nošķielēt
nošķielēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošķielēju | nošķielējam | nošķielēju | nošķielējām | nošķielēšu | nošķielēsim |
| 2. pers. | nošķielē | nošķielējat | nošķielēji | nošķielējāt | nošķielēsi | nošķielēsiet, nošķielēsit |
| 3. pers. | nošķielē | nošķielēja | nošķielēs | |||
Pavēles izteiksme: nošķielē (vsk. 2. pers.), nošķielējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķielējot (tag.), nošķielēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķielētu
Vajadzības izteiksme: jānošķielē
Slepus noskatīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taa kaa nezaudejat ceribas uz Valmierieshu čaļiem, jo agri vai veelu kross atgriezisies musu gala un renceniem tik vien atliks ka nošķielēt ar šķibu aci...
- Šoreiz nolēmu neatstāt dzeramnaudu, Espresso oficiante nepatīkami nošķielēja uz mani un pat apsauca ( ja godīgi, man nav ne mazākās nojausmas, ko tieši viņa teica, jo netaisos mācīties slovāku valodu, lai varētu patērzēt ar viņai līdzīgām vecenēm, bet man izteikti nepatika viņas tonis).
- Pretim braucošie lielo džipu šoferi manāmi nošķielē uz mums, un varu iedomāties, ko viņi par mums domā. "