hodonīms
hodonīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | hodonīms | hodonīmi |
Ģen. | hodonīma | hodonīmu |
Dat. | hodonīmam | hodonīmiem |
Akuz. | hodonīmu | hodonīmus |
Lok. | hodonīmā | hodonīmos |
Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus).
Avoti: VsV