir pārāk nepastāvīgs, svārstīgs, ja kāds grozās uz visām pusēm.
- kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
- pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- augstā plauktā saka, ja ko uzskata par ievērojamu, vērtīgu.
- (un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj.
- acis krīt no pieres laukā (arī ārā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- acis krīt no pieres ārā (arī laukā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
- nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
- acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
- skatiens ieduras saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
- acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu.
- acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās.
- kauls no kāda kaula saka, norādot uz asinsradniecību, sociālu kopību un uzskatu sakritību.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
- uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- iet ganīt cūkas saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu.
- raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
- kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- kā zoss saka, uzskatot kādu sievieti par lielu muļķi.
- dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu.
- gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
- gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
- ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme).
- kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata.
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- aizraudzīt Sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai.
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
- Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
- vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- vilkt paralēles salīdzināt, atrast ko kopīgu, uzskatīt par līdzīgu. atbilstošu.
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata); samērā, arī mazliet nabadzīgs.
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- savīdēt Saredzēt, saskatīt.
- sardzināt Sargāt, pieskatīt.
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- salūkot Saskatīt (1).
- saķīķerēt Saskatīt ar tālskati.
- piepisties Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem; izraisīt strīdu
- piekasīties Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem; izraisīt strīdu.
- problematizēt Saskatīt un formulēt problēmu.
- sablenzt Saskatīt, ieraudzīt.
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- aizsniegt Saskatīt.
- daredzēt Saskatīt.
- noskatīt Saskatīt.
- saraudzīt Saskatīt.
- satīkāties saskatīties, nolūkoties; savstarpēji ieskatīties.
- sasavērties Saskatīties.
- viņķelēt Saskatīties.
- viņķelēties Saskatīties.
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml).
- atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt.
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- doktrīna Sastingusi, nemainīga uzskatu sistēma.
- sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība.
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
- šlezlongs Saulessargs (virs skatloga).
- neorāma Savāda panorāma, kas izrāda ēkas iekšieni, pie kam skatītājam izliekas, it kā viņš atrastos šai ēkā.
- kosmorāma Savāda panorāma, kas rāda visas pasaules skatus.
- savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu).
- sevis Savās domās, uzskatos, pārdzīvojumos.
- sevi Savās domās, uzskatos.
- veņ Savienojumā "ek veņ" - skaties tur.
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- piešķirt Savienojumā "piešķirt nozīmi": uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- prātis Savienojumā "vienis prātis"; vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienisprātis.
- vienis Savienojumā "vienis prātis": vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienisprātis.
- iemest Savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
- urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- izurbties Savienojumā ar "cauri": pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- pārdzīvot Savienojumā ar "savu laiku": kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- tīkāties Savstarpēji ieskatīties.
- tīķinēties Savstarpēji ieskatīties.
- ierakstu bloks savstarpēji saistītu ierakstu kopums, kas datu apmaiņas procesā tiek uzskatīts par vienotu veselumu.
- apmaiņa Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
- pašiepazīšana Savu īpašību un uzvedības kā objektu, kas līdzīgs ar jebkādu citu objektu, izskatīšana.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- apskats Secīgs pārskats.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums.
- fasāde Seja; izskats.
- kompleksija Sejas ādas krāsa un izskats.
- pūkainā idra sējas idras pasuga ("Camelina sativa subsp. pilosa"), ko uzskata arī par atsevišķu sugu ("Camelina pilosa").
- vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
- ar acīm pavadīt sekot ar skatienu.
- pavadīt ar acīm (arī ar skatienu) sekot ar skatienu.
- pavadīt ar skatienu (arī ar acīm) sekot ar skatienu.
- dzimumisms Seksisms - uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otru dzimumu.
- deviācija Seksoloģijā tādas novirzes no sabiedrībā pieņemtajām dzimumattiecību normām, kas nav uzskatāmas par patoloģiju.
- draiskā trijotne sekss trijatā, kur trešā persona var piedalīties vai nu tikai kā skatītāja (vuaierisms), vai arī pati aktīvi piedalīties dzimumaktā, pēc apstākļiem kombinējot homoseksuālu un heteroseksuālu mīlas tehniku.
- govju tips selekcijas ceļā izveidotas govis, kam šķirnes ietvaros ir līdzīgs ārējais izskats, ķermeņa uzbūve un produktivitāte.
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
- septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis.
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
- fila Senajā Grieķijā - tāda cilts, kuru veidoja trīs fratrijas un kuras locekļi uzskatīja, ka cēlušies no kopīga senča.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
- diagonālkapitells Senajā Romā lietota joniskā kapitella forma ar vienlīdzīgiem skatiem no visām 4 pusēm.
- proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- glosomantija Senāk lietota metode slimības prognozes noteikšanai pēc mēles izskata.
- kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls.
- vietraugas Senāk paraža pirms kāzām apskatīt līgavaiņa mājas un iedzīvi.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to.
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
- Ēzops Sengrieķu dzejnieks, tiek uzskatīts par fabulas žanra radītāju.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru.
- orfisms Sengrieķu reliģiskā kustība, kas radusies 8.-7. gs. p. m. ē. Trāķijā un par cilvēka galveno uzdevumu uzskatīja atbrīvošanos no cilvēka ļaunās dabas, sagatavošanos aizkapa dzīvei.
- dromoss Sengrieķu teātra skatuve vidējā daļa.
- parascēnijs Sengrieķu teātrī - skatuves sānpiebūves, kur atradās aktieru ģērbtuves un eja, pa ko koris virzījās uz skatuvi.
- parods Sengrieķu teātrī - starp amfiteātri un parascēniju atstāta eja, pa kuru koris dodas uz skatuvi.
- diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām.
- parods Sengrieķu traģēdijas uzveduma sākumdaļa - kora uznākšana uz skatuves un ievadījuma dziesma.
- Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem.
- vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus.
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes.
- Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus.
- Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu.
- Airāvata senindiešu mitoloģijā - dieva Indras zilonis, ko uzskata par visu ziloņu ciltstēvu; galvenais no ziloņiem, digadžām, kas apsargā debespuses, viņš ir austrumu sargs.
- Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru.
- Prabha senindiešu mitoloģijā - personificēta gaisma (mirdzēšana) saules dieva sievas vai Kalpas sievas izskatā vai arī Durgas izskatā.
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
- Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru.
- angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem.
- gandharvas Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, sākotnēji saistīti ar saules gaismu, vēlāk tos uzskatīja par cilvēkiem naidīgiem, ļaunumu nesošiem gaisa, mežu un ūdeņu gariem.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu.
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju).
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
- Upuauts Seno ēģiptiešu mirušo dievs melna suņa (vilka) veidolā, kuru uzskatīja par ceļvedi mirušo valstībā.
- ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings.
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
- hronogrāfs seno rakstu piemineklis - uz Bībeles leģendām un Bizantijas avotiem pamatots vispārīgās vēstures apskats.
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- seroskopija Seruma apskate, piem., ar aglutinoskopu.
- galaktēmija Seruma pienains izskats (lipēmija).
- stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks.
- kartoshēma Shematiska karte, parasti bez grādu tīkla, kas uzskatāmi rāda situācijas kopainu.
- molinisms Sholastiskās teoloģijas virziens, kas uzskatīja, ka pestīšanas procesā blakus Dieva žēlastībai nepieciešams faktors ir arī cilvēka brīva griba.
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
- kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
- dāma sieviete (parasti eleganta, izskatīga).
