rukāt1
rukāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rukāju | rukājam | rukāju | rukājām | rukāšu | rukāsim |
| 2. pers. | rukā | rukājat | rukāji | rukājāt | rukāsi | rukāsiet, rukāsit |
| 3. pers. | rukā | rukāja | rukās | |||
Pavēles izteiksme: rukā (vsk. 2. pers.), rukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rukājot (tag.), rukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rukātu
Vajadzības izteiksme: jārukā
Enerģiski, ar sparu strādāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav pat laika meklēt, ja godīgi, jārukā visu laiku.
- Turklāt starp mums ir daudz tādu, kas patiešām 'rukā'.
- Te baigi fiziski jārukā un gudri jābrauc, lai rastu neizbrauktākās vietas.
- Viens rukātu, un pārējie sūtītu sīkos bērnudārzā uz haļavu.
- Viena no redzamākajām, kas riktīgi rukā, ir Laima," secinājis Gunārs.