Paplašinātā meklēšana
Meklējam gal..
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- augstais (arī smalkais) gals
- Banažu gals
- beigu gals
- biezais gals
- gaisa gals
- gals (vai) klāt
- kā īkšķa gals
- ka vai galam gals
- kalpu gals
- Kuģa Gals
- labais (arī labs) gals
- labais gals nav
- lejas (arī otrs, resnais) gals
- maisam gals ir vaļā
- Melnais gals
- naža gals
- nezināms gals
- otrs (arī lejas, resnais) gals
- paceļamais gals
- pastāvīgais sienamais gals
- pienāk (kam) gals
- prastais (arī zemais) gals
- resnais (arī lejas, otrs) gals
- resnais gals
- saimes gals
- sākuma gals
- sākums un gals
- smalkais (arī augstais) gals
- šņores gals
- Stacijas gals
- tīrais negals (retāk gals)
- Vācas gals
- vācu gals
- visam gals
- zemais (arī prastais) gals
Atrasts skaidrojumos (9999):
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- špice (Koka) galotne.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- menza (Studentu) kopgalds; azaids.
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- ferio 1. slēdzienu figūras 4. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- festino 2. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- ferison 3. slēdzienu figūras 6. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- fesapo 4. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- Ā Ā Muns - maiju kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras.
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- galīgs automāts abstrakts automāts ar galīgu stāvokļu kopu.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
- dzenolis Adatas gals.
- dzenols Adatas gals.
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts.
- kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji.
- dermocybe Ādgalves.
- kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea").
- sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea").
- asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea").
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
- tulis Aira platais (lāpstas) gals.
- tullis Aira platais gals, lāpstiņa.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- Trichocephalus ovi aitu matgalvis.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
- aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops.
- azgalds Aizgalds (1).
- aizdors aizgalds (kūtī).
- ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķērcis Aizgalds cūkām.
- daņģis Aizgalds cūkkūtī.
- gards Aizgalds kūtī.
- gurba Aizgalds, kur ievieto lopus.
- gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto.
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī).
- aizdārs Aizgalds.
- aizgalde Aizgalds.
- aizgaldis Aizgalds.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
- pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā.
- pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā.
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba.
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
- zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal").
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
- pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums.
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā "Tirane"), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386 tūkstoši iedzīvotāju.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- r Alfabēta divdesmit piektais burts; sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām.
- d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- menza Altāra galds vai tā virsma.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
- gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis.
- dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
- pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti.
- sirdszālīte Anagallis.
- stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli).
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata.
- eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem.
- anetols Anīsa un fenheļa eļļas galvenā sastāvdaļa.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
- rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
- apakšgals Apakšējais gals.
- lejasgals Apakšējais gals.
- lejgalis Apakšējais gals.
- zemgalis Apakšējais gals.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- phrynocephalus Apaļgalves.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
- pupķins apaļš uzgalis.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
- reoskops Aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops.
- galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
- cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- apgalvji Apaušu galvas daļa.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- trumpēt Apcirst koka galotni.
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- iegalis Apdedzis malkas gals.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
- Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
- Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
- Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals".
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
- Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
- Jaunzāģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lībieškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Silavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
- Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Aizklāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā.
- Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
- Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā.
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā.
- Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
- Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Augstikalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Čumine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Grebeiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Juzupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Klopotova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Ļetki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Lītaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Maļejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Maļiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Mediņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Micāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Nirīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Palsinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pesčanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Petuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Steivanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Teļakalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Uļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Uškaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vecināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vidne Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vovernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Aļhovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Apari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Bolbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Bondarevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Boriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Cerkovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Deičmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Garanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Gurilišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Keidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Komulteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kraupeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kukuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kurtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Lukna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mežalovnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mežasorgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Mihejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Odotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pedeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pilveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Pivteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Rjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Skromelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Spočinoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Stirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Studeni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Subinaite Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Uļjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Žabrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
- Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Galtene Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Mazsēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Ģibzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Elkšķene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lielirbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lodes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lūžņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Oviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Platene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Druviņas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lašupes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Mežmalas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Ogre Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Ciemupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Marientāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ciskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Dokupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- Aglyuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski.
- Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski.
- Rībeni Apdzīvotās vietas "Riebiņi" nosaukums latgaliski.
- apnāvīt Apgalēt.
- apgalvienis Apgalvene.
- apgalvines Apgalvene.
- apgalvinis Apgalvene.
- apgalvnieks Apgalvene.
- apgale Apgalvenis.
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- kails apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- litota Apgalvojums, kas izteikts, noliedzot pretējo.
- afirmācija Apgalvošana, apstiprināšana.
- sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties).
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- afirmēt Apgalvot, apstiprināt.
- dievoties Apgalvot, apzvērēt.
- nomienoties Apgalvot, apzvērēt.
- apgalvāt Apgalvot.
- apliecināt Apgalvot.
- uzstāvēt Apgalvot.
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- spurte Apiņu galviņa.
- sprodze Apiņu ziedgalviņa.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti.
- vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija.
- pakausis Apmatojums uz šīs galvas daļas.
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās; arī skice, pirmuzmetums.
- saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes.
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai.
- nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam.
- apknabināt Apstrādāt ar pirkstu galiem.
- priekšapstrāde apstrāde, kas tiek veikta pirms galvenās apstrādes
- pēcapstrāde apstrāde, kura tiek veikta pēc galvenās apstrādes
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
- viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu).
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
- patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados.
- gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos.
- cepurains Ar cepuri (galvā).
- cepurots Ar cepuri (galvā).
- vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- abgalīgs Ar diviem vienādiem galiem.
- abigals Ar diviem vienādiem galiem.
- cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
- elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- gaišmatains Ar gaišiem matiem (par galvu).
- streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
- apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
- cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
- galenisks Ar galu uz leju; ar galu perpendikulāri (kā) virsmai.
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- galvup Ar galvu uz priekšu; kūleniski.
- garmatains Ar gariem matiem (par galvu).
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- ironicamente Ar ironiju, zobgalīgi.
- ironico Ar ironiju, zobgalīgi.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- makrocefāls Ar lielu galvu, lielgalvains.
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- iebauze Ar matiem nosegtā galvas daļa.
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- nagažāt Ar nagu nogalināt.
- nagažot Ar nagu nogalināt.
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
- saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas.
- sakņubināt Ar pirkstu galiem sagatavot.
- piepļikstināt Ar pirkstu galiem viegli piedauzīt.
- plānmatains Ar plāniem matiem (par galvu).
- rezgalisks Ar resno galu priekšpusē.
- saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
- rūsganmatains Ar rūsganiem matiem (par galvu).
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- vārīt Ar šāvienu nogalināt.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- spiciski Ar tievo galu uz priekšu.
- spiciskis Ar tievo galu uz priekšu.
- trīskaulu Ar trim kauliem apzīmēts; miroņgalva.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- notars Ar zāli apaudzis pagalms; nora.
- zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- ārgals Ārējais gals.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi).
- apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
- piņons Arhitektūrā izgreznojums trijstūra veidā, kas nobeidz sienas augšgalu.
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā.
- feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- kanēļaldehīds Aromātisks nepiesātināts aldehīds, kanēļa ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa.
- eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās.
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- arteriotomija Artērijas atvēršana, galvenokārt asiņu nolaišanai.
- maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna.
- brucināt Asināt (izkapti) ar galodu.
- šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem.
- hematencefālija Asins izplūdums galvas smadzenēs.
- encefalēmija Asins sastrēgums galvas smadzenēs.
- encefalorāģija Asinsizplūdums galvas smadzenēs.
- Dermocybe semisanguinea asinssarkanā ādgalve.
- onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
- asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
- cefalēmija Asiņu pieplūdums galvā.
- filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- šņubis Ass gals.
- rags Ass, izliekts (kā) gals.
- asgalīgs Ass; tāds, kam ir ass gals.
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus").
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
- Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
- astagalis Astgals.
- astagals Astgals.
- astesgals Astgals.
- astgalis Astgals.
- astigalis Astgals.
- astīgalis Astgals.
- astigals Astgals.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija.
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski.
- Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
- Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski.
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski.
- Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
- ašči Ašķi, ašķu gali.
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
- Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski.
- Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski.
- Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres).
- atkratīt galvu atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
- galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas.
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt.
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- dekapitēt Atdalīt galvu no ķermeņa.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- atgalīgi Atgalīgs.
- atgāle Atgalve.
- atgalvis Atgalvene.
- govs aste atiris troses gals.
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis.
- agons Atiskās komēdijas galvenā daļa.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- no jauna, arī par jaunu atkal, vēlreiz; no sākuma, no gala.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta).
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
- klaņas Atkārtoti mājieni (ar galvu).
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
- Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
- nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- retrogrādā amnēzija atmiņas trūkums par kādu posmu pirms galvas smadzeņu traumas.
- amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
- pārgalviski Atmuguriski pāri galvai.
- čūderiski Atmuguriski, pa galvu, pa kaklu.
- Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- atšiept Atplīst (par apavu purngalu).
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- dominēšana atrašanās valdošajā, galvenajā pozīcijā, būšana pārsvarā
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- zizināt Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- zizināties Ātri vicināt vai kustināt pa apli (degošu pagali).
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Lindes parka dīķis atrodas Birzgales pagastā, platība - <1 ha.
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
- Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
- augšējais daņ-tjaņ atrodas galvā epifīzes rajonā.
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m.
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aiznem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
- atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus).
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus).
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu).
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- vienpakāpes atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi kravas lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāru buksēm vai ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi.
- divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums).
- mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim.
- garums Attālums no viena gala līdz otram.
- spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens.
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- dzimumu attiecības attiecības un mijiedarbība starp dzimnumiem, galvenokārt personiskajā vai sociālkultūras līmenī.
- kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām.
- bazilobregmatisks Attiecīgs uz galvaskausa pamatu un zodu.
- bazikraniāls Attiecīgs uz galvaskausa pamatu.
- endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
- etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- dicefālija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divas galvas.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- dženga attīstoša galda spēle - klucīši, no kuriem tiek būvēts tornis.
- kanifasbloks Atvāžams bloks, kurā ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci.
- neiropors Atvere embrija nervu caurules galā.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
- konsole Atvienojams spārna gals.
- atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
- sīkrakstainais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, dažādi kombinējot galvenos un atvasinātos pinumus.
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas.
- aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- dzebra Audums, kura audi pagarināti un gali atstāti ārpus auduma kā pušķi.
- cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai.
- ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali.
- paratelioma Audzējs krūtsgala apvidū.
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks.
- kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals.
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
- miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra.
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu.
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu.
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām.
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm.
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji.
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva.
- anencefālis Auglis, kam nav galvas smadzeņu.
- omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
- tricefālis Auglis, kuram ir trīs galvas.
- cefalomels Auglis, kuram pie galvas ir ekstremitāte.
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana.
- bazilīze Augļa galvaskausa pamata sadragāšana patoloģiskās dzemdībās.
- sfenotripsija Augļa galvaskausa pamata sadragāšana.
- transforācija Augļa galvaskausa perforācija.
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
- cefalotripsija Augļa galvaskausa sadragāšana patoloģiskās dzemdībās.
- sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī.
- paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā.
- kraniotomija Augļa galviņas perforācija patoloģiskās dzemdībās.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva.
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā.
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā.
- staubēre Augsta vieta kalna galā.
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- kalpaks Augsta, galā šaurāka cepure ar ādas atlokiem.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham).
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- iekapsulēšana Augstāka slāņa protokola kadra galvenes un datu ievietošana zemāka slāņa protokola kadrā.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
- virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība.
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- akr- Augstākais, galīgais; norāda uz locekļiem.
- akro- Augstākais, galīgais.
- virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs.
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
- galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas.
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis.
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
- staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes.
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi.
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski.
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski.
- Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski.
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski.
- Akmynuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukums latgaliski.
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski.
- Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski.
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski.
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
- dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji.
- Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants.
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
- monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas.
- tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
- kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
- kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
- kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
- kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- tops Augšējais (masta, stengas) gals.
- augšgals Augšējais gals.
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
- virsums Augšgals, augšdaļa, virsdaļa.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- skosta Augu jaunie dzinumi, arī galotnes.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- tērkla Aukla ar boju vada tīkla galos.
- rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai.
- nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā.
- spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem.
- recenis Aukstā gaļa, galerts.
- studine Aukstā gaļa, galerts.
- studinis Aukstā gaļa, galerts.
- studzenis Aukstā gaļa, galerts.
- studzinis Aukstā gaļa, galerts.
- studziņš Aukstā gaļa, galerts.
- spudiņi Aukstā gaļa, pagatavota no teļa vai sivēna galvas un kājām, pieliekot garšvielas.
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā.
- Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc raizēm to sauc par aborigēnu pulksteni.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
- Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
- tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
- filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
- ibēri Austrumgruzijas jeb Ibērijas (antīkos avotos lietots nosaukums) senās ciltis, galvenais kodols gruzīnu nācijas konsolidācijā.
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- Galega orientalis austrumu galega.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia").
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
- oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula").
- audinis Austs galvas lakats.
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm.
- ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- vens Automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
- meklētājs Automātisko telefona centrāļu elektromehāniska komutācijas ierīce; galvenās sastāvdaļas ir stators, rotors un slīdkontakti.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- spire Auzu vai cita auga skara; apiņu galviņa.
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals).
- bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
- bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā).
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- torpēdaviācija Aviācija, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. "Baba burun").
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- bādin Bādin pabādis - kļuvis galīgi pretīgs.
- blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
- apeirofobija Bailes no bezgalīgā.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- amfitrihi Baktērijas ar vienu viciņu katrā galā.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā.
- baķgals Baķa gals.
- sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
- šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji.
- pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
- afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes.
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- Galtonia candidans baltā galtonija.
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
- Calocybe leucocephala baltā skaistgalve.
- blanmanžē Baltās gaļas galerts.
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- mice Baltgalvainas govs vārds.
- Dinemellia dinemelli baltgalvas audējputns.
- kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus").
- Gyps fulvus baltgalvas grifs.
- Haliaeetus leucocephalus baltgalvas jūrasērglis.
- Cossypha niveicapilla baltgalvas sārtčakstīte.
- Hydrocotyle leucocephala baltgalvas vairoglape.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- zirga pazīmes balti bezpigmenta laukumi uz zirga galvas vai kājām.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
- Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski.
- Čievesdryva Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķēvesdruva" nosaukums latgaliski.
- Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Svātyune Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Svātiune" nosaukums latgaliski.
- Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski.
- Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem.
- arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
- Arābijas baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum arabicum").
- balansa baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum balansae").
- dižā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum magnum").
- nokarenā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum nutans").
- piramidālā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum pyramidale").
- čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- Kuorklinīki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinieki" nosaukums latgaliski.
- Keni Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Keņi" nosaukums latgaliski.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Mēki Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Mēķi" nosaukums latgaliski.
- Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukums latgaliski.
- Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski.
- Plītinova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Plītinava" nosaukums latgaliski.
- Rāvusola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvusala" nosaukums latgaliski.
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski.
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski.
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski.
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski.
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski.
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski.
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski.
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski.
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski.
- Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
- Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski.
- Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
- Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski.
- Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski.
- Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
- Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski.
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski.
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji.
- Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski.
- Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski.
- Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski.
- Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
- Capurnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Cepurnieki" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Egļusola Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļusala" nosaukums latgaliski.
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski.
- Nagli Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- Kluoni Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" nosaukums latgaliski.
- Posackī Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Posacki" nosaukums latgaliski.
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski.
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski.
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski.
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- šļaubējums Baļķa gala nokantējums.
- šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide.
- krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī).
- strupuļs baļķa gals.
- nogalis Baļķa tievgalis.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- Daka Bangladešas galvaspilsēta (bengāļu val. "Dhaka"), 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- bankas garantija bankas galvojums par sava klienta maksātspēju, kas klientam dod iespēju saņemt kredītu no trešām personām.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai.
- banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās.
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
- rijeklis Barības vada augšgals, rīkle.
- epikardija Barības vada lejasgals starp diafragmu un kuņģi.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski.
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
- gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca.
- augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
- reiz (biežāk reizi) par visām reizēm beidzot; galīgi.
- reizi (retāk reiz) pa visām reizēm beidzot; galīgi.
- reizi (retāk reiz) par visām reizēm beidzot; galīgi.
- reizi (arī reiz) par visām reizēm beidzot; galīgi.
- iegalā Beigās, beigu galā.
- kriška Beigas, cauri, gals.
- pizdohen Beigas, nelabs gals.
- pizģec Beigas, nelabs gals.
- hana Beigas; viss pagalam.
- čušs Beigts, pazudis, pagalam.
- bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos.
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- Zelta lācis Berlīnes kinofestivāla galvenā balva.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa.
- stociks bērnu stāvgaldiņš.
- bērzgaliņš Bērza galotne.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants.
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski.
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski.
- Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski.
- Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
- Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski.
- sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
- vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
- kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
- dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
- purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
- pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
- bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas.
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
- nožņeigt Bez kāda ieroča lēnām nogalināt.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā.
- laserpitium Bezgales.
- aditi Bezgalība; arī matērija (indiešu filozofijā).
- bezgale Bezgalība.
- bezgals Bezgalība.
- nebeidzamība Bezgalība.
- nebeidzība Bezgalība.
- aktīvā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai.
- aktuālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai).
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
- dzelmīgs Bezgalīgi dziļš, ļoti dziļš.
- mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs.
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- bezgala Bezgalīgs (1).
- nebeidzams Bezgalīgs (1).
- mūžīgs Bezgalīgs laikā.
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa.
- bezgalējs Bezgalīgs.
- akefali Bezgalvaiņi; acefali.
- acrania Bezgalvaskausaiņi.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus").
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi.
- Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls bezpeļņas sakaru tīkls, kura galvenais uzdevums ir veicināt brīvtīklu un citu publisko datoru tīklu attīstību valstī, kurā šis tīkls izveidots.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
- Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
- pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
- paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales).
- čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales).
- ūzugals Bikšu staras gals.
- Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski.
- Brenceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Brenteļiški" nosaukums latgaliski.
- Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
- Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
- Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
- Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
- Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski.
- Līpiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļipinišķi" nosaukums latgaliski.
- Panceliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukums latgaliski.
- Reiniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Reiņiški" nosaukums latgaliski.
- Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
- Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
- Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
- Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski.
- stāvokļa mainīgais binārais mainīgais, kuru izmanto galīgo automātu stāvokļu aprakstīšanai.
- binārais vārds bināru ciparu galīga garuma secība.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
- Birsgallen Birzgale.
- gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji.
- smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
- vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji.
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
- Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- birzgals Birzs gals.
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
- pazare Blakus zars lielākajam, galvenajam.
- pazariņš Blakus zars lielākajam, galvenajam.
- pazarītis Blakus zars lielākajam, galvenajam.
- ploci Blaugznas galvā.
- ploksni Blaugznas galvā.
- ploksts Blaugznas galvā.
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
- Cephalozia pleniceps blivgalviņas pumpurzarene.
- retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā.
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Skradeli Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
- toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa).
- galdavāģi Braucamie rati ar sānu galdiem.
- reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram.
- kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu).
- pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra.
- pižiks Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā).
- pagrezot Brīdināt; norāt, kratīt pirkstu, kratīt galvu.
- briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem.
- palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- Brygi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
- Cybuli Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms.
- brokašgalds Brokastgalds.
- brokastgalds Brokastu ēdienreizei servēts galds.
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns).
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
- Molothrus ater brūngalvas govjustrazds.
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
- Gavia stellata brūnkakla gārgale.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- kurtuāzā literatūra bruņinieku un galma literatūra 12.-14. gs. R-Eiropā.
- mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
- Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- Šakra Budisma mitoloģijā - galvenais dievs 33 dievu devalokā.
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires").
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- stāvgalds Bufetes veida galds, uz kura novietoti ēdieni, katrs pienāk un paņem pēc izvēles, t. s. zviedru galds.
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- bultskrūve Bulta (3) - metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi).
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- Vagadugu Burkinafaso galvaspilsēta (fr. val. "Ouagadougou"), 1,15 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
- matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- taustene Burtu saliekamo mašīnu taustiņu galda apzīmējums.
- bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
- bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
- luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās.
- fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
- nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
- uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
- atsašiepties Būt atplēstam (par apavu purngalu).
- krist uz deguna būt galīgi bez spēka.
- zapravļaķ Būt galvenajam kamerā (cietuma).
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
- spēlēt pirmo vijoli būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- galvāt Būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu.
- dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- immāties Būt untumainam, stūrgalvīgam.
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
- svarīgākais Būtība, galvenais.
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
- dekastylos Būve, īpaši antīkais templis, ar 10 kolonnām galvenā skatā.
- dodekastīls Būve, īpaši antīkais templis, ar 12 kolonnām galvenā skatā.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
- nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
- plotnīks būvgaldnieks, namdaris.
- hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā.
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma.
- santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem.
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
- poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- fučikāto Cauri; pagalam; sabeigts.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- cauruļsavienojums Cauruļu galu savienojums, kas nodrošina cauruļvadu izturību un hermētismu.
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
- gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu.
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
- celgals Celis, ceļgals.
- celkaulgals Celis, ceļgals.
- tulms Celms, gals.
- atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni).
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku.
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
- sētas puse celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni.
- cinksla Ceļgala lielā cīpsla.
- činksla Ceļgala lielā cīpsla.
- ceļagals Ceļgals.
- rīduzis Ceļgalu sildītājs.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
- treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi.
- sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
- noceļš Ceļš, kas nogriežas no galvenā ceļa.
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- portlandcements cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- ideāls Centienu augstākais galamērķis.
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
- nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
- baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
- stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu.
- mitra Cepurei līdzīgs galvas pārsējs.
- kerazīns Cerebrozīds smadzeņu audos; tanī ir sfingozīns, galaktoze un lignocerīnskābe.
- bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma).
- serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā.
- cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa.
- vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli").
- ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
- calemes Ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs.
- dimatis Ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- Cybla Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Cibla" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski.
- Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
- Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski.
- palaidine ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
- palaida Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
- palaide Ciema ganāmpulka sapulcēšanās vieta ciema olnīcas galā.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas.
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm.
- fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām.
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds).
- cietpauris Cietgalvis; stūrgalvis.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
- soska Cigaretes gals.
- līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
- pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
- cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē).
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
- šmauksture Cilvēka galva.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
- miroņgalva Cilvēka galvas skelets.
- pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
- erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- Trichocephalus trichiurus cilvēka matgalvis.
- iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
- iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
- encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
- epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
- homicīds Cilvēka vai cilvēku nogalināšana.
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
- makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
- mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
- brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80.
- dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75.
- dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
- brahikefals Cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu.
- pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
- sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
- viņgalietis Cilvēks, kas dzīvo pretējā kādas teritorijas galā.
- durinis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- pienesējs Cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa.
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- pirkstgals Cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu.
- rūtaiņi cimdi ar rūtainiem rakstiem; galdainīši; rūtainīši.
- rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši.
- pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
- Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
- organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
- cirkātgals Cirvja kāta gals.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- valsts ministrs citās valstīs - valdības galva, ikviens kabineta loceklis, ministra vietnieks, valdības galvas vietnieki u. c.
- CMV Citomegalovīrusi.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- aizgaldnīca Cūka, kas aizgaldā tiek nobarota.
- pušgalvis Cūkas galvas puse, parasts Meteņa ēdiens.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
- pārvārte cūku aizgalda aiz vārtiem.
- pārvārta Cūku aizgalda aiz vārtiem.
- pārvārti Cūku aizgalda aiz vārtiem.
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
- Trichocephalus suis cūku matgalvis.
- krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst.
- vienfāzes turēšana cūku turēšana, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur atnešanās aizgaldā.
- divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī.
- trīsfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur trīs dažādās vietās: atnešanās aizgaldā, atšķirto sivēnu kūtī un nobarojamo cūku kūtī.
- aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čada Čadas Republika — valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Tchad"), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
- cemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
- čemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
- čūriski Četriski iet, gulēt; tupus, ar galvu tuvu ceļiem.
- lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga.
- Triglopsis quadricornis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve, arī četrragu jūrasbullis.
- četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem.
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
- čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
- Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils.
- alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts.
- cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts.
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts.
- platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli.
- bismuta rūdas dabiskas minerālvielas, kuras var izmantot bismuta ieguvei, galvenais minerāls bismutīns.
- hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts.
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
- niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts.
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums.
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls.
- vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
- dabūt pa jebaļņiku dabūt pa galvu; dabūt pa muti.
- otorvatsja Dabūt pa galvu.
- Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski.
- Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski.
- piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras.
- klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala.
- agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs.
- pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
- puszobgalīgs Daļēji zobgalīgs.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- ražošanas rīki darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos.
- reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem.
- beņķis Darbagalds.
- stanoks Darbagalds.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- štiks Darbarīks ar smailu galu.
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
- montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
- podnieka virpa (arī ripa) darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai.
- finieru grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finieru gabalu apgriešanai.
- universāls darbgalds darbgalds, kas ļauj apstrādāt dažāda izmēra detaļas un izstrādājumus.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- darbagalds Darbgalds; darbmašīna.
- uzbrukums darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē)
- pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
- garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
- galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1).
- galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (2).
- galvošana Darbība, process --> galvot.
- legalizēšana Darbība, process --> legalizēt.
- legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
- legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
- palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
- modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi.
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
- tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai).
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
- staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
- stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti.
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot.
- datora arhitektūra datora galveno ierīču un funkcionālo bloku apvienojums, kā arī starp tiem esošā vadības un informacionālo sakaru struktūra, kas nodrošina plānoto funkciju izpildi.
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
- tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
- galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju; datnes galvene.
- izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē.
- DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment").
- pakešrežīma terminālis datu galiekārta, kas nodrošina datu formēšanu, nosūtīšanu un saņemšanu pakešu režīmā.
- informacionālie resursi datu galvenie un palīgmasīvi, kas ir nozīmīgi datu apstrādes sistēmas lietotājam.
- datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas.
- DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
- datu (pārraides) tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
- datu tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra.
- datoru tīkls datu pārraides tīkls, ar to savstarpēji saistīto datoru un šai saistībai nepieciešamās programmatūras un aparatūras apvienojums, kas paredzēts mijiedarbības un datu apmaiņas organizēšanai starp attālām reālām galasistēmām; dalītais tīkls.
- galšifrēšana Datu šifrēšana reālā galasistēmā - datu avotā - un atbilstoša datu atšifrēšana reālā galasistēmā - datu saņēmējā.
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
- sateikt Daudz stāstīt, runāt, apgalvot.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
- Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
- dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji.
- Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski.
- Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski.
- Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski.
- samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
- Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
- Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
- pogosts (pyrmais, ūtrais) dāvanu mešana jaunajam pārim (uz galda).
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls.
- kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības.
- cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
- tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
- sist sev pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot, dievoties, apzvērēt.
- sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- ūdenspagale Degoša malkas pagale.
- nodega Degoša skala pārogļojies gals.
- ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
- pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos.
- galjons Dekorēts balkons kuģa priekšgalā.
- Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski.
- Muolinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Uobeliškys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Obeliškas" nosaukums latgaliski.
- Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski.
- Soltuo Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Soltā" nosaukums latgaliski.
- Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski.
- Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski.
- Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski.
- Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
- segnis Deķelis - studentu korporācijas biedru galvassega.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- deseris Dēlis, ar ko norobežo jumta malu mājas galā.
- dēļgals Dēļa gals; nomalis.
- pamija dēļu galu saskares vieta divu solu savienojumā.
- aizgārds Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds.
- aizgoļa Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds.
- zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu.
- nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam.
- aizgaldiņš Dem. --> aizgalds.
- asgalītis Dem. --> asgalis.
- baltgalvītis Dem. --> baltgalvis.
- cāļgalviņa Dem. --> cāļgalva.
- galdene Dem. --> galds.
- galdiņš Dem. --> galds.
- galokniņa Dem. --> galokne.
- galoksniņa Dem. --> galokne.
- galiņš Dem. --> gals.
- galvele Dem. --> galva.
- galviņa Dem. --> galva.
- kramgāliņa Dem. --> kramagalva.
- kramgalviņš Dem. --> kramgalvis.
- miegalīte Dem. --> miegala.
- pirkstgaliņš Dem. --> pirkstgals.
- skangaliņš Dem. --> skangals.
- sproggalvītis Dem. --> sproggalvis.
- sprungaliņš Dem. --> sprungals.
- spurgaliņa Dem. --> spurgala.
- vangalīte Dem. --> vangale.
- zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- makrodemogrāfija demogrāfijas teorētiskā daļa, sintezē mikrodemogrāfisko pētījumu galvenos rezultātus.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- šņūrgalis Desas gals (nosiets ar auklu).
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
- decabranchia Desmittaustekļu galvkāju kārta.
- piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts.
- tiāra diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
- iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata.
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus.
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
- diengale Diengalis.
- Dienvidāfrika Dienvidāfrikas Republika - valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. "Republic of South Africa", afrikandu val. "Republik van Suid-Afrika"), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
- Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
- Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
- Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju.
- Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants.
- Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants.
- Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
- lubu laits dienvidlatgalis.
- Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
- vasarasgals Dienvidu gals (celtnei).
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- agreji Dievgaldnieki.
- komunikants Dievgaldnieks.
- dievagalds Dievgalds.
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku.
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
- diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla).
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks.
- vilciena redzamie signāli diski, karodziņi un lukturi vilciena galvas un astes apzīmēšanai.
- kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus.
- galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- mērķis distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2).
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- galvas smadzeņu lielās puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
- pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību.
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
- divgala Divgalu.
- divgalīgs Divgalu.
- bicepss divgalvainais augšdelma muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā.
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- monauhēns Divgalvains indivīds ar vienu kaklu.
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi.
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
- krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu.
- syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
- starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu.
- bendzelēšana Divu blakusesošu galu sasaistīšana, lietojot buru šūšanas adatu, marlīni vai citu līdzīgu diegu.
- kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai.
- taisnā bendzele divu paralēli blakus novietotu galu (trošu) sasaistījums (notinums ar diegu vai līni).
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni.
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
- šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
- sašūšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi.
- apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī).
- koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- Macracanthorhynchus hirudinaceus dižais kāsgalvis.
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
- Formica execta dobgalvainā mežskudra.
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē.
- acs dobums dobums galvaskausa sejas daļā, kurā atrodas acābols.
- de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- zīme Dokuments, kas apliecina (ko), apgalvo (ko).
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
- fronēma Domāšana; galvas smadzeņu garozas daļa, kurā atrodas domāšanas vai asociāciju centri.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- lācaristi Dominikāņu misijas Latgalē kongregācija 18. un 19. gs.
- Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
- dongals Dona, klaipa gals.
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals.
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals.
- knīblis Dona, maizes klaipa gals.
- Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km.
- pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma.
- piestaiga Doties uz kopēju galamērķi.
- titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- drebelnieks Drebelis, karstgalvis.
- Zileni Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zileņi" nosaukums latgaliski.
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- kurāža Drosme, pārgalvība; lielīga drosme.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- špendele Drošības uzgrieznis ratu ass galā.
- brašība Drošsirdība, pārgalvība, brašums.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu.
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
- sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
- sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
- Baljaoklia Dublina - Īrijas galvaspilsēta ("Baile Átha Cliath"), tās nosaukums īru valodā.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- Gyužys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Givži" nosaukums latgaliski.
- Kerkuži Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
- Uorniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Ornišķi" nosaukums latgaliski.
- Sviliškys Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svilišķi" nosaukums latgaliski.
- Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
- Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski.
- Zeili Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Zeilis Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
- dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama.
- ūķis Dūmu izvades caurums jumtgalē.
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km.
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
- dūrgalans Dūrgalans krekls - krekls bez manšetēm.
- bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais.
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- sekšans Dusmīgs, stūrgalvīgs.
- sekšāns Dusmīgs, stūrgalvīgs.
- pauga Dūša, pārgalvība.
- paugas Dūša, stūrgalvība.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- slaukulis dvielis; arī galda slaukāmais.
- sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
- monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām.
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas.
- sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas.
- sincefālija Dvīņu kroplība, kam raksturīga galvu saplūšana.
- gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā.
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem.
- anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā.
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- aizķerība Dzēlība, zobgalība.
- asa mēle dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
- apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība; izsmiekls.
- aizķerīgs Dzēlīgs, zobgalīgs.
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- Calocybe chrysenteron dzeltenā skaistgalve.
- Solidago virgaurea dzeltenā zeltgalvīte.
- rīkšu zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte.
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
- Motacilla citreola dzeltengalvas cielava.
- Picathartes gymnocephalus dzeltengalvas māņžagata.
- Xanthocephalus xanthocephalus dzeltengalvas melnvālodze.
- Chloropipo flavicapilla dzeltengalvas pipra.
- Regulus satrapa dzeltengalvītis.
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā.
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem.
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos.
- apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- haimogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- hemogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- vedžerēt Dziedāt (kā lakstīgala).
- vizuļot Dziedāt (kā lakstīgala).
- dziedzināt Dziedāt (par lakstīgalu).
- viļļāt Dziedāt (par lakstīgalu).
- vizināt Dziedāt (par lakstīgalu).
- vižulēt Dziedāt (par lakstīgalu).
- ķilināt Dziedāt, pogāt (par lakstīgalu).
- primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas; aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- denudācija Dzimumlocekļa galviņas atsegšana, atbīdot priekšādu.
- balanīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums.
- bulbīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums.
- balanocele Dzimumlocekļa galviņas izspiešanās caur plīsumu priekšādā.
- balanoplastika Dzimumlocekļa galviņas plastiska operācija.
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri.
- balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi.
- fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd.
- glanuloplastika Dzimumlocekļa vai klitora galviņas plastiskā operācija.
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
- pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
- individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
- švērmeles Dzirkstis, uguņi gar acīm (no trieciena pa galvu).
- zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- atriezinis Dzīva būtne, kas staigā ar paceltu galvu.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
- stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- sīkme dzīvnieka zarnas kopā ar galvu un kāju pēdām.
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
- balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
- galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā.
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- kalpgals Dzīvojamās telpas gals, kur dzīvoja kalpi.
- Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- jumper Džempers, pār galvu ģērbjama blūze.
- Džibuti Džibutijas galvaspilsēta (angļu val. "Djibouti"), atrodas Tadžuras līča (Adenas līča daļas) krastā, 642000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju.
- Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
- smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam.
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
- galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
- spēķis Ēdiens no aitas iekšām un galvas.
- spētiķis Ēdiens no aitas vai liellopa, dažkārt arī no cūku iekšām un galvas.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. "Cairo"; arābu: القاهرة, al Qāhirah), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
- makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- Sebaks Ēģiptiešu dievs, kuram bija svēts krokodīls; to iztēloja ar krokodīla galvu; Sebeks.
- Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem.
- Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā.
- Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
- eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem.
- Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m.
- Čeļuskina rags Eirāzijas kontinenta sauszemes galējais ziemeļu punkts Taimiras pussalā, polārā stacija kopš 1932. g.
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas galvenā izpildinstitūcija (viena no vairāk nekā 20).
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
- ambulatorijs Eja aiz galvenā altāra, kuru izmanto procesijām.
- sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- fasāde Ēkas ārējā siena, parasti ar galveno ieeju.
- rāmja ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir lokomotīves galvenajā rāmī (tvaika lokomotīvēm un pirmajām dīzeļlokomotīvēm).
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.).
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu.
- virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
- krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m.
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
- subspeditors Ekspeditors, kam galvenais ekspeditors nodod dažus darbus.
- eskapāde Ekstravaganta, arī pārgalvīga rīcība.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- Mersjē katetrs elastisks katetrs ar divkāršu līkumu galā; lieto prostatas hipertrofijas gadījumā.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- magistrāle Elektrības vada galvenā stieple.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai.
- rokas smalkzāģis elektriskais rokas instruments, ar kuru zāģēšanas procesu var veikt tāpat kā ar galdnieka rokzāģi.
- galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu.
- induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- EEG Elektroencefalogramma - galvas smadzeņu šūnu uzbudinājuma radītā elektriskā lauka pieraksts.
- elektroenerģijas sistēmas dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji.
- elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu.
- elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā.
- nozarlīnija Elektrolīnija, kas atzarojas no galvenās līnijas.
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
- kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai.
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem.
- palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru.
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- mūmijs eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
- cefaloģenēze Embrija galvas attīstība.
- hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ.
- pašpatēriņš Enerģijas daļa, ko patērē enerģiju ģenerējošo vai pārveidojošo galveno iekārtu palīgiekārtas.
- energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu.
- Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā.
- enkura kāts enkura vidusdaļa, pie kuras vienā galā ir tā ragi, bet otrā - šķērsis un gredzens.
- enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča.
- bugenkurs Enkurs, kas pastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā.
- tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (angļu valodā "Asmara"), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.).
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
- aksts ērkšķis, dzelonis, smaile, galotne, putna spalvas pamats.
- kontaktpagalms Erota centra pagalms, kur tiek nodibināti kontakti un norunāti noteikumi starp klientu un prostitūtu.
- eskize Eskīze - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, detaļas neaizskarot.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. "Ītyōpp'ya") platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
- Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.).
- Akaki Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas daļa, agrākā piepilsēta.
- čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
- Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas.
- gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- telomorfoze Evolūcija šauras (galējas) specializācijas virzienā.
- spurgalvis Ezera zivs ar 15 spurām uz galvas.
- ezargals Ezergals.
- Gostyuns Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Gostiņi" nosaukums latgaliski.
- Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski.
- Kumpeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kumpiņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
- Muortyni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mortiņi" nosaukums latgaliski.
- Pontuogi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pontogi" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains; Franopoles ezers.
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
- Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
- Dumblis ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbles ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
- Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
- Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers.
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā.
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers.
- Zemgales ezers ezers Demenes pagastā, platība — 7,4 ha; Lielais Zemgales ezers.
- Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
- Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs.
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
- Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers.
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%.
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m.
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
- Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
- Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m.
- Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
- Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis; Ļaudaru ezers.
- Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers.
- Tulku ezers ezers Ogres novada Ogresgala pagastā, platība - 1,2 ha.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
- Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha.
- Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers.
- Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers.
- Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
- Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha.
- Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Aklis Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha.
- Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha.
- Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
- Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha.
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
- Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
- Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis.
- Silezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers.
- Sūnezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers.
- Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
- Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha.
- Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers.
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
- Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
- Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m.
- Mēlarens Ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. "Maelaren"), platība - 1120 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta - Stokholma; Mēlerens.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri.
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
- ežgalvaiņi Ežgalvīši.
- sparganiaceae Ežgalvīšu dzimta.
- šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama.
- vienkāršā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium emersum syn. Sparganium simplex").
- lielā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium erectum").
- kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama.
- zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama.
- sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum").
- mazā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium minimum").
- ežgalvainis Ežgalvīte.
- ežvārpainis Ežgalvīte.
- sparganium Ežgalvītes.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
- balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu.
- priekšējā fasāde fasāde ar galveno ieeju.
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs.
- ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam.
- dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu.
- karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas galvaspilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē).
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
- sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums.
- bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna.
- road movie filmu žanrs, kurās sižets ir saistīts galvenokārt ar notikumiem ceļā.
- bezdzimumvairošanās Filoģenētiski vecāka nekā dzimumvairošanās un vērojama gk. zemāk organizētām formām; galvenie veidi ir dalīšanās, pumpurošanās, sporoģenēze, veģetatīvā vairošanās.
- arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- drāžamā mašīna finiera ražošanas darbgalds koksnes lokšņu drāšanai no brusas.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
- datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi.
- reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- gonfalonjers Florencē prioru vadītājs, prioru kolēģijas vai sinjorijas valdības galva (no 13. gs.), pilsētas maģistrāta galva (15.-18. gs.).
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
- dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai.
- konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to.
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- magnetostrikcija Formas un lieluma maiņa (galvenokārt feromagnētiķim), kas novērojama, (to) magnetizējot.
- datu posma piekļuves procedūra formātu un procedūru kopums, kas reglamentē datu apmaiņu starp datu ķēdes galiekārtu un datu galiekārtu.
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
- kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām.
- aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni.
- ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu.
- tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
- Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
- Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- etiķroze Franču roze ("Rosa gallica").
- provincroze Franču roze ("Rosa gallica").
- Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
- ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados.
- gala frēze frēze ar zobiem uz cilindriska ķermeņa gala virsmas.
- pirksta frēze frēze ar zobiem uz neliela diametra cilindriska ķermeņa cilindriskās un (vai) gala virsmas.
- šķērskamanas Frēzmašīnas izpildietaise, kas pārvietojas perpendikulāri galda trajektorijai.
- dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī.
- ierobežota funkcija funkcija ar reālām vērtībām, kuras atrodas galīgā intervālā.
- rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
- nepārtraukta funkcija funkcija, kuras argumenta bezgalīgi mazam pieaugumam atbilst bezgalīgi mazs funkcijas pieaugums.
- pilnais diferenciālis funkcijas bezgalīgi mazā pieauguma galvenā (lineārā) daļa
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām.
- Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals.
- gaigalava Gaigala ("Bucephala clangula").
- gaigaline Gaigala ("Buchepala clangula").
- gaidulīte Gaigala, nirpīle.
- gaigaliņa Gaigala, nirpīle.
- gaigaliņš Gaigala, nirpīle.
- gaigalis Gaigala, nirpīle.
- gaigalīši Gaigala, nirpīle.
- gaigalītis Gaigala, nirpīle.
- gaigals Gaigala, nirpīle.
- gaigulis Gaigala, nirpīle.
- Bucephala clangula gaigala.
- gaiguls Gaigala.
- Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
- Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- parastā gaiļsāre gaiļsāru suga ("Echinochloa crusgalli").
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (galvenokārt motora cilindrā vai kompresorā).
- velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā.
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu.
- autopilots gaiskuģa automātiskā lidojuma vadības sistēmas galvenā sastāvdaļa - ierīce, kas automātiski vada gaisakuģi un stabilizē lidojuma kursu, augstumu un ātrumu, saglabājot uzdoto lidojuma režīmu.
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- pneimokrānija Gaiss galvaskausa dobumā; intrakraniāla pneimocēle.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- bismutīns gaiši pelēks minerāls, bismuta sulfīds Bi~2~S~3~, galvenā bismuta rūda.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- in full dress galā tērpā (burtiski pilnā tērpā), visā krāšņumā.
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums.
- vārpstveida galaktika galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
- normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums.
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari.
- galaktiku grupa galaktiku grupējums, kurā ietilpst vairākas galaktikas vai daži desmiti galaktiku.
- superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
- mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
- metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla; metāla galantērija.
- sīkprecnieks galantērijas preču tirgotājs.
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs.
- gala punkts galapunkts.
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes.
- galdgals Galda gals.
- ruika galda nazis (jokojot).
- kūku lāpstiņa galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
- galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
- ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
- abryuss galdauts.
- galda palags galdauts.
- vanki galdiņi koka trauka veidošanai.
- ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus.
- Aeonium tabuliforme galdiņveida eonija.
- galda kalns galdkalns, plakankalns.
- galdniekdarbi galdniecības darbu kopums.
- skrūbeņķis Galdnieka darbagalds.
- kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā.
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
- tamburs Galds, galdiņš.
- sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
- tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
- pilns galds galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
- tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz
- austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis").
- Sodoma un Gomora galēja nekārtība, troksnis, haoss, izvirtība.
- galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu “Ultima Thule”); reizēm tā tiek dēvēta Grenlande.
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts ("Point Barrow"), 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija.
- Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
- melnsimtnieks galēji reakcionāru organizāciju biedrs 20. gs. sākumā Krievijā.
- solipsisms galējs egoisms, egocentrisms.
- ekstrēms galējs; bīstams.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
- Grybolva Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gribolva" nosaukums latgaliski.
- Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
- Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
- Galeola cathcarthii galeolu suga.
- Galeola faberi galeolu suga.
- Galeola falcenori galeolu suga.
- Galeola humblotii galeolu suga.
- Galeola lindleyana galeolu suga.
- Galeola nudifolia galeolu suga.
- krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas.
- tuneļmežs galeriju mežs.
- kopķēzis Galerts no cūkas galvas un kājām.
- aukstā gaļa galerts.
- šilts gaļa galerts.
- krecekļains Galertveida, galertu saturošs.
- pusvējš galfvinds - burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90 grādu leņķī.
- lietotāja galiekārta galiekārta, kas lietotājam dod iespēju izmantot datoru.
- galapeikys galifē bikses.
- galopeja bikses galifē bikses.
- smalkā apstrāde galīgā apstrāde, kurā noņem ļoti planu materiāla kārtu.
- inter finitum et infinitumnon est proportio galīgais ar bezgalīgo nav samērojami.
- negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu.
- pēdējais vārds galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds.
- Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums.
- apnicis kā mannas putra galīgi apnicis.
- šveijā galīgi garām.
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko) galīgi nekā nezināt.
- kā mārks galīgi piedzēries.
- galgaliski Galīgi, beidzot, galu galā.
- līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu.
- mezglu spēki galīgo elementu metodē reducētie spēki mezglu vietās.
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- formālā valoda galīgu simbolu secību kopa, ko apraksta ar precīzi formulētu sintakses likumu palīdzību.
- Rosa gallica gallu roze.
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
- virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
- kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs.
- paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
- sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne.
- derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne.
- galokņa Galotne; galokne.
- galoksne Galotne; galokne.
- galone Galotne; galokne.
- galote Galotne; galokne.
- galotnis Galotne; galokne.
- šņucis Galotne; smaile, priekšgals.
- Pachysandra terminalis galotnes jeb Japānas pahisandra.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums.
- Cordyline terminalis galotņu kordilīne.
- finis gals, beigas.
- galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- galvgals Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
- galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas.
- galvgals Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva; vieta pie šī gala, daļas.
- nogalis Gals, galotne.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans").
- zaļziedu galtonija galtoniju suga ("Galtonia viridiflora").
- pēcpēdiški galu galā, beigās.
- ņemt tornu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- ņemt cilpu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli.
- ņemt vienu kārtu galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli.
- kopfhens Galva (par gudru galvu).
- galva noripo kā kālis galva noripo ļoti viegli.
- ķobe Galva vai galvas daļa.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
- jebalņiks galva.
- smadzeņu pods galva.
- Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga.
- Juncus capitatus galvainais donis.
- elektriskais pols galvaniska elementa, akumulatora u. c. līdzstrāvas avotu pieslēgspaile.
- sausais elements galvaniskais elements, kura elektrolīts ir pusšķidrā recekļveidīgā stāvoklī.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- galvvidus Galvas (1) virspuse; galvvirsa.
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- mezocefālija Galvas formas raksturošanas termins antropoloģijā: galvas garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- galvas tiesu galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
- skareņa galvas lakatiņš.
- skusteņš galvas lakatiņš.
- pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība).
- neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis.
- bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
- smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
- smadzeņu stumbrs galvas smadzeņu daļa bez galasmadzenēm.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
- iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
- augšējais motoneirons galvas smadzeņu garozas neirons, kas vada impulsus no garozas uz smadzeņu stumbra nervu motoriskajiem kodoliem vai muguras smadzeņu priekšējo ragu motoriskajām šūnām.
- smadzeņu puslodes galvas smadzeņu lielās puslodes.
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- cefalotetāns Galvas tetāns, stingumkrampji pēc galvas ievainojuma.
- cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums.
- Pediculus humanus capitis galvas uts.
- smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes.
- kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija.
- encefalocēle Galvaskausa dobums; galvas smadzeņu ventrikuls.
- mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
- galvaskausa indekss galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos.
- autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs.
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa.
- smadziņkauss Galvaskauss, galva.
- galvas kauss galvaskauss.
- galvas nauda galvasnauda.
- galvas pilsēta galvaspilsēta.
- Deivisa kauss galvenā balva gadskārtējās starptautiskās nacionālo izlašu sacensībās tenisā.
- pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus.
- ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
- korso galvenā iela itāļu pilsētā, pastaigu vieta.
- Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m.
- šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze.
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- mājaslapa galvenā tīmekļvietnes lapa, sākumlapa
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
- vadības groži galvenā vadība, vadīšana.
- Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
- pamatnozīme galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
- pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
- mezgla (arī mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- mezgla (ari mezglu) punkts galvenā, svarīgākā daļa, posms.
- altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
- dominante Galvenā, valdošā ideja; galvenā pazīme.
- princips galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.).
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- postuks galvenais gans lielā ciemā, kornīks.
- kornīks galvenais gans lielā ciemā; postuks.
- oglekļa-slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs.
- protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs.
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
- primum mobile galvenais kustības vai darbības avots; pirmkustinātājs (Aristoteļa kosmoloģijā un teoloģijā).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- clou galvenais pievilkšanas, intereses punkts; _burtiski_: "nagla".
- aerofotoainas pamatpunkti galvenais punkts, galvenais satekpunkts, nullsagrozījumu punkts jeb ainas izocentrs.
- pozitīvais varonis galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls.
- varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
- ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām.
- māla duļķe galvenais urbšanas šķidrumu veids, ūdenī uzduļķots māls.
- ģenerāluzņēmējs galvenais uzņēmējs.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- lokomotīve galvenais velkošais spēks.
- mainstream galvenais virziens (uzskatu sistēmā, modē, mākslā, mūzikā u. tml.).
- normāle Galvenais virziens, galvenais izmērs.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens.
- ģenerāls galvenais.
- pamatvilciens Galvenajās līnijās; pamatos, arī galvenokārt.
- apmēram galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu.
- caurviju attīstība galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
- parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
- protagonists Galvenās lomas izpildītājs sengrieķu traģēdijās; galvenais izpildītājs, galvenais dalībnieks.
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
- oranžais punduris galvenās secības K spektra klases zvaigzne.
- sarkanais punduris galvenās secības M spektra klases zvaigzne.
- piektā starjaudas klase galvenās secības zvaigznes.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas.
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa.
- iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām.
- ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
- šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss.
- pa lielākai (arī lielākajai) daļai (arī tiesai), arī lielāko daļu (arī tiesu) galvenokārt; gadījumu vairumā.
- pa lielākai (arī lielākajai) tiesai (arī daļai), arī lielāko tiesu (arī daļu) galvenokārt; gadījumu vairumā.
- pa lielākai daļai galvenokārt; gadījumu vairumā.
- galvenoties Galvenokārt; galvenām kārtām.
- galvenām kārtām (arī galvenā kārtā) galvenokārt.
- gaugals Galvgalis (gultas, guļvietas).
- galgalis Galvgalis.
- piegalve Galvgalis.
- Brassica oleracea var. capitata galviņkāposts.
- kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
- Pelargonium capitatum galviņu pelargonija.
- Polygonum capitatum galviņu sūrene.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu.
- kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā.
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- kefalotoraks Galvkrūtis, kopējā vienībā saplūdušās galva un krūtis zirnekļveidīgiem dzīvniekiem un dažiem vēžiem.
- likt galvu ķīlā galvot (par ko).
- likt galvu uz bluķa galvot.
- likt savu galvu ķīlā galvot.
- storēt galvu izslējis, aušīgi iet.
- head hunting galvu medības - augsti kvalificētu darbinieku meklēšana un pārvilināšana no citiem uzņēmumiem.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām.
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
- Batersta Gambijas galvaspilsētas Bandžulas nosaukums līdz 1973. g.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- Akra Ganas galvaspilsēta (angļu valodā "Accra"), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- Gana Ganas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Ghana"), platība - 238533 kvadrātkilometri, \~24 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Akra, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Kotdivuāru, Burkinafaso un Togo, apskalo Gvinejas līcis.
- jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs.
- gaisteklis Ganu ceļa gals pie kūts vai laidara vārtiem.
- maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
- griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā.
- dosts gara kārts ar zaru galā, ar kuru no kula sacēla garkūļus uz rijas augšas.
- bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
- bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
- bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā.
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
- Kemijoki Garākā upe Somijā (somu val. "Kemijoki"), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- cekulis Garākas spalvas vai mati uz galvas.
- cekuts Garāki mati uz galvas.
- pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā.
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt.
- žurbini Garas, saskaldītas pagales.
- boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- kaceklis Garens instruments ar āķveida galu.
- duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
- šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
- kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
- krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
- kroka Gārgale ("Gavia").
- pakaļkājis Gārgale (novec. "Columbus cristatus").
- dūkuris Gārgale.
- gargāle Gārgale.
- garlaka Gārgale.
- gārlaka Gārgale.
- garlaks Gārgale.
- gavia Gārgales.
- dolihocefālija Gargalvība.
- dolihokefalija Gargalvība.
- izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
- botforti Gari zābaki ar platiem stulmu galiem.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- hemidekortikācija Garozas noņemšana no vienas galvas smadzeņu puslodes.
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
- mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
- linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
- milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
- gustoreceptors Garšas pumpura šūnas; garšas nerva gala aparāts.
- galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
- ass Garuma mērvienība - 2,13357 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); senāk - atstatums starp pirkstgaliem pilnā roku atvēzienā (6-7 pēdas); dažādās valstīs robežās starp 1,6-2,5 m.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
- sētstarpgals Gatves gals.
- mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā.
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
- Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- starpzvaigžņu gāze gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās.
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
- gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi.