- caca sievietes tips, kuram raksturīga pārmērīga uzmanības pievēršana savam ārējam izskatam.
- submikrons Sīka daļiņa, kas saskatāma tikai ultramikroskopā.
- desmit guru sikhismā guru Nānaks un viņa deviņi pēcteči, kuriem piemita tās pašas spējas saskatīt Dieva būtību.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi.
- pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu.
- sapubuļoties silti saģērbties un tāpēc izskatīties resnam.
- kvadrupols Simetriska elektriski lādētu daļiņu sistēma, kuras pilnais elektriskais lādiņš ir vienāds ar nulli un kuru vispārējā gadījumā var uzskatīt par otrās kārtas multipolu.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- semantiskā dominante sinonīmu rindas loceklis, ko uzskata par šīs rindas vārdu nozīmes galveno pārstāvi - pamatvārdu - ar vispārīgāko, stilistiski un emocionāli neitrālāko nozīmi.
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās.
- koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- koncepcija Sistematizēti sakopoti uzskati par kādu parādību, procesu.
- paralēlais process supervīzijā situācija, kad starp supervizoru un supervizējamo vai supervīzijas grupas dalībniekiem notiekošais atspoguļo supervīzijā izskatītā gadījuma apstākļus un attiecības starp sociālo darbinieku un klientu vai klienta ģimenes locekļiem.
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.
- glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- apercu Skaidrs pārskats, īss satura atstāstījums, uzmetums.
- skaidra bilde skaidrs priekšstats par ko, skaidrs skatījums uz ko
- dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
- meita kā bilde skaista, izskatīga meita.
- meita kā kompete skaista, izskatīga meita.
- meita kā oga skaista, izskatīga meita.
- glezna Skaists dabasskats, vīzija.
- daiļaugums Skaists izskats, stalts augums.
- koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā.
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- hepenings skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji; arī iesaistot skatītājus.
- rave skat, vei!
- ače Skat; skati.
- quod vide skati (sk.).
- iztaisīt lielas (arī apaļas) acis skatienā izpaust izbrīnu.
- sataisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- taisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu.
- uzskatīšana skatiena vēršana (pret ko, kādu)
- acu pametiens skatiens (parasti paviršs).
- vide! skaties!
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- redzējums skatījums; izpratne; arī viedoklis.
- pārpozicionēt skatīt citā aspektā.
- sk. m. skatīt manuskriptu.
- noskatīt Skatīt un pabeigt skatīt, parasti stingri, cieši.
- lūkot Skatīt, skatīties.
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji.
- parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei.
- rinda skatītāju zāles vietu, kuras ir sakārtotas vienā līnijā, kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē).
- publika skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- kavēties (ar) acīm skatīties (kādu laiku uz ko).
- ķīķerēt Skatīties ar tālskati.
- lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi.
- skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm skatīties izbrīnā, pārsteigumā.
- skatīties (arī aplūkot, vērot) (ar) kārām acīm skatīties kāri.
- skatīties (arī raudzīties) ar kārām acīm skatīties kāri.
- skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- skatīties baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- lūrēt caur pieri skatīties naidīgi (uz ko).
- noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties.
- lūrēt ar vienu aci skatīties zaglīgi, slepus (uz ko).
- bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās.
- mest (acu) zibeņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
- mest (acu) zibšņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- lūkāt Skatīties; apskatīt.
- laist acis skatīties.
- laist skatienu skatīties.
- raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
- lūkot Skatot, skatoties pārbaudīt.
- izturēt skatienu skatoties kādam acīs, nenovērsties.
- no putna lidojuma skatoties no augstuma.
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt.
- saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- saskatīt skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt; pieskatīt.
- pieskatīt skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
- sānskats Skats no (kā) sāniem; skats (kā) sānu daļas virzienā.
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses: skats (kā) virsējās daļas virzienā.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: ārskats.
- vids Skats; izskats.
- skatumeklētājs skatu meklētājs - ierīce, ar kuras palīdzību fotokameru novirza uz fotografējamo objektu.
- Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
- skatuves dēļi skatuve.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- skatuves spogulis skatuves atvērums skatītāju virzienā.
- sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
- spēles laukums skatuves dala, kas ir redzama skatītājiem.
- šņorbēniņi Skatuves daļa dziļumā, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
- izrāde skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- izrāde skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā.
- balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos; attiecīgais skatuves mākslas veids.
- uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums.
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas.
- teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u.tml.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu.
- ļauna acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
- skopa Skopa teorija - teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā.
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- Nikola Slāvu mitoloģijā - meža gars, kuru uzskatīja arī par zemkopības un lopkopības aizgādni.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- kasetne Slēgts, pārvietojams atmiņas modulis, kurā ievietota diskatmiņa, magnētiskā lente vai lasāmatmiņas mikroshēma.
- iztīkot Slepeni noskatīties, noglūnēt.
- ķīķerēties Slepeni vai no attāluma noskatīties.
- slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms.
- ielūrēt Slepus ieskatīties.
- nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
- nošķielēt Slepus noskatīties.
- strič Slepus noskatīties.
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
- palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
- glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
- glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
- lūrēt Slepus skatīties, vērot.
- šķielēt Slepus skatīties.
- noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
- ar vienu aci slepus, mazliet; nevērīgi, nicīgi (skatīties).
- androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām.
- hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- oftalmofobija Slimīgas bailes no cieša skatiena.
- grafofobija Slimīgas bailes rakstīt, sevišķi, ja citi skatās.
- cerebroskopija Smadzeņu pēcnāves apskate.
- ventrikuloskopija Smadzeņu ventrikulu apskate ar endoskopu.
- salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
- ķuzīgs Smags, neizskatīgs.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
- muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā.
- Myristica fragans smaržīgais muskats.
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
- hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
- atskaitīties Sniegt pārskatu.
- genogramma Sociālā darba pieraksta metode, kuru izmanto, lai uzskatāmi atspoguļotu ģimenes attiecības vismaz trīs paaudzēs.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība, ko aristokrātiskajā sabiedrībā uzskata par neatbilstošu normām.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- marķējumteorija Socioloģijas nozare, kas cilvēku mijiedarbību un viņu rīcību, kā arī sociālo kontroli aplūko no marķēšanas viedokļa, īpaši apskatot novirzes no normas.
- ģeogrāfisms socioloģijas virziens, kas uzskata, ka sabiedrības attīstība ir tieši atkarīga no specifiskiem tās eksistences ģeogrāfiskajiem apstākļiem (klimata, augsnes, upēm utt.).
- decimēt Sodīt ar nāvi katru desmito cilvēku, ja apspiežot nemierus uzskata, ka visi vainīgi.
- ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- administratīvā tiesa speciāla tiesa, kas izskata personu sūdzības par valsts vai pašvaldību darbinieku nepareizu savu dienesta pienākumu pildīšanu.
- kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai.
- tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā.
- kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- RPG Specializēta programmēšanas valoda ekonomiskās informācijas apstrādei, pārskatu ģenerators (angļu "Report Program Generator").
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu.
- telebinoklis Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus.
- attēlu saspiešana speciāls datu saspiešanas paņēmiens, ar kuru samazina grafikas datņu lielumu, kas parasti aizņem ievērojamu diskatmiņas apjomu.
- bistelārs Speciāls teleobjektīvs portreju un dabas skatu mākslas uzņēmumiem.
- sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos.
- vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- vērošanas kompetence spēja vērot sevi un citus, izprotot uzskatu atšķirības un saskatot tos priekšnoteikumus, kas ietekmē situācijas attīstību.
