rūtot2
rūtot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūtoju | rūtojam | rūtoju | rūtojām | rūtošu | rūtosim |
| 2. pers. | rūto | rūtojat | rūtoji | rūtojāt | rūtosi | rūtosiet, rūtosit |
| 3. pers. | rūto | rūtoja | rūtos | |||
Pavēles izteiksme: rūto (vsk. 2. pers.), rūtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūtojot (tag.), rūtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūtotu
Vajadzības izteiksme: jārūto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es zinu, ka uz rūtotajām lapām paliks mana dzimšanas diena.
- Ja platplecainais Ērglis sarkani rūtotajā kreklā sakustētos, burvība būtu prom.
- Patiesi – tur kalnā tās jau rādīja savu sūnu rūtoto jumtu.
- Rūto majonēzi, sastrīpo sviestmaizi, uzliec kartupeļiem majonēzes cepurīti.
- Melnbalti rūtotais karogs nozīmē, ka šī sesija vai sacīkste ir beigusies.