Paplašinātā meklēšana
Meklējam dāt.
Atrasts vārdos (537):
- dāt:1
- īdāt:1
- aldāt:1
- badāt:2
- badāt:1
- bādāt:1
- bēdāt:1
- budāt:1
- čadāt:1
- čudāt:1
- dodāt:1
- dūdāt:1
- gādāt:1
- godāt:1
- gudāt:1
- ģidāt:1
- kodāt:1
- ķedāt:1
- ķidāt:1
- lādāt:1
- ledāt:1
- lidāt:1
- lodāt:2
- lodāt:1
- medāt:1
- mēdāt:1
- modāt:1
- mudāt:1
- mūdāt:1
- padāt:1
- pēdāt:1
- pudāt:1
- ridāt:1
- rīdāt:1
- sodāt:1
- tīdāt:1
- vadāt:1
- dātala:1
- dātali:1
- baidāt:1
- bandāt:1
- bradāt:1
- cildāt:1
- čundāt:1
- daldāt:1
- duidāt:1
- gaļdāt:1
- gandāt:2
- gandāt:1
- gārdāt:1
- gaudāt:1
- jaudāt:1
- ķildāt:1
- ķuidāt:2
- ķuidāt:1
- landāt:1
- lazdāt:1
- liedāt:1
- maudāt:1
- nirdāt:1
- pludāt:1
- raudāt:1
- rindāt:1
- roidāt:1
- slidāt:1
- tirdāt:1
- vaidāt:1
- vardāt:1
- vārdāt:1
- veidāt:1
- vindāt:1
- vindāt:2
- ziedāt:1
- godāts:1
- jodāti:1
- dāterēt:1
- dāteris:1
- apbēdāt:1
- apgādāt:1
- aplodāt:1
- apmēdāt:1
- apridāt:1
- apsūdāt:1
- apvadāt:1
- atbēdāt:1
- atgādāt:1
- atgodāt:1
- atridāt:1
- atvadāt:1
- brazdāt:1
- brizdāt:1
- dagadāt:1
- dagadāt:2
- dagādāt:1
- dziedāt:1
- glaudāt:2
- glaudāt:1
- graidāt:1
- graudāt:1
- iegādāt:1
- iegodāt:1
- ieģidāt:1
- ielidāt:1
- iemodāt:1
- iepudāt:1
- ieridāt:1
- ievadāt:1
- izbēdāt:1
- izdadāt:1
- izdādāt:1
- izdūdāt:1
- izgādāt:1
- izgodāt:1
- izķidāt:1
- izlidāt:1
- izlodāt:1
- izmūdāt:1
- izpēdāt:1
- izpodāt:1
- izpudāt:1
- izridāt:1
- izvadāt:1
- klaidāt:1
- kneidāt:1
- kveldāt:1
- ķiladāt:1
- ķiridāt:1
- nebēdāt:1
- nobēdāt:1
- nogādāt:1
- nogodāt:1
- noķidāt:1
- noledāt:1
- nolodāt:1
- nomūdāt:1
- nopēdāt:1
- noridāt:1
- notīdāt:1
- novadāt:1
- pabēdāt:1
- pagādāt:1
- pagodāt:1
- pakodāt:1
- paķedāt:1
- paķidāt:1
- palodāt:1
- pamūdāt:1
- pavadāt:1
- plundāt:1
- sabēdāt:1
- sagādāt:1
- saķedāt:1
- salodāt:1
- samādāt:1
- samodāt:1
- samudāt:1
- sapodāt:1
- sapudāt:1
- saridāt:1
- sasūdāt:1
- savadāt:1
- skaidāt:1
- skradāt:1
- skrādāt:1
- skrēdāt:1
- sliedāt:1
- snaudāt:1
- spundāt:1
- strādāt:1
- svaidāt:1
- šķaudāt:1
- traidāt:1
- trimdāt:1
- uzgādāt:1
- uzgodāt:1
- uzlodāt:1
- uzridāt:1
- uzvadāt:1
- adātāja:1
- galdāts:1
- mandāts:1
- aizbēdāt:1
- aizgādāt:1
- aizlodāt:1
- aizridāt:1
- aizvadāt:2
- aizvadāt:1
- apbradāt:1
- apjaudāt:1
- apraudāt:1
- apvārdāt:1
- atbradāt:1
- atgaudāt:1
- atraudāt:1
- gramzdāt:1
- grumadāt:1
- iebradāt:1
- iegaudāt:1
- ieraudāt:1
- izbradāt:1
- izjaudāt:1
- izķuidāt:1
- izmaudāt:1
- izraudāt:1
- izroīdāt:1
- iztirdāt:1
- izveidāt:1
- izvindāt:1
- nobradāt:1
- nogaudāt:1
- noraudāt:1
- norindāt:1
- pabradāt:1
- pagaudāt:1
- pajaudāt:1
- pamaudāt:1
- paraudāt:1
- pārbēdāt:1
- pārgādāt:1
- pārlidāt:1
- pārlodāt:1
- pārvadāt:1
- piebēdāt:1
- piegādāt:1
- piegodāt:1
- piemodāt:1
- piemudāt:1
- piepēdāt:1
- piepodāt:1
- pieridāt:1
- pievadāt:1
- sabradāt:1
- sagandāt:1
- sajaudāt:1
- sanaidāt:1
- saraudāt:1
- sarindāt:1
- saroidāt:1
- savaidāt:1
- savindāt:1
- saziedāt:1
- sklandāt:1
- skraidāt:1
- spraudāt:1
- strāzdāt:1
- uzbradāt:1
- uzjaudāt:1
- uzraudāt:1
- uzvindāt:1
- badāties:1
- bādāties:1
- bēdāties:1
- eidāties:1
- eksudāts:1
- gādāties:1
- godāties:1
- graidāts:1
- greidāts:1
- ķedāties:1
- mēdāties:1
- mūdāties:1
- pēdāties:1
- pudāties:1
- raudātin:1
- ridāties:1
- rīdāties:1
- rodātājs:1
- aizbradāt:1
- aizdāldāt:1
- aizgaudāt:1
- aizraudāt:1
- apdziedāt:1
- apgraudāt:1
- apskrēdāt:1
- apstrādāt:1
- atdziedāt:1
- atstrādāt:1
- dastrādāt:1
- iedziedāt:1
- iegraidāt:1
- iegraudāt:1
- iegreidāt:1
- iespaidāt:1
- iestrādāt:1
- izdziedāt:1
- izgraudāt:1
- izplundāt:1
- izstrādāt:1
- izsvaidāt:1
- izšķaudāt:1
- nedziedāt:1
- nobrazdāt:1
- nodziedāt:1
- nograudāt:1
- noskaidāt:1
- noskrēdāt:1
- nostrādāt:1
- nosvaidāt:1
- noškaudāt:1
- padziedāt:1
- pagraudāt:1
- paskaidāt:1
- pastrādāt:1
- pašķaudāt:1
- piebradāt:1
- pieraudāt:1
- pieroidāt:1
- sadziedāt:1
- sagraudāt:1
- saskrādāt:1
- saskrēdāt:1
- sastrādāt:1
- uzdziedāt:1
- uzskaidāt:1
- uzstrādāt:1
- bandāties:1
- bradāties:1
- ekssudāts:1
- fundātors:1
- gnīdāties:1
- ģērdāties:1
- kandidāts:1
- kaudātārs:1
- kommodāts:1
- ķildāties:1
- maudāties:1
- mitridāts:1
- molibdāti:1
- molibdāts:1
- naidāties:1
- paldāties:1
- raudāties:1
- rindāties:1
- roidāties:1
- aizbrazdāt:1
- aizdziedāt:1
- aizgraudāt:1
- aizstrādāt:1
- aizsvaidāt:1
- apstrāzdāt:1
- atstrāzdāt:1
- izgramzdāt:1
- nogramzdāt:1
- nosklandāt:1
- nostrāzdāt:1
- pārdziedāt:1
- pārstrādāt:1
- paskraidāt:1
- piedziedāt:1
- piegraidāt:1
- piegraudāt:1
- piegreidāt:1
- piestrādāt:1
- piesvaidāt:1
- sagramzdāt:1
- sagremzdāt:1
- saskrandāt:1
- apgādātājs:1
- apgādāties:1
- apridāties:1
- apvadāties:1
- atgādāties:1
- atridāties:1
- atvadāties:1
- dagādāties:1
- dziedātājs:1
- ekstrudāts:1
- fraudātors:1
- gādātniece:1
- glaudāties:1
- graidāteņš:1
- ieeidāties:1
- iegādāties:1
- ievadāties:1
- izbēdāties:1
- izgodāties:1
- izlodāties:1
- izmūdāties:1
- izpodāties:1
- izpudāties:1
- izvadāties:1
- konkordāts:1
- mandātzeme:1
- nobēdāties:1
- nogādāties:1
- nopodāties:1
- nopudāties:1
- noridāties:1
- novadāties:1
- pabēdāties:1
- pagādāties:1
- pamūdāties:1
- pavadāties:1
- rekordātrs:1
- sabēdāties:1
- sagādāties:1
- samudāties:1
- sapodāties:1
- sapudāties:1
- saridāties:1
- aizsklandāt:1
- aizstrāzdāt:1
- līdzstrādāt:1
- pārsklandāt:1
- piegramzdāt:1
- piesklandāt:1
- aizbēdāties:1
- aizčudāties:1
- aizgādāties:1
- aizridāties:1
- aizvadāties:1
- apbradāties:1
- apraudāties:1
- aproīdāties:1
- atbradāties:1
- atjaudāties:1
- iegaudāties:1
- ieraudāties:1
- izabadāties:1
- izabēdāties:1
- izamūdāties:1
- izavadāties:1
- izbradāties:1
- izgaudāties:1
- izmaudāties:1
- izraudāties:1
- izroīdāties:1
- kaudātārijs:1
- mandātārijs:1
- mitridātijs:1
- nobradāties:1
- nogaudāties:1
- noraudāties:1
- noslidāties:1
- pabradāties:1
- pamaudāties:1
- paraudāties:1
- pārbēdāties:1
- pārvadātājs:1
- pārvadāties:1
- piegādātājs:1
- sabradāties:1
- sagaudāties:1
- saraudāties:1
- sargzaldāts:1
- aizavadāties:1
- aizavadāties:2
- aizbradāties:1
- aizgaudāties:1
- aizraudāties:1
- apdziedātājs:1
- apdziedāties:1
- atdziedāties:1
- atstrādāties:1
- atšķaudāties:1
- dasagādāties:1
- iedziedāties:1
- iesagādāties:2
- iesagādāties:1
- iesavadāties:1
- iestrādāties:1
- izaraudāties:1
- izaveidāties:1
- izdziedāties:1
- izstrādātājs:1
- izstrādāties:1
- neapstrādāts:1
- neatgādāties:1
- nodziedāties:1
- nosabēdāties:1
- nosavadāties:1
- nostrādāties:1
- pārraudāties:1
- pasabēdāties:1
- pasamudāties:1
- pasavadāties:1
- pastrādāties:1
- pieroidāties:1
- sadziedātājs:1
- sadziedāties:1
- sasavadāties:1
- sastrādāties:1
- aizagaudāties:1
- aizaraudāties:1
- aizdziedāties:1
- apsaraudāties:1
- apskrandāties:1
- atstrāzdāties:1
- iesaraudāties:1
- izadziedāties:1
- izašķaudāties:1
- izskraidāties:1
- metilfenidāts:1
- nosabradāties:1
- nosaraudāties:1
- noskrandāties:1
- pārdziedāties:1
- pārsabēdāties:1
- pārsavadāties:1
- pārstrādāties:1
- paskraidāties:1
- piestrādāties:1
- polimolibdāti:1
- popdziedātājs:1
- pusapstrādāts:1
- saskrandāties:1
- dziedātājputni:1
- fondapgādātība:1
- iesagraudāties:1
- kommendātorijs:1
- mandātapgabali:1
- nestrādātspēja:1
- nosadziedāties:1
- nosagraudāties:1
- nosastrādāties:1
- nosaškaudāties:1
- operdziedātājs:1
- pārsaraudāties:1
- piesaraudāties:1
- autopārvadātājs:1
- dziedātājķauķis:1
- dziedātājžubīte:1
- inkasomandātārs:1
- kamerdziedātājs:1
- kandidātatslēga:1
- mitridātizācija:1
- dziedātājcikādes:1
- dziedātājstērste:1
- dziedātājstrazds:1
- mandātteritorija:1
- meistarkandidāts:1
- priekšdziedātājs:1
- dziedātājsienāzis:1
- elektroapgādātība:1
- energopiegādātājs:1
- pārvadātājfurgons:1
- koloratūrdziedātāja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3988):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- dūju Aicinājums dūdot, dziedāt
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti
- noskopot aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko)
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- novāķīt Aizgādāt
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem)
- aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli
- aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem)
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
- aizkruķēt Aizgādāt projām
- izpaļīt Aizgādāt projām
- noskapēt Aizgādāt projām
- aizpudīt Aizgādāt prom, aizvest
- aizpuģīt Aizgādāt prom, aizvest
- aizridāt Aizgādāt prom, novākt
- aizfīrēt Aizgādāt, aiznest
- aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
- aizdzīt Aizgādāt, aizvest
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
- aizšķūtēt Aizgādāt; nogādāt (kur)
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt
- aizplostot Aizplostot, nogādāt ar plostu
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
- aizdzievāt Aizstrādāt, nostrādāt
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
- aizvilcināt aizvilkt, aizgādāt
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm)
- atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
- darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm)
- apdziesmot Apdziedāt
- apdiet Apdziedāt (slavējot)
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri)
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām
- apdainot Apdziedāt, cildināt
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes
- pasamdīt Apgādāt
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju
- apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem)
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību
- radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai
- motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors
- slēģot apgādāt (logus) ar slēģiem
- saslēģot Apgādāt (logus) ar slēģiem
- apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem)
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
- bruņot apgādāt ar [bruņojumu]{s:1984}; apbruņot
- apaut Apgādāt ar apaviem
- apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu
- caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku)
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus)
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību
- apģērbt Apgādāt ar drēbēm
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
- sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu
- aplintot Apgādāt ar lentēm
- aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām
- finansēt apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku)
- pumpāt Apgādāt ar pumpām, izrotāt ar pogām, knopēm
- apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem
- ringutot Apgādāt ar sedlu (pavēderes) jostu (zirgu)
- aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai
- asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm
- apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu)
- nosadrošināties Apgādāt un nodrošināt sevi ar eksistences līdzekļiem
- apbēdāt Apgādāt, aprūpēt (tālredzīgi)
- apķuidīt Apgādāt, nodrošināt
- ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu
- mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās)
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
- žagarot Apgādāt, pārklāt ar žagariem
- zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem
- gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
- furnēt Apgādāt; aplīmēt ar finiera plāksnēm
- informētība Apgādātība ar informāciju
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
- bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
- dineirisks Apgādāts ar diviem aksoniem, piem., nervu šūna
- internetizēts apgādāts ar internetu
- jumtains Apgādāts ar jumtu
- vērzeļots Apgādāts ar vērzelēm, u. c. zirglietām
- medutots Apgādāts, sajaukts ar medu
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- periēgēts Apkārtvadātājs, pavadonis, gids
- apstrādāt Apkopot, analizēt; izstrādāt, izveidot
- apraizēt Apkopt, apgādāt
- tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi)
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
- garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem
- varkšt Apnicīgi raudāt
- apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
- apgaudēt Apraudāt, sērot
- apgaust Apraudāt, sērot
- savēkšties apraudāties
- apsaraudāties Apraudāties
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
- apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija)
- apdzievāt Apstrādāt
- apdzievot Apstrādāt
- apstrāzdāt Apstrādāt
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
- kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
- sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
- ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
- gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
- zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
- grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
- ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
- nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas
- noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus
- degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
- rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi
- atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas
- pakablīt Apstrādāt ar cērti
- saduckāt Apstrādāt ar dūri, dot dunku
- sabuņķēt Apstrādāt ar dūri, iedunkāt
- sadukurēt Apstrādāt ar dūri, nodauzīt; sadunckāt
- sakulakot Apstrādāt ar dūri, sadot dunkas
- sadukņīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt
- saduksnīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt
- sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm
- hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu
- kaltēt Apstrādāt ar kaltu
- kapačāt Apstrādāt ar kapli
- apknabināt Apstrādāt ar pirkstu galiem
- plaunāt Apstrādāt ar plaunu
- alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu
- smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu
- smitēt Apstrādāt ar smiti
- nošļūkt Apstrādāt ar šļūci
- notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu)
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
- pievelmēt Apstrādāt ar velmēm
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu)
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām
- sadukāt apstrādāt dauzot (mentēt)
- atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju
- zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
- mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā
- uzkaķēt Apstrādāt savienojamās daļas, tās apstrādājot un piemērojot vienu otrai
- brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt
- sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai
- bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
- sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
- piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
- saduksnīties apstrādāt vienam otru ar dūrēm
- kaceklēt Apstrādāt zemi ar kacekli 2
- kasēt Apstrādāt zemi ar kasi 2
- sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt)
- apdarīt Apstrādāt, izveidot
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu)
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
- fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
- āre apstrādāta, iekopta zeme
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
- hromēts Apstrādāts ar hroma savienojumiem
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai)
- čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta
- sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu
- standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu
- slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus
- ietrapakavāt ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
- iezīlēt ar burvestību sagādāt
- ļakains ar cilpām un lentām apgādāts
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- datorcentrs ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde
- nodunckāt ar dunkām apstrādāt
- sadūcīt ar dūrēm krietni apstrādāt
- sadunckāt ar dūri apstrādāt, dot dunkas
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums
- ēvelēt ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu)
- ēvelēt ar ēveli (3) apstrādāt (lauku)
- frēzēt ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.)
- frēzēt ar frēzi (2) apstrādāt (augsni)
- gredzenains ar gredzeniem apgādāts
- atpūlēt ar grūtībām atgādāt
- belzt ar grūtībām strādāt
- aizčinīt ar grūtībām un pūlēm nogādāt, aizgādāt
- pievedējtraktors ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī
- izšuvot ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves
- triecienzivs ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu
- atstiprināt ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt
- skrublēt ar kapli apstrādāt augsni
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
- kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai
- ielaivot ar laivu piegādāt
- stangots ar laužņiem apgādāts (par zirgu)
- šlužāt ar lieliem apaviem bradāt pa dubļiem
- lauzties ar lielu piepūli enerģiski strādāt
- lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu)
- aizdimīt ar lielu piepūli ko smagu aizgādāt, nogādāt
- nodrošināt ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā)
- izriebt ar maģiskām darbībām aizgādāt
- darbokla ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu
- izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko)
- aizmocīt ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.)