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres.
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
- ārējā apskate spēkratu vai citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu un to daļu ārējā izskata pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību normālam izskatam un/vai darba kārtībai.
- saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
- panest (kāda) skatienu spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
- panest skatienu spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
- leontiaze Spitālības veids sejā, kad tās mezgli tā izdalīti (saauguši), ka tā izskatās pēc lauvas purna.
- konhoskops Spogulis deguna dobuma apskatei.
- odontoskops Spogulis zobu apskatei.
- pentaprizma Spoguļkameras skatumeklētāja optiskā sistēma, kas dod tiešu, neapvērstu attēlu.
- spieģelēties Spoguļoties; skatīties spogulī.
- mormo Spoks (sievietes izskatā), ar ko grieķu mātes baidīja savus bērnus.
- duņa Spoks sievietes izskatā.
- stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- stage Stalažas, skatuve.
- meita kā liepa stalta, izskatīga meita.
- štrammi Stalti, iznesīgi, izskatīgi; braši.
- štrams Stalts, iznesīgs, izskatīgs; brašs.
- lepns Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem).
- dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni.
- paralakse starpība starp fotoobjektīva un skatumeklētāja (viziera) optiskajām asīm.
- stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu.
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas.
- vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis.
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2).
- pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
- konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
- ksantopsija Stāvoklis, kad visi priekšmeti izskatās dzelteni; novēro dažos saindēšanās gadījumos, piem., ar santonīnu.
- aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt.
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli.
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu.
- glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- simile Stilistisks izteiksmes līdzeklis - uzskatāms divu dažādu lietu, darbību vai izjūtu salīdzinājums.
- look stils; izskats (par apģērbu, matu griezumu vai sakārtojumu u.tml.).
- kaulaina acs stings skatiens; arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
- virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
- perlamutra mākoņi stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
- pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
- pašauties Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
- traukt Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
- traukties Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- Sudasupe Suda, paralēls nosaukums tās augštecē, senāk uzskatīta par Sudas kreisā krasta pieteku.
- hela Sudrabā kalta saspraude, ko uzskata arī par maģisku talismanu.
- sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
- kollektīvsuga Suga; termins lietots gadījumos, kad nepieciešams apskatīt sīkākus sugu iedalījumus.
- uzkrājums summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem.
- uzkrājumi Summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem.
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- šoloītkvintlijs suņu šķirne, meksikāņu kailais suns (nav apmatojuma), uzskata, ka tiem piemīt ārstnieciskas, ciešanas remdējošas spējas.
- braks Suņu šķirne, tiek uzskatīta par vecāko Eiropas dzinējsuņu šķirni, sauc arī par pointeru.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā.
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- patrons Svētais, kas tiek uzskatīts par (kā, kāda) aizbildni.
- pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens).
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku).
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
- cēls Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
- tiesa šādas valsts institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- salīdzinošā infografika šajās infografikās tiek salīdzināti konkurējošie produkti, uzņēmumu vai būtnes; salīdzināšanu infografikā var veidot par humoristiskām tēmām, apskatot atšķirības, piemēram, starp tēju un kafiju, utt.
- abejāt Šaubīties, būt pretējos uzskatos.
- metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
- ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
- hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
- ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
- ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
- mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
- nošķērmēt Šķielējot saskatīt (ieraudzīt).
- šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski.
- šķielaniski Šķielējot, šķībi skatoties.
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- parādīties Šķietamā kustībā, virzībā kļūt saskatāmam (parasti noteiktā laikā, noteiktos apstākļos) - par debess spīdekļiem.
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
- sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
- sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
- atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
- pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
- izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt (piemēram, grāmatu).
- pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt.
- šķināt šķirstot skatīt.
- guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās).
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- līdz nepazīšanai tā (mainīt, mainīties), ka pilnīgi zaudē iepriekšējo veidu, izskatu, tā, ka vairs nav pazīstams.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vieta.
- taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja); tajā pusē.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam); šajā pusē.
- tālu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā lielā attālumā.
- tuvu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
- pedocentrisms Tāda mācīšanas pieeja, kurā par izejpunktu uzskata bērnu individuālās spējas un intereses un tāpēc viņu rosina veikt savus pētījumus un ļaut vaļu savai zinātkārei.
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
- izogāmija tāda tipa apaugļošanās, kurā saplūst divas pēc ārējā izskata un lieluma vienādas gametas.
- centralizētība Tāda uzņēmumu organizatoriskās struktūras forma, kur par visu uzņēmuma darbību lemj atsevišķa persona vai personu grupa, ko var uzskatīt par centru.
- pasaulīgi tādā viedā, kā domā, uzskata, rīkojas sabiedrība, cilvēce pasaulē
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs.
- bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts.
- īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
- bezdiska tāds (dators), kam nav savas diskatmiņas.
- teocentrisks Tāds (par teorijām), kura skatījumā visa centrs vai radīšanas galamērķis ir Dievs.
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
- daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
- zīdains Tāds audums, materiāls, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu.
- šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
- pilnteksta tāds process, kas apskata katru teksta vārdu.
- kristocentrisks Tāds teoloģiskās domāšanas virziens, kas savu uzskatu centrā izvirza kristoloģiju.
- zoomorfs Tāds, kam ir dzīvnieka izskats, veids.
- bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
- piliformisks Tāds, kam ir mata forma, izskats.
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
- atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām; tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
- radikāls Tāds, kam ir stingri, konsekventi uzskati; tāds, kura uzskatiem, darbībai ir raksturīgs radikālisms (2).
- vēzienveida Tāds, kam ir vēziena (1) veids, izskats.
- sepaloīds Tāds, kam kauslapu izskats.
- diskrecionārs Tāds, kam ļauts rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs (3).
- miglains tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu)
- neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); arī šķietami zems.
- viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
- tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
- vītņragu Tāds, kam ragi izskatās savīti.
- šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
- paštaisns Tāds, kas (parasti subjektīvi) ir pārliecināts par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
- mīļš tāds, kas ar savu izskatu, izturēšanos izraisa mīlestību, simpātijas, draudzību.
- riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
- pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
- labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1).
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams.
- uršņa Tāds, kas iet, visus kaktus izskatīdams.
- pozitīvs Tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu; tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs.
- stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti ir nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
- neizteiksmīgs Tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis, vāji saskatāms (piemēram, par pēdām).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji kļuvis blāvs, neskaidrs, grūti salasāms, saskatāms.
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu dzīvīgumu, možumu (par skatienu, acīm).
- stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
- pārskatāms Tāds, kas ir izveidots uzskatāmi, skaidri saprotami (piemēram, par teksta struktūru).
- panēsāts Tāds, kas ir kādu laiku nēsāts, valkāts un vairs nav izskatīgs.
- uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- konservatīvs Tāds, kas ir mērens, izvairās no galējībām (piem., uzskatos, gaumē), neatbalsta straujas pārmaiņas.
- nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu; tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu; arī pretdarbīgs.
- nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā; tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
- nelokāms Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs, noteikts (savos uzskatos, rīcībā).
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
- zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai (piemēram, par domam, uzskatiem); [personīgs]{s:1548}.
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai individuāli (piemēram, par domām, uzskatiem); [personisks]{s:1552}.
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi skaists (par dabasskatu, apkārtni, parādībām dabā).
- plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams.
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
- vienprātīgs Tāds, kas ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
- švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
- pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
- kārdinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.).
