mumificēt
mumificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mumificēju | mumificējam | mumificēju | mumificējām | mumificēšu | mumificēsim |
| 2. pers. | mumificē | mumificējat | mumificēji | mumificējāt | mumificēsi | mumificēsiet, mumificēsit |
| 3. pers. | mumificē | mumificēja | mumificēs | |||
Pavēles izteiksme: mumificē (vsk. 2. pers.), mumificējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mumificējot (tag.), mumificēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mumificētu
Vajadzības izteiksme: jāmumificē
1.Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
2.joma: medicīna Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā bija arī krāsa, kādā kļuva cilvēki, tos mumificējot.
- Izvāc no dārza bojātos un mumificētos augļus, tos aprok vai sadedzina.
- Savāc bojātos un mumificētos augļus, ko aprok vai sadedzina.
- Par kūdras cilvēkiem dēvē kūdras purvā saglabājušos dabīgi mumificētus ķermeņus.
- Vecāko mumificēto ķermeni, kurā konstatēts pīrsings, 1991. gadā atklāja Austrālijā.