mūmijs
mūmijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mūmijs | mūmiji |
| Ģen. | mūmija | mūmiju |
| Dat. | mūmijam | mūmijiem |
| Akuz. | mūmiju | mūmijus |
| Lok. | mūmijā | mūmijos |
1.joma: ķīmija Eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
2.joma: mineraloģija Smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te atkal sākas mūžīgā cīņa par to, kurš spēlēs mūmiju.
- Tieši šādā reizē kādā šķirbiņā viņi atrada mūmiju no Pikucīšu dzimtas.
- Gan ne pašu senāko mūmiju, bet vienu no Pikucīšu vecvecvecmāmiņām.
- Taču jārēķinās, ka nekāds skaistums šāda mūmija dārzā nav.
- Vairums dabīgo mūmiju saglabājas tikai tajos apstākļos, kuros tās ir izveidojušās.