- beigts kas beigts tāds, kas izskatās (arī izliekas) nedzīvs.
- bogls Tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis.
- sudrabzeltains tāds, kas izskatās sudraba un zelta krāsā.
- tēvbrālis Tāds, kas izskatās tāpat kā tēvs un ar īpašībām līdzinās tēvam.
- liekulīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
- svilacis Tāds, kas kārīgi skatās ar spožām acīm.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- applucis Tāds, kas kļuvis neizskatīgs, zaudējis krāsu.
- glūnīgs Tāds, kas ko dara, slepus skatīdamies, slepus novērodams (par cilvēku vai dzīvnieku).
- skatīgs tāds, kas labi izskatās.
- smalkredzīgs Tāds, kas labi redz un spēj saskatīt sīkas lietas.
- blods Tāds, kas ļaunu apzinādamies neiedrošinās skatīties acīs.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- piekasīgs Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem; tāds, kas izraisa strīdu.
- izlīdzniecisks Tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; arī možs, mundrs, optimistisks.
- neizturēts Tāds, kas nav noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā); arī nekonsekvents.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem); tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
- slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
- nešaubīgs Tāds, kas neizraisa šaubas, drošs, noteikts (piemēram, par pārliecību, uzskatu).
- mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
- nepiekasīgs Tāds, kas nemēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem.
- nenovērsīgs Tāds, kas nenovēršas, ciešs (par skatiennu), nenovērsts, nelokāms, stingrs.
- nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
- liela muiža tāds, kas netiek uzskatīts par lielu grūtumu, vērtību, zaudējumu.
- bezpriekšmetu Tāds, kas noris, tiek veikts bez priekšmetiem (parasti skatuves mākslā).
- vairīgs Tāds, kas novēršas (par acīm, skatienu).
- metamorfs Tāds, kas pārveidojas, maina struktūru, izskatu, sastāvu.
- zarains Tāds, kas pēc formas, izskata atgādina zarus.
- dakšveida Tāds, kas pēc formas, izskata līdzīgs dakšai (1).
- ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
- ādveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu.
- bikšveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina bikses.
- plīvurains Tāds, kas pēc izskata atgādina plīvuru (1).
- brunčveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina sieviešu svārkus.
- samtains tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu
- kulains Tāds, kas pēc izskata, formas atgādina kuli (1).
- bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
- svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to dalām, parasti ziediem).
- cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
- dzīvniekveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs kādam dzīvniekam.
- pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piemēram, par izskatu, formu, krāsu).
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
- ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.); arī ārējs (3).
- konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktam prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
- pūnacis Tāds, kas skatās ar plati ieplestām acīm.
- zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
- šaubīgs Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, šauboties.
- vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
- smaidulis Tāds, kas uz visu skatās ar smaidu.
- labākzinātājs Tāds, kas uzskata, ka zina labāk.
- skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
- frontāls Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
- stājīgs Tāds, kas vienmēr sglabā stāju; izskata un valodas ziņā noteikts.
- riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
- pretīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- neapzināms Tāds, ko grūti apzināt, pārskatīt.
- nepārvaldāms Tāds, ko ir grūti savākt, arī pārskatīt, pārredzēt.
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- nerezidents Tāds, ko neuzskata par nodokļu maksātāju attiecīgajā valstī.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu.
- atzīstams Tāds, ko var uzskatīt par labu, ko var atzīt (3).
- akls Tāds, ko veic neskatoties; tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
- patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- miglaiņš Tāds, kur kas nav skaidri saskatāms, redzams (par attēlu, fotouzņēmumu u. tml.).
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- kompakts Tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu).
- operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- revija Tāds, kurā iestudē, izrāda šāda skatuves mākslas veida uzvedumus.
- bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2).
- dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- izsalkt Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
- nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
- glūnīgs Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu.
- piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
- glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
- glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
- glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
- šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu); greizs (3).
- greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu).
- pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
- durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
- vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
- brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
- tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- kukuļveidīgs Tāds, kura izskats atgādina kukuli; iegarens veidojums ar apaļīgām formām.
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats neatbilst kādām estētiskām prasībām.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem).
- runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
- mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); arī vienpusīgs.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi.
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts.
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
- seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā.
- proktokolonoskopija Taisnās zarnas un lokzarnas lejasdaļas apskate.
- rektoromanoskopija Taisnās zarnas un S veida zarnas apskate ar endoskopu.
- muaitai Taizemiešu bokss, kas tiek uzskatīts par visnežēlīgāko tuvcīņas veidu.
- taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai); pretstats: priekšplāns.
- hipermetropija Tālredzība jeb grūtības saskatīt tuvus priekšmetus.
- tālskats Tāls skats, plaša izredze.
- tāļskats Tāls skats.
- kollimātors Tālskatis kāda virziena apzīmēšanai dažu astronomisku instrumentu pārbaudīšanai.
- Galileja tālskatis tālskatis, kura okulārs ir izkliedējoša optiska sistēma, kas dod tiešu attēlu.
- Keplera tālskatis tālskatis, kura okulārs ir sakopojoša optiskā sistēma, kas dod apgrieztu attēlu; tieša attēla iegūšanai Keplera tālskatī izmanto apgriezējsistēmu.
- ķīķis Tālskatis, ķīķeris.
- ķīķeklis Tālskatis.
- ķīķere Tālskatis.
- ķīķerglāze Tālskatis.
- ķīķeris Tālskatis.
- ķīķīzeris Tālskatis.
- skatīklis Tālskatis.
- tāļskatāmais Tālskatis.
- pejas Tamilu (Tamilnadas štats, Indija) mitoloģijā - baismīga izskata velnenes ar plīvojošiem matiem.
- Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- aizkari Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- rota Tas, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- priekškars Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko).
- sveilis Tas, kas apsvilis; kas sarkans no skata aiz branguma.
- stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs (piemēram, kādā parādībā, uzskatu sistēmā).
- gaisma Tas, kas ir pozitīvs (uzskatos, atziņās).
- riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
- briesmonis Tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas; tas, kas izskatās briesmīgs.
- teomorfs Tas, kas parādās dieva izskatā, veidā u. tml.
- piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
- mūsējāds Tas, kas rīkojas, izskatās, runā u. tml. līdzīgi kā mēs.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- raugums Tas, kas tiek uzmanīgi un labvēlīgi pieskatīts.
- gaume Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
- nenieks Tas, ko nevar uzskatīt par nieku.
- grands Tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē (piem., sportā, literatūrā, mākslā u. tml.).
- cilvēks Tas, kuram raksturīgs noteikts dzīvesveids vai uzskatu kopums.
- lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
- afšari Tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms).
- gēli Tauta, dzīvo Skotijas kalnu rajonos un Hebridu salās, dažkārt tiek uzskatīti par skotu etnogrāfisku grupu.
- gēti Tauta, kas senatnē apdzīvoja lielu Zviedrijas dienvidu daļu; uzskata, ka tie izveidojuši savu valsti ar centru Vesterjētlandē; no 11. gs. ietilpa zviedru valstī.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- aiztikums Tautas uzskats par dažu priekšmetu neaiztiekamību.
- skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
- parterrs Teātrī telpa, zemāka par skatuvi, tur ievietoti krēsli skatītājiem.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- orhēstrs Teātros muzikantu telpas starp skatuvi un skatītājiem.
- TA Tehniskā apskate (automašīnu; sludinājumos, piem., TA izieta).
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- sinhronā analīze teksta analīzes metode, kurā tekstu apskata kā vienotu veselumu un tā jēgu meklē teksta elementu savstarpējās attiecībās.
