ķīķeris
ķīķeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķīķeris | ķīķeri |
| Ģen. | ķīķera | ķīķeru |
| Dat. | ķīķerim | ķīķeriem |
| Akuz. | ķīķeri | ķīķerus |
| Lok. | ķīķerī | ķīķeros |
1.Tālskatis.
2.Skatītājs.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķīķeris bija Gunta apzīmējums “ garastāvoklim”.
- Ainars Mielavs: “ Ar Gunti iepazinos pirms “ 100 gadiem” Taurupes estrādē, kad īsā vārdu apmaiņā nonācām pie secinājuma, ka abi esam baigā ķīķerī.
- Mana blondīne cērt uz 90 km/h un, protams, policis uz apļa, kur var nogriezt V-pils/ Liepājas virzienā, stāv ar ķīķeri…
- Smiltiņu kalns ( arī Ķīķeru kalns) ir 153,4 m augsts paugurs Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē.
- Krievijas karaspēks nogāza uz kalna uzbūvēto sargtorni ķīķeru