- nomocīt ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu)
- motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns
- caur degunu (arī degunā) ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt)
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm
- sulfoogle ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās
- dīkaļāt ar pārtraukumiem skaļi raudāt
- dīkaļāties ar pārtraukumiem skaļi raudāt
- pekāt ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē
- zīlaiņš ar pērlēm, spīguļiem apgādāts
- nodeivelēt ar piepūli strādāt
- atpūlēties ar pūlēm (darbu) atstrādāt
- grūtai ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties)
- aizstibīt ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt
- aizstīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), aiznest, aizgādāt
- atstīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest
- atdabūt ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- dasakulties ar pūlēm iegādāties, izgādāt
- aizkamāt ar pūlēm nogādāt
- aizkamīt ar pūlēm nogādāt
- aizpūlēt ar pūlēm nogādāt
- sakrabināt ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko)
- sacīnīt ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt
- izklapatot ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko)
- saskriet ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt
- lepuškāt ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu)
- pergamentpapīrs ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu
- ieriebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas
- sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
- antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- šagrēns ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai
- kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
- kalt ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt
- kuprāt ar uzmestu kūkumu strādāt, iet
- kuprāties ar uzmestu kūkumu strādāt, iet
- gubīt ar varu aizgādāt prom, nodzīt (augli)
- atdzīt ar varu atvest, atgādāt (cilvēku)
- vīlēt ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku)
- aizblēdīt ar viltu nogādāt prom, aizgādāt
- izvindināt ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt
- žvanguļains ar zvārguļiem apgādāts
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart
- noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku); apart
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt)
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- iegādāties Atcerēties; iegādāt (3)
- iegādāt Atcerēties; iegādāties (2)
- izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi)
- atvest Atgādāt (ziņas, vēstis)
- atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību)
- atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis)
- atvākt Atgādāt, atdabūt šurp
- atskapēt Atgādāt, atnest
- dagādāt Atgādāties
- atgodināt Atgodāt
- aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu
- ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- dīkāt atkārtoti skaļi raudāt
- dīkuļot atkārtoti skaļi raudāt
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko)
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko)
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko)
- signālaugi ātri dīgstošu kultūraugu dīgsti, kuri tālrindsējā norāda rindu atrašanos un virzienu, lai rindstarpas varētu apstrādāt pirms pamatkultūras sadīgšanas
- spalot ātri iet, stipri strādāt
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- brujārs Ātrumā uzrakstīts, uzzīmēts, pamatīgi neizstrādāts
- terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
- atskandināt Atskaņot, nodziedāt
- atdzievāt Atstrādāt
- atdzievot Atstrādāt
- atdzīvāt Atstrādāt
- atdzīvot Atstrādāt
- atstrāzdāt Atstrādāt
- noduit Atstrādāt
- atvērpt Atstrādāt (atlīdzināt) vērpjot
- atecēt Atstrādāt (kādu parādu) ecējot
- atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos)
- atkult Atstrādāt pie kulšanas darbiem
- atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu)
- kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
- kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
- atdienēt Atstrādāt, atkalpot
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas
- atdzievāties Atstrādāties
- atstrāzdāties Atstrādāties
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
- griešanas dziļums attālums starp apstrādājamo un apstrādāto virsmu
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku)
- karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu
- sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt
- pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt)
- ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
- cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem
- izstaiga Austrālijas aborigēnu dzīvē - rituāla ekskursija pa neapstrādātām, krūmiem aizaugušām vietām
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- krecināt Āža balsī dziedāt
- glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules)
- biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- veukšēt Balsī raudāt, činkstēt
- ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt
- vēlēšanu biļetens balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlējamo kandidātu vai kandidātiem (arī vēlēšanu liste)
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem
- dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā
- aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem)
- ēdināt sirdi bēdāties
- rīdāt bēdāties
- duzot Bēdāties
- sirdēstoties Bēdāties
- skumjot Bēdāties
- sāpoties bēdāties un dusmoties reizē
- izraizēties Bēdāties, nobēdāties
- dūšot Bēdāties, pārdzīvot
- grēmēties Bēdāties, skumt
- trūrēt Bēdāties, skumt
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
- gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi)
- lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties
- sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
- žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
- pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi
- ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu)
- stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums
- ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt
- acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt
- raunāties bez atpūtas strādāt
- žveirīt bez mitēšanās raudāt (par bērnu)
- ķērnāties bez patikas un enerģijas strādāt
- varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
- à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas"
- ekstemporēt bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- zūzāt bez vārdiem dziedāt, svilpot
- zūzēt bez vārdiem dziedāt, svilpot
- izvazāt Bezmērķīgi izvadāt
- novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu)
- pavazāt Bezmērķīgi pavadāt
- vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu)
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
- bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete
- nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
- muļāties Blēņoties, tūļāties, lēni strādāt
- ļēļot Bļaustīgi, nejauki dziedāt
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
- slumpēt bradāt
- blažāt Bradāt
- bradināt Bradāt
- bradīt Bradāt
- brazdāt Bradāt
- brīņāties Bradāt
- panckāt Bradāt
- panckāties Bradāt
- pļekāt Bradāt
- šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes)
- čolpāt Bradāt (pa ūdeni)
- brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
- pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
- noplonckāt Bradāt (visu laikposmu)
- nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
- pļumēties Bradāt pa dubļiem
- šļempēt Bradāt pa dubļiem
- bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
- žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
- pluncāt Bradāt pa netīrumiem
- bančkāties Bradāt pa peļķi
- nosabradāties Bradāt un pabeigt bradāt
- bloskāt Bradāt, brist
- lužāt Bradāt, mīdīt
- staigņāt Bradāt, mīdīt
- žangalēt Bradāt, mīdīties
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
- blacāt Bradāt, sabrist kājas
- atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu)
- aizbraukt Braucot nogādāt (transportlīdzekli)
- sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
- pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- ģerot Brēkt, raudāt
- apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu)
- slopāties brist, bradāt
- blūzgāt Brist, bradāt
- bracāt Brist, bradāt
- ķempēt Brist, bradāt
- māvīt Brist, bradāt
- šļaburēt Brist, bradāt
- vātīt Brist, bradāt
- brīvais Brīvais mandāts - vispārējs, aizstāv visas valsts intereses, brīvs no piespiešanas
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu
- sētas čakste brūnā čakste, neliels dziedātājputns
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku)
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām)
- šņurgāt būt izmisumā, raudāt
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā, strādāt pie kāda
- novecēt būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku)
- nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
- kandidēt būt par kandidātu (1)
- turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi
- laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
- vergot Būt, strādāt par vergu (1)
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
- alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
- starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- merkavuot Censties, gādāt, bažīties
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1)
- āķēt Centīgi, čakli strādāt
- rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties
- fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu)
- olāt Cienīt, godāt
- olīt Cienīt, godāt
- ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko)
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
- sula cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu
- baltrocis cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām
- sadziedātājs cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied
- piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- dziedātājs cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī)
- gatavēdājs cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt
- baltrocis cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt
- mīkstrocis cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt
- naktsputns cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs
- ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
- nabags cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā
- nestrādnieks cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt
- apgādnieks cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks
- nespējnieks cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus
- pelnītājs cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņais cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņš cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē)
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā
- dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
- strādātgribētājs cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm
- sabūksnīt cītīgi apstrādāt ar dūrēm, iedunkāt
- āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt
- čegnīties Cītīgi strādāt bez ievērojamiem panākumiem
- nourbties Cītīgi strādāt un pabeigt darbu
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
- rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
- elukubrēt Čakli un rūpīgi izstrādāt
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
- četrzirgu Četrzirgu zeme - zemes platība, ko var apstrādāt ar četriem zirgiem
- zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
- zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
- verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt
- biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt
- didelēt Činkstēt, raudāt
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem)
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
- kašāt Dabūt, sagādāt
- aizbradāt daļēji nobradāt
- pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts
- dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību
- zaļā karte darba atļauja strādāt ASV
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu
- universāls darbgalds darbgalds, kas ļauj apstrādāt dažāda izmēra detaļas un izstrādājumus
- nogāde darbība --> nogādāt
- sadziedāšana darbība --> sadziedāt
- senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas
- rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
- spēle darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1)
- ieguve darbība, kad kas tiek saražots, izstrādāts, izveidots
- aizdziedāšana darbība, process --> aizdziedāt
- apdziedāšana darbība, process --> apdziedāt
- apstrāde darbība, process --> apstrādāt (1); apstrādāšana
- apstrāde darbība, process --> apstrādāt (2); apstrādāšana
- apstrāde darbība, process --> apstrādāt (3); apstrādāšana
- atstrādāšana darbība, process --> atstrādāt
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (1)
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (2)
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (3)
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (4)
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija)
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (6)
- izstrāde darbība, process --> izstrādāt (1)
- izstrāde darbība, process --> izstrādāt (2)
- izstrādne darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde
- nostrāde darbība, process --> nostrādāt (3)
- nostrāde darbība, process --> nostrādāt (5)
- pārstrāde darbība, process --> pārstrādāt (2)
- pārstrāde darbība, process --> pārstrādāt (3)
- piegāde darbība, process --> piegādāt
- piestrāde darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare
- raudiens darbība, process --> raudāt (1); arī raudas
- sagāde darbība, process --> sagādāt (1)
- sastrāde darbība, process --> sastrādāt(1)
- sastrāde darbība, process --> sastrādāt(2)
- sastrāde darbība, process --> sastrādāt(3)
- sastrāde darbība, process --> sastrādāt(4)
- sastrāde darbība, process --> sastrādāt(7)
- uzstrāde darbība, process --> uzstrādāt
- agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs
- darbmašīnas automātiskā vadība darbmašīnas vadība, ko realizē vadības sistēma ar iepriekš izstrādātu programmu bez cilvēka līdzdalības
- purināties Darboties, strādāt
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
- cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
- laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma
- maizes darbs darbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus
- dienas darbs darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita
- darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt
- ķepelēties Darbu nemākulīgi strādāt
- atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko)
- nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt
- nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
- vadātājs darītājs --> vadāt
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
- datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā
- dalītie dati dati, pie kuriem var piekļūt un kurus var apstrādāt dažādās datoru tīkla stacijās
- indeksētā sekvenciālā datne datne, kas apgādāta ar tādu indeksu sistēmu, kura ļauj ātri piekļūt tās ierakstiem
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu
- datorekrāns datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju, [monitors]{s:2484}
- datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus
- Adobe Illustrator datorprogramma, kas sākotnēji tika izstrādāta kā vektorgrafikas redaktors, bet dizaineri to izmanto dažādiem mērķiem: reklāmā, veidojot apsveikuma kartes, plakātus, grāmatas, iespiedgrafikas darbus, žurnālus, laikrakstus u. c.
- hibrīddators Dators, kas var apstrādāt gan analogsignālus, gan ciparsignālus
- ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam
- ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
- datu vākšana datu apkopošana formā, kas dod iespēju tos tieši apstrādāt datorā
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- pēdējais iekšā, pirmais ārā datu apstrādes procedūra, kas paredz kā pirmo apstrādāt pēdējo rindā ienākušo vai datnē ierakstīto informāciju
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs
- reāllaika apstrāde datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā
- sistēmas piesātināšana datu apstrādes sistēmas stāvoklis, kurā tā vairs nespēj pietiekami ātri apstrādāt visus pieprasījumus
- koplietojamā datu bāze datu bāze, ar kuru vienlaicīgi var strādāt vairākas lietojumprogrammas vai vairāki lietotāji
- lentes formāts datu ierakstīšanas formāts magnētiskajā lentē, kas dod iespēju datoram lasīt, apstrādāt un pārbaudīt ierakstītos datus
- datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās
- fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne
- datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību
- ēst matus no galvas nost daudz apēdot, sagādāt kādam rūpes, putināt laukā kādu
- (visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt
- vergot daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu
- bražāt Daudz, ar patiku bradāt
- mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
- mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
- slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
- slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt
- slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt
- mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt
- žeirāt Daudz, neproduktīvi strādāt
- žeirēt Daudz, neprodutīvi strādāt
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli
- apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt
- dātala Dāvana, dāvanas; dātali
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
- zaļums dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām
- ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties)
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu
- graidāteņš dem. --> graidāts
- zaldātiņš dem. --> zaldāts
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu)
- godināt Dēvēt, saukt; godāt (2)
- diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
- dirvinieks Dirvas īpašnieks vai apstrādātājs
- dziedošs divd. --> dziedāt
- godājams divd. --> godāt
- godāts divd. --> godāt
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- saistītais objekts dokuments vai tā daļa, kas izstrādāta vienam lietojumam un kas ar sasaistes un iegultes tehnikas palīdzību tiek izmantota citam lietojumam izstrādātā dokumentā
- atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
- norīkojumpasūtījums Dokuments, kas regulēja saimnieciskās attiecības piegādātāju un patērētāju centralizētās plānošanas sistēmā
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
- avansēt dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā
- mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti
- izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt)
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
- uzdūkt Dūcoši dziedāt
- dunkšēt Dungāt, raudāt (par bērniem)
- dundināt Dungot, dziedāt
- kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.)
- purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām
- vicāt Dūšīgi strādāt
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus")
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī
- žimbāt Dzert un dziedāt
- trauvēt Dzert, dziedāt un pļāpāt
- pusdziedā dziedājuma pusē (līdz pusei nodziedāts)
- canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija
- meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze
- brēkt Dziedāt
- daināt Dziedāt
- daiņāt Dziedāt
- dainēt Dziedāt
- dziesmot Dziedāt
- ērģelēt Dziedāt
- gaudot Dziedāt
- gauļāt Dziedāt
- kaukt Dziedāt
- ļeļāt Dziedāt
- līgot Dziedāt
- lūlāt Dziedāt
- skandināt Dziedāt
- tillināt Dziedāt
- vičerēt Dziedāt
- ziedāti Dziedāt
- ziņģēt Dziedāt
- vedžerēt Dziedāt (kā lakstīgala)
- vizuļot Dziedāt (kā lakstīgala)
- tītēt Dziedāt (kā tītiņš dzied)
- atdziedāt Dziedāt (kādam) priekšā
- ģīgāt Dziedāt (nicīgi)
- viruļot Dziedāt (par cīruli)
- vākšt Dziedāt (par gaili)
- dodāt Dziedāt (par gulbi)
- dziedzināt Dziedāt (par lakstīgalu)
- viļļāt Dziedāt (par lakstīgalu)
- vizināt Dziedāt (par lakstīgalu)
- vižulēt Dziedāt (par lakstīgalu)
- klačot Dziedāt (par putniem)
- trekšināt Dziedāt (par putniem)
- trekšķināt Dziedāt (par putniem)
- vīrināt Dziedāt (par putniem)
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- vidējādi dziedāt dziedāt altu
- pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem)
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās
- rotot Dziedāt ar piedziedājumu "roto" vai "rotā"
- uzkliegt Dziedāt ar uzkliedzieniem, mainīgā skaļumā
- spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot
- trīdēties Dziedāt deju mūzikas pavadījumā
- ļēlāt Dziedāt ganu dziesmas
- ļēļāt Dziedāt ganu dziesmas
- vīvaļot Dziedāt kā bites, sikspārņi, putni
- vīturot Dziedāt kā cīrulim
- dodēt Dziedāt kā gulbim
- žubināt Dziedāt kā žubīte
- kaladot Dziedāt kaladas
- sadziedāt Dziedāt kopā, vienlaicīgi (ar kādu)
- temmēt Dziedāt korāli
- piedziedāt Dziedāt līdzi
- līgot Dziedāt līgodziesmas
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā"
- psalmot Dziedāt psalmus
- nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā)
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem)
- pārdziedāt dziedāt vēlreiz, no jauna
- trillināt Dziedāt, arī trallināt
- vīčerēt Dziedāt, čivināt
- vīčerot Dziedāt, čivināt
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
- čaražot Dziedāt, jodelēt
- lelināt Dziedāt, jodelēt; lopus kopā saukt
- lelēt Dziedāt, lelot
- lēlēt Dziedāt, lelot
- lēlot Dziedāt, lelot
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti
- ķilināt Dziedāt, pogāt (par lakstīgalu)
- dainot Dziedāt, skandēt
- trairot Dziedāt, trallināt
- skandēt Dziedāt; arī atskaņot (skaņdarbu)
- lakstīgala Dziedātāja
- primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas; aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas
- mačiņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums
- mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš
- koloratūrdziedātāja Dziedātāja, kas dziedkoloratūrsoprānu
- locītāja dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu
- cicadidae Dziedātājcikādes
- soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem
- oscines Dziedātājputni
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu ("Parus cristatus")
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas
- ziņģis Dziedātājs
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī)
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss
- kitārods Dziedātājs, kas dzied kitāras pavadījumā
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas
- šlāgerdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda šlāgerus
- fona vokāls dziedātājs, kas piedzied solistam
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2)
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2)
- tettigonia Dziedātājsienāži
- parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans")
- zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā
- Zonotrichia melodia dziedātājstērste
- Turdus philomelos dziedātājstrazds
- kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis; izcils kora kolektīvs
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos
- trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes
- aizdziedāt Dziedot aizgādāt (uz noteiktu vietu)
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu)
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās)
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā
- rijolēt dziļi art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu
- emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt
- eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem
- auklēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- turēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- vērgāt Dzīvot ļoti grūtos apstākļos; ļoti smagi strādāt
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu)
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1)
- sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības; ļoti smagi, grūti strādāt
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu
- noecēt Ecējot apstrādāt (augus)
- uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
- apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); noecēt
- noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku)
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi)
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne
- sistēma CAMAC Eiropas kodolpētījumu elektronisko iekārtu standartizācijas komitejas izstrādātā standartu sistēma loģiskai, elektriskai un konstruktīvai mērierīču un datoru saskarņu realizācijai
- dispersijas laka ekoloģiska laka uz ūdens un spirta bāzes, kas ir caurspīdīga, ātri žūst un aizsargā iespieddarbu pret dzeltēšanu; ar to pārklātus novilkumus var uzreiz apstrādāt, tie nesmērējas rīsē un apstrādes procesos
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt
- saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
- ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums
- alveolu katars eksudāts plaušu alveolās; bronhopneimonija
- reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos
- rekuperatīvās bremzes elektriskās bremzes, kuras darbina ar elektriskā ritošā sastāva elektromotoru izstrādāto enerģiju, kas tiek atgriezta kontakttīklā
- elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem
- elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi
- trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē
- e-pase elektronisks identifikācijas dokuments, kurā biometrijas datus uzglabā iestrādātās mikroshēmās (integrālās shēmās)
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību
- energopiegādātājs enerģijas piegādātājs
- kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt
- vasot Enerģiski sākt strādāt
- slodzīties enerģiski strādāt
- grazoties Enerģiski strādāt
- vicēties Enerģiski strādāt
- vikoties Enerģiski strādāt
- žvagāt Enerģiski strādāt
- rukāt Enerģiski, ar sparu strādāt
- nagot Enerģiski, intensīvi strādāt
- naskot Enerģiski, intensīvi strādāt
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.)