- tekstveidne Teksta fragmenti (standartfrāzes, paragrāfi, lappuses), ko, veidojot dažādus dokumentus (vēstules, pārskatus, līgumus u. c.), atkārtoti izmanto.
- teleskopējāds Teleskopam vai tālskatim līdzīgs.
- tālskats Teleskops, tālskatis.
- tāļskats Teleskops, tālskatis.
- teleskatītājs Televīzijas raidījumu skatītājs.
- grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
- pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
- pārvērst Tēlojot ko, izveidot (sevi) ārējā izskatā, uzvedībā, darbībā atbilstoši lomai.
- pārdzīvot Tēlot (lomu), runāt (tekstu) ar atbilstošu skatuvisko emocionalitāti.
- pletēt Tēlot (uz skatuves), neradot kontaktu ar partneri.
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; ainava (2).
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- postscēnijs Telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam.
- kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
- intérieur Telpas iekšskats.
- tilpumlādiņš Telpas lādiņš - elektriskais lādiņš, ko uzskata par sadalītu tilpumā; veidojas elektrodu tuvumā, ja ja strāva plūst caur elektrolītu, uz dažādas vadītspējas pusvadītāju robežas, elektriskajā gāzizlādē elektrodu sieniņu tuvumā.
- loma tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
- tāmēt Tēmēt - uzmanīgi skatīties, vērot; noprast, sajust.
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
- dogmats Teoloģijā - ticības mācības pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem; to uzskata par neapšaubāmu un nekritizējamu.
- liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību.
- augustīnisms Teoloģijas virziens, kas seko Sv. Augustīna (354.-430. g.) teoloģiskajiem uzskatiem.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- antipsihiatrija Teorētiska skola, kas uzskata, ka nedz no psihiskas slimības jēdziena, nedz arī vispār no psihiatriskās ārstniecības nav nekāda labuma.
- nesaspiežamība teorētisks gadījums, kad vielas saspiežamības koeficients ir nulle; lieto tehniskos aprēķinos, lai vienkāršotu sarežģītus aprēķinus un iegūtu pārskatāmus rezultātus.
- konflikta perspektīva teorētisks makrolīmeņa skatījums uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību un tā ietvaros konfliktu rašanās sabiedrībā tiek skaidrota ar resursu, sociālo statusu un varas nevienmērīgu sadalījumu starp sociālajām grupām.
- laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās.
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
- skatījuma teorija teorija, kas uzsver tulkošanas pragmatiskos aspektus, uzskatot, ka mērķteksta tipu un formu nosaka funkcija, kuru paredzēts īstenot jaunajā kontekstā; skopa teorija.
- signifika Teorija, kuras pamatā ir atziņa, ka ikviena valoda uzskatāma par zīmju sistēmu.
- neokapitālisms Teorija, pēc kuras monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- bankrots Teoriju, uzskatu, pasākumu sabrukums.
- Lebensraum teritorija, kāda pēc valsts vai nācijas uzskatiem nepieciešama tās normālai attīstībai; _burtiski_: "dzīves telpa" (sākotnēji, 20. gs. 30. gados, par dzīves telpu runāts attiecībā uz Vāciju).
- dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- izradīt Ticīgo izpratnē - radot piešķirt, piemēram, noteiktu veidu, izskatu.
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
- rimeiks tieksme par jaunu radīt pagātni, kura izpaužas apkārtējo lietu izskatā, attiecģo paražu un etiķetes noteikumu ievērošanā.
- revizionisms Tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas.
- apspriežu istabas noslēpums tiesa (tiesnesis) spriedumu raksta apspriežu istabā, un apspriedes un sprieduma rakstīšanas laikā šajā telpā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
- komerctiesa Tiesa tirdzniecības lietu un vekseļu izskatīšanai.
- civiltiesa Tiesa, kas izskata civillietas.
- krimināltiesa Tiesa, kas izskata krimināllietas.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa.
- kara tiesa tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; karatiesa.
- tribunāls Tiesa, tiesas kolēģija, kas (parasti) izskata bīstamus noziegumus.
- pārtiesāt Tiesājot izskatīt (lietu).
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- konkurss tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
- iztiesāšana Tiesas sastāva koleģiāla darbība krimināllietas vai civillietas izskatīšanai un izšķiršanai tiesas sēdē.
- precedents Tiesas spriedums, ko izmanto līdzīgas lietas izskatīšanai tiesā.
- vārda brīvība tiesības brīvi paust savus uzskatus.
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
- apsūdzības raksts tiesību akts, kurā prokuratūras pārstāvis pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas noformulē motivētu slēdzienu izskatāmā lietā.
- tiesību enciklopēdija tiesību apskats, kura uzdevums ir propedeitisks - ievadīt tiesību vispārējo jēdzienu izpratnē.
- vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- civilprocesuālās tiesības tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā; tiesu lēmumu izpildes kārtību; tiesu izpildītāju un procesa pušu darbību.
- normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām.
- precedentu tiesības tiesību sistēma, kurā par galveno tiesību avotu (un formu) tiek atzīts precedents, t. i. tiesas lēmums kaut kādā lietā, kas ir obligāts visām vienādas un zemākas instances tiesām, kad tās izskata analoģiskas lietas.
- tiesneša palīgs tiesu resora amatpersona, kuras pienākums ir pieņemt apmeklētājus un viņu iesniegumus, veikt nepieciešamos pasākumus lietu sagatavošanai izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pildīt citus tiesneša dotos uzdevumus.
- kasācija tiesu, tiesnešu nolēmumu, kas nav stājušies likumīgā spēkā, izskatīšana augstākas instances tiesā.
- lietas iztiesāšana tiesvedības stadija, kurā pirmās instances tiesa izskata un izspriež pēc būtības civillietas un krimināllietas.
- autoskopija Tiešā (bez spoguļa) laringoskopija; sava paša orgānu vai dobumu apskate.
- vaigu vaigā tieši, personiski: ļoti tuvu, tiešā saskarē (_biežāk_ sastapties, tikties; redzēt, skatīt).
- svilpjaste tieva, vāja, neizskatīga aste.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- nākt priekšā Tikt izskatītam (piemēram, tiesā).
- noslīgt Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
- slīgt Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
- noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
- skatiens (arī skats) pagriežas tikt pavērstam (par skatienu).
- skats (arī skatiens) pagriežas tikt pavērstam (par skatienu).
- pavērties Tikt pavērstam (par skatienu).
- noslīdēt Tikt pavērstam lejup (par skatienu).
- pievērsties Tikt pievērstam (par acīm, skatienu).
- nokrist Tikt strauji pievērstam (kam), parasti lejup (par skatienu).
- iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
- uzlūkot Tikt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- vērsties Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
- krist Tikt vērstam (uz ko) - par skatienu.
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei.
- tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu; arī ķeramtīkls.
- klikšķēsma tīmekļa saturs, kuram raksturīgi maldinoši vai pārspīlēti virsraksti, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotājus noklikšķināt uz saites, tā iegūstot vairāk skatījumu
- tiesiskā apziņa to ideju, teoriju, uzskatu, pārliecību u. c. kopums, kas atspoguļo indivīdu un sabiedrības tiesisko dzīvi un ir saistīts ar cilvēku tiesībām un pienākumiem.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- acumēra uzmērīšana topogrāfiskās uzmērīšanas vienkāršota metode, lai ātri sastādītu uzskatāmi, bet neprecīzu shematisko plānu.
