aprakņāt
aprakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprakņāju | aprakņājam | aprakņāju | aprakņājām | aprakņāšu | aprakņāsim |
| 2. pers. | aprakņā | aprakņājat | aprakņāji | aprakņājāt | aprakņāsi | aprakņāsiet, aprakņāsit |
| 3. pers. | aprakņā | aprakņāja | aprakņās | |||
Pavēles izteiksme: aprakņā (vsk. 2. pers.), aprakņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprakņājot (tag.), aprakņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprakņātu
Vajadzības izteiksme: jāaprakņā
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
1.1.Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu).
1.2.Uzrakņājot (zemi), apkopt (kokus, krūmus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet ārā viņa rūpīgi izpētīja un aprakņāja katru laukumiņu, kuru kaut kādu iemeslu dēļ nebija noklājis sniegs.
- piemēram nakts laikā ap māju aprakņāts.
- Mēnešiem ņurcīties pa vienu krustojumu, aprakņāt visas apkārtnes ieliņas un darīt to visu VIENLAICĪGI, vienu darbu nenodarot līdz galam, var tikai @ # $ # % ^ .
- 1945. gada 11. septembra vēstulē [vēstule glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā Veronikas Strēlertes kolekcijā] viņš Veronikai Strēlertei rakstīja: " Vakar aprakņāju prāvus laukus [strādāja pie dārznieka] un pēc tam iestādīju atkal ap 1000 zemeņu.