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
- bināro datņu pārsūtīšana faksa protokola paplašinājums, kas ļauj pārraidīt neapstrādātus datus
- inoskopija Fibrīna fizikāla un ķīmiska izmeklēšana asins recekļos, eksudātā un ķermeņa šķidrumos
- fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu
- fibrinūrija Fibrīns urīnā; transsudāta vai eksudāta piejaukums urīnam
- firma "Alta Vista" firma, kas izstrādā programmatūras produktus, ko var izmantot, lai internetā atrastu un apstrādātu informāciju
- sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
- personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes
- izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
- datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
- ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
- arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
- koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam
- uzlabotās savienojamības iespējas firmas _IBM_ izstrādātā programmatūra, kas ļauj personālajiem datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _DOS_ vidē, pieprasīt un nolasīt datus no lieldatora, kā arī izpildīt lieldatora komandas
- strukturēta vaicājumvaloda firmas _IBM_ izstrādāta valoda, ko lieto datu bāzes pārvaldības sistēmās dažāda tipa datoros
- personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku
- personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām
- IBM PC firmas _IBM_ personālo datoru apzīmējums, ko izmantoja pirmā šīs firmas 1981. g. izstrādātā datora apzīmēšanai un ar ko vēlāk apzīmēja visu firmas _IBM_ personālo datoru saimi
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
- multivides paplašinājumi firmas _Inftel_ izstrādāti _Intel Pentium_ saimes mikroprocesoru funkciju paplašinājumi, kas ļauj paātrināt multivides datu apstrādi
- mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
- specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm
- lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
- IP komutācija firmas _Ipsilon Networks, Inc._ izstrādāts maršrutēšanas veids, kas izmanto _IP_protokolus
- programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus
- datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem
- sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga
- standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
- hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
- operētājsistēmas NetWare firmas _Novell_ izstrādātā lokālo tīklu operētājsistēmu saime
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju
- standarts RealAudio firmas _RealNetwork_ izstrādāta standartizēta audiodatu straumēšana, kas paredzēta audioinformācijas pārsūtīšanai pa internetu
- skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
- specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_
- valodas Java programmizstrādes aprīkojums firmas _Sun Microsystems_ izstrādāti valodas _Java_ programmu veidošanas līdzekļi
- tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
- firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
- meklētājprogramma Excite firmas "Excite" izstrādāta globālā tīmekļa meklētājprogramma
- interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus
- tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē
- sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi
- aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
- standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu
- Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
- uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
- kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
- mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam
- pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
- bekings Fona vokālists, piedziedātājs (angļu "backing")
- programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam; ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā
- konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
- fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā; frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu)
- gārdāt Gādāt
- stāravēt Gādāt
- staravīt Gādāt
- gādāties Gādāt (1)
- gādāties Gādāt (2)
- rūpēt Gādāt (ko)
- rūpēt Gādāt (par kādu)
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu)
- lēferēt Gādāt (uz kurieni)
- pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu) gādāt eksistences līdzekļus
- pelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi) gādāt eksistences līdzekļus
- maikatās iet gādāt par kaimiņienes saimniecību
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda)
- paļīt Gādāt projām
- aizgādāt Gādāt prom; nogādāt, aiztransportēt
- ģērbties Gādāt sev drēbes
- atgādāt Gādāt šurp
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur)
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā)
- atticināt gādāt, darīt, lai noderētu, būtu tieši laikā
- līferēt Gādāt, dot projām; arī pārdot
- līperēt Gādāt, dot projām; arī pārdot
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei)
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev)
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- rūpt Gādāt, rūpēt
- prācāties Gādāt, rūpēties
- bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko)
- bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko)
- nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
- gaisa pārvadājumi gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
- lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
- lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku)
- bazūnēt Gari velkot raudāt
- vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt
- sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis
- vīkšīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
- vīkšķīt Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt
- vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2)
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- kašāties Gausi, neražīgi strādāt
- kasīties Gausi, neražīgi strādāt
- kašņāties Gausi, neražīgi strādāt
- rušināties Gausi, neražīgi strādāt
- nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt
- gudžot Gausties, žēloties, bēdāties
- traišķīties Gauži raudāt
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes
- globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
- gandāt Godāt
- celt godā Godāt
- lincēt Godāt un svinēt
- dzirt Godāt, cienīt
- godīt Godāt, cienīt
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt
- titulēt Godāt, dēvēt
- apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem
- izgodāt Godāti, cienīgi pacienāt
- reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam
- apgrebt Grebjot apstrādāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
- strādātgriba Griba strādāt
- vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
- geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
- iegriešanās Griezējinstrumenta iedziļināšanās apstrādājamā ķermeņa materiālā apstrādes procesa sākumposmā, līdz griezējasmens sāk veidot apstrādāto virsmu
- mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
- smagai Grūti (strādāt, celt, nest)
- ģesēties Grūti strādāt un tomēr ciest trūkumu
- tušīties Grūti strādāt, pūlēties
- elvēties Grūti, smagi strādāt
- strādāt kā ēzelis grūti, smagi, pārmērīgi strādāt
- tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu
- vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā
- hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas
- vanādijskābe HVO3, veido sāļus - vanadātus, ko agrāk lietoja sifilisa ārstēšanā
- apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi
- kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētās institūcijās ar šo institūciju lēmumu (bez papildu vēlēšanām)
- samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem)
- ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt
- piebažīt Iedvesmojoši strādāt
- iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
- ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli)
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
- apdzīvojums iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā, ko raksturo apdzīvotības blīvums un tā teritoriālā struktūra (visā teritorijā vai īstenībā apdzīvotajā - apstrādātajā, apbūvētajā teritorijā)
- samdīt Iegādāt, tapināt
- dagadāt Iegādāties
- gādāties Iegādāties
- iegādāt Iegādāties
- iesagādāties Iegādāties
- nogādāties Iegādāties
- dasadzīvāties Iegādāties (ko); kļūt bagātākam
- pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur
- patapināt Iegādāties uz pēcmaksu
- pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti
- iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1)
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem
- tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko)
- izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību)
- ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem
- izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām)
- paskapēt Iegūt, saņemt, sagādāt
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm
- aprīkots iekārtots; apgādāts
- informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju
- viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam)
- ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt)
- nosapirkties Iepirkties; iegādāties (preces)
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments
- a conto iepriekšēja norēķināšanās pēc piegādātāja rēķina
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt)
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko)
- aizaraudāties Ieraudāties
- iebimbāties Ieraudāties
- iebiuvāties Ieraudāties
- iedīkties Ieraudāties
- iepidelēties Ieraudāties
- iepiļļāties Ieraudāties
- iepinkšēties Ieraudāties
- iepinkšķēties Ieraudāties
- uzdimzāt Ieraudāties
- uzdingāt Ieraudāties
- aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli)
- aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī
- ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties
- ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru
- karaoke ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi
- izmetējs ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto)
- eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
- pasākt iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt
- uzjemt iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju)
- aizbēdāt iesākt bēdāties
- aizskandināt iesākt dziedāt
- iedziedāties iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust
- iedziedāties iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust
- paņemt iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu)
- ielīgoties iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust
- aizdziedāties iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties
- ieraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt
- aizraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties
- iestrādāt iesākt strādāt
- iestāties iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.)
- vairākplatformu atbalsts iespēja strādāt vairākām operētājsistēmām, izmantojot dažādu aparatūru
- dzelzceļa līnijas caurvedspēja iespējamais kravas pārvadājumu apjoms (miljonos tonnu), ko attiecīgajā līnijā var pārvadāt gada laikā
- nekopējams raksts iespiesti aizsarglīdzekļi, kas iestrādāti fona apdrukā, lai aizsargātu dokumentu pret pavairošanu
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
- cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus
- iedzievāt Iestrādāt
- iedzīvot Iestrādāt
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru
- ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā)
- iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām
- ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru)
- ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē)
- iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām
- iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru)
- iekalt Iestrādāt kalumā
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
- oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem)
- ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam
- vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā)
- iepūlēties Iestrādāties
- darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis
- ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt
- iztērpt Ietērpt, apgādāt
- bumbāt Ietiepīgi raudāt
- žīpstēt Ietiepīgi raudāt
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju
- iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties
- dīva ievērojama aktrise, dziedātāja u. tml.
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu)
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko
- šņergāt Īgnēties, pinkšķēt, raudāt
- šņergāties Īgnēties, pinkšķēt, raudāt
- izgodāties ilgāku laiku izgodāt (kādu kā)
- sagavilēt ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot
- nočunčāties ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt
- saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
- savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
- izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
- izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
- saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
- izloderēties ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā
- sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
- izglabāt ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt
- saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
- nosadrēkšties ilgāku laiku stipri raudāt
- sadūlēt ilgāku laiku strādāt bez gulēšanas
- izbrist kūti ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī
- savadāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
- savazāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
- sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
- nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
- nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
- nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
- sadziedāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim)
- noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
- nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
- nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
- nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
- saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
- nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- sastrādāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim)
- pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
- izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
- izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
- atbradāt ilgāku laiku, daudz bradāt
- izbradāties ilgāku laiku, daudz bradāt
- izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku)
- izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem)
- nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
- izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
- izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
- izķīkāties ilgāku laiku, daudz ķidāt
- izķīķēties ilgāku laiku, daudz ķidāt
- izlodāties ilgāku laiku, daudz lodāt
- atraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt
- izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
- izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
- nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- izstrādāties ilgāku laiku, daudz strādāt
- kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
- izšķipelēties ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
- nosadarīties ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt
- izvadāties ilgāku laiku, daudz vadāt
- nosavadāties ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē)
- izvergoties ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt
- urbināties ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
- sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
- šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
- virčaptēt Ilgi darboties, strādāt
- smuilāt ilgi raudāt
- sazvetēt Ilgi un enerģiski strādāt
- žimbāt Ilgi un klusi raudāt
- pļirrāt Ilgi un smalki raudāt
- nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt
- varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt
- varšķēt Ilgi, skaļi raudāt
- ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu)
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī
- sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt
- sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt
- drelīt Ilgstoši strādāt
- iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt
- sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt
- knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
- knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums
- saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
- perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
- FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus
- lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt)
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu
- mizāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt
- rabāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt
- kašāt Intensīvi strādāt
- knābāt Intensīvi strādāt
- ventēt Intensīvi strādāt
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi)
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt; intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā
- sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā
- provaiders Interneta pakalpojumu piegādātājs
- brīvā intervija intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti
- mikroiezīme īpaša kodēšana ar mikrodaļiņām; veidota uz firmas _3M_ izstrādātās tehnoloģijas _Microtaggant^®^ Identification Particles_, kas sākotnēji bija paredzēta kā slepens marķējums
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
- damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm
- pausaudekls Īpaši apstrādāts caurspīdīgs audums pausu izgatavošanai
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai)
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās)
- retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai
- refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai
- likt bankas (kādam) īpatnējā veidā sagādāt fiziskas ciešanas, smagi pārmācīt
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti
- uzbimbāt Īslaicīgi raudāt
- nomāšana Īstermiņa mašīnu un iekārtu noma bez tiesībām nomniekam tās turpmāk iegādāties
- uzdudināt īsu brīdi dziedāt, čalot
- noņerkstēt īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt
- uzbingāt īsu brīdi raudāt, ieraudāties
- nodziedāties īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem)
- neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt
- biuāt izaicinoši raudāt, vēkšēt
- izabēdāties Izbēdāties
- izbražāt Izbradāt
- izčolpat Izbradāt
- izdukņāt Izbradāt
- izšļaukāt Izbradāt
- izslēpēt Izbradāt
- nostigāt Izbradāt
- nostigot Izbradāt
- šlokāt Izbradāt
- izklēpāt Izbradāt (labību)
- izplanckāt Izbradāt pa ūdeni, dubļiem
- izpļekāt Izbradāt, izmīdīt
- izstaigņāt Izbradāt, izmīdīt
- izstigāt Izbradāt, izmīdīt
- izšļokāt Izbradāt, izsliedēt
- izšļēpāt Izbradāt, nomīdīt
- izdumbrāt Izbradāt, nomīt
- stukme Izbradāta pļava
- izbražāties Izbradāties
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
- izkantēt Izdabūt, izgādāt
- iztērpties Izdaiļoties, apgādāties
- izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes)
- pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt
- savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
- izziņģēt Izdziedāt
- izadziedāties Izdziedāties
- izziņģēties Izdziedāties
- izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas
- izlirināties Izdziedāties, iztrallināties (par cīruli)
- izkamerēt Izgādāt
- izskapēt Izgādāt
- izpuģīt Izgādāt ārā
- izkamarēt Izgādāt, ar pūlēm ko panākt
- pīrēt Izgādāt, ielikt vietā
- sadarināt Izgatavot, izveidot; arī apstrādāt
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- izmentēt izjaukt, izbradāt, izvagot
- bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
- izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki
- izārīt Izkustinot aizgādāt projām
- izpičkāt Izķēmot, ar zīmēm apgādāt
- izķīkāt Izķidāt
- izķīķēt Izķidāt (zivis)
- izzarnot Izķidāt, izņemt iekšas
- izveidāt Izķidāt, iztīrīt
- čiskas Izķidātas zivju iekšas
- izlodalēt Izlodāt
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas
- pārstrādes izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pārstrādātu izejvielas gatavā produkcijā
- iegādes izmaksas izmaksas, kuras veidojas, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz tā nodošanai ekspluatācijā
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai
- izļēpāt Izmīdīt, izbradāt
- izstraigņāt Izmīņāt, izbradāt
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi
- izgraudot Iznomāt, izdot apstrādāt (zemi graudniekam)
- izķīķāt Izņemt iekšas, izķidāt
- izķīkot Izņemt iekšas, izķidāt
- drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi
- izpodāt Izpudāt
- pārbrēcināt izraisīt pārmērīgu raudāšanu, ļaut pārāk daudz rādāt
- izdūdelēt izraudāt
- izvēkšties izraudāties
- izaraudāties Izraudāties
- izbaurāties Izraudāties
- izbimbāties Izraudāties
- izdīkties Izraudāties
- izkaukties Izraudāties
- izpidelēties Izraudāties
- izpiļļāties Izraudāties
- izpinkšēties Izraudāties
- izpinkšķēties Izraudāties
- izpinkstēties Izraudāties
- izvēkštiess Izraudāties
- izpimparāties Izraudāties (par bērniem)
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku)
- izpuģāt Izridāt, izvākt
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- iztrapakāt Izstrādāt (augsni) ar atsperecēšām
- iztrapakavāt Izstrādāt (augsni) ar atsperecēšām
- programmēt Izstrādāt (kā) programmu (1)
- programmēt Izstrādāt (kā) programmu (7)
- projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1)
- izdiskēt Izstrādāt ar atsperecēšām, ko darbina traktors
- algoritmizēt Izstrādāt dažādu procesu matemātiskos modeļus
- shēmot izstrādāt shēmu
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu; apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu
- izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta
- cietāda Izstrādāta cieta āda
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala
- izrauties Izstrādāties
- izurķēties Izstrādāties (parasti veicot dažādus mājas, saimniecības darbus)
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.)
- projekts izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas) realizēšanai, rekonstruēšanai
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties
- iztrallāt Iztrallināt, izdziedāt
- dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
- džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums
- izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties
- izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties
- sasataisīties izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
- iekārtoties izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas; apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā
- izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu)
- izvindēt Izvindāt
- nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- kalibrētie zāģmateriāli izžāvēti un līdz vajadzīgajiem izmēriem apstrādāti zāģmateriāli
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
- bēta tests jaunizstrādātās programmatūras vai aparatūras otrais pārbaudes posms, kas tiek veikts pasūtītājorganizācijā normālā darba režīmā
- alfa tests jaunizstrādātas programmatūras vai aparatūras pirmais pārbaudes posms, ko veic paši izstrādātāji
- noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus
- alternatīvā atslēga jebkura kandidātatslēga datu bāzē, kurai nav piešķirta primārās atslēgas loma
- logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem)
- traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala"
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon)
- banderēt Kā muciniekam apstrādāt (metaforiski)
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u. c.
- izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
- dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt
- agremāns kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī
- luza kāds, kas nevēlas strādāt, negribīgi strādā
- knaibsts kāds, kurš mēdz citus knaibīt, teikt citiem nepatīkamas lietas vai sagādāt neērtības
- aurinieks kāds, kurš mēdz skaļi raudāt
- tripaks kāds, kurš negrib strādāt
- pasūlāt kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
- pasūlāties kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt
- paplūskāt kādu brīdi bradāt
- uzsūlāt kādu brīdi raudāt
- apsliet kādu darbu lēnām un muļķīgi pastrādāt
- nolelot kādu laiciņu dziedāt ganu dziesmu
- pabluķēt kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni
- pabauroties kādu laiku baurot, skaļi raudāt
- uzčinkstēt kādu laiku činkstēt, raudāt
- padainoties kādu laiku dziedāt tautasdziesmas
- norūčāties kādu laiku lēnām strādāt
- nočūžāties kādu laiku lēnām, bez ieinteresētības strādāt
- nopukšināt kādu laiku mierīgi un nesteidzīgi strādāt
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas
- sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
- nomuļāties kādu laiku neveikli strādāt
- nokruķēties kādu laiku rosīgi strādāt
- pabaurot kādu laiku skaļi raudāt
- notullēt kādu laiku slinki (tūļīgi) strādāt
- noplundurēt kādu laiku strādāt bez rezultāta
- novadāt kādu laiku vadāt
- novazināt kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt
- iztrallāties kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- hoverbaiks Kalifornijas uzņēmuma "Aeroflex" inženieru izstrādāts lidojošais motocikls
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt
- mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot
- candidatus Kandidāts
- kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā)
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
- nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību)
- ņerkstēt Kaprīzi raudāt
- nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
- pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt
- činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt
- izkārst Kārst (apstrādāt vilnu) un pabeigt kārst
- sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību)
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai); pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai)
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris
- skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
- spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā
- sabata gads katrs septītais gads, kad jūdiem bija jāatstāj zeme neapstrādāta
- tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta)
- kažocnieks Kažokādu apstrādātājs
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes
- ārs Klaja vieta; apstrādāta, iekopta zeme; āre 1
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju)
- braukt reizās Klaušu kārtā pārvadāt produktus, preces u. tml.
