rutks
rutks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rutks | rutki |
| Ģen. | rutka | rutku |
| Dat. | rutkam | rutkiem |
| Akuz. | rutku | rutkus |
| Lok. | rutkā | rutkos |
rutkiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rutkiņš | rutkiņi |
| Ģen. | rutkiņa | rutkiņu |
| Dat. | rutkiņam | rutkiņiem |
| Akuz. | rutkiņu | rutkiņus |
| Lok. | rutkiņā | rutkiņos |
1.Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
Stabili vārdu savienojumiVesels kā rutks.
- Vesels kā rutks frazēma — pilnīgi vesels
2.Šī auga sakne.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nosaka cilvēka pašizjūtu sociālā vidē ( Rutka, 2010).
- Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
- Tie, protams, ir bez efekta," sacīja Rutka.
- "Rutks" apkopoja bezmaksas izkustēšanās iespējas Rīgā un tās tuvumā.
- Sēj melnos rutkus, rudens šķirņu redīsus, rāceņus un turnepšus.