granīts
granīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | granīts | granīti |
Ģen. | granīta | granītu |
Dat. | granītam | granītiem |
Akuz. | granītu | granītus |
Lok. | granītā | granītos |
Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
Stabili vārdu savienojumiRakstu granīts.
- Rakstu granīts vārdkoptermins — pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Granīta iela 31, Acone, Salaspils pagasts, Salaspils novads,
- Restaurācijas laikā augšējās terases centrālajā daļā no granīta izveidots ziedu altāris.
- Rakstnieka piemineklis veidots no somu granīta un " Braku" laukakmens.
- Pavasaros pa ielām braukā milzīgas putekļu ( granīta) savākšanas mašīnas.
- Ķēžu tiltu sargā granīta lauvu skulptūras, kuras veidojis Jānošs Marščalko.