- aizklidzināt Klidzinot aizvest, aizgādāt
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
- ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt
- žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt
- gudzināt Kliegt, dziedāt (par gulbi)
- vaukšēt Kliegt, raudāt
- vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara)
- vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu)
- vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu)
- tungāt Klusām dziedāt, dungot
- veršķināt Klusām raudāt
- varkšēt Klusām un ietiepīgi raudāt
- žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu)
- kvelkstēt Klusi raudāt
- kvenkšēt Klusi raudāt
- kvenkšķēt Klusi raudāt
- kvenkstēt Klusi raudāt
- zumburāt Klusi raudāt
- ķenstēt Klusi raudāt, kunkstēt
- rūkuļāt Klusītēm dziedāt
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta
- dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta
- šmuilāt Klusu raudāt (par bērnu)
- šmukstēt Klusu raudāt, šņukstēt
- uzdungāt Klusu uzdziedāt
- apvelties kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu)
- nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
- nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
- saskumties kļūt skumjam, raizēties, bēdāties
- nocietēt kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām)
- pazaudēt balsi kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju)
- sažēlēt kļūt žēl vai sākt bēdāties
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām)
- apkodināt Kodināt, apstrādāt ar ķīmikālijām
- impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
- kollokūcija Kolokvijs, saruna, izrunāšanās; savāds eksāmens, kandidāta pārbaudīšanai uz kādu amatu
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā)
- maksas programmatūra komerciāla programmatūra, kuru var iegādāties tikai par naudu
- vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu
- komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot
- sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas
- sarotāt kopā dziedāt piedziedājumu "roto"
- kribes Kopā sasieti zedeņi, kas veido pamatni uz kā pārvadāt celtniecības materiālus
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē
- sastrādāt Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi
- kavāt Kopt, apkopt, gādāt
- zorģēt Kopt, rūpēties, gādāt (par kādu)
- korists Kora dalībnieks, dziedātājs
- kantors Kora dziedātājs (katoļu baznīcā)
- kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā)
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu
- parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās
- gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
- gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
- beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava)
- atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.)
- pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā
- aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību
- pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
- sadūrēt Krietni ar dūrēm apstrādāt
- ievērpties Krietni izstrādāties vērpjot
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta)
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- surdzēt Kurnēt, raizēties, raudāt
- surzēt Kurnēt, raizēties, raudāt
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
- cous-cous Kus-kus jeb kuskuss - ēdiens Ziemeļāfrikā, speciāli apstrādāti mannas putraimi
- stoņāt Kūtri strādāt; lēnēm, slinku ēst (par lopiem); nevienmērīgi vilkt (par zirgu)
- fotoželatīns Kvalitatīvs, speciāli apstrādāts želatīns fotogrāfisko materiālu fotoemulsiju izgatavošanai
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
- kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem Gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji
- ķidēt Ķidāt
- ķidīt Ķidāt
- ķīkāt Ķidāt
- ķiskāt Ķidāt
- ķīķēt Ķidāt (zivis)
- veidāt Ķidāt, tīrīt
- ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas
- ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
- plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu
- Lao-Laņs Ķīniešu mitoloģijā - aktiermākslas dievs, aktieru un dziedātāju aizstāvis
- Di-Dzjuņs Ķīniešu mitoloģijā - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam
- Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu
- sagodīt labi apstrādāt, uzart
- izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni)
- izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni)
- apgārbāt Labi izstrādāt, saudzēt
- lācinieks Lāču vadātājs
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
- gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi
- zilināties Laiski, slinki strādāt
- retroreflektīvs lamināts laminātā iestrādāts neredzams attēls, kurš kļūst saskatāms koaksiālā gaismā
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību
- augšgala kokmateriālu krautuve laukums cirsmā vai ārpus tās (pie izvešanas ceļa), kur pieved vai treilē cirsmā izstrādātos kokmateriālus; šeit tos krautnē, dažkārt daļēji apstrādā un iekrauj kokmateriālu izvešanas transportlīdzekļos
- optiskā josla lāzerlasāms informācijas nesējs (lāzerlasāma josla) ar samērā lielu ietilpību (līdz 4 MB), kas iestrādāta identifikācijas kartēs
- ķūlēt Lempīgi, neveikli strādāt
- ķaulēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt
- ķaupēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt
- tai-či Lēnā tempā, koncentrējoties izpildāmi vingrinājumi ar mērķi atbrīvot "iekšējo enerģiju"; izstrādāti Ķīnā
- vāžot lēnām darīt, neizveicīgi strādāt
- vāžoties lēnām darīt; neveikli strādāt
- ģilināt lēnām strādāt
- tušķēties lēnām un neveikli strādāt, tūļāties
- tuškoties lēnām un neveikli strādāt, tūļāties
- noķuņķēt lēnām un nevīžīgi kādu laiku strādāt
- čapināties lēnām un rūpīgi strādāt
- glēmāt Lēnām, arī pavirši strādāt
- gļēmāt Lēnām, arī pavirši strādāt
- gļēmot Lēnām, arī pavirši strādāt
- čāmāt Lēnām, negribīgi strādāt
- čunčāties Lēnām, nevīžīgi strādāt
- ģībāt Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt
- ģīgāt Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt
- gorīties Lēnām, slinki strādāt
- tusnot Lēnām, slinki strādāt
- blusoties Lēni strādāt
- čumināties Lēni strādāt
- puželēties lēni strādāt, netiekot pie rezultāta un pazaudējot laiku
- čopāties lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties
- pačopāties lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt
- marudzīt lēni, negribīgi strādāt
- blusot lēni, nevīžīgi strādāt
- nostiept lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt
- ķellāties Līderīgi strādāt
- izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt
- skriet un grābt lielā steigā strādāt
- piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis
- Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
- vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta)
- drednauts liels kara kuģis, kas apgādāts ar spēcīgu artilēriju; nosaukums cēlies no pirmā šāda tipa karakuģa nosaukuma
- koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā
- kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
- piedziedāt lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju
- lietotāja opcija lietojumprogrammas un lietotāja mijiedarbības izvēle, ko lietotājam nodrošina lietojumprogramma tās darbības laikā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- demoprogrammatūra Lietojumprogrammatūra, ko programmatūras izstrādātājas firmas izplata, lai demonstrētu savu izstrādājumu iespējas
- lietojumprogrammu komplekts lietojumprogrammu kopa, kas izstrādāta kopējai sadarbībai, bet katra programma var darboties arī atsevišķi
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi
- kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra lietotāja un datora dialoga organizēšanas vadlīnijas, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātām sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina vienotu lietotāju piekļuvi datu apstrādes sistēmai
- programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību
- programmatūras produkts lietotāja vajadzībām izstrādāts pilns datora programmu, procedūru un ar tām saistīts dokumentācija un datu kopums
- decernents Lietu apstrādātājs iestādēs
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga
- kumurot Līkņāt, līkņājot strādāt
- liekņāt Līkņāt, strādāt ar saliektu muguru
- gavilēt Līksmi dziedāt
- iegavilēties Līksmi iedziedāties
- izgavilēties Līksmi izdziedāties
- piegavilēt Līksmi piedziedāt
- dzīšana likšana kādam strādāt ar maksimālo slodzi, nostrādināšana
- dzīt likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
- izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda)
- dzīt likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt
- strādināt likt (parasti daudz) strādāt
- nometināt likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku
- likt pie arkla likt art; likt strādāt
- atstrādināt likt atstrādāt
- izstrādināt likt daudz strādāt
- pārdziedināt likt dziedāt vēlreiz (to pašu)
- dziedināt likt dziedāt; mācīt dziedāt
- uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)
- uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)
- uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu
- uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu
- kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu
- izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
- padziedināt likt mazliet dziedāt
- dzīt kā vadzi sienā likt nemitīgi strādāt, izkalpināt
- dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt
- nodziedināt likt nodziedāt
- izdzīt likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt
- nodzīt kā zirgu likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt; ļoti nostrādināt
- parūdināt likt raudāt
- aizbrēcināt likt raudāt, būt par iemeslu raudām
- sūlināt likt raudāt, raudināt
- sadziedināt likt sadziedāt
- dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt
- izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- (iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- nodarbināt likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā
- pielikt pie darba likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam)
- likt darbā (arī pie darba) likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam)
- uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
- landāt Lodāt
- lodalēt Lodāt (par bezkāju dzīvnieku)
- apčāpāt Lodāt ap kaut ko
- palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne
- platformneatkarība Lokālā tīkla spēja strādāt, ja tīklam pievienoti savstarpēji nesaderīgi datori
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma
- nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu)
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko)
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud
- bradināt Ļaut bradāt
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni)
- vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns)
- verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt
- veršķināt Ļaut kliegt, raudāt
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa
- rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst) ļoti čakli strādāt
- pārdarīt ļoti daudz strādāt (visu mūžu)
- plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
- rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
- rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm) ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt
- rauties vai pušu ļoti daudz, pārmērīgi strādāt
- garīgai ļoti grūti (strādāt, dzīvot), ar lielām grūtībām (pelnīt iztiku); nabadzīgi (dzīvot)
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- nosasisties ļoti nopūlēties, nostrādāties
- nostrādāties kā lūkam ļoti nostrādāties
- dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu ļoti nostrādāties, nopūlēties
- dabūt sutu ļoti nostrādāties, nopūlēties
- dabūt trūkties (arī just) ļoti nostrādāties, nopūlēties
- nosarauties ļoti nostrādāties, nopūlēties
- nosadrelēties ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot
- plunžerpāris ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī
- nokliegt ļoti skaļā balsī nodziedāt
- taurēt ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu)
- taurēt ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt
- izauroties ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties
- pasaplēsties ļoti smagi strādāt
- baltas asaras raudāt ļoti stipri raudāt
- raud kā izkults ļoti stipri raudāt
- izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
- izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
- visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
- raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt
- gauži ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties)
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- strādātmāka Maka strādāt
- debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku
- izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki
- sidērotehnija Māksla apstrādāt dzelzi
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.)
- kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
- aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē
- masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai)
- datormodelēšana Matemātiskās modelēšanas nozare, kurā procesi un parādības tiek pētīti, tos aizstājot ar modeļiem, kas izstrādāti ar datora palīdzību
- pamatmateriāls materiāli, kas iestrādāti gatavā iespieddarbā, piemēram, papīrs, iespiedkrāsas, kartons, iesienamie apdares materiāli, līmes, folijas, diegi u. c.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē
- serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas
- padīkāties mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt
- padīkties mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt
- nobirdināt asaras mazliet noraudāt
- notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) mazliet pāraudāt
- piedurt roku mazliet piedalīties kādā darbā, kādā norisē, strādāt, palīdzēt
- pastrādāties mazliet, neilgu laiku strādāt
- ņirba mazu mirgojošu punktiņu parādīšanā uz ekrāna, kad attēli displeja ekrānā maināsātrāk, nekā displeja aparatūra tos var apstrādāt
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus
- analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu
- adatu perforācija mehāniska dokumentu perforēšana durot vai caurumojot, lai iestrādātu numuru vai attēlus; sērijas numurus perforē ar regulāru, noteiktas formas matricu, vienmēr durot vienā un tajā pašā virzienā un iegūstot vienāda lieluma caurumus
- izameklēties Meklējot izgādāt, izdabūt sev
- ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt
- vākt meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (parasti sistematizētu) kopumu
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu)
- nugot Meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons
- reģistrējošie mēraparāti mēraparāti, kas apgādāti ar ierīci, kura reģistrē rezultātus
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
- mēslinieks Mēslu, atkritumu izvadātājs
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
- kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot)
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot)
- pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem)
- apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē
- puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals
- zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību
- straigņāt Mīņāt, bradāt
- dimzāties Mīņāties uz vietas, neveikli strādāt
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku
- NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu
- bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa
- viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas
- knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt
- ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā
- iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
- dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt
- elukubrācija Naktī lampas gaismā rūpīgi izstrādāts sacerējums
- nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles
- rezidents Narkotiku piegādātājs cietumā
- narkodīlers Narkotisko vielu tirgotājs, piegādātājs, izplatītājs
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
- urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
- dirselēt Neapdomīgi strādāt vai runāt
- ežmalīte Neapstrādāta josla starp laukiem
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā
- jēlpuse Neapstrādātā puse
- iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalās)
- pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē
- dzedziedains Neapstrādāta, nekopta zeme
- robežstiga Neapstrādāta, platāka sleja (starp divu saimniecību laukiem)
- atmata Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto)
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra
- kņipi Neapstrādāti kaņepāji
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu
- pērnējlauks neapstrādāts tīrums
- atsēle Neapstrādāts tīrums
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā
- lasts Neapstrādātu dēļu mērs, vienāds ar 40 kubikpēdām
- drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai
- čūrāt Neatlaidīgi un neapnicis strādāt
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā
- izlaist Neatskaņot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu)
- patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt
- brīvzeme Nederīga zeme atmatā vai norā, kas stāv neapstrādāta (brīva)
- produktīvais nefrīts nefrīts ar seroza eksudāta veidošanos un saistaudu hipertrofiju
- balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
- balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm
- parauties neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt
- paraut neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3)
- uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt
- uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem)
- pabēdāties neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties
- pabradāt neilgu laiku, mazliet bradāt
- pabradāties neilgu laiku, mazliet bradāt
- pacilāt neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to)
- paņemties neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt
- padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem)
- padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem)
- paskatīties neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko)
- paķidāt neilgu laiku, mazliet ķidāt
- palodāt neilgu laiku, mazliet lodāt
- paraudāt neilgu laiku, mazliet raudāt
- pakaukt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī
- pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
- paķērkt neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī
- pastrādāt neilgu laiku, mazliet strādāt
- paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- paknibināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
- paknubināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
- pavadāt neilgu laiku, mazliet vadāt
- cila Neizstrādāta augsne, kurā ir blīvas zemes pikas
- jēlāda Neizstrādāta dzīvnieku āda
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā)
- grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā)
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
- grēge Neizstrādāts, nešķetināts jēlzīds
- grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu)
- grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu)
- žurnīties Neizveicīgi ar ko slapju strādāt
- čāgāt Neizveicīgi, nepietiekami prasmīgi strādāt
- zaļa malka neizžāvēta, nesen izstrādātu kokmateriālu malka
- aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis
- vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt
- skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā
- izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē
- ķemburēties Nekārtīgi strādāt
- ņergāt Nekārtīgi strādāt
- morgāt Nekārtīgi strādāt (bez atpūtas un bez panākumiem strādāt)
- čollāt Nekārtīgi, ar niecīgām sekmēm strādāt
- meterēt Nekārtīgi, pa galvu pa kaklu iet vai strādāt
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki
- nepacelt ne salmiņa neko nedarīt, nestrādāt; laiskoties
- nepacelt ne smilgas neko nedarīt, nestrādāt; slinkot
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu"
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs
- citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā
- kabatlakatiņš neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats
- pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības
- bombiķ Nelikumīgi pārvadāt pasažierus, parasti naktīs
- noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli)
- ļerināt Nemākulīgi dziedāt
- ķezināties Nemākulīgi strādāt un nespēt pabeigt darbu
- jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā)
- leterēt Nemākulkīgi, slikti strādāt
- nenoraudāt nevienu asaru nemaz neraudāt
- nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam)
- ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam)
- ēst mūžu nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas
- grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas
- murēties Nemitīgi strādāt
- knakstīties Nenopietni strādāt, niekoties
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt
- neiztaisīts Nepabeigts, neapstrādāts, negatavs
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem
- čunčāt Nepārtraukti raudāt
- čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt
- žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt
- ķezēt Neprasmīgi, lēni strādāt
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml)
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta)
- žikstināt Nerezultatīvi strādāt
- nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus
- iznēsāt Nēsājot nogādāt cauri (kam), caur (ko)
- ņēgot Nesaprotami, neskaidri dziedāt
- niebīļoties Nesekmīgi strādāt
- ļemuroties Nesekmīgi, bez rezultātiem strādāt
- žņergzdēt Neskaidri raudāt
- sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt
- dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu)
- dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt
- izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta)
- nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta)
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt
- velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt
- atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai)
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem)
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam)
- iznasāt Nesot nogādāt daudzās, visās vietās
- apnest Nesot nogādāt zem kā
- iznesāt Nesot nogādāt, izvazāt, aizvazāt
- pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu)
- motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta
- strādātnespēja Nespēja strādāt
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
- filoniķ Nestrādāt
- parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku)
- nepakustināt rokas nestrādāt, nekā nedarīt
- loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt
- stāvēt (arī sēdēt) bez darba nestrādāt; slinkot
- sēdēt (arī stāvēt) bez darba nestrādāt; slinkot
- melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties)
- nostrādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt
- nostrādāties melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt
- strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās) netaupot spēkus, smagi strādāt
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam
- pečkot Nevajadzīgi, veltīgi raudāt
- čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt
- lamzāt Neveikli iet, klibot, pavirši strādāt
- gūgurēties Neveikli iet; tūļīgi strādāt
- dimzāt Neveikli strādāt
- dimžāt Neveikli strādāt
- dimžāties Neveikli strādāt
- ķeberēt Neveikli strādāt
- ķeverēt Neveikli strādāt
- moļāties Neveikli strādāt
- murgāties Neveikli strādāt
- šļiekāties Neveikli strādāt
- mūgļāties Neveikli strādāt, murmināt, ņemties bez panākumiem
- mūgļoties Neveikli strādāt, ņemties bez kādiem panākumiem
- kužāties Neveikli vai tūļīgi strādāt