- regulētājgēns Gēns, kura galvenā funkcija ir citu gēnu aktivitātes kontrole, tie kodē attiecīgos represorus vai aktivatorus.
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
- eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas.
- minūta Glezniecībā un tēlniecībā mērs, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļu attiecību (galvas garuma 48. daļa).
- kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- glicerīdi glicerīna un taukskābju esteri; augu un dzīvnieku tauku galvenā sastāvdaļa.
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia").
- kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- diagonālie ādas muskuļi gludās muskuļšķiedras sejā, ap krūtsgaliem, padusēs, ap tūpli.
- zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- galaktozīds Glukolipoīds, kurā ir galaktoze.
- dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
- Volvariella gloiocephala gļotgalvainā makstaine.
- phlegmacium Gļotgalves.
- Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla.
- piena virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir piens.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- bolga Govs ar baltu galvu.
- cielava Govs ar baltu galvu.
- cīrole Govs ar baltu galvu.
- aube Govs ar gaišas krāsas galvu.
- mička Govs ar gaišu galvu vārds.
- varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari.
- sieksta Grābekļa galva.
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru.
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- lordleitnants Grāfistes galva un tiesas izpildītājs (Anglijā).
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
- šmuctituls Grāmatās īss titula apzīmējums uz lapas pirms galvenā titula.
- apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- fleksija Gramatiskas (vārda) izmaiņas; arī galotne (vārdam).
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes.
- elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas.
- skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali.
- žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas.
- deguns Graudu, augļu tievākais gals.
- salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters.
- Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski.
- Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
- galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
- Kembridžas gredzens gredzentīkls, kura darbību vada viena galvenā stacija un datus pārraida minipaketēs (40 biti).
- gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali.
- lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
- plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup").
- Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- klīne Grieķu gulta, ko lietoja arī sēdēšanai pie galda.
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu.
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
- Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
- Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs.
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
- simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām.
- Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls.
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
- Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti.
- Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls.
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Priama jaunākais dēls, ko nogalināja Ahilejs.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti.
- hiperboreji Grieķu mitoloģijā - tauta, kas dzīvoja galējos ziemeļos, "aiz Boreja".
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
- Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
- Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls.
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
- Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs.
- Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs.
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu.
- Kikns grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem, ko Odisejs nogalināja.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
- agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
- ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- kraniamfiktomija Grieziens apkārt galvaskausam; dekompresijas metode.
- pievirpošanas grieznis grieznis gala virsmu apstrādei.
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- bulīt Griezt ar nazi, kuram nodilis gals.
- lūvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju.
- pieluvēt Griezt kuģa priekšgalu pret vēju.
- koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi.
- Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā.
- Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
- grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals.
- virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
- griezgalva Grozgalvītis; grieza 3.
- greizgalvis Grozgalvītis.
- grieza Grozgalvītis.
- griezgalvis Grozgalvītis.
- grozgalvis Grozgalvītis.
- šaudīt galvu grozīt galvu.
- sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
- dumbra galva grūta, neatjautīga galva.
- neatģiža Grūtgalvis.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts.
- Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.).
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos.
- Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- pārgudrot Gudrojot, studējot pārpūlēt (galvu).
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
- iegalve Gultas galvas gals; iegalvis.
- iegalvis Gultas galvas gals.
- gaugalis Gultas galvgalis.
- gaugulis Gultas galvgalis.
- gultaskāgalis Gultas kājgalis.
- gultaskājgalis Gultas kājgalis.
- vietasgals Gultasgals.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- Gulbis Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbja ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbju ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni.
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
- mērenais mini gurnģērba garums līdz ceļgaliem, piemēram, mērenā mini mētelis.
- guta Gutaperčas sastāva galvenā daļa, nepiesātināti ogļūdeņraži.
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bisava Gvinejas-Bisavas galvaspilsēta (angļu val. "Bissau"), osta Atlantijas okeāna krastā. 420000 iedzīvotāju (2007. g.).
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
- hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi.
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla.
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm.
- kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem.
- prīsma Ģeometrisks ķermenis ar divi vienādiem un parallēliem galiem, kurus savieno sānēji parallēlogrammi; prizma (1).
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu).
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sanvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
- Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- liela ģimene ģimene (galvenokārt bioloģiskā), kurā ir daudz bērnu; vairākpaaudžu ģimene.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
- ģimenes apvienošana ģimenes locekļu atkalapvienošanās, galvenokārt pēc migrēšanas.
- patriarhs Ģints galva; ciltstēvs (parasti patriarhātā).
- Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
- āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis.
- halligalli Haligali.
- halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
- hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3.
- aldoheksoze Heksoze ar aldehīda grupu, piem., glukoze, galaktoze un mannoze.
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
- pedipalpas helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris.
- heliceras Helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi.
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
- artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda.
- melanchlaini Hērodota minēta tauta, kas dzīvoja Donas augšgalā.
- aloksazīns Heterociklisks savienojums, lipohroma galvenā sastāvdaļa.
- poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-.
- poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
- oksihidrocefālis Hidrocefālis ar smailu galvaskausu.
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos.
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
- Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
- Skanda Hindu mitoloģijā - dieva Šivas un dievietes Pārvatī dēls, kurš piedzima ar sešām galvām, 12 rokām un 12 kājām.
- Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Mēness dinastija hindu mitoloģijā - viena no divām galvenajām valdnieku dzimtām, pie kurām pieder vairākums episko varoņu.
- Lanka Hindu mitoloģijā — sala un pilsēta, rakšasu valsts galvaspilsēta.
- Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- koppensnellers Holandiešu nosaukums malajiešu mežoņu ciltīm Borneo, Sumatras un Filipīnu salās, kam ieradums ienadnieku gūstekņiem nogriezt galvas (holandiešu "galvu griezēji").
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos.
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām.
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu.
- spārna sašaurinājums hordas garuma attiecība spārna centrā un galā.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
- huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
- policentriskās hromosomas hromosomas, kurām centromēra atrodas vienā galā.
- telocentriskās hromosomas hromosomas, kurām centromēra atrodas vienā galā.
- telosinapse Hromosomu savstarpēja saistīšanās ar galiem mitozē.
- hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda.
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas.
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
- veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes.
- kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība.
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
- cefalons Idiots ar lielu galvu.
- slēgtais ieaugums ieaugums, kas iziet uz zāģmateriāla galu, bet neiziet uz sānu virsmu.
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
- Ieķeve Iecava (upe Zemgalē).
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- iekodīgs Iecirtīgs, stūrgalvīgs.
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu.
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
- shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne.
- hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija.
- derancefālija Iedzimta kroplība, kad ir izveidojies kakls, bet nav galvas un smadzeņu.
- atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums.
- asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva.
- eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma.
- aporocefālija Iedzimta kroplība, kurā augļa galva grūti atšķirama no ķermeņa.
- acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
- acefālija Iedzimta kroplība: galvas trūkums.
- acefalopodija Iedzimta kroplība: galvas un kāju trūkums.
- acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums.
- acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums.
- abrahiocefālija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums.
- acefalohīrija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums.
- acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums.
- acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums.
- mikrotēlija Iedzimta krūtsgalu hipoplāzija.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta.
- kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē.
- anencefālija Iedzimts galvas smadzeņu trūkums.
- meroakrānija Iedzimts galvaskausa daļas trūkums.
- notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
- cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- anencefāls Iedzimts kroplis bez galvas smadzenēm.
- amielencefālija Iedzimts muguras un galvas smadzeņu trūkums.
- pantanencefālija Iedzimts pilnīgs galvas smadzeņu trūkums.
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji.
- pārceļošana Iedzīvotāju migrācijas veids, valsts iekšējās kolonizācijas galvenais līdzeklis.
- apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju.
- bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
- čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā.
- iegāznis Iegātnis (zobgalīgi).
- dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
- atmazgāt Ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
- nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
- koloboma Iegūts vai iedzimts defekts, galvenokārt acs apvalkos.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
- relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
- hidroagregāts Iekārta ūdens plūsmas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir hidroturbīna un hidroģenerators.
- vēja elektrostacija iekārta vēja kinētiskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir vēja dzinējs, elektriskais ģenerators, vadības aparatūra un mehānismi, arī būvkonstrukcija un iekārtas saražotās elektriskās enerģijas akumulēšanai; būvē vietās, kur gada vidējais vēja ātrums ir lielāks par 5 m/s.
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā.
- iekšpagalms Iekšējais pagalms.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
- apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
- meitasuzņēmums Iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
- sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits.
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu.
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
- vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai.
- ienērst Iemiegt, ieraut (galvu plecos).
- pamatienākums Ienākuma lielākā, arī galvenā daļa.
- provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
- īskōšona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
- sakurčīties ieraut galvu plecos.
- sprendzbuks Ierīce aitu kūtī, ar ko nosprosto aitas galvu, ja tā nevēlas zīdīt jērus.
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
- cefalometrs Ierīce galvas mērīšanai.
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- kraniofors Ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus.
- kraniometrs Ierīce galvaskausa dimensiju mērīšanai.
- kraniografs Ierīce galvaskausa kontūru projicēšanai uz kādas virsmas.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- remontuars Ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa.
- darbmašīna Ierīce kāda materiāla apstrādei vai kādu izstrādājumu izgatavošanai; darbgalds.
- šļūce ierīce kokmateriālu priekšgalu ievietošanai, tos treilējot.
- podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa.
- mezglu sējējs ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- lielapjoma dzēsējs ierīce, ar kuras palīdzību vienā paņēmienā, bez dzēšanas galviņas izmantošanas, var nodzēst visu magnētiskajā lentē ierakstīto informāciju.
- tahistoskops Ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā.
- dampis Ierīce, iekārta, darbagalds.
- repīters Ierīce, kas atkārto galvenā kompasa datus.
- spīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo galu, to saspiežot.
- ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā.
- televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- protokola pārveidotājs ierīce, ko, apvienojot datoru tīklus, izmanto viena protokola pārveidošanai otrā, un tā ir tilta vai vārtejas galvenā sastāvdaļa.
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
- aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- nāves ierocis ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- taktiskie ieroči ieroču sistēma ar ierobežotu darbības rādiusu un lādiņiem, ko izmanto galvenokārt kaujas laukā.
- raiseklis Iesaiņojuma apsaites gals.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
- aizmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā.
- uzsokstīt Iesist (ar rīksti vai virves galu).
- sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
- automāts Ieskaite (retāk eksāmena atzīme) bez galapārbaudījuma mācību kursa beigās.
- darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
- iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- ieborēt Iestāstīt, iegalvot.
- iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot.
- durinēt Iet ar noliektu galvu.
- lūvēt līdz iešanai pār štagu iet pie vēja, līdz peldlīdzekļa priekšgals nonāk tieši pret vēju.
- galoties Iet uz galu, nomirt.
- palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- ievārdot Ieteikt, iegalvot.
- Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
- apcirkšņi Ietiepība, stūrgalvība, niķi.
- ietielība Ietiepība, stūrgalvība.
- ietielīgums Ietiepība, stūrgalvība.
- ietiepums Ietiepība, stūrgalvība.
- tiepums Ietiepība, stūrgalvība.
- erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
- raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- dižgalvīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
- ietielīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
- pašprātīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
- storīgs Ietiepīgs, stūrgalvīgs.
- enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam.
- Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- valsts prezidents ievēlēts vienpersonīgs valsts galva zemēs ar republikānisku valsts iekārtu, katrā valstī prezidenta institūts, tā funkcijas un pilnvaras tiek noteiktas konstitūcijā un citos likumos.
- gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu".
- iešērēt Ievērt galu vai trosi blokā.
- ieņemt Ievilkt jahtā (kuģī) enkurķēdi, enkurtrosi, galu utt.
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- minerālsāļi Ieži, kas viegli šķīst ūdenī, galvenokārt hlorīdi, sulfāti, nitrāti.
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu.
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas.
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums.
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
- Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons.
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- kraniotomija Ikviena galvaskausa operācija.
- encefaloze Ikviena organiska galvas smadzeņu slimība.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- radikālis ikviens, kam ir galējāki uzskati par valsts ietekmīgākās partijas vai partiju pamatnostādnēm.
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
- atstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigalēt.
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
- kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā).
- ilksgals Ilkss gals.
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- manipulators Iluzionists, kas galvenokārt izmanto roku kustības.
- Kūkuoji Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukums latgaliski.
- Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu.
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
- hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
- pāramita Indiešu mitoloģijā un reliģijā - viens no galvenajiem jēdzieniem, kas saistīts ar pilnības izpratni, sava veida nirvānas sinonīms.
- Ardžuna Indiešu princis, viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
- kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi.
- Deli Indijas galvaspilsēta (angļu val. "Delhi") un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē 216 m vjl., platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.), valodas - hindi, angļu.
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- cirtocefālis Indivīds ar galvaskausa deformāciju.
- cirtocefāls Indivīds ar galvaskausa deformāciju.
- perocefālis Indivīds ar iedzimtu galvas kroplību.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- akrocefāls Indivīds ar koniskas formas galvaskausu, ar torņa galvu.
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
- homalocefāls Indivīds ar plakanu galvu.
- hidrocefāls Indivīds ar ūdensgalvu.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
- baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda.
- romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- Kumari rags Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- bakterīds Infekciozi alerģiski ādas izsitumi, galvenokārt uz rokām un kājām.
- Tjūringa mašīna informācijas pārstrādes ierīces (piemēram, datora) abstrakts modelis, kam ir bezgalīga ārējā atmiņa lentes veidā.
- Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
- Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas.
- antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
- akompanements Instrumentāls pavadījums, kas harmoniski pavada galveno melodiju.
- kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
- baziotribs Instruments augļa galvas perforācijai un sašķaidīšanai.
- sfenotribs Instruments augļa galvaskausa pamata sadragāšanai.
- transforators Instruments augļa galvaskausa perforācijai.
- kranioklasts Instruments augļa galviņas sadragāšanai patoloģiskās dzemdībās.
- diaklasts Instruments augļa galviņas sadragāšanai.
- dekusorijs Instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot.
- encefalotoms Instruments galvas smadzeņu griešanai.
- girometrs Instruments galvas smadzeņu kroku netiešai mērīšanai.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu.
- procesorsekcija Integrālā shēma, kas satur visas galvenās matemātiskai un loģiskai apstrādei nepieciešamās procesora ierīces.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg, ..., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg, ...
- poķis Īpaša galvas sega (cepure).
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm.
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- celi Īpaši aužamie galdiņi.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus.
- konīdijnesēji Īpaši micēlija izaugumi, kuru galā veidojas konīdijas.
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms.
- ēdamgalds Īpašs galds, pie kura ēd.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- katedra Īpašs skolotāja galds.
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
- ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais.
- ex est ir cauri, ir galā.
- explicit Ir galā (papīra tīstoklis), ir attīts, beigu formula vecos rokrakstos un spiedumos.
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- pi Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...).
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs.
- Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī.
- Kersaspa Irāņu mitoloģijā - varonis, cīnītājs ar dēviem, kas uzvar un nogalina trīs pūķus - dēvus.
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
- čurka Irbulis ar noasinātiem abiem galiem.
- Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā "Dublin", īru valodā "Baile Atha Cliath"), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- ciķelbārda Īsa bārda ar spicu galu.
- galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
- ciķeļbārda Īsa zoda bārda ar spicu galu.
- ciķele Īsa zoda bārda ar spicu galu.
- serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
- rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
- brachikefalija Īsas un platas galvas pētīšana antropoloģijā.
- brachikefals Īsgalvis, apaļgalvis.
- sukšņi Īsi lini ar daudz galviņām.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- pastrupināt Īsināt, apgraizīt, atdalīt galu.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
- Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski.
- valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.
- stubens Īss galiņš.
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms.
- ruņģis Īss mieta gals.
- devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā.
- kambars istabas neapkurināmais "otrais gals".
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
- nopurināt Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
- noskurināt Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas.
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- kurante Itāļu cilmes galma deja, sākotnēji 2/4 vēlāk 3/4 taktsmērā.
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- opričņiki Ivana Bargā laikā jaunierīkotā galma galminieku nosaukums.
- ex Iz; galā, pārgājis, izbijis.
- izbrucināt Izasināt (izkapti) ar galodu.
- apaudi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām.
- apaudumi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām.
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā.
- celmiņš Izcilnis briežveidīgo galvaskausa daļā starp raga rozeti un galvaskausu.
- paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi.
- knopši Izciļņi, izvirzījumi, kātiņa gali, kas palikuši pie augļa.
- šņāka Izcirtums jumta spāres galā.
- ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
- dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
- nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni.
- caurdurt Izdurt no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); izdurt cauri.
- caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); cauri izdurts.
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
- galenis Izejošās vārpstas gals, pie kura stiprina kādu detaļu.
- galdīt Izgatavot aizgaldu liellopiem.
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām.
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums.
- izknīzāties Izieskāties, kasīt galvu, tūļāties.
- izirkaulis Izirgalis.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai.
- pakāte Izkapts asmens gals, kas atrodas pie kāta.
- peskas Izkultas kaņepju galviņas.
- kunulāji Izkulti linu pogulāji; kaņepju galviņas.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- dvilinski Izliekts tā, ka abi gali kopā.
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
- izgaldot Izlobīt, izgaldīt.
- izgaldoties Izlobīties, izgaldīties.
- iedzīvotāju kustība izmaiņas iedzīvotāju attīstībā (galvenās formas: dabiskā, mehāniskā kustība, sociālā mobilitāte).
- taisīt naudu izmantojot dažādus (galvenokārt neoficiālus) līdzekļus, tikt pie daudz naudas.
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
- pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
- luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās.
- pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
- plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- stylonurus Izmirusi silūra un devona laika zauru ģints, līdz 1 m garumā ar kvadrātisku galvas vairogu.
- ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu.
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
- izgalināt Iznīcināt, nogalināt.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Iznīcināt, nogalināt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Iznīcināt, nogalināt.
- nogubīt Iznīcināt; nogalināt.
- izolētājstienis Izolējošs darbarīks, kas izgatavots no izolācijas materiāla caurules un/vai stieņa ar darba uzgali.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- dalīšanas izpildietaise izpildietaise dalīšanai; galvenās sastāvdaļas ir pārvietojumu normējošais loceklis - dalītājdisks, lineāls, limbs u. c.
- kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pauska Izpratne, galva; tukša, viegla galva; vāja, muļķa galva.
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā.
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās.
- da Izsaka apgalvojumu; jā.
- lai pērkons mani sasper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani nosper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
- ģeņģeriski Izslietu un sagrieztu galvu (par jaunu zirgu).
- soroks Izsmēķis; smēķētas cigaretes gals.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- kūlāns Izspūrusi galva, pinkainis.
- krepala Izspūrusi galva.
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- definitīvs Izšķirošs, noteicošs, galīgs, noteikts.
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
- ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65.
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- izprāvoties Iztiesāties līdz galam.
- iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
- nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- Krekeliškys Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukums latgaliski.
- Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
- Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
- Strūžānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Dricānu pagasta ziemeļaustrumu daļa un bijušā Gaigalavas pagasta dienvidaustrumu stūris.
- Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- novelvēt Izveidot eju, galeriju ar velvēm.
- piegļaubt Izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust.
- sašļaupstīt Izveidot slīpu (baļķa galu).
- uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- apakšizvēlne Izvēlne, kas ir kādas citas izvēlnes (galvenās vai pamatizvēlnes) sastāvdaļa.
- izšērēt Izvērt trosi (galu) no bloka.
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt.
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
- smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
- relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
- jahtheķis Jahtas pakaļgals.
- heķis jahtas vai kuģa pakaļgals.
- ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals.
- bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals.
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
- bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem.
- paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus.
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ranguna Jangona, Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu.
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā.
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
- Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
- Sasikuni Vakahime japāņu mitoloģijā - dieviete, Okuninusi māte; attēlota mītā par Okuninusi atdzīvināšanu, viņa griezās ar lūgumu pie Debesu dieviem atdot dzīvību viņas dēlam, ko bija nogalinājuši tā brāļi.
- Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis.
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi.
- Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli.
- katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
- kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
- hiragana Japāņu zilbju raksts, ko lieto gramatisko locījumu galotņu apzīmēšanai.
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- piņķere Jaukšanās, maisīšanās (netiekot ar darbu galā).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
- poģelis Jauna sēne ar podveidīgu galviņu.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- monstricīdijs Jaundzimušā nogalināšana iedzimtas kroplības gadījumā.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- neoplasma Jauni audi, galvenā kārtā slimīgi veidojumi: audzēji.
- ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- atkāpsistēma Jebkura aparatūra vai programmatūra, ko uztur kā galvenās sistēmas dublējumu.
- discefālija Jebkura galvaskausa anomālija.
- pircējs jebkura trešajā valstī reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs.
- teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
- pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē.
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma.
- Kigumīza Jegala - upe Igaunijā.
- Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
- bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
- Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
- miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu.
- Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
- Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski.
- humorisks Jocīgs, viegli zobgalīgs.
- Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
- bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku.
- žoklis Jokdaris, zobgalis.
- jonoterapija Jonoforēze - medikamentu ievadīšana caur ādu ar galvaniskās strāvas palīdzību; izraisa jonu pārvietošanos.
- jontoforēze Jonoforēze - medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (angļu valodā "Amman"), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
- aizjostīt Jostas galus aizbāzt aiz jostas.
- aizjostīties Jostas galus aizbāzt aiz jostas.
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
- Šēma Jisrael jūdu galvenās lūgšanas pirmie vārdi.
- kovis Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals.
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
- vetrinieks Jumta gala dēlis, kas pasargā jumtu no vēja iedarbības.
- jumtgals Jumta kore, jumta gals.
- čugumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukurngals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukurnis Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukurgals Jumta kores gals.
- pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa.
- starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
- brods Jumta spāres gals.
- duburs Jumta šķores galā maza pajume zem cekula.
- kraķis Jumtgala smaile.
- želminis Jumtgale.
- lāčpakaļa Jumts, kam gali pārkaras pār zelmeni un kas īsāki kā sānos.
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga.
- Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis").
- Taurulus bubalis jūras dzeloņgalve.
- garķis Jūras gārgale.
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m.
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes.
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām.
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
- spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals.
- baks Jūrnieku apzīmējums galdam.
- pāļmezgls Jūrnieku mezgls ar nostiprinātu cilpu virves galā.
- kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa.
- eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes.
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli.
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori.
- Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
- infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- zemgalietis Kād, kurš mājo zemes galā.
- zivēda Kāda putnu suga (Latgalē).
- sumarijs Kāda raksta vai darba galvenās domas īss atstāstījums.
- iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
- telegrāfa tīkls kādā teritorijā izvietota telegrāfa sakaru mezglu (telegrāfa centrāļu) galiekārtu (telegrāfa aparātu) un telegrāfa kanālu kopums (vienas valsts vai vairāku valstu robežās).
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci.
- derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem.
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
- pumpju spēle kāds galda spēles veids.
- skadene Kāds galvas segas veids.
- škāvas nice kāds galvassegas veids.
- micenieks Kāds, kam galvā ir mice.
- skarbe Kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- skarbis Kāds, kas ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- storiķis Kāds, kas ir stūrgalvīgs; tiepša.
- priekšjājējs Kāds, kas jāj priekšgalā.
- ķebis Kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks.
- šaipa Kāds, kas zobgalīgi šķoba lūpas; jokdaris.
- šniķeris Kāds, kurš griež, izgriež; galdnieks, kokgriezējs.
- lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu.
- knoska Kāds, kurš mēdz kasīt galvu.
- ļenkurs Kāds, kurš netiek galā ar darbu.
- steigša Kāds, kurš visu dara steigā, karstgalvis.
- paskurbināties Kādu brīdi pārdzīvot galvas noreibumu.
- pačaganāties Kādu brīdi pie darba tūļāties un netikt galā.
- patrikot Kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu).
- rādīt mēli kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
- nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
- nopogāt Kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu).
- noukāt Kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala.
- kāgaļi Kāgaliņi.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- pluts Kaila galvas āda.
- Pityriasis gymnocephala kailgalvas čakste.
- Diphyllodes respublica kailgalvas paradīzesputns.
- psilocybe Kailgalvenes.
- mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila").
- kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana").
- kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana").
- zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens").
- smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata").
- mušu aerodroms kails (bez matiem) galvvidus.
- plešš Kails galvvidus.
- biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- stulmis Kājas daļa no potītes līdz ceļgalam.
- stulpe Kājas daļa starp ceļgalu un cisku.
- puscilpa Kājas daļa zem ceļgala.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- lytkys kājas no ceļgala uz augšu.
- kāgalis Kājgalis (guļasvietai).
- kājgālis Kājgalis.
- kājgals Kājgalis.
- kājgelis Kājgalis.
- kārgalis Kājgalis.
- kaigalis Kājgals, kājgalis.
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos.
- kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
- pārkaķēt Kaķēt no viena gala līdz otram.
- belīts Kalcija silikāts, viens no galvenajiem portlandcementa minerāliem.
- pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
- peak Kalna galotne.
- kauba Kalna gals.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- kalnagalietis Kalngalieši.
- Karališki Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukums latgaliski.
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris.
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
- Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
- Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
- Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- kalnu atzari kalnu grēdu sānzari, kas visbiežāk sākas no galvenās grēdas augstākās vietas.
- Psilocybe montana kalnu kailgalvene.
- Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
- zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana").
- Jasione montana kalnu norgalvīte.
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā.
- rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde.
- Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants.
- Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski.
- Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski.
- Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
- Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
- Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
- Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
- Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
- Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
- Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
- Rhodobryum spatulatum kaļķu rožgalvīte.
- Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
- kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali.
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām.
- priekškamera Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu.
- toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
- Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
- mehārs Kamieļu (dromedāru) šķirne, iecienīta ātrās gaitas dēļ; noder galvenokārt jāšanai.
- Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte.
- sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
- Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte.
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
- Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m.
- sekundārais kanāls kanāls, pa kuru pārraida vadības informāciju diagnostikas ziņojumos, lai atslogotu galveno datu pārraides kanālu.
- Dermocybe cinnamomea kanēļa ādgalve.
- kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijas kanna.
- kafijas kanna kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijkanna.
- tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
- Zelta palmas zars Kannu kinofestivāla galvenā balva.
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- Kapenītis Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kapiņa ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kapiņu ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kupinīša ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Paļzenieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Palsinieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana.
- smailkaplis Kaplis ar smailu galu.
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- čegone Kāpostgalva vai kaut kas līdzīgs tai.
- galvene Kāpostgalva.
- galvine Kāpostgalva.
- kūle Kāpostgalvas serde, kodols.
- kāpostu galviņa (arī galva) kāpostgalviņa.
- kāpostgalva Kāpostgalviņa.
- kāposti Kāpostgalviņas.
- krustkāposts Kāposts, kam neveidojas galviņa.
- čaubiņš Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu; čauba.