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni.
- totēms Totēmismā - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
- dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- traheoskopija Trahejas iekšējās virsmas apskate ar bronhoskopu.
- traheobronhoskopija Trahejas un bronhu iekšējās virsmas tieša apskate ar bronhoskopu.
- autotransporta līdzeklis transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem (piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu).
- satiksmes apjoms transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc apskatāmo ceļa posmu vai šķērsgriezumu noteiktā laikā (diennaktī, gadā, kalpošanas periodā).
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
- troika Triju personu komisija (gk. pretvalstiskā darbībā apsūdzēto cilvēku lietu izskatīšanai Padomju Savienībā 20. gs. 30. gados).
- manipulācija Triku demonstrēšana, izmantojot roku veiklību un novēršot skatītāju uzmanību.
- līnijuguns Trīs un vairāk zemes aeronavigācijas ugunis, kas novietotas uz šķērslīnijas ar nelieliem intervāliem tā, ka no attāluma izskatās kā īsa gaismas josla.
- splenopneimonija Tuberkulozs plaušu iekaisums ar masīvu eksudāciju alveolās un sīkajos bronhos, kas plaušām piešķir liesas pulpas izskatu.
- priekštulkojums Tulkojuma pirmais variants, kas vēl pārskatāms un rediģējams, precizējot vārdu izvēli un izteiksmi.
- pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā.
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi.
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
- seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem.
- tuvplāns tuvs (objekta) attēlojums (piemēram, kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā); tuvskats.
- pietuvinošs tuvskats tuvskats, kas parāda kādu daļu no iepriekšējā tālākā plāna.
- pārvietojošs tuvskats tuvskats, kas parāda kādu personu vai priekšmetu ārpus iepriekšējā kadra.
- horismoskops U veida mēģene, ko lieto olbaltumu noteikšanai urīnā; vienam no diviem mēģenes zariem ir melna aizmugure, pret kuru viegli saskatāmas olbaltumu duļķes skābes un urīna saskares vietā.
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu.
- Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- dzelzs priekškars ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā.
- Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
- Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
- Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte.
- Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte.
- Atavapiskata upe Kanādā (_Attawapiskat River_), Ontārio provinces ziemeļrietumu daļā, ietek Džeimsa līcī.
- Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
- Sautsaskačevana Upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova.
- Saskačevana Upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā.
- Abrupe Upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku.
- Pilda Upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša.
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
- Kāžupe Upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci.
- Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
- Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
- uroskopija Urīna apskate, lai noteiktu tā īpašības (krāsu, duļķainību); urīna mikroskopēšana.
- cistouretroskopija Urīnpūšļa iekšienes un urīnizvadkanāla mugurējās daļas apskate ar endoskopu.
- apstāties Uz brīdi pievērsties (par skatienu).
- uz manu (arī tavu, savu) galvu uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
- tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām.
- skatoloģisks Uz skatoloģiju attiecīgs.
- rampas gaismā uz skatuves.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
- spongioīds Uzbūves un izskata ziņā līdzīgs sūklim; spongioformisks.
- spongioformisks Uzbūves un izskata ziņā līdzīgs sūklim; spongioīds.
- Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
- ieblensties Uzlūkot, uzskatīt; apskatīt; aplūkot.
- klīrēt Uzmanīgi skatīties un meklēt.
- blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko).
- blisnēt Uzmanīgi skatīties.
- ķīķerēt Uzmanīgi skatīties.
- pieskatīšana uzmanīšana, pārbaudīšana skatoties, vērojot
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- patīkavāt Uzmanīties, skatīties.
- pamaļām Uzmest skatu kaut kur uz sāniem; pamaļ.
- pamaļ Uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis.
- finanšu pārskati uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu pārskats, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu, kas parāda visas izmaiņas pašu kapitālā, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstu un pielikumus.
- bilances analīze uzņēmuma stāvokļa un attīstības izpēte, sistemātiski pārskatot gada atskaites attiecībā uz rentabilitāti un maksātspēju.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- priekšapmaksa Uzņēmuma veiktie izdevumi, kas attiecas uz nākamo pārskata periodu un ir atspoguļoti grāmatvedības bilances aktīva postenī.
- revidentfirma Uzņēmums, kas veic citu uzņēmumu gada pārskatu pārbaudes.
- vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
- uzlenkt Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
- brīnu lietas uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē.
- brīnuma zīmes uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē.
- atspoguļot Uzskatāmi parādīt (ko), iepazīstināt (ar ko).
- illūstrēt Uzskatāmi paskaidrot kādu jēdzienu ar konkrētiempiemēriem, priekšmetiem vai to attēliem.
- atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
- atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot.
- evidence Uzskatāmība, pilnīga skaidrība.
- uzskatība Uzskatāmība.
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- ilustrācija Uzskatāms, konkrēts piemērs, kas noder paskaidrojumam, pierādījumam.
- uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
- ostensīvs uzskatāms, tāds, ko var demonstrēt.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko).
- noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
- pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
- nošķirt Uzskatīt par atšķirīgu (no kā).
- apērmot Uzskatīt par brīnumu.
- favorizēt Uzskatīt par favorītu.
- paskaitīt Uzskatīt par ko.
- likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
- mirināt Uzskatīt par mirušu.
- izsvītrot no dzīves Uzskatīt par mirušu.
- turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
- nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- noliegt Uzskatīt par nepieņemamu, neatbilstošu kādām prasībām.
- godināties Uzskatīt par pagodinājumu (ko), lepoties ar to.
- attaisnot Uzskatīt par pieļaujamu.
- izsvītrot no dzīves Uzskatīt par pilnīgi nenozīmīgu (piemēram, laika posmu).
- atzīt uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.
- siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- bāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi nosodāmiem, nederīgiem, sliktiem, vienādi vērtēt, neievērot atšķirības.
- likt vienlīdzības zīmi (starp ko) uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- ierakstīt skurstenī uzskatīt par zudušu.
- paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
- saukt Uzskatīt, arī atzīt (par ko).
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma.
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko).
- raudzīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- skaitīt Uzskatīt.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms.
- estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai".
- solipsisms uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- ieskats Uzskats, domas; arī atzinums.
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
- amilleniālisms Uzskats, ka 1000 gadu miera valsts jāsaprot garīgā nozīmē.
- finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību.
- atomisms Uzskats, ka cilvēka apziņa veidojas no psihisku pārdzīvojumu elementiem.
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai.
- antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs.
- historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi; vēsturiska pieeja.
- agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt.
- binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums.
- trinitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver trīs personas (Tēvu, Dēlu un Svēto Garu).
- polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām.
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- heteroseksisms Uzskats, ka heteroseksualitāte ir vienīgais dabiskais seksuālo attiecību veids.
- mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
- diofizītisms Uzskats, ka inkarnētajā personā Kristum ir divas atsevišķas (Dieva un cilvāka) dabas.
- diotelētisms Uzskats, ka inkarnētajā personā Kristum ir divas atsevišķas (Dieva un cilvēka) gribas.
- panlogisms Uzskats, ka īstenība esot iemiesojušās idejas un tāpēc loģikas likumi neesot vien mūsu domāšanas, bet arī visas esamības likumi; panloģisms.
- iluzionisms Uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama - subjektīvā ideālisma galējā forma.
- flogozelotisms Uzskats, ka katras slimības pamatā ir iekaisums.
- historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski.
- postmilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks 1000 gadu miera valsts beigās.
- premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās.
- eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā.