- tumelēties Neveikli, bez panākumiem strādāt
- tumulēties Neveikli, bez panākumiem strādāt
- pļurgāties Neveikli, nekārtīgi strādāt
- dūzenēt Neveikli, nemākulīgi strādāt
- nudze Neveikls strādātājs
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- glezēt Nevīžīgi strādāt
- mulstīties Nevīžīgi strādāt
- tūpļāt Nevīžīgi strādāt
- tušņot Nevīžīgi strādāt
- vižulēt Nevīžīgi strādāt
- stemēties Nevīžīgi un neproduktīvi strādāt
- šļekstināties Nevīžīgi vai slinki strādāt
- počāties Nevīžīgi, neglīti runāt un strādāt
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko)
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
- bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties
- māžoties Niekoties, pavirši strādāt
- aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas)
- aparātdzija no īsām šķiedrām un ķemmdzijas vērpšanas atsukām izstrādāta dzija
- EKW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
- EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
- sabēdāt nobēdāties
- noīgt Nobēdāties
- nosabēdāties Nobēdāties
- nosirties Nobēdāties, norūpēties
- nogremzties Nobēdāties, nosēroties
- nobražāt Nobradāt
- nobražņāt Nobradāt
- nolāpāt Nobradāt
- noļēpučāt Nobradāt
- noslumpēt Nobradāt
- novāžot Nobradāt
- nobrist Nobradāt (1)
- noslampāt Nobradāt (1)
- noslampāt Nobradāt (2)
- nocampat Nobradāt, bradājot nosmērēt
- noļekāt Nobradāt, nomīdīt
- novāžāt Nobradāt, nomīdīt
- vāžāt Nobradāt, nomīdīt
- šļauka Nobradāta sliede
- šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede
- šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede
- noslūtēt Nobraukt, nobradāt
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji
- treniņnodarbība nodarbība, kurā tiek mērķtiecīgi atstrādāti noteikti vingrinājumi, lai to izpilde kļūtu automātiska
- noziņģāt Nodziedāt
- noziņģēt Nodziedāt
- nodziedāties Nodziedāt (4)
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai)
- iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī
- nolīferēt Nogādāt
- aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību)
- iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem
- uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk)
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas)
- aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas)
- dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē
- aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt
- dot nogādāt signālu, datus, informāciju no vienas iekārtas uz otru
- iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm
- dagādāt Nogādāt, aizgādāt
- aizkuidīt Nogādāt, aizgādāt projām
- aizlīferēt Nogādāt, aizgādāt, aizvest, nosūtīt
- aizstatīt Nogādāt, aizvest ar varu
- nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli)
- aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot
- nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt
- nobrēkšķēties Nokliegties, noraudāties
- dagādāties Nokļūt (aizgādāt sevi)
- atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas
- plunčāties Nolaidīgi strādāt
- nestrādājošs nolieguma divd. --> strādāt
- neapstrādāts nolieguma divdabis --> apstrādāt
- laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals
- šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta
- nodīžāt Nomīdīt, nobradāt
- nodīžļāt Nomīdīt, nobradāt
- nopļekāt Nomīdīt, nobradāt
- noplekšķēt Nomīdīt, nobradāt
- noslūpēt Nomīdīt, nobradāt
- novažot Nomīdīt, nobradāt
- savīžot Nomīdīt, nobradāt
- nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt
- mūčāties Nomocīties, strādāt
- murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā
- nolempēt Nopēdāt
- nopekšināt Nopēdot, nobradāt
- pajemt Nopirkt, iegādāties
- paņemt Nopirkt, iegādāties (ko)
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa
- gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties
- sasturāties Nopūlēties, nostrādāties
- sturāties Nopūlēties, nostrādāties
- nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot
- ķipāties Nopūlēties, pārstrādāties
- par norāda uz amatu, stāvokli, kas (kādam) tiek sagādāts
- klāt norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur)
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nogādāts (kur, kam) pirms kā cita
- sa- norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots
- jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts
- mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju
- sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties
- nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam
- nopilināt Noraudāt
- nopimparāt Noraudāt
- nopinkšēt Noraudāt
- nopinkšķēt Noraudāt
- noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt
- nobimbāties Noraudāties
- nobingāties Noraudāties
- nobrēkt Noraudāties
- nopidelēties Noraudāties
- nopiļļāties Noraudāties
- nopimparāties Noraudāties
- nopinkšēties Noraudāties
- nopinkšķēties Noraudāties
- nopiņņāties Noraudāties
- nosaraudāties Noraudāties
- nožļurgāties Noraudāties (1)
- inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja
- noridēties noridāties
- pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā
- fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board")
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- noķescēties Noskrandāties
- izjūdīties Noskrieties, nostrādāties
- noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas
- saskumēties Noskumt, bēdāties
- nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt
- nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli)
- noelkot Nostrādāt
- nostrāzdāt Nostrādāt
- srabotaķ Nostrādāt
- nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku)
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos)
- nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu
- noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri
- novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām
- nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām
- nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu)
- atšancēt Nostrādāt, atstrādāt (piem., brīvdienas)
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt
- nomūdīties Nostrādāt, nopūlēties
- nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā)
- nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu
- nošansēt Nostrādāt; paveikt darbu
- nojaukties Nostrādāties
- nojemties Nostrādāties
- norauties Nostrādāties
- norukāties Nostrādāties
- nošancēties Nostrādāties
- nošansēties Nostrādāties
- nosaplēsties Nostrādāties
- nosastrādāties Nostrādāties
- novicoties Nostrādāties
- noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu)
- noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu)
- notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā
- noeņķēties Nostrādāties, nopūlēties
- nomalties Nostrādāties, nopūlēties
- nosajemties Nostrādāties, nopūlēties
- nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība)
- nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība)
- noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties
- notušīties Nostrādāties, nostaipīties
- nopisties Nostrādāties; nomocīties
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē
- rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai
- datu integritāte noteikumu kopums, kas datoru tīklos nodrošina datu saglabāšanu paredzētajai to izmantošanai, un ietver sevī gan spēju apstrādāt atteikumus, gan arī datu automātisku atjaunināšanu
- aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību)
- standartizētā novērošana novērošanas veids, kuru raksturo stingri noteikta procedūru secība un tiek veikta saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu
- nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
- guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ; ļaut gulēt
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
- duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt
- viedie objekti objekti, kuros ir integrētas informācijas tehnoloģijas un kuriem tādējādi ir papildu spējas; tie spēj apkopot, apstrādāt un saglabāt datus, kā arī mijiedarboties ar ārpasauli
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
- operdziedonis Operdziedātājs, operas solists
- multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas
- inervācija Orgāna un audu apgādātība ar nervu šķiedrām, kas nodrošina saistījumu ar centrālo nervu sistēmu
- pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem
- dokumenta autors organizācija, tās struktūrvienība, darbinieks, ierēdnis (ierēdņa kandidāts) vai fiziska persona, kas parakstījusi dokumentu
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu
- brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt
- duets Pa diviem (parasti dziedāt)
- penckāties pa dubļiem bradāt
- žampāt Pa dubļiem bradāt, ūdenī plunčāties
- podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem
- patužīt Pabēdāt
- pabēdāt Pabēdāties
- pasabēdāties Pabēdāties
- nomakņāt pabeigt apstrādāt purvainu tīrumu
- pabražāt Pabradāt
- pabreņģēt Pabradāt
- pažampāt Pabradāt
- pasamīcīties Pabradāt pa dubļiem, māliem
- pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes
- pabražāties Pabradāties
- pažampāties Pabradāties
- nonīkāt padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt
- izsist no ierindas padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku)
- štellers Padevējs, piegādātājs
- kaudātārs Padevīgs piekritējs; kaudātārijs
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi)
- piespēlēt Padot, piegādāt (ko)
- palīgot Padziedāt
- paziņģēt Padziedāt
- palīgot Padziedāt līgodziesmas
- paziņģēties Padziedāties
- izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam)
- nomājot Pagādāt pajumti
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu)
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei)
- pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt
- pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt
- ķikstēt Paklusi raudāt
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi)
- nodūdot Paklusu nodziedāt
- padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
- ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu)
- denaturēt pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.)
- paluņģinēt Palodāt
- pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt
- iedvesmot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija
- spārnot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt
- (ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas
- ierūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
- saraudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
- ieraudināt panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt
- vadāt panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju)
- apklusināt panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- pārmānīt panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.)
- iepriecināt panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)
- piedabūt panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt
- pārsūtīt panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli)
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt
- nosūtīt panākt, ka (kas) tiek nogādāts (parasti ar transportlīdzekli)
- pārpildīt panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko)
- uzraudināt panākt, ka sāk raudāt
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu)
- līdzētājprogramma papildprogramma globālā tīmekļa pārlūkprogrammā, kas ļauj apstrādāt multivides datnes, kurās ir, piemēram, videoinformācija, audioinformācija un informācija par kustīgiem attēliem
- kondicionēt Papildus apstrādāt (produktu, materiālu), lai uzlabotu (to) īpašības un izveidotu (tos) atbilstoši noteiktai normai
- papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums
- kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
- reciklēts papīrs papīrs, kura sastāvā ir tikai vai pārsvarā pārstrādātas šķiedras
- pagrazāt Papļaut (parasti enerģiski, intensīvi); enerģiski pastrādāt
- bonifikācija par kādā valstī iegādātu preci ieturētā nodokļa atmaksa, izvedot šo preci no valsts
- mate Paragvajas tēja - smaržīgs atspirdzinošs dzēriens no speciāli apstrādātām mūžzaļa krūma (ko arī sauc par mati) lapām
- pakreņķēties Paraizēties, pabēdāties; paīgnoties
- pārbēdāties pārāk daudz bēdāties
- pārraudāties pārāk daudz raudāt
- pārbļāvināt pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt
- pārvadājumu apjoms parametrs, kas raksturo transporta darba rezultātus: kravas automobiļiem - pārvadātās kravas kopējā masa, kg vai t, pasažieru automobiļiem - kopējais pārvadāto pasažieru skaits, pasažieri
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu
- Tettigonia cantans parastais dziedātājsienāzis
- strādāt parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu
- pieraudāt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks
- valkāt parasti savienojumā ar "līdzi": apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi
- savārīt parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas
- laisties parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt)
- padziedāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) dziedāt
- paraudāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) raudāt
- ievārīt parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas
- savārīt parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- padīkt Paraudāt
- papinkšēt Paraudāt
- papinkšķēt Paraudāt
- papiņņāt Paraudāt
- pasuslāt Paraudāt
- pavēkšt Paraudāt
- paraudāties Pāraudāt (1)
- papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem)
- pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi)
- pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi)
- papiļļāties Paraudāties
- pavēkšties Paraudāties
- pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi)
- pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi)
- pārsabēdāties Pārbēdāties
- aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt)
- tirgoties Pārdot preces; apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm
- griešanas virsma pārejas virsma starp apstrādājamo un apstrādāto virsmu, ko apstrādē veido griezējinstrumenta galvenais asmens
- klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts)
- viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt
- novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko)
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko)
- darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt
- hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt
- celt uz pjedestāla pārmērīgi cildināt, slavēt, godāt
- nosadzīties Pārmērīgi nostrādāties
- samaktēties Pārpūlēties, pārstrādāties
- pārrauties Pārpūlēties; pārstrādāties
- pārsaraudāties Pārraudāties
- portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne
- likties uz auss pārstāt rosīgi darboties, beigt strādāt
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu
- reciklēt Pārstrādāt, lai atgrieztu ražošanas procesā
- pārtraukt pārstrādāt, pārveidot
- pārdzievāties Pārstrādāties
- pārdzīvāties Pārstrādāties
- pārdzīvoties Pārstrādāties
- pārsadarīties Pārstrādāties
- pārsaplēsties Pārstrādāties
- pārslodzīties Pārstrādāties
- sadzievāties Pārstrādāties
- saellēties Pārstrādāties
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi)
- saeņģēties Pārstrādāties, pārpūlēties
- kaviārs pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem
- E407a pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu
- iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku)
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt
- nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
- izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt
- padomāt Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
- atteikta iekāpšana pārvadātāja atteikšanās izvietot gaisa kuģī aviopasažieri, kuram ir derīga biļete uz attiecīgo lidojumu, apstiprināts vietas rezervējums un kurš noteiktajā reģistrācijas laikā pirms lidojuma atrodas reģistrācijas zonā
- autopārvadājumu vadītājs pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas
- briņģe Pārvadātājs, pārcēlājs
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu
- padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.); pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
- pārsviesties pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt)
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- pārvazāt Pārvilkt, pārvadāt
- pamatierīcība Pasākumu sistēma, ko realizē, lai kādā noteiktā teritorijā veiktu visu meža inventarizāciju un izstrādātu šai teritorijai vienotu meža apsaimniekošanas projektu
- ciklofosfāns Pasaulē plaši lietots alkilējošs pretvēža preparāts, Latvijā resintezēts 1950. gados un izstrādāta oriģināla tā rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus
- ICD Pasaules veselības aizsardzības organizācijas izstrādāta psiholoģisku traucējumu klasifikācija
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu
- tiešā jauktā satiksme pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam
- stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika
- Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi)
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
- būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko
- pārdienkunde Pastāvīgs pircējs, kas nāk ko iegādāties ik pārdienas
- palocīt muguru pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās)
- izdarīt Pastrādāt (ko nevēlamu)
- pašancēt Pastrādāt (neilgu laiku)
- pašansēt Pastrādāt (neilgu laiku)
- apblēņoties Pastrādāt blēdības
- pakārnīties Pastrādāt līdumā
- padienēt Pastrādāt par kalpu, kalponi
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
- padzievāt Pastrādāt, padarīt
- pasaknibināties Pastrādāt, parasti ko maznozīmīgu
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes
- izmantot patērēt (uzturam); pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas)
- saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko)
- gledīt Pavadīt laiku bezdarbībā; slinkot; nestrādāt
- pagaudot Pavaimanāt; arī skaļi pāraudāt
- izstrāde paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2)
- kārsums paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra
- nostrādājums paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3); izveidojums, apdare
- nostrādājums paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3)
- pārvadājums paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt
- plisējums paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā)
- velmējums paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets
- ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē)
- sapīčīt pavirši sastrādāt
- gļēmoties Pavirši strādāt
- noņerglīties Pavirši strādāt
- snāt Pavirši strādāt
- diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties
- ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā
- liešķēt Pavirši, neveikli darboties, strādāt
- glumināties Pavirši, nevīžīgi strādāt
- halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt
- leiderēt Pavirši, nolaidīgi, nevīžīgi strādāt
- mākslīgā valoda pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta precīzi definēta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama; mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās
- robežakts pēc patērētāja un piegādātāja vai realizētāja abpusējas vienošanās sastādīts akts, kurā fiksēta gāzes (vai citu) tīklu piederības robeža
- izdaiņoties pēc sirds patikas izdziedāties
- samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
- čukstiena pektorilokvija pektorilokvija, ko dzird virs seroza pleiras eksudāta
- bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
- nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko)
- piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- appirkt Pērkot apgādāt ar vajadzīgo (daudzus vai visus)
- iepirkties Pērkot iegādāties (produktus, preces u. tml.)
- iepirkties Pērkot iegādāties produktus, preces u. tml.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
- iepirkt Pērkot sagādāt, iegādāt (parasti daudz, arī krājumam, rezervei)
- aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars
- aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu
- mandatants persona, kas devusi pilnvaru, mandātu
- kandidatūra persona, kas izvirzīta par kandidātu (1)
- prasmīgs lietotājs persona, kas prot profesionāli strādāt ar datoru un kas izmanto lietojumprogrammu paplašinātas iespējas, piemēram, izklājlapas vai teksta procesorus
- izfraktētājs persona, kas slēdz jūras transportdarījumus un apņemas pret atlīdzību pārvadāt kravu
- IBM saderīgs dators personālais dators, kas var strādāt ar visu vai gandrīz visu firmas _IBM_ personālajiem datoriem izstrādāto programmatūru un kam izmantojamas firmas _IBM_ personālo datoru kartes, adapteri un ārējās ierīces
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju
- datu suverenitāte personas, kuru dati tiek iegūti, apstrādāti un saglabāti, zina, kādi dati par tām tiek saglabāti, kur un kādā veidā tas notiek
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība
- sapleksnāt piebradāt
- piebreņģēt Piebradāt
- pielapačot Piebradāt
- pieļēpāt Piebradāt (1)
- pieļepot Piebradāt (1)
- pieļēpot Piebradāt (1)
- pieslampāt Piebradāt (1)
- pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem)
- piestampāt Piebradāt, piedangāt
- piebrist Piebradāt(1)
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus
- pielikt roku (pie kā, kur) piedalīties kādā darbā, norisē, strādāt, palīdzēt; veicināt kaut ko
- submitēt Piedalīties sacensībā vai izsolē; piegādāt
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem)
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- atrūķēt Piegādāt
- dastatīt Piegādāt
- pastatīt Piegādāt
- piešīberēt Piegādāt
- piešībēt Piegādāt
- pieskapēt Piegādāt
- piešpektēt Piegādāt
- pievest Piegādāt (ko) - par transportlīdzekli
- piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību)
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
- izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.)
- ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
- pievest Piegādāt (preces tirdzniecības uzņēmumam)
- ievest Piegādāt (preces tirdzniecības uzņēmumiem)
- izvest Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij)
- ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm)
- mādīt Piegādāt; māt ar roku; sagatavot; gatavot
- submitents Piegādātājs; izsoles dalībnieks
- franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma
- DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
- DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
- FOB Piegādāts līdz klājam (angļu "free of board")
- fas Piegādāts līdz kuģa bortam (angļu "free alongside ship")
- FOR Piegādāts līdz kuģa bortam (angļu "free on rail")
- FOA Piegādāts līdz lidmašīnai (angļu "free on airplane")
- FOQ Piegādāts līdz piestātnei (angļu "free on quay")
- DAF Piegādāts līdz robežai (angļu "delivered at frontier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas eksportam, nogādātas noteiktā punktā vai vietā uz robežas pirms blakus valsts muitas robežas
- FOT Piegādāts līdz transporta līdzeklim (angļu "free on truck")
- DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā
- nogramzdāt Piegramzdāt
- pielāčāt Piemīdīt, piebradāt
- piemudāt Piemodāt
- biezpiena izstrādājumi piena produkti, kas ražoti no speciāli apstrādāta biezpiena, pievienojot garšvielas, aromātvielas u. c. piedevas (biezpiena sieriņi, pastas, krēmi, tortes u. c.)
- apkopt Pienācīgi apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamo, lai (augs) labi augtu
- atgodīt Pienācīgi godāt
- gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem
- aizcīkstēt Pieraudāt, piečīkstēt
- rukņāt Pierunāt, piegādāt
- karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi, apstrādāt ar ogļskābo gāzi
- piesklandāt Piesklandāt klāt - palielināt teritoriju pārvietojot kādu žoga posmu
- sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus)
- piešancēt Piestrādāt
- piešansēt Piestrādāt
- iedot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.)