- čauba Kāposts, kura lapas neveido cieši sakļāvušos kāposta galviņu.
- kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals).
- galvenes Kāpostu galviņas.
- galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki.
- kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks.
- karaļgalms Karaļa galms.
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
- arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu.
- smīde Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
- smīdes Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
- vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti.
- Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
- vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski.
- Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski.
- Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski.
- Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
- Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski.
- Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski.
- Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
- Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
- karstputriņš Karstagalvis.
- ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
- karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
- žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
- strebulīgs Karstgalvīgs.
- karstputra Karstgalvis, karstgalve.
- karstulis Karstgalvis, sangviniķis.
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
- sveloņa karstgalvis; tāds, kas ātrs dusmās un savās vēlmēs.
- bisins Karstgalvis.
- dirsiens Karstgalvis.
- driksnis Karstgalvis.
- drīzenis Karstgalvis.
- karstmanis Karstgalvis.
- karstputriķis Karstgalvis.
- karstputris Karstgalvis.
- putrasdancis Karstgalvis.
- straujenieks Karstgalvis.
- straujgalvis Karstgalvis.
- strebelis Karstgalvis.
- svilata Karstgalvis.
- svilonis Karstgalvis.
- ugunspagale Karstgalvis.
- žviksts Karstgalvis.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- zaļais galds kāršu spēles galds
- administratīvā karte karte, kuras galvenie satura elementi ir administratīvās robežas un centri.
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- kārtsgals Kārts 1 gals.
- āris Kārts ar diviem slīpiem zariem apakšgalā zivju ķeršanai.
- meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
- meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
- meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu.
- mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
- tugs Kārts ar zirga asti un zelta bumbu galā, ko turki lietoja karoga vietā.
- žagmiets Kārts ar žuburainu galu.
- špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
- žartavnieks Kārts, kas satur kopā plosta baļķu galus.
- purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals.
- oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals.
- buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē.
- Acherontia atropos kartupeļu sfings jeb miroņgalva.
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
- lokne Kas lokans, izliekts; koka galotne.
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt.
- Kastri Kastrisa, Sentlūsijas galvaspilsēta.
- Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski.
- Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski.
- acanthocephalus Kāšgalvji - kāšgalvtārpu ģints.
- dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
- dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
- acanthocephala Kāšgalvtārpi jeb dzeloņgalvtārpi (dzelkņgalvji) - bezmugurkaulnieku tips.
- zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae").
- līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii").
- varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae").
- mencu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Echinorhynchus gadi").
- dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus").
- echinorhynchus Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- filicollis Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- macracanthorhynchus Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- polymorphus Kāšgalvtārpu tipa ģints.
- kāšgalvis Kāšgalvtārpu tipa vairākas sugas.
- Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- spārnots katetrs katetrs ar diviem izciļņiem galā, kuri to notur pūslī.
- Pecera katetrs katetrs ar paresninājumu galā, lai tas noturētos dobumā.
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes.
- Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta.
- tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai.
- ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu.
- oplōts katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
- atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
- mise Katoļu galvenais dievkalpojums.
- sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos.
- bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
- premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši.
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- parte Katrs no atsevišķiem galiem (trosēm), ja tie, savienoti kopā, veido mezglu.
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji.
- nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam.
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- figūra Kauliņš (galda spēlēs).
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
- osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski.
- Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
- apgalējams Kaut kas ar acīm vai prātu aptverams, galīgs.
- knābeķis Kaut kas ar asu galu.
- izdegas Kaut kas izzudis, līdz galam pārakmeņojies.
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
- krece Kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- murīt Kaut, nogalināt.
- spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas.
- mermeklis Kauta liellopa galvas daļas atgriezumi.
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi.
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta, atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1992. g. — Ceļinograda, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
- Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- vakaraine Kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- mārtošana Kāzu kulminācijas brīdis, vaiņaga ritualizēta noņemšana un sievas galvas auta uzlikšana.
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
- laulobnīki kāzu viesi, kas piedalās laulību ceremonijā un sēž pie kāzu galda.
- Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
- kiberkarš Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.).
- kiberuzbrukums Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.).
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- avangarda kino kino, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet mākslinieciski interesantu ainu veidošana uz ekrāna.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Dienvidnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu kontrolētā daļa, 204000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā "Kypros", turku valodā "Kibris"), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Teinainano Kiribati Republikas galvaspilsēta, 2770 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kūriņš Kiuriņš, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
- Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
- vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
- dona Klaipa gals.
- bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali.
- bagāties Klanīt (galvu; parasti par zirgu).
- kivāt Klanīt (galvu).
- bugoties Klanīties, māt ar galvu.
- Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m.
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis.
- Klāņu ezers Klāņezers Tārgales un Popes pagastā.
- Klaņu Klaņu ezers - Klāņezers Tārgales un Popes pagastā.
- Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā.
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā.
- decimālā klasifikācija klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
- klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
- elderēt Klejot, staigalēt, draiskulīgi iet.
- dokstacija Klēpjdatora bāzes stacija, kurā pārnēsājamo datoru pārvērš galddatorā.
- kleškas klešķi^1^ - saku savelkamie gali.
- klētsgals Klēts gals.
- plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus.
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
- organiskās līmes klīsteris, kaulu jeb galdnieku līme.
- taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā.
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu.
- kluatrs Klostera pagalms, kam apkārt galerija.
- kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
- izspilgt Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
- izspilgties Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
- iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
- noblauzgāties Kļūt viscaur blaugznainam (par galvas ādu).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
- mecoptera Knābgalvji.
- boreus Knābgalvju dzimtas ģints, spārni reducējušies, pārvietojas lēcieniem.
- panorpidae Knābgalvju kārtas dzimta.
- knābeklis Knābis ar asu galu.
- knozeklis Knābis ar neasu (plakanu) galu.
- apaļknaibles Knaibles ar koniskiem galiem stiepļu, plāksnīšu u. c. priekšmetu liekšanai.
- platknaibles Knaibles ar platiem galiem.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- knīpgalis Knibgalis.
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš.
- smitāji Knitāji, linsēklu kulšanas atkritumi, linu gali.
- smuceklis kociņa galā piestiprināta lupata, ko izmanto pannas ieeļļošanai pirms pankūku cepšanas.
- stilbiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; kuņiņa.
- piuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivulis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
- vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa.
- kuņiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- piolis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- vijoklītis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu.
- neitronu bumba kodolierocis, kam ir ļoti liels radioaktīvais starojums, bet salīdzinoši mazs triecienvilnis un izdalītais siltums; tiek nogalināts viss dzīvais, bet materiālie zaudējumi ir ierobežoti.
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- aktīvā zona kodolreaktora galvenā sastāvdaļa, kurā atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā atbrīvojas kodolenerģija.
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot.
- darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums).
- kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
- priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
- kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē).
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- kulšķis Koka ecēšu sastāvdaļa, ko pagatavo no egles galotnes.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- šautra Koka galdiņš logu aiztaisīšanai.
- kokgals Koka galotne.
- vainaga veidošana koka galotnes un sānu dzinumu saīsināšana, lai atvieglinātu ražas novākšanu.
- dasts Koka kārts ar āķveida galu salmu saišķu pacelšanai.
- dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
- kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai.
- stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
- kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
- klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu.
- jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
- kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
- garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
- aizzāģējums koka resgalī izzāģēts trijstūrveida robs koka gāšanas virziena pusē, kas sekmē tā krišanu vēlamajā virzienā un novērš resgaļa plīsumu; tieviem kokiem to izdara ar seklu iezāģējumu.
- skruķis Koka rīks ar metāla uzgali (ogļu maisīšanai krāsnī); rīks (kā bīdīšanai).
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
- staubenis Koka sprunguls ar paresninājumu vienā galā.
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
- stubans Koka stumbrs bez galotnes.
- stubens Koka stumbrs bez galotnes.
- svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam.
- galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā.
- spīķis Koka vai dzelzs nūja ar noasinātu galu.
- atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars.
- šķibene koka zars vai galotne pēršanai.
- ēvelsols Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
- politipāža Kokgrebumi, kas pavairoti ar stereotipu vai galvanostereotipu palīdzību un ko lieto kā tipveida ilustrācijas grāmatās u. c. izdevumos.
- priekšvadņa figūra kokgriezums kuģa priekšgalā.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- zāģmalka Kokmateriālu atlikumi (piemēram, nomaļi, dēļu gali), kas paliek, gatavojot kokmateriālus.
- piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei.
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
- meža atjaunošanas cirte kokmateriālu sagatavošana mežos, kur galvenā izmantošana ir aizliegta.
- kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm.
- kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- kokmateriālu tālākais transports kokmateriālu transportēšana no lejasgala krautuvēm līdz patēriņa vai pārstrādes vietai.
- treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu.
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
- spraislis Koks ar apkapātiem zara galiem kāpšanai.
- maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
- kakaža Koks ar līku galu, ar ko liec līkstis un slieces.
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
- šļaupsts Koks ar slīpi apcirstiem galiem, retāk šo koku sakopojums guļkoku zelmiņu uzbūvē vai pats zelminis.
- sliķis Koks ar zaru galiem, ko senie dravnieki lietoja kāpšanai bišu kokos.
- kūlenis Koks zem ratu priekšgala, kas balstās uz priekšējo riteņu ass.
- stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
- bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.).
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
- libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas.
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē.
- ģenerālprokurora padome koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības aspektus.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju vai galvu) pretinieka vārtos.
- Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- variācija kombinatorikā — sakārtota izlase no galīga skaita elementu
- galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu.
- Kuseni Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
- raksturu komēdija komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.
- pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
- koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu.
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
- akustiskais spektrs komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes).
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
- palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- rūteris Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi.
- nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums.
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
- funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- encefalolitiāze konkrementu veidošanās galvas smadzenēs
- encephalolitiāze Konkrementu veidošanās galvas smadzenēs.
- enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
- Kromuoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski.
- Kubuļniškys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kubuļniški" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski.
- Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
- Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
- Sivergals Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
- Sivergols Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
- sivergalieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergals" iedzīvotāji.
- Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- Zareni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai.
- vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
- kontaktvads Kontakttīklā elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
- kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m.
- galvanokontraktilitāte Kontraktilitāte, ko nosaka galvaniskie stimuli.
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
- bilances konts konts galvenajā grāmatā, kurā tiek ievadītas pārējo kontu bilances.
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
- conocephalaceae Konusgalvīšu dzimta.
- conocephalum Konusgalvītes.
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
- konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- kopiznākums Kopējais rezultāts, galarezultāts.
- kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā.
- brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
- table dʽhôte kopīgs pusdienu galds pansijās, kūrvietu ēdnīcās un restorānos.
- kranioti Kopnosaukums dzīvniekiem ar galvaskausu.
- summa summarum kopsavilkums, galarezultāts; summu summa.
- bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām.
- pedālkopula Kopula ērģelēs, kas pievieno pedāļa skaņām galvenā manuāļa skaņas (ar īpašu konstrukciju, dažreiz arī nenospiežot manuāļa kauliņus).
- rezultāts kopumā, kopsavilkumā; arī beidzot, galā.
- reģents Kora (galvenokārt baznīcas kora) diriģents.
- akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.).
- suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts.
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas.
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs.
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
- Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija).
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- aizkost Kožot ievainot, bet nenogalināt.
- pamatfonds Krājuma, rezerves galvenā, nozīmīgākā daļa.
- plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
- krams Kramgalvis.
- katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
- koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
- akantions Kraniometrisks punkts deguna priekšējās smailes galā.
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos.
- eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos.
- zigions Kraniometrisks punkts katrā bregmatiskā diametra galā.
- opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
- antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam.
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
- zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā.
- rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem.
- sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu.
- lampjoni Krāsaini lukturīši apuguņošanai, kurus nes kārts galā.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
- Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski.
- Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski.
- Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
- Kumbuļs Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukums latgaliski.
- Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski.
- Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski.
- Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski.
- Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski.
- Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants.
- Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski.
- Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski.
- Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
- Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski.
- Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski.
- Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
- Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
- Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski.
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski.
- Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski.
- Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
- Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski.
- Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
- Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
- Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
- Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
- Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski.
- Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski.
- Kozliškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukums latgaliski.
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
- Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski.
- Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
- Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
- Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
- Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
- Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski.
- Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski.
- Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
- Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
- Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
- Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski.
- Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
- Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
- Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski.
- Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski.
- Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski.
- Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski.
- Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski.
- Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski.
- Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski.
- Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski.
- Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski.
- Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski.
- Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski.
- Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
- Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
- Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
- Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski.
- Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski.
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
- Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski.
- Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski.
- Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- Skumbini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Skumbiņi" nosaukums latgaliski.
- Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski.
- Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
- Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
- Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
- Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski.
- Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
- Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski.
- Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski.
- Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski.
- Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
- Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski.
- Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski.
- Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
- Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
- Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
- Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
- Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski.
- Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
- Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
- Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski.
- Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski.
- Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski.
- Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
- Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
- Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski.
- Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski.
- Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski.
- Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
- Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski.
- Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski.
- Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski.
- Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski.
- Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
- Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
- Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
- Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski.
- Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Grybuli Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukums latgaliski.
- Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
- regulus Krāšņgalvīši.
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
- sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala").
- bengot kratīt galvu pie smagās mūzikas.
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
- ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
- starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm.
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- štrope kravas celšanas ierīces saite gabalkravas vai iepakojuma celšanai, kas veidota no trosēm, ķēdēm vai virvēm ar augām (vai āķiem) abos galos.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- rekurss Kreditora tiesības pieprasīt parāda apmaksu galvotājam, ja galvenais debitors nav spējīgs izpildīt savas kredīta saistības.
- galvojuma kredīts kredīts, kas nodrošināts ar galvojumu.
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala").
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- mordki Krievu 12. gs. naudas vienības caunu galvās vai ādās.
- Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
- kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
- mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
- mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs.
- emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas.
- agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs.
- Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā.
- triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
- velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
- kūlenis Kritiens, arī velšanās, griežoties ar galvu uz leju.
- krīzdaugs Krīzdogs - trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats.
- nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi.
- kinocefālis Kroplīgs embrijs ar galvu, kas līdzīga suņa galvai.
- kinocefāls Kroplīgs embrijs ar galvu, līdzīgu suņa galvai.
- dicefāls Kroplis ar divām galvām.
- kraniodidīms Kroplis ar divām galvām.
- cefalodiprozops Kroplis ar diviem ģīmjiem, kuram pie galvas piestiprināta otra, nepilnīga galva.
- iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- kokcicefāls Kroplis ar knābjveida galvu.
- kriptocefāls Kroplis ar neizveidotu un apslēptu galvu.
- atlantodidīms Kroplis ar vienu ķermeni, vienu kaklu un divām galvām.
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
- gnatocefāls Kroplis, kuram galvas vietā ir palielināts apakšžoklis.
- hemiencefāls Kroplis, kuram ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- hemianencefālis Kroplis, kuram vienā pusē trūkst galvas smadzeņu.
- Erythropygia galactotes krūmāju puslakstīgala.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- āzīši Krusta koki divslīpu jumtu galos vai virs kores; jumtāži.
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
- stuperklis Krusti, muguras gals; dibens.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju.
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni.
- subkutānā mastektomija krūšu audu izoperēšana, saglabājot pārklājošo ādu, krūtsgalu un areolu, tā ka krūti var pēc tam plastiski rekonstruēt.
- herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- papilla Krūts, pupa gals.
- telorāģija Krūtsgala asiņošana.
- mamilīts Krūtsgala iekaisums.
- telerētisms Krūtsgala uzbriešana.
- čiči Krūtsgali.
- riete krūtsgals (krūts zīžamais gals).
- lučuks Krūtsgals, krūts zīžamais gals.
- krūšgals Krūtsgals.
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce).
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- pakaļpīķis kuģa korpusa pakaļgala apakšējais nodalījums.
- diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa.
- apaļklīze Kuģa priekšgala borta atvere (klīze), kas izveidota kā caurule, pa kuru no borta iet trose.
- klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai.
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina.
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- priekšenkurs Kuģa priekšgalā izvietots enkurs.
- galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents.
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
- novirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu ar vēju.
- pievirzība Kuģa tiekšanās (īpašība) griezties ar priekšgalu pret vēju.
- ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā.
- pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte.
- priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
- bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
- bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- stūmējkuģis Kuģis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
- ledgriezis Kuģis, kas lauž ledu, griežot to ar aso priekšgalu, pretstatā ledlauzim, kas ledu lauž ar sava priekšgala svaru.
- palīgkuģis Kuģis, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaika mašīna vai tvaika turbīna.
- palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
- Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte.
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
- moskīts Kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- boreidae Kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta.
- skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
- vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
- platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
- ribuļrabuļiem Kūleniski, pa galvu, pa kaklu.
- ripāniski Kūleniski, ripeniski, pa kaklu pa galvu.
- reveliski Kūleniski, ripeniski; pa kaklu pa galvu.
- pārkūleņoties Kūleņojot pār galvu pārvirzīties.
- bukūlenis Kūleņojot, metoties pār paša galvu; kūlenis.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
- kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
- pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
- sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
- ramsts kumoss, gabals; siļķe bez galvas un astes.
- sāksliņa kuņiņa - kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski.
- centrālā afāzija kurā bojāta galvas smadzeņu garoza.
- kūrions Kūrijas galva senajā Romā.
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- spickurpes Kurpes ar smailu purngalu.
- foršovas Kurpju vai zābaku galvu virsu priekšējā daļa.
- kastellatūra Kursā un Zemgalē pils novada, resp. draudzes nosaukums 13.-14. gs. latīņu avotos.
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- skāteres Kurzemē galdaini austas garas linu drānas dvieļu izskatā.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
- Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
- Jēkabs Kurzemes un Zemgales hercogs (no 1642. g.) no Ketleru dzimtas (Jacobus; 1610.-1682. g.).
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- sibīties Kustināt galvu uz augšu un leju (par zirgu).
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- balanohlamidīts Kutekļa (klitora) galviņas un priekšādas iekaisums.
- klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
- klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
- kūtsgals Kūts gals.
- aitbūdaugša Kūtsaugša virs aitu aizgalda.
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
- vienības matrica kvadrātveida matrica, kam visi galvenās diagonāles elementi ir 1 un pārējie elementi ir 0
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
- diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai.
- tematiskā analīze kvalitatīvo datu analīzes metode, ar kuras palīdzību datos tiek noteiktas galvenās tēmas, kas atspoguļo realitāti vai pieredzi par šo realitāti.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums.
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
- ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
- cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
- gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji.
- lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
- lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji.
- priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji.
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums.
- skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
- dūris Ķeksim pierīkots ass gals duršanai.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- pītāķis Ķeksis, stienis ar kāsi galā.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
- Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
- veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras.
- Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori.
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
- Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
- Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks.
- gaņilka Ķemmlēde ar galiem 1(2).
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva; vidums.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks.
- notiophilus Ķīļgalvji - vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints.
- pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
- pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
- priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
- priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- rhynchocephalia Ķīļzobjveidīgie jeb snuķgalvji.
- inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO.
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
- slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%).
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- herbicīdi ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu (galvenokārt nezāļu) apkarošanai.
- halkofilie elementi ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
- organiskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
- organiskais savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
- pekinietis Ķīnas galvaspilsētas Pekinas iedzīvotājs.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.).
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- Guaņiņa Ķīniešu budismā žēlsirdības dieviete, bieži attēlota daudzgalvaina (visu redz) un ar daudzām rokām (visiem palīdz).
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
- lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns.
- Huņduņs Ķīniešu mitoloģijā - "Haoss", pasaules radīšanas mīta galvenais varonis.
- Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
- Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
- Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- ķiverveida ramalīna ķiverveida ramalīna ("Ramalina obtusata"), kam samērā īsi lentveidīgi lapoņi ar ķiverveidīgiem sorāļiem galos, sastopama pareti.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- neirilemmoma Labdabīgs audzējs, kas rodas no perifēro, galvas smadzeņu vai simpātisko nervu neirilemmas.
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- kunis labības kūlīša apakšgals.
- resgalis labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals.
- griezgali Labības kūļu grieztie gali.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
- Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- latentums laika intervāls, kādā diska sektors, kurā ir nepieciešamā informācija, sasniedz lasīšanas/rakstīšanas galviņu.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena.
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi.
- triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi.
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks.
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu.
- kardioarteriālais intervāls laika sprīdis no sirds galotnes grūdiena līdz spieķa artērijas pulsa sitienam.
- kardioaortālais intervāls laika sprīdis starp sirds galotnes grūdienu un pulsa viļņa sākumu aortā.
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
- tēvītis Laiva, kuģīša purns, priekšgals.
- laivasgals Laivas gals.
- knuģis Laivas galu stiprinājumi, kas savieno laivas sānus.
- šidele Laivas iekšpusē pienaglots galdiņš, aiz kā aizbāž darba rīkus.
- duriņš Laivas pakaļgaldiņš.
- astrags Laivas pakaļgals.
- snāķis Laivas priekšgals, purns.
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
- nērags Laivas stumjamā kārts; ķeksis ar āķi galā.
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
- uzklātene Lakats (galvassega).
- uzklātenis Lakats (galvassega).
- segauts Lakats, galvas drāna.
- zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- Erithacus luscinia lakstīgala jeb austrumu lakstīgala.
- lagzdigala Lakstīgala.
- lagzdīgala Lakstīgala.
- lakstiga Lakstīgala.
- lakstigale Lakstīgala.
- lakstīģele Lakstīgala.
- lakstugalis Lakstīgala.
- lakstūķis Lakstīgala.
- lastigala Lakstīgala.
- lastīgala Lakstīgala.
- lastīgale Lakstīgala.
- lazdigala Lakstīgala.
- lazdīgala Lakstīgala.
- sējas putns Lakstīgala.
- trejvaloda Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- trejvalode Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- lokamēle Lakstīgalas epitets.
- lokmēle Lakstīgalas epitets.
- lokmēlīte Lakstīgalas epitets.
- erithacus Lakstīgalas.
- Lusciniola melanopogon lakstīgalķauķis.
- galda lampa lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
- jēlausis Lamuvārds cilvēkam, kas neko nevar izvest galā.
- amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki.
- Vjenčana Laosas galvaspilsēta, provinces administratīvais centrs, 570000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Vjentjana Laosas galvaspilsēta, provinces centrs, osta Mekongas krastā, 203000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinču un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
- atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei.
- bezgalotnis Lapu koks, kuram 2-4 m augstumā nozāģēta galotnes daļa, lai audzētu zarus, kurus periodiski, apmēram ik pēc 2-10 gadiem nocērt dažādām vietējām saimnieciskām vajadzībām.
- sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
- vējlata Lata, dēlis, ko piestiprina ēkas galā gar jumta malām.
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē.
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
- stāmucis Latgalē nelūgts viesis kāzās, kūjinieks.
- stenka Latgalē parāds dzertuvē (siena, kur pieraksta parādu).
- Lettgalen Latgale.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- dienvidlatgalis Latgales dienvidu daļas iedzīvotājs.
- čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums.
- LKBS Latgales kultūras biedrību savienība.
- LKC Latgales kultūras centrs.
- LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.
- latgalieši Latgales pamatiedzīvotāji.
- LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.).
- LRAA Latgales reģiona attīstības aģentūra (reģ.).
- LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.).
- LTS Latgales Televīzijas sabiedrība.
- Ziemeļlatgale Latgales ziemeļu daļa.
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- latg. Latgaliešu-; latgaliski.
- poliene latgaliete.
- latgalnieks Latgalietis.
- latgaliskis Latgaliski.
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte.
- Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- lettigallī Latviešu un latgaliešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- augšzemnieku izloksnes latviešu valodas sēliskās un latgaliskās izloksnes, ko runā Latvijas austrumdaļā.
- baltietis Latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā).
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu.
- zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
- lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- Litovskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Litovskie" nosaukums latgaliski.
- Navinskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Navinskie" nosaukums latgaliski.
- Rjabī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rjabije" nosaukums latgaliski.
- Skredeli Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
- Smoļskī Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Smoļskie" nosaukums latgaliski.
- Soluoši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" nosaukums latgaliski.
- galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā.
- laukgalis Laukgals.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti.
- ortoklazs laukšpatu grupas minerāls KAlSi~3~O~8~; viens no galvenajiem iežu veidotājiem.
- vasarnīcu ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi, galvenokārt sezonālu apdzīvotību un apvienojošu nosaukumu.
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals.
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā.
- pamatlaukums Laukuma galvenā, lielākā daļa.
- launaggalds Launaga ēdienreizei servēts galds.
- kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
- osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana.
- Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
- Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski.
- Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski.
- Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski.
- Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski.
- Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
- ņurka Lēciens ūdenī (ar galvu pa priekšu).
- Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru).
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību.
- concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs.
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
- lejgals Lejasgals (1).
- lejgals Lejasgals (2).
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
- cefalagra Lēkmjveida galvassāpes.
- metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
- mest ņurku lēkt ūdenī (ar galvu pa priekšu).
- Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski.
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- doka Lelle; no porcelāna izgatavota lelles galva.
- Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- lemešgals Lemeš gals.
- aizknibināt Lēnām (un ar pūlēm?) noadīt zeķei galu.
- Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā.
- skolekss Lenteņa galva, ar ko tas piestiprinās pie zarnas sienas.
- cisticerks Lenteņa tārpa finnas veids; tas ir pūslis, kura siena vienā vietā iespiežas dobumā un veido tārpa galvu ar piesūcekņiem, dažreiz ar āķiem.
- pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
- īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem.
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu.
- redzes leņķis leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
- bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
- Libāna Libānas Republika - valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu.
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
- Acanthocephalus lucii līdaku kāšgalvis.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- lidaparāts ar nesošo korpusu lidaparāts bez spārniem, tā cēlējspēks rodas galvenokārt korpusa mijiedarbībā ar gaisu.
- torpēdlidmašīna Lidmašīna, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
- centroplāns Lidmašīnas spārna vidējā daļa, kura centrālajā daļā savienota ar fizelāžu un kuras galos piestiprināti spārna gali.
- lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
- Leidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Līdača ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Pidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Medņevkas ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Čiužuli Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" nosaukums latgaliski.
- Leidumnīki Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums latgaliski.
- Rečnī Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rečnaja" nosaukums latgaliski.
- Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski.
- Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski.
- Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Garī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- Eisī Kušņeri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas “Kušņeri” daļas, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems, nosaukums latgaliski.
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
- vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai.
- ad infinitum līdz bezgalībai.
- pusdoma Līdz galam neizdomāta doma.
- pusvārēm Līdz galam neizvārīts, pusvārīts.
- cirpi Līdz galam nenopļauta zāle vālā.
- izžēlot Līdz galam sērot, izsērot.
- nec plus ultra līdz galējai robežai; pats labākais, nepārspētais.
- līdz kliņķim līdz galējai robežai.
- ad extremitates līdz galējai robežai.
- līdz kapa malai (arī kapam) līdz mūža galam.
