ķīķerēt
ķīķerēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķīķerēju | ķīķerējam | ķīķerēju | ķīķerējām | ķīķerēšu | ķīķerēsim |
| 2. pers. | ķīķerē | ķīķerējat | ķīķerēji | ķīķerējāt | ķīķerēsi | ķīķerēsiet, ķīķerēsit |
| 3. pers. | ķīķerē | ķīķerēja | ķīķerēs | |||
Pavēles izteiksme: ķīķerē (vsk. 2. pers.), ķīķerējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķīķerējot (tag.), ķīķerēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķīķerētu
Vajadzības izteiksme: jāķīķerē
1.Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
1.1.apvidvārds Uzmanīgi skatīties.
2.apvidvārds Skatīties ar tālskati.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz filmas beigām paslepen sāku ķīķerēt pulkstenī - ka nenokavēju autobusu.
- Bauri pat aizbēga kur kurais un apzvērējās vairs neķīķerēt caur mācītāja logu.
- Šoferis jaunceļamo ciematu izbraukājis krustām šķērsām, bet Vecis tik sēž un ķīķerē.
- Uz tiem ilgi un pamatīgi ķīķerēja Rūķis Ceļvedis.
- Svešiniece ziņkārīgi ķīķerēja viņa dzīvokļa virzienā.