hodonīms
hodonīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hodonīms | hodonīmi |
| Ģen. | hodonīma | hodonīmu |
| Dat. | hodonīmam | hodonīmiem |
| Akuz. | hodonīmu | hodonīmus |
| Lok. | hodonīmā | hodonīmos |
Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus).
Avoti: VsV