- ad dies vitae līdz mūža galam.
- līdz kapa malai līdz mūža galam.
- uz mūžu līdz mūža galam.
- līdz (pat) nāvei līdz mūža galam.
- līdz pēdējam elpas vilcienam līdz mūža galam.
- à outrance līdz nāvei; līdz pašam galam.
- brassicon Līdzeklis pret galvas sāpēm; sastāv no piparmētru eļļas, kampara, ētera, sinepju eļļas un spirta.
- citrovaniļa Līdzeklis pret nervu un galvas sāpēm.
- askaricīds Līdzeklis, kas nogalina cērmes.
- germicīds Līdzeklis, kas nogalina patogēnus mikroorganismus.
- trihomonacīds Līdzeklis, kas nogalina trjhomonādes.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- līdzgalvotājs Līdzgalvinieks.
- fillodijs Līdzīgi lapas plātnei izplājies lapas kāts vai vidējais (galvenais) nervs.
- cefaloīds Līdzīgs galvai.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis.
- dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm.
- neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
- galvenais pols līdzstrāvas mašīnas magnētvada posms, uz kura parasti novietots tinums galvenās magnētiskās plūsmas iegūšanai.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- liekt galvu (kā priekšā ) Liecot galvu, parādīt cieņu, godu.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
- noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- atliekt Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu).
- poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs.
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā.
- durt Liekt zemu (galvu, pieri).
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda).
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija; sākas no kreisā sirds kambara.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- Sparganium erectum lielā ežgalvīte.
- zarainā ežgalvīte lielā ežgalvīte.
- mūla Liela galva vai mute.
- punšeons Liela muca (72-120 galonu; \~330-545 litru).
- studijas kinokamera liela un sarežģīta kinokamera, ko galvenokārt izmanto filmēšanai studijā, sevišķi – ierakstot dialogus.
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
- Lielkiuriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielkivriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielais Kiuriņa ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielais Kūriņa ezers Lielais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis.
- Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
- naudītis Lielais zvagulis ("Rhinanthus serotinus", senāk "Rhinanthus crista galli", arī "Alectrolophus").
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu.
- grupveida turēšana lielāka dzīvnieku skaita turēšana vienā aizgaldā.
- Dienvidsala Lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām, bet mazāk apdzīvotā, platība 150500 kvadrātkilometru.
- Streimoja Lielākā no Fēru salām, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna.
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
- Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta.
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230,4 kvadrātkilometri, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā).
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
- Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
- miroņgalvis Lielākais sfingu dzimtas nakts tauriņš Latvijā, ar miroņgalvai līdzīgu zīmējumu uz muguras.
- makrokefalija Lielas cilvēka galvas, resp. galvaskausa apzīmējums.
- lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai.
- Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem.
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra.
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Centaurea macrocephala lielgalvainā dzelzene.
- Anthyllis macrocephala lielgalvainais pērkonamoliņš.
- cefalonija Lielgalvainība ar smadzeņu hipertrofiju un deģenerāciju.
- makrocefālija Lielgalvainība, lieli galvas izmēri.
- megalokefalija Lielgalvība.
- Netta rufina lielgalvis.
- conopidae Lielgalvju dzimta.
- physocephala Lielgalvju dzimtas ģints.
- hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija.
- Lielķivriņu Lielķivriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
- neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- titanoterijs Liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm.
- pamutenis Liels galvas lakats.
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- galiona Liels kara kuģis, kādus lietoja 16.-18. gs. spānieši un venēcieši; galjona.
- strīķtīkls Liels palagveida tīkls, kam abos galos kārtis, un to velk ar divām laivām.
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
- diskrēts lielums lielums, kas mainās lēcienveidīgi (galīgā vai sanumurējamā kopā).
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte.
- kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
- LGK Liepājas galantērijas kombināts.
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
- Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana).
- aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos.
- tiestiešam Lieto "tiešām" vietā, lai šo apgalvojumu īpsši uzsvērtu.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu; protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- kā lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu, pastiprinātu apgalvojumu
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- iespējams lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu).
- kā nu ne lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- aļa Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- ba Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- elele Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el.
- elu Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el.
- el Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi.
- videogaliekārta Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.
- videoterminālis Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku.
- intelektisks terminālis lietotāja galiekārta, kurā iebūvēti datu apstrādes līdzekļi.
- neintelektiska galiekārta lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi.
- lietotāja terminālis lietotāja galiekārta.
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. "Vilnius"), apgabala un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos.
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
- hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
- Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski.
- Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski.
- Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
- Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski.
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
- Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski.
- Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski.
- Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Zascenku Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukums latgaliski.
- līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu.
- plāt Likt (uz kā, parasti uz galda).
- klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- uzdot Likt galdā.
- kaudināt Likt nokaut, nogalināt.
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- kroņot Likt vainagu (galvā), rotāt ar vainagu.
- enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija.
- Kapitolijs Likumdošanas asambleju ēku apzīmējums ASV štatu galvaspilsētās.
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
- hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos.
- eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem.
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
- kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
- karaliskā lilija liliju suga ("Lilium regale"), 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
- korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis.
- limbisks Limbiskā sistēma - galvas smadzeņu un zemgarozas veidojumi, kas regulē emocijas un ar tām saistītās reakcijas.
- lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai.
- kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa.
- limfas kapilāri limfas vadu gala sazarojumi audos.
- killers Limfocīts, kas veic celulāro imūnreakciju; galētājšūna.
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
- gala efekts lineārās elektriskās mašīnās – magnētiskā skrejlauka sadalījuma īpatnības magnētvada sākuma un gala zonā.
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- piekļuves līnija līnija, kas pievieno gala lietotāju telefona centrālei; šo līniju bieži sauc arī par pēdējo jūdzi.
- linauts Linu galdauts.
- raustava Linu galviņu nocērtamais.
- trebuks Linu kulstītājs no Latgales.
- knitāji Linu stiebru gali, kas atliek pēc pogaļu izkulšanas.
- knatāji Linu stiebru gali, kas paliek pēc pogaļu izkulšanas.
- gricki linu šķirne ar daudz galviņām.
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
- Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski.
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski.
- Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski.
- Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski.
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski.
- Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski.
- Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
- Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski.
- Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski.
- Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski.
- Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski.
- Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski.
- Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski.
- Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski.
- Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
- Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski.
- Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski.
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
- Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski.
- Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
- Bykaunīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski.
- Caunis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
- Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
- Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski.
- Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski.
- nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
- Neicgali Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgaļi" nosaukums latgaliski.
- Pelēčuore Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčāre" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
- Rudzātenis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rudzētiņas" nosaukums latgaliski.
- Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
- Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski.
- Šauris Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Šauri" nosaukums latgaliski.
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
- Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski.
- Laudys Onckuli Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Jaunī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Lipuškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski.
- Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski.
- Pūtkys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
- Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski.
- Šuļtis Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Šuļtes" nosaukums latgaliski.
- Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski.
- Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski.
- Troškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Vacī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski.
- Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski.
- Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski.
- Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski.
- Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
- Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski.
- Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
- Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski.
- Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
- Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski.
- Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
- Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
- akropatoloģija Locekļu patoloģija, galvenokārt ortopēdiska rakstura.
- akroagnoze Locekļu, sevišķi to galu nejušana.
- punta Lociņa asais gals, smaile.
- lokmanis Locītava (elkonis, ceļgala locītava).
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
- primārais logs logs, kurā notiek galvenā mijiedarbība starp lietotāju un lietojumprogrammu.
- baralips Loģikā 4. sillogisma figūras 5. modus, kur abas premisas vispār apgalvojošas, bet slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- hysteron-proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
- ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju.
- skatuviskā darbība loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- vides piesaistes bloks lokālā tīkla stacijas ierīce, ar kuru datu galiekārtas pievieno datu pārraides videi.
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
- bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai.
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1).
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā.
- Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- glumausis Lops ar itin šmulkanu galvu.
- gārda Lopu aizgalds.
- gārds Lopu aizgalds.
- Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- 4. klimatiskais rajons Lubāna zemiene un Latgales augstiene - viskontinentālākais un siltākais rajons.
- sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski.
- Būbyni Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Būbini" nosaukums latgaliski.
- Ožuorgi Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ožorgi" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Bļaideļi" nosaukums latgaliski.
- Dylāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski.
- Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Plotnickī Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Plotņickie" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
- Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
- Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
- Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
- Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski.
- Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski.
- Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Kiseli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
- Luni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Piktjuli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Piktjuļi" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Rybački Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" nosaukums latgaliski.
- Ryuseni Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Riuseņi" nosaukums latgaliski.
- Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski.
- Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
- Sokuorneica Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sokorneica" nosaukums latgaliski.
- Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski.
- Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
- Parali Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paraļi" nosaukums latgaliski.
- Plepli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Plepļi" nosaukums latgaliski.
- Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bārtuli Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" nosaukums latgaliski.
- Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski.
- Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski.
- Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski.
- Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
- Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
- Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dyukši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Divkši" nosaukums latgaliski.
- Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
- Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
- Kuornova Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kornova" nosaukums latgaliski.
- Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
- Muorteni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Morteņi" nosaukums latgaliski.
- Peruoli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Peroļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skuobuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļi" nosaukums latgaliski.
- Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Kukuļi" nosaukums latgaliski.
- Pylda Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski.
- Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski.
- Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski.
- Pynti Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyntys Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pinti" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyrdova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pirdova" nosaukums latgaliski.
- Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski.
- Mīzaini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Nyryni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Nirini" nosaukums latgaliski.
- Pylda Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Pilda" nosaukums latgaliski.
- Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
- Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski.
- Ryndi Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rindi" nosaukums latgaliski.
- Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski.
- Rudini Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" nosaukums latgaliski.
- Sabali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Soboli Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski.
- Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski.
- Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski.
- Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski.
- Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski.
- Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski.
- Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski.
- Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
- Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
- Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
- Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski.
- Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski.
- Greideni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Greideņi" nosaukums latgaliski.
- Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
- Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
- Lysova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisova" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- Mīzaini Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" nosaukums latgaliski.
- Uopši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opši" nosaukums latgaliski.
- Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski.
- Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
- Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
- Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
- Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski.
- Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski.
- Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski.
- Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski.
- Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
- Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
- Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski.
- Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
- Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
- Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.).
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
- luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu.
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- apkaudināt Ļaut apkaut, nogalināt.
- knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
- knūbēt Ļaut galvai klanīties.
- izskaņot Ļaut izskanēt līdz galam.
- mīglis Ļodzīgs galds.
- ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt).
- kā auns ļoti ietiepīgs, stūrgalvīgs.
- mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
- mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- līdz pastardienai ļoti ilgi, bezgalīgi (gaidīt).
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- bez gala un malas ļoti lielā platībā, ļoti liels, bezgalīgs.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- bez gala (un) bez malas Ļoti liels, bezgalīgs.
- pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem).
- vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs; arī galvenais.
- traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs.
- ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
- bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi; bezgalīgi.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- otoneiroloģija Mācība par iekšējās auss saistību ar galvas smadzenēm fizioloģiski un patoloģiski.
- eshatoloģija Mācība par pasaules galu.
- terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
- animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
- kontagionists Mācības piekritējs, kura atzina, ka epidēmijas izceļas galvenokārt no pielipšanas, no slimības ierosinātāju pārnešanas.
- memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā "Antananarivo", senāk "Tananarivo"), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. "Madagasikara", fr. val. "Madagascar"), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 22 reģioni.
- Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski.
- Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski.
- Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski.
- Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
- Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski.
- Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski.
- osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
- Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
- Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski.
- ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji.
- Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
- Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
- gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji.
- Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
- kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
- granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
- karbonatīti Magmatiski vai metasomatiski ieži, kas sastāv galvenokārt no karbonātu minerāliem.
- dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
- audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros.
- paugas Magoņu vai linu pogaļas, galviņas.
- galdiņdancināšana Maģiska darbība, kur ar galdiņa kustībām cenšas ko pareģot, izzīlēt.
- Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis").
- maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas.
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- riņķa diagramma mainīgo lielumu attēlojošā vektora galapunkta ģeometriskā vieta.
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem.
- fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
- falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
- piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja.
- durālais maiss maisveidīgs veidojums, kurā atrodas galvas un muguras smadzenes.
- padoņi Maizes klaipa gali.
- done Maizes klaipa galiņš.
- galenis Maizes klaipa galiņš.
- knibis Maizes klaipa galiņš.
- knipšis Maizes klaipa galiņš.
- klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
- kaņcs maizes klaipa gals.
- galinītis Maizes klaipa gals.
- kampis Maizes klaipa gals.
- ķīmene Maizes klaipa gals.
- padoniņa Maizes klaipa gals.
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
- namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
- lietusgals Mājas dienvidu gals.
- mājasgals Mājas gals; vieta, tuvākā apkārtne mājas galā.
- šogalietis Mājas otra gala iedzīvotājs.
- ārtecis Mājdzīvnieks, kas skraida ārā un netiek turēts aizgaldā, kā aizgaldnieks.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- gaļas virziena mājdzīvnieku šķirnes mājdzīvnieku šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir gaļa.
- uzganīšana Mājdzīvnieku, galvenokārt liellopu, nobarošana ganībās.
- seņģis Mājlopu barības galds (kastes formā).
- Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski.
- Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
- starpmaksājums Maksājuma dala, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- action Mākslas darba (filmas, stāsta, romāna u. c.) žanrs, kura galvenā iezīme ir spraiga darbība.
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- dekoratīvā māksla mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- jonons Mākslīgas vijolīšu smaržas galvenā sastāvdaļa; dabā nav atrodams.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
- Triumfa arka mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
- duļķe māla duļķe - galvenais urbšanas šķidrumu veids, ūdenī uzduļķots māls.
- borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
- Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta.
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- Lilongve Malāvijas galvaspilsēta (angļu val. "Lilongwe"), atrodas 1100 vjl., 722000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
- Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 7 provinces un 1 galvaspilsēta.
- Bamako Mali galvaspilsēta (angļu val. "Bamako"), atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
- atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu.
- šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos.
- strupis Malkas pagale, koka gabals.
- skaidīņs malkas sagatavošanas vieta pagalmā.
- Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
- Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
- Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
- Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski.
- Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski.
- Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
- riceklis Maltas (teļa) gaļas galerts.
- muzikantu gaļa maltas gaļas galerts.
- smalkā gaļa maltas gaļas galerts.
- kopķēze Maltas gaļas galerts.
- kopķēzis Maltas gaļas galerts.
- ķopķēzis Maltas gaļas galerts.
- kupķēzis Maltas gaļas galerts.
- zilte Maltas gaļas galerts.
- zilts Maltas gaļas galerts.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā "Malta"), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
- ricenis Maltas teļa gaļas galerts.
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
- Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski.
- Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski.
- Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
- Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
- Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- Mangalura Mangalūru, pilsēta Indijā.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
- Maputa Maputu, Mozambikas galvaspilsēta.
- marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda.
- Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
- Dracocephalum thymiflorum mārsilu pūķgalve.
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
- Masera Maseru, Lesoto galvaspilsēta.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
- masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai).
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- pļaut kā ar izkapti masveidā nogalināt; iznīcināt ko lielā platībā.
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
- kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā.
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās.
- matgals Mata gals.
- espada Matadors, toreadors - galvenais cīņas dalībnieks vēršu cīņā.
- Galinsoga ciliata matainā sīkgalvīte.
- bērmeta Māte, kas nogalina savu bērnu.
- bērnmeta Māte, kas nogalina savu bērnu.
- programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana).
- kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
- lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus).
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
- trichocephalus Matgalvji.
- trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms.
- aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis").
- cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis").
- cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm.
- transponētā matrica matrica, ko iegūst, kādu matricu atspoguļojot pret tās galveno diagonāli, t.i, sākotnējās matricas rindas pārvēršot par kolonnām un kolonnas par rindām
- matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
- shizotrihija Matu galu šķelšanas.
- čorīte Matu pīne ap galvu.
- vērpata Matu savijums galvas vidū.
- virpats Matu savijums galvas vidū.
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- vērpaste Matu virpulis, kad mati uz galvas sadalās uz visām pusēm.
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
- Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija.
- Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā ("Mauritius"), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma).
- Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.).
- baužele Maza bērna galva bez matiem.
- āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- Sparganium minimum mazā ežgalvīte.
- čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva.
- čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa.
- štifte Maza, tieva nagla bez galviņas; štipte.
- štipte Maza, tieva nagla bez galviņas.
- Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
- Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Mazais Kūriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazkiuriņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazkivriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kinreņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kinriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kiureņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- Špigeles ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
- Špigeļņa ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
- Špiļgeskas ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis.
- augšlapa Mazāka un vienkāršāka lapa stublāja vai zara galā, vai pie ziedkopas pamata.
- šiisms mazākais no diviem galvenajiem islāma pamatvirzieniem, kas atzīst vienīgi korānu; valsts reliģija Irānā.
- piešūšana mazākas piegriezumdetaļas vai furnitūras detaļas (piemēram, pogas) galīgā pievienošana lielākai piegriezumdetaļai, to piešujot.
- priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim.
- elektromiegs Mazas intensitātes elektriskās strāvas iedarbība uz galvas smadzenēm, lai normalizētu centrālās nervu sistēmas darbību.
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
- ricas Mazas, šauras strīpiņas cimdu vaļējos galos.
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
- ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu.
- dancināt Mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem.
- pašķērst Mazliet, nedaudz šķērst (nogalinātu dzīvnieku).
- papirkšķis Mazliet; tik, cik starp 3 pirkstu galiem var saņemt.
- papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis.
- geridons Mazs apaļš galdiņš.
- kūķītis Mazs bērns ietīts jostā no galvas līdz kājām.
- dzīstiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
- dzītiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
- ikustiņš Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- ikustītis Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- konsole Mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai.
- scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
- gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta.
- drēbju pakaramais mēbeļu izstrādājums virsdrēbju pakāršanai un galvassegu novietošanai.
- Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem.
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- cefaloloģija Medicīnas nozare par galvas orgānu un audu slimībām.
- encefaloloģija Medicīnas nozare par smadzenēm; galvas smadzeņu anatomija, fizioloģija un patoloģija.
- anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
- heirurģija Medicīnas nozare, kas slimības galvenā kārtā ārstē operatīvi, noņemot slimo locekli, izgriežot saslimušos audus utt.; ķirurģija.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
- vermokss Medikaments, ko izmanto kā prettārpu līdzekli, pret cērmēm un spalīšiem, arī pret matgalvjiem.
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski.
- Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski.
- Iļzini Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski.
- Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski.
- Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
- Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons.
- indēt Mēģināt nogalināt ar indi.
- vārpstu kārba mehāniska pārvada ietaise ar vairākām vārpstām, kas satur instrumentus; pievienojama darba galvai, izmantojot tās piedziņu.
- mēroga inversori mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina ainas un projekcijas plakņu saistītos attālumus ar objektīva galveno plakni.
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
- Mehika Mehiko, Meksikas galvaspilsēta.
- Bērziņu ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā.
- Čumiņas ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā.
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
- Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.).
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu.
- Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta.
- neīstā melēna melēna, kas rodas, kopā ar pienu iezīžot asinis no ieplaisājušiem mātes krūtsgaliem.
- apiks Mēles gals, kam ir aktīva loma skaņu veidošanā.
- mēlesgals Mēles gals.
- mēlgals Mēles gals.
- elektrogustometrija Mēles garšas sajūtu pārbaude, par kairinātāju izmantojot galvanisko strāvu.
- mērgalis Mēlgalis.
- micala Melna govs ar gaišāku galvu.
- Larus melanocephalus melngalvas kaija.
- Sylvia atricapilla melngalvas ķauķis.
- Formicivora melanogaster melngalvas skudrķērājs.
- Emberiza melanocephala melngalvas stērste.
- Branta bernicla melngalvas tumšzoss.
- Oriolus larvatus melngalvas vālodze.
- punktdāvids melngalvas zīlīte ("Parus atricapillus").
- Parus atricapillus melngalvas zīlīte.
- melngalve Melngalvis.
- melngalvis Melngalvji 1.
- kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus").
- jūras gārgale melnkakla gārgale.
- Gavia arctica melnkakla gārgale.
- karkaulis Melnkakla gārgale.
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.).
- kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā.
- piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
- fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija.
- pamatskaņkārta Melodijas skaņu organizācijas galvenā skaņkārta.
- iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest.
- telolemma Membrāna, kas sedz motoriskā nerva galu skeleta muskuļšķiedrā.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
- Echinorhynchus gadi mencu kāšgalvis.
- jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
- encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts).
- Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski.
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- jūras karte Merkatora projekcijas karte, kurā ietverti galvenokārt navigācijai nepieciešamie dati: dziļums, kuģuceļi, ugunis, ostas utt.
- pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago").
- debess āzis mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzegoze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzeguse Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- badadzegūze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzegoze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzeguse Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- baddzegūze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai.
- apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
- mensula Mērnieku galdiņš plānu uzņemšanai dabā.
- mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos.
- termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks.
- āma Mērs kuģa priekšgalā un aizmugurē, kas rāda, cik dziļi kuģis iegrimis.
- tiešais mēslojums mēslojums, ar kuru augsnē ievada galvenokārt barības vielas (slāpekli, fosforu, kāliju u. c.).
- fosfora minerālmēsli mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā; veicina citu barības elementu izmantošanu, palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu.
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos.
- Psilocybe coprophila mēslu kailgalvene.
- atriezties Mest galvu atpakaļ.
- litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera.
- kruks Metāla āķis ilkss galā.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- vaļējā klīze metāla apkalums, kas neļauj galiem vai trosēm berzēties pret peldlīdzekļa klāju vai sāniem (bortu).
- talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž.
- hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
- stilete Metāla lineāls (ar milimetru iedaļām un asu galu); līdz 1993. gadam lietoja speķa biezuma mērīšanai dzīvām cūkām.
- atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim.
- āķis Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai).
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
- galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
- kurpe Metāla uzmava ar āķi galā (ilkss piekabināšanai pie ratiem).
- dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
- kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem.
- eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem.
- gneiss Metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- paņoties Mētāt galvu šurp un turp (par zirgu karstā laikā).
- methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību.
- kreozols Metilpirokatehīna monometilēteris, viena no galvenajām kreozota sastāvdaļām.
- elektroencefalogrāfija Metode galvas smadzeņu darbības izmeklēšanai ar elektroencefalogrāfu.
- atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
- piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- plakanais mezgls mezgls, kas noder divu vienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai.
- krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
- taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā.
- grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas).
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
- galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas.
- Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski.
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte.
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- Seikstuli Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukums latgaliski.
- Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
- kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
- tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei.
- galvenā audze mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- vasarzaļie meži meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- aizsargājamie meži meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta.
- mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
- saimnieciskais mežs mežs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt kokmateriālu ražošanu.
- taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā.
- Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
- Goreitis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukums latgaliski.
- Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
- Kuorklinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Mežavydi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski.
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- Mežavydu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
- Ūtrī Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- Mincānu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Bērzgales ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Bērzgaļu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- mielinopātija Mielīna patoloģija; deģeneratīvas pārmaiņas galvas smadzeņu baltajā vielā.
- augšupejā mielopātija mielopātija, kas progresē no muguras smadzenēm galvas virzienā.
- strubulēt Mieloties pie sveša galda.
- embrioktonija Miesas augļa nogalināšana.
- mietsgalis Mieta gals; neliels miets.
- struļķis Mietiņš ar smailu galu, ar ko sagatavo vietu puķes stādīšanai.
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
- emisijas miglājs miglājs, kura spektrs sastāv galvenokārt no ūdeņraža, hēlija, jonizēta skābekļa u. c. emisijas spektrāllīnijām.
- aerosola ģenerators miglotāja galvenā sastāvdaļa, kas mehāniski vai termomehāniski pārvērš šķidrās indīgās ķimikālijas aerosolā (daļiņu diametrs - <50 mm) un novada uz apstrādājamām virsmām.
- kokaudze Mijiedarbībā saistītu koku kopums, galvenā mežaudžu sastāvdaļa.
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati.
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
- lofotrihs Mikroorganisms ar divām vai vairākām vicām vienā galā.
- vienkristāla dators mikroshēma, kurā realizēti visi galvenie datora funkcionālie bloki (procesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa, ievadizvades ierīču kontrolieri u. c.).
- iegalvītis Mīksta galvas kausa daļa jaunpiedzimušajiem.
- čaga Mīksta kāpostgalva.
- čaugzne Mīksta kāpostgalva.
- čaukste Mīksta kāpostgalva.
- čaukstine Mīksta kāpostgalva.
- čubulis Mīksta kāpostgalva.
- čauksturis Mīksta kāpostgalviņa.
- čaugiņš Mīksta kāpostu galviņa; čaugana.
- čabis Mīksta kāpostu galviņa.
- čākste Mīksta kāpostu galviņa.
- čaučerīte Mīksta kāpostu galviņa.
- čauga Mīksta kāpostu galviņa.
- čaugana Mīksta kāpostu galviņa.
- čauksta Mīksta kāpostu galviņa.
- čaukstere Mīksta kāpostu galviņa.
- čauksteris Mīksta kāpostu galviņa.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- skrimtele Mīkstā, pārtikā izmantojamā kaulu daļa (no cūkas galvas, starp ribām).
- iegalvis Mīkstas galvaskausa daļas starp kauliem jaunpiedzimušajiem.
- mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- Milzara Milzava, Valgales pieteka.
- moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
- Solidago gigantea milzu zeltgalvīte.
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks.
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā.
- pirohlors Minerāls, kas satur galvenokārt niobiju un tantalu; radioaktīvs.
- kleveīts Minerāls, uraninīta paveids; tā sastāvā ir retzemju elementi (galvenokārt itrijs); izmanto kā rūdu urāna un rādija iegūšanai.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
- dzīvsudraba rūdas minerālvielas, no kurām var iegūt dzīvsudrabu, galvenais rūdu minerāls ir cinobrs.
- lingvistiskā minoritāte minoritāte, kuras noteikšanā galvenais kritērijs ir valoda.
- tetrazepāms Miorelaksants, viela, kas atslābina skeleta muskuļus ietekmējot galvas un muguras smadzeņu nervus.
- nāvesgalva Miroņgalva (2).
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
- misa Mise, katoļu galvenais dievkalpojums.
- sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
- trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvu.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta.
- čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama.
- zvingels Mitra pagale.
- mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
- purvāju pākšāboliņš mitrās vietās, 10-12 ziediem galviņā, stāvu stublāju.
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
- mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas.
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nepjido Mjanmas galvaspilsēta (angļu val. "Naypyidaw"), 418000 iedzīvotāju.
- korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem.
- pennēt mocīt; rāt kādu, aizrādīt, mazgāt galvu.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- automātiska īpašību saskaņošana modema spēja noteikt un saskaņot ātrumu, kļūdu pārbaudi un datu saspiešanas metodi ar modemu, kas atrodas līnijas otrā galā.
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- Mogadīšo Mogadiša, Somālijas galvaspilsēta.