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana
- atdziedāties pietiekoši dziedāt
- atvēkšties Pietiekoši, līdz apnikumam raudāt
- atstrādāties Pietiekoši, līdz pagurumam (arī apnikumam) strādāt; atdzievāties
- ģaubt Pievērst uzmanību, parūpēties, gādāt
- ķīkt Pīkstēt, dziedāt
- pabeigt pilnīgi izveidot, izstrādāt (ko)
- nobeigt pilnīgi izveidot, izstrādāt, arī īstenot (ko)
- pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
- mandatārs Pilnvarotais; persona vai valsts, kas saņēmusi mandātu
- pinēt Pinkstēt, raudāt
- piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu
- ķert Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības
- ņemt Pirkt, iegādāties (ko)
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
- tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē
- fluorescējoša aizsargjosla plāna polimēra, metāla vai cita materiāla josla, kas papīra izgatavošanas procesā ir pilnībā vai daļēji iestrādāta substrātā; fluorescē UV gaismā
- spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
- programma Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam); iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko)
- pergamenta audums plāns, gluds kokvilnas audums, kas apstrādāts ar sērskābi
- čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte
- veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu)
- desideports Plastiski veidots vai kokā griezts virsdurvju rotājums; 18. gs. arī sienā iestrādāts gleznojums
- atkarīgs no pabalstiem plaši izmantots apzīmējums attiecībā pret klientiem, kuri, pēc sociālo darbinieku domām, ir slinki un nevēlas strādāt, bet izvēlas dzīvot no pabalstiem
- noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis)
- aizpludināt Pludināt prom; pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizpludināt Pludinot aizgādāt
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- pančāt Plunčāties, ūdenī vai dubļos bradāt
- blīžģināt Plunkšķināt; bradāt
- ložņāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem); lodāt (3)
- lēgot Pļāpājot traucēt citiem strādāt
- iepļaustīt Pļaujot pa grāvmalām, krūmāju malām u. tml., mazliet sagādāt (sienu)
- piepļauties Pļaujot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pļaujot sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu)
- hidropneimonija Pneimonija ar pleiras eksudātu; seroza infiltrācija plaušās
- pārdzejot Poētiski pārstrādāt, atdzejot
- pārdzejojums Poētiski pārstrādāts dzejas darbs, atdzejojums
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- leikotaksīns Polipeptīds, kas izolēts no iekaisušiem audiem un iekaisuma eksudāta; tas paplašina kapilārus un veicina leikocītu diapedēzi
- komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām"
- chanteuse populāru dziesmu dziedātāja
- reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
- strādātprasme Prasme strādāt
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm
- filigrāns Precīzi un detalizēti izkopts, izstrādāts
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
- pienesējs Preču, pasūtījumu piegādātājs
- gaidnieks Pretendents, reflektants; kandidāts
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi
- leakadīns Pretvēža preparāts, imunostimulators, izstrādāts Latvijā
- strādātprieks Prieks strādāt
- barvede Priekšdziedātāja, teicēja
- uzņēmējs Priekšdziedātājs
- ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks
- piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā
- suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta
- makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam
- ātrdarbīgs printeris printeris, kura darbības ātrums ir saskaņots ar datu apstrādes ātrumu un kurš var strādāt līnijrežīmā
- darbu vadības valoda problēmorientēta valoda, kas izstrādāta, lai identificētu darbu un aprakstītu prasības, ko tā izpilde uzliek datora operētājsistēmai
- iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus
- siešana process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam
- standartizēšana process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā
- starpprodukts Produkts, kas rodas kādas norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības
- pievienojumprogramma Programma, kas izstrādāta, lai, izmantojot lietojumprogrammas, varētu paplašināt to funkcionālās iespējas
- autorēšanas programma programmatūra, kas ļauj izveidot mācību kursu un citas mijiedarbīgas programmas, nodrošinot augsta līmeņa vizuālos līdzekļus, kas ļauj izstrādāt sistēmas, nerakstot nevienu programmas rindiņu
- ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt
- atbalstprogrammatūra Programmatūra, kas palīdz izstrādāt vai uzturēt citas programmas, piem., kompilatorus, ielādes programmas un citas palīgprogrammas
- izplatāmprogrammatūra programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izstrādātājs izplata bez maksas; ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā; lietotājs par šo maksu parasti saņem papildu dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju
- objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra programmatūras _ORB_ standarts, ko akceptējusi objektu pārvaldības grupa. Standarts _CORBA_ nodrošina saderību starp dažādu piegādātāju programmatūras komponentiem un citiem objektiem, kas darbojas dažādos datoros un izmanto dažādas operētājsistēmas
- platformneatkarība Programmatūras spēja strādāt ar savstarpēji nesaderīgu aparatūru
- akcepttests Programmatūras vai aparatūras galīgā pārbaude, kas parāda izstrādātā produkta funkcionālās iespējas
- valoda C programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda
- problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda
- paplašināmās iezīmēšanas valoda programmēšanas valodas _SGML_ apakškopa, kas speciāli izstrādāta darbam ar tīmekļa dokumentiem; valoda _XML_
- atbalstsistēma Programmu, aparatūras, metožu un paņēmienu kopums, ko izmanto, lai izstrādātu, ekspluatētu un uzturētu datu apstrādes sistēmas
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai)
- maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā
- kopējais sakaru atbalsts protokolu un normatīvu komplekss, kas viena no trim firmas IBM izstrādātās sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina sistēmu un programmatūru sasaisti
- promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas
- pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem
- izastāties Publiski runāt, dziedāt
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
- rantīt Pūlēties, strādāt
- pracavāt Pūlēties; veikt darbu, kas prasa lielu piepūli; daudz strādāt
- šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt
- šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt
- šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt
- mezza voce pusbalsī (dziedāt)
- duļļāt Pusbalsī raudāt
- pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus
- dziedātājs Putns, kas dzied; arī dziedātājputns
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
- cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola")
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus")
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius")
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
- rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus")
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus")
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
- klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina")
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda")
- mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura")
- moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
- māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae")
- monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae")
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis")
- timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix")
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
- niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura")
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile")
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus")
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
- lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta")
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza")
- rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe")
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera")
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
- lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor")
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza")
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo")
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
- ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea")
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste
- dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres")
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis")
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula")
- bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea")
- sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
- žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces")
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
- māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas
- panterputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus")
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
- pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
- radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus
- audzēt radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug
- tītināt radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš
- samplēt radīt un apstrādāt skaņas ar sampleru
- televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
- ņagot Raiti strādāt
- nagoties Raiti strādāt
- kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju
- rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās; rokot apstrādāt zemi
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā
- pupas birdināt raudāt
- vilkt garās vaļā raudāt
- vilkt meldiņu raudāt
- raudēt raudāt
- sūrāt raudāt
- aulēt Raudāt
- biļot Raudāt
- bimbāt Raudāt
- bimbināt Raudāt
- bimbolēt Raudāt
- bimbot Raudāt
- čingāt Raudāt
- čūlāt Raudāt
- čundāt Raudāt
- dīkt Raudāt
- dingāt Raudāt
- dūdāt Raudāt
- dūdelēt Raudāt
- dūdēt Raudāt
- džingāt Raudāt
- ērģelēt Raudāt
- krimpāt Raudāt
- ļirrāt Raudāt
- lūlāt Raudāt
- maurāt Raudāt
- ņarkšķīties Raudāt
- ņērgt Raudāt
- ņērkšēt Raudāt
- nīkšķēt Raudāt
- nuņņāt Raudāt
- ņuņņāt Raudāt
- pidelēt Raudāt
- pimparāt Raudāt
- pimparot Raudāt
- pimpāt Raudāt
- pingāt Raudāt
- pinkšēt Raudāt
- pinkšķēt Raudāt
- piņņāt Raudāt
- puņķoties Raudāt
- raudaļot Raudāt
- rauduļāt Raudāt
- raudulēt Raudāt
- rauduļot Raudāt
- rūkstinēt Raudāt
- slapināties Raudāt
- šmaulēt Raudāt
- smelkt Raudāt
- spivāt Raudāt
- stemelēt Raudāt
- strumpēt Raudāt
- suļļot Raudāt
- suslāt Raudāt
- tervetēt Raudāt
- tillēt Raudāt
- tilzāt Raudāt
- timbāt Raudāt
- unkšēt Raudāt
- vēkšēt Raudāt
- vēkšķēt Raudāt
- vendelēt Raudāt
- virkšēt Raudāt
- žeirāt Raudāt
- žeirēt Raudāt
- žīgāt Raudāt
- žļurgāties Raudāt
- žļurkstēt Raudāt
- zumburēt Raudāt
- zurdzēt Raudāt
- zurzāt Raudāt
- zurzēt Raudāt
- žūžāt Raudāt
- kliegt raudāt – par mazu bērnu
- susurāt raudāt (arī bez nopietna iemesla)
- smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi)
- vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt
- ņīkstēt Raudāt (par bērniem)
- īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1)
- čimpāt Raudāt (par bērnu)
- dīgāt Raudāt (par bērnu)
- zimbāt Raudāt (par bērnu); čimpāt
- tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu)
- krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu)
- vuokst Raudāt (par mazu bērnu)
- birdināt asaras raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) raudāt (parasti par bērniem)
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt
- žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt
- apraudāties Raudāt īsu brīdi
- izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt
- noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt
- noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt; noraudāt (1)
- ģingāt Raudāt, brēkt (par bērniem)
- ģinkstināt Raudāt, brēkt (par bērniem)
- kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
- kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
- kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
- ņuņņot Raudāt, čīkstēt
- žņergāt Raudāt, čīkstēt
- burgzt Raudāt, činkstēt, pinkšķēt
- stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas
- čūroties Raudāt, gausties
- varkšīties Raudāt, ietiepīgi raudāt
- varkšķīties Raudāt, ietiepīgi raudāt
- ķinkāt Raudāt, kamēr puņķi no deguna sāk tecēt
- verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem)
- suļļāt Raudāt, pinkšķēt
- sūrēties Raudāt, sūdzēties
- burzdēt Raudāt, šņukstēt
- ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
- ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
- vēšķēt Raudāt, vēkšēt
- ņēgāt Raudāt, vēkšt
- zenderēt Raudāt, vēkšt
- ņimmāt Raudāt, vēkšt (1)
- ģīgāt Raudāt; liet asaras
- bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem)
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji
- bļāvējs Raudātājs
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu)
- saskrubīt Raupji apstrādāt
- aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- selkāt raustīdamies raudāt
- aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt
- atrevēt Ravējot atstrādāt
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- hipertensijas neiroretinopātija redzes nerva papillas tūska un serofibrinozs eksudāts tīklenē hipertoniskās slimības gadījumā
- apgādāties refl. --> apgādāt(1)
- pārstrādāties refl. --> pārstrādāt (3); tikt pārstrādātam
- piestrādāties refl. --> piestrādāt(5); tikt piestrādātam
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju
- faktūrrēķins Rēķins, ko izraksta par piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem
- tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes
- postulants Reliģiska ordeņa noviciāta kandidāts, kas iziet pirmo pārbaudes pakāpi
- RIFF Resursu apmaiņas datnes formāts (angļu "Resource Interchange File Format"), kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādu izstrādātāju datoriem
- tīklenes angiomatoze reta tīklenes asinsvadu slimība, ko raksturo angiomas, hemorāģisks eksudāts, tīklenes atslāņošanās
- Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
- nofraktēt rezervēt, iegādāties
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus
- apstrādājums rezultāts --> apstrādāt (1); apstrāde
- Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē
- ridēt Ridāt
- ridot Ridāt
- Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādam) labvēlīgus apstākļus; gādāt (2) par kādu
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume
- aizluncināties Ritinoties aizrāpot, aizlīst, aizlodāt
- tehnoloģiskais robots robots, kas ir apgādāts ar tehniskiem līdzekļiem tehnoloģiskas operācijas izpildīšanai
- zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā
- līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme
- Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
- roņāda Roņa āda (parasti apstrādāta)
- vikot Rosīgi strādāt, darboties
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs
- rūtot Rotāt (4); arī dziedāt
- pīkstēt runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī
- turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu)
- plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī
- raudzīt Rūpēties (par kā sagādi), gādāt (ko)
- piebēdāt Rūpēties, bēdāties
- lāgot Rūpēties, gādāt
- rēgt Rūpēties, gādāt
- zināt Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko)
- domāt Rūpēties, gādāt (par kādu)
- domāt Rūpēties, gādāt (par vēlamu rezultātu)
- raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību)
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4)
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē)
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem)
- aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom
- kokmasas šķirošana rupjo koksnes daļiņu, neizstrādāto šķiedru kušķīšu un minerāldaļiņu izvadīšana no kokmasas
- burzans Rupjš, neapstrādāts
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu)
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- saļekāt Sabradāt
- sašļaucīt Sabradāt
- sašļokāt Sabradāt
- sacamblāt Sabradāt (2)
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus
- apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā)
- apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā)
- saplekšināt Sabradāt (zeķes, apavus)
- saļapāt Sabradāt dubļos
- apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus)
- izbraucīt Sabradāt, nomīdīt
- slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru
- bradumi Sabradāta, nobradāta vieta
- apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt)
- blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm
- satrallāt sadziedāt
- saziņgāt Sadziedāt
- kulasāta sādžas kopējā dārza neapstrādātā daļa
- nogādāt sagādāt
- samūdīt sagādāt
- apgādāt Sagādāt
- iepīrēt Sagādāt
- izpūlēt Sagādāt
- piegādāt Sagādāt
- samādīt Sagādāt
- sastaravēt Sagādāt
- uzgādāt Sagādāt
- sagādāties Sagādāt (1) sev
- saraudzīt Sagādāt (1); arī paņemt (no kurienes); arī salūkot
- sagādāties Sagādāt (2) sev
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt
- izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību
- izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību
- uzgrūst (arī uzlaist) kaklā (arī uz kakla) sagādāt (kādam) ko nepatīkamu
- uzlaist (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) sagādāt (kādam) ko nepatīkamu
- žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu
- mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus
- mest cilpu kaklā sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus
- savilkt cilpu ap kaklu sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus
- savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus
- aizķibelēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas
- grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas
- zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam)
- rūpināt Sagādāt (kādam) rūpes
- pielocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- salocīt (biežāk pielocīt) pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- atmest Sagādāt (peļņu, ienākumus u. tml.)
- atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko)
- iegādāt Sagādāt (piemēram, darbu)
- piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis)
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties
- griezt (arī kost) kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus
- kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus
- iekundināt Sagādāt darbu
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem)
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju)
- izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī)
- lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt
- uzlaist kaklā sagādāt kādam ko nepatīkamu (biežāk nelaimi)
- uzgrūst kaklā sagādāt kādam ko nepatīkamu (parasti nelaimi)
- pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas
- darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
- ēst matus no galvas nost sagādāt kādam rūpes, raizes, uztraukt, pārmest
- ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
- ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
- sakākarēt Sagādāt ko (parasti ar grūtībām)
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam)
- taisīt (arī vārīt) ziepes sagādāt nepatikšanas
- vārīt (arī taisīt) ziepes sagādāt nepatikšanas
- (ie)vārīt (arī savārīt, taisīt) ziepes sagādāt nepatikšanas
- taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī
- kašerēt Sagādāt pārtiku
- pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus)
- gult uz pleciem sagādāt pūles, grūtības, nomākt
- gult plecos sagādāt pūles, grūtības, nomākt
- gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) sagādāt pūles, grūtības, nomākt
- lomināt Sagādāt pūru
- rūpēt Sagādāt rūpes (1)
- noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes
- (no)ēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes
- piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pārsabarāties Sagādāt sev pārtiku, barību
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko)
- piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- sadabūt Sagādāt, parasti ar pūlēm
- piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- piegaut Sagādāt, piekrāt (ko lielākā daudzumā)
- pierukņāt Sagādāt, pienēsāt
- ķibelēties Sagādāt, radīt sev nepatikšanas
- sarūpināt Sagādāt, sakrāt
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko papildus); piemeklēt
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu) sagādāt, sameklēt, dabūt ko rokā, lai kādas grūtības būtu jāpārvar
- izfīrēt Sagādāt; sadabūt
- gāds Sagādātais, krājums
- gādājums Sagādātais, krājums; gāds 1
- sastrādāt Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai; arī izstrādāt (2)
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko)
- graudsaimniecība Saimniecības sistēma, kurā lielāka zemes platība aizņemta graudaugiem un kura ražotos graudus neapstrādātus laiž tirgū
- sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu)
- jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
- metodisks saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu; saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār
- kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi
- trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām
- lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt
- balss pazūd saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības
- lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt
- stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies
- asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt
- balss pazūd saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ)
- kā vālodze saka, ja sieviete ir veikla runātāja, _arī_ dziedātāja
- balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt
- valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt
- sarēdīt Sakārtot, sagādāt
- knūbāties Sakņupušam (un tūļīgi) strādāt; tūļāties
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
- uzņemt sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā)
- nobēdāt sākt bēdāties, kļūt skumjam
- stāties (kam) klāt sākt darboties (ap ko), sākt apstrādāt (ko)
- stāties sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.)
