svirlītis1
svirlītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svirlītis | svirlīši |
| Ģen. | svirlīša | svirlīšu |
| Dat. | svirlītim | svirlīšiem |
| Akuz. | svirlīti | svirlīšus |
| Lok. | svirlītī | svirlīšos |
Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ekskursijā uz Sātiņu zivju dīķiem Saldus reģistrēts šogad agrākais svirlīša novērojums.
- Svirlītis ir izteikts gājputns un ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
- Svirlītis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs dažādu tipu mežos.
- Svirlītis ir viens no visvieglāk atpazīstamajiem ķauķīšiem, jo ir košāks un krāsaināks.
- Vislabprātāk svirlītis mājo mežos ar dažāda vecuma kokiem, nelielām upītēm un tērcītēm.