štiks
štiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | štiks | štiki |
| Ģen. | štika | štiku |
| Dat. | štikam | štikiem |
| Akuz. | štiku | štikus |
| Lok. | štikā | štikos |
1.Durklis.
2.Darbarīks ar smailu galu.
Stabili vārdu savienojumiKā štiks. Klāt kā štiks.
- Kā štiks novecojis, frazeoloģisms — noteikti, katrā ziņā, neiztrūkstoši; taisni, stalti
- Klāt kā štiks idioma — saka, ja kāds ierodas (kur) precīzi, kā noteikts, norunāts
Avoti: LLVV, KiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- visa mana pusrota, viss simts sadūra štikus zemē,
- Lai pusseptiņos būtu augšā kā štiks!
- — Rīt būšu kā štiks.
- Rīt pusseptiņos augšā kā štiks.
- Labi, pulkstens bija divi, kad es kā štiks biju klāt muitā, gatavodamies stāvēt mega rindā uz dokumentu izņemšanu.