- likties (arī mesties) darbā sākt enerģiski strādāt
- dot vaļā sākt intensīvi runāt, dziedāt, spēlēt
- ķerties sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko)
- likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt
- ieknekstēties sākt raudāt
- laist biļļas vaļā sākt raudāt
- laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī
- laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
- aizbēdāties sākt skumt, bēdāties
- uzņemt sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu
- izplūst asarās sākt stipri raudāt
- stāties uz strīpas sākt strādāt
- stāties sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.); sākt pildīt (kādus pienākumus)
- iesākt sākt veidot, izstrādāt (ko)
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs
- kumurēties Salīkušam strādāt; lēnām iet
- izsālīšanās sāļu kristālu veidošanās uz koksnes virsmas, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem
- salūkāt Sameklēt, sagādāt
- salūkot Sameklēt, sagādāt; arī paņemt (no kurienes)
- sasalikties Samest (naudu), lai (ko) iegādātos, nopirktu -par vairākiem, daudziem cilvēkiem
- noplidināt Samīt, nomīdīt, nobradāt
- zumzēt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt
- zumzināt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt
- sapudāties Sapodāties
- kontrolsaraksts Saraksts, kurā atzīmē darbinieka nostrādātās stundas
- sabimbāties Saraudāties
- aizraudināt Saraudināt, likt raudāt
- apraudināt Saraudināt, likt raudāt
- aprūdināt Saraudināt, likt raudāt
- iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot
- darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms
- saridēt Saridāt
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
- iegruzīt Sarūgtināt; sagādāt rūpes
- pūlaša Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles
- pūlaža Sarūpētais, darbā sagādātais; pūles
- alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot
- sadziedāt Saskanīgi dziedāt kopā (ar kādu)
- nacionālais numerācijas plāns saskaņā ar Eiropas Kopienas nacionālo numerācijas resursu izmantošanas prasībām un starptautiskām rekomendācijām izstrādāts plāns
- nacionālais radiofrekvenču plāns saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas teritorijā
- sterbelēties Saskrandāties
- stērbelēties Saskrandāties
- izpīrēt Sasniegt, panākt, sagādāt
- atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt
- aizpelnīt Sastrādāt
- sadirbt Sastrādāt
- sastrādāties Sastrādāt (7)
- iestrādāt Sastrādāt (augsni, zemi)
- izstrādāt Sastrādāt (augsni)
- sagatavāt Sastrādāt (augsni)
- saķepāt Sastrādāt augsni ar ekstirpatoru
- saduit sastrādāt, sakrāt
- novākt Savācot nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- savadot Savadāt
- aizridēt Savas grabažas (ridas) aiznest, nogādāt prom, attālināties vispār, runājot par nepatīkamiem viesiem
- salamžāt Savazāt, sabradāt
- sadzīties Saves, sagādāt sev (ko) lielākā daudzumā; savest, sagādāt sev (kā lielāku daudzumu)
- zaldātiņš savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs
- darītājs savienojumā ar "darba": strādātājs, strādnieks
- piekreņķēties savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs
- raudātin savienojumā ar "raudāt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- timpa savienojumā ar "tampa" raksturo sievieti, kas radusi strādāt lauku darbus
- saspillāt savindāt, sapumpēt, sanēsāt
- atgodāt Savstarpēji godāt vai cienāt par parādīto godu vai cienastu
- sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem)
- ieguldījumu projekts secīgu pasākumu kopa ar noteiktu īstenošanas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos un radītu materiālus labumus un sasniegtu projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta realizācijas struktūra un īstenošanai nepieciešamo resursu pamatojums
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs
- plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
- plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
- mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu)
- heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses
- hidropneumotoraks Seroza eksūdāta un gaisa sakrāšanās plaušu plēves dobumā
- pagādāties Sev pagādāt
- karantīnas kaitēkļi sevišķi bīstami augu kaitēkļi, kuru izplatības ierobežošanai un apkarošanai izstrādāta speciāla karantīnas pasākumu sistēma
- spodrpapīrs sevišķi gluds papīrs ar spodru virsmu; glancēšanas iekārtā apstrādāts spodrs papīrs
- ieteksne sieviete, kas nāk strādāt gadījuma darbus
- sīkalēt sīkā balsī raudāt
- mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
- zīlīšveidīgie Sīki dziedātāju putni, kukaiņēdāji
- detalizēt Sīki izstrādāt; sīki iztirzāt, analizēt
- detaļplānojums Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) plānojums
- detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts
- plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma
- detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums; detālais plānojums; detaļplānojums
- detalizēts Sīki izstrādāts; sīki iztirzāts, izanalizēts
- čumināties Sīkus darbus strādāt
- naidzīt Sīkus darbus veikli strādāt
- Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons
- āmarot Sist, strādāt ar āmuru
- āmurot Sist, strādāt ar āmuru
- nāves cēloņu klasifikācija sistēma, kas izveidota tipisku nāves cēloņu grupēšanas rezultātā; sākot ar 1996. gadu, Latvijā tiek lietota Pasaules veselības organizācijas izstrādātā starptautiskās klasifikācijas 10. redakcija
- vairākpiekļuvju sistēma sistēma, kas pieļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi strādāt ar datoru
- process sistemātiska operāciju izpilde kāda noteikta rezultāta iegūšanai, piemēram, neapstrādātas informācijas pārveidošanai praktiski izmantojamos datos
- teritoriālā plānošana sistēmisks process, kura laikā attīstības stratēģiskās, fiziskās un telpiskās prasības tiek piesaistītas teritorijai un izstrādāti šās piesaistes noteikumi
- programmēšanas valoda PL/M sistēmprogrammēšanas valoda firmas _Intel_ datoru saimei, kas izstrādāta uz programmēšanas valodas _PL/1_ bāzes
- bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
- droztalāt Skaisti un skaņi dziedāt
- droztelēt Skaisti un skaņi dziedāt
- gabalkrava Skaitāmu priekšmetu (vai iepakojumu) krava, kuru var pārvadāt iesaiņojumā vai bez tā
- lokšņu skaitītājs skaitītājs, kurš summē kopējo nodrukāto vai apstrādāto eksemplāru skaitu
- programmējams kalkulators skaitļotājs, kas var apstrādāt tikai skaitliskus, bet ne burtciparu datus
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu)
- drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu)
- rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt)
- iebrēkties skaļi ieraudāties (parasti par bērnu)
- iedīgāties skaļi ieraudāties uz īsu brīdi
- izbiuvāties skaļi izraudāties
- nokliegt skaļi noraudāt (visu laikposmu)
- baurāt skaļi raudāt
- beirāt skaļi raudāt
- biuāt skaļi raudāt
- demt skaļi raudāt
- meldiju vilkt skaļi raudāt
- raudāt balsī skaļi raudāt
- reilēt skaļi raudāt
- reitēt skaļi raudāt
- stebulēt skaļi raudāt
- stemēt skaļi raudāt
- vākšēt skaļi raudāt
- vaukšt skaļi raudāt
- žeirot skaļi raudāt
- žļūrāt skaļi raudāt
- uzbazūnēt skaļi raudāt (kādu brīdi)
- piļot skaļi raudāt (par bērnu)
- būtelēt skaļi raudāt (par mazu bērnu)
- baurot skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem)
- vankšēt skaļi raudāt, parasti bez iemesla
- vankšķēt skaļi raudāt, vaimanāt
- vaimanāt skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes)
- svaist skaļi raudāt, žēloties, bēdāties
- smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt
- brēkt skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt
- skalot skaļi runāt, dziedāt, uzvesties
- rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties
- izbūtelēties skaļi un ilgi raudāt, līdz apnīk
- vēršķēt skaļi vaidēt un raudāt
- trēdēt skaļi vilkt, dziedāt
- biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt
- izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem)
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim)
- gavilēt Skanīgi dziedāt (par putniem)
- trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem)
- runas ciparošana skaņas analogsignāla pārveidošana ciparsignālā, lai to uzglabātu atmiņā, pārraidītu vai apstrādātu ar cipariekārtām
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildinājumu dziedātāja vai instrumentālista partijai
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm
- semplers Skaņu ieraksta aparatūra, kas apvieno magnetofona un sintezatora iespējas un ļauj ierakstu apstrādāt
- ņemt Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko)
- skolmeistarot Skolot, strādāt par skolotāju
- noskopoties Skopojoties neizdot, arī neiegādāties
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.)
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo)
- dulžot Skumt, bēdāties
- duzēt Skumt, bēdāties
- ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties
- dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties
- dūzināties Slaistīties, lēni strādāt
- renomēt Slavēt, godāt, lielīt
- klauzūras darbs slēgtā telpā izstrādāts pārbaudījuma darbs
- izslapstīt Slepus aizgādāt (projām), aizvest
- atslidināt Slidinot atgādāt šurp
- atslīdināt Slīdinot atgādāt šurp
- slokot sliedēt, staigāt un nobradāt
- slokāt Sliedēt, staigāt un nobradāt
- vāžot Sliedēt; nobradāt, nomīdīt
- aizpotēt Slikti potējot, nogādāt Viņsaulē
- kantovatsja Slikti strādāt vai nestrādāt nemaz
- varzāt Slikti strādāt; ātri, pavirši strādāt
- kliņķerēties Slikti un nolaidīgi strādāt
- baurot Slikti un skaļi dziedāt
- plorgāt Slikti, nekārtīgi strādāt
- grezēt Slikti, neveikli, nevīžīgi strādāt
- ķēmēks Slikts strādātājs
- tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu
- pārbimbāties Slimīgi noraudāties (nicinoši)
- vēderot Slinki strādāt
- sliekāties Slinki strādāt, darboties
- čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt
- zloķoties Slinkot, nolaidīgi strādāt, nodarboties ar niekiem
- dūlēt Slinkot, slinki strādāt
- gauša Slinks, lēns strādātājs
- gaušņa Slinks, lēns strādātājs
- regulētājslodze Slodze, ko pēc elektroenerģijas piegādātāja pieprasījuma atbilstīgi līgumam var samazināt, uz laiku atslēdzot elektroenerģijas lietotāja patērētājus
- ar sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko)
- sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko)
- ar sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko)
- sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko)
- šļubāt Smagi iet, strādāt
- ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties
- nodirbties Smagi nostrādāties
- atstiepties Smagi strādāt
- čingāties Smagi strādāt
- cirsties Smagi strādāt
- jūgot Smagi strādāt
- kamāt Smagi strādāt
- lauzt Smagi strādāt
- pašīt Smagi strādāt
- čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot)
- liekt muguru (arī plecus) Smagi strādāt (parasti apspiestībā)
- locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā)
- liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā)
- liekt plecus (arī muguru) Smagi strādāt (parasti apspiestībā)
- liet sviedrus smagi strādāt (parasti fiziski)
- korgāt Smagi strādāt mājsaimniecības darbus
- korkāt Smagi strādāt mājsaimniecības darbus
- ēzēties Smagi strādāt, ar grūtībām nest
- būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu)
- klīrēt Smagi strādāt, nīkt
- kamāties Smagi strādāt, pūlēties
- močīties Smagi strādāt, pūlēties
- grūšai Smagi, grūti (strādāt)
- grūtai Smagi, grūti (strādāt)
- eņģēt smagi, grūti strādāt
- zvīnot Smagi, grūti strādāt
- strādā kā zirgs smagi, grūti, ļoti daudz strādāt
- eņģēties Smagi, nogurdinoši strādāt
- prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas
- vuit Smagi, steigšus strādāt
- nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls
- matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā
- dziedelis Solo dziedātājs
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu
- aizsardzība elements speciālā tehnoloģijā vērtspapīrā iestrādāts elements, lai aizsargātu vērtspapīrus pret viltojumiem
- emulācija Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus
- emulēšana Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus
- aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas
- aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj adsorbēt dažādas vielas
- šervoāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
- ševroāda Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševro
- ševro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko izmanto, piemēram, apavu virsu izgatavošanai; ševroāda
- sevro Speciāli apstrādāta mīksta kazāda, ko lieto elegantu apavu virsu izgatavošanai
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda
- āda speciāli apstrādāts (dzīvnieka) ķermeņa ārējais apvalks
- kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi
- rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas
- Starptautiskā darba organizācija specializēta ANO organizācija, kuras uzdevums ir izstrādāt starptautiskās darba tiesību normas
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem
- datu / faksa modems specializēts modems, kas izpilda ne tikai faksmodema funkcijas, bet ar kura starpniecību var pārsūtīt arī neapstrādātus datus
- ciparsignālu procesors speciāls mikroprocesors, kas izstrādāts ātrai signālu apstrādei, un ko izmanto dažādu datoru tipu aparatūrā, t. sk. skaņu kartēs, modemos, kā arī aparatūrā, kas veic audio- un videoinformācijas saspiešanu reālajā laikā
- karšu galds speciāls peldlīdzekļa galds, uz kura var strādāt ar jūras kartēm
- interneta protokola drošības protokols speciāls protokols, kas atšķirībā no agrākajām pieejām drošības problēmu risināšanai lietojumslānī ir izstrādāts, lai panāktu drošu pakešu apstrādi tīkla slānī; protokols _IPSec_
- iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija
- raudu raudādams spēcīgi raudāt
- brēkšķēt Spēcīgi raudāt
- vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu
- dziedamā rīkle spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss
- nestrādātspēja Spēja nestrādāt
- darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas
- idiotrofisks Spējīgs pats sagādāt sev barību
- treļļot Spēlēt, dziedāt trilleri
- diktāts spēlētu vai dziedātu skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc skaņas
- izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt
- atļauties spēt iegādāties, lietot
- krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt
- izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt; spiedzot izdziedāt
- vaksēt Spodrināt, apstrādāt ar vasku
- noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu)
- ieraut Spraigi strādāt
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- skrēgāt Sprēgāt, plaisāt; skrēdāt
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
- iešļokāt Staigājot iemīdīt (taku, sliedi); iebradāt
- sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus
- objektu pārvaldības grupa starptautiska organizācija, kas nodibināta, lai akceptētu izstrādātās tehnoloģijas kā atvērtus standartus objektorientētiem lietojumiem
- datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāts lietojumslāņa protokols, kas ļauj unificēt darbu ar datnēm un datu bāzēm, kā arī apvienot vienā sistēmā dažādu lietotāju izstrādātās programmas
- darbu pārsūtīšana un manipulācija starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāts lietojumslāņa protokols, ko izmanto, lai veiktu attālu darbu izpildi
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus
- vispārīgais pārvaldības informācijas protokols starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāts atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošu datoru tīklu pārraudzības un vadības protokols, kas nodrošina kļūdu, konfigurācijas un darbveices, kā arī drošības un uzskaites pārvaldību
- V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību
- valoda SDL Starptautiskās telekomunikāciju savienības izstrādāta formāla valoda, kas nodrošina precīzu telekomunikāciju sistēmu specifikāciju un funkcionēšanas aprakstu izstrādāšanu
- integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu
- Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm
- globālā tīmekļa konsorcijs starptautisks rūpniecisks konsorcijs, kas izveidots, lai izstrādātu globālā tīmekļa kopējos standartus
- nepabeigtība stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots
- raustīties steigā strādāt
- dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu
- strēbt Steigšus strādāt
- langāt Steigšus un smagi strādāt
- pagarai Stiepti (dziedāt)
- pavilkt Stiepti padziedāt
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas
- mutuļāt stipri raudāt
- liet (rūgtas arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt
- liet (rūgtas, arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt
- liet rūgtas (arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt
- liet gaužas (arī rūgtas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt; stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- liet asaras stipri, žēli raudāt
- sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt
- sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko)
- sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt
- cilāt rokas strādāt
- pahāt strādāt
- dzievāt Strādāt
- dzievot Strādāt
- išačiķ Strādāt
- kniedēt Strādāt
- pahaķ Strādāt
- rubīt Strādāt
- rullēt Strādāt
- šancēt Strādāt
- šansēt Strādāt
- snāt Strādāt
- šrubīt Strādāt
- strāzdāt Strādāt
- vtikaķ Strādāt
- šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- budžināties Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle); darboties ar ko sīku, nenozīmīgu
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā)
- timerēt Strādāt (ko smalku, bez lielas fiziskas piepūles)
- dienēt Strādāt (valsts iestādē)
- nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt
- slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu
- kablīt Strādāt ar cērti
- dakšāt Strādāt ar dakšām
- ķellāt Strādāt ar ķelli, apmest
- šaufelēt Strādāt ar liekškeri
- drēksties Strādāt ar maziem panākumiem
- trimmerēt strādāt ar trimmeri
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu)
- vīlēties Strādāt ar vīli
- negot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties
- neģot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties
- cirst cauri strādāt ātri un mērķtiecīgi
- cirst Strādāt ātri un mērķtiecīgi
- muļināties Strādāt bez īstiem panākumiem
- vēplēt Strādāt bez nopietnas attieksmes pret darbu
- kankāties Strādāt bez panākumiem
- stružīt Strādāt bez pārtraukumiem un bez kurnēšanas, tā sakot flegmatiski
- gurņāties Strādāt bez rezultātiem
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanas
- strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus strādāt divās (vai vairākās) darba vietās
- diberēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
- timerēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
- kalpot strādāt kāda cita labā
- čibināt Strādāt kādu nelielu darbu viegli, bez piepūles
- ķibināties Strādāt kādu sīku darbu ar pirkstiem, skrubināt
- brožāties Strādāt kādu zemes darbu, kuru darot kļūst netīrs
- kalpot strādāt lauku darbus kāda cita vadītā saimniecībā
- iet arklam pakaļ strādāt lauku darbus, kopt zemi
- tūlēties Strādāt lēnām, nesteidzīgi; nodarboties ar sīkumiem, nevajadzīgām lietām
- dastrādāt Strādāt līdz kādam laikam
- līdzstrādāt Strādāt līdzi, piedalīties kopējā darbā
- braukt mežā strādāt meža darbus, kuru veikšanai nepieciešami transportlīdzekļi
- remesot Strādāt namdara darbus
- vangāt Strādāt neapstājoties
- poļļāties Strādāt netīru darbu
- rušķēt Strādāt netīru darbu
- braukt peļņā strādāt papilddarbu, kas saistīts ar kā pārvadāšanu
- piestrādāt Strādāt papildus, lai piepelnītu
- braukt uz kuģa strādāt par jūrnieku
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas)
- kuģot Strādāt par kuģa komandas locekli
- šinderēt Strādāt par mēslu izvedēju vai atkritumu savācēju
- kalpot par vēderu strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā)
- iet plostos strādāt pie koku pludināšanas
- izdampēt Strādāt pie labības kulšanas (vairākās vai visās vietās)
- strādāt uz pusslodzi strādāt pusslodzi
- līkstīties Strādāt salīkušam, locīties
- ņorkšķēt Strādāt sarežģītos, maz piemērotos apstākļos
- ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess
- špundēties Strādāt smagu darbu
- liekt muguru strādāt smagu fizisko darbu
- brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu
- dubļus brist strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus
- peinēties Strādāt smalku, sarežģītu, bet nevajadzīgu darbu
- dastrādāt Strādāt tik ilgi, līdz rodas iespēja saņemt pensiju
- strādāt (arī kalpot) par vēderu strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā)
- stulbēties Strādāt tumsā
- pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
- ķēkšot Strādāt virtuvē
- virčaptēt Strādāt virtuvē, gatavot ēst
- strādā, uz acīm pakritis strādāt visiem spēkiem
- strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
- kustēt Strādāt, darboties
- kustēties Strādāt, darboties
- muities Strādāt, darboties (bez redzama rezultāta)
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā
- plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm
- turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- turēties strīpā (arī līnijā) strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski
- ķīpāties Strādāt, darboties, velkot, ceļot, nesot (ko smagu)
- kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi
- dzīvāt Strādāt, darīt darbu
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu
- pelnīt Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko)
- kruķēties Strādāt, nopūlēties
- vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka
- būt uz kājām Strādāt, rosīties
- stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus
- sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (noteiktu, arī nepieciešamu naudas summu, atlīdzību)
- pelnīties Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību
- ražāt Strādāt; darboties
- vazot Strādāt; strauji sākt strādāt
- padome Strādnieku un zaldātu pārvaldes institūcijas, kas veidojās Krievijas Oktobra revolūcijas laikā
- vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt
- raut strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot)
- sveilēt strauji strādāt
- sažvagāt strauji strādāt, ar steigu pabeigt darbu
- likties strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā)
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī
- skrīdēties strīdāties
- aizsūkt sūcot aizgādāt projām, pārvietot
- skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties
- aizsūknēt Sūknējot aizgādāt projām
- atpumpēt Sūknējot piegādāt
- rūgtoties Sūroties, bēdāties
- posts sūtījumi, kas tiek piegādāti vai aizgādāti ar šīs iestādes starpniecību
- poste Sūtījumi, kas tiek piegādāti vai aizgādāti ar šīs iestādes starpniecību
- uzgrūst kaklā sūtīt kādu pie kāda, lai sagādātu ko nepatīkamu
- uzlaist kaklā sūtīt kādu pie kāda, lai sagādātu ko nepatīkamu
- izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo
- vadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo
- izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem)
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt, iesniegt (ziņojumu, rakstu)
- nogādāt sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt
- jonītu piens svaigs, sterilizēts govs piens, kas apstrādāts ar katjonītiem
- svaigēšana Svaigu, termiski neapstrādātu produktu lietošana pārtikā
- svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem)
- jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas
- linkēt Svinēt, godāt
- krāsns šādā iekārtā vienā paņēmienā apstrādāto ražojumu kopums
- noslēgt šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts
- tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā
- ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma
- šansonete Šansonu, šansonešu^1^ dziedātāja
- šansonjē šansonu, šansonešu^1^ dziedātājs
- vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem
- bārdzīlīte šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe)
- jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta
- luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
- uzšļūcināt Šļūcinot nogādāt augšā
- snirgot Šņukstoši raudāt
- knekstēt Šņukstot raudāt
- kņukstēt Šņukstot raudāt
- šņurkt Šņukstot raudāt
- fiksēt šūnas, audus, orgānus apstrādāt ar speciālām vielām
- ataijāt Šūpojot un aijājot atgādāt
- nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt
- noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt
- satekalēt šurp un turp skraidot iegūt, sagādāt
- morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību, saskaņā ar kuru organismu mainības avots ir gēnu mutācijas vai rekomendācijas
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti
- tabačnieks Tabakas piegādātājs, tabakas izstrādājumu tirgotājs
- dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi)
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu)
- gatavpirkts tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem)
- gatavspirkts tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem)
- darbspējīgs tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu
- ekskluzīvs tāds (par preci), ko nevar iegādāties citur
- reālā laika režīms tāds informācijas apstrādes ierīces darba režīms, kurā dati tiek pieņemti un vajadzīgā ātrumā apstrādāti atbilstoši kāda ārēja procesa norisei, lai rezultātus izmantotu šā procesa gaitā
- skanīgs tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu)
- slinks tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko
- artistisks tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs
- dramatisks tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi)
- strādīgs tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; arī darbīgs, čakls
- viņsestdienējs tāds, kas gādāts, sagatavots pagājušajā sestdienā
- viņreizējs tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē
- spilvenots tāds, kas ir apgādāts ar spilveniem
- motorizēts tāds, kas ir apgādāts ar transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar motoru
- žagarots tāds, kas ir apgādāts, pārklāts ar žagariem
- sprasts tāds, kas ir darināts no lēta vai zemākas kvalitātes materiāla, izejvielām; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts
- spārnots tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku)
- ādainis tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas (parasti par cimdiem)
- ādinis tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas vai mākslīgās ādas
- pajauns tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir samērā labi saglabāts
- pavecs tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika; tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots
- vasarējais tāds, kas ir iegūts, iegādāts, sagatavots attiecīgā gada vasarā
- gumijinis tāds, kas ir izgatavots, izstrādāts no gumijas
- gumiļastinis tāds, kas ir izgatavots, izstrādāts no gumijas
- suns tāds, kas ir izstrādāts no suņādas
- tīrvilnas tāds, kas ir izstrādāts tikai no vilnas, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma
- tīrzīda tāds, kas ir izstrādāts tikai no zīda, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma
- pārpilns tāds, kas ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko) - piemēram, par veikalu, tirgu
- kontrabanda tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību)
- gatavs tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu)
- pircinis tāds, kas ir pirkts, iegādāts veikalā, pretstatā mājās gatavotam (parasti par audumu, apģērbu)
- pajauns tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika; tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā)
- oficiāls tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots
- prosts tāds, kas ir zemas kvalitātes; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts
- raudulīgs tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla; arī pārmērīgi jūtīgs
- vēkšķīgs tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs
- skanīgs tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss
- skaļš tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
- lodains tāds, kas mēdz lodāt; tāds, kas daudz staigā, kustas
- zumba tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot
- negatavs tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, izveidots; tāds, kas ir nepilnīgi izstrādāts, izveidots
- bezsmilšu tāds, kas nav pārklāts, apstrādāts ar smiltīm
- pusgatavs tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu)
- mīksts tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas
- ūķīgs tāds, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī tāds, kas mēdz izkalpināt
- neizveicīgs tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties
- kosmoss tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā
- dzīparains tāds, kas pagatavots no dzīpariem; tāds, kurā iestrādāti dzīpari
- kauša tāds, kas pats negrib strādāt un traucē citus darbā
- kaušķis tāds, kas pats negrib strādāt un traucē citus darbā
- pērnpavasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
- pērnvasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
- pērpavasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī
- pērnrudenējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī
- pērrudenējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī
- pērvasarējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā vasarā
- pērziemējs tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā ziemā
- serofibrinozs tāds, kas sastāv no seruma un fibrina, piem., eksudāts
- tīrzelta tāds, kas sastāv, ir izstrādāts no tīra zelta
- ražīgs tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem)
- jaunākais tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts
- jauniegūts tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts
- jauns tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots
- jauns tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā)
- ciets tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām)
- nejaucīgs tāds, ko ir grūti, nepatīkami apstrādāt, sagatavot u. tml.