- psiholoģisms uzskats, ka loģika pēta nevis to, kā jādomā, bet gan to, kā cilvēki faktiski domā.
- holopātija Uzskats, ka lokāla slimība ir vispārējas saslimšanas izpausme.
- panlunārisms Uzskats, ka Mēness ir vienīgais mītu veidotājs faktors.
- agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
- ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- holisms Uzskats, ka parādība jāpētī kā vienots veselums, nevis atsevišķas tās daļas.
- materiālisms Uzskats, ka pasaule, viss, kas eksistē, sastāv tikai no matērijas (t. i., vielas, laukiem un to izpausmēm).
- antropomorfiskā teleoloģija uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- pansolārisms Uzskats, ka Saule ir primārais faktors, kas ierosinājis mītus radošo fantāziju, tāpēc arī Saules mītiem ierādāma pirmā vieta dažādu tautu mitoloģijā.
- mutuālisms uzskats, ka savstarpēja atkarība ir sabiedrības labklājības pamats.
- kauzālisms Uzskats, ka slimībai ir viens vienīgs specifisks cēlonis.
- etantiskā koncepcija uzskats, ka valsts veido tiesības.
- teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana.
- atomisms Uzskats, ka visa saimnieciskā dzīve ir atsevišķo indivīdu saimnieciskās darbības summa un ka tāpēc par tautsaimnieciskās pētīšanas sākuma punktu jāņem atsevišķā indivīda saimnieciskā rīcība.
- panpsihisms Uzskats, ka viss dabā pastāvošais apveltīts ar noteiktu apziņas pakāpi.
- psiholoģisms uzskats, ka viss, kas pasaulē noris, jātraktē psiholoģiski un psiholoģijai jākļūst par visu zinātņu pamatu.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums.
- eudaimonisms Uzskats, kas par cilvēka dzīves mērķi un ētisko vērtību uzskata laimes iegūšanu.
- metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām.
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
- doma Uzskats, viedoklis.
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- diverģence Uzskatu atšķirība.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- doma Uzskatu kopums (kādā jomā); zināšanas, to kopums (kādā nozarē).
- nostādne Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību).
- ekoskepticisms Uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās ekodomāšanas idejām.
- transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē; arī evolucionisms.
- aizspriedumainība Uzskatu sistēma, kas balstās uz aizspriedumiem, aizdomām, iepriekš pieņemtiem vērtējumiem.
- humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
- antihumānisms Uzskatu sistēma, kas nav centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām.
- elitārisms Uzskatu sistēma, pēc kuras vienīgi elite (2) ir spējīga pārvaldīt sabiedrību.
- propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
- nacionālā naida izraisīšana uzskatu, teoriju izplatīšana mutiski vai rakstisku masu saziņas līdzekļos vai citādi, lai izraisītu naidīgu attieksmi pret kādu citu nāciju vai tautību.
- apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums.
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem).
- pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku.
- noķert Uztvert (kāda skatienu).
- izlasīt Uztvert (ko, parasti acīs, skatienā).
- skatīt uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu)
- manīt Uztvert ar redzi; redzēt, saskatīt.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- lasījums Uztvērums, interpretējums (parasti daiļdarbam skatuves mākslā).
- inscenējums uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
- kostimēties Uzvilkt lomai raksturīgu apģērbu; pārģērbties skatuvei vai maskarādei.
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums, kas sniedz īsu zinātniska vai lietišķa rakstura informāciju, kas sakārtota lasītājam viegli pārskatāmā secībā.
- adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
- fons Vācu muižnieka pievārds, vēlāk uzskatīts tikai par uzvārda daļu.
- premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas.
- dhjānibuda vadžrajānas budisma mitoloģijā - apceres buda: pastāv uzskats, ka budu skaits ir neierobežots, bet apceres praksē aprobežojas ar pieciem budām, t. s. "apceres budām", un tiem atbilstošiem pieciem zemes budām.
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- mahāsidhas vadžrajānas budisma mitoloģijā - pusmītiskas personas, kas sasniegušas pilnību ar jogas prakses palīdzību; tiek uzskatīts, ka tādu bijuši 84, kas dzīvojuši Indijā no 7. līdz 11. gadsimtam.
- komercapskate Vagonu un vilcienu apskate ar mērķi noskaidrot vagonu derīgumu attiecīgās kravas pārvadāšanai un iespējas nodrošināt kravas saglabātību.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm); pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- plātīt Vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to).
- snaigstīties Vairākkārt sniegties, stiepties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
- klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
- communis opinio vairākuma domas, valdošais uzskats.
- atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības); paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); atteikties.
- atēna Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā).
- gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
- virtuālās realitātes modelēšanas valoda valoda, kas paredzēta trīsdimensiju objektu attēlošanai globālajā tīmeklī, un šo valodu var uzskatīt par valodas _HTML_ trīsdimensiju ekvivalentu.
- strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem.
- neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība.
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
- tiesa valsts institūcija, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas.
- tiesas apgabals valsts teritorijas daļa, kura visas vai noteiktas kategorijas tiesu lietas izskata viena noteikta tiesa (piekritība).
- prīžu tiesa valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
- prīžu tiesas valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- revīzijas pakalpojums valsts un pašvaldību institūciju finansu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu.
- mūsāt Vaļīgi stāvot noskatīties.
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
- cenzūra Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu.
- dilatio Vārda plašākā nozīmē prāvas atlikšana aiz jebkādiem iemesliem pēc tiesneša ieskata.
- herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē.
- praviešu grāmatas Vecās Derības grāmatas, kuras, kā uzskata, skaidro Dieva gribu.
- vecais raugs veci paradumi, tikumi, uzskati.
- laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
- abdominoskopija Vēdera vai vēdera dobuma apskate.
- Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata.
- Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
- Bhrigu Vēdisma un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem dižajiem riši, kuru uzskata par vieni no cilvēku dzimuma ciltstēviem.
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- post Veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu.
- kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- kaldināt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli); kalt (5).
- kalt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- specija Veids, izskats, priekšstats; smaržas un garšas vielas medicīnā.
- formis Veids, izskats.
- auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
- taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
- aplūkot Vērīgi apskatīt.
- ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
- taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- spogot Vērīgi skatīties.
- pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
- aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
- lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
- ciešs Vērīgs, koncentrēts (par skatienu).
- aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.).
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
- sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt.
- ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
- vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
- virzīt Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
- griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
- koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
- raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku.
- raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem; skatīties (1).
- skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko).
- nodurt acis vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
- aizklīst Vērsties tālumā (par skatienu).
- lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
- skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
- raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
- nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3).
- nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt) vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- mēroties skatieniem vērtējot, pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- mērīt ar savu olekti vērtēt tikai no sava viedokļa, saskaņā ar saviem priekšstatiem, uzskatiem.
- vērtētāja sistemātiskā kļūda vērtētēju nosliece sekot saviem personiskajiem ieskatiem vai priekšstatiem, kas bieži noved pie datu izkropļošnas (psihometrijā).
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
- aka vertikāla šahta, piemēram, pazemes komunikāciju kontrolei (skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā).
- šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem; skatrakums.
- naratīvs Vēstījums, stāstījums; arī stāsta formā ietverts pārskats vai apraksts.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu.
- Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā.
- historiozofija vēsturisku parādību izskaidrošana no noteikta pasaules uzskata pozīcijām.
- summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
- cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha.