- nokamāt Mokot nogalināt.
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm.
- Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- Monaka Monako, šīs valsts galvaspilsēta.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis; karaliste.
- karaliste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis.
- ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
- obverse Monētas vai medaļas galvenā jeb priekšpuse; averss.
- obverss Monētas vai medaļas galvenā jeb priekšpuse; averss.
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni.
- Montevidea Montevideo, Urugvajas galvaspilsēta.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
- piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
- Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- efektors Motoriska vai sekretoriska nerva gala veidojums, kas ierosina kāda muskuļa vai dziedzera darbību.
- mašīntelpa Motorkuģa telpa, kurā atrodas galvenais dzinējs vai dzinēji un citas ierīces.
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekārtas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
- Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski.
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
- buca Muca ar vaļēju augšgalu.
- kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai.
- stīpbeņķis Mucinieka darba galds.
- stīpradzis Mucinieka darba galds.
- slīpbeņķis Mucinieka darbagalds.
- stibeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai - stīvbeņķis.
- stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis.
- slīmestuvis Mucinieku, galdnieku darbarīks kokmateriālu apstrādei.
- spinogalvanizācija Muguras smadzeņu galvanizācija.
- likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
- cefalohorda Muguras stīgas galvas daļa.
- cefalostils Muguras stīgas galvasdaļas gals.
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
- spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām.
- vertebrata Mugurkaulnieki jeb galvaskausaiņi.
- bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki.
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss.
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta.
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija.
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen.
- lopu muiža muižas galvenā palīgsaimniecība.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- hondroitīns Mukopolisaharīda savienojums, kas ir skrimšļa un citu saistaudu galvenā sastāvdaļa.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
- vecuma angioma multipli, sīki, rubīnsarkani mezgliņi, galvenokārt uz sejas un lūpām, nereti arī uz vidukļa un locekļiem; paralēli kapilāriem ir akantoze, hiperkeratoze un papilomatoze.
- lumbis Muļķīgs resgalis.
- varapiere Muļķis, stūrgalvis.
- aste Murda gals.
- kule Murda gals.
- viengalīgais murds murda veids ar ieeju tikai vienā galā.
- divgalīgais murds murda veids, kurā zivis var iekļūt no abiem galiem.
- Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Buorbali Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukums latgaliski.
- Kūkuoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukums latgaliski.
- Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
- silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji.
- Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants.
- Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
- Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums.
- tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji.
- Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski.
- Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski.
- Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
- virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi.
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu.
- mumsgals Mūsu mājas gals; mūsu dzīvoklis.
- bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā).
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta.
- hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- brūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita regalis").
- segue mūzikā aizrādījums lappuses beigās, ka skaņdarbs vēl nav galā, bet turpinās nākamā lappusē
- rondeau Mūzikas forma, kur galvenā tēma pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākreiz.
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- singali Nācija, Šrilankas pamatiedzīvotāji; runā singalu valodā, reliģija - gk. budisms (hinajana), arī pirmatnējie ticējumi.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- Peresa Rosalesa nacionālais parks nacionālais parks Čīlē, Longitudiālās ielejas dienvidu galā, platība - 1352 kvadrātkilometri, dibināts 1926. g.
- Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā.
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- onihoheterotopija Naga atrašanās neparastā vietā, piem., galafalangas laterālajā virsmā (visbiežāk uz mazā pirksta).
- pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
- Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- alkacīgs Naidīgs, stūrgalvīgs, ķildīgs.
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- saimnieks namatēvs; ģimenes galva.
- namduris Namdurvis - mājas ārdurvis, galvenās durvis.
- Vindhūka Namībijas galvaspilsēta (angļu val. "Windhoek"), 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- bekgemons Nardi - galda spēle diviem spēlētājiem ar 2 metamiem kauliņiem un 15 kauliņiem katram (angļu val. "backgammon").
- ciannātrijs Nātrija cianīds, indīga sāls, izmantoja galvanotehnikā, fotogrāfijā, kā arī zelta iegūšanai.
- Čīles salpetris nātrija nitrāts NaNO~3~; lieto galvenokārt par slāpekļa mēslojumu.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- Grybeusti Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Januseli Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukums latgaliski.
- Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski.
- Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski.
- Melderiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiškas" nosaukums latgaliski.
- Rukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Ryukliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Rukliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski.
- Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski.
- Sluciškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Slutiški" nosaukums latgaliski.
- Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vacpiļs Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukums latgaliski.
- Vacī Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukums latgaliski.
- Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
- Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- Jarena Nauru Republikas galvaspilsēta, 670 iedzīvotāju (1992. g.).
- Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Cyukuori Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski.
- Svikli Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski.
- dabiskā nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
- lētum Nāve, gals, bojāeja.
- kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī.
- dārza (arī dārznieka, atvašu) nazis nazis ar līku galu (piemēram, zaru izgriešanai).
- bulis Nazis ar nodilušu galu.
- Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
- širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
- bezrobežu Neaprobežots, bezgalīgs.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
- ireparabls Neatjaunojams, neizlabojams (galvenokārt struktūras nozīmē).
- a priori neatkarīgi no pieredzes, pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika (apgalvot, noliegt, piekrist).
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
- elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
- šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs.
- bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis.
- vallats Nebēdnis, pārgalvis.
- lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
- pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes.
- akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma.
- Wknd Nedēļas nogale (angļu "weekend"; īsziņās).
- vīkends Nedēļas nogale.
- stripins Nederīgs valga gals; gabals.
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
- dzirknes Neieausti audu gali gar audekla malām.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
- apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- neintelektisks terminālis neintelektiska galiekārta.
- hemikrānija Neiralģija viena galvas pusē, vienpusējas galvassāpju lēkmes, migrēna.
- faciocefalalģija Neiralģiskas sāpes galvā, sevišķi tās ģīmja daļā.
- glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
- ulegīrija Neiroglijas un saistaudu savairošanās galvas smadzeņu krokās, kuru novēro idiotijas gadījumā.
- neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
- immensitāte Neizmērojamais, bezgalība.
- aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
- glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
- veproties Nekārtīgi, izlaidīgi pie galda ēst.
- meterēt Nekārtīgi, pa galvu pa kaklu iet vai strādāt.
- ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
- serbomis Neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- dresuārs Neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai.
- dobesgals Neliela daļa no dobes, tās galā.
- Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- rozīte Neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem).
- piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- nārags Neliela kārts ar āķi galā.
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- šķelsne neliela malkas pagale.
- kardināla birete neliela purpurkrāsas galvassega - kardināla atšķirības zīme.
- sadruga Neliela serbu kopiena, kas saistīta nevien radniecības, bet galvenokārt saimniecības un zemes dēļ, dažreiz arī dzīvoja vienā majā.
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās.
- čaukstiņš Neliela, čaugana kāpostgalviņa.
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva.
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
- šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām.
- šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali.
- ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
- sāņvārtiņi Nelieli vārtiņi blakus galvenajiem vārtiem, pa kuriem staigā kājāmgājēji.
- codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
- pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
- torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- žibanka Neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas.
- zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams.
- mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- kanapejs Neliels dīvāns ar paaugstu pagalvi.
- sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
- nīšu galdiņš neliels galdiņš, uz kura sien nītis.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- šīvis Neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai.
- baļķēns Neliels tievāks baļķis ar caurmēru tievgalī 15-20 cm.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
- kreimbļoda Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- kreimtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
- pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
- piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
- komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
- fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija.
- slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
- trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- norūnīt Nemākulīgi kastrējot nogalināt.
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- mikroencefālija Nenormāli mazas galvas smadzenes normāla auguma cilvēkam.
- akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās.
- leptocefālija Nenormāls galvaskausa augstums un šaurums.
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā.
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
- Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.).
- tukšs apgalvojums nepamatots apgalvojums.
- pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas.
- nozāļot Nepareizi ārstējot nogalināt.
- liju lijām nepārtraukti, bez gala.
- vienā lijā nepārtraukti, bez gala.
- koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
- izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
- karebārija Nepatīkama spiediena vai smaguma sajūta galvā.
- apstāties (arī palikt) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- palikt (arī apstāties) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- cibetons Nepiesātināts ciklisks ketons ar muskusa smaržu, cibeta galvenā sastāvdaļa.
- atšļuka Nepievērpts dzijas gals auduma velkos.
- piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa.
- pašielis Neprātīgs, pārgalvīgs.
- Visuma lielmēroga struktūra neregulāra telpisku šūnu struktūra, ko veido galaktiku sistēmas, kas izvietojušās gk. šūnu sienās, šūnu diametrs ir 50 līdz 150 Mpc.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim.
- aksīts Nerva ass cilindra gala sazarojums.
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
- neiromitors Nerva šķiedras gals, kas pārraida impulsu blakus neirona receptoram.
- epitelioceptors Nerva uztvērēja gala aparāts epitēlijā, piem., dziedzerī.
- ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos.
- cerebrospinālais nervs nervs, kas sākas no galvas vai muguras smadzenēm.
- motoriskais nervs nervs, kas sastāv galvenokārt no motoriskām šķiedrām.
- aferentācija Nervu impulsu plūšana no receptoriem pa jušanas jeb aferentajiem nerviem uz galvas smadzenēm.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- centrālā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- perifērā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- aferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no receptoriem nonāk galvas smadzenēs.
- lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
- astāzija Nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- diverģēt netiekties uz kādu galēju robežu (par rindu).
- aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
- gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- knorēties Netikt galā ar darbiem.
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- asinsdarbs Nežēlīga slepkavība, nogalināšana.
- aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
- aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
- reiņugalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Reiņugals" iedzīvotāji.
- Nitzgall Nīcgale.
- Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants.
- Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums.
- Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums.
- Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski.
- Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
- nīcgalieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
- Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
- Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums.
- somogolieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Somogols" iedzīvotāji.
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zīmaļu Ivanova Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļu Ivanova" nosaukums latgaliski.
- Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā "Amsterdam"), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās.
- nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
- ķauķis Nievājošs kāda priekšmeta apzīmējums, nicinošs galvas apzīmējums.
- čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- banānu republikas nievājošs nelielu (gk. Centrālamerikas) republiku apzīmējums, kurās galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana.
- melnīte Nigella - viengadīga puķe gundegu dzimtā, zied bāli ziliem ziediem zaru galos jūlijā un augustā.
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Abudža Nigērijas galvaspilsēta (angļu _Abuja_), atrodas Nigērijas centrālajā daļā, veido atsevišķu administratīvu teritoriju, \~3 miljoni iedzīvotāju (2019. g.).
- spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
- Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- Levkosia Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants.
- Levkosija Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants.
- Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa").
- Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants.
- raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis.
- giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
- mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
- karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
- kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
- krustpakši No apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali.
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā.
- dzīgalis No auduma atdalījies pavediena gals.
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis.
- vienkāršais stēks no diviem pusstēkiem sastāvošs mezgls gala piesiešanai pie kāda priekšmeta.
- bazipetāls No galotnes uz pamatni vērsts.
- a capite ad calcem no galvas līdz kājām.
- kā baušļus no galvas, automātiski, nepārdomājot.
- ex capite no galvas, no atmiņas; aiz likumīga iemesla.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
- pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
- behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu.
- kukns No kārtīm saslieta virtuve (pagalmā).
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- rampa No kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā.
- diakodions No magoņu galviņām pagatavots zāļu līdzeklis.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
- bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
- heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
- notērēt NO Nocirst galvu.
- kājdrēbe No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
- kājpalags No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- no raduma no sākta gala, no dzimšanas.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
- katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
- kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
- drošības josta no stipra brezenta izgatavota josta ar apm. 2 m garu atsaiti, kuras galā iestiprināts karabīnāķis.
- plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
- pončo No taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
- apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus.
- cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- egļi No zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- grūteņi No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- aizgalot Nobeigt, nogalināt.
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
- notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
- božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku.
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji.
- aizgalda Nodalījums kūtī cūkām, aitām, teļiem, putniem; aizgalds.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- piņķoties nodarboties, tikt galā ar sīkumiem.
- bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu.
- skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
- alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- tribūts Nodoklis senējā Romā, ko pilsoņi maksāja no mantas un provinciāli no galvas.
- nošļaupt Nodrāzt vienu galu tievāku.
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
- Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- 1. Hērakla varoņdarbs Nogalināja Nemejas lauvu.
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- apklusināt Nogalināt (cilvēku).
- apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- saraustīt gabalos nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
- apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus).
- nobumbot Nogalināt ar bumbu.
- sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.).
- aizbeigt Nogalināt galīgi.
- uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku.
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- slaktēties Nogalināt vienam otru.
- (ie)grūst nazi (arī dunci) ribās nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot.
- nāvīt Nogalināt, iznīcināt.
- aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut.
- apgriezt kaklu nogalināt, nokaut.
- apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt.
- pataisīt aukstu (kādu) nogalināt, nosist.
- izliet (kāda) asinis nogalināt, noslepkavot.
- aizsūtīt pie Pētera nogalināt, nošaut.
- kaut Nogalināt, slepkavot.
- aprīdīt Nogalināt, uzrīdot (suni).
- pārkost (arī pārgriezt) (kādam) rīkli nogalināt; iznīcināt.
- nolaist asinis (kādam) nogalināt; vājināt vitālos spēkus.
- nolaist no kājas nogalināt.
- ķiškas izlaist nogalināt.
- nolaist (arī notecināt) asinis nogalināt.
- apgriezt sprandu nogalināt.
- noņemt galvu (kādam) nogalināt.
- saīsināt par galvas tiesu nogalināt.
- noraut kaklu (kādam) nogalināt.
- laupīt (arī atņemt) dzīvību nogalināt.
- noraut galvu nogalināt.
- apzūmēt Nogalināt.
- bendēt Nogalināt.
- močīt Nogalināt.
- mušķīt Nogalināt.
- spiest nost Nogalināt.
- noboinīt Nogalināt.
- nobungāt Nogalināt.
- nobungot Nogalināt.
- nogalēt Nogalināt.
- noģaubt Nogalināt.
- noģiebt Nogalināt.
- nomočīt Nogalināt.
- nonažot Nogalināt.
- noslaktēt Nogalināt.
- piežņaugt Nogalināt.
- špoknuķ Nogalināt.
- slaktētājs Nogalinātājs, slepkavnieks.
- nostiept ceļos (arī uz ceļiem) nogāzt (kādu) balstā uz ceļgaliem.
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne.
- slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus.
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
- knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
- kontinentālas nogulas nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
- oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi.
- dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis.
- nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
- nodūdēt Nokārt galvu, vārgt.
- nokrēnēt Nokārt galvu.
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- nonagažot Nokaut, nogalināt.
- (aiz)iet par tālu nokļūt līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
- noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
- noridot Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu.
- noliekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
- (no)liekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Noliekt galvu.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
- nolietāt Nomaitāt, nogalināt.
- nolietēt Nomaitāt, nogalināt.
- policmeisters Nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19 gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- atsamesties Nomesties uz ceļgaliem.
- nosamesties Nomesties uz ceļgaliem.
- starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
- nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
- kakt Nonākt galā, sasniegt.
- pazust nonākt galējā bezizejas stāvoklī; pagrimt, degradēties.
- kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt kaklā ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- kārt plecos ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu.
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
- novākoties Noņemt galvassegas.
- novākt (arī nokopt) galdu noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- nokopt (arī novākt) galdu noņemt no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- nogalēt Noņemt, aizvākt smaili, galotni.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- iziet baru nopļaut vālu līdz galam.
- baru iziet nopļaut vālu līdz galam.
- sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals.
- galvenais kvantskaitlis norāda elektrona galveno enerģijas līmeni.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
- bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
- stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
- balan- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
- balano- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
- encefal- Norāda uz galvas smadzenēm.
- encefalo- Norāda uz galvas smadzenēm.
- gir- Norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru.
- giro- Norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru.
- polio- Norāda uz galvas vai muguras smadzeņu pelēko vielu.
- krani- Norāda uz galvaskausu.
- kranio- Norāda uz galvaskausu.
- arh- Norāda uz galveno, pirmo; anatomijā un bioloģijā - uz pirmsākumu, cilmi.
- cefal- Norāda uz galvu.
- cefalo- Norāda uz galvu.
- tel- Norāda uz krūtsgalu.
- telo- Norāda uz krūtsgalu.
- viņgal Norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
- pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- proto- Norāda uz to, kas ir augstākais, vecākais, galvenais.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
- pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
- pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās.
- jasione Norgalvītes.
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
- telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta.
- noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
- uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
- uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
- lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm.
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- iztampīt Nosist, nogalināt.
- paģaubt Nosist, nogalināt.
- žabīt Nosist, nogalināt.
- pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
- ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas.
- izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
- danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka.
- izliet (cita) asinis noslepkavot, nogalināt.
- noslīdēt ceļos noslīgt balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt uz ceļiem (arī ceļos) noslīgt balstā uz ceļgaliem.
- končiks Nosmēķētas cigaretes gals.
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem.
- nosigīt Nostaigalēt, kustoties pagurt.
- pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- aizgalot Nostiprināt galus.
- uzlikt tākeliņu nostiprināt troses galu pret atiršanu, notinot to ar tākeldiegu.
- nogodāt Nosvinēt līdz galam.
- nolaist no kātiem nošaut, nogalināt
- atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt).
- konstitutīvs noteicošs; galvenais.
- tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos.
- nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala.
- nobuinīt Notriekt no kājām, nogalināt.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- Želaņija rags Novaja Zemļas ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
- nodicīt Novākt (nokopt) galdu.
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
- nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu.
- novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- sakārtot galdu novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem (arī ceļos) novietoties balstā uz ceļgaliem.
- eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums.
- maksimālisms Novirziens krievu sociālrevolucionāru (eseru) partijā, tās galējais kreisais spārns.
- ekskurss Novirzīšanās no temata, - blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei.
- noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
- nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
- corpus delicti nozieguma sastāvs; galvenie vainas pierādījumi.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- nodūmot Nožāvēt dūmos (piemēram, zivis, galu).
- nosmaukt Nožņaugt, nogalināt.
- lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
- lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
- lāksta Nožogojums, aizgalds.
- lākstis Nožogojums, aizgalds.
- festuca Nūja, ko kungs lika vergam uz galvas, atlaižot viņu svinīgi brīvā.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
- streptobaciļi Nūjiņas, kas novietojas cita citai galā, veidojot ķēdi.
- Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
- vākt (nost) galdu ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- Jaundeli Ņūdeli, Indijas galvaspilsētas Deli daļa.
- magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- katafāze Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu; katafātisms.
- katafātisms Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu.
- cementoma Odontogēna fibroma, kas sastāv galvenokārt no zoba cementa.
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus.
- graulines Ogas, dažos apvidos (Latgalē) lācenes.
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
- Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m.
- Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- Kārļi Ogres novada apdzīvotās vietas "Ogresgals" otrs nosaukums.
- ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
- birzgalieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Birzgale" iedzīvotāji.
- daugavieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- dzintarieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- gailīšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- lāčplēšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
- austrumieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
- ciemupieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ciemupe" iedzīvotāji.
- daugavieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- kaulinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" iedzīvotāji.
- krauzēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Krauzas" iedzīvotāji.
- lībieškalnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Lībieškalns" iedzīvotāji.
- ogresgalieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ogresgals" iedzīvotāji.
- rancēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Rankas" iedzīvotāji.
- spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
- sprēstinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" iedzīvotāji.
- trucēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Truči" iedzīvotāji.
- Dārziņi Ogres novada Ogresgala pagasta vasarnīcu ciema "Ogre" otrs nosaukums.
- Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
- gāršenieki Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- gārsieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- silavieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
- Ogermuende Ogresgals.
- Hylocitrea bonensis ogu resngalvis.
- šapka Olas resnais gals.
- keratīns Olbaltumviela, ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa; atrodas arī matos, spalvās, zvīņās, ragos.
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
- salpingosalpingostomija Olvada galu savienošanas operācija pēc tā daļas izgriešanas.
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos ("ʻUmān"), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- pseidoacefāls Omfalozīts bez galvas, ar rudimentāru galvaskausu.
- terminoterminālā anastomoze operācijas gaitā savienojamo daļu sašūšana galu pie gala.
- vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai, cauruļveidīgs, ar spuldzīti galā.
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
- aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
- orientatīvais reflekss organisma reakcija uz jebkuru jaunu kairinājumu (piem., galvas pagriešanās, ausu sasliešanās).
- augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- tintesmaiss Orgāns (galvkājiem), kas producē melnu vielu.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
- karaliskā osmunda osmundu suga ("Osmunda regalis").
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
- ostgals Ostas gals.
- Abidžana Ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu "Abidjan", galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- tiegalieši Otra pagasta gala ļaudis.
- deiteragonists Otrais aktieris; sengrieķu traģēdijā aktieris, kas netēlo galveno lomu.
- pataļķes otrais galds kāzās.
- patalči Otrais galds kāzās.
- pataļķi Otrais galds kāzās.
- bōbu galds otrais galds zemnieku saimes ēdienreizēs.
- viņgals Otrais, pretējais gals.
- camestres Otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs.
- cesare Otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs.
- pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
- otrgals Otrs, cits gals.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- Ritini Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski.
- osmoreceptors Ožas nerva galaorgāns, kas uztver smaržu kairinājumu.
- rinencefalons Ožas smadzenes, filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu daļa.
- pa dullo pa galvu (sist vai dabūt).
- kliburu klaburiem pa galvu pa kaklu, šā tā.
- denderiski Pa galvu pa kaklu.
- pārkučeniski Pa galvu pa kaklu.
- tantariski Pa galvu pa kaklu.
- tantariskis Pa galvu pa kaklu.
- trimtrallām Pa galvu pa kaklu.
- trīskājīgi Pa galvu pa kaklu.
- kuzu kuzām pa galvu un kaklu
- kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
- kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
- kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski.
- piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- klupu, rāpu pa galvu, pa kaklu.
- kūkumiski Pa galvu, pa kaklu.
- tuteniski Pa galvu, pa kaklu.
- dandariski Pa kaklu, pa galvu.
- rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- apdarināt Pabeigt (piešķirot galīgo formu).
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
- pacelne Pacele - vieta zem ceļgala vai ceļgalam mugurpusē.
- pasliet galvu pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
- sasliet galvu pacelt galvu.
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki.
- pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
- pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
- Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
- grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
- dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
- kaput Pagalam; samaitāts; neizdevies.
- fuč Pagalam!
- čupa Pagalam.
- pagalem Pagalam.
- prapul Pagalam.
- vējā Pagalam.
- galdapuža Pagalde.
- pagaldis Pagalde.
- pagalds Pagalde.
- paģaldīt Pagaldīt.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- skalu slēpsna pagale, no kā plēš skalus.
- šķēsts Pagale, nūja.
- laksis Pagale, šķila.
- istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- palmeņš Pagalmiņš.
- pagulms Pagalms
- jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs.
- jaudārzs Pagalms ap riju.
- priekšpagalms Pagalms mājas priekšā.
- houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma.
- sētsrūme pagalms, lauku sēta.
- sētiens Pagalms; sētiena.
- ovis Pagalms.
- priekšsēta Pagalms.
- sētiena Pagalms.
- sētiene Pagalms.
- sētplacis Pagalms.
- sētsēta Pagalms.
- pabalsti Pagalvis; gultas galvgalis.
- pagālis Pagalvis.
- pagalmis Pagalvis.
- pagalsti Pagalvis.
- pagalsts Pagalvis.
- pagalve Pagalvis.
- pagalvene Pagalvis.
- pagalvenis Pagalvis.
- pagalmaisiņš Pagalvja maisiņš.
- pagalmmaisiņš Pagalvja maisiņš.
- lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai; adāmā adata.
- apciems Pagasta gals, kas sastāvēja no dažiem ciemiem.
- otrgalietis Pagasta otra gala iedzīvotājs.
- Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas.
- Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
- Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu.
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja.
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
- Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja.
- Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja.
- Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
- Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
- Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
- Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
- Strūžānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Nautrēnu un Dricānu pagastu.
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta.
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne).
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja.
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja.
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja.
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja.
- Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja.
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
- hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu.
- pagrabgals Pagraba gals; vieta, tuvākā apkārtne pie pagraba gala.
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
- novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom.
- nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam.
- pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu).
- elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
- heķenkurs Pakaļgala enkurs.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-.
- pakaļšgals Pakaļgals.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem.
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
- klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- gludais paksis paksis, kura būvdetaļām nav brīvu galu.
- krusta (arī cirstais) paksis paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- pazavs Palaidnis, resgalis.
- patvalda Palaidnis, trakulis, tiepša, stūrgalvis.
- Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
- Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.).
- alu gleznojumi (zīmējumi) paleolīta laikmeta melnbalti un krāsaini zīmējumi uz klinšu sienām; galvenokārt attēloti dzīvnieki, simboliskas zīmes.
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
- piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā.
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
- makroovalocīts Palielināts, ovāls eritrocīts, kam vidējais tilpums - >100 mm3; atrod asinīs megaloblastiskās anēmijas gadījumā.
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus.
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu.
- dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
- māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā.
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
- lielās līnijās, arī lielos vilcienos pamatos, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
- galvenos (arī īsos, lielos, vispārīgos) vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
- princips Pamatos, no galvenā viedokļa.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
- novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
- nonāvēt Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- Panama Panamas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Panama"), provinces centrs, osta Klusā okeāna krastā, 404000 iedzīvotāju (2007. g.).
- dzeltenā panātre panātru suga ("Lamium galeobdolon").
- Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha.
- Pankas ezers Pankas ezers Birzgales pagastā.
- Pankezers Pankas ezers Birzgales pagastā.
- plāts Panna ar vaļēju galu mīklas izstrādājumu cepšanai.
- panorpatae Panorpidae - knābgalvju kārtas dzimta.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- galvanoglifija Paņēmiens reljefa attēla iegūšanai ar galvanoplastikas palīdzību.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- akcesorisks līgums papildlīgums, kas pievienojams citām (galvenajām) saistībām.
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
- direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
- papildplacenta Papildus placenta, ko ar galveno placentu savieno asinsvadi.
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā.
- kantora līme papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
- reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra.
- sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
- cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā.
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- par apsmiekli par cēloni zobgalībām, izsmieklam.
- par apsmieklu par cēloni zobgalībām, ņirgām, izsmieklam.
- munči Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
- muncis Pār galvu maucami bērnu svārciņi.
- kvaternioni Par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu.
- kakumināls Par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas.
- tonikalitāte Parādība, kad kāds elements, skaņa, dažādu skaņu secība vai komplekss iegūst stabilizējošu, galveno lomu, kļūst par toniku 1.
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu.
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus.
- ureotēlisms Parādība, kuras gadījumā slāpekļmaiņas galaprodukti izdalās no organisma urīnvielas veidā, piem., zīdītājiem.
- ikuci rādīt parādīt starp rādītāju un vidējo pirkstu izbāztu lielā pirksta galu.
- Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta, atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta.
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu.
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
- Paramariba Paramaribo, Surinamas galvaspilsēta.
- pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mazā brūngalvīte parastā brūngalvīte.
- Conocephalum conicum parastā konusgalvīte.
- Cottus gobio parastā platgalve.
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pars Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virses Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- Rhodobryum roseum parastā rožgalvīte.
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
- naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- Prunella vulgaris parastā zilgalvīte.
- Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
- Tafelwein parasts galda vīns.
- kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos.
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
- izvārgot Pārciest nelaimi, izciest ciešanas līdz galam.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- bravada Pārdrošs, pārgalvīgs darbs.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- šķidruma neitralizatori paredzēti galvenokārt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu absorbēšanai vai pārvēršanai nekaitīgos savienojumos.
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs.
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu.
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim.
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions.
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka.
- eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva.
- omofors Pareizticīgo garīdznieku tērpa dala, dvieļa veidā, kuru apliek ap kamiešiem un ap kaklu un kura gali nolaižas uz krūtīm un muguras.
- maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus.
- klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega.
- saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
- industrializācija Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- industrializēšanās Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- lēcveida galaktika pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida g–ām; tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols; vārpstveida galaktika.
- griešanas virsma pārejas virsma starp apstrādājamo un apstrādāto virsmu, ko apstrādē veido griezējinstrumenta galvenais asmens.
- porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa.
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- neprāts Pārgalvība, pārdrošība.
- smaula Pārgalvība.
- ģeida Pārgalvīga būtne.
- nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
- acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
- neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
- žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
- žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
- žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt).
- uzžauties Pārgalvīgi, ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties.
- viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt.
- džigits Pārgalvīgs autobraucējs.
- ļihačs Pārgalvīgs autobraucējs.
- kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks.
- pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks.
- apšaulis Pārgalvīgs cilvēks.
- nerātnis Pārgalvīgs cilvēks.
- plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks.
- acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
- pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks.
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts.
- neprātīgs Pārgalvīgs, pārdrošs.
- aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks.
- folatre Pārgalvīgs, vieglprātīgs.
- kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi.
- duhovojs Pārgalvīgs.
- lielgalvīgs Pārgalvīgs.
- nerātns Pārgalvīgs.
- pārgalvis Pārgalvīgs.
- acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis.
- pārgalvinis Pārgalvis.
- miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- pārkūleņš Pāri galvai.
- vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
- apikolīze Parietalās pleiras atdalīšana no krūšu sienas plaušu galotnes apvidū plaušu audu saspiešanas nolūkā; lieto plaušu tuberkulozes terapijā, ja galotnē ir kaverna.
- Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
- Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Baidaras vārti pārkāpe pār Krimas galveno grēdu no Baidaras ielejas uz Melnās jūras piekrasti, augstums - 503 m vjl.
- osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta.
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa.
- kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- prēdominācija Pārsvars, galvenā nozīme.
- pāršķelt galvu kā kāli pāršķelt galvu ļoti viegli.
- pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- nātrija propionāts pārtikas piedeva E281 (propionskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības, ādas kairinājumu, astmu, kuņģa kairinājumus, galvassāpes.
- kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- glutamīnskābe pārtikas piedeva E620, garšas un aromāta pastiprinātājs, antioksidants, var izraisīt astmu, galvassāpes, nelabumu, miega traucējumus.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
- E620 Pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums.
- E282 Pārtikas uzlabotājs - kalcija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, migrēna, mācīšanās grūtības, agresija, galvassāpes.
- E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- E283 Pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas.
- E1105 Pārtikas uzlabotājs - lizocīms, iespējamā iedarbība - galvassāpes, alerģijas, konservants.
- E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E281 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, mācīšanās grūtības, astma, kuņģa kairinājums, galvassāpes.
- E311 Pārtikas uzlabotājs - oktigallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - apēdot vidēji toksisks, kuņģa kairinājums.
- E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
- E280 Pārtikas uzlabotājs - propionskābe, konservants, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas kairinājums, galvassāpes.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā).
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- starptautiskie gaisa pārvadājumi pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās.
- hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors.
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
- administrācijas izmaksas pārvaldības un saimnieciskās darbības izmaksas, ko nevar attiecināt uz galvenajām uzņēmuma funkcijām (piemēram, ražošana, realizācija, pētniecība).
- ievarēt Pārvarēt, tikt galā (ar ko).
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu.
- servēšanas galds pārvietojams galds – paplāte.
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
- sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
- dzīvnieku pasakas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
- leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu).
- dzimstības kontroles politika pasākumi, kurus realizē valsts, lai regulētu dzimstības procesu, galvenokārt ar mērķi samazināt dzimstību.
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis.
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
- Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas.
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem.
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība.
- Kuoršupļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" nosaukums latgaliski.
- Latyšonki Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Latišonki" nosaukums latgaliski.
- Sapatni Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" nosaukums latgaliski.
- Šeškys Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šeški" nosaukums latgaliski.
- Tyuļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" nosaukums latgaliski.
- filatēlija Pasta dokumentu (galvenokārt pastmarku) vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
- nužgums Pastalas purngals.
- nužinājums Pastalas purngals.
- uzpurnis Pastalas purngals.
- ūzpurnis Pastalas purngals.
- āžrauks Pastalu lāpāmā aukla ar tievu galu.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu.
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
- Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
- Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
- Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā.
- Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
- Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā.
- Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- Čakšu ezers pastāvēja Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, nosusināts; Gaigalu ezers; Gaigaļu ezers.
- Lindes pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Birzgales pagastu.
- Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu.
- Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
- štammēdiens Pastāvīgs, galvenais ēdiens.
- koč Pastiprina teikumā izteikto apgalvojumu.
- cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu.
- zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts.
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra.
- Chivali Pašpasludinātās Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, 20000 iedzīvotāju (2009. g.).
- steks Pātaga ar siksnas cilpu galā.
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
- savgalvis Patgalvis, stūrgalvis.
- mitofobija Patoloģiskas bailes izteikt nepareizu apgalvojumu.
- siringoencefalomiēlija Patoloģiski dobumi galvas un muguras smadzenēs.
- mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva.
- pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
- purslas Pats purna gals ar lūpām, arī lūpas (dažkārt nicināmā nozīmē).
- tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni.
- Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā.
- Inocybe patouillardii Patujāra šķiedrgalvīte.
- paklenčēt Patupēt uz ceļgaliem.
- laktoreja Patvaļīga piena tecēšana; galaktoreja.
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
- špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis.
- kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens.
- šķirtava pauris, galvvidus.
- šķiris Pauris, galvvidus.
- dziemulis Pauris, kalna gals.
- iegalva Pauris; iegalvis.
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3).
- pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- apoastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no galvenās zvaigznes.
- periastrs Pavadoņzvaigznes orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk galvenajai zvaigznei.
- klišēt Pavairot klišeju vai salikuma formu galvanizējot vai stereotipējot.
- lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā.
- nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
- pievaļāt Paveikt, tikt galā.
- iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
- nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
- gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki.
- bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji.
- ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji.
- kopdarbenieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
- kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
- ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji.
- plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji.
- ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji.
- Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
- āķgalnieki Pāvilostas pilsētciemata (agrāk - "Āķgals") iedzīvotāji.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu).
- tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis").
- zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea").
- visgalīgi Pavisam galīgi.
- galva balta kā ābele pavisam sirma galva.
- totāls Pavisam, galīgi.
- beidzamiskis Pavisam, līdz galam, galīgi.
- pagrūst Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
- kā akā, kā makā pazudis, pagalam; kā nebijis.
- perdu Pazudis, pagalam.
- Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
- Noa Pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass.
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Rietumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi.
- Augšzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi.
- Austrumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- Austrumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali.
- sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
- sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija.
- homogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām līdzīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējā forma ir inbrīdings.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne.
- nāvcirksne Pēc tautas māņticības - neliela pele, kas nogalina lopus.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kura sedz pirkstgalus.
- in extremis pēdējā brīdī; galējas nepieciešamības gadījumā.
- gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika.
- Beipina Pekina - Ķīnas galvaspilsēta.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
- saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
- sisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm.
- iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- iesisties Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) - par asinīm.
- apopleksija Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, insults jeb trieka, simptomu komplekss, ko izraisa asins izplūdums vai embolija galvas smadzenēs vai kādā citā orgānā (plaušās, liesā, olnīcā, acī u. c).
- galakturonskābe Pektīnu sastāvdaļa, ko iegūst no d-galaktozes oksidācijas ceļā.
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu.
- diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere.
- pamatenkurs Peldlīdzekļa galvenais enkurs.
- klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents).
- novērotājs Peldlīdzekļa komandas loceklis, kurš novēro apkārtni, galvenokārt kursa virzienā.
- heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
- pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
- skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu.
- heklaterna Peldlīdzekļa signāllaterna, kas izvietota tā pakaļgalā.
- Vuordauka Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" nosaukums latgaliski.
- Giužys Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
- Syubri Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Sūbri" nosaukums latgaliski.
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
- Cyclarhis gujanensis pelēkgalvas papagaiļvireons.
- Emberiza spodocephala pelēkgalvas stērste.
- punčing-bumba Penčingbols - piepūšama, bumbierveidīga ādas bumba, kuru ar šauro galu piekar pie platformas; noder bokseriem par treniņa rīku.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- apperēt Perēt kādu laiku, neizperējot līdz galam.
- neiromodulācija Perifēriskā nerva, muguras smadzeņu vai galvas smadzeņu elektriskā stimulācija; izmanto sāpju mazināšanai.
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja).
- mastomēnija Periodiska, menstruālajam ciklam atbilstoša asiņošana no krūtsgala kā menstruācijas pavadparādība vai aizstājēja.
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums.
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs.
- alkīdu pernica pernica, kuras galvenā, plēvi veidojošā sastāvdaļa ir alkīdsveķi.
- aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars.
- aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu.
- bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei.
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
- starpspeditors Persona, kurai galvenais ekspeditors sava uzdevuma devēja vārdā uzdevis kārtot transporta darījumu noslēgšanu par kādu atsevišķi transporta posmu vai kārtot kādu atsevišķu ar transportu saistītu darījumu.
- astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
- saņēmējs Persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava.
- hedhanters Personāla atlases konsultants ("galvu mednieks"), kura uzdevums ir nolūkot topošam vai esošam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus citos jau darbojošos uzņēmumos.
- cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes.
- galddators Personālais dators, kas ir piemērots novietošanai uz galda.
- līdzināšana Personālajos datoros - precīza lasīšanas un rakstīšanas galviņu novietošana virs celiņiem, no kuriem jālasa vai kuros jāieraksta dati.
- sarunu valoda personas ikdienas saziņas galvenā valoda.
- labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
- erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu.
- Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- vecuma grupa personu kopums noteikta vecuma intervālā (robežās), iedzīvotāju vecumstruktūras galvenais elements.
- pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala").
- Lima Peru galvaspilsēta (sp. val. "Lima"), reģiona centrs, atrodas Klusā okeāna piekrastē, Andu piekājē, 8472900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
- čimusi Peru ziemeļu piekrastes iedzīvotāji, kuru galvenā dievēba bija mēness; viņu valsts pastāvēja no 1200. g. līdz 1460 gadam, kad to iekaroja inki.
- Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- pesku Pesku peskumis - steidzīgi, pa kaklu un galvu.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
- nenesošā siena pie ēkas nesošajām konstrukcijām (parasti pie karkasa) piestiprināta siena, tās galvenais uzdevums ir uzņemt vēja slodzi tikai nesošā karkasa šūniņas robežās.
- galminieks Pie galma piederīgs dižciltīgais.
- griešanas plakne pie griežņa galvenā griezējasmens konstruēta teorētiska pieskarplakne griešanas virsmai.
- vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
- kavi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- lipste Pie naktsšņorēm - ūdām šņores kājas, kuru galos piesieti āķi.
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
- pie sarkanā galda pie tiesas galda, pie tiesas.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi).
- rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
- ciršanas vecums pieaugušo audžu vecuma zemākā robeža, ar kuru var uzsākt galveno izmantošanu.
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg.
- starp citu piebilde, ar kuru norāda uz to, kas nav galvenais.
- pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
- adnekši Piedēkļi, galvenā orgāna vai struktūras papildu daļas.
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- durugals Piedurknes gals (bez aproces).
- dūrgals Piedurknes gals.
- rokgals Piedurknes gals.
- vilcējietaise Piedziņas ķēdes galējā ietaise virzes izpildelementa pārvietošanai.
- DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā.
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā.
- gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
- ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
- 1. klimatiskais rajons Piejūras zemiene un Zemgales līdzenums ar samērā sausu un siltu klimatu.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- aksesoārs Piekars, piedevas, piederums pie kādas galvenās lietas; aksesuārs.
- ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā.
- mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3.
- koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
- latinizēt Pielīdzināt latīņu valodai, piem., vārdu galotnes.
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
- svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- livāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aitaisīts ar aizbāzni.
- limāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni.
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
- postulācija Pieņēmums; apgalvojums.
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
- holestāns Piesātināts un reducēts ogļūdeņradis, ciklopentānperhidrofenantrēna derivāts; galvenais ogļūdeņradis, no kura atvasināmi sterīni, arī holesterīns.
- nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- manšete Piešuve, uzšuve, atloks (bikšu staras galā).
- springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs).
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- savārēt pievārēt, uzveikt, ātri tikt galā ar (ko).
- 2. Hērakla varoņdarbs Pieveica daudzgalvaino Lernes hidru.
- ķerties pie lietas pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
- neredzēt aiz kokiem mežu pievēršoties sīkumiem, nesaskatīt galveno.
- piegalināt Pievienot galā.
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
- polimorfoze Pīlēm un zosīm sastopams helmintozes veids, ko ierosina "Polymorphidae" dzimtas dzelkņgalvji.
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe; pabeigtība (1).
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
- sugām Pilnīgi, galīgi, pavisam.
- līdz pēdējam pilnīgi, galīgi.
- līdz beidzamajam pilnīgi, galīgi.
- līdz ķimenēm pilnīgi, galīgi.
- līdz pēdējam kreklam pilnīgi, līdz galīgai nabadzībai.
- holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu.
- absolūts Pilnīgs, galīgs.
- hornblendīti Pilnkristāliski ultrabāziskie magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no kalcija amfibola - ragmāņa.
- Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu.
- pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
- konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu.
- corps-de-logi Pils vai muižas galvenā ēka.
- Suhumi Pilsēta Abhāzijā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 43700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bogalūsa Pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dulūta Pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magalija Pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nogalesa Pilsēta ASV ("Nogales"), Arizonas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Nahčivana Pilsēta Azerbaidžānā, Nahčivanas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 70400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šeki Pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta.
- Nārājangaņdža Pilsēta Bangladešā ("Narayanganj"), galvaspilsētas Dakas piepilsēta, 290300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kotonu Pilsēta Beninā ("Cotonou"), valdības mītne un diplomātiskā galvaspilsēta, atrodas valsts dienvidos, Beninas līča piekrastē, 779300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gitega Pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija.
- Valparaiso Pilsēta Čīles centrālajā daļā, Klusā okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, galvenā Čīles osta, 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
- Aksuma Pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā ("Axum"), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā.
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Chinvali Pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri.
- Mcheta Pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs.
- Batumi Pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viljanueva Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 301900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Misko Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 384400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Amatitlana Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 60900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Viljakanalesa Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 74600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Činautla Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Petapa Pilsēta Gvatemalā, galvaspilsētas Gvatemalas piepilsēta, 94200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Petjonvila Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 212500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Karefūra Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 365600 iedzīvotāju (2003. g.).
- Delma Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 604200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā.
- Varangala pilsēta Indijā (_Warangal_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 704500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mangalūru Pilsēta Indijā ("Mangalore"), Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 398700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bidžāpura Pilsēta Indijā, Karnatakas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju, agrākās Bidžāpuras valsts galvaspilsēta (XV-XVII gs.).
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. "Bangalore", kannaru val. "Bengaluru"), Karnatakas štata galvaspilsēta (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tegala Pilsēta Indonēzijā ("Tegal"), osta Javas salas ziemeļu krastā, 239600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Banda Ačeha pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu galā, Ačehas provinces administratīvais centrs, 218200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Donegola Pilsēta Īrijā ("Donegal"), Olsteras provincē, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dorgāli Pilsēta Itālijā ("Dorgali"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetragalla Pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senigallija Pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeruzaleme Pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju.
- Gaza Pilsēta Izraēlā, Palestīnas Autonomijas daļas galvaspilsēta, 719965 iedzīvotāji (2003. g.).
- Telaviva Pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa.
- Zerka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Balikči Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Čeboksari Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mahačkala Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana.
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Jakutska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kizila Pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, 114000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
- Kaifena Pilsēta Ķīnā ("Kaifeng"), Henaņas provincē, 594900 iedzīvotāju (2002. g.), viena no senākajām Ķīnas pilsētām, galvaspilsēta 960.-1127. g.
- Sjaņjana Pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.).
- Aņjana Pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta.
- Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Kandava Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Kenterberija Pilsēta Lielbritānijā ("Canterbury"), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Arjogala pilsēta Lietuvā ("Ariogala"), Kauņas apriņķī, Raseiņu rajona pašvaldībā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada.
- Ramīgala pilsēta Lietuvā ("Ramygala"), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Gao Pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta.
- Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
- Cetiņe Pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence.
- Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hatgala Pilsēta Mongolijā, Huvsgula aimakā, Huvsgula ezera dienvidu galā, 3000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Apapa Pilsēta Nigērijā, Lagosas rūpnieciska piepilsēta, valsts galvenā osta, 217300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Benina Pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta.
- Ibadana Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta.
- Matagalpa Pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sannēse Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkā, 44100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Heugesunna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkā, osta Ziemeļjūras krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okrehamna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīne Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēgersunda Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skudenēshavna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 3330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haugesunda Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seuda Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 4760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jerpelanne Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 6640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sandnesa Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 70100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kūpervīka Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stavangere Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkes administratīvais centrs, 130750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kolona Pilsēta Panamas Republikā, provinces administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā un Panamas kanāla galapunkts, 42100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Hela Pilsēta Polijā ("Hel"), Pomožes vojevodistē, Helas strēles galā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1351.-1872. g. un kopš 1963. g.
- Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Sabugala Pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajūna Pilsēta Rietumsahārā (arābu valodā "El-Aaisn"), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta "de jure".
- Albajulija Pilsēta Rumānijas vidienē ("Alba Iulia"), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Kingstauna Pilsēta Sentvinsentas salā ("Kingstown"), Sentvinsentas un Grenadīnu galvaspilsēta, osta Karību jūras krastā, 18300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hargeisa Pilsēta Somālilendā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 407200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barselona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Barcelona"), Vidusjūras krastā (sp. val. "Barcelona"), Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Jenaņa Pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena).
- Altštātene Pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buhsa Pilsēta Šveicē ("Buchs"), Sanktgallenes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gosava Pilsēta Šveicē ("Gossau"), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenšteiga Pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rapersvīle Pilsēta Šveicē ("Rapperswil-Jona"), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reineka Pilsēta Šveicē ("Rheineck"), Sanktgallenes kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roršhaha Pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zarganza Pilsēta Šveicē ("Sargans"), Sanktgallenes kantonā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ucnaha Pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ucvīle Pilsēta Šveicē ("Uzwil"), Sanktagallenes kantonā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vālenštate Pilsēta Šveicē ("Walenstadt"), Sanktgallenes kantonā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdenberga Pilsēta Šveicē ("Werdenberg"), Sanktgallenes kantonā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vila Pilsēta Šveicē ("Wil"), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Kangala Pilsēta Turcijā ("Kangal"), Sivasas ilā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Estergoma Pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis.
- Igala Pilsēta Ungārijā ("Igal"), Šomoģas meģē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bonna Pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- centrāltirgus Pilsētas centrālais, galvenais tirgus.
- birģermeistars Pilsētas galva (dažās valstīs).
- podests Pilsētas galva Itālijā (pilsētas vietējās pašpārvaldes ievēlēts galva).
- podesta Pilsētas galva, arī tiesnesis Itālijā.
- primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehijā un Slovākijā).
- lordmērs pilsētas pašvaldības galva (Londonā un dažās citās Lielbritānijas pilsētās).
- Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers).
- Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
- Avotiņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar 3 grāvjiem, un starp tiem uzbērti divi \~2 m augsti vaļņi, pilskalna kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas.
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.).
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts.
- Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
- Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ezers Pīļu dīķis - ūdenskrātuve Tārgales pagastā.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- švukšķis Pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēderis.
- kudlis Pinkaina galva, ļoti sapinkoti mati.
- bozelis Pinkaina galva.
- ķeragalva Pinkaina galva.
- būzēlis Pinkaina, savēlusies galva.
- stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas.
- timurietis Pionieris, kas (parasti organizēti) palīdzēja vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem (nosaukums pēc A. Gaidara grāmatas galvenā varoņa vārda).
- pipartrauks Pipartrauciņš - neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
- čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts.
- ķapsis Pīpe ar lielu galviņu.
- švamdoze Pīpes galviņa.
- švancdoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi.
- švandoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi.
- iemute Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
- čiļims Pīpes uzgalis.
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
- pirkstgals Pirksta (1) gals.
- naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus.
- cipočkas Pirkstgali.
- arahnodaktilija Pirkstu pārmērīgs garums un tievums; reta attīstības anomālija, kas skar galvenokārt locekļus.
- ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
- ilkši Pirkstveidīgi izaugumi uz zirgu kājām pie ceļgala locītavām.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu.
- pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
- hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā.
- primo Pirmais; galvenais, svarīgākais.
- celarent Pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs.
- darii Pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints.
- arhencefalons Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes.
- teloms Pirmatnējo augstāko augu dihotomiski sazarotā bezlapu ass orgāna (stumbra) zaru gali.
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) ģenētiskie pēcteči Latīņamerikā.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
- Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski.
- lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās.
- pirogallusskābe Pirogallols.
- augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos.
- kalote Pīta tīklveida galvas sega no vilnas vai zīda, ko lietoja 15.-16. gs.
- Pytalowo Pitalova (1938.-1944. g. - Abrene, 1925.-1938. g. - Jaunlatgale).
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā.
- baltā pjedra pjedra, ko ierosina "Trichosporon beigeli"; saslimst galvas mati, mezgliņi balti.
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- asoms Placentārs parazīts ar rudimentāru vidukli un bezveidīgu galvu; asinsvadi iet no galvas uz placentu; omfalositijas retākā forma.
- galaktagogīns Placentas hipotētiskais galaktagogais (piena sekrēcijas veicinātājs) hormons.
- stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai.
- fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem.
- gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa.
- trukāt Plaisāt (par pirkstu galiem).
- platicefālija Plakana galva, kuras vertikālais indekss <70.
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
- pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- platikefalija Plakangalvainība, kas rodas, ja galvas smadzeņu daļa vāji attīstās augstumā; platicefālija.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- plakanslīpēšana Plakanu virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju vai gala virsmu.
- jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija.
- tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem.
- epibranhiālās plakode plakode, kas atrodas dorsāli rīklesgala rievām; no tām veidojas blakusesošie smadzeņu gangliji.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs.
- priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
- kloākas membrāna plāna ektodermas un entodermas plēve, kas atdala embrija gala zarnu no kloākas.
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
- tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu.
- klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- ependīma Plāns apvalks, kas klāj galvas smadzeņu dobumu un muguras smadzeņu centrālo kanālu.
- plāngaldiņš Plāns galds jeb nevērtīgs izstrādājums.
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis.
- marote Plastisks sievietes galvas atdarinājums, ko izliek logā modistes, frizieri u. tml.
- reaktoplasti Plastmasas, kuru galvenā sastāvdaļa ir neatgriezeniski cietējoši oligomēri.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
- galdzeme Plaša teritorija, kura paceļas virs pārējās apkārtnes un kuras reljefu veido galvenokārt galdkalni.
- valsts iekārta plašākā nozīmē - galveno pazīmju kopums, kas raksturo noteiktas valsts būtību un uzbūvi.
- galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
- atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta.
- Brodveja Platā iela (angļu val. "Broadway") - 8 km gara galvenā tirgošanās iela Ņujorkā, ASV.
- šarovari Platas bikses, kas galos tiek saņemtas, lai varētu ērti sabāzt zābakos.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- kunniņš Platgalve (zivs).
- cottus Platgalves.
- buļļzivs Platgalvju dzimta - asarveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), garums - 5-75 cm, jūrā un saldūdeņos; \~200 sugu, Latvijā 5 sugas.
- cottidae Platgalvju dzimta.
- aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums.
- myoxocephalus Platgalvju dzimtas ģints.
- myxocephalus Platgalvju dzimtas ģints.
- taurulus Platgalvju dzimtas ģints.
- triglopsis Platgalvju dzimtas ģints.
- ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve.
- četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs.
- parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs.
- raibā platgalve platgalvju suga ("Cottus poecilopus"); raibspuris.
- Vidējā sikspārņu ala platība - 62 kvadrātmetri, garums - 16 m, augstums - līdz 4 m, galvenās telpas izmēri 5 x 8 m.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- bezgalene Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- cūkaste Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- govuzāle Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- Laserpitium latifolium platlapu bezgale.
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- eiricefālija Plats galvaskauss.
- platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
- spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
- Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica").
- II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
- trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
- sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu).
- raudiņš plēsīgs jūras putns (ar melnīgsnēju galvu).
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- paugas Plika galva vai kalniņš; pakausis.
- plikgalvīgs Plikgalvains.
- plikpaurains Plikgalvains.
- plikpaurīgs Plikgalvains.
- plikpaurība Plikgalvība.
- calvus Plikgalvis.
- plikpauris Plikgalvis.
- selauris Plikgalvis.
- lisijs Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva.
- liss Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva.
- lisais Plikpauris; skūtgalvis.
- pļeška Pliks (bez matiem) galvvidus.
- mēnesnīca Pliks pauris - apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- plaknes Plikši ("Rhinanthus crista galli").
- pucēt Plosīt, nogalināt, iznīcināt.
- grigolka Plosta vadāmais airis; drigalka.
- akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- bize Plostu galos un malās piesieta bērzu vai egļu plene.
- verķis Plucināti augu šķiedru gali, kurus lieto drīvēšanai - planku spraugu aizbakstīšanai.
- koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu.
- plukšķis Pļāpa; citu aprunātājs, zobgalis, ņirga.
- piekalot Pļāpājot apnikt, pierunāt pilnu galvu.
- traicīt Pļaut tikai tā pa virsu, pašus galus.
- ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
- antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā.
- Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- skrakšķināt pogot (par lakstīgalu).
- triekot Pogot (par lakstīgalu).
- trikāt Pogot (par lakstīgalu).
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, kas izvietoti vai nu rindā, vai kolonnā un ko izmanto, lai veidotu saites ar galvenajām tīmekļa vietnes tēmām.
- Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā.
- voits Polijas pagastos (gminās) vecākais; arī Latgalē poļu laikos.
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā "Warszawa"), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- polifenilēni Polimēri, kuru galvenā virkne sastāv no benzola gredzeniem.
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
- galaktāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas galaktoze; agara recekļa galvenā sastāvdaļa.
- aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gs. pirmajā cet., kuru galvenā cīņas forma bija individuālais terors.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija.
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- radikalizācija Politisko prasību virzīšanās uz galējībām.
- bigošs Poļu nacionālais ēdiens - sautējums no cūkgaļas, speķa, sīpoliem, baltajiem galviņkāpostiem un sēnēm.
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- ritmendblūzs Populāras mūzikas stils, radies ASV 20. gs. 50.-60. gados, to spēlēja galvenokārt afroamerikāņu mūziķi; attīstījās no blūza, ievijot tajā džeza un rokenrola ritmus.
- šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusī ogļskābes gāze).
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā.
- ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību.
- Portluija Portluī, Maurīcijas galvaspilsēta.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
- galvkrūtis Posmkāju ķermeņa nodalījums, kas veidojas saplūstot galvas un krūšu segmentiem.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
- ehiurīdi Posmtārpu klase; racējformas galvenokārt tropiskajās jūrās.
- dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu.
- postītājs Postgalis; iznīcinātājs.
- adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
- celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
- Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski.
- Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski.
- Bieki Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukums latgaliski.
- Cecerskī Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukums latgaliski.
- Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski.
- Dudiškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukums latgaliski.
- Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski.
- Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski.
- Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski.
- Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
- Otoriški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
- Otoriškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
- Peskys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukums latgaliski.
- Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski.
- Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
- Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
- Gāgys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gāgas" nosaukums latgaliski.
- Garkaļni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" nosaukums latgaliski.
- Gorliškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gorliškas" nosaukums latgaliski.
- Grociškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukums latgaliski.
- Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski.
- Kaļvāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" nosaukums latgaliski.
- Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Pīzeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Pīzeļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Peliečanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčanka" nosaukums latgaliski.
- Pinkys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pinkas" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski.
- Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski.
- Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski.
- Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski.
- Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski.
- Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants latgaliski.
- Aizkaļne Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukums latgaliski.
- Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski.
- Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski.
- Bryškys Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski.
- Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski.
- Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski.
- Dryva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Druva" nosaukums latgaliski.
- Džereni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski.
- Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kukli Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kukļi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Lielie Liumoni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski.
- Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukums latgaliski.
- Rošmuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Rošmoni" nosaukums latgaliski.
- Zaļuo Bierze Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Birze" nosaukums latgaliski.
- Bryškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Bariškas" nosaukums latgaliski.
- Grybuški Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuški" nosaukums latgaliski.
- Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski.
- Krapiškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Kapriški" nosaukums latgaliski.
- Lelī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leiči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski.
- Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyrmos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pirmī Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
- Plyudis Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski.
- Plyudys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
- Seili Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Kaunackī Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Gavari Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gavari" nosaukums latgaliski.
- Ondzuli Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski.
- Pīneni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukums latgaliski.
- Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski.
- Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski.
- Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
- Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski.
- Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski.
- Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski.
- Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
- Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
- Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski.
- Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski.
- Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski.
- Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
- Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski.
- Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
- Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski.
- Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
- Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski.
- Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski.
- Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski.
- Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- Zalta Dybyns Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukums latgaliski.
- Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
- Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
- Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski.
- Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski.
- Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
- Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
- Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski.
- Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski.
- Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski.
- Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- Bučkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučkas" nosaukums latgaliski.
- Butkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Butkas" nosaukums latgaliski.
- Onckuli Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Onckuļi" nosaukums latgaliski.
- Piliškys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliškas" nosaukums latgaliski.
- Pūtkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
- Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
- Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski.
- Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Lelī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
- premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-".
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe.
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
- pretapgalvojums Pretējs apgalvojums.
- pretinstāvīgs Pretestīgs, stūrgalvīgs.
- tymsō ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis.
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
- tolnaftāts Pretsēnīšu krēma "Antifungal" aktīvā viela.
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
- frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu.
- pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
- purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
- priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša.
- galvenieks Priekšgalā esošais.
- priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam.
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
- pirmajās (arī priekšējas) rindās priekšgalā.
- spicē Priekšgalā.
- purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
- forgals Priekšgals.
- uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
- aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
- ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos; šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals.
- galvinieks Priekšnieks, galva.
- pagalms Priekšpagalms.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms.
- priekšvadņa galva priekšvadņa augšējais gals.
- Rhyacionia buoliana priežu galotņu tinējs.
- priežu galotnes dzinumu tinējs priežu galotņu tinējs.
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- sasāļošanās Process, kas noris galvenokārt sausa klimata apstākļos, palielinoties sāļu koncentrācijai cilmiežos.
- cerogrāfija Process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam.
- krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
- siešana Process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam.
- koplīgšana Process, kurā vadība, kas pārstāv darba devēju, un arodbiedrība, kas pārstāv darbiniekus, pie sarunu galda vienojas par darba noteikumiem un apstākļiem.
- līdzētājprofesija profesija, kas konkrētā darba veikšanai nav galvenā, bet nepieciešama palīgdarbu izpildei, lai nodrošinātu kvalitatīvu kopējo rezultātu.
- radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu.
- maksimālā programma programma kāda galamērķa sasniegšanai.
- minimālā programma programma sākotnējo uzdevumu veikšanai (kāda galamērķa realizēšanā).
- saite Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu.
- ziņojumapmaiņas sistēma programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta piegādi; to veido trīs galvenās funkcionālās daļas: lietotāja aģents, ziņojuma pārsūtīšanas aģents un ziņojumu krātuve.
- akcepttests Programmatūras vai aparatūras galīgā pārbaude, kas parāda izstrādātā produkta funkcionālās iespējas.
- diskrētā programmēšana programmēšanas nozare, kas pētī ekstrēmuzdevumu risināšanu galīgās kopās (piem., veselos skaitļos).
- valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija.
- vertikālā integrācija progresīvs ražošanas organizācijas veids, pēc kura atsevišķu nelielu uzņēmumu darbību nosaka galvenā firma.
- paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai.
- klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna.
- oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
- Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.).
- pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem.
- Laserpitium prutenicum prūšu bezgale.
- Ukapirms Prūšu mitoloģijā - galvenais dievs, kuram ir pakļauts viss pārējais pasaulē, pats augstākais debesu dievs.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- psihalģija Psihiskas izcelsmes sāpes, piem., neirastēniskas galvassāpes.
- traumatiskās psihozes psihiski traucējumi, ko radījušas galvas smadzeņu traumas: astēnija, traumatiskā encefalopātija.
- psihogalvanisks Psihogalvaniskais reflekss - novērojumos konstatēta parādība, ka cilvēka ādas pretestība elektriskai strāvai mainās atkarībā no dažādiem emocionāliem pārdzīvojumiem.
- PGR Psihogalvaniskais reflekss (angļu "psychogalvanic reflex").
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- neiropsiholoģija psiholoģijas virziens, kas pētī centrālās nervu sistēmas struktūras un procesus, kā arī cilvēka galvas smadzeņu darbību psihisko procesu kontekstā.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
- balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
- ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī.
- mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- mirene Puķaina vilnas galvas drānele.
- mirma Puķaina vilnas galvas drānele.
- mirmine Puķaina vilnas galvas drānele.
- prūsene Puķains sieviešu galvas lakats.
- prūsine Puķains sieviešu galvas lakats.
- pūķgalva Pūķgalve.
- pūķgalvji Pūķgalve.
- dracocephalum Pūķgalves.
- Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama.
- mārsilu pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum thymiflorum").
- čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- tamburmažors Pulka galvenais bundzinieks franču armijā 17.-19. gs. un krievu armijā 19. gs.
- galda pulkstenis pulkstenis, ko parasti novieto uz galda.
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- galvas pulveris pulveris pret galvassāpēm.
- veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni.
- Daugavieši Pumpuri - apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
- veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs.
- snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs.
- kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm.
- punkta trajektorija punkta stāvokļa rādiusvektora galapunkta ģeometriskā vieta.
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
- singularitāte punkts, kurā parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi; atsevišķība.
- pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums.
- purpuls Puņķis (degungalā).
- pupa sfinkters pupa gala slēdzējmuskulis, kas novērš piena pašizteci.
- pūpa Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- pūpis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- pupis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- purēt Purināt (galvu).
- pursla purna gals ar vienu no lūpām.
- purns Purngals (1, 2).
- pirkstgals Purngals (apavam).
- šmaule Purns (1), galva.
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
- ledolkampars Purva vaivariņa drogas ēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa; terpēns ledols.
- velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos.
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- augstais (arī sūnu) purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs.
- Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs.
- Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos.
- pusdiengalds Pusdienu ēdienreizei servēts galds.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- puscelis Puse no ceļgala augstuma.
- pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
- Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- apglītot Puslīdz izglītot, ne līdz galam; apskolot.
- Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
- folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim.
- koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts.
- Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām.
- Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni.
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
- fotogalvanogrāfija Pustoņa dobspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastikas un fotogrāfijas palīdzību.
- elektrofototipija Pustoņa izcilspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastiku.
- burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- caurumu vadāmība pusvadītāju elektrovadāmība, kurā galveno ieguldījumu dod caurumi.
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- Gornī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukums latgaliski.
- Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski.
- Sļapnī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" nosaukums latgaliski.
- Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski.
- Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski.
- Vuornaiši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vornaiši" nosaukums latgaliski.
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
- Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā.
- Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- galvgrozis Putns, grozgalvis.
- maitas putns putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- maitasputns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot.
- putnu tēva ģimene putnu grupa, kas sastāv galvenokārt no pusbrāļiem un pusmāsām – pussibiem.
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
- peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas.
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
- vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
- pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
- slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
- ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
- mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
- spaiguļi Putnu spalvu gali.
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums.
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
- Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti.
- dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes).
- tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
- radiogaldiņš Radiogalds.
- papildradars Radiolokators, ko papildus galvenajam radaram izmanto zonās ar nepietiekamu galvenā radara pārklājumu.
- radiogalds Radiouztvērēja novietošanai paredzēts (neliels) galds.
- L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu).
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
- aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
- kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
- raggalis Ragalis, arkla balsts.
- raggals Ragalis, arkla balsts.
- ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis.
- ragaliņš Ragalis.
- abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi.
- atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni.
- regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals.
- nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
- raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga.
- Cottus poecilopus raibā platgalve.
- nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Agalis urticae").
- Rhabdornis mysticalis raibgalvas māņmizložņa.
- Picathartes oreas raibgalvas māņžagata.
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- rājas noks rājas gals.
- Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls.
- tumba Rakstāmgalda apakšējā daļa ar atvilktnēm.
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
- prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
- birojs rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti.
- rakstāmais galds rakstāmgalds.
- vaučers Rakstisks apliecinājums; galvojums.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- manūkapcija Rakstīts galvojums.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
- rozīšu raksts raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
- profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
- X veida priekškājas raksturīgs cūku eksterjera defekts – stipri satuvināti priekškāju ceļgali.
- katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
- ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips.
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
- Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- vienādgalotņu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fastigiata), kas veido blīvus lapoņus, kuru daivu galos attīstās apotēciji.
- krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas.
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
- galdaini vāģi rati ar sānu un priekšas dēļiem (galdiņiem).
- drogas Rati bez malām un aizgaldiem.
- stranga Ratu atsaite, kas savieno ilkss galu ar asi, streņģe.
- skāres Ratu galvenā daļa (bez riteņiem); skāre.
- vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
- vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
- snauja Ratu priekšējās ass gala savienojums ar ilksi.
- plācs Ratu rāmja gala koki, pie kā piestiprinātas asis.
- ročkas Ratu tapas šķērskoku un galdu nostiprināšanai.
- ručkas Ratu, parasti oru, detaļa - šķērskoks ratu malējo dēļu - galdu piestiprināšanai.
- raucenis raucene - aukla (kā) savilkšanai, piemēram, pastalas purngala savilkšanai.
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
- bonitāte ražības rādītājs (mežaudzēm), kas atkarīgs galvenokārt no augsnes auglības un mitruma apstākļiem.
- palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
- žele Receklis, galerts, ko iegūst, novārot teļa galvu, kājas.
- recēklis Receklis, galerts.
- receknis Receklis, galerts.
- recēknis Receklis, galerts.
- recins Receklis, galerts.
- rādiņi Rēdiņi - augšzemnieki, sēļi un latgalieši.
- uzkalnu signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna.
- manevru signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus.
- ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā.
- izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
- garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni.
- aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem.
- maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru.
- brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem.
- hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā.
- talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
- ķetna Rēdzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
- činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. v.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- grīstīs Reibt (par galvu).
- finālfaktūra Rēķina galīgais variants, pēc viedokļu saskaņošanas.
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
- otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās.
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- skopci Reliģiska sekta, kas radās Krievijas centrālajās guberņās 18. gs. 60.-70. gados, atdaloties no hlistiem, sākotnēji izcēlās ar galēju askētismu, veica savu locekļu kastrāciju; pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadiem.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
- Svētais laiks reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem
- Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes.
- galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā.
- erozīvais reljefs reljefa tips, kura galvenais veidotājfaktors ir tekošais ūdens.
- rainette Renete; galda ābolu šķirne ar lāsumainu mizu.
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
- netiešā placentogrāfija rentgenoloģiska placentas un augļa galviņas atstarpes noteikšana; izmanto priekš-guļošās placentas diagnosticēšanai.
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
- rēpe Rēps - specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne.
- cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
- stibiņš Resna rīkste bez galotnes.
- celmgals Resnais gals, resgalis 1.
- resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
- heteropterus Resngalvīšu dzimtas ģints.
- ochlodes Resngalvīšu dzimtas ģints.
- lielais meža resngalvītis resngalvīšu suga ("Ochlodes venatus").
- melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola").
- falcunculus Resngalvju apakšdzimtas ģints.
- hylocitrea Resngalvju apakšdzimtas ģints.
- pachycephala Resngalvju apakšdzimtas ģints.
- zīlīšu resngalvis resngalvju suga ("Falcunculus frontatus").
- ogu resngalvis resngalvju suga ("Hylocitrea bonensis").
- zeltvēdera resngalvis resngalvju suga ("Pachycephala pectoralis").
- boze Resns, lodveidīgs spieķa gals.
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale).
- padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
- Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
- Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants.
- Dekšuoris Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukums latgaliski.
- Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski.
- Gaigolova Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Gaigalava" nosaukuma variants.
- Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
- Audreni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukums latgaliski.
- Goruškys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" nosaukums latgaliski.
- Greivuli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
- Kļuovi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski.
- Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
- Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski.
- Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skredeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
- Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
- Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
- Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
- Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
- Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants.
- bērzgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
- Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- biržgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Biržgalis" iedzīvotāji.
- čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji.
- Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants.
- Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
- Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
- Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants.
- marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji.
- Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā.
- Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
- Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
- meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
- Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants.
- micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji.
- Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants.
- Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski.
- Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants.
- Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants.
- Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants.
- Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants.
- Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski.
- Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants.
- Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
- Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
- Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
- Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
- uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
- Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
- Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
- Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants.
- Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski.
- Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants.
- Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
- baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji.
- Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants.
- Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski.
- dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji.
- Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski.
- Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski.
- Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski.
- Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski.
- Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants.
- Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
- Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski.
- Otrie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski.
- Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski.
- Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski.
- Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski.
- Armuškys Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Bokuoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski.
- Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski.
- Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski.
- Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski.
- Dreimani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" nosaukums latgaliski.
- Drycāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukums latgaliski.
- Drynki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Drynkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Igauni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Igauņi" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Muortuži Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuži" nosaukums latgaliski.
- Muosāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukums latgaliski.
- Uozinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozinīki" nosaukums latgaliski.
- Piļkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Piļkas" nosaukums latgaliski.
- Poikys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Poikas" nosaukums latgaliski.
- Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski.
- Semuli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Semuļi" nosaukums latgaliski.
- Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Susekli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- Troškys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
- Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski.
- Zimkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zimkas" nosaukums latgaliski.
- Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski.
- Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski.
- Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski.
- Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
- Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski.
- Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski.
- Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski.
- Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski.
- Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski.
- Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants.
- bikavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" iedzīvotāji.
- Bikova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukuma variants.
- Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski.
- Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski.
- dervanienieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniene" iedzīvotāji.
- Diervanīne Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dērvaniene" nosaukuma variants.
- Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski.
- Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
- Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants.
- dziļarieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļari" iedzīvotāji.
- Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants.
- Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski.
- gaigalavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalava" iedzīvotāji.
- garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
- gribulieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" iedzīvotāji.
- karītānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
- karitonieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
- Kareitoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukuma variants.
- Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski.
- Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants.
- Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants.
- Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
- puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji.
- Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants.
- Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski.
- stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
- Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
- Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
- Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji.
- Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants.
- Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
- Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
- Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
- Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants.
- Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
- žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
- Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants.
- Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rūni Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski.
- Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski.
- Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski.
- Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
- Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
- Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
- Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski.
- Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
- Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski.
- Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski.
- Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski.
- Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski.
- Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski.
- Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski.
- Dundys Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" nosaukums latgaliski.
- Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski.
- Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski.
- Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
- Batni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Batnis Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bydzāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bidzāni" nosaukums latgaliski.
- Bukateni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bukateņi" nosaukums latgaliski.
- Dubuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- Golyšovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Golišovka" nosaukums latgaliski.
- Juguli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Matuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Matuļi" nosaukums latgaliski.
- Mukuoni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukāni" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Skadeni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" nosaukums latgaliski.
- Sprestiškys Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukums latgaliski.
- Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski.
- Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski.
- Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Kuotāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
- Kryžyni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Križini" nosaukums latgaliski.
- Laimani Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
- Leškys Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Lyuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukums latgaliski.
- Midzini Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Midziņi" nosaukums latgaliski.
- Muorcinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Morcinīki" nosaukums latgaliski.
- Pokuli Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
- Pūriskī Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Rūni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
- Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skangali Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Skuobuļnīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļnīki" nosaukums latgaliski.
- Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski.
- Vuoverova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Voverova" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski.
- Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
- Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski.
- Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski.
- Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
- Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
- Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
- Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski.
- Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski.
- Bungys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" nosaukums latgaliski.
- Gaļdeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukums latgaliski.
- Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski.
- Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski.
- Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski.
- Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski.
- Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski.
- Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski.
- Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski.
- Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski.
- Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski.
- Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
- Byčki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski.
- Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski.
- Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski.
- Lapatiškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiškas" nosaukums latgaliski.
- Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski.
- Mīškuoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mīškoņi" nosaukums latgaliski.
- Pynki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Pynkys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski.
- Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski.
- Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski.
- Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski.
- Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski.
- Nagli Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
- Uorenīši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Orenīši" nosaukums latgaliski.
- Blisenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukums latgaliski.
- Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski.
- Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski.
- Drykaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukums latgaliski.
- Gļaudys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudas" nosaukums latgaliski.
- Jaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaškas" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- Kapini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kapinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kluoneitis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kloneites" nosaukums latgaliski.
- Kuorklinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Kucinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukums latgaliski.
- Leškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukums latgaliski.
- Lyuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Maigli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Maiglis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miurinīki" nosaukums latgaliski.
- Opiņkys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Drankys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Drankas" nosaukums latgaliski.
- Pyntāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
- Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski.
- Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukums latgaliski.
- Sārni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" nosaukums latgaliski.
- Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski.
- Suosini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Suosinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski.
- Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
- Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski.
- Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski.
- Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski.
- Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski.
- Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski.
- Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
- Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
- Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
- Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
- Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
- Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
- Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski.
- Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski.
- Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
- Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
- Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
- Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski.
- Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
- Asnīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukums latgaliski.
- Dzipšli Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzipšļi" nosaukums latgaliski.
- Lyuzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukums latgaliski.
- Rykova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukums latgaliski.
- Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
- Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski.
- Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
- Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
- Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants.
- Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants.
- Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants.
- Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski.
- ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
- Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants.
- Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
- Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
- Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants.
- deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji.
- Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski.
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
- Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
- Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
- dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
- gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
- guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
- Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
- Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
- Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
- Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
- Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants.
- Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski.
- Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
- Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
- kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji.
- Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants.
- Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
- laizānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
- Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants.
- Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
- markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji.
- Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
- mortiškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortiški" iedzīvotāji.
- Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants.
- Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski.
- Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski.
- Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski.
- Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants.
- Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants.
- Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
- Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
- Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
- sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji.
- Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants.
- silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji.
- Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
- Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
- Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
- Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
- Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
- stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji.
- Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski.
- Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants.
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski.
- subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji.
- Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski.
- tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
- uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
- vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
- Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji.
- Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
- Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
- Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
- Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
- Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski.
- Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski.
- Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski.
- Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
- Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
- Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
- Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
- Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
- Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
- Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
- Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski.
- Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
- Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
- Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski.
- Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
- Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
- Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
- Bokuoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
- Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski.
- Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
- Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski.
- Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski.
- Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski.
- Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski.
- Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski.
- Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski.
- Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
- Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski.
- Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski.
- Lejis Ančupāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Ančupāni" nosaukums latgaliski.
- Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
- Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski.
- Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski.
- Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski.
- Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski.
- Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski.
- Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- rezgalnīca Rezgale.
- resgalvība Rezgalība.
- kuņugals Rezgalis.
- rezgalnieks Rezgalis.
- spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti.
- galaktoflavīns Riboflavīna analogs, kurā d-galaktoze atvieto d-ribozi; riboflavīna antagonists.
- tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
- zelta vidusceļš rīcība, izturēšanās bez galējībām, riska.
- pis aller rīcība, ko izvēlas kā pēdējo glābiņu; galējs līdzeklis.
- Zbedys Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zbedas" nosaukums latgaliski.
- Cīmaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaunī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski.
- Pīneņu Kalnacki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Kostygi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski.
- Leiniškys Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinišķi" nosaukums latgaliski.
- Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski.
- Lelī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Rumpi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Uorīši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Orieši" nosaukums latgaliski.
- Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski.
- Skangeli Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Skangeļi" nosaukums latgaliski.
- Tuorogi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Torogi" nosaukums latgaliski.
- Zareni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
- pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis.
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- Leonards Rietumeiropas zemākā līmeņa mitoloģijā - viens no galvenajiem dēmoniem, sātana iemiesojums, kurš rīko un vada raganu sabatu.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- Bardevits Rietumslāvu un vendu mitoloģijā - miera, tirdzniecības un cilvēka piecu maņu dievs, kuru attēloja ar piecām galvām.
- Erithacus megarhynchos rietumu lakstīgala.
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
- Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
- Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm.
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām.
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- divgalu rija rija, kur abos tās galos atrodas telpas labības žāvēšanai, bet piedarbs vidū.
- viengala rija rija, kur labības žāvējamā telpa ir tikai vienā galā.
- Errijāda Rijāda - Saūda Arābijas galvaspilsēta.
- rijasgals Rijas gals; vieta, tuvākā apkārtne pie rijas gala.
- kulasēta Rijas pagalms.
- kaklgals Rīkles gals.
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- badeklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīkla Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
- punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi.
- kefalometrs Rīks galvas diametra izmērīšanai.
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
- pīpe Rīks smēķēšanai, kurš sastāv no galviņas un kāta ar iemuti.
- plauna Rīks, ar ko nosist liniem sēklu galviņas.
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- spīles Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
- rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- morēne Rinda akmeņu gabalu gar ledāju sāniem un galiem.
- parciālsumma Rindas galīgā skaita locekļu summa.
- pilsētmāja Rindu māja - savienotas vienģimenes ēkas ar privātu pagalmu aizmugurē.
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- reitines Rīta lūgšanas Latgales katoļiem.
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
- gaisvadu līnijas gabarīts robežattālums no vadiem un līnijas balstiem līdz dzelzceļa sliežu galviņu virsmai, kā arī no zemes līdz dažādām būvēm un iekārtām.
- styčka robežzīme pļavā pirms pļaušanas, parasti kārts ar zāles kušķi galā.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km.
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km.
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km.
- valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji.
- vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- rokas daudzfunkciju elektroinstruments rokas elektroinstruments ar vairākām funkcionālām darbgalvām, kas piemērotas dažādu uzdevumu veikšanai.
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme.
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu.
- lituus Romiešu kavalērijas pūšamais instruments koniskas metāla caurules veidā ar kāsī lejup saliektu galu.
- Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji.
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu.
- Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols.
- lemurs Romiešu mitoloģijā ļaunas ēnas; ļaundaru, nogalināto u. c. ēnas.
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai.
- manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod.
- Rems Romula dvīņubrālis, pēc leģendas, viens no abiem Romas dibinātājiem, kuru Romuls nogalinājis.
- refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- galvasrota Rota galvas izgreznošanai.
- plakanspārnu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenā sastāvdaļa ir rotors ar radiālā virzienā izgrieztām spraugām, kurās ievietoti plakani spārni.
- zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
- bērnu rotaļa rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
- parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes.
- kaļķu rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum spathulatum").
- rhodobryum Rožgalvītes.
- Brīži Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" nosaukums latgaliski.
- Cimuškys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukums latgaliski.
- Izdagys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukums latgaliski.
- Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski.
- Lozdys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
- Myzauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu.
- sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
- franču roze rožu suga ("Rosa gallica").
- Kigali Ruandas galvaspilsēta (kopš 1962. g., angļu val. "Kigali"), 860000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku.
- piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
- Erithacus sibilans rudastes lakstīgala.
- Timalia pileata rudgalvas krūmājstrazds.
- Psarocolius wagleri rudgalvas pieresvālodze.
- svila Rudmatis, sarkangalvis.
- svile Rudmatis, sarkangalvis.
- Bryuveri Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- kuņi Rudzu apakšējie gali, rudzu kūļa resgaļi.
- grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek.
- raži rugāji, rudzu kūļa apakšējais gals.
- griezne Rugājs, nopļauto salmu palikušie gali.
- Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- Dzīstnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dziesnieki" nosaukums latgaliski.
- Grīstini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Griestiņi" nosaukums latgaliski.
- Kanepīne Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepiene" nosaukums latgaliski.
- Kanepsola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kaņepsala" nosaukums latgaliski.
- Lopubirze Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lapubirze" nosaukums latgaliski.
- Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski.
- Mozezereni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Mozpokrata Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazpokrata" nosaukums latgaliski.
- Medni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" nosaukums latgaliski.
- Melnīleidumi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukums latgaliski.
- Mierini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mieriņi" nosaukums latgaliski.
- Nīdrumola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Niedrumala" nosaukums latgaliski.
- Oparnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Oparnieki" nosaukums latgaliski.
- Rīkstusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Riekstusala" nosaukums latgaliski.
- Rimstovas Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" nosaukums latgaliski.
- Ruguoji Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Rugāji" nosaukums latgaliski.
- Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
- Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski.
- Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski.
- Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski.
- Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski.
- Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski.
- Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
- Zeļteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
- Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski.
- cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gal..