- transportabls tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
- mīksts tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām)
- negluds tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu); tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu)
- noraudāt tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju); saraudāts
- bruņots tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots
- činkstulis tāds, kurš bieži mēdz raudāt
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības
- stratēģiskie ieroči tālās distances un starpkontinentālās raķetes, kas parasti apgādātas ar kodolieročiem
- tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
- plānotājs tas (piezīmju grāmatiņa, ierīce, programma), kas palīdz plānveidīgi izstrādāt kā (piemēram, dienas, nedēļas) gaitu, secību
- iesācējs tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu
- ielaidums tas, kas (papildus) iestrādāts (kur iekšā)
- svaigēdājs tas, kas ēd svaigus, termiski neapstrādātus produktus
- iepirkums tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> [iepirkt]{s:2395}
- kapelēt Taupīt, apgādāt
- dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā)
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs
- dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
- šķirošanas platforma tehnisko līdzekļu un iekārtu komplekss sīksūtījumos pārvadāto kravu šķirošanai un komercoperāciju veikšanai
- tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas
- nestingrā atgrieze teksta rindiņas pārtraukšana, ko veic teksta apstrādātājs, ja nākošais vārds teksta rindiņā iesniedzas lappuses malā. Kad dokuments tiek drukāts. nestingrā atgrieze tiek pārvērsta printera rindiņas beigu kodā
- ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā
- karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
- PAL sistēma televīzijas krāsu sistēma, kas, uzlabojot NTSC sistēmu, izstrādāta VFR 1963. g.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā); apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus
- brēkuļot Tēlot brēkuli, bļauri; bļaut, raudāt
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem
- teļāda Teļa āda (parasti izstrādāta)
- reģionālisms Tendence vairāk rūpēties par kādu vienu (parasti savu) novadu, reģionu, nevis gādāt par visas valsts interesēm; tieksme pēc reģionālas autonomijas
- mandātteritorija teritorija (bijusī kolonija), kas pēc 1. pasaules kara ar Tautu Savienības mandātu nonāca atsevišķu uzvarētāju valstu pārvaldīšanā; tagad tās visas ir neatkarīgas valstis
- tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku
- bulgurs Termiski apstrādāti šķelti kviešu graudi
- nokodināties Termiski apstrādāties (par sēklām), lai iznīcinātu mikroorganismus
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā
- zaļš Termiski neapstrādāts
- notēst Tēšot apstrādāt (kā) virsmu
- izairdināties Tiekot apstrādātam, kļūt irdenam (par augsni)
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi
- jēlopijs Tikko ievākts, neapstrādāts opijs
- jēls Tikko novilkts, neapstrādāts (par dzīvnieka ādu)
- tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti
- vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku
- diabētiskā retinopātija tīklenes pārmaiņas diabēta gadījumā - sīki punktveida asinsizplūdumi, mikroaneirismas, asi norobežoti punktveida eksudāti un atslāņošanās
- aiziet tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem)
- atnākt tikt atsūtītam, atgādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.)
- būt godā tikt godātam. cienīt
- sanākt tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā)
- nākt tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes)
- iznēsāties tikt izplatītam, pārnēsātam, nogādātam (daudzās vai visās vietās)
- veidoties tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem)
- sarasties tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā; tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu)
- pienākt tikt piesūtītam, piegādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.)
- dasadabāties tikt sagādātam
- spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles
- akcepttests Tirgus pieprasījuma analīzes metode, kas palīdz noteikt testējamo personu vēlmi iegādāties noteiktu preci un šīs vēlmes līmeni
- iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu
- toksoplazmīns Toksoplazmu antigens, ko iegūst no inficētu peļu peritoneja eksudāta; lieto ādas raudzēm toksoplazmozes diagnozes noteikšanā
- iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju)
- transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas
- konosaments transportdokuments, ko kravas pārvadātājs (kuģa kapteinis vai pilnvarots tā pārstāvis) izsniedz kravas nosūtītājam un kas apliecina, ka krava pārvadāšanai pieņemta
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt
- attransportēt Transportējot atgādāt šurp; transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
- aiztransportēt Transportēt prom; transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana ar mērķi to kaut kur nogādāt
- dzīšana transportlīdzekļa pārvietošana, to vadot, ar mērķi to kaut kur nogādāt
- mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija
- čempuroties Tūļāties, kūtri strādāt
- mičerēties Tūļāties, lēnām strādāt
- tumušļāties Tūļāties, lēnām strādāt
- varkšīties Tūļāties, neveikli strādāt
- varkšķīties Tūļāties, neveikli strādāt
- pidžināties Tūļāties, slinki strādāt
- čīkot Tūļīgi strādāt
- mūdžoties Tūļīgi strādāt
- mušāties Tūļīgi strādāt
- ķerzāties Tūļīgi strādāt, vilcināties
- ķēgot Tūļīgi vai neveikli strādāt
- knurbāties Tūļīgi, nelabprāt strādāt
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums
- priekšsildenis Tvaika katla ūdens padeves iekārta, kas ar atstrādāto tvaiku daļēji sasilda katlam pievadāmo ūdeni
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%
- hidropss Ūdenssērga, šķidruma (transsudāta) uzkrāšanās audos vai ķermeņa iekšējos dobumos
- endosonogrāfija Ultrasonogrāfijas veids, kad ultraskaņas avots ir iestrādāts elastīgā endoskopa optiskās šķiedras galā, tā dodot iespēju to ievadīt kāda orgāna lūmenā
- uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu)
- uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.)
- uzstrādāt Uzart un apstrādāt
- uzdaiņot Uzdziedāt
- uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas
- uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot
- uzziņģēt Uzdziedāt; uzdziedāt ziņģes
- uzdrasāt Uzjautrināties, uzdziedāt
- atsapūtināties Uzlaboties (par papuvē atstātu, arī kādu laiku neapstrādātu zemi)
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt
- dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības
- dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības
- pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt
- komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū
- aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
- aprakt Uzrokot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
- iebalsot Uzsākt dziedāt vai uzdot (norādīt) toni
- uzvilkt Uzsākt dziedāt; uzdziedāt
- uzpelnīties Uzstrādāties
- uzpūlēties Uzstrādāties
- aizdienēt Uzstrādāties, tikt uz augšu
- vedalēt Vadāt
- vodot Vadāt
- vadināt Vadāt (1)
- apvadāt Vadāt apkārt
- apvadīt Vadāt apkārt
- vazināt Vadāt, likt iet (kur, uz kādu vietu, kam līdzi)
- blods Vadātājs
- blūds Vadātājs
- vadula Vadātājs
- vadulis Vadātājs
- vaduls Vadātājs
- vadāksnis Vadātājs (2)
- vadāznis Vadātājs (2)
- naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku
- prozekutors Vadātājs, sūdzētājs
- reāllaika straumēšanas protokols vadības procedūra, kas izstrādāta, lai paaugstinātu audio- un videodatu apraides efektivitāti lielām lietotāju grupām, straumējot datus pa internetu
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko
- dzīt vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur
- pārvadīt Vadot atgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā)
- gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt
- tūtot Vaimanāt, raudāt
- paikstēt Vaimanāt, žēloties, raudāt
- gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt
- iedziedāties vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās)
- izgodāt vairākkārt godāt (kādu kā)
- izgodēt vairākkārt godāt (kādu kā)
- izgodīt vairākkārt godāt (kādu kā)
- aizkravāt vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt
- pienasāt vairākkārt nesot, piegādāt
- pienēsāt vairākkārt nesot, piegādāt
- savadāt vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku)
- pievadāt vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem; lodāt (2)
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1)
- aizvadāt Vairākos paņēmienos vedot, aizgādāt (kur, uz kurieni)
- atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu
- atpūsties vairs nestrādāt, arī nebūt darba attiecībās (par veciem cilvēkiem)
- uzdot toni vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas
- ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt
- krēba Vājš strādātājs
- aizvākt Vākt prom; aizgādāt, pārvietot (uz kurieni)
- izvalcēt Valcējot pilnīgi apstrādāt
- Java datu bāzes savienojamība valodā _Java_ izstrādāto sīklietotņu standartpiekļuve _Java_ datu bāzēm
- servera aktīvā lappuse valodas HTML lappuse, kas ietver vienu vai vairākas mazas iegultas programmas (skriptus) un kas tiek apstrādāta globālā tīmekļa serverī, pirms attiecīgo lappusi nosūta lietotājam; tā ir līdzīga saskarnes CGI lietojumprogrammai, kurā visas iekļautās programmas, kas tiek izpildītas serverī, parasti veido lietotājam piemērotas plappuses
- stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
- sociālā politika valsts institūciju izstrādāta stratēģija un veiktie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku ekonomisko un sociālo aizsardzību
- mašīnu un traktoru stacija valsts lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu
- monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.)
- nacionālā klasifikācija vai klasifikators valsts vajadzībām izstrādāta un apstiprināta klasifikācija vai klasifikators
- tranzītvalsts valsts, caur kuras teritoriju, prece tiek nogādāta pie patērētāja citā valstī
- gaņģis Vaļinieks, kas dzīvo pie viena saimnieka, bet iet strādāt arī pie citiem; dzērājs, kas krogū iet no viena pie otra, dzērienus diedelēdams
- masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu
- Parsivals varonis viduslaiku teikās, plaši aprakstīts un apdziedāts
- vatierēt Vatēt - iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā)
- peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām
- ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu
- atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt; vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam)
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kuri iekšā)
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko); nogādāt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām cilvēkus)
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām, piemēram, preces); vest un novietot (daudzās vai visās vietās)
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli) lejā (no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to)
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to)
- pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko)
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
- pārvadāt Vedot (cilvēkus ar transportlīdzekli), nogādāt (tos) uz citu vietu; nogādāt (cilvēkus) uz citu vietu (par transportlīdzekli)
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom
- atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp; vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- pārvadāt Vedot (piemēram, preces ar transportlīdzekli), nogādāt (tās) uz citu vietu; nogādāt (piemēram, preces) uz citu vietu (par transportlīdzekli)
- pārvest Vedot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); atvest (kādam ko)
- pievest Vedot nogādāt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
- pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību)
- pievesties Vedot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vedot sagādāt sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
- apdzīt Vedot, stumjot, nesot u. tml. nogādāt zem kā
- rustikalizēt veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā
- ligzdot veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem)
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem; gatavot ar šādu metodi
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm
- sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā
- taisīt Veidot, izstrādāt (piemēram, noteikta satura, arī formas, tekstu, secinājumu)
- izasvaidīties Veikli strādāt; strauji kustēties
- retušēt veikt (kā) retušu; pielabot; attēlu apstrādāt, tajā pielabojot vai izceļot kādus elementus
- griezt veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu)
- spēlēt veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties
- džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības
- mažoritārās vēlēšanas vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- ievilkt Velkot nogādāt (kur) - par transportlīdzekli
- davilkt Velkot nogādāt, aizgādāt līdz kādai vietai
- pārvilkt Velkot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties
- aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
- atvelt Veļot atgādāt šurp; veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā
- pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā)
- aizvest Vest prom; vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- apvažot Vest, vadāt apkārt
- videostandarts VGA videostandarts, kas izstrādāts _IBM PS/2_ datoriem un papildina sava priekšgājēja - videostandarta EGA - iespējas
- videostandarts MCGA videostandarts, kas izstrādāts _IBM PS/2_ modeļiem 25 un 30
- videostandarts MDA videostandarts, kas izstrādāts firmas _IBM_ personālajiem datoriem un paredzēts izmantošanai tikai vienkrāsas teksta režīmā, nodrošinot visai augstu izšķirtspēju 720x350
- videostandarts Hercules Graphics videostandarts, kas saderīgs ar videostandartu _MDA_ un dod iespēju strādāt ne tikai vienkrāsas teksta, bet arī grafikas režīmā ar izšķirtspēju 720x348
- menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot
- Ķīnas māli viela (tehnoloģiski apstrādāts māls), ko lieto par iekšķīgo absorbentu saindēšanās gadījumā
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā)
- personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem)
- vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt)
- vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt)
- translācija vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana ekvivalentā programmā, kas uzrakstīta citā programmēšanas valodā
- atdziedāties Vienam otru apdziedāt
- agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī
- desu masa viendabīgā saistītā masā sastrādāta gaļa, sāls, garšvielas, ūdens un ūdeni saistošas vielas
- all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu
- graudojums vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta
- tīkls Datapac viens no pirmajiem koplietošanas pakešu komutācijas tīkliem pasaulē, kas izstrādāts Kanādā. Resursdatora pievienošanai izmantots protokols X.25, bet citi koplietošanas datu pārraides tīkli pievienoti ar protokolu X,75 palīdzību
- stellaža viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu
- mesli viens no veidiem, kā pārstrādātājs iegūst izejvielas, neizdodot līdzekļus, pēc tam gala produktu atdodot piegādātājam un saņemot no tā samaksu par pārstrādi
- sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
- mitridātijs viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats
- nočņiks vieta, kur naktī var iegādāties alkoholu
- riteņkrogs vieta, kur no spekulanta var iegādāties degvīnu (parasti piegādātu ar velosipēdu)
- dzertuve vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus; arī krogs
- rakelēties Vietām nedaudz rakt, pielīdzināt, atkal rakt, apstrādāt zemes virskārtu
- mukņīt Vilcinoties, kūtri, tūļīgi strādāt
- apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- tembīt Vilkt, celt, arī smagi strādāt
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets
- apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals
- elektroniskā pasāža virtuāla iepirkšanās vieta, kur var pārlūkot un iegādāties dažāda rakstura un dažādu firmu produktus un pakalpojumus
- aizvirzīt virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu
- slinkums vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās
- vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns
- ievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), ievest (kur iekšā); vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā)
- pārvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pārvest (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- izvizināt Vizinot izvadāt (ar transportlīdzekli pa daudzām vai visām vietām); vizinot aizvest (uz kādu vietu)
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku
- kora balsis vokālo izpildītāju partiju nosaukums; dažkārt arī kora dziedātāji
- čīkstzābaki Zābaki, kuros iestrādāts čīkstošs materiāls; čīkstoši zābaki
- apzāģēt Zāģējot apstrādāt
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu)
- zaldāti Zaldāts
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
- resorbents Zāļu līdzeklis, kas veicina eksudāta uzsūkšanos
- nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
- zemes urķis zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks
- vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā
- būvpienākums Zemes valdītāja vai nomnieka pienākums pa daļai vai pilnīgi gādāt par zināmu celtņu vai celtnes uzturēšanu vai jauncelšanu
- rešņi zemos toņos (rūkt, dziedāt)
- agrežē Zinātniskais grāds Francijā, Beļģijā un dažās citās valstīs; dod tiesības strādāt par docētāju licejā vai universitātē
- zin. kand. zinātņu kandidāts
- zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta)
- ķinīt Zivis tīrīt, izķidāt
- ķīnīt Zivis tīrīt, izķidāt
- cetija zvirbuļveidīgo kārtas cetiju dzimtas dziedātājputns ("Cettia cetti")
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vārna Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi, 26-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
- vālodze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- mušķērājputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - 8-25 g), \~260 ģinšu, >1400 sugu, ko iedala 13 apakšdzimtās, Latvijā konstatētas 4 apakšdzimtas
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas
- bārdzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Panurinae"), 3 ģintis, 19 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi
- vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas
- plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem)
- matainais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus hottentotus")
- melnais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus macrocercus")
- raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus")
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- ķeģis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Acanthis"), nelieli dziedātājputni, 6 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines")
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
- vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu
- raudāt gaužas asaras žēli raudāt
- raudāt rūgtas asaras žēli raudāt
- raudāt rūgtas (arī gaužas) asaras žēli raudāt
- dverkstēt Žēli raudāt
- špinkstēt Žēli raudāt
- vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu)
- kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalvām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte
dāt citās vārdnīcās:
MEV