- videostandarts SVGA videostandarts, ko asociācija _VESA_ izstrādājusi _IBM PC_ tipa datoriem un kas izceļas ar augstu izšķirtspēju un ir uzskatāms par videostandarta _VGA_ uzlabojumu.
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus.
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas.
- pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
- pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
- griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā); skatījums, aspekts.
- aspekts viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
- redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzes viedoklis.
- redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- skatpunkts viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- doksa Viedoklis, uzskats.
- skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
- locīties visiem vējiem līdzi viegli mainīt uzskatus, pārliecību, pielāgoties apstākļiem, rīkoties, kā kuru reizi izdevīgāk.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- afrodīzijs Viela, augs, ēdiens vai dzēriens, ko uzskata par seksuāli uzbudinošu.
- uzlabotājs viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml
- filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
- trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa.
- amikroni Vielas vissīkākās daļiņas, kas nav saskatāmas mikroskopā.
- polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus; pārtikas piedeva E452, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- vaišjas Viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- kagjudpa Viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu.
- joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
- transakciju analīze viena no psihoanalītiskā virziena teorijām psiholoģijā, arī psihoterapijas metode, kura izveidojās 20. gs. 50. gados; tās ietvaros identificē un analizē cilvēka sociālo mijiedarbību jeb transakcijas starp viņa un citu cilvēku dažādajiem Ego stāvokļiem; lielākoties izmanto zīmētas transakciju shēmas, kas uzskatāmi attēlo mijiedarbību.
- saistītie produkti viena un tā paša ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi iegūstami produkti ar pietiekami lielu pārdošanas vērtību, lai katru no tiemuzskatītu par pamatprodukciju.
- kā no vienas liests ņemti vienādi, izskatās līdzīgi.
- vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienis prātis.
- vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
- dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
- mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
- pārtinējskatītājs Vienkārša ierīce filmas caurskatīšanai bez projicēšanas.
- čapene Vienkārša, neizskatīga kurpe bez papēža.
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
- solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
- apskatiens Vienreizējs skatiens visapkārt, apskatīšanās.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem.
- Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
- līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas.
- modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- dzimumidentitāte Viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm.
- biheiviorisms Viens no virzieniem uzvedības psiholoģijā, kas ignorē apziņu, bet par galveno savas pētniecības objektu uzskata ārējos kairekļus un reakciju uz tiem.
- galvenā mītne vieta (adrese), kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka vadība; ja dalībnieks vai netiešais dalībnieks neveic darbību valstī, kur atrodas tā vadība, par dalībnieka vai netiešā dalībnieka galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenā darbības vieta; par Latvijas Republikā reģistrēta dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenās mītnes adresi uzskatāma dalībnieka vai netiešā dalībnieka juridiskā adrese.
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
- teatrons Vieta skatītājiem sengrieķu teātrī, kas puslokā ieskāva orhestru - apaļu laukumu, uz kura notika izrāde.
- tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
- aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
- pilene Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
- vērotava Vieta, no kuras kaut ko apskata, vēro; lūkotava.
- lūkotava Vieta, no kuras kaut ko apskata.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- hodonīms Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus).
- cilpveida vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kas pēc izskata līdzīgs no adījuma izārdītam diegam.
- bezpriekšmetu darbība vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
- šeipings Vingrojumu, masāžas un diētas sistēma, kas paredzēta ķermeņa, ķermeņa daļu formas, izskata uzlabošanai.
- dzimumu proporcijas vīriešu un sieviešu skaita attiecība apskatāmā populācijā.
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala.
- puišala Vīrišķīga izskata meitene.
- aktīvā virsma virsma, uz kuras norisinās apskatāmie fizikālie un ķīmiskie procesi.
- ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
- pozitīvisms Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
- ekspresionisms Virziens mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu.
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
- lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli.
- revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības.
- līnija Virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- Eiropas identitāte visiem eiropiešiem kopīga uzskatu un vērtību sistēma, kura vēl aizvien turpina veidoties.
- hipomikrosoma Vismazākais augums, kuru vēl var uzskatīt par normālu.
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība.
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- renomē Vispārējs uzskats, domas (par kādu); reputācija.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
- izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība.
- pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skatuviskums Vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
- uzskatāmība Vispārināta īpašība --> uzskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
- idée reçue vispārpieņemts uzskats.
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
- mikroorganismi vissīkākie organismi, kas saskatāmi tikai mikroskopā; mikrobi.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- pamatzīme Vizuālās valodas zīme, ko var uztvert jau pirmajā mirklī un ko var saskatīt gan spilgtā gan vājā apgaismojumā, piemēram, ēkas kopforma, siluets.
- skats Vizuāli uztveramo (parasti cilvēka, dzīvnieka) ārējo pazīmju kopums; arī izskats (1).
- aina Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; skats.
- serenata Vokāla kompozīcija (18. gs.), kas formas ziņā līdzinājās operai, bet nebij domāta skatuviskam uzvedumam.
- voltērisms Voltēra filozofisko uzskatu kopums.
- kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām.
- āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi.
- laktescence Zarnu limfas izskats.
- noplēnēt Zaudēt dabisko garšu, smaržu vai izskatu ilgi stāvot, glabājot.
- apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
- krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
- aizžogs Zedeņu žoga otra puse (no žoga pinēja skatupunkta).
- hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
- mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- aktuālisms Zemes ģeoloģiskās pagātnes izziņas metode (arī uzskats), pēc kuras senākās ģeoloģiskās norises un fizioģeogrāfiskos apstākļus skaidro ar mūsdienu ģeoloģisko procesu likumsakarībām.
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
- Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
- heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim.
- māņlēcējpele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Zapodidae"), sīki grauzēji (ķermeņa garums - 5-9 cm), pēc izskata līdzīgi pelēm, 11 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - meža sicista.
- ratinēšana Ziemas virsdrēbju auduma apstrāde (sprogošana), lai tas izskatītos līdzīgs kažokādai.
- bombo Ziemeļamerikā 19. gs. gatavots degvīns no ruma, muskata un cukura.
- komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
- aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem.
- Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe.
- sīktēls Zīmējuma vai lappuses miniatūrs grafisks attēlojums, ko izmanto, lai ātri un vienkārši pārskatītu grafikas vai datorizdevniecības datņu saturu pirms to noformēšanas.
- mets Zīmējums, pēc kura veido (piemēram, skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus).
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms.
- burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
- kārnēt Ziņkārīgi, pētījot skatīties.
- rēgulis Ziņkārīgs skatītājs.
- kvarterzirgs Zirgu šķirne, kas 18. gs. izveidota ASV un tiek uzskatīta par pirmo īsto Amerikas zirgu šķirni.
- odontoskopija Zobu apskate ar odontoskopu.
- Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4.
- grozāmā zvaigžņu karte zvaigžņu karte, kas attēlo virs horizonta redzamās zvaigžņotās debess izskatu noteiktam laika momentam un noteiktam ģeogrāfiskajam platumam.
- mērķis zvejniecībā vietas iezīmēšana, zīme, parasti bojas izskatā.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
- ārējā pārbaude zvērināta revidenta vai ārējā auditora veiktā uzņēmuma finansu pārskatu pārbaude, nosakot to ticamību un uzņēmuma faktiskā finansiālā stāvokļa atspoguļojuma pakāpi.
- atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
- želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu.
- robotžurka Žurkas izskata robots, kas ar elektroniskajām ūsām var atrast ceļu un izvairīties no šķēršļiem.
- apskatnieks Žurnālists, kas specializējies apskatu veidošanā.
skat citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV