Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Pavasara versija 2025

408 984 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vi.

Atrasts vārdos (505):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
pofiga (Viss) vienalga.
karkstoņa (Vistu) ķērkšana.
vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju).
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
lai tā būda rūc Alfrēda Vintera muzikāla skaņdarba nosaukums
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē.
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Dārzciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Ezerciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Skrunda Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā
Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Balašķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Deiķi-Brenči Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
Grūbas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Āboltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Blome Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Brīdaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Lapsiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Aleksandropole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Blūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
Eņģeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā
Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
Klāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
Tepenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
Brikuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Brivci apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Lauzinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Lavrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Malmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Masaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Mukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Meža Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Lilie Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Viļānu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Notra apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Šautines apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Solaskungi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Teveņāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Ugrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Brūzis Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Lēdas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā
Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā
Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā
Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā
Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos
Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Viskonsinas štatā
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā
Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Viskonsinas štata rietumu daļā
Ārktikvilidža apdzīvota vieta ASV (_Arctic Village_), Aļaskas ziemeļaustrumu daļā
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
Asio apdzīvota vieta ASV (_Osseo_), Viskonsinas štatā
Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krivica Apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grandvjū Apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūlandona Apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjena Apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Veikfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Wakefield"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vudstoka Apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Bjerringbro apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlades reģionā
Skerna apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā
Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Kolga-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumos
Suislepa apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa rietumu daļā
Leije apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļaustrumos
Keo apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļos
Olustvere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļu daļā
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Akaonuira apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistē: angļu val. _Virdžīnija_
Beltinglāsa apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Blesingtona apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Kilkūla apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Ohrima apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Retdrama apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Tinaheli apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Kārņū apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistes dienvidos
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā
Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos
Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Vidusgobi aimakka austrumu daļā
Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), Viduspohjanmā reģionā
Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), Vidussomijas reģionā
Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), Viduspohjanmā reģionā
Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), Vidussomijas reģionā
Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē
Vilpula apdzīvota vieta Somijā (_Vilppula_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē
Viskaļi Apdzīvotās vietas "Viskāļi" nosaukuma variants.
Viskāle Apdzīvotās vietas "Viskāļi" senāks nosaukums.
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji.
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
Kelvie apzīvota vieta Somijā (somu _Kälviä_, zviedru _Kelviå_), Viduspohnamjā reģionā
kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms
viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy".
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
VIR ASV Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods.
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana").
ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor").
transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
Mazā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas, tās garums - 4,2 m
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^
Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā
Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks
vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji.
smailastes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua macroura")
paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns
karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m
Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums.
vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants.
Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants.
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums.
Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants.
Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants.
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants.
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs.
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
amols Baltais āmulis ("Viscum album").
amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
bezzemnieku padomes bezzemnieku pārstāvju institūcijas Vidzemē 1917.-1919. g.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Baltaru ezers Boltaru ezers Višķu pagastā.
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji.
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
VGB Britu Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.)
Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920. gadā
basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā.
patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
Vidzemes jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 7,1-7,5 km
Vidzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 8,5-8,8 km
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus")
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji.
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants.
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji.
kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji.
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā.
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji.
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē.
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints.
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji.
vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji.
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka.
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski.
Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss.
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji.
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency").
EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency").
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā.
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company").
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants.
Apezers Ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers
Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers
Vilkašu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 2,2 ha; Vilkašas ezers
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Daniševkas ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 2,1 ha
Boltaru ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 9,7 ha
Ostrova ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība — 1,4 ha
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā
Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā
Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers
Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers
Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī
Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas
Kretons ezers Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha
Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā
Keuruselke ezers Somijā (_Keurusselkä_), Vidussomijas reģionā
Kivijervi ezers Somijā (_Kivijärvi_), Vidussomojas reģiona ziemeļrietumu daļā
Konnevesi ezers Somijā (_Konnevesi_), Vidussomijas reģionā
Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
Pihejervi ezers Somijā (_Pihäjärvi_), Vidussomijas reģionā
Lestijervi ezers Somijā, Viduspohjanmā reģiona austrumu daļā
Kolima ezers Somijā, Visussomijas reģionā
Fīrvaldšteterezers Ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m
Vieglis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers.
Mundigezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers.
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers
Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
Zaļezers Ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
Āraisis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers.
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
Asmenis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers.
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
Vāržums Ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers.
Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers
Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m
Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers
Mazais ezers ezers Viesītes pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha; Viesītes pilsētas ezers
Vārdainītis ezers Vietalvas pagastā, platība - <1 ha
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha
Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers
Melnais ezers ezers Virešu pagastā, platība - <1 ha
Kurlais ezers ezers Višķu pagastā, platība - 3,2 ha
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
pralaja Ezoterismā laika intervāls, kad Visums "guļ".
virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu.
ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
debess ķermenis fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts
saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
vWF Fon Villebranda faktors (angļu "von Willebrand's factor").
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
Garenais ezers Garais ezers Vietalvas pagastā.
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss.
girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā.
blāvā gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea contracta")
kristāla gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea crystallina")
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera").
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Nīke grieķu mitoloģijā - uzvaras personifikācija, atbilst romiešu Viktorijai; viens no uzvaras dievietes Atēnas epitetiem
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji.
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji.
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā.
vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva
Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums).
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums)
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā.
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums).
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī.
Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā)
pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers.
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra.
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā).
sistēma DV-I interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive")
kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā
dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
putaklis Irbene ("Viburnum").
budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium")
karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii")
Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii")
zobainā irbene irbeņu suga ("Viburnum dentunum")
smaržīgā irbene irbeņu suga ("Viburnum farreri")
Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi")
vilnainā irbene irbeņu suga ("Viburnum lantana")
Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago")
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā
vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum")
plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium")
Sārdženta irbene irbeņu suga ("Viburnum srgentii")
lauru irbene irbeņu suga ("Viburnum tinus")
trīsdaivu irbene irbeņu suga ("Viburnum trilobum")
Bērkvuda irbene irbeņu suga ("Viburnum x burkwoodii")
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu
Sokolku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Viļānu pagasta dienvidaustrumu daļu
Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta
Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka.
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli
Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā
gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji.
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji.
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants.
būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji.
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji.
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji.
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji.
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
Juča Jūga, Viesītes pieteka.
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē.
dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
videnietis Kāds, kas cēlies no Vidzemes vidienes.
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.)
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu
Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m
Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km
Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča.
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka.
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
Bahožes kanāls kanāls Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistā, savieno Vislu un Oderu, nodrošina ūdeņu novadi uz abām upēm, senāk izmantots arī ūdenstransportam
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kāna Kāņupe, Vilces pieteka.
Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka.
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
lielā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca major")
mazā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca minors")
bukse Kapmirte ("Vinca").
goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia")
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs
vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa
kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers.
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
Kivrinka Kivrinka ezers - Kivriņu ezers Višķu pagastā.
Kivriņi Kivriņu ezers - atrodas Višķu pagastā, platība - 9,3 ha; Kivrinka ezers.
Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem.
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
viskālieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Viskāļi" iedzīvotāji.
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
Vipolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukuma variants.
Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski.
pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
Vāca Kopš 1629. g. arī zviedru Vidzeme, pretstatā poļu Inflantijai.
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants.
Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants.
Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants.
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji.
Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums.
Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji.
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants.
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu
Kūjas ezers Kūju ezers Virbu pagastā.
Ūšu ezers Kūju ezers Virbu pagastā.
Ūšezers Kūju ezers Virbu pagastā.
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
Rīgas vietniecība kurā ietilpa Vidzeme un Dienvidigaunija pastāvēja 1783.- 1796. g.
Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
Kive Ķīve, Vilces pieteka.
Ķirmesrags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē.
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus
sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā.
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas
latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
baltieši latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā)
mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
LVS Latvijas Vieglatlētikas savienība.
LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē
Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Gotlande lēne Zviedrijā, platība - 3151 kvadrātkilometrs, 57200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Visbija
Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā; viens no trim latviešu valodas dialektiem
Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
aerokosmiskā lidmašīna lidaparāts lidojumiem Visuma izplatījuma telpā
Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski.
Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants.
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā.
Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
Lauri Lielie Lauri - apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu
vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji.
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām.
maraskīno Liķieris no Vidusjūras skābajiem ķiršiem.
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums.
virsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
bīrinieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Bīriņi" iedzīvotāji.
gobieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" iedzīvotāji.
igatieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Igate" iedzīvotāji.
jērkulieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji.
kaijieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
krujkalnieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji.
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants.
rūpnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
Muiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" daļa.
vidrižnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" iedzīvotāji.
Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
āsterieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Āstere" iedzīvotāji.
Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
blomieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
brīdadzieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" iedzīvotāji.
Brīdags Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants.
ilmacieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji.
ķirbižnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbiži" iedzīvotāji.
Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants.
melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji.
rūcieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūkas" iedzīvotāji.
rūstužnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūstuži" iedzīvotāji.
šķirstinieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji.
viļķenieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļķene" iedzīvotāji.
Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants.
vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji.
Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji.
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji.
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
Lukna ezers Luknas ezers Višķu pagastā.
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji.
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā.
vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
vitieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vite" iedzīvotāji.
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē.
Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā.
pasaule matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā
Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
Viesītes pilsētas ezers Mazais ezers Viesītes pilsētā.
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji.
Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji.
Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.).
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.).
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē.
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
Jaunpagasta dīķis Miltiņu dīķis Virbu pagastā.
demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls.
hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons.
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas).
apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā
mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums.
Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā.
Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā.
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos
Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
Bafalo kalna nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Viktorijas štata austrumu daļā
Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to.
Aukštaitijas nacionālais parks nacionālais parks Lietuvā (_Aukštaitijos nacionalinis parkas_), Utenas un Viļņas apriņķī
Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
viļuši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļuši" iedzīvotāji.
Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu
Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā
kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji.
monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā.
Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
ANT Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes valdījuma Vidusamerikā kods.
Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas.
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā
Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram.
viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji.
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
Nātras ezers Notras ezers Viļānu pagastā.
Notrenes ezers Notras ezers Viļānu pagastā.
Aizkraukles novads novads (2008.-2021. g.) Vidzemes dienvidu daļā, ietvēra Aizkraukles pagastu un Aizkraukles pilsētu
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni.
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu
Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
odžs Odze ("Vipera berus").
Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants.
Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai
harikens Orkāns, spēcīgs tropisks virpuļviesulis Vidusamerikā.
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
pagasta lāde pagasta kase Latvijā, ko izveidoja pēc zemnieku brīvlaišanas (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.)
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
zemnieku virstiesa pagasttiesu spriedumu un lēmumu pārsūdzības instance Kurzemes un Vidzemes guberņā 1889.-1918. g.
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju
spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
paradīzes parazītputns paradīzes parazītaudējs ("Vidua paradisaea")
ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus")
girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus").
ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus").
irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
irbenes Parastā irbene ("Viburnum opulus").
irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus").
irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus").
jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus").
mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus").
pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus").
pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus").
pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putine Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus").
šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus").
sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus").
sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus").
sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus").
suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms.
heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu
Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu
Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Naukšānu novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļu daļā, ietvēra Ķoņu un Naukšēnu pagastu
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
Carnikavas novads pastāvēja Vidzemes jūrmalā 2009.-2021. g, tagadējā Carnikavas pagasta robežās
Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā
Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu
apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes
Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā.
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula
čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene.
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus.
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous")
Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas
Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē
Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.)
Azefūna pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā, Vidusjūras piekrastē
Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
Širšāla Pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
Džīdžila Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras krastā, 106300 iedzīvotāju 1998. g.
Skīkda Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.).
Erzīva Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.).
Orāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, 837700 iedzīvotāju (2005. g.).
Mustegānima Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.).
Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā
Vjedma Pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīna pilsēta ASV (_Neenah_), Viskonsinas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aškaša pilsēta ASV (_Oshkosh_), Viskonsinas štatā, 66600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Epltona Pilsēta ASV ("Appleton"), Viskonsinas štatā, Foksas kreisajā krastā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ešbērna Pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bīverdama Pilsēta ASV ("Beaver Dam"), Viskonsinas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Belavista Pilsēta ASV ("Bella Vista"), Ārkanzasas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Viskonsinas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Beloita Pilsēta ASV ("Beloit"), Viskonsinas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bleksbērga Pilsēta ASV ("Blacksburg"), Virdžīnijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Virdžīnijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Brukfīlda Pilsēta ASV ("Brookfield"), Viskonsinas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērka Pilsēta ASV ("Burke"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Viskonsinas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalidonija Pilsēta ASV ("Caledonia"), Viskonsinas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Keispringa Pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
Šarlotsvila Pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.).
Česapīka Pilsēta ASV ("Chesapeake"), Virdžīnijas štatā, 233400 iedzīvotāju (2014. g.).
Čipevafolsa Pilsēta ASV ("Chippewa Falls"), Viskonsinas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čulavista Pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalpepera Pilsēta ASV ("Culpeper"), Virdžīnijas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Deilsitija Pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.).
Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Virdžīnijas štatā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Dipīra Pilsēta ASV ("De Pere"), Viskonsinas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Oklēra Pilsēta ASV ("Eau Claire"), Viskonsinas štatā, 67700 iedzīvotāju (2014. g.).
Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Viskonsinas štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Fondulaka Pilsēta ASV ("Fond du Lac"), Viskonsinas štatā, 42900 iedzīvotāju (2014. g.).
Fortetkinsona Pilsēta ASV ("Fort Atkinson"), Viskonsinas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Viskonsinas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frantrojala Pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Virdžīnijas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
Džērmantauna Pilsēta ASV ("Germantown"), Viskonsinas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
Glendeila Pilsēta ASV ("Glendale"), Viskonsinas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Graftona Pilsēta ASV ("Grafton"), Viskonsinas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Greitfolsa Pilsēta ASV ("Great Falls"), Virdžīnijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.).
Grīnbeja Pilsēta ASV ("Green Bay"), Viskonsinas štatā, 104900 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Viskonsinas štatā, 37200 iedzīvotāju (2014. g.).
Grovtona Pilsēta ASV ("Groveton"), Virdžīnijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Virdžīnijas štatā, 136900 iedzīvotāju (2014. g.).
Herisonbērga Pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārtforda Pilsēta ASV ("Hartford"), Viskonsinas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hopvela Pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hotspringsvilidža Pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Hauarda Pilsēta ASV ("Howard"), Viskonsinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Viskonsinas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeinsvila Pilsēta ASV ("Janesville"), Viskonsinas štatā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kenoša Pilsēta ASV ("Kenosha"), Viskonsinas štatā, 99900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lakrosa Pilsēta ASV ("La Crosse"), Viskonsinas štatā, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Virdžīnijas štatā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
Linčbērga Pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Viskonsinas štata administratīvais centrs, 245700 iedzīvotāju (2014. g.).
Manitovoka Pilsēta ASV ("Manitowoc"), Viskonsinas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
Marineta Pilsēta ASV ("Marinette"), Viskonsinas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Māršfīlda Pilsēta ASV ("Marshfield"), Viskonsinas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Menomonī Pilsēta ASV ("Memomonie"), Viskonsinas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Milvoki Pilsēta ASV ("Milwaukee"), Viskonsinas štatā, osta Mičiganas ezera krastā, 599600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mišenvjeho Pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Viskonsinas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Viskonsinas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mautinvjū Pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūportņūsa Pilsēta ASV ("Newport News"), Virdžīnijas štatā, 180700 iedzīvotāju (2014. g.).
Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nortona Pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Okrīka Pilsēta ASV ("Oak Creek"), Viskonsinas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pītersbērga Pilsēta ASV ("Petersburg"), Virdžīnijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Platvila Pilsēta ASV ("Platteville"), Viskonsinas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Plovera Pilsēta ASV ("Plover"), Viskonsinas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Portvašingtona Pilsēta ASV ("Port Washington"), Viskonsinas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Portidža Pilsēta ASV ("Portage"), Viskonsinas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Virdžīnijas štatā, 96000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rasīna Pilsēta ASV ("Racine"), Viskonsinas štatā, 78100 iedzīvotāju (2014. g.).
Redforda Pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ričfīlda Pilsēta ASV ("Richfield"), Viskonsinas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Virdžīnijas štata administratīvais centrs, osta Džeimsas krastos, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
Roanoka Pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
Šeboigana Pilsēta ASV ("Sheboygan"), Viskonsinas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjeravistasoutīsta Pilsēta ASV ("Sierra Vista Southeast"), Arizonas štatā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sjeravista Pilsēta ASV ("Sierra Vista"), Arizonas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Virdžīnijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Stontona Pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Stīvenspointa Pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Safolka Pilsēta ASV ("Suffolk"), Virdžīnijas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanprēri Pilsēta ASV ("Sun Prairie"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Supīriora Pilsēta ASV ("Superior"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tūriversa Pilsēta ASV ("Two Rivers"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Verona Pilsēta ASV ("Verona"), Viskonsinas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Viksbērga Pilsēta ASV ("Vicksburg"), Misisipi štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Viktorija Pilsēta ASV ("Victoria"), Teksasas štatā, 66100 iedzīvotāju (2014. g.).
Viktorvila Pilsēta ASV ("Victorville"), Kalifornijas štatā, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
Videilja Pilsēta ASV ("Vidalia"), Džordžijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Virdžīnijas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinsensa Pilsēta ASV ("Vincennes"), Indiānas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vainlenda Pilsēta ASV ("Vineland"), Ņūdžersijas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaiselja Pilsēta ASV ("Visalia"), Kalifornijas štatā, 129800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vista Pilsēta ASV ("Vista"), Kalifornijas štatā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
Veinsboro Pilsēta ASV ("Waynesboro"), Virdžinijas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Veikfīlda Pilsēta ASV ("Wakefield"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Votertauna Pilsēta ASV ("Watertown"), Viskonsinas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Viskonsinas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vokiša Pilsēta ASV ("Waukesha"), Viskonsinas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vopāna Pilsēta ASV ("Waupun"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Voso Pilsēta ASV ("Wausau"), Viskonsinas štatā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestelisa Pilsēta ASV ("West Allis"), Viskonsinas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestbenda Pilsēta ASV ("West Bend"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestona Pilsēta ASV ("Weston"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaitfišbeja Pilsēta ASV ("Whitefish Bay"), Viskonsinas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaitvotera Pilsēta ASV ("Whitewater"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Viljamsbērga Pilsēta ASV ("Williamsburg"), Virdžīnijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viskonsinrepidsa Pilsēta ASV ("Wisconsin Rapids"), Viskonsinas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Saionfārma Pilsēta ASV Virdžinās, 13600 iedzīvotāju (2000. g.).
Krisčensteda Pilsēta ASV Virdžinās, 2640 iedzīvotāju (2000. g.).
Barabū pilsēta ASV, Viskonsinas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ararata pilsēta Austrālijā (_Ararat_), Viktorijas štatā
Džīlonga Pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.).
Morvela Pilsēta Austrālijā ("Morwell"), Viktorijas štata dienvidaustrumos, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Balarata pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, 105 km uz rietumiem no Melburnas, 96940 iedzīvotāju (2015. g.)
Melburna Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bendigo Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos, Viktorijas štatā, 146400 iedzīvotāju (2012. g.).
Fillaha Pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
Filsa Pilsēta Austrijā ("Vils"), Tiroles federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Masalli Pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Viļejka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
Dzisna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Baraņa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 11980 iedzīvotāju (2014. g.).
Haradoka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Navalukomļa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bihava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
Ļepjeļa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Hlibokaje Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pastavi Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Dokšici Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjerhņadzvinska Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Dubrovna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjanno Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mjori Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Polocka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2014. g.).
Braslava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
Novopolocka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 98200 iedzīvotāju (2014. g.).
Talačina Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Orša Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.).
Čašņiki Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos
Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herka Pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilvorde Pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vizē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Višegrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Viteza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
Boavista Pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.).
Vitorija Pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
Dunavci Pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kula Pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vidina Pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
Dimova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gramada Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bregova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
Jihlava Pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.).
Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
Milovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.).
Časlava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.).
Libēhova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.).
Čelakovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.).
Vlašima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.).
Podebradi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.).
Ršicani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.).
Nimburka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.).
Mšeno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.).
Slani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.).
Roždalovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.).
Neratovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.).
Rakovnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.).
Hostomice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
Benešova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
Pišeli Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.).
Jesenice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
Kouršima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
Zāsmuki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
Veltrusi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.).
Berouna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.).
Smečno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
Meļnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.).
Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.)
Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.)
Žebrāka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.).
Neveklova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
Klecani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.).
Sedleca-Prčice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
Velvari Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.).
Libušīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
Buštehrada Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.).
Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.)
Rševnice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.).
Mnihovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.).
Sadska Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršībrama Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobrovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobršichovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržeznice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.).
Sāzava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistršice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.).
Unhošta Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.).
Zdice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.)
Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
Pečki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
Votice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
Rudna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.).
Kosmonosi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.)
Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
Stohova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūvali Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.).
Černošice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
Horšovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.).
Kladno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.).
Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.)
Sedlčani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.).
Hostivice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.).
Roztoki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.).
Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobržiša Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
Kolīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.).
Hoteborža Pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.).
Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
Humpoleca Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
Habri Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
Svratka Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
Pelhržimova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
Hrotovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
Černovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
Havličkūvbroda Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.).
Počatki Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.)
Žirovnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Brtnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršebīča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršibislava Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Jemnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pacova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Polna Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.).
Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
Telča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršešta Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.)
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Holstebro pilsēta Dānijā (_Holstebro_), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lunda pilsēta Dānijā (_Lund_), Vidusjitlandes reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.)
Viborga pilsēta Dānijā (_Viborg_), Vidusjitlandes reģiona administrtīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hvidesande Pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.).
Laurbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Torninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vorgoda-Barde Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1015 iedzīvotāju (2014. g.).
Nerre Nisuma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.)
Raskmelle Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
Strūera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
Līstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sevinda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
Daugārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
Esterbjeregrāva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
Haridsleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
Eleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Klakringa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Servada Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Jebjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
Soringa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
Hvidbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēdenstede Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.).
Ballinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
Odera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Hjerma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1160 iedzīvotāju (2014. g.).
Meldrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.).
Tvisa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.).
Spjalda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1260 iedzīvotāju (2014. g.).
Ugelbelle Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vemba Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
Torsagera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
Eruma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārvanga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
Gammelerīe Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
Rosleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulduma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lema Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
Gjerna Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
Grēno Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hova pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Glīngere Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Senderfeldinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Voela Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Merke Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1520 iedzīvotāju (2014. g.).
Ikasta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Harboere Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1530 iedzīvotāju (2014. g.).
Brīrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
Hatinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hornsīlda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Redkersboro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1620 iedzīvotāju (2014. g.).
Ejstrupholma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
Alingārbro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolinda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lengstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Skalsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Torse Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bremdāla Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1830 iedzīvotāju (2014. g.).
Skanderborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ansa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1860 iedzīvotāju (2014. g.)
Gullestrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.).
Lāsbī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Stevnstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulfborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.).
Estbirka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Gedveda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Homegārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tēme Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2240 iedzīvotāju (2014. g.).
Bordinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīomgārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
Spentrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
Orhūsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 259700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kibeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
Seftena Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2720 iedzīvotāju (2014. g.).
Hejsleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rende Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sabro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Trige Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
Lunderskova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Auluma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinderupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hjortsheja Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Virklunda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Taulova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
Jellinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3370 iedzīvotāju (2014. g.).
Asentofta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Solbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Harleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Bredstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.).
Elgoda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Juelsminde Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Svejbeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vildbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sundsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tarma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vīdebeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Silkeborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
Herninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mārsleta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kellerupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Horsensa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hammela Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lemvīga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Brande Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
Legtena-Skedstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
Hērninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hinnerupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjerringboro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēbeltofta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Skjerna Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Galtena-Skovbī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hadstēne Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bedera-Malinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ringkēbinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Randersa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Gūdenoenas krastos, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Skīve Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Limfjorda krastā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Brakpana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.).
Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Dumjāta Pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.).
Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda
Rašida Pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta.
Mersāmatrūha Pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.).
Nasinu Pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.).
Lautoka Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.).
Nandi Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.).
Mba Pilsēta Fidži Republikā, Viti Levu salā, 63100 iedzīvotāju (1996. g.).
Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
Iloilo Pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Gimarasa šauruma krastā, 418700 iedzīvotāju (2007. g.).
Toledo Pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.).
Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
Balasana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas ziemeļaustrumos
Bantajana pilsēta Filipīnās, Visaju jūras tāda paša nosaukuma salas dienvidu daļā
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Komlavila Pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
Renna Pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.).
Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
Velizī-Vilakublē Pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
Višī Pilsēta Francijā ("Vichy"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.).
Vjenna Pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vjerzona Pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.).
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilžuīfa Pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilmombla Pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilparizī Pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilpenta Pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilērbāna Pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.).
Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vensēna Pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.).
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Monpeljē Pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.).
Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Lambarene Pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.).
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Orahovica Pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Slatina Pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Vinkovci Pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
Virovitica Pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.).
Visa Pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Vehma pilsēta Igaunijā ("Võhma"), Viljandi apriņķa ziemeļos, 1310 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Abja-Paluoja Pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
Ārklova pilsēta Īrijā (_Arklow_), Viklovas grāfistē, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Breja pilsēta Īrijā (_Bray_), Viklovas grāfistē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.); Brēhūla
Greistounsa pilsēta Īrijā (_Greystones_), Vilkovas grāfistē, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Viklova pilsēta Īrijā (_Wicklow_), Viklovas grāfistes administratīvais centrs, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Kilvantona
Villadosola pilsēta Itālijā (_Villadossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vimerkate pilsēta Itālijā (_Vimercate_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvapendente Pilsēta Itālijā ("Acquapendente"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Arkunjāno Pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Arcinjāno Pilsēta Itālijā ("Arzignano"), Venēcijas reģiona Vičenas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolsēna Pilsēta Itālijā ("Bolsena"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bregance Pilsēta Itālijā ("Breganze"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaldonjo Pilsēta Itālijā ("Caldogno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanīno Pilsēta Itālijā ("Canino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaprarola Pilsēta Itālijā ("Caprarola"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5340 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasola Pilsēta Itālijā ("Cassola"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kjampo Pilsēta Itālijā ("Chiampo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostabisāra Pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kreaco Pilsēta Itālijā ("Creazzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dueville Pilsēta Itālijā ("Dueville"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Filadelfija Pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.).
Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonigo Pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Marostika Pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mileto Pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Musolente Pilsēta Itālijā ("Mussolente"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nepi Pilsēta Itālijā ("Nepi"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikotera Pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Orte Pilsēta Itālijā ("Orte"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pico Pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Portoviro Pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rončigljone Pilsēta Itālijā ("Ronciglione"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Roza Pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentivinsenta Pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandrigo Pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Skio Pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Soriāno nel Čimino pilsēta Itālijā ("Soriano nel Cimino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovičo Pilsēta Itālijā ("Sovizzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sutri Pilsēta Itālijā ("Sutri"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tarkvīnija Pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tīene Pilsēta Itālijā ("Thiene"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tropeja Pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tuskānija Pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdanjo Pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vetralla Pilsēta Itālijā ("Vetralla"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Viadāna Pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Viagrande Pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Viaredžo Pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vibonati Pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vičenca Pilsēta Itālijā ("Vicenza"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 113700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidževāno Pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vigonovo Pilsēta Itālijā ("Vigonovo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Villabāte Pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
Villačidro Pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Villafranka di Verona pilsēta Itālijā ("Villafranca di Verona"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Villamasardža Pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
Villanova d'Asti pilsēta Itālijā ("Villanova d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
Villapiana Pilsēta Itālijā ("Villapiana"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Villorba Pilsēta Itālijā ("Villorba"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinči Pilsēta Itālijā ("Vinci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Viterbo Pilsēta Itālijā ("Viterbo"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorio Veneto pilsēta Itālijā ("Vittorio Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidzini Pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ako Pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
Ašdoda pilsēta Izraēlā, Vidusjūras piekrastē, dienvidos no Telavivas, 204200 iedzīvotāju (2006. g.)
Telaviva Pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa.
Haifa Pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā (angļu val. "Haifa", ebr. val. "Hefa"), osta Vidusjūras krastā, 266300 iedzīvotāju (2006. g.).
Viktorija Pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.).
Ņeri Pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.).
Kisumu Pilsēta Kenijas rietumos ("Kisumu"), osta Viktorijas ezera austrumu krastā, 227100 iedzīvotāju (2004. g.).
Abenguru pilsēta Kotdivuārā (_Abengourou_), Viduskomoe reģiona administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (1998. g.)
Aņibilekrū pilsēta Kotdivuārā (_Agnibilékrou_), Viduskomoe reģionā
Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vihorevka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
Krasnoviršerska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.).
Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaibarjena Pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.).
Plasetasa Pilsēta Kubā ("Placetas"), Viljaklaras provincē, 71200 iedzīvotāju (2004. g.).
Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.)
Santaklara Pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.).
Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.)
Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
Limbaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada.
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
Amšīta pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Marsalbrēga Pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
Serira Pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā.
Derna Pilsētā Lībijas ziemeļos ("Derna"), šebījas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, \~80000 iedzīvotāju.
Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.)
Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.)
Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Griģišķes pilsēta Lietuvā (_Grigiškės_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Rūdišķes pilsēta Lietuvā (_Rūdiškės_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Vilkija pilsēta Lietuvā (_Vilkija_), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā, Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Nāzūra Pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora.
Rodtauna Pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.).
Sjudadviktorija Pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.).
Viktorija Pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.).
Viljaermosa Pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.).
Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
Mandalgobi Pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.).
Vinsima pilsēta Nīderlandē (_Vinsum_), Groningenas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vianena Pilsēta Nīderlandē ("Vianen"), Utrehtas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinkevēna Pilsēta Nīderlandē ("Vinkeveen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljarrika Pilsēta Paragvajā ("Villarrica"), Gvairas departamenta administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2010. g.).
Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Pulavi Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
Krosno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Gdaņska Pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
Šaviša Pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.).
Lamegu Pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
Mangvaldi Pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.).
Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
Taroka Pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tondela Pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
Valensa Pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilabaleira Pilsēta Portugālē ("Vila Baleira"), Madeiras autonomajā reģionā, Portusantu salā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova di Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu piepilsēta, 73100 iedzīvotāju (2001. g.)
Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilareala Pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
Viseu Pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
Vizela Pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.).
Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
Valpasuša Pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
Viktorija Pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
Rimnikuvilča Pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
Dregešani Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
Beilegovora Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oknelemari Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Beileolenešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Berbešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
Belčesti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
Brezoja Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Horezu Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kelimenešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
Bebeni Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Tartūsa pilsēta Sīrijā (_Țarțūs_), Vidusjūras austrumu krastā, muhāfazas administratīvais centrs
Lādikīja Pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija.
Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Višņa Gora pilsēta Slovēnijā ("Višnja Gora"), Centrālslovēnijas reģionā, 800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jemse pilsēta Somijā (_Jämsä_), Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Virrata pilsēta Somijā (_Virrat_), Pirkanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kannusa Pilsēta Somijā, Viduspohjanmā reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Keurū pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ēnekoski pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vītasāri pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vika pilsēta Spānijā (_Vic_), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Badalona Pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kartahena Pilsēta Spānijā ("Cartagena"), Mursijas reģionā, Vidusjūras krastā, 216500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viladekansa Pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilaseka Pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
Barselona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (_Barcelona_), Vidusjūras krastā, Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.)
Taragona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vīle pilsēta Šveicē (_Wil_), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.); Vila.
Villeneiva Pilsēta Šveicē ("Villeneuve"), Vo kantonā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.)
Fispa pilsēta Šveicē (fr. _Viege_, vācu, it. _Visp_), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mvanza Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.).
Musoma Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.).
Bukoba Pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.).
Gābisa Pilsēta Tunisijā, Vidusjūras krastā, 106600 iedzīvotāju (2000. g.).
Monastīra Pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.).
Binzarta Pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.).
Nābula Pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.).
Vize Pilsēta Turcijā ("Vize"), Kirkraleri ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Iskenderuna Pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.).
Adana Pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ģinģa Pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
Entebe Pilsēta Ugandas dienvidos ("Entebbe"), Viktorijas ezera ziemeļu krastā, 57500 iedzīvotāju (2002. g.).
Ostroha Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.).
Lebedina Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.).
Beršada Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
Jampiļa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Iļļinci Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.).
Nemiriva Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hnivaņa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuļčina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaliņivka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ladižina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kozjatina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.).
Hajsina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hmiļnika Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.).
Žmerinka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
Šarhoroda Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.).
Lipoveca Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.).
Pohrebišče Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mohiļiva-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.).
Bara Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ālene pilsēta Vācijā (_Aalen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbuhava pilsēta Vācijā (_Bad Buchau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādirkheima pilsēta Vācijā (_Bad Dürkheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādmergentheima pilsēta Vācijā (_Bad Mergentheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzekingene pilsēta Vācijā (_Bad Säckingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzaulgava pilsēta Vācijā (_Bad Saulgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīle pilsēta Vācijā (_Bühl_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Elcaha pilsēta Vācijā (_Elzach_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Emmendingene pilsēta Vācijā (_Emmendingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Endingene pilsēta Vācijā (_Endingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hīfingene pilsēta Vācijā (_Huefingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Konstanca pilsēta Vācijā (_Konstanz_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.)
Laufenburga pilsēta Vācijā (_Laufenburg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinfeldene pilsēta Vācijā (_Rheinfelden_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šopfheima pilsēta Vācijā (_Schopfheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.)
Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrzene pilsēta Vācijā (_Viersen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 75900 iedzīvotāju (2015. g.)
Valdkirha pilsēta Vācijā (_Waldkirch_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
Āhe Pilsēta Vācijā ("Aach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Āherne Pilsēta Vācijā ("Achern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Adelsheima Pilsēta Vācijā ("Adelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Aihtāle Pilsēta Vācijā ("Aichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Alpīrsbaha Pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Altenšteiga Pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Asperga Pilsēta Vācijā ("Asperg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aulendorfa Pilsēta Vācijā ("Aulendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Baknanga Pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādfrīdrihzāle Pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādherenalba Pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlībencelle Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenzell"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādrapenava Pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšusenrīde Pilsēta Vācijā ("Bad Schussenried"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāduraha Pilsēta Vācijā ("Bad Urach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvilbele Pilsēta Vācijā ("Bad Vilbel"), Hesenes federālajā zemē, 32000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvaldzē Pilsēta Vācijā ("Bad Waldsee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvildbada Pilsēta Vācijā ("Bad Wildbad"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvimpfene Pilsēta Vācijā ("Bad Wimpfen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvurcaha Pilsēta Vācijā ("Bad Wurzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādenbādene Pilsēta Vācijā ("Baden-Baden"), Bādenes-Virtembergas zemē, 53000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bālingene Pilsēta Vācijā ("Balingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.).
Beilšteina Pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bēzigheima Pilsēta Vācijā ("Besigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Biberaha Pilsēta Vācijā ("Biberach an der Riss"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bītigheima-Bīzingena Pilsēta Vācijā ("Bietigheim-Bissingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
Blaubeirene Pilsēta Vācijā ("Blaubeuren"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Blaušteina Pilsēta Vācijā ("Blaustein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Blumberga Pilsēta Vācijā ("Blumberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bēblingene Pilsēta Vācijā ("Böblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bēnigheima Pilsēta Vācijā ("Bönnigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bopfingene Pilsēta Vācijā ("Bopfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Boksberga Pilsēta Vācijā ("Boxberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Brakenheima Pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Braunlingene Pilsēta Vācijā ("Bräunlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Breisaha Pilsēta Vācijā ("Breisach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bretene Pilsēta Vācijā ("Bretten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bruksāle Pilsēta Vācijā ("Bruchsal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
Buhene Pilsēta Vācijā ("Buchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Burladingene Pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalve Pilsēta Vācijā ("Calw"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Krailsheima Pilsēta Vācijā ("Crailsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreglingene Pilsēta Vācijā ("Creglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dītenheima Pilsēta Vācijā ("Dietenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīcingene Pilsēta Vācijā ("Ditzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Donavšingene Pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Doncdorfa Pilsēta Vācijā ("Donzdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Dornhana Pilsēta Vācijā ("Dornhan"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Dornštetene Pilsēta Vācijā ("Dornstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eberbaha Pilsēta Vācijā ("Eberbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ehingene Pilsēta Vācijā ("Ehingen"), Bādenes–Virtembergas federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizlingene Pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ellvangene Pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Engene Pilsēta Vācijā ("Engen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Epelheima Pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Epingene Pilsēta Vācijā ("Eppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
Etenheima Pilsēta Vācijā ("Ettenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Etlingene Pilsēta Vācijā ("Ettlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fellbaha Pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.).
Filderštate Pilsēta Vācijā ("Filderstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fortenberga Pilsēta Vācijā ("Forchtenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Freiberga Pilsēta Vācijā ("Freiberg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Freidenštate Pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihshāfene Pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.).
Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gagenava Pilsēta Vācijā ("Gaggenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gaildorfa Pilsēta Vācijā ("Gaildorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gammertingene Pilsēta Vācijā ("Gammertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizingene Pilsēta Vācijā ("Geisingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gengenbaha Pilsēta Vācijā ("Gengenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerabrona Pilsēta Vācijā ("Gerabronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerlingene Pilsēta Vācijā ("Gerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gīngene Pilsēta Vācijā ("Giengen an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gepingene Pilsēta Vācijā ("Goeppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
Gernsbaha Pilsēta Vācijā ("Grernsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Grosbotvāra Pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Grinsfelde Pilsēta Vācijā ("Gruensfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Giglingene Pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gundelsheima Pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Haigerloha Pilsēta Vācijā ("Haigerloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hajingene Pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
Haiterbaha Pilsēta Vācijā ("Haiterbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hausaha Pilsēta Vācijā ("Hausach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hehingene Pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Heidenheima Pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
Heimsheima Pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hemsbaha Pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Herbolcheima Pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Herbretingene Pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hērenberga Pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hetingene Pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Heibaha Pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hokenheima Pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Holcgelingene Pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hornberga Pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilzhofene Pilsēta Vācijā ("Ilshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ingelfingene Pilsēta Vācijā ("Ingelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kanderna Pilsēta Vācijā ("Kandern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Karlsrūe Pilsēta Vācijā ("Karlsruhe"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēla Pilsēta Vācijā ("Kehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kencingene Pilsēta Vācijā ("Kenzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhheima Pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
Knitlingene Pilsēta Vācijā ("Knittlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Korntāle-Minhingene Pilsēta Vācijā ("Korntal-Muenchingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kornvestheima Pilsēta Vācijā ("Kornwestheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kraihtāle Pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Krautheima Pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kilsheima Pilsēta Vācijā ("Kuelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kincelsava Pilsēta Vācijā ("Kuenzelsau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kupenheima Pilsēta Vācijā ("Kuppenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ladenburga Pilsēta Vācijā ("Ladenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lāra Pilsēta Vācijā ("Lahr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.).
Laihingene Pilsēta Vācijā ("Laichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenava Pilsēta Vācijā ("Langenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenburga Pilsēta Vācijā ("Langenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauhheima Pilsēta Vācijā ("Lauchheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauda-Kēnigshofene Pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufene Pilsēta Vācijā ("Lauffen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Laupheima Pilsēta Vācijā ("Laupheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leimene Pilsēta Vācijā ("Leimen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
Leinfeldene-Ehterdingene Pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
Leonberga Pilsēta Vācijā ("Leonberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēvenšteina Pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
Lorha Pilsēta Vācijā ("Lorch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lūdvigsburga Pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mālberga Pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Manheima Pilsēta Vācijā ("Mannheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 294600 iedzīvotāju (2013. g.).
Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Markdorfa Pilsēta Vācijā ("Markdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Markgreningene Pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Maulbronna Pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mērsburga Pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mengene Pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Meskirhe Pilsēta Vācijā ("Messkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8150 iedzīvotāju (2013. g.).
Mestetene Pilsēta Vācijā ("Messstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mecingene Pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mēkmīla Pilsēta Vācijā ("Moeckmuehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mesingene Pilsēta Vācijā ("Moessingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mosbaha Pilsēta Vācijā ("Mosbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlākere Pilsēta Vācijā ("Muehlacker"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīllheima Pilsēta Vācijā ("Muellheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Minsingene Pilsēta Vācijā ("Muensingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Munderkingene Pilsēta Vācijā ("Munderkingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Murhārte Pilsēta Vācijā ("Murrhardt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Nagolda Pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārbišofheima Pilsēta Vācijā ("Neckarbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārgeminde Pilsēta Vācijā ("Neckargemuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārzulma Pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Neresheima Pilsēta Vācijā ("Neresheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Neibulaha Pilsēta Vācijā ("Neubulach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Neidenava Pilsēta Vācijā ("Neudenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Neienšteina Pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Neifene Pilsēta Vācijā ("Neuffen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīdernhalle Pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīderštetene Pilsēta Vācijā ("Niederstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīderštotcingene Pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Nirtingene Pilsēta Vācijā ("Nuertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberkirhe Pilsēta Vācijā ("Oberkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberkohene Pilsēta Vācijā ("Oberkochen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7750 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberrīksingene Pilsēta Vācijā ("Oberriexingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ohzenhauzene Pilsēta Vācijā ("Ochsenhausen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ehringene Pilsēta Vācijā ("Oehringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
Estringene Pilsēta Vācijā ("Oestringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ofenburga Pilsēta Vācijā ("Offenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 57400 iedzīvotāju (2013. g.).
Openava Pilsēta Vācijā ("Oppenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Osterburkene Pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostfilderne Pilsēta Vācijā ("Ostfildern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ovene Pilsēta Vācijā ("Owen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Pforcheima Pilsēta Vācijā ("Pforzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 117800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pfullendorfa Pilsēta Vācijā ("Pfullendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pfullingene Pilsēta Vācijā ("Pfullingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Filipsburga Pilsēta Vācijā ("Philipsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Plohingene Pilsēta Vācijā ("Plochingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Raštate Pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rauenberga Pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
Renhene Pilsēta Vācijā ("Renchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Reiningene Pilsēta Vācijā ("Renningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinava Pilsēta Vācijā ("Rheinau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinštetene Pilsēta Vācijā ("Rheinstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīdlingene Pilsēta Vācijā ("Riedlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rozenfelde Pilsēta Vācijā ("Rosenfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotveile Pilsēta Vācijā ("Rottweil"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rūtezheima Pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zahzenheima Pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēra Pilsēta Vācijā ("Scheer"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2560 iedzīvotāju (2013. g.).
Šelklingene Pilsēta Vācijā ("Schelklingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēmberga Pilsēta Vācijā ("Schoemberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēnava Pilsēta Vācijā ("Schoenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4440 iedzīvotāju (2013. g.).
Šorndorfa Pilsēta Vācijā ("Schorndorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šramberga Pilsēta Vācijā ("Schramberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šrīzheima Pilsēta Vācijā ("Schriesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šrosberga Pilsēta Vācijā ("Schrozberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gminde Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
Halle Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
Švaigerna Pilsēta Vācijā ("Schwaigern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Švecingene Pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zigmāringene Pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zindelfingene Pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zingene Pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zinsheima Pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
Špaihingene Pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktblazīne Pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Štokaha Pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Štīlingene Pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štutenzē Pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīsene Pilsēta Vācijā ("Suessen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zulca pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Sulz am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zulcburga Pilsēta Vācijā ("Sulzburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tauberbišofsheima Pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tengene Pilsēta Vācijā ("Tengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tetnanga Pilsēta Vācijā ("Tettnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tītizē-Neištate Pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Trohtelfingene Pilsēta Vācijā ("Trochtelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Trozingene Pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tībingene Pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tutlingene Pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Īberlingene Pilsēta Vācijā ("Ueberlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Uhingene Pilsēta Vācijā ("Uhingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulma Pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.).
Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Velberga Pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Feringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Veringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Fihtaha Pilsēta Vācijā ("Viechtach"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīrnheima Pilsēta Vācijā ("Viernheim"), Hesenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīrsene Pilsēta Vācijā ("Viersen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74900 iedzīvotāju (2013. g.).
Fillingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, 81200 iedzīvotāju (2008. g.).
Filingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
Filsbiburga Pilsēta Vācijā ("Vilsbiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Filseka Pilsēta Vācijā ("Vilseck"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
Filshofene Pilsēta Vācijā ("Vilshofen"), Bavārijas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīselhēvede Pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vērenbaha Pilsēta Vācijā ("Voehrenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaghauzele Pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaiblingene Pilsēta Vācijā ("Waiblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 52800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaibštate Pilsēta Vācijā ("Waibstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdenbuha Pilsēta Vācijā ("Waldenbuch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdorfa Pilsēta Vācijā ("Walldorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Valldirne Pilsēta Vācijā ("Wallduern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vangene Pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēra Pilsēta Vācijā ("Wehr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Veikersheima Pilsēta Vācijā ("Weikersheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veila pie Reinas pilsēta Vācijā ("Weil am Rhein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 29300 iedzīvotāju (2013. g.)
Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilheima Pilsēta Vācijā ("Weilheim an der Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Veingārtene Pilsēta Vācijā ("Weingarten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
Veingeima Pilsēta Vācijā ("Weinheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
Veinsberga Pilsēta Vācijā ("Weinsberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veinštate Pilsēta Vācijā ("Weinstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
Velcheima Pilsēta Vācijā ("Welzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vērnava Pilsēta Vācijā ("Wernau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vertheima Pilsēta Vācijā ("Wertheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
Viderne Pilsēta Vācijā ("Widdern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīzenšteiga Pilsēta Vācijā ("Wiesensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīzloha Pilsēta Vācijā ("Wiesloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vildberga Pilsēta Vācijā ("Wildberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vinnendene Pilsēta Vācijā ("Winnenden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
Volfaha Pilsēta Vācijā ("Wolfach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell im Wiesental"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberndorfa pie Nekāras pilsēta Vācijā (“Oberndorf am Neckar”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbronna Pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos.
Reitlingene Pilsēta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 111400 iedzīvotāju (2013. g.).
Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heidelberga Pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.).
Legozjēra Pilsēta Vidusamerikā ("Le Gosier"), Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
Viņa Pilsēta Vjetnamā ("Vinh"), Ngeanas provinces administratīvais centrs, 490000 iedzīvotāju (2015. g.).
Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.).
Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
Kūliņu pilskalns pilskalns Viesītes pagastā, savrups, \~34 m augsts, kokiem apaudzis paugurs ar dabīgi stāvām nogāzēm, kurās izveidotas terases, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka.
Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā
puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
višķēnieši Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Višķi" iedzīvotāji.
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas
Mazais Zurzu ezers platība - 55,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais dziļums - 7,2 m, atrodas starp Pildas un Lielo Zurzu ezeru; Vidus ezers; Vidējais ezers
Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā.
sikofants Plēsīgu, zaļu vaboļu suga, kas sastopama Viduseiropā.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
odzienieši Pļaviņu novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Odziena" iedzīvotāji.
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors").
Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā.
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO)
Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
Bhūh, Bhuvah, Suvah populāra vēdiskā mantra, kuras katrs svētais vārds atbilst vienam no Visuma plāniem
vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē.
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-".
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji.
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums.
Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs
ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt
VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā".
Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.)
Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.).
Viterbo Province Itālijā ("Provincia di Viterbo"), Lacio reģionē, platība - 3612 kvadrātkilometru, 321000 iedzīvotāju (2012. g.).
Britu Kolumbija province Kanādas dienvidrietumos pie Klusā okeāna ("British Columbia"), administratīvais centrs — Viktorija, platība — 944735 kvadrātkilometri, 4511000 iedzīvotāju (2012. g.)
Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka.
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā.
Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs
Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
Bada krasts pussala Antarktīdas Vilksa Zemes piekrastē (_Budd Coast_), Indijas okeāna Mosona jūrā
Djūrslande pussala Dānijā, Vidusjitlandē, Jitlandes pussalas austrumos
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
Helgeness pussala Orhūsas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu
Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km
puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā.
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua").
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem.
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
vistulieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Vistuļi" (padomju laikā "Uzvara") iedzīvotāji.
Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants.
Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants.
Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
vipindzieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji.
vipingānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji.
vipingieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji.
Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski.
Vilkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukuma variants.
Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski.
Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski.
Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski.
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants.
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants.
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants.
Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski.
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski.
Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski.
Lielie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
višānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" iedzīvotāji.
aleksandropolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandropole" iedzīvotāji.
Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants.
Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants.
Jūškas Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants.
Jūški Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants.
Jūškys Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants.
lagonieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lagoni" iedzīvotāji.
ogrinieki Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ogrinieki" iedzīvotāji.
Orneicāni Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants.
Puoči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukuma variants.
privsieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" iedzīvotāji.
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants.
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants.
radopolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Radopole" iedzīvotāji.
rampānieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" iedzīvotāji.
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants.
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
vilcānieši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
vilcānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
vilcinieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
sudavi Rietumbaltu cilts, ko ar sūdīnu vārdu austrumos no Vislas jau 2. gs. piemin Ptolemajs; vēlāk tos sauca arī par jatvingiem.
kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.).
lasts Rīgā un Vidzemē 45 (sākumā 42) pūri rudzu.
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm.
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm.
Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā.
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi.
Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām.
Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
brahmanda Rituāla skulptūra pagarinātas olas veidā, Visuma sākotnējās vienības simbols.
Mucenieku grāvis Robežgrāvis, Vijas pieteka.
Rodopoles Rodopoles ezers - Radopoles ezers Viļānu pagastā.
Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens).
Pagariņu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
Rogotu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
Rogučkas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
Rogunas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
Rogurnas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
Rogovas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā.
viktoriāts Romiešu sudraba, dažreiz arī zelta monēta, kurai vienā pusē bija uzvaras dievietes jeb Viktorijas tēls.
Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji.
vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji.
Vīlande Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Vilande" nosaukuma variants.
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
Rutuize Rukuze, Vilces pieteka.
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka.
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka.
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka.
elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji.
galzemieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Galzemji" iedzīvotāji.
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji.
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji.
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
viesturieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski.
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas
Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija
Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija
Longailenda Sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km
Daugavsala Sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala.
Bantajana sala Filipīnās, Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
Endelāve sala Kategata dienvidrietumos, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Veika sala sala Klusā okeāna vidū, uz ziemeļiem no Māršala salām, platība - 8 kvadrātkilometri (kopā ar Pīla un Vilksa salu), ASV teritorija
Samsē sala Samsē Beltā, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
Asināra sala Vidusjūrā (_Asinara, Isola_), ziemeļrietumos no Sardīnijas, Itālijas teritorija
Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco.
Džerba Sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts.
Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
Sardīnija Sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru.
Eivisa Sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.).
Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m
Kipra sala Vidusjūras austrumu daļā, platība 9251 km^2^, augstums līdz 1951 m
Korsika Sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km
Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Baiama Mārtina sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļā, starp Baiama Mārtina un Vikonta Melvina šaurumu, Kanādas Nuavutas teritorijā
Salace Salaca, upe Vidzemē.
viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji.
viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji.
Vīlgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukuma variants.
Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski.
Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m
Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā, 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, platība - 4990 kvadrātkilometru
Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu.
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Siena purvs Saukas purvs Viesītes novadā.
Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.).
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") – Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
lēca Sējas vīķis ("Vicia sativa").
lēcas Sējas vīķis ("Vicia sativa").
lēces Sējas vīķis ("Vicia sativa").
lēcis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
pelušķi Sējas vīķis ("Vicia sativa").
pupa Sējas vīķis ("Vicia sativa").
vika Sējas vīķis ("Vicia sativa").
vīķis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
Metsepole Sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā.
Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
filistieši Sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla.
pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka.
paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
pūniešu kari Senās Romas un Kartāgas kari (264.-146. g. p. m. ē.) par kundzību Vidusjūrā.
venedi Senas slāvu ciltis, kas pēc antīko autoru ziņām, ap 1. -2. gs. dzīvojuši Vislas baseinā un Baltijas jūras piekrastē.
asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie.
Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala.
Nārājana senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar otru riši - Naru, purānās viņi pasludināti divējādībā vienoto Višnu iemiesojumu
Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi.
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks.
Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs.
Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
Sarama senindiešu mitoloģijā - Vibhīšanas sieva, kas rūpējās par Sītu, kad tā atradās Rāvanas gūstā ("Rāmājana")
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli
Čhāja senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - kosmiska substance, kas aizpilda Visumu tā radīšanas laikā
Aditi Senindiešu reliģijā - dieviete, kas personificēja Visumu, dievu māte.
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
Amra Seno cilvēku apmetne Vidusēģiptē.
ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
Sentkristofera-Nevisa Sentkitsa un Nevisa - valsts Vidusamerikā.
Sentkitsas un Nevisas Federācija Sentkitsa un Nevisa, valsts Vidusamerikā.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts.
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju.
Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos.
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
mandala Simbolisks ornaments, kas attēlo Visumu; bieži četrstūra forma ar tajā iezīmētiem apļiem un citām ģeometriskām figūrām, dievību attēliem u. c.; madara^1^(4).
Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
DV-I sistēma _DV-I_ - interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive")
doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
Skolas Skolas strauts - Vijas kreisā krasta pieteka.
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā.
aizpotēt Slikti potējot, nogādāt Viņsaulē.
bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa").
peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa").
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums.
vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji.
vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji.
baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus").
Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā.
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
Baleāru Salas Spānijas autonomais apgabals Vidusjūrā, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis.
Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski.
dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs
Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
Skampupe Stampupe, Vijas pieteka.
Stamupe Stampupe, Vijas pieteka.
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation").
V Starptautisks signāls "Viktor" - nozīmē 'man vajadzīga palīdzība'.
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
lodveida stiklgliemezis stiklgliemežu suga ("Vitrina pellucida")
observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni.
bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti.
sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs.
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā.
Manukmanuka Sumatras mitoloģijā - zilā kosmiskā vista, kas sāka pasaules radīšanu izdējot trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi, kas radīja trīs Visuma līmeņus: debesis, virszemes pasauli un pazemes valstību.
Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
Liepu-Sūnākļu purvs Sūnāklis, purvs Saukas un Viesītes pagastā.
šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
šķēres Sv. Vita deja.
mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem.
Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu
sveķelene Sveķene ("Viscaria").
sveķelīte Sveķene ("Viscaria").
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija).
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi.
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji.
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
irbene Šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu.
vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
vīnkoks Šīs dzimtas ģints ("Vitis"), 60-70 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē un iegūst vīnogas.
odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji.
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski.
Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers.
Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.).
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra.
Espiritu Santo štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.)
Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs.
Ezeriņš Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Skudru ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Sveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Svēriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Svēriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Švāriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Švāriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Šveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā.
Medņu purvs Švēriņu purvs Viesītes pagastā.
antropocentrisks Tāds, kas cilvēku nostāda visa esošā, Visuma centrā.
Platones pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta daļa pirmskara Vircavas un Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas pievienota Lielplatones pagastam
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta
Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu
Viesītes pilsētas lauku teritorija tagadējā Viesītes pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
virbenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji.
virbenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Virbu ciems" iedzīvotāji.
vilcenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji.
vilcnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji.
vilkmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji.
bētnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Bētas" iedzīvotāji.
blešķenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Blešķi" iedzīvotāji.
dāriņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Dāriņi" iedzīvotāji.
jaunpagastnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" iedzīvotāji.
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
kalniņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji.
lēdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lēdas" iedzīvotāji.
lejnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
meijenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
meijnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
rodzenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji.
rodznieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji.
rosībnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji.
skrundenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji.
skrundnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji.
strazdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
virbenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji.
Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
Tartaka Tartaks - upe Aglonas un Višķu pagastā.
Antāna upe Tartaks, upe Aglonas un Višķu pagastā.
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi.
slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē.
vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem.
sferozīfas tauriņziežu dzimtas pākšaugi, aug Kazahijā, Vidusāzijā, Kaukāzā
vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem
džoluo Tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
tamazigti Tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi.
basogi Tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
kama Tautas ēdiens Vidzemē no dažādu miltu un pākšaugu maisījuma.
vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību
čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei
Limbažu kāple tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu malā, aizņem Vidzemes ziemeļrietumu stūri un Rīgas līci, krstāliskā pamatklintāja virsa ieguļ 600–900 m zjl.
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
aivāns Terase ar kolonnu vai stabu balstītu plakanu pārsegumu Vidusāzijas dzīvojamās mājās, mošejās.
Piedņepras zemiene terasēts līdzenums starp Piedņepras un Viduskrievijas augstieni, Ukrainā, platums — līdz 120 km, augstums — 50-160 m, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, reljefs — līdzens, pazeminās Dņepras virzienā; Dņepras zemiene
Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju.
Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos.
Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
2. bauslis Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos.
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
Vidzemes pūrvieta tika pielīdzināta 10000 Vidzemes mērnieku kvadrātolektīm = 0,371 ha
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune.
Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate.
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe.
Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā.
Ilgupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, garums - 7 km
Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību
oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē.
fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs.
šiepline trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraiknītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
atraitnītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bārenīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bārenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bārinīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bezdelīgactiņas Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bezdelīguactiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
bratuškeņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
ģīmiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
ģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
laukatraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
laukģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
laukpamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
pamāmiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
pamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
pamātīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
santapuķīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
santene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
santenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
sautene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
sēda Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
sērdienīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
šķīkmuterīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
šķīkmuterītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
stīfmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
stikmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
štīpmuters Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
tīrumatraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
vārnactiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor").
Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
Trume Trumīte, Viesītes ezera pieteka.
Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs
Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums.
vienībnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Vienība" iedzīvotāji.
viljetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viljete" iedzīvotāji.
viļģietnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete" tagad "Viljete" iedzīvotāji.
viļģetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete", tagad "Viljete" iedzīvotāji.
viļjetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļjete" iedzīvotāji.
vilksalenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" iedzīvotāji.
Cerība Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" otrs nosaukums.
vilkājnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāja" iedzīvotāji.
dzintarnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
klapkalnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Klapkalnes" iedzīvotāji.
bonito Tuncis Vidusjūrā un Klusajā okeānā, nozīmīga pārtikas zivs.
Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m
Tunisa Tunisijas galvaspilsēta (arābu: تونس, Tūnis), atrodas Tunisas lagūnas ezera krastā (kanāls, kas to savieno ar Vidusjūru, izrakts cauri pilsētai), 693000 iedzīvotāju.
Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
Vidsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukuma variants.
Vydsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukums latgaliski.
Vylkōji Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem.
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve
Eķengrāves dīķis ūdenskrātuve Viesītes novada Viesītes pagastā, platība — 2,6 ha
Vietalvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Vietalvas pagastā, platība — \~1 ha
Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā.
Gaitupīte ūdenstece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe.
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
Lepsturga ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte.
Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija.
Vordovka ūdenstece Pelēču un Višķu pagastā, daļā tecējuma arī šo pagastu robežupe, savieno Ārdavas ezeru ar Veirūgnas ezeru
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā.
Vitrupe ūdenstece Vidzemes piekrastē, Limbažu novadā, garums - 33 km, kritums - 38 m, iztek no Riebezera, ietek Rīgas jūras līcī; Vītrupe
Purmaļu grāvis ūdenstece Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezera rietumu galā
Trumīte ūdenstece Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā; Trume
Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka
Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha
Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha
Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs.
Kampala Ugandas galvaspilsēta (angļu val. "Kampala"), atrodas netālu no Viktorijas ezera ziemeļu krasta 1300 m vjl., 1533600 iedzīvotāju (2009. g.).
Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
Kagera Upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā.
Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
Mulūja Upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā.
Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
Labonīte Upe Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, Vesetas kreisā krasta pieteka, garums - 6 km; Barisa.
Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka
Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
Redrivera upe ASV un Kanādā (_Red River_), Ziemeļdakotas un Minesotas štatu robežupe, ietek Vinipega ezerā
Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā
Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
Barabū upe ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas labā krasta pieteka.
Avoka upe Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas kreisā krasta pieteka
Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
Avuta upe Baltkrievijā (_Avuta_), Vitebskas apgabalā, Dzisnas kreisā krasta pieteka
Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
Ašmjanka Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
Strača Upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
Narača Upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera.
Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka
Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
Struma Upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
Salamata Upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst.
Skerna upe Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidu daļā, ietek Ringkēbingas fjordā
Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
Mē Upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka.
Usta Upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka.
Seša Upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka.
Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Vjenna Upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni.
Vilēna Upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī.
Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica
Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos
Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka
Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
Sleini upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Vilkovas, Kārlovas un Veksfordas grāfistē, ietek Sentdžordža šaurumā
Nelsona Upe Kanādā (angļu val "Nelson"), garums - 644 km (kopā ar Saskačevanu 2575 km), iztek no Vinipega ezera, kas uzņem Saskačevanas baseina ūdeņus, ietek Hudzona līcī.
Saskačevana Upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā.
Vinipega Upe Kanādas Ontārio un Manitobas provincē, iztek no Vudsu ezera, ietek Vinipegā.
Ati upe Kenijā (_Athi_), Vidusprovincē, Galanas kreisā krasta pieteka
Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Cipa Upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs.
Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
Kamčatka Upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī.
Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
Kalakana Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
Kalara Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
Karenga Upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka.
Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
Muja Upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka.
Dona Upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī.
Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina
Mama Upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka.
Pissa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā.
Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
Lokčima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Ņema Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka.
Vima Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
Višera Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
Voļa Upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka.
Koina Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
Vesļana Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka.
Jelva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Požega Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Vorikva Upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka.
Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Jazvja Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
Ulsa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
Veisa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
Igiata Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka.
Ulahanbotuobuja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
Ulahanvava Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka.
Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Ida Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka.
Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
Aiviekste Upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km).
Andumupe Upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe.
Adlerupe Upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums.
Āsī Upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta.
Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas
Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas
Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
Tuspana Upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī.
Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
Drvenca Upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas.
Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
Perhonjoki upe Somijā, Viduspohjanā un Pohjanā, ietek Botnijas līcī
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
Roja upe Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas, garums - 78 km, kritums - 52 m, grīvā izveidota Rojas osta; augštecē arī Viekste
Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
Seihana Upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā.
Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
Buga Upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā).
Soba Upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka.
Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
Enca Upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km
Jagsta Upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km
Kohere Upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km
Remsa Upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka.
Argene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
Šustene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
Sirdarja Upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā.
Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
Salaca Upe Vidzemes ziemeļu daļā, iztek no Burtnieku ezera ziemeļrietumu gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas, garums - 95 km, kritums - \~42 m; Salace.
Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma.
fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu.
Vylkopa Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkopa" nosaukums latgaliski.
Upenieku ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā.
Vilces ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā.
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
pirmsreformācija Uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss).
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
darbuzņēmums uzņēmums, kas uz līguma pamata veic pasūtījumus gan no saviem, gan no pasūtītāja piedāvātajiem materiāliem. Visbiežāk jēdzienu lieto, runājot par būvniecības organizācijām, kas uz līguma pamata veic dažādu objektu būvniecību
Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve
Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers
Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
Upmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Viļeikas upes Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,4 ha
Teiču dzirnavezers uzpludināts uz Vitrupes Limbažu pagastā, platība — <1 ha
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs.
teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana.
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha
uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
ĻVLZA V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmija.
Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski.
Vabulīša Vabulīša ezers - Vabulītis Vietalvas pagastā.
Baltažu ezers Vabulītis, ezers Vietalvas pagastā.
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
Dienvidkurzemes zemiene Vadakstes līdzenums, dabas apvidus Viduslatvijas zemienes galējos dienvidrietumos.
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji.
Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums.
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
vecjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vecjērcēni" iedzīvotāji.
veckārķēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Veckārķi" iedzīvotāji.
vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji.
vijciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vijciems" iedzīvotāji.
Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji.
Viesturene Valmieras Viestura vidusskola.
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste
Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas
Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
Buhāras Haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., galvaspilsēta — Samarkanda
haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos.
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
veronika vanagu vīķis ("Vicia cracca")
dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. _Vila_), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila.
Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
puls Vara monēta Vidusāzijas valstīs 18.-20. gs.
Vardupe Vārdupe, Vilgāles ezera pieteka.
vilcānieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
Vasarāju ezers Vasarāja ezers Viesītes pagastā.
Vīntuļi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukuma variants.
Vīntuli Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukums latgaliski.
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets
Vēda Veļikajas kreisā krasta pieteka Viļakas novadā un Krievijā, garums - 87 km (Latvijas teritorijā 46 km), kritums - 53 m (Latvijā 49 m); Vjada; Veda.
Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe.
Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
vičaknieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vičaki" senāk "Vičakmežmuiža" iedzīvotāji.
vierpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vierpciems" jeb "Virpciems", tagad "Virpe" iedzīvotāji.
virpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Virpe" iedzīvotāji.
viecītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Viecītes" iedzīvotāji.
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern".
asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm)
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
Arnanu vēsturisks novads Austrālijā (_Aṉangu_), Rietumaustrālijā, Ziemeļu teritorijā un Dienvidaustrālijā, starp Gibsona tuksnesi un Lielo Viktorijas tuksnesi
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru.
Ankole vēsturisks novads Ugandā (_Ankole_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Viktorijas ezera
Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa.
Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas.
Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
Viaredža Viaredžo - pilsēta Itālijā.
Vīborga Viborga - pilsēta Dānijā.
seismoterapija Vibrācijas masāža.
palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa.
palanestēzija Vibrācijas sajūtas trūkums.
vibrotehnika Vibrāciju iegūšanas, izmantošanas, kontroles tehnika; arī tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes un līdzekļus vibrāciju iegūšanai, izmantošanai, kontrolei, kā arī aizsardzībai pret vibrācijām.
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
vibrijs Vibrions.
desulfovibrio Vibrionu baktēriju ģints.
lucibacterium Vibrionu tipa nūjiņveida baktēriju ģints.
vibroplatforma Vibromašīna betona masas blīvēšanai dzelzsbetona izstrādājumos.
vibroplāksne Vibromašīna grunts vai betona masas blīvēšanai.
vibropāļdzinis Vibromašīna pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī to izvilkšanai no grunts.
vice Vica 1(1).
ņaika Vica, stiba, žagars; siksna.
švica Vica.
vicka Vica.
hemoflagelāts Vicainis, kas parazitē asinīs, piemēram, tripanosoma un leišmanija.
kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai.
flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā.
izomastigoti Vicaiņi, kuriem ir 2 vai 4 vienādas viciņas priekšgalā.
oligomastigoti Vicaiņi, kuriem ir nedaudz (piem., divas) vicu.
flagellāti Vicaiņi, vienšūņu tipa klase, kuras pārstāvjiem ir dzīvnieku un augu iezīmes, ap 4000 sugu, Latvijā 320 sugu.
mastigophora Vicaiņi.
leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas.
cerkomonādes Vicaiņu ģints, kas mitinās zarnās.
kreigijas Vicaiņu ģints, kuras divas sugas parazitē zarnās un rada dizentērijai līdzīgus simptomus.
cerkomonas Vicaiņu ģints; mitinās zarnās.
bodo Vicaiņu ģints.
flagellata Vicaiņu klases "Mastigophora" nosaukuma sinonīms.
trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas.
ceratium Vicaiņu klases ģints.
opalina Vicaiņu klases ģints.
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
chrysomonadida Vicaiņu klases kārta.
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
tripanozomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti; tripanosomas.
provacekijas Vicaiņu protozoju ģints, kas atrasti urīnā un izkārnījumos.
aksonēma Vicaiņu viciņas ass pavediens.
vicēt Vicāt.
vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
žiperot Vicināt (degošu skalu).
žipsturot Vicināt (degošu skalu).
latīt Vicināt aizdegtu priekšmetu (piemēram, skalu).
žākarēt Vicināt degošu skalu vai pagali.
dandalāties Vicināt pātagu.
džindžināt Vicināt pātagu.
airēt Vicināt rokas, lecot ar sniegadēli.
plēcināt Vicināt spārnus.
studzināt Vicināt, grūstīt.
smidzināt Vicināt, sist ar pātagu.
plainīt Vicināt, sist.
svārbot Vicināt, svārstīt; svārbīt.
svārbīt Vicināt, svārstīt.
svinkot Vicināt, svenkot.
švankot Vicināt, šūpot.
svalbīt Vicināt, vēcināt, grozīt.
svalbot Vicināt, vēcināt, grozīt.
šmirdzināt Vicināt, vēcināt.
švaītīt Vicināt, vēcināt.
švaitrīt Vicināt, vēcināt.
švīdināt Vicināt, vēcināt.
zveibināt Vicināt, vēcināt.
švibināt Vicināt; kustināt.
noplidināt Vicināt.
saspurināt Vicināt.
šmidzināt Vicināt.
svenkot Vicināt.
švinkot Vicināt.
veņķēt Vicināt.
vicāt Vicināt.
žvibināt Vicināt.
žvikstināt Vicināt.
zvimbāt Vicināt.
žvimbot Vicināt.
tutenēt Vicināties ar dunci, tuteni.
tuteņot Vicināties ar dunci, tuteni.
švikstīties Vicināties, vēcināt.
studzināties Vicināties, veikt nesakarīgas kustības.
švinkoties Vicināties.
vēzāties Vicināties.
kārdinošs Vicinošs, aizraujošs; valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
apvicināt Vicinot apvīt.
švelbināt Vicinot dzīt.
atvicināt Vicinot kādu priekšmetu aizdzenāt.
ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
vica Viciņa (2).
vičkārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
vicukārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
Vičitofolsa Vičitafolsa - pilsēta ASV.
Videga Vidaga, Gaujas pieteka.
Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par gaisu, ūdeņiem, debesīm); arī zilums (1); arī zilganums.
fons Vide, apkārtne, apstākļu kopums.
peristāze Vide, apkārtne.
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā.
rādiuss Vide, teritorija (kā darbībai, izplatībai).
milieu Vide.
vidspiekta Vidējā (ceturtā) piektdiena gavēņa laikā.
dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
viduvīte Vidējā (vidējā māsa, meita).
šļūcamkalniņš Vidēja augstuma konstrukcija, no kuras šļūkt lejup.
ķekarspireja Vidēja auguma ziemcietīgs rožu dzimtas krāšņumaugs, Latvijā reti sastopams.
bullītis Vidējā ceļteka ("Plantago media").
ceļmale Vidējā ceļteka ("Plantago media").
ceļmalīte Vidējā ceļteka ("Plantago media").
dālderis Vidējā ceļteka ("Plantago media").
dūcīši Vidējā ceļteka ("Plantago media").
polīši Vidējā ceļteka ("Plantago media").
polītes Vidējā ceļteka ("Plantago media").
saldati Vidējā ceļteka ("Plantago media").
vālīte Vidējā ceļteka ("Plantago media").
zaldāteņš Vidējā ceļteka ("Plantago media").
zaldāti Vidējā ceļteka ("Plantago media").
starppartija Vidējā daļa trīsdaļīgā mūzikas formā, arī sonātes izstrādājuma daļa.
VDRR Vidējā darbības rādiusa raķete.
MCHC Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin concentration").
MCH Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin").
MCA Vidējā galvas smadzeņu artērija (angļu "middle cerebral artery").
vidistaba Vidējā istaba.
vidsistaba Vidējā istaba.
vidsustaba Vidējā istaba.
vidustaba Vidējā istaba.
špirkums Vidēja izmēra bļoda; pusbļoda.
vidējtīkls Vidēja izmēra tīkls, gk. reņģu zvejai.
mezodolihocefālija Vidēja jeb mērena gargalvība.
starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
MLD Vidējā letālā deva (angļu "median lethal dose").
M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (angļu "medium").
suņķis Vidēja lieluma cūka.
bobteils Vidēja lieluma ganu suns ar garu, pūkainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
paragons Vidēja lieluma iespieduma burti.
mezolimfocīts Vidēja lieluma limfocīts.
haskijs Vidēja lieluma pajūgu suns Aļaskā un Kanādā; attiecīgā suņu šķirne.
čau čau Vidēja lieluma suns ar garu, rudu, melnu vai baltu apmatojumu un zilganmelnu mēli; attiecīgā suņu šķirne.
bulterjers Vidēja lieluma suns ar gludu (parasti baltu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
keriblūterjers Vidēja lieluma suns ar zilganu, zīdainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
vidukle Vidējā meita.
korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu.
arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
kupčiks Vidēja stipruma tēja.
kupecs Vidēja stipruma tēja.
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg.
diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā).
andante Vidējā tempā.
izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām.
rolovers Vidējā termiņa vai ilgtermiņa kredīti ar svārstīgu procentu likmi vai periodisku refinansēšanu.
politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
neandertālieši Vidējā vai vēlā akmens laikmeta hominīdi, dzīvojuši pirms 100-40 tk. g.; nosaukti pēc 1856. g. Neanderes ielejā atrasta skeleta.
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
vidujāds Vidējāds.
caurmērs Vidējais (lielums, svars, skaits u. tml.).
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
MAP Vidējais arteriālais spiediens (angļu "mean arterial pressure").
proksimitāte Vidējais attālums starp apdzīvotām vietām kādā teritorijā.
vidbalka Vidējais baļķis.
vidbaļķis Vidējais baļķis.
MCD Vidējais eritrocītu diametrs.
MCV Vidējais eritrocītu tilpums.
Lielais Kugrenes ezers Vidējais ezers Salnavas pagastā.
viduskrūtis Vidējais krūšu posms (posmkājiem).
vidmēlenis Vidējais mēlenis.
krūts Vidējais no trijiem nodalījumiem kukaiņu ķermenī.
ievadintensitāte Vidējais rakstzīmju, ziņojumu vai darbu skaits, ko datu apstrādes sistēma saņem laika vienībā.
vidspriegums Vidējais spriegums - sprieguma nomināli starp zemspriegumu un augstspriegumu.
hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
vidais Vidējais.
vidākais Vidējais.
vidakeš Vidējais.
vidaviņš Vidējais.
videkeš Vidējais.
viduskais Vidējais.
viduškais Vidējais.
vidusskaitlis Vidējais.
vidutais Vidējais.
viduvējs Vidējais.
viegzdejīs Vidējais.
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
mīnulicējs Vidējas vai nelielas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts mīnu aizsprostu ierīkošanai jūrā.
pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).
alegreto Vidēji ātrā tempā (lēnāk par alegro).
allegreto Vidēji ātrā tempā (mūzikā).
allegretto Vidēji ātri; tempa apzīmējums - lēnāk par "allegro", bet ātrāk par "moderato".
makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju.
mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
pusaugsts Vidēji augsts.
mezotrofs Vidēji bagāts ar barības vielām.
tumīgs Vidēji biezs, miltains, nedrūpošs.
fajs Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns.
pusciets Vidēji ciets.
pusdziļš Vidēji dziļš.
koiza Vidēji gara nūja.
pusgarš Vidēji garš.
keltāns Vidēji indīgs akaricīds, brūns šķidrums, apkaro gk. ērces, arī laputis uz augļu kokiem, vīnkokiem, dārzeņiem.
hlorofors Vidēji indīgs insekticīds.
tiarbofoss Vidēji indīgs pesticīds.
pacilans Vidēji irdens, čaugans.
pusbalsī Vidēji klusā balsī.
Mp Vidēji klusi (it. "mezzo piano").
hromansils Vidēji leģēts konstrukciju tērauds, kas satur Cr, Mn un Si (katru \~1%).
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās.
diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz.
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2.
mezosistēma Vidēji liela un ne sevišķi sarežģītas struktūras sistēma.
susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
mezosoma Vidēji liels ķermenis.
taira vidēji liels sermuļu dzimtas plēsējs (_Eira barbara_), kas ir vienīgā suga tairu ģintī (_Eira_), dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, sastopama arī Trinidādas salā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem
spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
pusliels Vidēji liels.
pusmīksts Vidēji mīksts.
pussalds Vidēji salds (parasti par vīnu).
pussauss Vidēji sauss.
mezoterms Vidēji silts.
pusskābs Vidēji skābs (parasti par vīnu).
pusskaļš Vidēji skaļš.
pussmags Vidēji smags.
pusstāvs Vidēji stāvs.
pusstingrs Vidēji stingrs.
pusšķidrs Vidēji šķidrs.
pustāls Vidēji tāls.
pusviegls Vidēji viegls.
caurcaurēm Vidēji.
caurmērs Vidēji.
uz pusratā Vidēji.
vidum Vidēji.
džentriji Vidējie un sīkie muižnieki bez tituliem Anglijā 16.-17. gs., t. s. jaunās muižniecības daļa.
Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks.
Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu.
apjomekonomija Vidējo ražošanas izmaksu samazinājums produkcijas izlaidei pieaugot ilgākā laika posmā.
bruņniecība Vidējo un sīko feodāļu privileģēta kārta.
vidusks Vidējs (pēc lieluma, intensitātes u. tml.).
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
intermediārs Vidējs, vidū starp diviem.
videklis Vidējs, vidusmēra.
viduškijs Vidējs, vidusšķirai piederīgs.
vidējāds Vidējs, viduvējs.
vidīns Vidējs, viduvējs.
vidijs Vidējs.
vidisks Vidējs.
vidišks Vidējs.
vidišķs Vidējs.
mediastinotomija Videnes atvēršana.
mediastinīts Videnes audu iekaisums.
pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula.
mediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija.
vlogeris Video blogu sagatavotājs un publicētājs.
videoreģistrators Video novērošanas iekārta, kas darbojoties automātiskā režīmā saglabā novērojamās teritorijas attēlus pēc noteiktiem laika sprīžiem vai arī konstatējot kustību.
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
videorediģēšana Videoattēlu apstrādes process.
ekrānbuferis Videobuferis ar krāsu videoadapteri aprīkotajos personālajos datoros, kur uzglabā informāciju, ko var parādīt displeja ekrānā.
videoplate Videodisks - plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association").
VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association").
viģiks Videofilma.
pornovideo Videofilmas ar pornogrāfisku saturu.
videonoma Videofilmu noma.
videoprogramma Videofilmu programma.
videoseanss Videofilmu seanss.
videoinformācija Videoierakstā fiksēta informācija.
videomateriāls Videoieraksta materiāls.
videominiatūra Videoieraksta miniatūra.
videosižets Videoieraksta sižets.
VHS Videokasešu formāts un tehnoloģija (angļu "Vertical Helix Scan").
vidiks Videokasete.
priekšplāns Videoklipā - attēls, kas uzklāts uz cita attēla.
videoapspriede Videokonference.
videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam.
VCR Videomagnetofons ar lenti kasetē (angļu "video casette recorder").
vidaks Videomagnetofons, retāk videopleijers.
viģiks Videomagnetofons, retāk videopleijers.
videomaģis Videomagnetofons.
vidiķis Videomagnetofons.
videooperators Videomākslas speciālists, kas strādā ar videoaparatūru.
videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
videostraumējums Videopārraide datu tīklā.
vīdžejošana Videoprogrammas vadīšana.
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs (angļu "veejay"); strādājot kopā ar dīdžeju, tā uzdevums ir saskaņot attēlu ar mūziku, ko spēlē dīdžejs.
vidūzis Videosalons.
videoierakste Videosignāla ierakste magnētiskajā lentē, optiskajā jeb lāzera videodiskā vai citā informācijas nesējā, lai šo signālu pēc vajadzības varētu reproducēt (ar videomagnetofonu, videoatskaņotāju).
videoieraksts Videosignāla ieraksts atmiņas iekārtā.
videokontrole Videosignāla kontrole dažādos tā apstrādes posmos (piemēram, televīzijas centrā).
impulstraucējums Videosistēmā nevēlams signāls, kas sastāv no impulsu virknes.
VGA Videostandarts VGA (angļu "Video Graphics Array").
videogrāfs Videotehnikas aparāts dažādu mainīga lieluma parametru demonstrēšanai.
videoiekārta Videotehnikas iekārta.
videoierīce Videotehnikas ierīce.
videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
VDT Videoterminālis (angļu "visual display terminal").
ekrānpults Videoterminālis, kombinēta datu apstrādes iekārtu ievadizvadierīce (tastatūra un datu vizualizācijas ierīce).
videotermināls Videoterminālis.
EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency").
VAF Vides aizsardzības fonds.
VAK Vides aizsardzības klubs.
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
videssaimniecība Vides apsaimniekošana un aizsardzība.
modifikācija Vides apstākļu nosacīta, neiedzimstoša organisma pazīmju pārmaiņa; viens no organisma dabiskās pielāgošanās veidiem.
koliindekss Vides fekālijpiesārņojuma rādītājs.
privācija Vides ietekme; nepieciešamie sociālie kontakti.
pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
ECDIN Vides ķimikāliju datu un informācijas tīkls ("Environmental chemicals data and information network").
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
dezaktivācija Vides radioaktīvā piesārņojuma likvidēšana.
brendālisms Vides un sadzīves varmācīga piesārņošana ar reklāmu.
VVI Vides valsts inspekcija.
VVD Vides veselības departaments.
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās.
vidienis Vidiene.
vidriece Vidriecis - gaļas viducis; speķis.
vidrietis Vidriecis - gaļas viducis; speķis.
vidrieksne Vidriecis.
vidrocis Vidriecis.
vidrucis Vidriecis.
vidruce Vidrietis.
Widdrisch Vidriži.
Widdrisch Vidrižu muiža, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Vidrižu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Gravas.
laucieši Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji.
Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
vidā Vidū (piemēram, teritorijā).
judrains Vidū izpuvis, piem., koks.
piltuve Vidū resnāks skārda trauks, ar pagaru cauruli uz apakšu, ar kuru uzpilda mucas.
šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām.
pārkrūcis Vidū sarāvies tievs (no bada vai citu iemeslu dēļ).
meco Vidū, vidējs.
vid Vidū.
vidin Vidū.
vido Vidū.
viducī Vidū.
vuducis Viducis.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
jozminis Viduklis, jostas apvidus.
knēpe Viduklis, viducis.
vidūklis Viduklis, vidus.
tale Viduklis.
talija Viduklis.
videklis Viduklis.
vidoklis Viduklis.
viducis Viduklis.
vidus Viduklis.
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
vēderjosta Vidukļa josta.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
shistokormija Viduma šķeltne kā attīstības anomālija.
viducis Vidus (1).
viducis Vidus (2).
viducis Vidus (3).
viducis Vidus (4).
Videzers Vidus ezers Jumurdas pagastā.
tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru.
kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta.
ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties.
poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
silfides Vidus laiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
censors Vidus laiku skolās vecākais skolēns, kuram bija jāuzrauga jaunāko skolēnu uzvešanās.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā.
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
starpmūris Vidus mūris.
vidssprauga Vidus sprauga.
meso- Vidus-, starp-.
v- Vidus-.
V- Vidus-.
vid Vidus, vidējais.
centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
v. Vidus.
videne Vidus.
vidums Vidus.
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns).
cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus").
Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža).
rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
vidusamerikānis Vidusamerikas iedzīvotājs.
Psarocolius montezuma Vidusamerikas pieresvālodze.
vidusaugšv. Vidusaugšvācu valoda.
aerootīts Vidusauss iekaisums barotraumas rezultātā.
mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā.
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs.
vidauss Vidusauss.
čairikers Vidusāzijā - algādzis, pusgraudnieks.
arba Vidusāzijā - augsti divriči.
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
lagohilīns Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūma lagohila virszemes daļās atrodama ēteriska eļļa.
lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci.
čačvans Vidusāzijas sievietēm - tīkliņš no zirgu astriem, ar kuru aizsedza seju; čačvanu valkāja kopā ar parandžu.
bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam.
dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu.
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība.
serde Vidusdaļa (piemēram, orgānam).
rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
serde Vidusdaļa, parasti cilindrveida (piemēram, priekšmetam).
vidiena Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
vidi Vidusdaļas.
pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē.
Dūnāntūla Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
Ungārijas zemiene Vidusdonavas zemiene.
Ziemeļvācijas zemiene Viduseiropas līdzenuma daļa Vācijas ziemeļos, garums rietumu-austrumu virzienā — \~600 km, platums — 200-300 km, augstums — līdz 200 m
Lielais Mārku ezers Vidusezers Garkalnes pagastā.
Dreimaņu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā.
Dreimaņu-Liepu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā.
Vidus ezers Vidusezers, ezers Garkalnes pagastā.
Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm.
vidushol. Vidusholandiešu.
prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. - 10. gs. m. ē.).
mediterrāns Vidusjūras apgabalam piederīgs vai raksturīgs.
alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas.
Levantes jūra Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
Testudo graeca Vidusjūras bruņurupucis.
Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio").
Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
Sylvia melanocephala Vidusjūras ķauķis.
Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
Ligūrijas jūra Vidusjūras malas jūra starp Korsikas salu un Itāliju un Franciju.
Muraena helena Vidusjūras murēna.
Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
Medspa Vidusjūras vides aizsardzības stratēģija un rīcības plāns.
Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
medievāls Viduslaikiem īpatnējs, uz viduslaikiem attiecīgs.
kotērija Viduslaikos - algotņu vienība.
saracēņi Viduslaikos - arābi, arī muhamedāņi.
podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
investitūra Viduslaikos - bīskapu iecelšana amatā, nododot viņiem baznīcas zemi līdz ar tās iedzīvotājiem un baznīcas varu pār tiem.
karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps.
skriptorijs Viduslaikos - darbnīca (telpa) manuskriptu pārrakstīšanai (parasti klosteros).
kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu.
alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
abanācija Viduslaikos - izraidīšana no valsts uz vienu gadu.
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
almanahs Viduslaikos - kalendārs ar dažādiem, gk. astronomiskiem, meteoroloģiskiem u. c. datiem.
kripta Viduslaikos - kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas).
ministeriāli Viduslaikos - karaļa vai lielo feodāļu kalpi; vēlāk tie saplūda ar bruņniecību.
interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē.
bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais.
brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim.
kūrija Viduslaikos - senjora padome un tiesa, kuru locekļi bija senjora vasaļi.
hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā; šāds vēstures apcerējums.
licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds.
komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
būvložas Viduslaikos dzirkaļu u. c. būvamatnieku savienības.
Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
dekretalisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām.
dekretisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām.
komenda Viduslaikos kāda baznīcas amata ienākumu saņemšana, neizpildot attiecīgos amata pienākumus.
skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu.
pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
meisteris Viduslaikos katrs augstāks priekšnieks.
podesta Viduslaikos konsuls Itālijas republikās.
purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
plenāriji Viduslaikos lietotas grāmatas, kas apvienoja vienā sējumā kādas vienas nozares tekstus.
computus Viduslaikos mācību priekšmets, kur aritmētikas un astronomijas elementi bija savienoti ar baznīcas svētku aprēķiniem.
menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi.
sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo.
čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem.
fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs.
peregrīni Viduslaikos svētceļnieki jeb piligrimi un krustneši.
domina Viduslaikos šādi tika dēvēta kundze, ko no pienācīga attālumapielūdza mīlas dziedoņi un kuras labvēlībabija sūri grūti jāiegūst.
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu.
kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
gravamina Viduslaikos Vācijā un Livonijā sūdzības, ko kārtas iesniedza valdniekam.
nobili Viduslaikos vispārim muižnieki.
concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu.
saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē.
akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs.
laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim.
diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē.
obituāriji Viduslaiku baznīcās un klosteros grāmatas, kurās ierakstīja visus mirušos, lai tos dievkalpošanā pieminētu.
pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu.
vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
menestereļi Viduslaiku ceļojoši dzejnieki un dziesminieki (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā); trubadūri; menestereli.
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
feniņš Viduslaiku denārija nosaukums dažādās valstīs.
sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā.
sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara.
feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā).
goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri.
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā.
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
lapidāriji Viduslaiku grāmatas ar akmeņu, sevišķi ar dārgakmeņu aprakstiem.
leģisti Viduslaiku juristi, kas laicīgās romiešu tiesības pretstatīja kanoniskajām (baznīcas) tiesībām un feodālajām parašām; atbalstīja arvien pieaugošo karaļa varu tās cīņā ar feodāļu jurisdikciju.
glosators Viduslaiku jurists, kas izskaidroja seno romiešu civiltiesības.
feudists Viduslaiku jurists, kas pētīja lēņa tiesības.
pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs.
sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas.
sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks.
ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa.
bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem.
paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
serafs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem.
zēravs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem.
hasīdi Viduslaiku mistiķi, kuriem bija nozīmīga loma jūdaisma attīstībā Vācijā.
Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
skriptors Viduslaiku mūks, kurš, izgatavojot grāmatas ar tinti rakstīja visu galveno tekstu.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs.
Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem.
cvingers Viduslaiku pilī - josla starp ārējo un iekšējo mūri.
donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.).
geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus.
befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis.
petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu.
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem.
kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika.
marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu).
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna.
buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai).
hūfa Viduslaiku Vācijā - zemnieka saimniecības nosaukums.
landsassen Viduslaiku Vācijā brīvzemnieka un gobzemju nosaukums.
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
špruhs Viduslaiku vācu dzejas žanrs ar didaktisku, moralizējošu saturu, raksturīgas divrindes ar blakusatskaņām un četruzsvaru toniskām vārsmām.
kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte.
koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem.
kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu.
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā.
cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks.
viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem.
Latvijas-Lietuvas sineklīze Viduslatvijas monoklināle.
Lietuvas-Latvijas monoklināle Viduslatvijas monoklināle.
viduslejasv. Viduslejasvācu.
Mittelhof Vidusmuiža.
meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem.
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
vidējs Vidusposms (par laikposmu).
vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā).
vidustece Vidusposms (upei).
metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
fokuss Viduspunkts, centrs, arī degpunkts.
Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
videne Vidusskola.
vidskola Vidusskola.
vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis.
abitūrija Vidusskolas beigšana.
tercija Vidusskolas trešā klase.
vidskolnieks Vidusskolnieks.
mezencefalīts Vidussmadzeņu iekaisums; simptomi: miegainība, trīce, acu muskuļu vājums.
pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
babits Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt").
buržuā Vidusšķiras pārstāvis; kapitālists.
Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā.
Cēlējupe Vidusupe - paralēls nosaukums tās vidustecē.
Dubeņupe Vidusupe Talsu novadā.
Mauriņupe Vidusupe Talsu novadā.
Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā.
Jakša Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē.
Jakšupīte Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē.
Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka.
Līčupe Vidusupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
mezenterons Viduszarna, embrija entodermas caurulītes daļa, kas saistīta ar dzeltenuma eju; no tās attīstās lielākā daļa zarnu.
negociators Vidutājs vai persona, kas vada sarunas.
mediators Vidutājs, starpnieks; samierinātājs; diskusijas vadītājs.
starpeklis Vidutājs, starpnieks.
lielens Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans.
lilans Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans.
lielans Viduvēji liels, puslīdz liels.
pavidam Viduvēji.
vidišķība Viduvējība (1).
vidišķība Viduvējība (2).
vidusmērs Viduvējība (3).
puslīdzība Viduvējība.
vidējība Viduvējība.
vidujādība Viduvējība.
vidējs Viduvējs (1).
viduvējība Viduvējs (2) cilvēks.
puslaicīgs Viduvējs, vidēji pārticis.
vidutinis Viduvējs, vidējs.
mērīgs Viduvējs.
ridēns Viduvējs.
riduvēns Viduvējs.
vertīgs Viduvējs.
vidains Viduvējs.
vidišks Viduvējs.
vidišķs Viduvējs.
Aizvīķupe Vidvide - Ruņas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka.
Vidžajavada Vidzajavāda - pilsēta Indijā.
parms Vidzemē 17. gs. 4 vezumi siena, skaitot vezumā 30 grīztes pa 1 podam (20 mārciņām) katru.
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā.
VAA Vidzemes attīstības aģentūra.
Vidzemes centrālā augstiene Vidzemes augstiene.
ViA Vidzemes augstskola.
3. klimatiskais rajons Vidzemes Centrālā augstiene un rajons uz ziemeļiem no tās - vismitrākais un aukstākais rajons.
piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs.
bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā.
Conventus generalis Vidzemes landtāga nosaukums poļu laikos.
landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā.
landesštāts Vidzemes muižniecības politiskā programma 18. gs.
VNRC Vidzemes novada rehabilitācijas centrs.
Liepupe Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Limbažu un Liepupes pagastā, ietek Rīgas līcī, garums - 17 km, kritums - 43 m, sākas purvā uz rietumiem no Riebezera.
VPIC Vidzemes Profesionālās izglītības centrs.
Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai.
Brežņevciems Vidzemes tirgus mikrorajons Rīgā (20. gs. 70.-80. gados).
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
VVCS Vidzemes valsts ciltslietu stacija.
Ziemeļvidzeme Vidzemes ziemeļu daļa.
ķūlis Vidzemes, retāk visu Latvijas novadu, atskaitot Latgali, iedzīvotāju nievājošs apzīmējums.
vidzemnīce Vidzemniece.
vidzemnisks Vidzemniecisks.
vidzemietis Vidzemnieks.
Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Vidževāna Vidževāno - pilsēta Itālijā.
vičināt Vidžināt.
vidžerēt Vidžināt.
vidžerot Vidžināt.
vidžēt Vidžināt.
vidžurēt Vidžināt.
atvidžināt Vidžinot atsaukties (par putniem).
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
savidžināt Vidžinot dot ziņu.
savidžināties Vidžinot sazināties.
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
uzviebt Viebjot izveidot (grimasi).
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
viebties Viebt savu seju, tās daļas.
viezt Viebt, iezt (zobus).
jiebt Viebt.
ņiebt Viebt.
šniebt Viebt.
šņiebt Viebt.
veibuļāt Viebt.
verksīt Viebt.
viept Viebt.
knaipīties Viebties (par cilvēku).
kniepties Viebties (par cilvēku).
kņiepties Viebties, rādīt grimases.
šņiebties Viebties, saviebties.
vaikšķīties Viebties, šķobīties.
jiebties Viebties.
veibuļāties Viebties.
viebuļāties Viebties.
viepties Viebties.
žņiebties Viebties.
griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā); skatījums, aspekts.
fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
gaisma Viedoklis, no kāda kas tiek aplūkots, vērtēts; nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzes viedoklis.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
doksa Viedoklis, uzskats.
skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
doksogrāfija Viedokļa aprakstīšana.
konsultēšanās Viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp pušu pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos.
normācija Viedokļu vienādošanās grupas ietekmē.
vendīgs Vieds.
viedīgs Vieds.
pūsma Viegla (gaisa) kustība, plūsma.
dvesma Viegla (vēja) pūsma, viegls vējš; vēsma.
aviete Viegla (vienvietīga) lidmašīna ar mazas jaudas motoru.
šalupe Viegla airējama laiviņa bez klāja.
bungalo Viegla ārpilsētas dzīvojamā māja ar verandām; vienstāva lauku māja tropu zemēs.
salience Viegla atpazīstamība, psihisko stāvokļu viennozīmīgums, svarīgums.
tačka Vieglā automašīna; taksometrs.
sedans Vieglā automobiļa slēgtā virsbūve; automobilis ar šādu virsbūvi (4 vai vairāk vietām).
universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā.
hečbeks Vieglā automobiļa virsbūves tips - automobilis ar slīpu mugurdaļu, kas veidota kā durvis.
varioloīds Viegla baku forma, ja ar bakām saslimst atkārtoti vai pēc vakcinācijas.
varioloids Viegla baku forma.
katerēze Viegla caureja vai vājums no medikamentu lietošanas.
ekoproze Viegla caureja.
hipokatarse Viegla caureja.
paradizentērija Viegla dizentērijas forma, ko ierosina Shigella flexneri.
plēderis Viegla drāniņa, plīvurs, skranda.
parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku.
saņirkt Vieglā formā saslimt.
dvesma Viegla gaisa strāva, plūsma, pūsma.
holerīna Viegla holeras forma, novērota holeras epidēmijas laikā.
susceptibilitāte Viegla ietekmējamība.
pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu.
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
puskrēsla Viegla krēsla.
šulupe Viegla laiva.
latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piemēram, augstlēkšanā).
džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
eitanāzija Viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas.
putuplasts Viegla poraina plastmasa.
jefiņš Viegla rakstura cilvēks; sprukstiņš.
dziesmuspēles Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm.
tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku.
iedriksne Viegla skramba.
iedrīksne Viegla skramba.
caurmiegs Viegla snauda, pusmiegs.
pussnauda Viegla snauda.
kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu vienlāpstiņas airi.
tetanilla Viegla stingumkrampju forma.
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru.
gaisaviete Viegla tikuma sieviete.
gaisavietis Viegla tikuma vīrietis.
orpe Viegla trose, ko piestiprina pie orpenkura, orpējot kuģi ostā.
luta Viegla un patīkama dzīve.
kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm.
jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam).
makats Viegla vilnaina drāna mēbeļu apvilkšanai.
bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai.
tafta Viegla zīda drāna sieviešu apģērbam un oderēm.
estrāde Vieglā žanra mākslas veidu kopums.
svēlis Viegla, grantaina smilts.
zvēlis Viegla, grantij līdzīga smilts.
laide Viegla, jautra dzīve.
kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā.
kavaletta Viegla, mīlīga meldija itāļu ārijās.
elektromegafons Viegla, pārnēsājama balss pastiprināšanas iekārta, kas sastāv no mikrofona, pastiprinātāja, skaļruņa un barošanas avota.
paslīdēt Vieglā, sildošā gaitā paiet garām (kam), gar (ko).
atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atiet nost.
atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atnākt.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem.
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt cauri (kam), caur (ko).
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
ģička Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
giga Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
gigs Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
gīka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
ģīpka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju.
marlija Viegla, visai reta kokvilnas vai linu drēbe, ko izmanto ievainojumu apsējumiem u. c.; marle.
kabriolets Vieglais automobilis ar nolaižamu jumtu.
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
limuzīns Vieglais automobilis.
kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā.
šlaubs Vieglāk, pacietīgāk.
atzalis Vieglākie graudi, kas vētījot tiek atšķirti no kvalitatīvajiem graudiem.
centrifugācija Vieglāko sastāvdaļu atdalīšana no smagākajām emulsijā un suspensijā, izmantojot centrifugālo spēku.
šļaubs Vieglāks, pacietīgāks.
žagulis Vieglas atraugas, žagas.
žagulītis Vieglas atraugas, žagas.
variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu.
pamabroms Vieglas darbības diurētiska viela; lieto preparātos, kas mazina premenstruālo sindromu.
tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
aerodinamo Vieglas konstrukcijas dinamo mašīna, ko lietoja lidmašīnās aviācijas pirmsākumos.
baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne.
džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes.
tekstilrūpniecība Vieglās rūpniecības nozare, kas ietver tekstilšķiedru ieguvi un izstrādājumu ražošanu no tām.
liblaba Vieglas uzvedības jauna sieviete.
gauja Vieglas uzvedības meitene.
meijas Vieglas uzvedības meitenes.
dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā.
emka Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
emma Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
dāmīte Vieglas uzvedības sieviete.
davalka Vieglas uzvedības sieviete.
dolza Vieglas uzvedības sieviete.
ķolka Vieglas uzvedības sieviete.
lētā Vieglas uzvedības sieviete.
šeļma Vieglas uzvedības sieviete.
šersķ Vieglas uzvedības sieviete.
škura Vieglas uzvedības sieviete.
pīsa Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
pīss Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
pīsums Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
siksniņkurpes Vieglas vasaras kurpes, kuru virsma veidota no siksniņām.
šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības.
zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu.
putubetons Vieglbetons - betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
iekratināt Viegli (irdeni) iekratīt.
leggiere Viegli (mūzikā).
aizlīgot Viegli aizskanēt; aizplūst, aizviļņot (par skaņām).
mimoza Viegli aizvainojama, arī pretencioza meitene.
susla Viegli aizvainojams cilvēks.
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā.
gimnēti Viegli apbruņoti kājnieki Senajā Grieķijā.
skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem.
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
apsvilt Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
apsvēpināt Viegli apdūmot.
apmargot Viegli aplīt.
apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
piekost Viegli ar zobiem skart (ko).
lobens Viegli atlobāma miza.
mukiņa Viegli atlobāmā niedras miziņa.
irbuļmezgls Viegli atraisāms mezgls mālšpika (irbuļa) vai kāda cita instrumenta iesiešanai trosē.
mālšpikmezgls Viegli atraisāms mezgls mālšpika (irbuļa) vai kāda cita instrumenta iesiešanai trosē.
šlepmezgls Viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu.
atraitin Viegli atraisāms.
atraitiņ Viegli atraisāms.
lētaudzis Viegli audzis, izlutināts.
brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe.
pucolāna Viegli cementēti vulkāniskie pelni (tufs).
kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam.
bārkstiņas Viegli darināms, ļoti dekoratīvs apģērba u. c. tekstilizstrādājumu rotājums, ko darina no pamatam pieskaņota materiāla ar dažādiem paņēmieniem - atirdina, savij, sasien, šuj vai met.
pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu.
lēcināt Viegli dauzot atdalīt mizu (piemēram, stabulīti gatavojot).
deglains Viegli degoša (zeme).
kombustibilijas Viegli degošas vielas.
kombustibils Viegli degošs.
džinrikša Viegli divriteņu rati, ko velk cilvēks; rikša.
drāstīgs Viegli drāžams, grebjams.
drāztīgs Viegli drāžams, grebjams.
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
trupalns Viegli drūpošs, arī irdens; trupans.
drupalns Viegli drūpošs, drupans (par maizi, biezpienu).
drupans Viegli drūpošs; arī irdens.
trapalns Viegli drūpošs.
trupīgs Viegli drūpošs.
suģestibls Viegli iedvesmojams, suģestijai pieejams.
iečaukstināt Viegli ieēst.
dametināt Viegli iejūgt (zirgu).
aizkabināt Viegli iejūgt.
ieplūskāt Viegli iepērt (piemeram, ar lakatu).
ieknīpēt Viegli iepērt.
iebukņāt Viegli iesist, iegrūst.
iebuknīt Viegli iesist, iegrūst.
iebukņīt Viegli iesist, iegrūst.
ielepsīt Viegli iesist.
iebukņāt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
iebukņīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
aizzambāt Viegli ieskrambāt, saskrāpēt.
šņapstiņš Viegli iespaidojams, pakļāvīgas dabas cilvēks.
iežūžoties Viegli iešalkties.
apbrancēt Viegli ievainot (nobrāzt).
brancēt Viegli ievainot.
karapaška Viegli izbraucamie rati ar diviem riteņiem.
droška Viegli izbraucamie rati.
nospļauties Viegli izdarāms.
jūklīgs Viegli izirstošs.
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu.
krencelēt Viegli kāsēt.
budžināt Viegli kasīt; bužināt; ieskāt.
jūtams Viegli konstatējams, pamanāms.
azurofils Viegli krāsojams ar azūra krāsām.
gencianofils Viegli krāsojams ar genciānvioleto.
mortadella Viegli kūpināta desa, kas pildīta ar teļa gaļu, cūkgaļu, mēli un parasti arī ar olīvām.
ātrlode Viegli kūstoša lode^2^
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem.
čibināt Viegli kutināt.
uzķibināt Viegli kutinot pamodināt.
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
lijināt Viegli līt.
spraislīgs Viegli lūstošs, trausls.
labrītiņi Viegli mājas apavi; čības.
migliņa Viegli miglots gaiss, kurā redzamība pārsniedz 1000 m
subdelīrijs Viegli murgi ar skaidras apziņas brīžiem.
ņibēt Viegli niezēt.
izplaukstēt Viegli nopērt.
nočabināt Viegli nopurināt.
iedvesties Viegli nopūsties.
apžeibt Viegli noreibt, apskurbt.
nolaist Viegli novilkt (ar ko gar ko).
paķidināt Viegli pacilāt, pamētāt.
apkužināt Viegli pakutināt.
iepūderēt Viegli pārklāt (ar ko pulverveidīgu).
pačokāt Viegli pasist ar kaut ko.
pažūžot Viegli pašalkt (2).
piepekšināt Viegli piedauzīt, piemīcīt, pieplacināt.
piegrust Viegli piedegt.
džase Viegli pieejama meitene.
piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt.
piedukstīt Viegli piegrūst, piebikstīt; piedukņīt.
piedukņīt Viegli piegrūst, piebikstīt.
pieķert Viegli piejūgt.
patipināt Viegli pieklauvēt.
piedripināt Viegli pieklauvēt.
pieknibināt Viegli pieklauvēt.
pieknikstināties Viegli pieklauvēt.
pieknipelēt Viegli pieklauvēt.
pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu.
pieurdīt Viegli pieskaroties parušināt, pagrūstīt.
pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
pietutināt Viegli piesliet, atbalstīt.
plīzīgs Viegli plīstošs; trausls.
dziedošs Viegli plūstošs, līdzīgs dziedāšanai (par balsi).
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu.
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt.
paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa dalos).
ierūsains Viegli rūsganā krāsā.
ierūsans Viegli rūsganā krāsā.
savaražāt Viegli sadiegt.
eipeptisks Viegli sagremojams.
skaislīgs Viegli sakaitināms.
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
samikāt Viegli sapērt, sadunkāt.
samikot Viegli sapērt, sadunkāt.
populārs Viegli saprotams, uztverams (piemēram, par tekstu).
saskurināties Viegli sapurināties.
šmuila Viegli saraudināms bērns.
šmuilis Viegli saraudināms bērns.
apčirpt Viegli sasalt.
skaļīgs Viegli saskaldāms, sadalāms.
piesirgt Viegli saslimt.
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu).
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
pačāt Viegli sist, pērt ar lapainu slotu pirtī mazgājoties.
pikšināt Viegli sist, pērt.
kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas.
kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas.
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu).
skaļš Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.).
bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu).
smīnēt Viegli smaidīt.
nēsāties Viegli snigt.
parselēt Viegli snigt.
kedas Viegli sporta apavi ar brezenta virsu un biezām gumijas zolēm.
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
retrogradācija Viegli šķīstošu fosforskābes savienojumu pārveidošanās grūtāk šķīstošos savienojumos.
ļovēt Viegli šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
līgot Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem); tikt šūpotam; līgoties (2).
līgoties Viegli šūpoties (piemēram, vējā).
difluents Viegli tekošs vai šķīstošs.
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt.
trunīgs Viegli trūdošs.
ātri Viegli un īsā laikā.
leggiermente Viegli un jautri.
zilene Viegli uzbudināms cilvēks.
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti.
degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums.
pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt.
uzšņaukstināt Viegli uzsist (ar pātagu).
applikšķināt Viegli uzsist, apčubināt.
valdans Viegli valdāms.
tilberi Viegli vienjūga divriči.
dogcart Viegli vienjūga divu vai četru riteņu vaļēji rati; agrāk izmantoja medībās.
viļināt Viegli viļāt.
līgot Viegli viļņojoties, plūst (par ūdeņiem).
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
ķelderi Viegli vīriešu svārki.
lēti Viegli, ātri.
kabriolets Viegli, augsti vienjūga divriteņu rati.
smiekla (arī nieka) lieta Viegli, bez piepūles.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot; izputināt.
anakreontiski Viegli, graciozi, īsi.
lēts Viegli, īsā laikā.
aplidot Viegli, it kā lidojot, apdejot, apskriet (apkārt).
dricele Viegli, izjaucami rati.
ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt (1).
ķircināties Viegli, jokojoties zoboties (par kādu).
ieklusām Viegli, klusi.
vaļītēm Viegli, klusītiņām, maigi.
agevole Viegli, kustīgi, nepiespiesti.
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
dūdot Viegli, liegi šalkot (par vēju).
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt.
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
pieglausties Viegli, maigi piekļauties.
saglaust Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) - parasti par diviem cilvēkiem.
iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
mikšīnām Viegli, ne stingri.
čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam).
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes.
rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi.
apķirināt Viegli, pavirši piestiprināt.
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
sniģelēt Viegli, sīkām pārslām snigt.
ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām.
ieslīt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
aizlidot Viegli, strauji pievērsties (kam) - piemēram, par domām, iztēli.
lidināties Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli.
lidot Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli.
ģuģināt Viegli, vaļīgi apsiet.
agile Viegli, veikli, raiti.
līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
viķelēt Viegli, virspusēji noslaucīt.
pīpēdams Viegli; bez uztraukuma; svilpodams.
iegli Viegli.
leggero Viegli.
leggiero Viegli.
lētēm Viegli.
vieglām Viegli.
vieglēm Viegli.
viegļi Viegli.
jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā.
atbiras Vieglie, sīkie graudi, sēnalas, kas atbirst tad, kad vētī labību.
Vieglais ezers Vieglis Ģibuļu pagastā.
fords Vieglo automašīnu marka.
zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
moskvičs Vieglo automobiļu marka; šīs markas automašīna.
SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām.
standartrikšotājs Vieglo braucamo zirgu šķirne, Amerikas rikšotājs.
kontrtorpēdkuģis Vieglo kara kuģu tips, kas paredzēti lai cīnītos ar pretinieka torpēdkuģiem un atbrīvotu ceļu saviem torpēdkuģiem.
kūlers Vieglo kokteiļu veids, kura sastāvā ir stiprs alkoholiskais dzēriens, citronu sula, grenadīna sīrups, ingveralus vai limonāde; pasniedz ar ledu.
pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās.
trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
vējapistole Vieglprāte, vieglprātis.
gaisakaza Vieglprāte.
gaisave Vieglprāte.
švīkastele Vieglprāte.
švirkste Vieglprāte.
švirkstele Vieglprāte.
šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība.
libertiānisms Vieglprātība, izlaidība.
tukšgalvība Vieglprātība, muļķība.
lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks.
lētdabība Vieglprātība.
lētprātiņš Vieglprātība.
liegprātība Vieglprātība.
vējprātība Vieglprātība.
vieglība Vieglprātība.
zaļa dzīve Vieglprātīga dzīve, arī uzdzīve.
svipastīte Vieglprātīga meitene.
švipka Vieglprātīga sieva; švipaste.
trakulene Vieglprātīga sieviete (rupjā nozīmē).
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem.
šverba Vieglprātīga sieviete, kas visur pļāpā.
žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
griezaune Vieglprātīga sieviete; grieztaga.
virska Vieglprātīga sieviete; padauza.
ābengele Vieglprātīga sieviete.
draiskule Vieglprātīga sieviete.
froufrou Vieglprātīga sieviete.
špindzele Vieglprātīga sieviete.
svilpene Vieglprātīga sieviete.
svipaste Vieglprātīga sieviete.
trīnīte Vieglprātīga sieviete.
žaika Vieglprātīga sieviete.
vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
šļarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete; šlarba.
grēkpastala Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
šlarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
šļicka Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
šļipata Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
žvicka Vieglprātīga, nemierīga sieviete.
švirce Vieglprātīga, nenopietna jauniete, sieviete.
pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete.
žoldurkača Vieglprātīga, nenopietna sieviete; aušīga, nemierīga, draiskulīga sieviete.
pindzele Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
šelderīša Vieglprātīga, neuzticama sieviete.
svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule.
lidermanis Vieglprātīgas uzvedības cilvēks.
izdakstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt; izdāstīt.
izdāstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt.
dakstīt Vieglprātīgi atdot, izdāļāt citiem.
atdāļāt Vieglprātīgi atdot, izdāļāt.
sadastīt Vieglprātīgi izdāvāt.
švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
kakalāt Vieglprātīgi izšķērdēt.
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
notrakot Vieglprātīgi notērēt (naudu), parasti uzdzīvē.
notrallināt Vieglprātīgi notērēt (parasti naudu).
nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.).
notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu).
žabrēties Vieglprātīgi runāt.
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
stribulēt Vieglprātīgi uzvesties, kā vējagrābslim.
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties.
nodzīvoties Vieglprātīgi, izšķērdīgi dzīvojot, nonākt materiālās grūtībās, nabadzībā.
atdakstīt Vieglprātīgi, neapdomīgi atdot; atdāvināt.
noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
plažerīgi Vieglprātīgi; nenopietni.
gaisenieks Vieglprātīgs cilvēks, gaisa grābslis.
gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties.
viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis.
viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa.
žulburs Vieglprātīgs cilvēks, vējagrābslis.
gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
čaupata Vieglprātīgs cilvēks.
ģēvelis Vieglprātīgs cilvēks.
jauslis Vieglprātīgs cilvēks.
lamsis Vieglprātīgs cilvēks.
lētdabis Vieglprātīgs cilvēks.
lētprātis Vieglprātīgs cilvēks.
pleduris Vieglprātīgs cilvēks.
pļūka Vieglprātīgs cilvēks.
spidilka Vieglprātīgs cilvēks.
stirkša Vieglprātīgs cilvēks.
vējagramslis Vieglprātīgs cilvēks.
vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
žāklis Vieglprātīgs cilvēks.
žāksts Vieglprātīgs cilvēks.
krētelis Vieglprātīgs, ātras dabas cilvēks.
alkacis Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
čaukurs Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
alkatīgs Vieglprātīgs, aušīgs.
frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem).
grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
plauķis Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
plauks Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
drabeņa Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
gaisika Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
gaisons Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
gaisputns Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
pluksts Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
šolderis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
tišiņš Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
planderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī izlaidīgs.
vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
vējgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, nenoteikts cilvēks.
žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
šelderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; nekārtīgs.
aušprātīgs Vieglprātīgs, nenopietns.
pindzelīgs Vieglprātīgs, nenoteikts, arī kaprīzs.
zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks.
vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis.
tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele.
skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks.
čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša.
plažerīgs Vieglprātīgs; nenopietns.
gaiselīgs Vieglprātīgs.
gaišķīgs Vieglprātīgs.
lētdabīgs Vieglprātīgs.
lētprātīgs Vieglprātīgs.
liegprātīgs Vieglprātīgs.
skrabulīgs Vieglprātīgs.
vējgrābslīgs Vieglprātīgs.
vējpilns Vieglprātīgs.
šaulis Vieglprātis, nemierīgs šaudeklis.
skrabaste Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3).
skrabata Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3).
skrabis Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3).
skraba Vieglprātis, vēja grābslis.
skrabdancis Vieglprātis, vēja grābslis.
lētdabiņš Vieglprātis, vientiesis.
gaisagrābeklis Vieglprātis.
klesteris Vieglprātis.
liegprātis Vieglprātis.
skrabiņš Vieglprātis.
svelstiķis Vieglprātis.
švirkstelis Vieglprātis.
tūtiņdreijeris Vieglprātis.
vējabērns Vieglprātis.
vējeklis Vieglprātis.
vējiņš Vieglprātis.
dvesma Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums.
neass Viegls (par fizioloģisku stāvokli).
liegs Viegls (par kustību).
rotaļīgs Viegls (par soli, gaitu, kustību).
saltando Viegls (stīgu instrumentu) "stacato".
saltato Viegls (stīgu instrumentu) "stacato".
sandalas Viegls ādas apavs.
aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu.
peņuārs Viegls apmetnis, ko klāj uz pleciem (piemēram, klientam frizētavā).
obnubilācija Viegls apziņas aptumsuma stāvoklis.
alpaka Viegls audums, ko izgatavo no šī dzīvnieka vilnas.
aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu.
gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
leps Viegls cilvēks, kas stāsta visu bez apdoma.
pasvētki Viegls darbs.
nubēkula Viegls duļķojums stāvējušā urīnā.
čuidiņa Viegls dzēriens, kā tēja.
dreks Viegls enkurs airu laivām un nelieliem buriniekiem.
silfes Viegls gaisam līdzīgs radījums.
silfides Viegls gaisam līdzīgs radījums.
pidžama Viegls guļamtērps vai mājas tērps, kas sastāv no garām biksēm un vaļīgas jakas.
eklīze Viegls ģībonis.
tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki.
naļivka Viegls liķieris no sasaldinātas augļu sulas un spirta.
šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
negližē Viegls mājas (parasti rīta) tērps.
šupraks Viegls mētelis vai kažoks; īss kamzolis.
kremīzeris Viegls neveselīgums.
paketkuģis Viegls pasta kuģis, kas noteiktās dienās iet no vienas ostas uz otru.
čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm.
mišūgen Viegls prātā; apdullis.
žimbulis Viegls reibums.
fata Viegls sieviešu apmetnis no tilla vai mežģīnēm.
sintepons Viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.; sintapons.
smīns Viegls smaids.
hidrotērps Viegls ūdenslīdēja (akvalangista) tērps.
makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
plēnīgs Viegls un smalks kā plēne.
siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli.
kašmirs Viegls vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums.
grizajs Viegls zīda audums melniem un baltiem pavedieniem.
barbans Viegls, apaļš trauks bišu pārvietošanai; spietuve.
lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā.
elastīgs Viegls, arī plastisks (par kustībām).
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
gazavais Viegls, caurspīdīgs (par zīda audumu).
gāze Viegls, caurspīdīgs (plīvurveida) zīda audums.
tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums.
šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums.
līgans Viegls, elastīgs (par šūpošanos pārvietojoties).
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
rītatērps Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
clairet Viegls, gaiši sarkans franču vīns.
klarets Viegls, gaiši sarkans franču vīns.
klērets Viegls, gaišs franču vīns.
rotaļīgs Viegls, graciozs (par priekšmetiem, to formu).
raisīgs Viegls, irdens (parasti par sniegu).
šautris Viegls, irdens (parasti par zemi).
krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
vārs Viegls, maigs, arī vāji izteikts, (par kustību).
ķelderis Viegls, nātns apģērbs, mētelis, veci svārki.
aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums.
mergoum Viegls, plāns berberu paklājs spilgtās krāsās, ar ģeometriskiem rakstiem.
teniskrekls Viegls, plāns virskrekls (parasti triko) ar īsām piedurknēm.
graciozs Viegls, plastisks (par kustībām, pozām).
penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs.
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu.
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta.
opoka Viegls, sīkporains nogulumiezis, kas sastāv no silīcija dioksīda (opāla); izmanto cementa rūpniecībā un adsorbentiem.
krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
ēterisks Viegls, smalks.
facile Viegls, viegli.
maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
vēgls Viegls.
trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
grācija Vieglums, plastiskums (kustībām, pozām).
elegance Vieglums, rotaļīgums (piemēram, kādu darbību izpildē).
facilitāte Vieglums, veiklība.
vieglība Vieglums.
vieķī Vieķī likt - turēt prātā, ievērot.
furokumarīns Viela (augos), kas pastiprina ādas gaismjutību, rada ādas sārtumu, pigmentāciju.
silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu.
atraktants Viela (dabiska vai sintezēta), kas pievilina dzīvniekus; atraktors.
tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai.
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
ginekogēns Viela (sieviešu hormoni), kas ierosina vai veicina sievietei raksturīgo pazīmju attīstību.
eliksīrs Viela alķīmijā, kas vienkāršos metālus spēj pārvērst zeltā.
odorants Viela ar asu smaku, ko piejauc gāzei, lai varētu konstatēt gāzes noplūdi.
rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos).
saldviela Viela ar saldu garšu.
peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas.
paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību.
antispermotoksīns Viela asinīs, kas aizkavē spermotoksīna darbību.
proantitrombīns Viela asins plazmā un serumā, kas heparīna ietekmē pārveidojas par antitrombīnu.
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos.
presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns.
elastoīds Viela dzemdes asinsvados pēc dzemdībām, kura ir šo asinsvadu iekšējā apvalka elastīgā slāņa hialīniskās deģenerācijas produkts.
kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
inhalācija Viela ieelpošanai.
iekrāsa Viela koksnes ietonēšanai; koksnes ietonējums.
neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs.
fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru.
opsonīns Viela normālā asins serumā, kas saistās ar baktērijām un sekmē to fagocitozi.
fertilizīns Viela olšūnas apvalkā, kurai ir specifiski receptori spermatozoīdu saistīšanai.
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
pirmviela Viela tās sākotnēja stāvoklī.
bufagīns Viela tropu krupju "Bufo agua" ādas dziedzeros; darbojas līdzīgi digitālam.
deemulgators Viela vai aparāts, kas izraisa deemulģēšanu vai kur notiek deemulģēšana.
mucigogs Viela vai cits faktors, kas stimulē gļotu sekrēciju.
metakarcinogēns Viela vai cits faktors, kas vienkāršu hiperplāziju pārvērš ļaundabīgā audzējā.
narkotika Viela vai preparāts, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību.
krioprotektors Viela vai proteīni, kas stiprina šūnas struktūras un pazemina organisma šķidrumu saslšanas temperatūru.
vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem.
darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta.
mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
pildvielas Viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot.
irdinātājs Viela vai vielu maisījums, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu.
bufers Viela vai vielu sistēma šķīdumā, kas novērš ūdeņraža jonu koncentrācijas maiņu, ja šķīdumam pievieno skābi vai sārmu.
kaitētājs Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
kaitnieks Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
mīkstinātājs Viela, ar ko mīkstina.
atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
afrodīzijs Viela, augs, ēdiens vai dzēriens, ko uzskata par seksuāli uzbudinošu.
aktivators Viela, faktors, kas aktivē vai aktivizē (ierosina vai stimulē).
heparīns Viela, hormons, kas aizkavē trombu veidošanos un pazemina holesterīna līmeni; atrodas aknu u. c. audos.
embelīns Viela, iegūta no auga "Embelia ribes Burm." kaltētiem augļiem.
tromboplastīns Viela, kam ir asinsreci veicinoša darbība.
psihotomimētika Viela, kam ir psihotiska iedarbība.
absorbenti Viela, kam piemīt absorbcijas spēja.
magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
pamatviela Viela, kas (kādā vielu maisījumā) ir lielā pārsvarā.
sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
stabilizators Viela, kas aizkavē kādas reakcijas norisi.
aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
iniciators Viela, kas aktivē (kādu citu vielu).
geters Viela, kas aktīvi saista gāzes (izņemot inertās); to gk. izmanto vakuumsūkņos, elektronlampās.
aksoplazma Viela, kas aptver aksona fibrillas.
citozīms Viela, kas atbrīvojas no asinsķermenīšiem un, savienojoties ar serozīmu, veido trombīnu.
kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
vitellīns Viela, kas atrodas olu dzeltenumā; vitelīns.
spermatīns Viela, kas atrodas zīdītāju sēklas šķidrumā.
virulīns Viela, kas atvieglo patogēno mikrobu iekļūšanu saimnieka audos un padara tos izturīgus pret fagocitozi.
nanofīns Viela, kas bloķē autonomo gangliju n-holīnreaktīvās sistēmas; lieto hipertensijas ārstēšanai.
hepatotoksīns Viela, kas bojā aknu šūnas.
adaptogēns Viela, kas darbojas nomierinoši, kā stresa mazinātāja, palīdz iejusties situācijā.
antihormons Viela, kas darbojas pretēji hormonam, piem., grūtnieču asinīs atrodamās vielas, kas neitralizē hipofīzes pakaļējās daļas hormonu, novēršot dzemdes kontrakcijas; arī insulināze, kas noārda insulīnu aknās.
disperģents Viela, kas domāta kādas citas vielas sašķelšanai un izkliedēšanai.
indikāns Viela, kas dzīvos organismos izveidojas no olbaltumvielu sairšanas produktiem.
urogastrons Viela, kas ekstrahēta no normāla urīna un ievadīta parenterāli, kavē kuņģa sekrēciju un motoriku.
lizinogēns Viela, kas ierosina lizīnu rašanos.
sekretagogs Viela, kas ierosina vai pastiprina sekrēciju, piem., daži hormoni.
korķviela Viela, kas ietilpst korķa šūnu apvalkā.
antiinsulīns Viela, kas inaktivē insulīna darbību.
kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
aspidinols Viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem.
insekticīds Viela, kas iznīcina kukaiņus.
odorivektors Viela, kas izplata smaržu.
oksidētājs Viela, kas izraisa (kā) oksidēšanos.
anafilaktogēns Viela, kas izraisa anafilakses stāvokli pret šo vielu sensibilizētā organismā.
autolizīns Viela, kas izraisa autolīzi.
genotoksīns Viela, kas izraisa ģenētiskus bojājumus.
koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju.
antihemaglutinīns Viela, kas kavē hemaglutinīna darbību.
antihemolizīns Viela, kas kavē hemolizīna darbību.
antiholīnesterāze Viela, kas kavē holīnesterāzes darbību, piem., ezerīns.
inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi vai nomāc fizioloģisku norisi.
antikarcinogēns Viela, kas kavē karcinogēnas vielas darbību.
antiketogēns Viela, kas kavē ketonvielu rašanos.
antineirotoksīns Viela, kas kavē neirotoksīna darbību.
antioksidants Viela, kas kavē oksidēšanās procesus, uzlabojot tekstilizstrādājumu izturību pret novecošanos.
antiprecipitīns Viela, kas kavē precipitīna darbību.
šķidrinātājs Viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs.
krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
migrants Viela, kas migrē.
antiaglutinīns Viela, kas neitralizē aglutinīna iedarbību.
antiferments Viela, kas neitralizē fermenta darbību.
antitrombīns Viela, kas neitralizē trombīna darbību un kavē asins sarecēšanu.
antitromboplastīns Viela, kas neitralizē tromboplastīnu un kavē asins sarecēšanu.
virucīds Viela, kas neitralizē vai iznīcina vīrusus.
antikomplements Viela, kas neitralizē vai kavē komplementa darbību.
antihistamīns Viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību.
koloīds Viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete.
placentocitotoksīns Viela, kas noārda placentas šūnas.
prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
spermicīds Viela, kas nonāvē spermatozoīdus.
pretinde Viela, kas novērs, vājina indes iedarbību; antidots.
antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos skābekļa ietekmē.
adrenoblokators Viela, kas padara audus nejūtīgus pret nervu impulsiem.
antiopsonīns Viela, kas palēnina vai iznīcina opsonīna darbību.
sensitizators Viela, kas palielina fotoemulsijas ekspozīcijas ātrumu vai krāsu jutīgumu.
psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina nogurumu.
sinerģists Viela, kas papildina citas vielas iedarbību.
bronhodilators Viela, kas paplašina elpceļus.
cietinātājs Viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju.
lipohromogēns Viela, kas pārvēršas lipohromā.
aizsargviela Viela, kas pasargā (no kā organismam kaitīga).
fiksatīvs Viela, kas pasargā mirušā audus no sairšanas.
auksohormons Viela, kas pastiprina hormonu aktivitāti; vitamīns.
auksoflors Viela, kas pastiprina kāda ķīmiska savienojuma fluorescences intensitāti.
antifrīze Viela, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru.
holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem; bilineirīns.
nevadītājs Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu; dielektriķis.
dielektriķis Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu.
bakterioaglutinīns Viela, kas rada baktēriju salipšanu, aglutināciju.
denaturants Viela, kas rada denaturāciju.
lizogēns Viela, kas rada lizīnu vai izraisa līzi.
rūgste Viela, kas radusies, kam rūgstot, skābstot.
antiagresīns Viela, kas rodas asinīs pēc atkārtotas parenterālas agresīna ievadīšanas un neitralizē to.
enhīma Viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls.
abiurēts Viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju.
metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā.
sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
ciānhidrīns Viela, kas rodas pievienojot zilskābi aldehīdu vai ketonu karbonilgrupai.
sublimāts Viela, kas rodas sublimācijas rezultātā.
gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
hemīns Viela, kas rodas, sālsskābei vai etiķskābei iedarbojoties uz asiņu hemoglobīnu.
siderofors Viela, kas saista dzelzi.
antacīds Viela, kas saista, neitralizē skābes.
detergents Viela, kas samazina virsmas spraigumu.
miecviela Viela, kas sarecina olbaltumvielas un ko izmanto, piemēram, jēlādu apstrādē, medicīnā.
antiviela Viela, kas sastāv no antidaļiņām.
peristafīns Viela, kas sastopama četrlapu čūskogas ogās.
lipekļviela Viela, kas satur augu lipekli.
sensibilizators Viela, kas sensibilizē (1).
sensibilizators Viela, kas sensibilizē (2).
autospermatoksīns Viela, kas spēj aglutinēt spermatozoīdus dzīvnieka organismā, kurā tie veidojušies.
blastīns Viela, kas stimulē šūnu augšanu un vairošanos.
elektrolīts Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
holinoblokators Viela, kas šūnās bloķē holinoreceptorus un padara tos nejutīgus pret acetilholīna u. c. holinomimētisko līdzekļu iedarbību.
sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
antikatalizators Viela, kas traucē katalizatora darbību; katalītiska inde.
batoflors Viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti.
fermentogēns Viela, kas var pārvērsties par fermentu.
fluīds Viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls.
dakriagogs Viela, kas veicina asaru izvadīšanu.
krinīns Viela, kas veicina dziedzeru sekrēciju.
emulgators Viela, kas veicina emulsijas (1) veidošanos.
citotaksigēns Viela, kas veicina šūnu hemotaksi, netieši veicinot hemotaksīnu veidošanos.
mineralizators Viela, kas veicina tehnoloģiskā procesa norisi, sekmējot izejvielu sadalīšanos un jaunu fāžu veidošanos zemākā temperatūrā, piem., piedeva keramiskām masām, kas veicina noteiktu kristālisku savienojumu veidošanos apdedzināšanas procesā.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
inde Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
miglinātājs Viela, kas, veidojot sīkus kristālus, rada stiklveida materiālā (stiklā, glazūrā, emaljā) gaismas izkliedi; izmanto fluora, fosfora, titāna u. c. savienojumus.
ceroleīns Viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums.
ceroīds Viela, ko atrod taukos aknu eksperimentālajā cirozē, ja barībā trūkst metionīna.
timohidrohinons Viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās.
haimatīns Viela, ko iegūst iedarbojoties uz haimīnu ar akalijām.
euforbijs Viela, ko iegūst no dažu euforbijas sugu iegriezumiem, no kuriem iztek pienaina ātri sacietējoša sula.
nitroprusidnātrijs Viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi.
hondrozīns Viela, ko iegūst, hidrolizējot hondroitīnsulfātu, un kura, hidrolīzi turpinot, sadalās par hondrozamīnu un glukuronskābi.
rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
inkrēts Viela, ko izdala kāds iekšējās sekrēcijas dziedzeris; hormons.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piemēram, citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanos.
ziežviela Viela, ko izmanto (kā) ziešanai.
palēninātājs Viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju.
papildviela Viela, ko izmanto papildus parastajām vielām, pamatvielām.
pildviela Viela, ko izmanto par citas vielas sastāvdaļu, lai nodrošinātu tai vēlamās īpašības.
depolarizators Viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes.
saistītājviela Viela, ko kopā ar pigmentiem pievieno krāsām un kas pēc izžūšanas veido uz nokrāsotas virsmas plānu dekoratīvu vai korozijizturīgu plēvi.
diagnostikums Viela, ko lieto diagnostiskā nolūkā, parasti nonāvētu mikrobu suspensija, ko lieto kā antigēnu seroloģiskās reakcijās.
kardiotrasts Viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi.
insektoakaricīds Viela, ko lieto kukaiņu un ērču apkarošanai vienlaicīgi.
insektofungicīds Viela, ko lieto kukaiņu un slimību izraisītāju sēņu vienlaicīgai iznīcināšanai.
antidots Viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde.
metilcitizīns Viela, ko satir lancetiskās termopses droga.
trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
spiraīns Viela, ko var iegūt no parastās vīgriezes drogas.
diamagnētiķis Viela, kura ārējā magnētiskajā laukā magnetizējas pretēji ārējā lauka virzienam (piemēram, bismuts, zelts, sudrabs, varš).
katalizators Viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
līmviela Viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības; viela, no kuras var izgatavot līmi.
segnetoelektriķis Viela, kurai noteiktā temperatūru intervālā piemīt polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
antiferomagnētiķis Viela, kurai piemīt antiferomagnētisms un nav paliekošas magnetizācijas, ja nav ārējā lauka.
fermentoīds Viela, kurai piemīt tikai daļa no fermentam raksturīgajām īpašībām.
metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
monohidrāts Viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu.
promotors Viela, kuru nelielā daudzumā pievieno katalizatoram, lai to aktivizētu, selektivizētu vai stabilizētu.
prekursors Viela, kuru var izmantot narkotisko un psihotropo vielu nelegālai izgatavošanai.
līmviela Viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai.
hidroksilapatīts Viela, no kuras sastāv kaulu un zobu minerālā daļa.
izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
mucinogēns Viela, no kuras veidojas mucīns.
produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
savāktuve Viela, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
substrāts Viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska, procesa norisei.
piededži Viela, vielu kopums, kas ir piededzis (1).
nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; vielas agregātstāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām ierindojams starp gāzveida un cieto agregātstāvokli.
izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
putas Viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri.
debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu.
gāze Vielas agregātstāvoklis, viela bez noteiktas formas un tilpuma, tā cenšas piepildīt visu telpu, kurā atrodas.
desublimācija Vielas agregātstāvokļa maiņa no gāzveida uz cietu, apejot šķidro fāzi.
fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos.
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
desalinācija Vielas atbrīvošana no sāls.
faneroze Vielas atbrīvošana no savienojuma.
pārdzesēšana Vielas atdzesēšana līdz temperatūrai, kurā tai cits agregātstāvoklis ir stabilāks.
rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā.
konsistence Vielas daļiņu savstarpējās saistības pakāpe, [stigrība]{s:2262}.
antagonisms Vielas darbība, kas mazina citas vielas darbību.
mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes.
garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju).
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals.
inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments.
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
toksicitāte Vielas indīgums, tās kaitīgā iedarbība uz organismu.
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās.
aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties.
afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu.
trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa.
konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs.
eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija.
krioprecipitācija Vielas izgulsnēšana, pazeminot šķīduma temperatūru.
tinktūra Vielas izvilkums spirtā.
moluskicīdi Vielas kailgliemežu apkarošanai.
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
protozvaigzne Vielas kopums, no kā veidojas zvaigzne.
fotohromija Vielas krāsas maiņa apstarojuma rezultātā.
klasteri Vielas kristāliskā režģa punktveida defektu sakopojums.
eflorescence Vielas kristālu sairšana pulverī, zaudējot kristalizācijas ūdeni.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana.
pjezomagnētisms Vielas magnetizācija ārēja spiediena iedarbībā.
flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti.
neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis.
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
imūndetekcija Vielas noteikšana ar specifisku reakciju starp antivielu un antigēnu.
kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī.
kušana Vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, kuru raksturo kušanas siltums.
stiklošanās Vielas pāreja stiklveida stāvoklī (amorfa stāvokļa veids).
vakuumdestilācija Vielas pārtvaicēšana (destilācija) pazeminātā spiedienā.
fototropija Vielas pārveidošanās gaismas iedarbībā.
izomerizācija Vielas pārvēršanās par savu izomēru.
masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai.
dilatometrija Vielas pētīšanas metode, kas pamatojas uz ķermeņa tilpuma vai lineāro izmēru maiņu ārējo faktoru ietekmē.
rentgenspektrālaparāts Vielas rentgenstaru iegūšanas, reģistrēšanas un analīzes ierīce.
reometrija Vielas reoloģisko īpašību mērīšana.
levigācija Vielas saberšana smalkā pulveri un uzdulķošana ūdenī ar sekojošu frakcionētu sedimentāciju, lai atdalītu rupjākās daļiņas.
kolorimetrija Vielas sastāva un koncentrācijas noteikšanas metode, kurā izmanto krāsas intensitātes mērīšanu.
aizdedzināmība Vielas spēja aizdegties.
hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
enantiomērija Vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās, enantiomorfija.
hidrofilitāte Vielas spēja slapināties ar ūdeni (piliens izplūst pa cieta ķermeņa virsmu).
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu; šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
bēta Vielas stāvokļa apzīmējums.
iztvaikošana Vielas stāvokļa maiņa, pārejot no cietās vai šķidrās fāzes gāzveida stāvoklī.
sārmšķīdība Vielas šķīdība sārmā.
liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst.
liofobitāte Vielas un šķidruma vājas molekulārās mijiedarbības raksturojums.
antipirēni Vielas vai maisījumi, kas kavē vai novērš koksnes, plastmasu u. c. materiālu aizdegšanos; visbiežāk lieto amonija fosfātu, amonija sulfātu, boraku un borskābi.
detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai.
hidrofobitāte Vielas vāja mijiedarbība ar ūdeni (piliens neizplūst pa cieta ķermeņa virsmu).
sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
moltilpums Vielas viena mola tilpums.
pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze.
amikroni Vielas vissīkākās daļiņas, kas nav saskatāmas mikroskopā.
mutagēni Vielas, aģenti, kas izraisa mutāciju.
apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
stabilizētāji Vielas, ar kuru palīdzību veido un saglabā produktu vēlamo struktūru, konsistenci (reoloģiskās īpašības) u. c. īpašības.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
patēriņš Vielas, enerģijas izlietojums (kā) darbināšanai.
patēriņš Vielas, enerģijas izmantojums dzīvības procesu uzturēšanai organismā, tā daļās.
pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību.
metamagnētiķi Vielas, kam vājos ārējos magnētiskajos laukos piemīt antiferomagnētiķu, bet spēcīgākos - feromagnētiķu īpašības.
keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
antimetabolīti Vielas, kas aizkavē bioloģiski aktīvu vielu darbību organismā.
antiseptikas Vielas, kas aizkavē pūšanu, mikrobu attīstību.
ganglioblokatori Vielas, kas bloķē holinoreceptorus veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos, pārtraucot tajos impulsu pārvadi.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām; arī humuss.
miorelaksanti Vielas, kas izraisa muskuļu šķiedru atslābumu.
hemolizīni Vielas, kas izraisa sarkano asinsķermenīšu sabrukšanu.
antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību.
antikoagulanti Vielas, kas kavē asins recēšanu.
imūnsupresori Vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnatbildi.
fotostabilizatori Vielas, kas kavē polimēru un plastmasu destrukciju gaismas ietekmē.
antiputotāji Vielas, kas kavē putu veidošanos.
kristalloīdi Vielas, kas kristalizējas.
bufervielas Vielas, kas lopbarības skābēšanā darbojas kā kavētāji (buferi).
nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu.
barība Vielas, kas nepieciešamas augu dzīvības norisēm.
anabolikas Vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi.
emulganti Vielas, kas palīdz izveidot un saglabāt divu vai vairāku savstarpēji nesajaucošos produkta fāžu viendabīgu maisījumu.
mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju.
biezinātāji Vielas, kas palielina materiālu, produktu viskozitāti.
antistatiķi Vielas, kas palielina polimērmateriālu elektrovadītspēju, tādējādi samazinot to statisko elektrizēšanos.
antiradi Vielas, kas palielina polimēru u. c. organisku savienojumu izturību pret jonizējošo starojumu iedarbību.
termostabilizatori Vielas, kas palielina polimēru un plastmasu izturību pret paaugstinātu temperatūru to pārstrādāšanā un lietošanā.
antiozonāti Vielas, kas palielina sintētisko materiālu un gumijas izturību pret atmosfēras ozona iedarbību.
gastroprotektori Vielas, kas pasargā kuņģa gļotādu no sālsskābes iedarbības (piemēram, sukralfats).
vazodilatatori Vielas, kas samazina asinsvadu perifēro pretestību un asinsspiedienu.
analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā.
pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā.
auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu.
defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu.
kardioprotektori Vielas, kas veicina sirds muskuļu šūnu un asinsvadu atjaunošanos.
flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās.
citoprotektori Vielas, kas veicina šūnu atjaunošanās procesus.
recinātāji Vielas, kas veido želeju, recekli un strukturē produktu.
nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas.
antiholīnesterāzes Vielas, kas, inaktivējot fermentu holīnesterāzi, kavē tā iedarbību uz mediatoru acetilholīnu.
porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori.
polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus; pārtikas piedeva E452, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
kušņi Vielas, ko izmanto metināšanā, lodēšanā, lai izšķidrinātu radušos oksīdu kārtu.
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
antidepresanti Vielas, ko lieto depresīvu stāvokļu ārstēšanai (piem., amitriptilīns).
mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
mikropiedevas Vielas, ko piemaļ portlandcementam blīvma un mehāniskās stiprības palielināšanai un pašizmaksas samazināšanai, piem., kvarca smiltis, dolomīts, domnu slāņi.
piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības.
pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
estrogēni Vielas, kuru iedarbība ir līdzīga sievišķajiem dzimumhormoniem estrioliem.
biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu.
vieglkūstošs Vielas, kuru kušanas temperatūra ir pietiekoši zema.
slāpekļvielas Vielas, kuru sastāvā ietilpst slāpeklis.
rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem.
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem.
šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma.
kancerogēni Vielas, un faktori, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, var izraisīt ļaundabīgu audzēju; tāds, kas veicina vēža šūnu attīstību.
kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
materiāls Vielisks, priekšmetisks, ķermenisks.
hilētisks Vielisks.
patometabolisms Vielmaiņa slimības gadījumā.
mikrometabolisms Vielmaiņa, ko var pētīt ar mikrometodēm.
šlakvielas Vielmaiņas gala produkti.
ekskrēts Vielmaiņas galaprodukts, kas tiek izvadīts no organisma.
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
anabolisms Vielmaiņas procesi organismā, kuros no vienkāršākām vielām veidojas komplicētākas organiskās vielas.
pamatvielmaiņa Vielmaiņas procesu kopums, kas nepieciešams, lai organismam saglabātos dzīvotspēja.
alantoīns Vielmaiņas produkts, kas veidojas, oksidējoties urīnskābei.
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts.
ketonvielas Vielmaiņas starpprodukti, kas veidojas gk. taukskābju maiņā; acetonvielas.
acetonviela Vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas galvenokārt taukskābju maiņā, ketonviela.
patometabolisms Vielmaiņas traucējumi.
tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā.
dismetabolisms Vielmaiņas traucējums.
elektrohromatogrāfija Vielu atdalīšana no maisījuma šķidrumā, izmantojot šo vielu diferenciālo elektrisko migrāciju kapilārā telpā.
elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu.
tīrīšanās Vielu atdalīšanās no kustoņa dzemdes un dzemdes ceļiem pēc atnešanās.
densimetrija Vielu blīvuma noteikšana ar densimetru.
fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā.
elektroforēze Vielu jonu sadalīšana elektriskajā laukā.
ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā.
insorbcija Vielu kustība no zarnu lūmena uz asinīm.
titrimetrija Vielu kvantitatīvās analīzes metožu grupa.
gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu.
astenoksija Vielu maiņas gala produktu nepietiekama oksidēšanās.
ideometabolisms Vielu maiņas procesi, kurus izraisa psihiskas ietekmes.
braditrofija Vielu maiņas procesu gausums.
eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam.
saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
frakcionēšana Vielu maisījumu vai materiālu sadalīšana frakcijās.
ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām.
hipopeksija Vielu nepietiekama saistīšana (audos).
sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju.
higroskopicitāte Vielu spēja uz savas virsmas saistīt ūdens tvaikus.
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
termogrāfija Vielu termiskā analīze.
asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana organismam nepieciešamu savienojumu sintēzei.
resorbcija Vielu uzsūkšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu).
vie Vien.
viel Vien.
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
anafāze Viena (trešā) no šūnas netiešās dalīšanās fāzēm, kurā hromosomas pārvietojas uz pretējiem šūnas poliem.
monokls Vienā acī spraužams stikls.
ietrīsa Viena atsevišķa ietrīsēšanās svārstība.
kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze.
autorkrājums Viena autora darbu kopojums bibliotēkā.
blāmā Vienā blāmā - vienā laidā, nepārtraukti.
apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa; šāda tilpuma trauks.
kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas).
certoksnis Viena ceturtdaļa.
ceturknis Viena ceturtdaļa.
alotransplantācija Viena cilvēka audu pārstādīšana citam.
parasītisms Viena cilvēka dzīvošana uz otra vai sabiedrības rēķina, vispārim dzīvošana uz svešu rēķinu, liekēdība.
segvejs Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem ar akumulatoru un elektrodzinēju; giroskūters.
giroskūters Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem, ar akumulatoru un elektodzinēju; segvejs.
monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
psīchika Viena cilvēka vai veselas tautas gara darbības parādību kopums.
kodēšana Viena datu attēlojuma veida pārveidošana citā, kādiem iepriekš pieņemtiem noteikumiem atbilstošā veidā, kas pieļauj pretējo procedūru - dekodēšanu.
defragmentācija Viena datu kopuma dažādu fragmentu pārvietošana vienkopus.
kvadrātcentimetrs Viena desmittūkstošā dala kvadrātmetra.
solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
monogens Viena dzimuma vai ar vienādu izcelšanos; vienveidīgs.
monosoma Viena dzimumhromosoma pāra vietā.
malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
kartēšana Vienā formātā kodētu datu pārveidošana citā formātā kodētos datos.
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai.
dangs Viena gabala riteņa loks; dandzis (1).
dandzis Viena gabala riteņa loks; ritenis.
mucīši Vienā gabalā šūti bērnu svārki.
priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
somiski Vienā gabalā.
viengabal Vienā gabalā.
viengabaļš Vienā gabalā.
gadagājums Vienā gadā dzimušo (cilvēku) kopums.
gadagājums Vienā gadā izdots (laikraksta, žurnāla) komplekts.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti.
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
konsole Vienā galā iespīlēts un liecē slogots (celtņu vai mašīnu) elements.
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
cērte Vienā galā uzasināts āmurs (piemēram, akmeņu skaldīšanai).
varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
alēlomorfisms Viena gēna dažādi varianti, kas vienā un tai pašā aspektā atšķirīgi ietekmē organisma pazīmes.
pseidoalēles Viena gēna mutantie saiti, kas dažādi ietekmē gēna funkciju.
saistība Vienā hromosomā lokalizēto gēnu vairāk vai mazāk saistīta iedzimšana.
homoplastika Viena indivīda organisma audu vai orgānu pārstādīšana otram tās pašas sugas indivīdam, piem., viena cilvēka ādas pārstādīšana otram cilvēkam.
ģimene Viena indivīda pēcteču kopa.
klans Viena īpatņa bezdzimuma kārtā cēlušies pēcnācēji; klons.
vienkārt Vienā kārtā; vienkārtīgi.
viengubu Vienā kaudzē.
brūvējiens Viena konkrētā brūvēšanas procesa rezultāts.
pa ceļam Vienā kopīgā virzienā.
teleradiola Vienā korpusā apvienoti televizors, radiouztvērējs un plašu (lenšu) atskaņotājs.
vienkrāsains Vienā krāsā.
vienkrāsaiņš Vienā krāsā.
kredītlīnija Vienā kredītā noformēts aizdevums, ko dalīti piešķir zināmā laika posmā.
hemitorakss Viena krūškurvja puse.
švinka Viena kubikass (malkas).
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās.
bārstīt Vienā laidā teikt (ko).
kaisīt Vienā laidā teikt (ko).
ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
paātrinājumtaustiņš Vienā laikā nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija noteiktas funkcijas izpildei, kura, izmantojot peli, jāmeklē izvēlnē.
cauri Vienā laikā, kopā ar ko (bieži to pārvarot, pārspējot).
vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
vienlatnieks Viena lata monēta.
svainība Viena laulātā attiecība ar otra radiniekiem, kas paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās.
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda.
rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis.
monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
monoparestēzija Viena locekļa vai vienas ķermeņa daļas parestēzija.
monoparēze Viena locekļa vai vienas ķermeņa daļas parēze.
monoplēģija Viena locekļa, muskuļa vai vienas muskuļu grupas paralīze.
monohibrīdi Vienā lokusā heterozigotiski hibrīdi.
vienmal Vienā malā.
vienumal Vienā malā.
alpī Vienā malkā, vienā elpas vilcienā.
rolovers Viena mēneša divkāršas opcijas pārcelšana uz citu mēnesi nākotnē.
saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.
transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību.
kubikmilimetrs Viena miljarddaļa kubikmetra.
kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra.
kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs.
raz Vienā momentā; vienā mirklī; ļoti ātri.
imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
monomioplēģija Viena muskuļa paralīze.
mononeirīts Viena nerva iekaisums.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
fāze Viena no (ģeneratora) tinumu grupām.
stadija Viena no (kā) attīstības, arī veidošanas, parasti krasi atšķirīgām, pakāpēm, posmiem u. tml.
puse Viena no (kāda priekšmeta, ķermeņa) virsmām.
stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
elements Viena no (kāda veseluma) sastāvdaļām.
sliece Viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu.
skalena Viena no 12 skalenoedra trijstūra plaknēm trigonalās hiposingonijas gadījumā.
stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
oni Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, 1975. g. mirusi pēdējā šīs cilts pārstāve, valoda pieder pie čonu grupas, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
jagani Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1960. g. bija \~50 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
alakalufi Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1975. g. bija \~100 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
intentio Viena no 4 parastām prētora formulas daļām, proti, tā, kurā izteikta sūdzētāja prasība.
mīmānsa Viena no 6 ortodoksālajām senindiešu filozofijas skolām, kas balstīta uz vēdām.
burvjlazda Viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju.
apretēšana Viena no ādu un kažokādu apdares nobeiguma apstrādes operācijām ekspluatācijas īpašību uzlabošanai - ādu gruntēšana ar gruntīm, nosegšana ar segkrāsām, krāsu fiksācija.
gimels Viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās.
kondukts Viena no agrīnās daudzbalsības formām.
tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
antialbumoze Viena no albumozēm, kuras veidojas no albumīna kuņģa gremošanas procesā; tālāk pārvēršas antipeptonā.
tetraciklīns Viena no antibiotikām, ko izstrādā dažas sēnes un kas ir iedarbīga uz mikroorganismiem.
miksīnveidīgie Viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem.
pusaploce Viena no aploces divām vienādajām daļām; daļa aploces, parasti aptuvena aploces puse.
pusaplis Viena no apļa divām vienādajām daļām; daļa apļa, parasti aptuvena tā puse.
spieķartērija Viena no artērijām, kuras zari veido arteriālo loku, kas apgādā plaukstu ar asinīm.
plektomicētes Viena no asku sēņu klasēm ("Plectomycetes"), saprofīti un parazīti, \~160 ģinšu, 2250 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, \~70 sugu.
referendārijs Viena no augstākajām amatpersonām Franku valstī, kuras kompetencē ietilpa karaļa lietvedības kārtošana.
Rietumkordiljeri Viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m
okoļņičijs Viena no augstākajām dienesta pakāpēm un amatiem Krievijas galmā no 13. gs. līdz 18. gs. sākumam.
senāts Viena no augstākajām valsts varas institūcijām (Senajā Romā).
Apekalns Viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis).
līdakveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Esociformes"), raksturīgākais pārstāvis līdaka.
mencveidīgie Viena no augstāko kaulzivju kārtām ("Gadiformes"), 4 dzimtas, 42 ģintis, 140 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas; tipiskākie pārstāvji ir mencas un vēdzeles.
kriptogāmi Viena no augu valsts divām galvenajām grupām, kurās augus iedalīja K. Linnejs (otra ir fanerogāmi); ziedi nav redzami, vairojas ar sporām (papardes, sūnas).
visprats Viena no Avestas grāmatām, ko parasti lasa gahambari un dažos citos svētkos.
Bākūzis Viena no Bākūžu kalna 3 virsotnēm.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
eozinofili Viena no balto asinsķermenīšu (leikocītu) formām, kas krāsojas ar krāsvielām, piem., eozīnu.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada).
latgaļi Viena no baltu tautībām, kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
kihehe Viena no bantu saimes austrumu grupas valodām, kurā runā vahehu tauta un tai radniecīgas grupas Tanzānijas austrumos.
čitonga Viena no bantu saimes centrālās grupas valodām, kurā runā tongi Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos.
šambala Viena no bantu valodām, ko runā Kilimandžaro kalnāja dienvidaustrumos.
bazihromiola Viena no bazofilām daļiņām, kas veido kodola hromatīnu.
mangaraji Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
lio Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
siki Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
savuāņi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Savu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
sumbieši Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
bimi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbavas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
nagi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
ngadi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
cērīns Viena no bišu vasku sastāvdaļām.
mežabite Viena no bitēm, kas kopā ar savu saimi dzīvo mežā koka dobumā.
hidrātceluloze Viena no celulozes struktūrmodifikācijām.
memantīns Viena no centrālās darbības miorelaksantu aktīvajām vielām.
bakveli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
kaki Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
ndžemi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
ngumbi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
poli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
so Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
adžumbi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
galoji Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
nkombi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
orungi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
scintigrāfija Viena no cilvēka orgānu izmeklēšanas metodēm, izmantojot radioaktīvos izotopus.
apercepcija Viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas.
lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
kārtūksnis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām (grāmatnieks).
spureklis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām, priekškuņģis.
logainītis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
aiolieši Viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu.
kšatriji Viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas.
ootīda Viena no četrām haploidālajām šūnām, kas ooģenēzē izveidojas no pirmā pakāpes oocīta mejotiskās dalīšanās rezultātā.
Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
mālikīti Viena no četrām ortodoksālā islāma likumu skolām, kas dibināta 8. gs.
hanafīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām; musulmaņu sunnītu reliģiskā novirziena pārstāvji.
hanbalīti Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām.
analekti Viena no četrām tā dēvētā konfūcisma kanona grāmatām, kas ietver Konfūcija mācības pamatprincipus un, iespējams, ir sastādīta apmēram septiņdesmit gadus pēc viņa nāves.
vaišjas Viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji.
vaišji Viena no četrām varnām Senajā Indijā; tajā ietilpa brīvie, pilntiesīgie kopienu locekļi; vaišjas.
Hoda Viena no četrām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka apakšējo daļu, atbilst Merkuram.
necaha Viena no četrām Zefirotām, kas veido Kosmiskā Koka lejasdaļu, tās iemiesojums uz Zemes ir pravietis Mozus, ar kura starpniecību Israēlam tika nodota Tora.
pektunkuls Viena no daudzām gareniskām grumbiņām smadzeņu ūdensvada sienā.
kontaktants Viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai.
vīkallapa Viena no dažādas konsistences, krāsas, formas pārveidotām lapām, kas sedz ziedkopu pie tās pamata.
mandala Viena no desmit "Rigvēdas" nodaļām.
zefirota Viena no desmit Dievišķajām emanācijām, kas veido pasauli kabalistiskajā metafizikā.
sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
velfi Viena no divām (otra gibellīni) savstarpēji naidīgām partijām Vācijā un Itālijā 12.-16. gadsimteņos; velfi stāvēja pāvesta un gibellini vācu ķeizara pusē; gvelfi.
hromatīda Viena no divām hromosomas funkcionālajām vienībām (pavedieniem), kas izveidojas hromosomas replikācijas rezultātā.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
alternatīva Viena no divām iespējamībām, kas savstarpēji viena otru izslēdz.
pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
kapuleti Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
monteki Viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums.
puspants Viena no divām panta dalām, kas ir atdalīta ar lielo cezūru.
Sodoma Viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu.
roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).
puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
sakaskoks Viena no divām saku lokveida koka detaļām ap kurām augšdaļā nostiprināts polsterējums, bet apakšā izcilņi saku savilkuma nostiprināšanai.
vaigs Viena no divām sejas daļām, kas atrodas katrā pusē degunam starp aci un apakšžokli.
metahromosoma Viena no divām sīkajām hromosomām, kas konjugē vienīgi spermatocīta dalīšanās pēdējā fāzē.
sakkoks Viena no divām simetriskām saku sastāvdaļām - lokveida koka detaļa, ko novieto pie darba dzīvnieka kakla.
apzīmētājfunkcija Viena no divām terminoloģijas teorijā aprakstītajām termina pamatfunkcijām, kas izpaužas kā jēdziena satura iezīmēšana.
velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) veltņveidīgām detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
bezdzimumpaaudze Viena no divām vai vairākām paaudzēm pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīgas mijas dzīves ciklā; sporofīti.
līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā.
līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus iesaistās civilprocesā.
saskarnozare Viena no divām vai vairākām saskarīgām nozarēm.
pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām; viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (skaita, daudzuma) daļām.
slīdvirsma Viena no divām virsmām, kas saskaras slīdē.
veijers Viena no divām zvejas traļa vilkšanas trosēm.
okapi Viena no divām žirafu dzimtas sugām ("Okapia johnstoni") ar zebrai līdzīgu ķermeni, mīt mitros tropu mežos, gk. Āfrikā Kongo baseinā; punduržirafe.
ceratods Viena no divējādi elpotājām zivīm Austrālijā.
anga Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
antimērs Viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām, piem., bilaterāli simetriska pāra orgāns.
akvatinta Viena no dobspieduma tehnikām grafikā, kura dod bagātīgu tonālu gradāciju.
logismogrāfija Viena no dubultās rēķinvedības sinoptiskajām formām.
ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
cementīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu strukturālajām sastāvdaļām, dzelzs karbīds.
trostīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums.
amficīts Viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna.
serafs Viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem.
Megaira Viena no erīnijām sengrieķu mitoloģijā, naida un atriebības iemiesojums.
tujols Viena no ēteriskajām eļļām, kas atrodama vērmeļu drogā.
tujons Viena no ēteriskajām eļļām, kas atrodama vērmeļu un vībotnes drogā.
epiteliofibrilla Viena no fibrillām, kas caurvij epitēlijšūnas citoplazmu.
apalji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
tingiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bagobi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
mandaji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
tiruraji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
magiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
kujononi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
tagbanuvi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
rosinātājmācīšana Viena no fizisku invalīdu mācīšanas metodēm.
fluorohroms Viena no fluorescējošām vielām, kuras absorbē daži audi, kas paši nefluorescē.
laktacidogens Viena no fosforskābi saturošām vielām muskuļos, kas spēlē lomu ogļhidrātiem muskuļos noārdoties un atbrīvojot enerģiju.
migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē.
patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
krāteris Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
krāters Viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā.
laukšpats Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
kvadrantīdas Viena no galvenajām meteoru plūsmām, kuras radiants atrodas uz robežas starp Vēršu Dzinēju un Pūķi; aktivitātes periods 2.-4. janvārī; maksimumā 3. janvārī ap 45-250 meteoru stundā.
mahāmudra Viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības.
eolieši Viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola).
Kuņluņs Viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m
brahmačārja Viena no garīgās attīstības pakāpēm hinduisma reliģiskajā praksē.
miksamoibe Viena no gļotaino sēņu attīstībās pakāpēm.
batri Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
dakari Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
dorji Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
dorli Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
durvi Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
halbi Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
koiji Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
mariji Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
muriji Viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām.
dioktofimoze Viena no helmintozes formām.
dipilidioze Viena no helmintozes formām.
kanauri Viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas.
lahuli Viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas.
magari Viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu.
gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
kula Viena no ietekmīgākajām vāmačaras - "kreisās rokas" tantrisma - sektām, kas izplatīta Indijas Asamas, Rietumbengālas un Kašmiras štatos.
Gelede Viena no ietekmīgākām Ekvatoriālās Āfrikas jorubu slepenajām organizācijām, kuras biedri bija vīrieši, taču vadību parasti uzticēja sievietēm.
Aspasija Viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi.
kagjudpa Viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu.
gvaimi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
kofani Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
kuni Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
muisaki Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
paesi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
pasto Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
terrabi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
tērzētava Viena no interneta mājaslapas sadaļām, kur interesenti var diskutēt tiešā laika režīmā.
Ēfraimi Viena no Israēla divpadsmit ciltīm, kas cēlusies no Jāzepa dēla Ēfraima.
volski Viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
islāms Viena no izplatītākajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem; pēc arābu ticējumiem, to nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā.
dani Viena no Izraēla ciltīm, pēc Vecās Derības Jēkaba dēla - Dana pēcteči.
vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
Kolombangara Viena no Jaundžordžijas salām ("Kolombangara Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Rendova Viena no Jaundžordžijas salām ("Rendova"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Vanguna Viena no Jaundžordžijas salām ("Vangunu Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Veļalaveļa Viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
spāre Viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām.
aizvietojumi Viena no juridiskajā praksē plaši izmantotajām metožu grupām - līdzekļi ar kuru palīdzību aizvieto vai nomaina lietas vai personas, piešķirot kādas noteiktas tiesības vai veidojot kādu noteiktu juridisku situāciju.
alotrops Viena no kāda ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas formām, ja tas var pastāvēt dažādās formās.
kadugli Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
keigi Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
krongo Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
miri Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
tuleši Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
melanosuchus Viena no kaimanu ģintīm.
atkāpšanās Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, kas ir plānota, saskaņota un kontrolēta vienības pārvietošanās virzienā projām no pretinieka.
patrulēšana Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību.
koalibi Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
moro Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
otori Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
akiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
batini Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
benuji Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
lubi Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
mamaki Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
ukiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
utani Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kuki Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
lakeri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
lušeļi Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
mari Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
maringi Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
peti Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
sokti Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
tado Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos, Manipuras štatā, un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
jodometrija Viena no kvantitatīvās analīzes metodēm, kas pamatojas uz joda lietošanu par reaģentu un indikatoru.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
abi Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
aburi Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
aladiani Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
ari Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
atiji Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
avikani Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
gva Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
kiami Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
krobi Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
metjibi Viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
dzīvniekkopība Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu.
neitrofili Viena no leikocītu formām.
ha Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
he Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
lai Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
meifu Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
optoblasts Viena no lielajām tīklenes ganglijšūnām.
vaibašika Viena no lielākajām agrīnā budisma hinajanas skolām.
arovaki Viena no lielākajām indiāņu cilšu grupām Amazones baseinā Dienvidamerikā.
aravaki Viena no lielākajām indiāņu valodu grupām Dienvidmerikā; ap 100 valodu.
EMI Viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries".
arapaima Viena no lielākajām saldūdens zivīm (līdz 4 m un 200 kg), sastopama Dienvidamerikas upēs.
stūresspalva Viena no lielām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
buli Viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu.
līdzenīca Viena no līgavas pavadonēm.
pavadmeita Viena no līgavas radiniecēm, kas piedalās kāzās un pavada līgavu uz līgavaiņa mājām. .
binormāle Viena no līknes normālēm, kas ir perpendikulāra tās galvenajai normālei.
influenca Viena no lipīgākajām zirgu slimībām.
puslode Viena no lodes divām vienādajām daļām; daļa lodes, parasti aptuvena tās puse.
puslogs Viena no loga divām vienādajām daļām.
pusloks Viena no loka divām vienādajām daļām; daļa loka, parasti aptuvena tā puse.
tandēmlokomotīve Viena no lokomotīvēm, kas ir savienotas tandēmā (1).
bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
Tiēba Viena no mandingu valstīm Rietumāfrikā, ko 19. gs. beigās likvidēja franču koloniālā vara.
demārketings Viena no mārketinga darbības formām, ko nosaka preču pieprasījuma pieaugums līdz tādam līmenim, kas pārsniedz to ražošanas iespējas ar esošajiem resursiem.
Ganimēds Viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu.
albaspidīns Viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām.
flavaspidīnskābe Viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām.
flavaspidskābe Viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām.
evekcija Viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks.
kyrie Viena no mesas daļām; ietilpst arī rekviēmā.
Credo Viena no mesas daļām; vienmēr seko pēc "Gloria".
sanctus Viena no mesas pamatdaļām, kas parasti seko pēc "Credo".
taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
filija Viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa.
hermētisms Viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām.
ekondi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
itombi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
nkundi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
bahavi Viena no mongoļu izcelsmes dajaku grupas tautām, kas dzīvo Kalimantānas salā.
kedajani Viena no mongoļu izcelsmes dajaku grupas tautām, kas dzīvo Kalimantānas salā.
melanavi Viena no mongoļu izcelsmes dajaku grupas tautām, kas dzīvo Kalimantānas salā.
alomorfs Viena no morfēmas alternatīvajām formām.
aponeiroze Viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām.
imamāts Viena no musulmaņu teokrātijas formām.
sonātforma Viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma.
angami Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
ao Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
loti Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
rengmi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
semi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
žonkila Viena no narcišu sugām - dekoratīvs augs ar sīkiem, smaržīgiem ziediem.
neirastēnija Viena no neirožu formām - funkcionāls nervu sistēmas vājums.
puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
riksmols Viena no norvēģu literārajām valodām.
bakterioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošajām organismu grupām, kas enerģiju gūst gan no saules gaismas, gan no organiska materiāla, pie tās pieder baktērijas un vienšūnas organismi arheji.
virioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, kas aptver visus ūdenī brīvi peldošos vīrusus, kuru mērķis ir inficēt citus organismus un vairoties to šūnās.
mikoplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci.
primīns Viena no olbaltumvielām, ko satur daži augi.
noskapīns Viena no opija sastāvdaļām.
badžavi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
baroki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
binadi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
illanuni Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
obiani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
pesukuani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
sekahi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
siluki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
glikonskābe Viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens.
joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
mīmāmsā Viena no ortodoksālām brahmanisma sistēmām indiešu filozofijā.
kājnieks Viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki.
sargulemi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumos.
iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
hufi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Hufas augstkalnu ielejā.
jazgulemi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Jazgulemas ielejā.
bartangi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahašanas autonomajā vilojatā, gk Bartangas ielejā.
badžuvi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vijolata rietumu daļā, augstkalnu ielejā.
rušani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
holanders Viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa.
diāde Viena no pārveida hromosomu grupām, kas izveidojas mejozē, daloties tetrādei.
tehvelči Viena no patagoniešu ciltīm, kas dzīvo Argentīnas dienvidu daļā (Patagonija, Pampa), valoda pieder pie savrupas saimes.
suksametonijs Viena no perifērālas darbības miorelaksantu aktīvajām vielām.
froterisms Viena no petinga tehnikām.
kalačakra Viena no piecām Anutarajogas tantras sistēmām tantriskajā budismā (vadžrajānā).
šukings Viena no piecām svētajām grāmatām, kur aprakstīta Ķīnas vecākā vēsture.
gavoļani Viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru.
montānskābe Viena no piesātinātajām karbonskābēm, balta kristāliska viela C28H56O2, brīvā veidā atrodama vaskos.
mauzeris Viena no pirmajām automātisko pistoļu sistēmām; šīs sistēmas pistole.
fuksīns Viena no pirmajām mākslīgi iegūtajām sarkanajām organiskajām krāsvielām.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
angioblasts Viena no pirmējām šūnām, no kurām veidojas asinsvadi.
platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
Elektra Viena no plejādēm, kurai no Zeva piedzima dēls Dardans.
dederons Viena no poliamīdu šķiedrām.
tetrationskābe Viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus.
žironda Viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
FORTRAN Viena no programmēšanas valodām (saīs. no angļu FORmula TRANslator - formulu tulkotājs).
fortrans Viena no programmēšanas valodām (saīs. no angļu FORmula TRANslator - formulu tulkotājs).
kobols Viena no programmēšanas valodām, gk. ekonomikas un komerciālu dalu apstrādei (COBOL).
perl Viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni CGI un domāta tēmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai (saīs. no angļu "practical extraction and report language").
disenteri Viena no protestantu sektām, kas 16. un 17. gs. atšķēlās no Anglijā valdošās (anglikāņu) baznīcas.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru vērsta otras puses - prasītāja - prasība.
prāvnieks Viena no pusēm tiesas procesā.
akupresūra Viena no refleksterapijas metodēm, spiešana uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem ar pirkstiem.
benedictus Viena no rekviēma daļām – "esi svētīts".
šķērszarna Viena no resnās zarnas sastāvdaļām, starp augšupējo un lejupējo lokzarnu.
gājatrī Viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai.
pusriņķis Viena no riņķa divām vienādajām daļām; daļa riņķa, parasti aptuvena tā puse.
pusripa Viena no ripas divām vienādajām daļām; daļa ripas, parasti aptuvena tās puse.
vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
marsi Viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem.
saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
Pallāda Viena no Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), 608 km caurmērā.
sikani Viena no senākajām ciltīm Sicīlijas salā, kas 7.-4. gs. p. m. ē. nonāca Kartāgas un Grieķijas ietekmē un pakāpeniski tika helenizēti.
sikuli Viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti.
haridžīti Viena no senākajām islāma sektām; šās sektas locekļi.
jūdaisms Viena no senākajām nacionālajām reliģijām (t. s. Mozus ticība); gk. izplatīta ebreju vidū, Izraēlas valsts reliģija.
brutiji Viena no seno osku-umbru ciltīm, dzīvoja Itālijas D daļā 4.-3. gs. p. m. ē.
folo Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
gimini Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
karabori Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
kofoli Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
Maija Viena no sešām spilgtajām zvaigznēm Plejādu zvaigznājā.
gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
stērcele Viena no sijām skurstenī ar āķiem žāvējamai gaļai.
puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
heksuronskābe Viena no skābēm, kas rodas no heksozēm, oksidējot primāro spirta grupu: tādas ir glukuronskābe un galakturonskābe.
osteokomma Viena no skeleta sastāvdaļām ar līdzīgu uzbūvi, piem., skriemelis.
hemicentrs Viena no skriemeļa centra laterālajām pusēm.
leikomaīns Viena no slāpekli saturošām bāzēm, kas veidojas organismā normālā vielmaiņā atšķirībā no ptomaīna, kas veidojas pūšanas gaitā.
popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
pelagra Viena no slimībām, kas rodas, ja organismā trūkst nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu.
segspalva Viena no spalvām, kuru galvenā funkcija ir segt putna ķermeņa, tā daļas virsmu.
autortabula Viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā.
velotūrisms Viena no specializētā un aktīvā tūrisma formām - vairāku dienu ceļošana ar velosipēdu pa noteiktu maršrutu aktīvās atpūtas un izziņas nolūkā, parasti ainaviski gleznainos apvidos.
piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
kvartālstiga Viena no stigām, kas norobežo kvartālu (2).
kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
miracīdijs Viena no sūcējtārpu kāpurstadijām.
dadari Viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
dairi Viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
vali Viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
karko Viena no Sudānā, Kordofanas plato, dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Mangole Viena no Sulas salām Moluku salu grupā, Indonēzijā, uz austrumiem no Sulavesi.
Sulbesi Viena no Sulas salām Moluku salu grupā, Indonēzijā, uz austrumiem no Sulavesi.
Taliaba Viena no Sulas salām Moluku salu grupā, Indonēzijā, uz austrumiem no Sulavesi.
vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
samaija Viena no šaktisma sektām, kurai nav nekādu ārēju rituālu, tās sekotāji nododas iekšējām lūgšanām, meditācijai un kundalini jogai, koncentrējas uz personīgo mantru, kas saņemta no guru.
tukani Viena no šīs grupas ciltīm.
sidami Viena no šīs grupas tautām.
iekavas Viena no šīs pieturzīmes daļām.
mpongvi Viena no šīs tautas ciltīm.
vuti Viena no šīs tautas ciltīm.
šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
vaterštaga Viena no štagām, ar kuru stiprina bugšpritu, tā nāk no bugšprita gala (noka) un iet uz priekšvadni pie ūdenslīnijas.
ūdensštaga Viena no štagām, ar kuru stiprina bugšpritu.
hondriosoma Viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām.
mikrosomas Viena no šūnas frakcijām, kuru atdala no citoplazmas centrifugējot; sastāv no nukleoproteīdiem un lipoīdiem un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
Larata Viena no Tanimbaras salām ("Larat"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas ziemeļaustrumos.
Molu Viena no Tanimbaras salām ("Molu"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas ziemeļos.
Selaru Viena no Tanimbaras salām ("Selaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas dienvidrietumos.
Vuliaru Viena no Tanimbaras salām ("Wuliaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas rietumu daļā.
kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
prithivi Viena no tatvām - dzeltens kvadrāts - savu kaislību kontroles, smalkā elementa "zeme" un mūlādhāra čakras simbols.
vaju Viena no tatvām - gaiši zils aplis - dažādu pārdabisko spēju (sidhi), smalkā elementa "gaiss" un višudha čakras simbols.
tedžass Viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols.
apass Viena no tatvām - sudrabbalts pusmēness ar ragiem uz augšu - astrālās pasaules kontroles, smalkā elementa "ūdens" un svadhistāna čakras simbols.
akasha Viena no tatvām - tumši zila olveida elipse, mazs aplītis, vai otrādi apgriezts komats - mūžīgās gudrības, smalkā elementa "ēters" un ādžņa čakras simbols.
nandi Viena no tautām šajā tautu grupā.
tigraji Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā un Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, ticīgie - kristieši.
tigri Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti).
guragi Viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti).
sunvari Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas.
kirati Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, viena no himalajiešu tautām (dzīvo arī Indijā un Butānā), valoda (rai) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms).
kasi Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu.
tamagi Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu.
kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
adeli Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
ahlo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
akebi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
akfi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
akposi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
avatimi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
bovili Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
lefani Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
likpi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
logbi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
ņangbo Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
santrokofi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
tafi Viena no togojiešu ciltīm, dzīvo Togo kalnos un Ganas austrumos, runā savrupā valodā, ko nosacīti pieskaita pie Gvinejas grupas, saglabājušās feodālās attiecības un ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - katoļi.
Sveina Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Amerikāņu Samoa (ASV).
Atafa Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2 kvadrātkilometri.
Fakaofo Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2,5 km^2^
Nukunona Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 5,5 kvadrātkilometri.
Binah Viena no trijām Zefirotām, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo daļu, Dieva intelekts.
Hokma Viena no trim augšējām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka intelekta apvidu, atbilst divpadsmit zodiaka zīmēm.
medūsa Viena no trim gorgonām; Medūza.
karposporofīts Viena no trim sārtaļģu attīstības cikla paaudzēm (pārējās - gametofīts un sporofīts).
Heseda Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
tifereta Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
trīssimtdaļa Viena no trīs simtiem daļu.
pakāpiens Viena no trīspakāpju (goda pjedestāla, paaugstinājuma) daļām.
žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopēja apbūves gabala.
elevons Viena no vairākām kustīgām plāksnēm pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas, kas veic augstuma stūres un elerona funkcijas.
tranša Viena no vairākām savstarpēji saistītu vērtspapīru vienādos termiņos emitētām grupām.
skaldenis Viena no vairākām skaldaugļa dalām.
kopnodarītājs Viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā.
senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
NBC Viena no vecākajām ASV televīzijas sabiedrībām, dibināta 1940. gadā (angļu "National Broadcasting Company").
Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
antiplazmīns Viena no vielām asins plazmā, kas kavē plazmīna darbību.
nandrolons Viena no vielām, kas ir atzīta par dopingu.
haloperidols Viena no vielām, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
siālskābe Viena no vielām, kas piedalās glikolipīdu veidošanā no ogļhidrātiem vai to atvasinājumiem.
kadinēns Viena no vielām, ko satur jauno priežu dzinumu drogas un to ēteriskās eļļas.
metilarbutīns Viena no vielām, ko satur parastās miltenes droga.
pinopikrīns Viena no vielām, ko satur priežu dzinumu droga.
hiperboloīds Viena no vienkāršākajām liektajām virsmām.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
valdzītis Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
stornello Viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds.
adjunktūra Viena no zinātnisko un zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošanas formām, kas tika izmantota PSRS bruņotajos spēkos.
dokozaheksaēnskābe Viena no zivju eļļas aktīvajām vielām ar ārstniecisku efektu.
eikozapentaēnskābe Viena no zivju eļļas aktīvajām vielām ar ārstniecisku efektu.
segzvīņa Viena no zvīņām, kuru galvenā funkcija ir segt organisma, tā daļas virsmu.
glikoholskābe Viena no žultsskābēm, kuru hidrolīzē rodas glikokols un holskābe.
novadnieki Viena novada ļaudis.
transmutācija Viena nuklīda pārvēršanās citā.
apciemnieki Viena pagasta gala iedzīvotāji.
monometrs Viena pantmēra dzejolis.
zalpom Vienā paņēmienā (parasti par dzeršanu).
uzreiz Vienā paņēmienā; arī vienlaicīgi.
recitāls Viena paša mākslinieka vieninstrumenta koncerts (īpaši ērģeļu koncerts).
vienpaukar Vienā pavakarē.
vienpavakar Vienā pavakarē.
cels Viena pavedienu kārta, viens tinums ap dzijas kamolu.
tunelēšana Viena protokola datorprogrammas iekapsulēšana cita protokola datogrammā, lai transportētu datus pa datoru tīklu, kas nestrādā atbilstoši pirmā protokola prasībām.
speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu.
glasē papīrs Vienā pusē spīdīgs, gluds papīrs.
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
vienup Vienā pusē; no vienas puses; virzienā uz vienu pusi.
analekti Viena rakstnieka vai vairāku rakstnieku darbu izlase.
darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus.
māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
kapitālizdevumi Vienā reizē ieguldīti līdzekļi, kas paredzēti sistēmas uzbūvēšanai un izveidošanai.
mīciens Vienā reizē samīcītais.
ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Vienā reizē, paņēmienā.
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta).
sānkājas Viena sāna kājas.
šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi.
viensantīms Viena santīma monēta.
čama Viena saujiņa.
pussējums Viena sējuma puse atsevišķas grāmatas veidā.
sekselis Viena sestā daļa.
kvadrātdecimetrs Viena simtdaļa kvadrātmetra.
vienskriešus Vienā skrējienā.
hettriks Viena spēlētāja veikts trīs vārtu guvums vienā hokeja vai futbola spēlē.
vienzorte Viena šķirne; viens veids.
masts Vienā tīkla izmetienā iegūtais loms.
vientipisks Viena tipa; vientipa.
vientipa Viena tipa; vientipisks.
puspunkts Viena tipogrāfiskā punkta puse vai sešpadsmitdaļpetits.
pikograms Viena triljonā daļa grama (10^-12^ g).
milimols Viena tūkstošā daļa mola.
kubikdecimetrs Viena tūkstošdaļa kubikmetra.
katrpus Vienā un otrā pusē; katrā pusē.
ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ.
pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
pleiotropija Viena un tā paša iedzimtības faktora (gēna) iedarbošanās uz dažādām pazīmēm.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām.
dubultpeilējums Viena un tā paša priekšmeta (piemēram, bākas) atkārtots (vismaz pēc 30 min.) peilējums kuģa vietas noteikšanai.
starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants.
un Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
orhektomija Viena vai abu sēklinieku izoperēšana.
orhiektomija Viena vai abu sēklinieku izoperēšana.
lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem.
likumdevējvara Viena vai vairākas likumdevējinstitūcijas kādā politiskajā sistēmā.
mikrokods Viena vai vairākas mikrokomandas, ko parasti realizē datora atmiņas daļā, kas nav pārprogrammējama.
bloks Viena vai vairākas pastmarkas īpašā noformējumā.
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā.
augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu.
birka Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
tags Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu.
arhesporijs Viena vai vairākas šūnas, no kurām sporaugiem attīstās sporas, bet ziedaugiem makros poru vai mikrosporu mātšūnas - oogoniji un spermatogoniji.
atstarpe Viena vai vairākas tukšumzīmes.
urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
ekloga Viena vai vairāku autoru darbu izlase.
laringoplēģija Viena vai vairāku balsenes muskuļu paralīze.
deiterācija Viena vai vairāku deitērija atomu ievešana ķīmiskā savienojumā līdzīga skaita parastā ūdeņraža (protija) atomu vietā.
oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā.
akroparalīze Viena vai vairāku locekļu paralīze.
kamptodaktilija Viena vai vairāku pirkstu fleksijas kontraktūra.
ektodaktilisms Viena vai vairāku pirkstu trūkums.
metatarsektomija Viena vai vairāku pleznas kaulu izgriešana.
barvieta Viena vāla platums.
sibi Viena vecāku pāra pēcteči, kas veidojušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas).
vienap Vienā veidā.
kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
parallēli Vienā virzienā, laikā.
galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
una Viena.
uno Viena.
vienactains Vienacīgs.
vienacu Vienacīgs.
ačka Vienacis.
monoftalmisks Vienacis.
vienacīgs Vienacis.
izo- Vienād., vienāds, līdzīgs (piem., izotops, izoglosa).
vientāļš Vienādā attālumā.
izūrija Vienāda daudzuma urīna atdalīšanās vienādā laika periodā.
pseidohomoseksuālisms Vienāda dzimuma indivīdu seksuālais kontakts, kas notiek piespiedu apstākļos.
izostera Vienāda gaisa blīvuma līnija.
līdzanai Vienādā garumā, līmenī.
izochronisks Vienāda ilguma, vienāda laika sprīža norise.
izochrons Vienāda ilguma, vienāda laika sprīža norise.
izosporas Vienāda lieluma sporas (raksturīgas dažiem paparžaugiem).
līdze Vienādā lielumā, arī līmenī ar ko citu.
izoģenēze Vienāda morfoloģiskā attīstība.
vienplatumošana Vienāda platuma telpas iedalīšana rakstzīmju drukāšanai vai attēlošanai ekrānā neatkarīgi no to formas.
izometropija Vienāda refrakcija abās acīs.
vienmucis Vienāda resnuma, vienāda biezuma.
vienmuks Vienāda resnuma, vienāda biezuma.
vienresns Vienāda resnuma.
patentlīdzekļi Vienāda sastāva farmaceitiskie līdzekļi ar īpatnēju nosaukumu vienādā iepakojumā, t. i. dažādās firmās ražoti medikamenti, kas gatavoti pēc viena un tā paša patentēta paņēmiena.
viensmagumā Vienāda smaguma.
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
vienveidīgs Vienāda veida, vienāda rakstura.
izometabola Vienādas gaisa spiediena interdiurnās maiņas līnija.
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
špalieri Vienādi apgrieztu krūmu vai koku rindas gar celiņu malām, piem., dārzos.
izohromatisks Vienādi jutīgi pret dažādām redzamās gaismas spektra daļām.
izoklināls Vienādi slīps, vienādi noliekts.
izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
līdza Vienādi, kopā ar.
līdzā Vienādi, kopā ar.
līdzai Vienādi, kopā ar.
vienlīdzi Vienādi, tikpat daudz.
vienlīdz Vienādi, vienādā mērā.
vienād Vienādi.
vienādies Vienādi.
vienādīgi Vienādi.
vienādiņ Vienādi.
vienādis Vienādi.
vienaiž Vienādi.
vienaižāk Vienādi.
vienaižākeņ Vienādi.
vienaiži Vienādi.
vienaši Vienādi.
vienāži Vienādi.
vienlīdzan Vienādi.
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
kongruence Vienādība, sakritība (piemēram, ģeometriskām figūrām).
vienādīgi Vienādīgs.
isopoda Vienādkājvēži.
mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu.
ūdensēzelītis Vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Asellidae"), to sugas izplatītas visu kontinentu saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos, Latvijā konstatēta 1 suga.
māņēzelītis Vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Parasellidae"), no kuras atsevišķas sugas sastopamas arī Latvijā.
izopleurons Vienādmalu figūra.
līdzpusīgs Vienādmalu.
integrodiferenciālvienādojumi Vienādojumi, kuros nezināmā funkcija atrodas aiz integrāļa zīmes, kur sastopami arī šās funkcijas atvasinājumi.
funkcionālvienādojums Vienādojums, kas satur nezināmu f-ju (no noteiktas kopas).
kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
kubikvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
līdzinājums Vienādojums.
nolīdzinājums Vienādojums.
atkārtojamība Vienādos apstākļos pēc vienas metodes veiktu eksperimentu rezultātu sakritība.
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienis prātis.
šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
konformitāte Vienādošana, pielāgošanās.
homologācija Vienādošana, saskaņošana (angļu "homologation").
izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale.
vienots Vienāds (1).
vienlīdzīgs Vienāds (3).
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
identisms Vienāds (ar ko); viens un tas pats; tāds, kam ir tāda pati nozīme.
vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
viendaudzums Vienāds daudzums.
viengarums Vienāds garums.
izohronisms Vienāds ilgums.
homostilija Vienāds irbuļu garums visu kādas augu sugas eksemplāru ziedos.
formis Vienāds tērps, kas paredzēts vienas profesijas pārstāvjiem vai skolu audzēkņiem.
homologs Vienāds, ar vienādu attieksmi (pret ko).
egāls Vienāds, līdzīgs.
ekvi- Vienāds, līdzīgs.
līgans Vienāds, tāds pats, līdzīgs.
uguale Vienāds, vienlīdzīgs, līdzens.
vienlīdzens Vienāds, vienmērīgs.
vientulīgs Vienāds; arī vienmuļš.
līdzs Vienāds.
vienādi Vienāds.
vienādīgs Vienāds.
vienaids Vienāds.
līdzsānīgs Vienādsānu.
līdzsānu Vienādsānu.
isopterygium Vienādspārnes.
zygoptera Vienādspārnu spāres.
krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis.
krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm.
platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem.
agrionidae Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas "Coenagrionidae" nosaukuma sinonīms.
ūdensspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma").
ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi.
izogonisks Vienādstūrains.
izogons Vienādstūris, daudzstūris ar vienādiem leņķiem un malām.
atstarpošana Vienādu atstarpju izveidošana starp rindiņām lappusē vai kolonnā, lai realizētu vertikālo taisnošanu.
kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu; telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
cilindrs Vienādu numuru celiņu kopums diskpakā, pie kuriem piekļuvi var realizēt, nemainot lasīšanas/rakstīšanas galviņas stāvokli.
pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
izosporija Vienādu sporu (izosporu) veidošanās augiem.
līmēšana Vienādu vai dažādu materiālu savienošana ar līmi, iegūstot izturīgu neizjaucamu savienojumu - līmsavienojumu.
saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā.
isothecium Vienādvācelītes.
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
homostachyae Vienādvārpu grīšļi.
vienadvien Vienādvien.
pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei.
anozodiaforija Vienaldzība pret savu slimību, sevišķi pret trieku.
pasivitāte Vienaldzība, darbīguma un enerģijas trūkums; neaktivitāte.
indiference Vienaldzība, neieinteresētība.
indolence Vienaldzība, slābums.
indiferentisms Vienaldzība.
pofigs Vienaldzīga attieksme; ignorance.
imorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to; amorālisms.
immorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to.
kviētisms Vienaldzīga, pasīva attieksme pret apkārtējo pasauli.
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā); atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
pofigists Vienaldzīgais.
pohujists Vienaldzīgais.
indolents Vienaldzīgs, gurdens, kūtrs.
nejūtelīgs Vienaldzīgs, nejūtīgs.
saltumlaidis Vienaldzīgs, vēss cilvēks, īgņa.
adiafors Vienaldzīgs.
vienalgs Vienaldzīgs.
pohujisms Vienaldzīgums; nerēķināšanās ar (parasti savas rīcības) sekām.
šā vai tā, retāk tā vai šā Vienalga, kā.
šāds vai tāds Vienalga, kāds; ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
jebkurš Vienalga, kurš (no noteiktas grupas).
enīvej Vienalga.
fufelis Vienalga.
fufels Vienalga.
fuflo Vienalga.
pof Vienalga.
pofig Vienalga.
pohui Vienalga.
pohuj Vienalga.
pover Vienalga.
poveri Vienalga.
poveris Vienalga.
viendaudz Vienalga.
viensalgs Vienalga.
vislīdz Vienalga.
vislīdza Vienalga.
visvienalga Vienalga.
visviens Vienalga.
vienaļiņa Vienaliņa.
sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties.
instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim; instrumentācija (2).
kosīties Vienam otra skaustu (kosu) ar zobiem grūstīt (par zirgiem).
godināties Vienam otru (citam citu) godināt.
atdziedāties Vienam otru apdziedāt.
knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt.
izieskāties Vienam otru atutot.
zadināties Vienam otru cildināt.
izvecēties Vienam otru dūšīgi izpērt.
papaijāties Vienam otru glāstīt, apmīļot.
saknosīties Vienam otru grābstīt (pie kakla) un berzēt (parasti par zirgiem).
kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
knapoties Vienam otru kaitināt.
gumstīties Vienam otru ķert un atkal laist vaļā.
salādēties Vienam otru nolādēt.
apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu).
atdzīties Vienam otru padzīt.
uzmudināties Vienam otru pamudināt, paskubināt.
uzvedināties Vienam otru paskubināt, uzkūdīt.
izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut.
zadināties Vienam otru piesaukt, uzrunāt.
žeikoties Vienam otru sist ar rīksti.
zvekstēties Vienam otru sist, pērt.
ieskāties Vienam otru utīt.
mundrināties Vienam otru uzmundrināt, atbalstīt.
tutelēties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
tutēties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
tutināties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
tutulēties Vienam otru uzrunāt ar "tu".
vainoties Vienam otru vainot, apsūdzēt.
nosūdzēties Vienam otru, citam citu apsūdzēt.
narvoties Vienam otru, citam citu nozākāt, apvainot.
urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt.
vienjūgs Vienam zirgam paredzēts.
monokls Vienas acs apsējums ķirurģijā.
anotropija Vienas acs tieksme novirzīties uz augšu.
rotācija Vienas augu sekas cikls noteiktā laikposmā.
hemianakūzija Vienas auss kurlums.
klostervalsts Vienas autonomās administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Grieķijā, blakus 13 perifērijām.
monokordīts Vienas balss saites iekaisums.
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
karbolksilols Vienas daļas fenola un trīs daļu ksilola maisījums; lieto histoloģisku preparātu atūdeņošanai.
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
konvolūcija Vienas elementu virknes pārvēršana citā pēc kāda algoritma.
morfings Vienas formas vai objekta pārvēršana citā ar datorģenerētas animācijas palīdzību.
superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
hemikrānija Vienas galvaskausa puses attīstības traucējums.
mieti Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem.
mietus Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem.
monosomija Vienas hromosomas trūkums diploidālā komplektā.
komunikāts Vienas iestādes rakstisks ziņojums citai.
vienkapeika Vienas kapeikas monēta.
izspiegotājs Vienas karojošās puses (vai neitrālas) valsts civilpersona, kas slepeni vai ar viltus ieganstu vāc (vai cenšas savākt) militāra rakstura ziņas otras puses karadarbības rajonā.
satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē.
internēšana Vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošana līdz kara beigām.
transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu.
izohroms Vienas krāsas, vienādi krāsots, piem., eritrocīti.
akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai par naudas izmaksu.
hemigastrektomija Vienas kuņģa puses izgriešana; smilšpulksteņa veida kuņģa piloriskās daļas izgriešana.
monoanestēzija Vienas ķermeņa daļas (orgāna) anestēzija.
hemiparēze Vienas ķermeņa puses daļēja paralīze - kustību pavājinājums.
hemianestēzija Vienas ķermeņa puses nejutīgums.
hentiparēze Vienas ķermeņa puses parēze.
lateralitāte Vienas ķermeņa puses pārsvars pār otru funkcionālā ziņā.
hemianasarka Vienas ķermeņa puses tūska.
atsēte Vienas labības sēja otru gadu tai pašā laukā.
hemilaringektomija Vienas laterālās balsenes daļas izgriešana.
monartrīts Vienas locītavas iekaisums, parasti tuberkulozes vai gonorejas izraisīts.
epiēcija Vienas mājas epidēmija.
kurs Vienas malkas porcijas sadegšana krāsnī.
uterīni Vienas mātes, bet dažādu tēvu bērni.
hemipionefroze Vienas nieres daļēja pionefroze; arī dubultnieres vienas puses pionefroze.
prokulieši Vienas no divām Romas tiesību skolām audzēkņi un absolventi.
arilmetānkrāsvielas Vienas no pirmajām sintētiskajām krāsvielām, difenilmetāna, un trifenilmetāna atvasinājumi ar oksigrupām un aminogrupām molekulā.
trests Vienas nozares uzņēmumu apvienība nolūkā likvidēt konkurenci un kontrolēt tirgu.
cunfte Vienas nozares vai vairāku radniecīgu nozaru amatnieku organizācija (feodālismā, kapitālismā).
fašisms Vienas partijas patvaldība.
vienpēdēm Vienās pēdās.
vienpēdīgi Vienās pēdās.
vienpēdu Vienās pēdās.
monologs Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu.
prečmaiņa Vienas preces apmaiņa pret citu preci naturālā veidā, bez norēķiniem naudā.
monoplēgija Vienas rokas, vai kājas, vai ģīmja puses pamirums, trieka; monoplēģija.
antimerija Vienas runas daļas pārmaiņa ar otru.
ietekme Vienas sabiedriskas parādības iedarbība uz citu sabiedrisko parādību.
sapludināšana Vienas sakārtotas datnes izveidošana no divām vai vairākām līdzīgi sakārtotām datnēm, nemainot elementu kārtību datnēs.
vazovazostomija Vienas sēklvada daļas savienošana ar otru.
pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai.
asimilācija Vienas skaņas pielīdzināšanās citai.
nozoterapija Vienas slimības ārstēšana ar citu, piem., progresīvās paralīzes terapija ar malāriju.
dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms.
kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
heterolīze Vienas sugas šūnu līze citas sugas lizīna ietekmē.
pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku.
dzimumdimorfisms Vienas sugas vīrišķo un sievišķo īpatņu pazīmju atšķirība.
šņorinieks Vienas šņores zemes īpašnieks.
peripolēze Vienas šūnas kustēšanās ap otru, piem., kad limfocīti grupējas ap makrofāgiem limfātiskajos audos.
klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi.
asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu, paražas utt.
polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās.
dubultekspozīcija Vienas un tās pašas filmas eksponēšana divreiz, iegūstot divu attēlu pārklāšanos.
heterogrāfija Vienas un tās pašas grafiskās zīmes lietošana dažādu skaņu apzīmēšanai dažādos vārdos.
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī).
heterohromija Vienas un tās pašas struktūras dažāda divu daļu krāsa.
šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis.
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
nimfektomija Vienas vai abu mazo kaunuma lūpu izgriešana.
falangīts Vienas vai vairāku falangu iekaisums.
pārlēciens Vienas vai vairāku instrukciju ignorēšana, izpildot kādu instrukciju secību.
mēcisms Vienas vai vairāku ķermeņa daļu nenormāls garums.
demetilācija Vienas vai vairāku metilgrupu atņemšana no savienojuma.
mājsaimniecība Vienas vai vairāku personu ģimenes saimniecība.
arodsavienība Vienas vai vairāku radniecisku ražošanas nozaru arodbiedrību apvienība, parasti ar juridiskas personas tiesībām.
pārlēciens Vienas vai vairāku rindiņu izlaidums drukāšanas gaitā.
apokope Vienas vai vairāku skaņu (burtu) zudums vārda beigās (piem., arī - ar).
audze Vienas vai vairāku sugu augu kopums.
aferēze Vienas vai vairāku vārda sākuma skaņu zudums.
hemitireoidektomija Vienas vairogdziedzera daivas izgriešana.
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervence (1).
intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervencija; iejaukšanās.
agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
disproporcionēšanās Vienas vielas molekulu savstarpēja reakcija, kurā notiek to sadalīšanās divu citu veidu molekulās, parasti saistīta ar izejvielas vienlaicīgu oksidēšanos un reducēšanos.
seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
invaginācija Vienas zarnas daļas iemaukšanās otrā, blakus daļā, kas izraisa aizsprostojumu un strangulāciju; intususcepcija.
intususcepcija Vienas zarnas daļas iemaukšanās otrā, blakus daļā, kas izraisa aizsprostojumu un strangulāciju.
vienaudzēts Vienatnē audzēts.
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei.
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko).
solitūda Vienatne, vientulība.
vienats Vienatne.
vienpatnē Vienatnē.
karboksils Vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm; karboksilgrupa.
viengadnieks Vienaudzis (1).
večuks Vienaudzis.
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
monopods Vienbalsta fotostatīvs operatīvai fotografēšanai vai filmēšanai ierobežotā apgaismojumā.
acetetiķskābe Vienbāziska ketonskābe, normāls taukvielu maiņas produkts.
vienbridū Vienbridu.
vienbridus Vienbridu.
homogenitāte Viendabība.
melanža Viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa.
maisījums Viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem.
gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
plēvis Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
balansapgaismojums Viendabīgs neintensīvs apgaismojums, kas novērš pārāk spilgtus ēnu kontrastus.
hialīns Viendabīgs puscaurspīdīgs proteīns, audu hialīniskās deģenerācijas produkts.
homogēnisks Viendabīgs, ar vienādu uzbūvi.
homogēns Viendabīgs, vienāda veida, ar vienādu uzbūvi.
viendabls Viendabīgs.
koncertskaņdarbs Viendaļīgs koncerts solistam un orķestrim.
viendaudzi Viendaudz.
vindaudz Viendaudz.
viendēlītis Viendēlis.
vieneklis Viendēls.
viendejais Viendien (vai viņdien) sietais.
vienasdienas Viendienas; tāds, kas domā tikai par šodienu.
viendienīgs Viendienas.
ephemeroptera Viendienīšu kārta.
heptagenia Viendienīšu kārtas ģints.
prosopistoma Viendienīšu kārtas ģints.
ephemera Viendienītes.
vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem.
liliāti Viendīgļlapji ("Monocotyledoneae, Liliatae").
monocotyledoneae Viendīgļlapji jeb liliāti.
monokotilēdoņi Viendīgļlapji.
monokotiļi Viendīgļlapji.
viendīglapji Viendīgļlapji.
liliatae Viendīgļlapju "Monocotyledoneae" nosaukuma sinonīms.
glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis.
īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi.
kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs.
muzācejas Viendīgļlapju augu dzimta, lieli lakstaugi ar šķietamu (neīstu) stumbru, lielām lapām, siltākās zemēs.
skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi.
leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem.
sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
ophiopogon Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi augi ar īsu zemes stumbru un šaurām vai lancentiskām lapām apakšā, virs kurām paceļas hiacintveidīga ziedkopa.
melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām.
smilax Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, krūmi vai puskrūmi, gk. kāpelētāji, \~200 sugas tropos.
medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā.
stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
strelitzia Viendīgļlapju augu ģints strelīciju dzimtā, kokveidīgi augi ar 2 rindās sakārtotiem, līdz 2 m garām olas veida lapām ar gariem kātiem, 4 sugas Dienvidāfrikā.
tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā.
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
helobiae Viendīgļlapju augu rinda, ūdens un purva augi, bieži ar trijskaitļa ziediem.
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
amaryllidaceae Viendīgļlapju klases amariļļu dzimta.
cirvene Viendīgļlapju klases apakšklase ("Alismidae"), kas ietver tikai 1 rindu.
palma Viendīgļlapju klases apakšklase ("Arecidae"), iedala 3-5 rindās.
tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta.
najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales").
alimataceae Viendīgļlapju klases cirveņu dzimta.
puķumeldrs Viendīgļlapju klases cirveņu rindas dzimta ("Butomaceae"), 1 ģints.
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta.
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos.
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi.
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu.
orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints.
diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
aira Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Aira"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
rudzusmilga Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Apera"), viengadīgs augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņzobe Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Cynodon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
vulpija Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Vulpia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
crypsis Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
carex Viendīgļlapju klases grīšļu dzimtas grīšļu ģints.
ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas.
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu.
restijaugi Viendīgļlapju klases komelīnu rindas dzimta ("Restionaceae"), >400 sugu.
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu.
kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu.
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
formijaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Phormiaceae").
pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu.
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas.
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās.
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem.
triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu.
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija.
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu.
āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu.
kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1.
taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia").
kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga.
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha").
nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa").
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas").
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu.
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta.
ežgalvīte Viendīgļlapju klases pandānu rindas dzimta ("Sparganiaceae"), 1 ģints.
eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle.
fluviales Viendīgļlapju ūdens un purva augu rinda.
dzēstra Viendīgļlapju ūdensaugs ar alojei līdzīgām, biezām un gaļainām, zobenveidīgām dzeloņaini zobotām robustām lapām tumši zaļā krāsā.
pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
viengabalains Viengabala (1).
griešana Viengabala materiāla (sagataves, pusfabrikāta) daļas mehāniska atdalīšana.
redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
viengabala Viengabalains (2).
viengabalīgs Viengabalains (2).
lējums Viengabalains (piemēram, mākslas darba, tēla) veidojums, parasti no vairākiem elementiem.
šomisks Viengabalains.
viengabaļš Viengabalains.
viensleju Viengabalains.
viegad Viengad.
vējauza Viengadīga graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena fatua"), augs ar palielām vārpiņām skarā.
vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri.
vilkpienene Viengadīga nezāle līdz 30 cm gariem stublājiem, pienveidīgu sulu, zaļgani dzeltenīgiem ziediem.
reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu.
viengadnieks Viengadīga zivs.
viengadeņi Viengadīgi augi.
madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai.
efemeri Viengadīgi lakstaugi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss (1,5 - 2,5 mēn.); augi, kas ļoti ātri attīstās (galvenokārt tuksnešu un stepju augi).
terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi.
vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem.
spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea").
rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru.
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā.
peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants.
cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma.
gaoļans Viengadīgs graudaugs (viena no sorgo sugām), kas sasniedz 4 m augstumu; izplatīts Ķīnā u. c.
melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle).
īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1.
īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1.
sīkdadzis Viengadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā.
arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris").
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika.
ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris").
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai.
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
Vinajapitaka Vieni no senākajiem budistu rakstiem, ko veido sanghas locekļu disciplīnas likumi un ar tiem saistīti komentāri.
aina Vienība (dramatiskā sacerējumā), daļa (cēlienā).
trieciengrupa Vienība vai tās daļa, kas dod triecienu, ielaužoties pretinieka pozīcijās, objektā vai teritorijā.
magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
segments Vienība, kas veido atsevišķu runas plūsmas vai (retāk) rakstīta teksta daļu; atdalāma fonoloģiskās vai sintaktiskās sistēmas vienība.
līdervienība Vienība, komanda, kas (parasti sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
manšafte Vienība; sporta komanda.
unitāte Vienība.
saskari Vienības atrašanās kājnieku uguns attālumā no ienaidnieka.
atraušanās Vienības manevrs, ko veic, lai izvairītos no tieša kontakta ar pretinieku.
orts Vienības vektors; dotajam vektoram pēc virziena atbilstošs vektors, kura garums (modulis) ir 1.
administrēšana Vienību iekšējās vadības jautājumi.
izvēršana Vienību izvietošana kaujas pozīcijās, pārvietošana uz operāciju teritoriju un pārvietošana operācijas atbildības teritorijas iekšienē.
tetragramatons Vienīgā Dieva Vārds, kas sastāv no četriem burtiem un tam ir vismaz četri varianti, kas pauž dažādus Viņa aspektus.
vienmeita Vienīgā meita ģimenē.
primačka Vienīgā meita vecākiem, kas precoties ieved vīru savās mājās.
vienaliņa Vienīgā meita.
vienulīte Vienīgā meita.
Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
monospora Vienīgā spora, kas veidojas sporangijā.
mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
vienulis Vienīgais bērns ģimenē.
Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
viendēlis Vienīgais dēls ģimenē.
viendēls Vienīgais dēls ģimenē.
viendzimtais Vienīgais dēls.
klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles.
solus Vienīgi, tikai.
vienim Vienīgi, tikai.
vieniņš Vienīgs.
kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem.
adiņočka Vieninieks (atzīme skolā).
banāns Vieninieks (atzīme skolā).
biete Vieninieks (atzīme skolā).
bonis Vieninieks (atzīme skolā).
garais Vieninieks (atzīme skolā).
irbulis Vieninieks (atzīme skolā).
īsais Vieninieks (atzīme skolā).
kāsis Vieninieks (atzīme skolā).
kāsītis Vieninieks (atzīme skolā).
kāts Vieninieks (atzīme skolā).
ķeģītis Vieninieks (atzīme skolā).
kols Vieninieks (atzīme skolā).
kruķis Vieninieks (atzīme skolā).
leņķis Vieninieks (atzīme skolā).
miets Vieninieks (atzīme skolā).
pāvs Vieninieks (atzīme skolā).
stabiņš Vieninieks (atzīme skolā).
stabs Vieninieks (atzīme skolā).
štohs Vieninieks (atzīme skolā).
štokelis Vieninieks (atzīme skolā).
štoks Vieninieks (atzīme skolā).
taisnais Vieninieks (atzīme skolā).
vājiņais Vieninieks (atzīme skolā).
vientuļnieks Vieninieks (atzīme skolā).
spieķis Vieninieks.
vienenieks Vieninieks.
viennīca Vieninieku kamera (ieslodzījuma vietā).
Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā.
mazdzīvoklis Vienistabas dzīvoklis ar virtuves nišu un vannasistabu.
plorīte Vienjūga arkls.
plorītis Vienjūga arkls.
plūrītis Vienjūga arkls.
kebs Vienjūga divriču atsperrati pasažieru pārvadāšanai (Anglijā 18.-19. gs.).
dogkāts Vienjūga divriteņu rati.
dokarts Vienjūga divriteņu rati.
sarabans Vienjūga ekipāža ar diviem riteņiem.
vienjūdznieks Vienjūgs.
vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem).
vienkājīgs Vienkājains.
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni.
haplopija Vienkārša (normāla) redze pretstatā diplopijai.
džersija Vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko drāna; šāda materiāla izstrādājumi (gk. džemperi, jakas, vestes).
džersijs Vienkārša adījuma trikotāžas audums.
pārtinējskatītājs Vienkārša ierīce filmas caurskatīšanai bez projicēšanas.
ķuļķītis Vienkārša koka pīpe.
sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī.
sirobs Vienkārša laiva, pārceltuve.
dīplote Vienkārša lote (virve ar atsvaru), ko senāk lietoja dziļuma mērīšanai līdz 200 m
ločka Vienkārša no dēļiem veidota gultasvieta; lāva.
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa.
ķoļķis Vienkārša pīpe (bez izrotājumiem).
virlops Vienkārša pīpe ar taisnu kātu.
ķurķis Vienkārša pīpe.
logo Vienkārša programmēšanas valoda darbam dialogrežīmā, ērta attēlu veidošanai.
LOGO Vienkārša programmēšanas valoda darbam dialogrežīmā, ērta attēlu veidošanai.
SRID Vienkāršā radiāla imūndifūzija (angļu "single radial immunodiffusion").
trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas).
nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu".
prēzents Vienkāršā tagadne - darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
vesteles Vienkārša veste.
mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm; iebraucamā vieta.
naktsmītne Vienkārša viesnīca.
čapene Vienkārša, neizskatīga kurpe bez papēža.
nāras Vienkārša, no dēļiem darināta guļasvieta.
loža Vienkārša, no dēļiem veidota guļasvieta; lāva.
pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
leča Vienkārša, primitīvi veidota gulta (bez galiem).
lečka Vienkārša, primitīvi veidota gulta (bez galiem).
grieta Vienkārša, vientiesīga meitene vai sieviete.
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums.
pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
monosaharīds Vienkāršais ogļhidrāts; aldehīdgrupu saturošos sauc par aldozēm, ketogrupu saturošos - par ketozēm; atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā tos iedala triozēs, tetrozēs, pentozēs utt.
mandeļskābe Vienkāršākā aromātiskā oksiskābe C~6~H~5~-CH(OH)-COOH.
stiepe-spiede Vienkāršākā deformācija, kas rodas, ja taisna prizmatiska vai cilindriska ķermeņa galu šķēlumu smaguma centros pa ķermeņa asi darboja ārēji spēki.
T-rēķins Vienkāršākā grāmatvedības rēķina forma.
skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku.
monoedrs Vienkāršākā kristalogrāfiskā forma, viena skaldne.
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi.
benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
ciparelements Vienkāršākais atmiņas eledments kas paredzēts viena binārcipara (0 vai 1) fiksēšanai.
vienkārtis Vienkāršākais aušanas paņēmiens, pēc kura auduma pamatu un rakstu veido ar divām nīšu kārtām; šādi austs audums.
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
diazometāns Vienkāršākais diazoalkāns CH2N2.
etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
karbolskābe Vienkāršākais fenols, ko gk. lieto organiskajā sintēzē.
plazmodiokarps Vienkāršākais gļotsēņu augļķermenis.
nitrometāns Vienkāršākais nitroalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, viegli aizdegas, toksisks.
hologāmija Vienkāršākais vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - saplūst nevis gametas, bet paši organismi, kas dzimumprocesā funkcionē kā gametas.
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru.
etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana).
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
deriks Vienkāršas konstrukcijas pāļdzinis.
histoni Vienkāršas olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS, uztur DNS, hromatīna un hromosomas struktūras.
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos.
kulda Vienkāršas ragavas.
idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā.
sprastai Vienkārši (piemēram, ģērbties).
šantraks Vienkārši, ne visai glīti svārki, kamzolis vai pusmētelis.
candidamente Vienkārši, nemāksloti.
spianato Vienkārši, nemāksloti.
silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši.
silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī.
vienkāršiņ Vienkārši, parasti.
vienkāršu Vienkārši, vienreizēji.
semplice Vienkārši; dabiski, nemāksloti.
innocente Vienkārši.
simpliciter Vienkārši.
tieštiešnēm Vienkārši.
Vnk Vienkārši.
simplicitas Vienkāršība, vientiesība.
sirdslabprātība Vienkāršība, vientiesība.
monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti, kas nehidrolizējas.
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā; process --> dalīties (2).
perliņmezgls Vienkāršo perliņmezglu lieto divu nevienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai.
poliskābes Vienkāršo skābju polimēri vai arī šo polimēru anhidrīdi.
aprēķinshēma Vienkāršota (nosacīta) būves shēma (modelis), ko izmanto būvju aprēķinos.
ātrraksts Vienkāršota raksta sistēma, kas piemērota ātrai rakstīšanai.
pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins.
pidžins Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kura parasti izveidojas dažādu valodu lietotāju kontakta vietā un nav dzimtā valoda nevienam no tās lietotājiem; pidžinvaloda.
naivs Vienkāršots, primitīvs (par mākslas darbu).
poncele Vienkāršs (māla) trauks, pods (parasti ne visai glīts, arī vecs).
poncis Vienkāršs (māla) trauks, pods.
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
haplodermatīts Vienkāršs ādas iekaisums, bez sarežģījumiem.
legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās.
protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi.
autraits Vienkāršs darījums.
goniometrs Vienkāršs horizontālo leņķu mērinstruments.
svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
pusstēks Vienkāršs mezgls, kuru lieto, nostiprinot pietauvošanās troses un sasienot divas resnas troses.
SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā.
kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus.
skleroproteīns Vienkāršs ūdenī nešķīstošs proteīns ar šķiedrainu struktūru, piem., kolagēns, keratīns u. c.
tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli; dem. --> tilts.
vīrišķīgs Vienkāršs, atturīgs, bez maiguma, graciozitātes (piemēram, par stilu).
nesarežģīts Vienkāršs, elementārs.
fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē.
mirstīgs Vienkāršs, parasts cilvēks.
daždienīgs Vienkāršs, parasts.
nesamākslots Vienkāršs, parasts.
vienādīgs Vienkāršs, parasts.
pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments.
dievtiesīgs Vienkāršs, vientiesīgs.
vientiess Vienkāršs, vientiesīgs.
elementārs Vienkāršs, visiem saprotams.
simplex Vienkāršs.
asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu.
vinkārtām Vienkārt.
skropstiņepitēlijs Vienkārtains segaudu slānis elpošanas ceļos.
vienkārtas Vienkārtains.
ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu.
gludpinums Vienkārtas šķērsadījums, kas sastāv tikai no labiskām cilpām.
monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments.
vienkārts Vienkārtis.
vienkārt Vienkārtnī.
vienkārtā Vienkārtnī.
vienkārteņš Vienkārtnī.
vienkārtiņ Vienkārtnī.
viekārtnis Vienkārtnis.
plāce Vienkārtņa auduma paveids.
plācis Vienkārtņa auduma paveids.
dreglains Vienkausa ekskavators ar trosēs iekārtu kausu.
avilis Vienkocis (bišu strops).
čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
bluķis Vienkoča bišu strops.
kuzuls Vienkoča bišu strops.
bozītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
būzis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
būzītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
bullis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām; bullītis.
vērtene Vienkoča laiva no apses koka.
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
blucene Vienkoča laiva.
bluķene Vienkoča laiva.
boze Vienkoča laiva.
čole Vienkoča laiva.
šķenis Vienkoča laivas ķīlis.
laidas Vienkoča laivas sāndēļi laivas stabilitātes nodrošināšanai.
niekacis Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus.
niekacīte Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus.
sējammuldiņš Vienkoča sētuve.
mononukleārs Vienkodola-, tāds, kam ir viens kodols.
vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka trauks, šķirsts u. tml.
vienkoku Vienkoka.
vienkopā Vienkop.
vienkopš Vienkop.
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze.
kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana.
bāliņš Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa.
bālīns Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa.
čirkas Vienkopus savākti kunkuļi.
piks Vienkopus, kopā gabalā, masā; pika.
laidā Vienkopus, vienā kopumā.
spundeniski Vienkopus.
monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība).
līdzans Vienkrāsains.
monohromatisks Vienkrāsains.
vienkrāsas Vienkrāsains.
kolorēšana Vienkrāsainu iespiedumu izkrāsošana ar ūdenskrāsām.
dupleksautotipija Vienkrāsainu pustoņu oriģināla reproducēšana divās krāsās; divkāršā autotipija.
elektrogravēšana Vienkrāsas un vairākkrāsas klišeju elektromehāniska izgatavošana.
levantine Vienkrāsas zīda drēbe.
monochroms Vienkrāsas.
dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā.
vienkupra Vienkuprains.
dublēšanās Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana, pilnīga sakrišana.
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana.
SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data").
laiksakritība Vienlaicīga datu bāzu resursu izmantošana, kad divi lietotāji mēģina vienā un tai pašā laikā rediģēt kādu datu bāzes ierakstu vai veikt citu līdzīga rakstura darbību.
polisomnogrāfija Vienlaicīga daudzu fizioloģisko raksturlielumu pierakste miega laikā, kuri ir gan tieši, gan netieši saistīti ar miega stadijām un kvalitāti; ar to iespējams noteikt miega traucējumu cēloņus.
polifarmācija Vienlaicīga daudzu preparātu lietošana.
polipragmāzija Vienlaicīga daudzu un dažādu zāļu ordinēšana vienai slimībai.
pararitmija Vienlaicīga divu dažādu sirds ritmu pastāvēšana.
sprosttraucējumi Vienlaicīga elektronisku traucējumu radīšana plašā frekvenču joslā.
galvanofaradizācija Vienlaicīga galvaniskās un faradiskās strāvas lietošana terapijā.
kifoskolioze Vienlaicīga kifoze un skolioze.
ureteronefrektomija Vienlaicīga nieres un urīnvadā izgriešana.
nefrozonefrīts Vienlaicīga nieru kamoliņu un kanāliņu slimība.
ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs.
poliplēģija Vienlaicīga vairāku muskuļu paralīze.
sinklonuss Vienlaicīga vairāku muskuļu trīce vai kloniska spazma.
sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
šļākāt Vienlaicīgi līt un snigt.
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
pieklakšķināt Vienlaicīgi reizēm klakšķināt.
sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem.
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem).
koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
kopā Vienlaicīgi, reizē; vienā un tajā pašā laikā un vietā.
tai pašā laikā Vienlaicīgi, reizē.
all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
kopšāviens Vienlaicīgi, vairāku personu veikts šāviens.
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskanējums (1).
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskaņa (1).
hepatonefrīts Vienlaicīgs aknu un nieru iekaisums.
sklerohorioidīts Vienlaicīgs cīpslenes un dzīslenes iekaisums.
sklerokonjunktivīts Vienlaicīgs cīpslenes un konjunktīvas iekaisums.
sklerokeratīts Vienlaicīgs cīpslenes un radzenes iekaisums.
skleroirīts Vienlaicīgs cīpslenes un varavīksnenes iekaisums.
sklerokeratoirīts Vienlaicīgs cīpslenes, radzenes un varavīksnenes iekaisums.
neirohorioidīts Vienlaicīgs dzīslenes un redzes nerva iekaisums.
neirohorioretinits Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums.
neirohorioretinīts Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums.
endomiokardīts Vienlaicīgs endokarda un miokarda iekaisums.
endoperikardīts Vienlaicīgs endokarda un perikarda iekaisums.
endoperineirīts Vienlaicīgs endoneirija un peri - neirija iekaisums.
osteoartrīts Vienlaicīgs locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
kolpocistīts Vienlaicīgs maksts un urīnpūšļa iekaisums.
lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski.
neiromiozīts Vienlaicīgs nerva un muskuļa iekaisums.
pleiroperikardīts Vienlaicīgs perikarda un tam pieguļošās pleiras iekaisums.
pleiropneimonija Vienlaicīgs plaušas un pleiras iekaisums.
keratokonjunktivīts Vienlaicīgs radzenes un konjunktīvas iekaisums.
faringolaringīts Vienlaicīgs rīkles un balsenes iekaisums.
poliserozits Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos.
poliserozīts Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos.
enterokolīts Vienlaicīgs tievās un resnās zarnas iekaisums.
retinohoroidīts Vienlaicīgs tīklenes un dzīslenes iekaisums.
uretrocistīts Vienlaicīgs urīnizvadkanāla un urīnpūšļa iekaisums.
poliartrīts Vienlaicīgs vai pakāpenisks vairāku vai visu locītavu iekaisums.
panarterīts Vienlaicīgs vairāku artēriju iekaisums.
poliarteriīts Vienlaicīgs vairāku artēriju iekaisums.
polimiozīts Vienlaicīgs vairāku muskuļu iekaisums.
polineiromiozīts Vienlaicīgs vairāku perifērijas nervu un muskuļu iekaisums.
iridokapsulīts Vienlaicīgs varavīksnenes un lēcas kapsulas iekaisums.
vienlaidus Vienlaidu (1).
vienlaidus Vienlaidu (2).
pastiepiens Vienlaidu darījums.
haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono.
vienstrobīgs Vienlaidu plats.
vienplāti Vienlaidu.
vienlaidā Vienlaidus (1).
paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē.
agulom Vienlaidus, vienā paņēmienā.
vienmuka Vienlaidus.
vienmukām Vienlaidus.
vienmuku Vienlaidus.
vienplaudu Vienlaidus.
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
bulte Vienlaikus lielā daudzumā, spēcīgi.
nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt.
nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt.
šlogāt Vienlaikus līt un snigt.
kolikoplēģija Vienlaikus svina kolikas un zarnu paralīze.
vienlaik Vienlaikus.
audions Vienlampas radiouztvērējs ar trīselektrodu lampu kā detektoru; arī šāda radiolampa.
malaxis Vienlapes.
microstylis Vienlapju ģints "Malaxis" nosaukuma sinonīms.
auss Vienlemeša arkla apvērsējs.
zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala.
dzīkstele Vienlemeša arkla vai kādas lauksaimniecības mašīnas dīsele.
griezis Vienlemeša arkls velēnas griešanai plēsumā.
pluga Vienlemeša arkls; lielais arkls; zviedru arkls.
lemešs Vienlemeša dzelzs arkla lemesis.
bukarklis Vienlemešarkls.
bukarkls Vienlemešarkls.
buķelis Vienlemešarkls.
tiklab Vienlīdz.
līdzsvars Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām).
egalite Vienlīdzība, sevišķi politikā.
paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis.
vienlīdzi Vienlīdzīgi.
brālīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs (par sadalījumu).
kristīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs, brālīgs (par sadalījumu).
pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas.
monēcisms Vienmājība.
monoikisms Vienmājība.
vienmāju Vienmājnieks.
valriekstaugi Vienmāju koki plūksnotām lapām, zied pēc lapu plaukšanas, putekšziedu spurdzes nokarus.
monoikisks Vienmāju, piem., augs, dzīvnieks.
vienpusnīce Vienmale.
gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu.
vienmastnieks Vienmasta buru kuģis.
slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām.
kuteris Vienmasta jahtu tips.
šalupa Vienmasta piekrastes kuģis (ap 40 t).
vienumēr Vienmēr (1).
vienumēr Vienmēr (2).
stumdināt Vienmēr bīdīt, stumdīt (un skubināt).
badakunna Vienmēr izbadējies, izsalcis cilvēks vai dzīvnieks; skops mantkārīgs cilvēks.
badcūka Vienmēr izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
omniprezents Vienmēr klātesošs.
kaucenis Vienmēr neapmierināta un īgna būtne.
erslaka Vienmēr steidzīgs cilvēks.
strebelīgs Vienmēr steidzīgs; ātrs, nepacietīgs.
strebuļains Vienmēr steidzīgs; pārsteidzīgs, neapvaldīts.
strebeļains Vienmēr steidzīgs.
urška Vienmēr urkšķoša cūka.
vienmērzaļš Vienmēr zaļš.
nosūdzēties Vienmēr žēloties, vienmēr tiesāties.
noži Vienmēr, arvien.
noļus Vienmēr, bieži; pastāvīgi.
notuļis Vienmēr, bieži.
mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
aizvien Vienmēr, pastāvīgi.
allaž Vienmēr, pastāvīgi.
arvien Vienmēr, pastāvīgi.
arvienu Vienmēr, pastāvīgi.
kadvien Vienmēr, pastāvīgi.
mūžadien Vienmēr, pastāvīgi.
mūždien Vienmēr, pastāvīgi.
mūžudien Vienmēr, pastāvīgi.
dienu mūžu Vienmēr, pastāvīgi.
sempre Vienmēr, pastāvīgi.
viennotaļ Vienmēr, pastāvīgi.
aizgadgadā Vienmēr, regulāri katru gadu.
ticīgi Vienmēr; bieži.
pastāvīgās Vienmēr; nepārtraukti.
noteļ Vienmēr; pastāvīgi; notaļ.
notuļ Vienmēr; pastāvīgi; notaļ.
noļ Vienmēr; pastāvīgi.
ikmēr Vienmēr.
semper Vienmēr.
viemē Vienmēr.
vienād Vienmēr.
vienādas Vienmēr.
vienādās Vienmēr.
vienādi Vienmēr.
vienādīgas Vienmēr.
vienādīgi Vienmēr.
vienādiņas Vienmēr.
vienādvien Vienmēr.
vienatiņ Vienmēr.
vienmērt Vienmēr.
vienmēru Vienmēr.
viennoļ Vienmēr.
viennoļas Vienmēr.
viennoļus Vienmēr.
viennotuļ Vienmēr.
vienoļus Vienmēr.
visad Vienmēr.
vus Vienmēr.
vusad Vienmēr.
ritms Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
metrs Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa.
segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
svārstīšanās Vienmērīga kustība ap līdzsvara stāvokli uz abām pusēm.
atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
metrs Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; uzsvaru, akcentu regulāra mija.
aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā).
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu); pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
plūst Vienmērīgi izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
homoterms Vienmērīgi silts.
plūst Vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām).
pamakačavāt Vienmērīgi tīt kamolā, saivā.
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
ēsties Vienmērīgi vienoties, saistīties kopā (par šķidrām vielām).
līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
līgot Vienmērīgi viļņoties.
makačāt Vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā.
bīdīt Vienmērīgi virzīt (pa kādu, parasti priekšmeta, virsmu).
tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
kņāpt Vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
equabile Vienmērīgi, vienādi.
equabilmente Vienmērīgi, vienādi.
vienādai Vienmērīgi.
strojš Vienmērīgs darba ritms.
aile Vienmērīgs izvietojums, klājums, slānis.
ekvipartīcija Vienmērīgs sadalījums.
graudojums Vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt.
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
līdzens Vienmērīgs, līdzsvarots; viegli plūstošs.
vienāds Vienmērīgs, nemainīgs.
glaums Vienmērīgs, smalks.
riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
stīvens Vienmērīgs, vienlaidu.
vienlīdzmērīgs Vienmērīgs.
eiritmija Vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis.
vienmetalisms Vienmetāla naudas sistēma, monometālisms.
vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi.
vienmotorīgs Vienmotora.
viengalīgs Vienmuks.
vienmucīgs Vienmuks.
vinmuks Vienmuks.
vienlaids Vienmulīgs, monotons.
vienstrobīgs Vienmulīgs.
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav izcilu notikumu, darbu, domu.
pasi Vienmuļas roku kustības slimnieka sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē.
allažība Vienmuļība, ikdienība.
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt.
aizpātarot Vienmuļīgi skaitot lūgšanas (apvārdojot), novērst (novākt, attālināt).
ļurināt Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu).
nedzīvs Vienmuļš, garlaicīgs (piemēram, par tekstu).
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu).
truls Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi).
vienmucīgs Vienmuļš.
viennadzīgs Viennadzis.
bunkurs Viennīca (cietuma kamera).
mešoks Viennīca (kamera), karceris.
viennoži Viennojs.
viennozīmes Viennozīmīgs (1); monosēmisks.
injekcija Viennozīmīgs attēlojums, kurā dažādiem definīcijas kopas elementiem atbilst dažādi attēlu kopas elementi.
vienvienīgs Viennozīmīgs, nepārprotams.
vienzīmīgs Viennozīmīgs, nepārprotams.
bet Vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
akardija Vienolas dvīņu kroplība, ko raksturo sirds trūkums.
vienop Vienop un otrup - vienā un otrā pusē.
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar "tu".
delimitēt Vienošanās ceļā izlemt oficiālās valstu robežlīnijas un tās iezīmēt ģeogrāfiskā kartē.
fiducia Vienošanās forma seno romiešu tiesībās, kas balstījās uz savstarpēju uzticību.
memorands Vienošanās formulējums (parasti diplomātiskās sarunās).
darījums Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā.
akreditīvpirkums Vienošanās par akreditīvu.
iepriekšpasūtīšana Vienošanās par kaut kā rezervēšanu.
kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
recess Vienošanās rezultāts, izlīgums.
atpakaļpārdevums Vienošanās, ar kuru pircējs patur sev tiesību prasīt, lai pārdevējs pērk no viņa atpakaļ lietu.
kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem.
vienaidība Vienošanās, salīgšana.
consensus Vienošanās, saskaņa; konsenss.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
liedēt Vienot, saistīt (cilvēkus).
knābināt Vienot, saistīt.
kopināt Vienot, samierināt, savienot.
vienāt Vienot.
bars Vienota (dzīvnieku) grupa.
normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
VEES Vienotā elektroenerģētiskā sistēma.
VES Vienotā energosistēma.
apvienošana Vienota faila, datu virknes vai masīva izveidošana no divām tādām pašām datu kopām atbilstoši to uzbūves likumiem.
eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā.
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
VVNS Vienotā videonovērošanas sistēma.
koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums.
SAD Vienotais administratīvais dokuments ("single administrative dokuments").
VAD Vienotais administratīvais dokuments.
URL Vienotais resursu vietrādis ("uniform resource locator").
unificēšana Vienotas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana.
kontrolpārbaude Vienotas uzdevumu sistēmas vai testa izmantošana, lai novērtētu mācību kursa apgūšanu un attiecīgu zināšanu vai prasmju līmeni.
junctim Vienoti.
vienība Vienotība (2), saliedētība.
nedalāmība Vienotība, monolītums.
vienotums Vienotība.
vienums Vienotība.
muķita Vienotības grāvējs.
izrunāt Vienoties (par ko), sarunāt.
atlīgt Vienoties par darba līguma pārtraukšanu.
uzderēt Vienoties par kaut kā piegādi.
nosarunāties Vienoties par ko.
saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies (ar kādu).
akordēt Vienoties, izlīgt; saskanēt.
sarunāt Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
lieties Vienoties, veidot kopumu.
satemmēties Vienoties.
satulkoties Vienoties.
shļestnutsja Vienoties.
spetsja Vienoties.
vienāties Vienoties.
kamols Vienots (psihisku procesu un parādību, to izpausmju) kopums.
Panamerika Vienots apzīmējums teritorijai, kas ietver Ziemeļameriku, Centrālameriku un Dienvidameriku.
pārsēdbiļete Vienots ceļojuma dokuments, kas paredzēts vairākiem ceļojuma posmiem ar transportlīdzekļa nomaiņu.
kopaina Vienots, apvienots faktu kopums; arī kopiespaids.
unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise.
monolīts Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā).
pendelis Vienpadsmit metru soda sitiens futbolā; arī pārnestā nozīmē.
viempadsmit Vienpadsmit.
vienapadsmit Vienpadsmit.
vienpadesmit Vienpadsmit.
pirmpadsmitais Vienpadsmitais.
viempadsmitais Vienpadsmitais.
vienpadsmits Vienpadsmitais.
vienpakaļ Vienpakaļ otram - viens aiz otra; viens pēc otra.
vienatnība Vienpatība, arī vienatne.
vienatnīgs Vienpatīgs.
vienpatnis Vienpatis.
vienvadība Vienpersoniska vadība.
vienpersonīgs Vienpersonisks.
monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris).
vienplāšus Vienplandu.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
concordia Vienprātība, konkordija.
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
konkordija Vienprātība, saskaņa.
viensirdība Vienprātība, saskaņa.
unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība.
konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
vienprātīgums Vienprātība.
vienprāši Vienprātīgi.
vienuprāt Vienprātīgi.
vienbalsīgs Vienprātīgs (1).
vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums).
viendomīgs Vienprātīgs.
viensirdīgs Vienprātīgs.
mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu.
hemiopalģija Vienpusējas sāpes acī un galvā.
katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām.
pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi.
unilaterāls Vienpusējs - tikai no tēva vai tikai no mātes puses.
vienpusīgs Vienpusējs (1).
vienpusīgs Vienpusējs (2).
atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
šaurība Vienpusība, arī garīga aprobežotība.
vienpušība Vienpusība.
hemimīmija Vienpusīga mīmika, vaibstu asimetrija, piem., ja sejas muskuļi paralizēti.
hemiklonuss Vienpusīgi kloniski krampji.
vienpuši Vienpusīgi.
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
vienpusplauktenis Vienpusīgs plauktenis.
panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms.
panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras.
nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
unilaterisms Vienpusīgums.
Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
vienureiz Vienreiz (2); kādreiz, reiz.
kādiņāt Vienreiz, kādreiz.
kādiņāties Vienreiz, kādreiz.
kaškārt Vienreiz, kādreiz.
reizi Vienreiz; tikai vienu reizi.
vielug Vienreiz; vienu lugu.
vienā reizē Vienreiz.
viereiz Vienreiz.
glaudums Vienreizēja (pabeigta) glāstīšana, izlīdzināšana.
aizbrauciens Vienreizēja aizbraukšana; aizbraukšana (uz).
berziens Vienreizēja beršanas kustība.
aizcirtiens Vienreizēja darbība --> aizcirst.
atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt (1); atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
gāniens Vienreizēja darbība --> izlamāt, noķengāt.
kavienis Vienreizēja darbība --> kaut 1(1).
miniens Vienreizēja darbība --> mīt 1.
šķobiens Vienreizēja darbība --> šķobīt, sašķiebt.
vēliens Vienreizēja darbība --> velt.
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
iestiepiens Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
gājienis Vienreizēja pabeigta darbība --> iet (1).
kāsiens Vienreizēja pabeigta darbība --> kāst.
odiens Vienreizēja pabeigta darbība --> ost.
urkšķiens Vienreizēja pabeigta darbība --> urkšķēt.
apgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> apiet.
apkampiens Vienreizēja paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
apsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt.
apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
atgrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1).
atsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> atsisties (1).
atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
atvēziens Vienreizēja paveikta darbība --> atvēzēt.
badiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
badījiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
bāriens Vienreizēja paveikta darbība --> bārt; pārmetums, dusmu izpaudums.
baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1); liela patika, tīksme.
bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2); draudi, piedraudējums.
blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (1).
blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (2).
bridiens Vienreizēja paveikta darbība --> brist.
cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt (1).
cepiens Vienreizēja paveikta darbība --> cept.
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1).
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4).
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens.
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7).
čukstiens Vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt.
drāziens Vienreizēja paveikta darbība --> drāzt 1(1).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (1).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (1).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (2).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (3).
elsojiens Vienreizēja paveikta darbība --> elsot (2); elsiens.
elsiens Vienreizēja paveikta darbība --> elst.
gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (1).
gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (2).
grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens.
grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2).
grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(1).
grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(2).
grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 2(1).
iecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1).
iegrābiens Vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2).
iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
gājiens Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1).
ievēziens Vienreizēja paveikta darbība --> ievēzēt.
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
izkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1).
izklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> izklupt (1).
izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1).
izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3).
iznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> iznākt (1).
izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
izskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> izskriet(1).
izspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> izspert (1).
izstiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3).
izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
jājienis Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
jājums Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens.
kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1); kāpšana.
kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2).
klupiens Vienreizēja paveikta darbība --> klupt (1).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost (2); arī kodums (1).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (2).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (3).
lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (4).
lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (1).
lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (2).
licienis Vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1).
maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (1); tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams.
maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (2).
maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (3).
mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt (1).
metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2).
metienis Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1).
muciens Vienreizēja paveikta darbība --> mukt (1).
nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1).
nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1).
niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
nolēciens Vienreizēja paveikta darbība --> nolēkt (1).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6).
nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1).
ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3).
pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4).
padeviens Vienreizēja paveikta darbība --> padot (2).
pagrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1).
paklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1).
pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6).
palēciens Vienreizēja paveikta darbība --> palēkt.
palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1).
pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2).
pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1).
pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9); arī pamājiens.
panāciens Vienreizēja paveikta darbība --> panākt 1(1).
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
pārgāziens Vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1).
pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
pasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1).
pastiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2).
pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
pasvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1).
pēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pelt.
pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(3).
piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(4).
piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(5).
piegājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieiet (1).
pielēciens Vienreizēja paveikta darbība --> pielēkt(1).
pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
pieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet(1).
piespēriens Vienreizēja paveikta darbība --> piespert (1).
piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2).
pieteiciens Vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3).
pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4).
pinkšiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšēt(2).
pinkšķiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšķēt(2).
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
plīvojiens Vienreizēja paveikta darbība --> plīvot.
pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut; arī pļāvums.
rājiens Vienreizēja paveikta darbība --> rāt; aizrādījums, pārmetums.
rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust(1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (6).
rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1).
runājiens Vienreizēja paveikta darbība --> runāt(1).
sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost(3).
sasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1).
sasitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sasist(4).
saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2).
satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert(1).
sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1).
sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2).
sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3).
dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> sazelt (5).
sērsiens Vienreizēja paveikta darbība --> sērst.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(10).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(12); skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(3).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(4).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(5).
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(6); skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(7); skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(8); skaņa, ko rada šāda darbība.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(9); skaņa, ko rada šāda darbība.
skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(2).
skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1).
slauciens Vienreizēja paveikta darbība --> slaukt.
smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1).
smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2).
spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1).
spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2).
spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3).
stenējiens Vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4).
stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5).
strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
stūmiens Vienreizēja paveikta darbība --> stumt.
sūciens Vienreizēja paveikta darbība --> sūkt.
svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
šķaudiens Vienreizēja paveikta darbība --> šķaudīt.
šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (1).
šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (2).
šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (3).
šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; arī šļupsts.
šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (1).
šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (2).
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1).
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1).
šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2).
šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3).
tecējiens Vienreizēja paveikta darbība --> tecēt 2.
tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1).
tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2).
tesiens Vienreizēja paveikta darbība --> test 2.
trauciens Vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
triciens Vienreizēja paveikta darbība --> tricināt.
trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1).
trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2).
tupiens Vienreizēja paveikta darbība --> tupties.
tusnījiens Vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1).
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
uzbrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbrēkt.
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (1).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (2).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (3).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (4).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (5).
uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (6).
uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (1).
uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (3).
uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1).
uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2).
uznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1).
uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
uzrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrēkt.
uzrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzriet.
uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
uzsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (1).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (2).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (4).
uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (5).
uzskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
uzsvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1).
vārijiens Vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts.
vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1).
vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzēties (2).
vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzt, vēzēt (1).
viebiens Vienreizēja paveikta darbība --> viebt.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1).
zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2).
belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība.
trieciens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt 1 (1).
triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (1).
triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (2).
triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (3).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3); arī tvērums (3).
pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(1).
pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(2), pagriezties 1(1).
pavērsiens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1).
bonifikācija Vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem.
izbraukumtirdzniecība Vienreizēja preču pārdošana vietās, kas nav tam īpaši ierīkotas, piemēram, uzņēmumos, izstāžu zālēs u. tml.
uzņēmiens Vienreizēja saņemšanas un pacelšanas darbība.
pusaile Vienreizēja sēklas ieecēšana.
pūtiens Vienreizēja skaņa, kas rodas, spēlējot pūšamo mūzikas instrumentu
gaidījiens Vienreizēja, pabeigta gaidīšana.
apšļāka Vienreizēja, pilnībā pabeigta apšļākšana.
ganījiens Vienreizējs ganījums.
uzmāciens Vienreizējs iedarbības pastiprinājums (vēja brāzma u. tml.).
ņaukstiens Vienreizējs kaķa ņaudiens.
apskatiens Vienreizējs skatiens visapkārt, apskatīšanās.
plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis.
grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis.
mirdziens Vienreizējs uzmirgojums, atspīdums.
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis.
vienreizējība Vienreizība; vienreizīgums.
vienreizējs Vienreizīgs.
vienriča Vienricis (ķerra 1(1)).
ricis Vienricis (ķerra), rateļi.
kārnele Vienricis.
monocikls Vienriteņa velosipēds.
vienrocis Vienroce (izkapts).
vienroķis Vienroce (izkapts).
vinroce Vienroce.
monobrahija Vienrocība, attīstības anomālija.
daļģis Vienroča izkapts.
vienroča Vienroču.
ieroce Vienrokas izkapts rokturis.
bukšvancs Vienrokas zāģis.
fukšelis Vienrokas zāģis.
pukšelis Vienrokas zāģis.
puksis Vienrokas zāģis.
pukzāģis Vienrokas zāģis.
vienzara Vienrokas, ar vienu zaru.
vieņrūp Vienrup.
vienēji Viens (2).
pūrnesis Viens (parasti no vairākiem) līgavas pavadoņiem, kas pārvieto pūru uz jaunajām mājām.
nogrūdiens Viens atsevišķs grūdiens 1(1).
pāliņģis Viens grožu līkums (cilpa, kas izveidojas īsi turot garus grožus).
daiviņa Viens ķiploku galviņas posmiņš.
ļimons Viens miljons latu vai citas naudas vienības.
skaldne Viens no (kā) daudzstūra veida elementiem.
pazare Viens no (koka vai krūma) apakšējiem zariem.
forma Viens no (slimības) norises veidiem.
Ligūrija Viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra.
Suvalkija Viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
dermatoms Viens no ādas segmentiem, kuros sadalās visa ķermeņa virsa atkarībā no attiecīgo spinālo saknīšu inervācijas.
teledendrīts Viens no aksona gala sazarojumiem.
amīns Viens no amonija atvasinājumiem, kuros ūdeņraža atoma vietā ir alkila vai arila grupa; pēc aizvietoto ūdeņraža atomu skaita atšķir pirmējos, otrējos, trešējos amīnus.
bakuņinisms Viens no anarhisma virzieniem.
bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem.
Foibs Viens no Apollona kā saules un dzejas dieva nosaukumiem.
krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).
paramnēze Viens no atmiņas traucējumu veidiem - atmiņas maldi; cilvēkam šķiet, ka pašreizējie notikumi jau kādreiz bijuši.
koma Viens no attēla kropļojumiem optiskās sistēmas; punkta attēls kļūst par asimetrisku plankumiņu.
variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats.
arhibīskaps Viens no augstākajiem baznīcas amatiem, vidū starp bīskapu un metropolītu.
hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; persona, kam ir šāds tituls.
mugams Viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums.
folijskābe Viens no B vitamīniem, dzeltena, kristāliska viela; folijskābes nepietiekamība organismā rada mazasinību.
pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
sterigma Viens no bazīdiju vai konīdijnesēju izaugumiem, uz kuriem attīstās sporas.
heterogonija Viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze.
dzelkņtārpi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; apvieno dzelkņgalvjus un maistārpus.
saržokļaiņi Viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
Habakuks Viens no Bībeles Vecās Derības 12 mazajiem praviešiem.
viroterapija Viens no bioterapijas veidiem, imūnaizsardzības mehānismu aktivēšanas metode, izmantojot onkotropus vīrusus.
mahājāna Viens no budisma pamatvirzieniem (ziemeļu budisms), kas izveidojās m. ē. sākumā; atzīst, ka pestīšanu var iemantot visi ticīgie.
hinajana Viens no budisma pamatvirzieniem, kas izveidojās m. ē. sākumā un sludina stingrus tikumības principus, atzīst, ka cilvēka pilnveidošanās un atbrīvošanās panākama tikai mūka dzīvē; theravāda.
Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
sulfatīds Viens no cerebrozīdu un sērskābes esteriem; cerebronu un kerazīnu sērskābes esteri kavē asinsreci.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
trops Viens no cilvēka ķermeņa posmiem.
ramapiteks Viens no cilvēka priekštečiem ("Ramapithecus"), izmirusi cilvēku dzimtas suga no vēlā miocēna laikiem (pirms 15-10 mij gadu).
ego Viens no cilvēka psihes komponentiem, kas iesaistīts izziņas, sajūtu un apzināšanās procesos.
superego Viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus.
id Viens no cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem komponentiem, kas aptver primitīvās dziņas, instinktus un dziļāko zemapziņas līmeni.
strūdzinieks Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to (16. gs. b.-20. gs. sāk.).
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
akrobātija Viens no cirka mākslas veidiem: pārdroši lēcieni, iešana pa virvi, trapecas vingrošana, ekvilibristika.
cimbulis Viens no cītaru veidiem (cītarkokle).
neirofibrilla Viens no citoplazmas pavedieniem nerva šūnā un tās izaugumos.
izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
kāma Viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem materiālās dzīves mērķiem - jutekliskā bauda.
Freiburga viens no četriem reģioniem Bādenes-Virtembergas federālajā zemē Vācijā, atrodas reģiona dienvidrietumu daļā
epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
gitoksīns Viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes.
kalkosferīts Viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās.
nukleomikrosoma Viens no daudzajiem sīkajiem segmentiem, no kuriem sastāv hromatīna pinums.
skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
El Viens no Dieva apzīmējumiem Vecajā Derībā.
Šaddai Viens no Dieva apzīmējumiem Vecajā Derībā.
pantokrators Viens no Dieva apzīmējumiem.
toksons Viens no difterijas toksīniem, kuram piemīt vāja spēja saistīties ar antitoksīnu; izraisa difterijas paralīzes.
ziemeļpols Viens no diviem (debess ķermeņa) poliem (pretējs dienvidpolam).
dienvidpols Viens no diviem (debess ķermeņa) poliem (pretējs ziemeļpolam).
pols Viens no diviem (kā) galiem.
pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
urīms Viens no diviem (otrs - tumīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši.
tumīms Viens no diviem (otrs - urīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši.
blakusjēdziens Viens no diviem (vai vairākiem) savstarpēji norobežojamiem jēdzieniem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsjēdzienam.
ķeste Viens no diviem 2-3 m gariem kokiem siena gubu nešanai.
grāmatbalsts Viens no diviem balstiem (parasti taisnleņķa plakandzelzs vai tml.), ko lieto, lai vairākas grāmatas noturētu vertikāli.
pustrepes Viens no diviem celtnes stāva kāpņu posmiem, kurus vienu no otra atdala kāpņu laukums; šāds kāpņu laukums stāva vidū.
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
theravāda Viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Mjanmā); teravāda; hīnajana.
šivaisms Viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva.
neirapofīze Viens no diviem izaugumiem, kas savienojoties izveido skriemeļa loku jeb muguras smadzeņu atveres dorsālo sienu.
antipods Viens no diviem kādā ziņā pretējiem, nesavienojamiem priekšmetiem, lietām, vielām.
lielakauls Viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem.
krustleņķis Viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kuriem viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
Akrotiri Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
Dekelija Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem; kārta.
talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
tromboksāns Viens no diviem savienojumiem, kas radniecīgi prostaglandiniem un ir arahidonskābes atvasinājumi.
priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
Tandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kurā sakopoti Kandžura komentāri.
versija Viens no diviem vai vairākiem (kā, parasti teksta, skaņdarba) variantiem.
līdzautors Viens no diviem vai vairākiem (kā) autoriem.
līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
līdzgalvinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) galviniekiem.
līdzīpašnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem.
līdzveidotājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) veidotājiem.
līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
līdznomnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem nomniekiem.
līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
līdzpilsonis Viens no diviem vai vairākiem (kāds valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
līdziedzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iedzīvotājiem.
līdziemītnieks Viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iemītniekiem.
homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
līdzaudzis Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus.
līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
līdzdzīvotājs Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus (kur).
līdzdarbinieks Viens no diviem vai vairākiem darbiniekiem, kas strādā kopā, veic kopēju darbu.
līdzdarbuzņēmējs Viens no diviem vai vairākiem darbuzņēmējiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
partneris Viens no diviem vai vairākiem māksliniekiem interpretētājiem, kuram ar tiem ir tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
kohiponīms Viens no diviem vai vairākiem paralēliem (viena hiperonīma) hiponīmiem, blakusjēdziena nosaukums.
koprecipitīns Viens no diviem vai vairākiem precipitīniem serumā.
korelāts Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija (1).
saskaitāms Viens no diviem vai vairākiem skaitļiem, ko saskaita.
līdzvaldnieks Viens no diviem vai vairākiem valdniekiem.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (parasti laikrakstu, žurnālu, vārdnīcu) lappusē.
heterotons Viens no diviem vai vairākiem vienādi rakstāmiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem ar dažādu zilbes intonāciju.
līdzspēlētājs Viens no diviem vai vairākiem vienas un tās pašas komandas, grupas locekļiem (parasti sporta spēles).
līdzparādnieks Viens no diviem vai vairākiem vienlaicīgiem (kāda) parādniekiem.
līdzbaudītājs Viens no diviem vai vairākiem, kas gūst baudu.
konversīvs Viens no diviem vārdiem (vai citām valodas vienībām), kas nosauc vienu un to pašu situāciju ar mainītām dalībnieku lomām.
reversīvs Viens no diviem vārdiem, kas nosauc pretēji virzītas darbības.
dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās).
dans Viens no divpadsmit meistarības līmeņiem džudo cīņā.
līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
duopolists Viens no duopola dalībniekiem.
katadidīms Viens no dvīņaugļiem, kas savienoti ar ķermeņa augšējām daļām.
autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
kaba Viens no dzelzceļa sliežu stiprināšanas elementiem - īpašas formas stienis ar galviņu sliežu piestiprināšanai pie gulšņiem.
Mācītājmuižas ezers viens no Dzērbenes ezeriem Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība — 4,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~350 m
laktiņa Viens no dzirdes kauliņiem vidusausī.
metamērs Viens no dzīvnieka ķermeņa homoloģiskiem segmentiem.
anabolija Viens no dzīvnieku organismu orgānu evolūcijas veidiem, organismiem mainoties embrioģenēzes beigās.
direktīva Viens no Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu veidiem, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz norādītajiem mērķiem.
neogotika Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti gotikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; visspilgtāk izpaudās arhitektūrā, radās Anglijā 18. gs. vidū, plašāk izplatījās ap 19. gs. vidu.
neorenesanse Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā.
neobaroks Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kurā izmantoti baroka mākslinieciskie paņēmieni un dekoratīvās formas.
plecs Viens no elektriskā tilta shēmas zariem; vienkāršākā tilta shēmā ir četri pleci.
palīgelektrods Viens no elektrodiem triju elektrodu sistēmā, caur kuru pieslēdz ārējo strāvas avotu darba jeb pētījamā elektroda polarizācijas nodrošināšanai.
darsonvalizācija Viens no elektroterapijas veidiem - augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
triptāze Viens no enzīmiem, kas katalizē proteīnu šķelšanu peptīdos neitrālā vai vāji bāziskā vidē.
facētija Viens no epikas žanriem - joku stāsts, kas bija izplatīts Rietumeiropā renesanses laikmetā, bet Krievijā - 17. gs. beigās.
glikāze Viens no fermentiem, kuri katalizē polisaharīdu šķelšanu viekāršākos cukuros.
flavonoīds Viens no flavona derivātiem, pie kuriem pieder citrīns, hesperetīns, rutīns, kvercetīns un kvercitrīns; tiem piemīt P vitamīna īpašības.
diktiosoma Viens no fragmentiem, kas veido Goldži aparātu mitozē.
Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
tereftalskābe Viens no ftalskābes (karbonskābes) izomēriem, bezkrāsaina kristāliska viela, lieto polimēru rūpniecībā.
arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu; neatkarīgais mainīgais lielums.
satuvināšanās Viens no gaisa kaujas etapiem.
spārnkauls Viens no galvaskausa mugurējās daļas kauliem.
žoklis Viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
u-vei Viens no galvenajiem daoisma ētikas principiem, ko pārņēmuši ķīniešu un japāņu budisti.
Atums Viens no galvenajiem dieviem, pasaules radītājiem seno ēģiptiešu mitoloģijā; arī saules dievs.
Serapīds Viens no galvenajiem helēnistiskās Ēģiptes dieviem, kura kults radās 4. gs. pr. m. ē., saplūstot kopā ēģiptiešu un grieķu reliģiskajiem priekšstatiem; Serapīda kults bija plaši izplatīts ārpus Ēģiptes.
višnuisms Viens no galvenajiem hinduisma virzieniem (līdzās šivaismam); par augstāko dievu atzīst Višnu.
Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
siltumizdalītājs Viens no galvenajiem konstruktīvajiem reaktora mezgliem, kur notiek kurināmā dalīšanas kodolreakcija, kuras rezultātā izdalās siltums.
katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā un 11. gs. izveidojās par patstāvīgu baznīcu.
luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterānisms.
luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterisms.
A14 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne).
A3 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka).
A12 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova).
A13 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi).
A11 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava).
A15 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rēzeknes apvedceļš.
A7 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle).
A6 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki).
A8 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene).
A2 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene).
A9 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Skulte - Liepāja.
A10 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Ventspils.
A1 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži).
A4 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne).
A5 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte).
ergometrīns Viens no galvenajiem melno graudu alkaloīdiem; paaugstina dzemdes muskulatūras tonusu un pavairo tās kontrakciju biežumu.
skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
mazda Viens no galvenās dievības nosaukumiem irāņu mitoloģijā, kas varētu būt gan viens no dievības epitetiem, gan personificēts abstrakts jēdziens.
alēlomorfs Viens no gēnu pāra partneriem, kas pārstāv noteiktu iedzimtu pazīmi; šie partneri nesajaucas, bet savstarpēji mijas.
zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus: ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
gliosoma Viens no graudiņiem neiroglijas šūnas citoplazmā.
radioreparācija Viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē.
hiperlādiņš Viens no hardonu raksturlielumiem, kas vienāds ar barionlādiņa un dīvainības summu.
heksozofosfāts Viens no heksozes fosforskābes esteriem, kuri veidojas ogļhidrātu maiņas procesā.
somatotropīns Viens no hipofīzes priekšējās daivas hormoniem, kas ietekmē vielmaiņas procesus un organisma augšanu.
bakteriotripsīns Viens no holeras vibriona fermentiem.
hromiola Viens no hromatīna graudiņiem, no kuriem sastāv hromosomas.
režīms Viens no iespējamajiem kādas sistēmas, piemēram, datora vai programmatūras, darbības stāvokļiem.
Ananda Viens no ievērojamākajiem Budas sanghas locekļiem, kas palīdzēja izveidot budisma rakstu kanonu.
drupšana Viens no iežu atlūzu fiziskās dēdēšanas procesiem.
digesti Viens no imperatora Justiniāna laikā kopotiem romiešu tiesību krājumiem.
vermikulītbetons Viens no īpaši viegla betona veidiem: tajā pildītājs ir uzpūsts vermikulīts; izmanto būvniecībā siltumizolācijas un skaņu izolācijas nodrošināšanai.
villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
nanopitēks Viens no izmirušiem agrā terciārā perioda (vidējā eocēna) primātiem.
Balu Viens no izplatītākajiem dieviem rietumsemītu mitoloģijā; bieži vien šis vārds tika izmantots kā pievārds daudzajām lokālajām dievībām.
slēdzējzobs Viens no izvirzījumiem gliemenes vākos.
nindžitss Viens no japāņu cīņas veidiem; cīkstoņa tērps nosedz visu ķermeni, atstājot spraugu acīm.
Nihongi Viens no japāņu mitoloģijas galvenajiem avotiem, radies ap 720. gadu, kurā ietverti arī ķīniešu un korejiešu mīti, kā arī dinastiju hronikas.
no Viens no japāņu tradicionālā teātra veidiem, kurā apvienojas mūzika, deja, vārds; aktieri darbojas maskās, nosacītā vidē bez dekorācijām; parasti lomas tēlo tikai vīrieši.
Jaunpilsēta Viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
Jaunpilsētiņa Viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
Neustadt Viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
Neustadtchen Viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
agregātstāvoklis Viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem - plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos.
teriks Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs.
mirigdi Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs.
kiltaņja Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, arniks, arisa, rekems un džulijs.
arniks Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arisa, rekems un džulijs.
rekems Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un džulijs.
džulijs Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un rekems.
arisa Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, rekems un džulijs.
girkičaviļins Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs.
Matejs Viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors.
Matijs Viens no Jēzus mācekļiem; pēc Jūdas Iskariota nāves kļuva par apustuli.
civilatbildība Viens no juridiskās atbildības veidiem; juridiskās sekas tam, ka persona nepildīja vai nepienācīgi pildīja civiltiesību normās paredzētos pienākumus, kas saistīti ar citas personas subjektīvo civiltiesību pārkāpšanu.
dendriceptors Viens no jutīgiem punktiem dendrīta zaraino izaugumu galos, kas uztver stimulus no citu neironu efektoriem.
variante Viens no kādas skaitļu kopas elementiem.
reintegrācija Viens no kādas valsts pilsonības atgūšanas veidiem.
eserīns Viens no Kalabāras pupu alkaloīdiem, atrodams arī citās sēklās.
prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
Lanselots Viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu.
balotāde Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ.
kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
bende Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
bendele Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
bendelis Viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas.
pamatspēlētājs Viens no komandas galvenajiem spēlētājiem.
ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
Mellītis Viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m
krājnoguldījums Viens no kredītiestāžu depozīta veidiem; krājdepozīts.
krājiestāde Viens no kredītiestāžu veidiem, kas apkalpo galvenokārt iedzīvotājus, pieņemot noguldījumus un piedāvājot kredītus.
kūma Viens no krustvecākiem (1); krusttēvs (1), krustmāte (1).
autonomitāte Viens no kuģa ekspluatatīvajiem rādītājiem - spēja noteiktu laiku kuģot bez ieiešanas ostā un krājumu papildināšanas.
līdzrēders Viens no kuģa līdzīpašniekiem.
meklējumkuģojums Viens no kuģu izlūkošanas veidiem jūras kara flotē.
dežūrkuģis Viens no kuģu vienības kuģiem, kas nozīmēts dežūrā un atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā.
šķiebe Viens no ķermeņu veida deformācijas gadījumiem, kas rodas, ja ķermeņa pretējām virsmām pieliek spēka pāri, neļaujot tam tomēr griezties.
šikings Viens no ķīniešu literatūras svarīgākiem pieminekļiem, "dziesmu grāmata".
amarone Viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām.
Beverīna Viens no latgaļu zemes Tālavas centriem 12.-13. gadsimtā, ko krievu meslu vācēji nodedzinājuši 1216. g., precīza atrašanās vieta nav zināma.
vecs Viens no laulātajiem.
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
armaņjaki Viens no lielākajiem Francijas feodāļu grupējumiem 15. gs. 1. pusē, Orleānas karaļu dzimtas pārstāvji.
pārdebesis Viens no lietus mākoņu virknes.
astnesējs Viens no līgavas (arī karalienes, princeses u. tml.) šlepes nesējiem.
glosemātika Viens no lingvistiskā strukturālisma virzieniem, kas valodu pētī kā tīru attieksmju sistēmu.
autogrāfija Viens no litogrāfiskās iespiedformas sagatavošanas veidiem, kad lieto īpašu autogrāfisko papīru.
ablatīvs Viens no locījumiem dažās valodās (piem., latīņu), kas apzīmē darbības izejpunktu; latviešu valodā ablatīva funkcijas daļēji pilda instrumentālis un ģenitīvs.
atstabs Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
vecainis Viens no mājas gara pavārdiem, kuru mieloja, noliekot ēdienus istabas aizkrāsnē.
ģēnijs Viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona).
buki Viens no masku gājienu dalībnieku nosaukumiem budēļos.
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita; atkarīgais mainīgais lielums.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
hloroze Viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
grundulis Viens no maziem akmentiņiem, kas zirņus vai pupas sijājot paliek sietā.
ergokarnīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
ergokornīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
ergokriptīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
ergokristīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
ergozīns Viens no melno graudu alkaloīdiem.
izolizergīnskābe Viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem.
ekbolīns Viens no melno rudzu alkaloīdiem, identisks ar ergotīnu, lietots pret dzemdes asiņošanu u. c.
vabiņa Viens no mietiem tīklu žaušanai.
modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
monopsons Viens no monopola veidiem, kurā tirgus pieprasījuma pusi pārstāv viens dalībnieks.
jahvists Viens no Mozus grāmatas autoru grupas, kas lieto dieva vārdu Jahve.
polioneiromērs Viens no muguras smadzeņu pelēkās vielas primārajiem segmentiem.
sarkomērs Viens no muskuļšķiedras segmentiem.
paramiozinogēns Viens no muskuļu plazmas proteīniem, sarecē 47 Celsija grādu temperatūrā.
Ahpučs Viens no nāves dieviem maiju mitoloģijā.
kinestētiķis Viens no neirolingvistiskajā programmēšanā nodalītajiem reprezentatīvās sistēmas tipiem.
audiālis Viens no neirolingvistiskajā programmēšanā proponētajiem reprezentatīvās sistēmas tipiem.
vizuālis Viens no neirolingvistiskajā programmēšanā proponētajiem reprezentatīvās sistēmas tipiem.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
udjats Viens no nozīmīgākajiem ēģiptiešu amuletiem - simbolisks dieva Hora acs attēls, ko ievainojs Sets, bet izārstēja Tots.
laminarīns Viens no ogļhidrātiem, ko satur lamināriju droga.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
papaverīns Viens no opija alkaloīdiem; medicīnā to lieto par asinsvadu paplašinātāju un pretspazmu līdzekli.
distorsija Viens no optisko attēlu izkropļojuma veidiem, kad optiska sistēma (objektīvs) dažādas priekšmeta vietas palielina nevienādi.
sinerģists Viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu.
pārnieks Viens no pāra.
plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas ziņā (piemēram, mācību iestādēs).
abservācija Viens no pasākumu veidiem, lai bioloģisko ieroču lietošanas gadījumā kontrolētu slimību pārņemtos rajonus.
božolē Viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā.
ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
dzanni Viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.).
dzimumidentitāte Viens no personības identitātes komponentiem, kas paredz daudzpusīgu identifikāciju un salīdzinājumu ar attiecīgā dzimuma pārstāvjiem, sākot ar ārējo izskatu un izturēšanos līdz rakstura īpašībām un interesēm.
piecenītis Viens no pieciem bērniem, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
piecītis Viens no piecīšiem.
laktoglobulīns Viens no piena proteīniem.
antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
birģermeistars Viens no pilsētas rātes vadītājiem (Rīgā līdz 1878. g.).
Dubezers Viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1,7 ha, garums - \~150 m
Pastarītis Viens no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - <1 ha, garums - \~100 m
Ngaans Viens no pirmajiem diviem dieviem (otrs bija Mbooms) Zairas (Kongo Demokrātiskās Republikas) kubu mitoloģijā.
vērags Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem; ripsna (1).
ripsna Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem.
paraaminosalicilāts Viens no pirmās kārtas jeb galvenajiem prettuberkulozes līdzekļiem.
pamatizloze Viens no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
dakrons Viens no poliesteru šķiedras veidiem.
koijots Viens no populārākajiem Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju mītiskajiem tēliem, bieži figurē mītos kā viltīgs krāpnieks.
kopulēšana Viens no potēšanas paņēmieniem lauksaimniecībā - mežeņa dzinuma saaudzēšana ar kultivējamās šķirnes potzaru (dzinuma daļu).
pārmeklēšana Viens no pretinieka cīņas veidiem pret partizāniem.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml, kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
hemipeptons Viens no proteīna starpproduktiem, kuri rodas pepsīna sagremošanas ietekmē.
tetrametilendiamins Viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā.
Kilibobs Viens no pusdievišķiem dvīņu brāļiem (otrs - Manups) Papua-Jaungvinejas Madangas apgabala mitoloģijā - un reliģijās.
pomorci Viens no radikālākajiem vecticībnieku atzarojumiem bezsvētnieku novirzienā.
pusustavs Viens no rakstības grafiskajiem variantiem slāvu rokrakstos, kas radās no ustava 14. gs. to vienkāršojot; 16. gs. uz šī pamata izveidojās iespiestais pusustavs.
cvingliānisms Viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū.
liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
vidusnervs Viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu.
normoblasti Viens no sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidiem; atšķirībā no nobriedušiem eritrocītiem normoblastiem ir kodoli.
kaujastērps Viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem.
kaujtērps Viens no sauszemes spēku karavīru formas tērpa galvenajiem veidiem.
Neoarktika Viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas kopā ar Paleoarktiku veido Holarktiku.
leucīns Viens no sen pazīstamiem olbaltumu dziļākiem sairšanas produktiem, kas vēlāk atzīts par alfa-amino-izo-kapronskābi.
vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
Konss Viens no senākajiem romiešu zemes un zemkopības dieviem.
neschi Viens no senākiem arābu raksta veidiem, ko lietoja 7. gs.
Cebaots Viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu.
Kiprīda Viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām.
prahelika Viens no senindiešu alankāras veidiem - enigmātisks, dzejas vai prozas formā veidots izteiciens, ko uzdod atminēšanai.
vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti.
Gautama Viens no septiņiem gudrajiem, kas radās no dieva Brahmas apziņas.
Eskvilīns Viens no septiņiem Romas pakalniem.
Vatikāns Viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā.
do Viens no septiņiem skaņu, nosaukumiem zilbju notācijā; atbilstošā skaņa.
Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
pirogēnkrāsvielas Viens no sēraino organisko krāsvielu apzīmējumiem.
lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
kariosoma Viens no sīkiem graudiņiem kodolā; hromatīna mezgli.
vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
pleirapofīze Viens no skriemeļa laterālajiem izaugumiem kā ribas homologs.
stellaža Viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu.
stafilotoksīns Viens no stafilokoku producētiem toksīniem, piem., hemolizīns, leikocidīns, fibrinolizīns, nekrotizējošais enterotoksīns.
spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
skaldnēšana Viens no stikla un dārgakmeņu slīpēšanas veidiem, apstrāde ar slīpripu, kas rotē ap horizontālu asi.
streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
norsulfazols Viens no sulfanilamīdu preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
sulfanilamīds Viens no sulfanilskābes derivātiem - antibakteriāla zāļu viela.
pļaušana Viens no svarīgākiem darba posmiem ražas novākšanā.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
homofons Viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
mantri Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - mantras un dievu spēka atmodināšana skolniekā.
šāmbhavī Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka apziņas attīrīšana.
šakteja Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka garīgās enerģijas atmodināšana.
glikolipoīds Viens no taukskābju un ogļhidrātu esteriem; tos iedala galaktozīdos un cerebrozīdos.
folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
sinusoīds Viens no terminālajiem kapilāriem aknu, liesas u. c. iekšējo orgānu venozās asinsrites sistēmā.
termopsīns Viens no termopses drogas alkaloīdiem.
tandēmtraktors Viens no traktoriem, kas ir savienoti tandēmā (1).
Valonija Viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts dienvidu daļu, platība - 16844 kvadrātkilometri, 3414000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Namīra.
Flandrija Viens no trijiem Beļgijas reģioniem, aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 13522 kvadrātkilometri, 6161600 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brisele.
vecumperiods Viens no trijiem cilvēka organisma pārveidošanās periodiem - parapubertāte (2-3,5 gadi), pubertāte (12-15 gadi) un klimaktērijs.
kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
lanatozīds Viens no trijiem glikozīdiem "Digitalis lanata Ehrh." lapās.
Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
parakrezols Viens no trim krezola izomēriem.
spieķanervs Viens no trim nerviem, kas nodrošina plaukstas saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
aplikāta Viens no trim skaitļiem, kuri nosaka punkta stāvokli telpā attiecībā pret taisnleņķa koordināšu sistēmu.
kaprīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerilkaprātiem, sevišķi trikaprīns.
kaprilīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns.
kaproīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns.
fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
pieejamība Viens no tūrisma vietas pievilcības elementiem, raksturlielumiem, kas raksturo situāciju, cik viegli, ātri, ērti tūrisma vieta pieejama tūristiem.
adenovīruss Viens no vairāk nekā trīsdesmit dažādiem vīrusiem, kuru ierosinātajām slimībām raksturīgs iekaisums elpošanas ceļos, acīs, zarnās un limfmezglos.
vienēji Viens no vairākiem (atšķirīgu veidu) priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm.
forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu) veidiem; paveids.
forma Viens no vairākiem (parādības) veidiem.
forma Viens no vairākiem (priekšmetu, vielu u. tml.) veidiem.
forma Viens no vairākiem (procesa) veidiem.
versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus kādos apstākļos.
līdzcīnītājs Viens no vairākiem cīnītājiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
celiņš Viens no vairākiem formatējot izveidotajiem disketes vai cietā diska koncentriskajiem riņķiem, kuros var ierakstīt un no kuriem var nolasīt datus.
čakra Viens no vairākiem hipotētiskiem enerģijas pārvades centriem cilvēka ķermenī, no kuriem pēc tibetiešu un indiešu priekšstatiem plūst visa fiziskā enerģija.
līdzizdevējs Viens no vairākiem izdevējiem.
starppakāpe Viens no vairākiem līmeņiem, kas raksturo (kā, piemēram, darbības, procesa, parādības) attīstības, kvalitātes, kvantitātes pārmaiņu starpposmu.
līdzredaktors Viens no vairākiem redaktoriem; redaktora biedrs, redaktora palīgs.
kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks.
kopnomnieks Viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu.
nerpa Viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos.
kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
trijodtiroksīns Viens no vairogdziedzera hormoniem.
nizams Viens no valdnieku tituliem Indijas dienvidos.
Nuliadžuks Viens no vārdiem jūras garam, inuītu mitoloģijas nozīmīgākajam garam.
homomorfs Viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām.
heterogrāfs Viens no vārdiem, kas tiek izrunāti vienādi, bet rakstīti dažādi.
heterofons Viens no vārdiem, kas tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti dažādi.
heteronīms Viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme.
apruna Viens no veidiem kādā apsūdzētais neatzīst savu vainu viņam inkriminētajā noziegumā - apsūdzētā liecinājums par citu personu vainu viņam inkriminētajā noziegumā neatkarīgi no liecības patiesuma vai arī neatbilstības patiesumam.
mesli Viens no veidiem, kā pārstrādātājs iegūst izejvielas, neizdodot līdzekļus, pēc tam gala produktu atdodot piegādātājam un saņemot no tā samaksu par pārstrādi.
arhalakse Viens no veidiem, kādā dzīvnieku organisma orgāni evolucionē embrionālu pārmaiņu ceļā, kad orgāna attīstība jau agrā embrioģenēzes stadijā norisinās jaunā virzienā un neatkārto priekšteča attīstību.
izvedumkārtula Viens no veidotājgramatikas priekšrakstu kopas elementiem, kas ļauj konstruēt (izvest) nākamo teikumu no iepriekšējā.
Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
lama Viens no vērtīgākajiem inku upurdzīvniekiem, cieši saistīts ar debesīm un lietu, tika upurētas arī jaunam mēnesim.
nostāsts Viens no vēstītājas folkloras žanriem: reālistisks stāstījums par konkrētiem notikumiem un personām, nozīmīgām parādībām dabā, sadzīvē, darba procesā.
āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
pieraušņi Viens no vienkāršākajiem augu pavairošanas veidiem, sakņu veidošana no jauniem dzinumiem.
trops Viens no vienveidīgiem ķermeņa daļas posmiem.
komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
testosterons Viens no vīrišķajiem dzimumhormoniem (androgēniem); to gk. izdala sēklinieki un virsnieru garoza.
androsterons Viens no vīrišķajiem dzimumhormoniem (androgēniem); to izdala sēklinieki un virsnieru garoza.
kortizols Viens no virsnieru garozas glikokortikoīdu grupas hormoniem; hidrokortizons.
biheiviorisms Viens no virzieniem uzvedības psiholoģijā, kas ignorē apziņu, bet par galveno savas pētniecības objektu uzskata ārējos kairekļus un reakciju uz tiem.
dimants Viens no vismazākajiem burtu izmēriem, 4 punktu burts.
imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
heteroauksīns Viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā.
mitridātijs Viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats.
vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
aļģes Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
lūzums Viens no Zemes garozas tektonisko dislokāciju pamatveidiem.
megakariocīti Viens no zīdītājdzīvnieku un cilvēka kaulu smadzeņu šūnu veidiem, kas ir daudz lielāki par citām kaulu smadzeņu šūnām (diametrs - ap 40 mikronu), tāpēc tos arī sauc par milzu (mega-) kariocītiem.
dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
arktogeja Viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu.
duplets Viens otram ātri sekojoši šāvieni no divstobru medību ieroča uz vienu mērķi vai vairākiem mērķiem.
vizavī Viens otram pretī.
citpakaļ Viens pēc otra (vairāk nekā divas personas).
papasu Viens pēc otra, vairākreiz no vietas; papasus.
pārreižu Viens pēc otra.
vienblaku Viens pie otra, līdzās.
vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē individuāli savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
celkave Viens sudraba rublis (monēta) Krievijas guberņās 19. gadsimtā.
šnīpstiņš Viens šņauciens (tabakas).
šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
šņīpīte Viens šņauciens.
šņauce Viens tabakas šņauciens.
torna Viens tinuma aplis (cilpa), ko veido trose, tauva u. c.
binārcipars Viens vai otrs no binārajā sistēmā lietotajiem cipariem 0 un 1.
apsardze Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu); neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
apsargpostenis Viens vai vairāki cilvēki, kas (ko) apsargā.
postenis Viens vai vairāki cilvēki, kas (ko) novēro vai apsargā.
transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
mononīms Viens vārds, ko nosacīti lieto vārdkoptermina vietā.
monosifilīds Viens vienīgs sifilītisks izsitums uz ādas vai gļotādas.
tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
solo- Viens, viens pats, viena paša.
un Viens.
vīns Viens.
kutaris Viensēta (pēc 1920. gada).
ciemats Viensēta vai atsevišķa ciema sēta.
viensaimniecība Viensēta, vienas ģimenes saimniecība.
savrupciemats Viensēta.
viensēte Viensēta.
viensētnieks Viensētas iedzīvotājs.
starpgabalis Viensētniekam piešķirtais papildus zemes gabals, kas atradās tālāk no mājām un no pārējās viņam piederošās zemes.
viensēši Viensētnieki, viensētu iedzīvotāji.
kutarnieks Viensētnieks.
ciems Viensētu grupa; ciemats (2).
ciemats Viensētu grupa.
viensēžu Viensēžu māja - viensēta.
monoginija Viensievība.
viensitiena Viensitiena zvans - zvans, kas noteiktā laikā nozvana vienu reizi.
singulāris Vienskaitlis.
vienslāņains Vienslāņa.
vienslejus Vienslejš.
viensliedains Viensliežu.
singls Vienspēle - tenisa spēle, kurā katrā laukuma pusē spēlē viens dalībnieks.
ranča Vienstāva vai vairāklīmeņu savrupmāja (ASV).
vienstāvīgs Vienstāva.
monohords Vienstīgas instruments ar pārvietojamu balstiņu (akustikas) pētniecības un pedagoģijas vajadzībām.
monochords Vienstīgas instruments.
vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments; monohords (1).
monohords Vienstīgas mūzikas instruments.
vienstobrene Vienstobra bise.
vienstroba Vienstobra.
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene.
vienstobreniece Vienstobrene.
vienstobrine Vienstobrene.
protofīts Vienšūnas augs.
gallionella Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
metallogenium Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
sideromonas Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
protozoji Vienšūnas dzīvnieki, vienšūņi.
hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c).
baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
merotomija Vienšūnas organismu vai šūnu sagriešana daļās, lai izpētītu atsevišķo daļu funkcionālo nozīmi.
monāde Vienšūnas protozojs.
oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā.
haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem.
biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.).
monocelulārs Vienšūnas-.
papila Vienšūnas, kārpveidīgs auga matiņš.
vienšūnains Vienšūnas.
shizomicētes Vienšūnu klase, kuri vairojas daloties; pie tiem pieder aktinomicētes un baktērijas.
pirmdzīvnieki Vienšūņi.
protozoa Vienšūņi.
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints.
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina").
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi.
actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās.
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga.
eiglenoididas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta.
fitomonadidas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta.
eiglenoidida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis.
fitomonodida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis.
skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs.
sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
vicas Vienšūņu, arī spermatozoīdu pastāvīgi veidojumi - organoīdi, kas veic pārvietošanās funkcijas.
vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta.
vientiesnība Vientiesība.
vientiesa Vientiesīga persona.
dacīte Vientiesīga sieviete; naiva meitene.
kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks.
lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks.
vieglais Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
vientiesnīgs Vientiesīgs.
abderīts Vientiesis, aprobežots cilvēks.
nejēgs Vientiesis, muļķis, auša; vārgulis, nīkulis.
kociņš Vientiesis, muļķis.
mulaža Vientiesis, muļķis.
nejēglis Vientiesis, muļķis.
tāmulis Vientiesis, muļķis.
tāpiņš Vientiesis, nejēga.
temulis Vientiesis, neveiklis.
ulete Vientiesis, neveiklis.
pemperis Vientiesis, panīcis cilvēks.
pempiņš Vientiesis, panīcis cilvēks.
pempis Vientiesis, panīcis cilvēks.
pentiņš Vientiesis, vārgulis.
tāpiņa Vientiesis, vārgulis.
babais Vientiesis; pamuļķis.
babajs Vientiesis; pamuļķis.
čalava Vientiesis.
lētticis Vientiesis.
naiviķis Vientiesis.
nejauša Vientiesis.
stubausis Vientiesis.
vientiesīgs Vientiesis.
vientiesnis Vientiesis.
vientuliene Vientule.
sērdienība Vientulība, pamestība, skumjas.
atstātība Vientulība, pamestība.
zolitude Vientulība, vienatne, vientuļa vieta; solitude.
solitude Vientulība, vienatne, vientuļa vieta.
izolēts Vientulīgs, atšķirts.
ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī.
vienmaļš Vientulīgs, tāds, kas atrodas atsevišķi, vientuļš.
vienumaļš Vientulīgs.
savatnieks Vientulis, savādnieks.
tuksnešnieks Vientulis, vientuļnieks.
inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.).
vienturis Vientuļnieks, vientulis, savādnieks.
babulis Vientuļnieks, vientulis.
klusmalis Vientuļnieks.
tuksnītis Vientuļnieks.
vientulnieks Vientuļnieks.
vientuļvīrs Vientuļnieks.
paguridae Vientuļniekvēžu dzimta.
bārs Vientuļš, arī apspiests.
vientuls Vientuļš, noslēgts; vientuļnieks.
solitārs Vientuļš, par sevi.
askoks Vienu asi (~2,13 m) garš koks mērīšanai.
noplezdināt Vienu brīdi plivināt.
vienubrīd Vienu brīdi, kādu brīdi; vienbrīd.
vienbrīd Vienu brīdi, kādu brīdi; vienubrīd.
vienudien Vienu dienu, kādu dienu; viendien.
viendien Vienu dienu, kādu dienu; vienudien.
izgadoties Vienu gadu uzturēties vienā vietā.
vienugad Vienu gadu, kādu gadu; viengad.
viengad Vienu gadu, kādu gadu; vienugad.
vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
vienvid Vienu laiku; vienu brīdi.
vienviduci Vienu laiku.
vienunakt Vienu nakti, kādu nakti; viennakt.
viennakt Vienu nakti, kādu nakti; vienunakt.
vienmandag Vienu pirmdienu; kādu pirmdienu.
vienpusdien Vienu pusdienu.
pamirkšīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm); pamirkšķīt.
pamirkšķīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm).
nošmaukšķēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nošmaukšķināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nošmaukstēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nošmaukstināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties.
nožagot Vienu reizi nožagoties.
noskripstēt Vienu reizi skripstēt un pabeigt skripstēt.
noklunkstēties Vienu reizi spēcīgi klunkšēt.
savingrināt Vienu reizi spēcīgi savicināt.
nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt.
nošņakstēties Vienu reizi šņakstēt un pabeigt šņakstēt.
riebums Vienu reizi veikta riebšanas procedūra.
nozlaukšēt Vienu reizi zlaukšēt.
vienlug Vienu reizi; vienu laiku.
vienreiz Vienu reizi.
vienurīt Vienu rītu, kādu rītu; vienrīt.
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu; vienurīt.
vienruden Vienu rudeni.
mašīnstunda Vienu stundu ilga ražošanas iekārtas vai mašīnas darbība produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā.
vientresdien Vienu trešdienu; kādu trešdienu.
apraide Vienu un to pašu datu pārraide visiem saņēmējiem.
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru.
vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
māsa Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem.
vienziem Vienu ziemu, kādu ziemu.
vienumērt Vienumēr.
kopā Vienuviet, vienkopus; tieši blakus, līdzās.
Linūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
Līnūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
Vienūzītes ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
Vienūzītis Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
vienvara Vienvaldība.
tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
monokrāts Vienvaldnieks, patvaldnieks.
monolingvisms Vienvalodība.
salikteņtermins Vienvārda termins, kas izteikts ar salikteni.
univoce Vienvārda, vienbalsīgi.
grīslis Vienvārpas grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa, Latvijā konstatētas 4 sugas.
monostachyae Vienvārpas grīšļi.
Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka.
monomorfija Vienveidība.
vektorapstrāde Vienveidīga datu secības apstrāde, ko visbiežāk izmanto, manipulējot ar matricām, kuru elementi ir vektori, vai citiem datu masīviem.
sinūzija Vienveidīga, ekoloģiski un telpiski norobežota fitocenozes daļa, kuras augi pieder pie vienas vai vairākām ekoloģiski tuvām dzīvesformām.
vienveida Vienveidīgs (1).
vienveida Vienveidīgs (2).
monotons Vienveidīgs (par skaņu).
vienmulīgs Vienveidīgs (par skaņu).
vienmuļīgs Vienveidīgs (par skaņu).
vienmuļš Vienveidīgs (par skaņu).
miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu.
garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu).
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
uniforms Vienveidīgs.
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
agregēšana Vienveidīgu lielumu apvienošana, lai iegūtu vispārinātākus rādītājus.
virtene Vienveidīgu parādību, norišu u. tml. kopums to secībā.
denotāts Vienveidīgu reāliju grupa, ko valodas vienība nosauc, pamatojoties uz vispārinātu priekšstatu par šo grupu.
audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne.
ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda.
vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
uniformēt Vienveidot.
monāde Vienvērtīga atomu grupa vai elements.
monovalents Vienvērtīgs (ķīmiskais elements vai atomu grupa).
alkils Vienvērtīgs acikliskās rindas (tauku rindas) ogļūdeņraža (metila, etila u. c.) radikālis.
glicils Vienvērtīgs aminoetiķskābes radikālis.
antimonils Vienvērtīgs antimona radikālis.
heksils Vienvērtīgs heksāna radikālis.
holesterils Vienvērtīgs holesterīna radikālis.
kaproils Vienvērtīgs kaprīnskābes radikālis.
krezils Vienvērtīgs krezola radikālis.
izobutils Vienvērtīgs ogļūdeņraža radikālis.
cetils Vienvērtīgs ogļūdeņražu radikālis.
amils Vienvērtīgs pentāna radikālis.
propenilgrupa Vienvērtīgs propilēna atlikums, CH~3~CHCH-.
cimenils Vienvērtīgs radikālis, cmīna derivāts, kas piedalās fenolu un sulfonskābju veidošanā.
formils Vienvērtīgs skudrskābes radikālis, HCO--.
vienvietu Vienviet, vienuviet.
skuters Vienvietīga ātrgaitas motorlaiva ar piekarināmu iekšdedzes motoru.
finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2.
rodeļkamaniņas Vienvietīgas vai divvietīgas sporta kamaniņas.
vienvirbu Vienvirbu adīt - adīt ar vienu adatu.
vienvirzīgs Vienvirziena (2).
vienvisis Vienzīdis.
māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora").
vienziedains Vienzieda.
vienuziem Vienziem.
vienzilbes Vienzilbīgs (1).
monosillabisms Vienzilbīgums.
vienžuburains Vienžubura.
pluzdināties Viepli purināties, plivināties.
Smuku upe Viesata, Abavas pieteka.
Vēžu upe Viesata, Abavas pieteka.
Remtes upe Viesata, Abavas pieteka.
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km
Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
grostenieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Grosti" iedzīvotāji.
grostnieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Grosti" iedzīvotāji.
rāvenieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvi" iedzīvotāji.
viesatnieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Viesati" iedzīvotāji.
sērsti Viesi, ciemiņi.
ciemļaudis Viesi.
mieskābi Viesi.
viešiņi Viesi.
viesinieki Viesi.
viesībgalds Viesībām servēts ēdamgalds.
dzeršana Viesības ar alkoholiskiem dzērieniem.
tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums.
hausepartī Viesības, ballīte.
traktācija Viesības, pacienāšana.
partī Viesības; bankets.
pārtī Viesības; bankets.
partija Viesības; bankets.
pārtijs Viesības; bankets.
pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars).
bals Viesības.
feits Viesības.
guļanka Viesības.
mieskābi Viesības.
tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
onestep Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps.
polka mazurka Viesību deja, kas radusies Francijā, apvienojot polkas soļus ar mazurkas ritmu un metru.
kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
minjona Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā).
maikata Viesību rīkotāja nama mātes vietā.
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
kumpanija Viesību, arī kāzu viesi.
Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
ciembērns Viesis, bērns, kas atnācis ciemos.
gasts Viesis, ciemiņš.
gosts Viesis, ciemiņš.
sālsmaiznieks Viesis, kas iet (pie kāda) ar sālsmaizi.
rundzinieks Viesis, parasti nelūgts; kūjinieks.
ciemcilvēks Viesis.
ciemiņš Viesis.
ciemnieks Viesis.
ciemvīrs Viesis.
gašks Viesis.
godībnieks Viesis.
stāvmucnieks Viesis.
viess Viesis.
lokūtorija Viesistaba katoļu klosteros.
tablīnijs Viesistaba seno romiešu mājā.
lielistaba Viesistaba; lielā istaba.
Ieķengrāve Viesīte.
Melnais gals Viesītes ezera austrumu gala nosaukums.
Ļaudīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā, iztek no Kugres ezera.
Krievānu strauts Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā.
Roņupīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā.
Dzelzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - \~5 km
Veccēzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča.
Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts.
Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe.
Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe.
Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km
Pīkstulīte Viesītes labā krasta pieteka.
viesītieši Viesītes novada apdzīvotās vietas "Viesīte" iedzīvotāji.
cīrulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
dīvulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Dīvules" iedzīvotāji.
ritieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Rite" iedzīvotāji.
zalānieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Zalāni" iedzīvotāji.
briedieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
dzērvieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji.
lonieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Lone" iedzīvotāji.
ozolinieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
Vecsaukas Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" bijušais nosaukums.
ieķingrāvieši Viesītes novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķingrāve" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji.
āžmiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" ("Viesīte") iedzīvotāji.
āžumiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji.
Vārenbroka Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" bijušais nosaukums.
žievaltieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Žievalti" iedzīvotāji.
Ekengrafskaja Viesītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ekengraf Viesītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Mazais Viesītes ezers Viesītes pilsētas ezers.
Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests.
Āžu miests Viesītes senāks nosaukums.
karogkapteinis Vieskapteinis.
Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā.
Vieclavēnu ezers Vieslavēnu ezers Drustu pagastā.
hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta.
hospitalitāte Viesmīlība.
viesmīlīgums Viesmīlība.
viesturība Viesmīlība.
viesināt Viesmīlīgi uzņemt.
amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
viesīgs Viesmīlīgs.
ķelneris Viesmīlis, oficiants.
ķelners Viesmīlis; ķelneris.
oberis Viesmīlis.
obers Viesmīlis.
pikolo Viesmīļa māceklis.
pansionāts Viesnīca atpūtniekiem.
motelis Viesnīca autobraucējiem (ar autostāvvietām, garāžām, tehniskās apkalpošanas iespējām).
rotelis Viesnīca uz riteņiem - tūristu autobusu piekabe ar guļamvietām.
estamnē Viesnīca, kafejnīca.
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts.
kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca.
posāda Viesnīca, krogs Spānijā.
grillroom Viesnīca, kur ēdienus cep uz restēm; brokastu istaba.
hotelis Viesnīca.
hotels Viesnīca.
durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks.
viesturis Viesnīcas īpašnieks.
piccolo Viesnīcas izsūtāmais zēns.
zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei.
minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus.
istabene Viesnīcas numuru apkopēja.
skapists Viesnīcas Rīga bāra saukta "Skapis" (20. gs. 60.-80. gados, intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta) apmeklētājs.
posadero Viesnīcas, kroga saimnieks Spānijā.
blakusnumuri Viesnīcu numuri, kas atrodas viens otram līdzās, kas var būt arī savienoti savā starpā ar durvīm.
hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
apmišņas Viesošanās, uzturēšanās.
čavāt Viesoties.
ciemot Viesoties.
ciemoties Viesoties.
viesot Viesoties.
gastarbeiters Viesstrādnieks (vācu "Gastarbeiter").
vaist Viest, mist 1.
viersties Viesties (1).
vēsties Viesties, vairoties.
Forburgas dārzs Viestura dārza nosaukums 1721.-1729. g.
Pirmais Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā.
Pilsētas dārzs Viestura dārza nosaukums 1842. g. - 1923. g.
Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 19. gs. pirmajā pusē, līdz 1842. g.
Dziesmu svētku parks Viestura dārza nosaukums 1973.-1991. g.
Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai.
Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums.
grāvendālieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" iedzīvotāji.
Gravendāle Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" nosaukuma variants.
mazmežotnieki Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mazmežotne" iedzīvotāji.
mēdumieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mēdumi" iedzīvotāji.
kokteiļapkalpošana Viesu apkalpošana pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
sprēdule Viesu rotaļa.
rūgts Viesu sauciens kāzās, lai jaunais pāris skūpstās.
Viesulēnu kvartāra organogēno nogulumu atsegums Viesulēnu slāņu senāks nosaukums.
wīdra Viesulis, vētra.
iesūlis Viesulis.
iesūls Viesulis.
veisolis Viesulis.
veisols Viesulis.
vējgrieznis Viesulis.
verpelis Viesulis.
vēsulis Viesulis.
vesuls Viesulis.
viesala Viesulis.
viesals Viesulis.
viesols Viesulis.
viesūlis Viesulis.
viesūls Viesulis.
virbulis Viesulis.
mērauka Viesuļa veids, liela vētra.
viesulaiņš Viesuļains.
muskulis Viesuļvēja sagriezts virpulis.
bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids.
naktsviešņa Viešņa, kas nakšņo viesos.
ciemīte Viešņa; kaimiņiene.
ciemala Viešņa.
ciemaļa Viešņa.
ciemale Viešņa.
ciemene Viešņa.
ciemiņiene Viešņa.
ciemsieva Viešņa.
ciemuļa Viešņa.
gaška Viešņa.
gašķa Viešņa.
sērsēja Viešņa.
sērstavnīca Viešņa.
viešiņa Viešņa.
Grāvupīte Viešupe, Ogres pieteka.
Vēžupe Viešupe, Ogres pieteka.
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte.
Tulderu ezers Viešūrs Vestienas pagastā.
Vēžu ezers Viešūrs, ezers Vestienas pagastā.
Viešurs Viešūrs, ezers Vestienas pagastā.
Kaķīša ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
Vesenberga ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
Vesenbergu ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
Viešu ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē.
aizmugure Vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties; patvērums.
liels Vieta (apaviem, biksēm, zeķēm) ap šo kājas daļu.
starppunkts Vieta (ar noteiktu funkciju) starp (kā) galapunktiem.
žaustave Vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai.
atdzistuve Vieta (arī telpa, kā) atdzesēšanai.
ceļgals Vieta (biksēs, garajās zeķēs) ap ceļiem.
viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostasvieta.
josta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus.
jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus.
peldinātava Vieta (dzīvnieku, parasti zirgu) peldināšanai.
ledapuža Vieta (ezerā, upē) zem ledus kārtas.
ūdenapuža Vieta (ezerā, upē) zem ūdens virsas.
ūdensapakša Vieta (ezerā, upē) zem ūdens virsas.
ūdensapuža Vieta (ezerā, upē) zem ūdens virsas.
tekoņa Vieta (grāvis), kur vienmēr plūst ūdens.
pagalvis Vieta (guļvietā), kur gulētājs novieto galvu.
piepriekša Vieta (kā) priekšā.
ievalka Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
ievalks Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra; arī puse.
mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā).
iekšiene Vieta (kur) dziļi iekšā, tuvu centram.
stāvvieta Vieta (parasti autoostā), kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī, izkāpšanai no tā.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
stūris Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
malkcirsnis Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai; malciena.
malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
žagaraine Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur skalda un glabā žagarus.
skaidiena Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
ieloks Vieta (parasti meža, upes) līkuma; lokveida izvietojums; ieloce (2).
ieloce Vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloks (2).
skrajums Vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam.
izkrautuve Vieta (parasti pie dzelzceļa), kur izkrauj (kokmateriālus vai citus materiālus) pārsūtīšanai; izkraušanas punkts.
sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
škāde Vieta (parasti sējums, ganības), kur var radīt mateiālu zaudējumu.
orākuls Vieta (parasti templis), kur notiek pareģošana.
žokļapuža Vieta (pazodē) zem žokļa kaula.
pagrieziens Vieta (piemēram, ceļam, upei), kur (tai) sākas cits virziens.
sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz; vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
spilvenapakša Vieta (piemēram, gultā, uz dīvāna), ko sedz spilvens.
caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē; telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
lāvapakša Vieta (pirtī) zem lāvas.
lāvapuža Vieta (pirtī) zem lāvas.
vilāknis Vieta (pļavā), kur zirgs vārtījies.
placis Vieta (sacensībās).
audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus vai augus).
perēklis Vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process.
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās (izrādes, braukšanas u. tml. laikā).
palāde Vieta (telpa) zem kādas lādes.
osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
peldvieta Vieta (ūdenstilpes malā), kas ir noderīga peldēm.
ceļš Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
tecis Vieta (upē, ezerā), kur strauji plūst ūdens un kas neaizsalst.
plesa Vieta (upē), kur ir padziļinājums.
plēsa Vieta (upē), kur ir padziļinājums.
mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
aizakācija Vieta aiz akācijas.
aizakacis Vieta aiz akača.
aizaka Vieta aiz akas.
aizausis Vieta aiz ausīm.
aizause Vieta aiz auss.
birzpakaļa Vieta aiz birzs.
būceņpakaļa Vieta aiz būceņa.
būdaspakaļa Vieta aiz būdas.
būdpakaļa Vieta aiz būdas.
aizcine Vieta aiz ciņa.
aizcinis Vieta aiz ciņa.
ciņpakaļa Vieta aiz ciņa.
dārzpakaļa Vieta aiz dārza; dārza aizmugurējā daļa.
aizdārze Vieta aiz dārza.
dārzapakaļa Vieta aiz dārza.
galdpakaļa Vieta aiz galda.
aizgulte Vieta aiz gultas.
gultaspakaļa Vieta aiz gultas.
aizjoste Vieta aiz jostas.
aizstraume Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums; straume upes līkumā.
aizkalna Vieta aiz kalna.
aizkalne Vieta aiz kalna.
kalnpakaļa Vieta aiz kalna.
kancelpakaļa Vieta aiz kanceles.
aizkāpa Vieta aiz kāpas.
aizkāpe Vieta aiz kāpas.
kaudzpakaļa Vieta aiz kaudzes.
kokpakaļa Vieta aiz koka (kokiem).
aizgore Vieta aiz krāsns, vieta starp sienu un krāsni vai arī krāsns mūrītis.
krāsnspakaļa Vieta aiz krāsns; aizkrāsne.
aizceple Vieta aiz krāsns.
aizceplis Vieta aiz krāsns.
aizgozne Vieta aiz krāsns.
krēslpakaļa Vieta aiz krēsla.
krogpakaļa Vieta aiz kroga; kroga sētas puse.
krūmpakaļa Vieta aiz krūmiem.
aizkūts Vieta aiz kūts.
aizsile Vieta aiz liela meža.
aizlūpe Vieta aiz lūpām.
mājpakaļa Vieta aiz mājas.
aizgrēda Vieta aiz malkas grēdas.
malkielpakaļa Vieta aiz malkas grēdas.
aizmežs Vieta aiz meža.
mizpakaļa Vieta aiz mizas.
atmugure Vieta aiz muguras.
nagpakaļa Vieta aiz naga.
oderpakaļa Vieta aiz oderes.
pagrabpakaļa Vieta aiz pagraba.
pirtspakaļa Vieta aiz pirts.
rijolpakaļa Vieta aiz plaukta.
vāgūžpakaļa Vieta aiz ratnīcas.
rijpakaļa Vieta aiz rijas.
aizsēklis Vieta aiz sekluma.
aizgurne Vieta aiz sietavām.
aizsile Vieta aiz siles.
silpakaļa Vieta aiz siles.
skappakaļa Vieta aiz skapja; skapjpakaļa.
skapjpakaļa Vieta aiz skapja.
smēdpakaļa Vieta aiz smēdes.
beņķpakaļa Vieta aiz sola.
staļļpakaļa Vieta aiz staļļa.
steļļpakaļa Vieta aiz stellēm.
steļļupakaļa Vieta aiz stellēm.
aizstraume Vieta aiz straumes, aiz upes.
aizpakšis Vieta aiz stūra.
aizstūris Vieta aiz stūra.
stūrpakaļa Vieta aiz stūra.
aiztilte Vieta aiz tilta.
aizūdens Vieta aiz ūdenskrātuves.
aizugune Vieta aiz uguns, aiz plīts.
aizvārte Vieta aiz vārtiem.
pārvārta Vieta aiz vārtiem.
pārvārti Vieta aiz vārtiem.
pavārte Vieta aiz vārtiem.
pavārti Vieta aiz vārtiem.
vārtpakaļa Vieta aiz vārtiem.
bodespakaļa Vieta aiz veikala.
bodpakaļa Vieta aiz veikala.
bodspakaļa Vieta aiz veikala.
aizzobe Vieta aiz zoba vai zobu starpā.
sētpakaļa Vieta aiz žoga.
guno Vieta aizmugurē.
pavards Vieta apdzīvojamā telpā, kur kurina uguni.
apeža Vieta apkārt ežai.
radzājs Vieta ar daudzām radzēm.
nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
laižņa Vieta ar nogāztiem kokiem.
laižņi Vieta ar nogāztiem kokiem.
apvelings Vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu.
stiebrājs Vieta ar stiebriem, niedrām.
slapjaine Vieta ar ūdeni saturošu augsnes virskārtu.
grebis Vieta ar ūdensaugiem Engures ezerā.
ķērksains Vieta ar vairākiem ūdenskritumiem.
aizzalains Vieta ar vēlāk izdīgušiem stiebriem, kas sazarojušies.
aizsēta Vieta ārpus sētas.
ārs Vieta ārpus telpām; āre.
ķērums Vieta audumā, kur audi nav pinušies ar šķēriem.
cinava Vieta audumā, kur pavedieni krustojas.
bagāžnieks Vieta automobilī bagāžas novietošanai vai ietaise bagāžas novietošanai un stiprināšanai automobiļa ārpusē.
baznīcaspriekša Vieta baznīcas priekšā.
plikatne Vieta bez sniega ziemā.
piegalde Vieta blakus galdam.
parove Vieta blakus maizes krāsnij, kur ēdienu vāra.
zaļums Vieta brīvā dabā, kur daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
būceņpriekša Vieta būceņa priekšā.
būdaspriekša Vieta būdas priekšā.
būdpriekša Vieta būdas priekšā.
tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
aizžodze Vieta cieši aiz žoga.
pasienis Vieta cieši pie sienas apakšmalas.
dārzagals Vieta dārza galā; dārza gals.
dārzgals Vieta dārza galā; dārza gals.
dārzamala Vieta dārza malā, dārza tuvumā; dārza mala.
dārzmala Vieta dārza malā, dārza tuvumā; dārza mala.
dārzpriekša Vieta dārza priekšā; dārza priekšējā daļa.
kontrolpunkts Vieta datora programmā, kurā pārbauda procesa izpildes pareizību.
karstvieta Vieta dokumentā, kurā atrodas iegultā hipersaite.
durpriekša Vieta durvju priekšā.
durvpriekša Vieta durvju priekšpusē.
žarbsts Vieta ēkas sienā, pa kuru uzrāpties (plaisas, zaraina vieta, puļķi).
komandrinda Vieta ekrānā, kur noteiktā secībā tiek ievadītas komandas.
ezergals Vieta ezera galā; ezera gala tuvākā apkārtne.
tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
gultasvieta Vieta gulēšanai, kurā ir gulta.
jādeklis Vieta jāšanai.
Kotels Vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām; Raudu mūris; Rietumu siena.
spaile Vieta jūrā, kur ieliktas 15-20 posmu ūdas.
acpriekša Vieta kāda tuvumā, redzeslokā.
kaklpakaļa Vieta kakla aizmugurē (aiz apkakles).
kalnpriekša Vieta kalna priekšā.
uzkalne Vieta kalna, paugura u. tml. augšdaļā; arī uzkalns.
pakalne Vieta kalna, paugura u. tml. lejasdaļā vai tās tuvākajā apkārtnē; kalna, paugura u. tml. nogāze.
kancelpriekša Vieta kanceles priekšā.
lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
gruvis Vieta krāsns priekšā.
krāspriekša Vieta krāsns priekšā.
pakraste Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
pakrasts Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
reids Vieta krasta vai ostas tuvumā, kur stāv noenkurojušies kuģi.
pakrauja Vieta kraujas pakājē.
krēslpriekša Vieta krēsla priekšā.
beigvieta Vieta kur kas beidzas, kas atrodas beigās.
cirksnis Vieta kur malku cērt, vai kas izcirsta.
mocītava Vieta kur moka (kur ilgstoši jāveic smagu darbu).
smeltava Vieta kur pasmelt.
smeltne Vieta kur pasmelt.
ķereklis Vieta kur saņemt (saķert).
vircājs Vieta kur uzkrājies daudz atkritumu un kūtsmēslu.
vērtuve Vieta kur ver.
vārpata Vieta labībā vai siena pļavā, kur vējš izveidojis savijumu.
vāliņģis Vieta labībā vai zālē, kur kāds dzīvnieks vai cilvēks gulējis.
serarūme Vieta labības žāvēšanai zem rijas griestiem, virs ārdiem.
vailums Vieta laivā, kur plankas viena virs otras krustojas.
pakrāce Vieta lejpus krāces.
mājapuža Vieta lejpus mājas piekalnē.
piešava Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
piešāve Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
piešavs Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
lečasgals Vieta mājdzīvnieku barības galda galā.
grēdiena Vieta malkas sakraušanai.
malcirksnis Vieta malkas zāģēšanai, skaldīšanai; malkcirsnis (parasti malkas šķūņa priekšā).
malkcirsma Vieta mežā malkas ciršanai.
lauzs Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis.
lauzenis Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras.
mežvidus Vieta meža vidū, vieta tālu, dziļi mežā.
aizlūzājs Vieta mežā, kur guļ daudz kritušu koku.
cirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
izcirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
odzīte Vieta mežā, kur ogu krūmi.
cīneklis Vieta mežā, līduma tuvumā, kur novieto saknes, zarus u. tml.
pirza Vieta mutē, kur izkritis zobs.
sākumvieta Vieta no kuras sāk, kas atrodas sākumā.
pakšmale Vieta pakša tuvumā.
nevieta Vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā.
durupriekša Vieta pie durvīm (ārpusē).
durvjupriekša Vieta pie durvīm (ārpusē).
piedures Vieta pie durvīm.
piedurve Vieta pie durvīm.
paviļa Vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties.
paviļi Vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties.
pavaļa Vieta pie ēkas, kur apsēsties.
pavale Vieta pie ēkas, kur apsēsties.
piekore Vieta pie jumta kores.
pakāje Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes; kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
kājgals Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
piekrāsns Vieta pie krāsns sāniem, mūrītis.
piekrāsne Vieta pie krāsns, mūrītis.
piekūts Vieta pie kūts; kūts paspārne.
siermalis Vieta pie mājas dienvidu sienas, kur parasti bērni spēlējas.
palases Vieta pie mājas, kur pil ūdens no jumta.
piemāja Vieta pie mājas.
piemala Vieta pie malas.
piemale Vieta pie malas.
piekalne Vieta pie reljefa veidojuma (parasti kalna, paugura) nogāzes vai (tā) nogāzes lejasdaļā.
galvgalis Vieta pie šī (guļvietas) gala, daļas.
galvgals Vieta pie šī (guļvietas) gala, daļas.
kājgalis Vieta pie šīs (guļasvietas) daļas, gala.
pievārte Vieta pie vārtiem.
rijolpriekša Vieta plaukta priekšā.
kāpine Vieta pļavā, kur sniegs vispirms izkūst.
frontistērijs Vieta prātelēšanai: auditorija, frontistu skola.
zarojumpunkts Vieta programmā (adrese vai komandas iezīme), kur notiek programmas zarošanās.
dūka Vieta purvā bez stabila pamata.
puragals Vieta purva galā; purva gals.
purvagals Vieta purva galā; purva gals.
piepurve Vieta purva tuvumā, purva piemale.
lingrūņas Vieta purvainā pļavā, kur virsū uzejot līgojas.
vāgūžpriekša Vieta ratnīcas priekšā.
pasars Vieta rijā zem iesērtās labības.
dona Vieta rijas krāsns sānos, kur ierīkots mūrītis.
rijpriekša Vieta rijas priekšā.
palmats Vieta rudzu tīrmā, kura nav apsēta vai arī izpuvusi.
malcuksnis Vieta sētsvidū, kur novieto malku un žagarus.
pasile Vieta sila malā, mežmala.
teatrons Vieta skatītājiem sengrieķu teātrī, kas puslokā ieskāva orhestru - apaļu laukumu, uz kura notika izrāde.
krāšņa Vieta skurstenī gaļas žāvēšanai.
kraška Vieta skurstenī, kur senāk žāvēja šķiņķi un desas.
krāška Vieta skurstenī, kur senāk žāvēja šķiņķi un desas.
smēdpriekša Vieta smēdes priekšā.
beņķpriekša Vieta sola priekšā.
mistene Vieta stallī, kur vistas dēj olas vai pīles perē.
staļļpriekša Vieta staļļa priekšā.
gurnstarpe Vieta stap gurniem.
līknīte Vieta starp 2 uzkalniņiem; ieleja.
aizause Vieta starp ārējo un iekšējo krāsmuti, krāsns priekšdaļas sānos.
grīzeknis Vieta starp atvaru un straumi, kur ūdens griežas un mutuļo.
bendeļstarpa Vieta starp diviem spāru saistkokiem.
čegaunis Vieta starp govs ragiem.
jākle Vieta starp gūžām.
aizkakle Vieta starp kreklu un kaklu.
krūtaša Vieta starp sievietes krūtīm, kurā sabirst ēdiena paliekas, esot pusatsegtām krūtīm.
aizodere Vieta starp virsdrēbi un oderi.
apāra Vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle.
elings Vieta ūdens tuvumā, kur būvē, remontē vai novieto peldlīdzekļus.
pakulde Vieta uguns kuršanai zem virtuvē iemūrēta katla ūdens vai govju ēdiena vārīšanai.
griezenis Vieta upē ar pretstraumēm.
ampis Vieta upē, kas ir platāka un dziļāka nekā tās normālā gultne (sevišķi līkumos).
uzkude Vieta upē, kur zivis nārsto; kude.
uzkuds Vieta upē, kur zivis nārsto; kude.
kude Vieta upē, kur zivis nārsto.
plaiskums Vieta uz galvas bez matiem.
azote Vieta uz krūtīm zem drēbēm.
ietēni Vieta uz kurieni iet, piemēram kā atbilde uz jautājumu "Kur iesi?" - "Iešu uz ietēniem".
abuliņaugša Vieta uz telpā (šķūnī) sakrauta āboliņa.
aizakmens Vieta vai priekšmets, arī dzīva būtne, kas atrodas aiz akmens.
bodespriekša Vieta veikala priekšā.
bodpriekša Vieta veikala priekšā.
bodspriekša Vieta veikala priekšā.
mugurvirsa Vieta virs (dzīvnieka) muguras.
kāšvieta Vieta virs atklātā pavarda, zem katla āķa.
kurvis Vieta virs piedarba (ko parasti izmanto salmu sakraušanai).
bendeļaugša Vieta virs spāru saistkokiem.
vaiggals Vieta virs vaigu kauliem.
pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
ābeļapakša Vieta zem ābelēm.
ābeļapuža Vieta zem ābelēm.
ādapuža Vieta zem ādas pārsega.
akmeņapakša Vieta zem akmens.
korpačapuža Vieta zem atzveltnes ragavām.
paauss Vieta zem auss ļipiņas.
baļķapuža Vieta zem baļķa.
bērzapuža Vieta zem bērza (bērziem).
blūzpakaļa Vieta zem blūzes mugurdaļas; blūzes mugurdaļa.
blūzapuža Vieta zem blūzes; blūzes apakšējā daļa.
bumberapuža Vieta zem bumbieres.
paceple Vieta zem cepļa.
pacepure Vieta zem cepures.
dēļapuža Vieta zem dēļiem.
egļapuža Vieta zem eglēm.
paegle Vieta zem egles.
grīdapuža Vieta zem grīdas; pagrīde.
gubapuža Vieta zem gubas.
pagalvis Vieta zem gulētāja galvas.
rokapuža Vieta zem izplestām rokām.
jakapuža Vieta zem jakas; jakas apakšējā daļa.
jakpakaļa Vieta zem jakas.
paspāre Vieta zem jumta spāres, pajumte.
apuža Vieta zem kā, kam apakšā; apakšējā daļa.
kājapakša Vieta zem kājām, arī tavu pie kājām.
kājapuža Vieta zem kājām; vieta kur liek kāju.
krūpinis Vieta zem kakla līdz krūtīm (cilvēkam, dzīvniekam).
kamanapuža Vieta zem kamanām; kamanu apakša.
pakraute Vieta zem kāpnēm u. tml. mantu nolikšanai.
trepapuža Vieta zem kāpnēm.
papode Vieta zem katla, kur kurina uguni.
paklēte Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
paklēts Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
paklinte Vieta zem klints; vieta pie klints pakājes.
zarapuža Vieta zem koka zariem.
kokapuža Vieta zem koka.
pasiekste Vieta zem koku saknēm upē, vēža ala; vieta zem siekstas.
pasiekstene Vieta zem koku saknēm upē, vēža ala.
krēslapuža Vieta zem krēsla.
pakrēsle Vieta zem krēsla.
pakrūme Vieta zem krūma vai krūmiem.
krūmapuža Vieta zem krūma, krūmiem.
kumodapuža Vieta zem kumodes.
lādapuža Vieta zem lādes; lādes apakšējā daļa.
palaipe Vieta zem laipas.
tuktapakša Vieta zem laivas brangām.
laivapuža Vieta zem laivas; laivas apakšējā daļa.
palakte Vieta zem laktas 2(1).
laktapuža Vieta zem laktas.
palape Vieta zem lapām.
legzdapuža Vieta zem lazdām.
lezdapuža Vieta zem lazdām.
palagzde Vieta zem lazdas; lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa.
palazde Vieta zem lazdas; lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa.
palecekle Vieta zem lecekts.
lēsapuža Vieta zem lēsas (1).
lečapuža Vieta zem mājlopu barības galda silēm.
lečkapuža Vieta zem mājlopu barības galda silēm.
malkielapuža Vieta zem malkas grēdas.
manteļapuža Vieta zem mēteļa; mēteļa apakšējā daļa.
menteļapuža Vieta zem mēteļa; mēteļa apakšējā daļa.
ienadze Vieta zem naga (govij).
vēdzuknītis Vieta zem naga aitai.
dzīvums Vieta zem naga.
nārapuža Vieta zem nārām.
tirpapuža Vieta zem nelielas, garenas gubas.
ozolapakša Vieta zem ozola.
ozolapuža Vieta zem ozola.
piespāre Vieta zem platas jumta pārkares.
rijolapuža Vieta zem plaukta sastatnēm.
plauktapuža Vieta zem plaukta.
plītsapakša Vieta zem plīts, ko izmantoja iekuru glabāšanai, dazkārt arī (kā) žāvēšanai.
šircapuža Vieta zem priekšauta.
šotelapuža Vieta zem priekšauta.
apakša Vieta zem priekšmeta, no kuras sākas kustības virziens.
regavapuža Vieta zem ragavām.
paraģe Vieta zem ragulopa ragiem.
vāģapuža Vieta zem ratiem; ratu apakšējā daļa.
ratapuža Vieta zem riteņa.
pasakne Vieta zem saknēm.
deķapuža Vieta zem segas; segas apakša.
pasēta Vieta zem sētas.
siengubapuža Vieta zem siena gubas.
sienkaudzapuža Vieta zem siena kaudzes; no zariem, meijām veidots siena kaudzes pamats.
bruņčapuža Vieta zem sieviešu svārkiem.
pasile Vieta zem siles.
silapuža Vieta zem siles.
skapapuža Vieta zem skapja; skapjapuža.
paskape Vieta zem skapja.
skapjapakša Vieta zem skapja.
skapjapuža Vieta zem skapja.
sniegapuža Vieta zem sniega.
beņķapakša Vieta zem sola.
beņķapuža Vieta zem sola.
pabeņķis Vieta zem sola.
spārnapuža Vieta zem spārna.
paspilvene Vieta zem spilvena.
pastedele Vieta zem stedeles.
pastakle Vieta zem stellēm.
pastelle Vieta zem stellēm.
steļļapuža Vieta zem stellēm.
šķūņapuža Vieta zem šķūņa.
pašūple Vieta zem šūpuļa.
tiltapuža Vieta zem tilta; patilte.
patilte Vieta zem tilta.
atbods Vieta zem ūdens.
paūdens Vieta zem ūdens.
paceplis Vieta zem vai pie cepļa.
vārtapuža Vieta zem vārtiem; pavārte.
viņpasaule Vieta zem zemes virsas, kur mīt mirušie.
māmulītis Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli; avotiņš.
avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
Hoverūda Vieta Zviedrijā, Dālslandē, kur atrodas akvedukts, kas Dālslandes kanālu 32,5 m garumā pārvada pār Uperūdas upi.
žautuve Vieta žaušanai.
ganībasmala Vieta, apkārtne ganību malā.
mugurpuse Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
mugura Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā; labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
mūsupuse Vieta, apvidus, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs.
pekle Vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas; grūts, arī briesmīgs stāvoklis.
sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
dedzinātava Vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst (piemēram, spirtu, darvu).
tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
palodze Vieta, arī sienas daļa zem loga.
klētspakaļa Vieta, arī tuvākā apkārtne aiz klēts.
pirtspriekša Vieta, arī tuvākā apkārtne pirts priekšā.
telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
starpa Vieta, atstarpe (starp divām ķermeņa daļām).
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
komplektētava Vieta, cehs, kur (ko) komplektē (1).
vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
paribe Vieta, dobums zem ribām ("regio hypochondriaca").
centrs Vieta, iestāde, organizācija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
aizurālu Vieta, izcelsme aiz Urālu kalniem.
ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka vai dzīvnieka) ribām.
skeitparks Vieta, kas aprīkota ar speciālām konstrukcijām, kur iespējams izpildīt dažādus skeitborda un skrituļslidošanas vingrinājumus.
pa vidu Vietā, kas atrodas (kā) starpā.
mala Vieta, kas atrodas (kādas rindas) sākumā vai beigās; vieta, kas atrodas (kādas kopas) ārpusē, parasti samērā tuvu pie (tās) robežām.
aizmugure Vieta, kas atrodas aiz priekšmeta; priekšmeta mugurpuse.
ārpuse Vieta, kas atrodas ārpus kā.
aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
perifērija Vieta, kas atrodas kāda nozīmīga ģeogrāfiska centra apkaimē un veido tā nomali.
augstums Vieta, kas atrodas ļoti augstu.
notāle Vieta, kas atrodas notālēm.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā; vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
mugurpuse Vieta, kas atrodas pie šādas priekšmeta puses, daļas.
turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
starptece Vieta, kas atrodas starp divām tecēm.
starpupe Vieta, kas atrodas starp divām upēm.
pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
pasaulis Vieta, kas atrodas tālu no kāda dzīvesvietas.
iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
zemdegune Vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas.
pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; arī velnu mājoklis.
leja Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
zemums Vieta, kas atrodas zemāk par citu vietu.
apakša Vieta, kas atrodas zemāk; leja.
raketodroms Vieta, kas iekārtota raķešu (2) palaišanai.
veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
noietuve Vieta, kas ierīkota noiešanai (no kā).
patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
paaugstinājums Vieta, kas ir augstāka par pārējo apkārtni.
motodroms Vieta, kas ir īpaši ierīkota motosporta sacensībām.
sēdvieta Vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums.
līgoņa Vieta, kas līgojas, grīļojas.
autostāvvieta Vieta, kas paredzēta automobiļu novietošanai; celtne automobiļu novietošanai.
izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
uzeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
gals Vietā, kas piekļaujas (telpas, teritorijas, arī priekšmeta) nobeigumam.
kracis Vieta, kas rada skaļu troksni ūdens plūsmā.
varduklis Vieta, kas sniega izgulēta, kur neaug āboliņš un labība.
vardūksnis Vieta, kas sniega izgulēta, kur neaug āboliņš un labība.
pilene Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
kontrolpunkts Vieta, ko nosaka ar sauszemes, elektroniskiem vai astronomiskiem datiem.
čūškājs Vieta, ku ir daudz čūsku.
dzimtene Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
postenis Vieta, kur (kādam) jāveic attiecīgais darbs, jāpilda attiecīgais uzdevums, pienākums.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
dārzs Vieta, kur (kas, parasti savvaļas koki) aug vairumā.
dzimtene Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
krātuve Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
slēptuve Vieta, kur (ko) slēpj.
smeltuve Vieta, kur (ko) smeļ.
izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē).
aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
kapenes Vieta, kur apbedīti mirušie; arī kaps.
piemiteklis Vieta, kur apmesties; mītnes vieta.
podstāša Vieta, kur aprakta manta (naudas pods).
piestāve Vieta, kur apstāties, uzturēties.
laundžs Vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika.
rijasvieta Vieta, kur atradusies rija.
atradne Vieta, kur atrodas (derīgi izrakteņi vai citas zemes bagātības); šādā vietā atrodamais (derīgu izrakteņu vai citu zemes bagātību) krājums.
kapsēta Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
būvvieta Vieta, kur atrodas būvobjekts.
pilsvieta Vieta, kur atrodas pils.
apeinīks Vieta, kur aug apiņi.
apinājs Vieta, kur aug apiņi.
apīnājs Vieta, kur aug apiņi.
aviekstājs Vieta, kur aug avenāji.
brūklājs Vieta, kur aug brūklenāji.
dzelzava Vieta, kur aug daudz dzelszāles.
kadiķiene Vieta, kur aug daudz kadiķu.
nātriena Vieta, kur aug daudz nātru.
grīslaine Vieta, kur aug grīslis; grīslājs.
raiblaits Vieta, kur aug jāņuzāles.
kolmājs Vieta, kur aug kalmes.
kaziens Vieta, kur aug kazenāji.
ošiens Vieta, kur aug oši; ošu tīraudze.
vāverenāji Vieta, kur aug purva vaivariņi.
briksnājs Vieta, kur aug sīks, biezs krūmājs.
vāvarājs Vieta, kur aug vaivariņi.
zālnīca Vieta, kur aug zāle.
augtuve Vieta, kur augs izaudzis.
zvirgzdaine Vieta, kur augsnes virskārtā ir daudz sīku akmentiņu, grants.
blieķis Vieta, kur balina audeklu un veļu.
čegums Vieta, kur beidzas kakls (spranda) un sākas mugurkauls.
oksta Vieta, kur bitēm nolaisties.
ušņojs Vieta, kur blīvi aug usnes.
pretkalne Vieta, kur ceļš iet kalnā.
ceļgals Vieta, kur ceļš sazarojas un iegriežas (piemēram, kādā saimniecībā) vai nogriežas (uz kādu citu ceļu); ceļa gals.
pārkāpe Vieta, kur ceļš šķērso kalnu grēdu.
cumpurnis Vieta, kur cepšanas laikā ir saskārušies divi maizes klaipi.
cirptuve Vieta, kur cērp aitas.
biezoknis Vieta, kur cieši, blīvi aug augi (parasti krūmi, koki); blīvs (parasti krūmu, koku) kopums.
kūlava Vieta, kur daudz kūlas.
čamburis Vieta, kur dažādas lietas ir nekārtīgi samestas.
kurēklis Vieta, kur deg uguns.
dzirdinātava Vieta, kur dzirda dzīvniekus; ierīce dzīvnieku dzirdināšanai.
varduklis Vieta, kur dzīvo daudz vardes.
vardūklis Vieta, kur dzīvo daudz vardes.
vardūksnis Vieta, kur dzīvo daudz vardes.
nirāji Vieta, kur dzīvo nirēji ūdensputni.
kase Vieta, kur glabājas nauda (piemēram, skapis, atvilktne).
grāvgals Vieta, kur grāvis ietek (parasti) ezerā.
ūdensrijējs Vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts.
dīdītava Vieta, kur iedīda, dresē.
lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
bedre Vieta, kur iegūst mālu vai granti; karjers.
obsekvencija Vieta, kur iesloga nepaklausīgos mūkus.
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
kāpustaite Vieta, kur ir auguši kāposti.
aukstums Vieta, kur ir auksts.
džungļi Vieta, kur ir biezs krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
cirtums Vieta, kur ir cirsts; iezīmējums, kas veidots cērtot.
bedriens Vieta, kur ir daudz bedru, kur ir virkne bedru.
tārpaine Vieta, kur ir daudz čūsku.
dubļbānis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
dubļblāķis Vieta, kur ir daudz dubļu; lieli dubļi.
klintājs Vieta, kur ir daudz klinšu; klinšaina augstiene.
akminājs Vieta, kur ir daudz lielu akmeņu.
skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
olājs Vieta, kur ir daudz oļu; oļājs.
oļājs Vieta, kur ir daudz oļu.
ziediena Vieta, kur ir daudz ziedu.
dzēraukstis Vieta, kur ir dzerokļi.
cietums Vieta, kur ir grūti dzīves apstākļi; nebrīve.
cietums Vieta, kur ir ierobežota kustības brīvība; apstākļi, kas ierobežo darbības brīvību.
pāreja Vieta, kur ir iespējams samērā viegli šķērsot kalnu grēdu; arī pārkāpe.
karstums Vieta, kur ir karsts.
perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi; vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, māls; mālaina augsne.
līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
brikšņi Vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
sālszeme Vieta, kur ir sāļa augsne.
trūdājs Vieta, kur ir trūdainā augsne; trūdainā augsne.
vēsums Vieta, kur ir vēss.
azīls Vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.).
cirtne Vieta, kur izcērt iežus, iegūst derīgos izrakteņus.
audziene Vieta, kur jāiestāda jaunmežs.
galamērķis Vieta, kur jānokļūst; objekts, kas jāsasniedz.
dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
vakarienis Vieta, kur kaimiņu jaunieši pulcējas vakaros, lai spēlētu un dejotu.
šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
pavēnis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), paēna (1), pakrēslis (1).
pakrēslis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), paēna (1), pavēnis (1).
paēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1).
ēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem.
kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai.
sakrautne Vieta, kur kaut kas ir sakrauts; kaudze, grēda; krātuve.
darītava Vieta, kur kaut kas tiek darīts.
nogāztava Vieta, kur kaut kas tiek izmests, izgāztuve.
uzglabātuve Vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts.
ņika Vieta, kur kaut ko slēpj.
glabājamais Vieta, kur kaut ko var glabāt.
brāks Vieta, kur ko šķiro (vai pērk); šķirotava; tirgus.
žāklums Vieta, kur koka galotne sadalās divās daļās.
kvadrīvijs Vieta, kur krusojas četri ceļi; krustceļš.
kuļamvieta Vieta, kur kuļ.
klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
piestāve Vieta, kur lopi tika savākti vienkopus pirms izdzīšanās ganībās.
noturis Vieta, kur lopus notur (uz ganībām dzenot).
noturs Vieta, kur lopus notur (uz ganībām dzenot).
ķutūzis Vieta, kur maiznieks mīca mīklu.
čuslājs Vieta, kur mājo čūskas.
cirsnis Vieta, kur malku cērt.
izdegas Vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums.
elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; velnu mājoklis; pekle.
bezceļš Vieta, kur nav ceļa.
gruzne Vieta, kur nekas neaug.
izdega Vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi.
riteņkrogs Vieta, kur no spekulanta var iegādāties degvīnu (parasti piegādātu ar velosipēdu).
arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
skatuve Vieta, kur notiek izrāde, uzstāšanās; izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
mītuve Vieta, kur notiek maiņas.
baza Vieta, kur notiesātie uzdzīvo.
mēslaine Vieta, kur novieto atkritumus; arī izgāztuve.
peleda Vieta, kur novieto mājlopu ēdamo.
kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
oglājs Vieta, kur novietot ogles.
pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
pakārtne Vieta, kur pakārt mājas atslēgas.
Bodhgaja Vieta, kur pār Budu nāca apskaidrība.
sušņaks Vieta, kur pārdod narkotikas.
glema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
gluma Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
gleme Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas.
gļema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas.
kolumbārijs Vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem.
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4).
ķimenes Vieta, kur peldlīdzekļa sāni (borti) pāriet dibendaļā.
dētuvis Vieta, kur putns, parasti vista, dēj olas.
krustāre Vieta, kur robežojas vairāku zemnieku saimniecību lauki.
tasa Vieta, kur robs nošķeltas skaidas vietā.
krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas.
izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
oglaine Vieta, kur sakrīt ogles no degoša skala.
čakaūzis Vieta, kur samet visu, kas nav vairs vajadzīgs; mēslu bedre.
dundava Vieta, kur saplūst mēslojums, virca; peļķe.
stūris Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā; arī kakts (1).
kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
žebieksne Vieta, kur sasmalcina krūmājus un glabā žagarus.
šķimbaks Vieta, kur satek netīri, smirdoši ūdeņi.
krautuve Vieta, kur saved un krauj kokmateriālus tālākai transportēšanai vai apstrādei.
krāsnsmata Vieta, kur senāk uzturējās mājas ļaudis (kalpotāji).
skaldītava Vieta, kur skalda.
ciesājs Vieta, kur slikti aug zāle.
ciesnējs Vieta, kur slikti aug zāle.
ciess Vieta, kur slikti aug zāle.
spogatne Vieta, kur spokojas.
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, formē vilcienu sastāvus.
drūga Vieta, kur upes straume ieplūst jūrā (vai ezerā).
zārdiens Vieta, kur uz zārdiem žāvē pupas.
petušarņa Vieta, kur uzturas cieņu pazaudējušie notiesātie, kas izmantoti kā pasīvie pederasti.
kimarka Vieta, kur uzturas noziedznieki.
pazvaļa Vieta, kur var atgulties.
dzertuve Vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus; arī krogs.
nostāšana Vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties.
pārbraucienis Vieta, kur var pārbraukt.
peldāmvieta Vieta, kur var peldēties; peldvieta, peldētava.
meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
iegoznis Vieta, kur var sildīties saulē.
darbavieta Vieta, kur veic darbu; darba vieta.
malcene Vieta, kur zāģē un cērt malku.
malciens Vieta, kur zāģē un skalda malku.
zaļiena Vieta, kur zaļa zāle.
līvienis Vieta, kur zeme līgojas.
čarpājs Vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti.
čarpe Vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti.
griezenis Vieta, kur zirgi, ejot riņķī min mālus.
vālaks Vieta, kur zirgs labības laukā vāļājies.
vālaklis Vieta, kur zirgs vāļājies.
vileklis Vieta, kur zirgs vāļājies.
vilekls Vieta, kur zirgs vāļājies.
valksna Vieta, kur zivis ķerot bradini izvelk krastā.
pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
tejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šejiene.
šejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu.
bons Vieta, kurā daudz cilvēku.
pāreja Vieta, kurā dzīvnieki parasti šķerso ceļu, stigu, pļavu u. c.
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar ūdens transportlīdzekli (laivu, prāmi).
perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
bordelis Vieta, kurā nav kārtības.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejasgala krautuve, lejas krautuve.
ieeja Vieta, kura paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
ieliekamais Vieta, kurā paredzēts kaut ko ievietot.
sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti, arī priekšmeta divas daļas.
ūdensguve Vieta, kurā tiek iegūts ūdens.
baza Vieta, kurā uzturas kriminālgrupa.
stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzņemšanu, uzmērīšanu.
upurvieta Vieta, kurā veic upurēšanas darbības.
pālums Vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
plāne Vieta, laukums; neliels zemes gabals.
lāpsa Vieta, laukums.
stēde Vieta, laukums.
stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības nozarē u. tml.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta.
pajumts Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta.
apsargpostenis Vieta, no kuras (ko) apsargā.
postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā.
gaisma Vieta, no kuras izplatās apgaismojums; apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
vērotava Vieta, no kuras kaut ko apskata, vēro; lūkotava.
lūkotava Vieta, no kuras kaut ko apskata.
redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa; noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
iemeti Vieta, no kurienes sākas šķēlums svārku mugurpusē.
iemati Vieta, no kurienes sākas šķēre uz svārku muguras.
loko- Vietā, no vietas.
mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ceļš Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
iebrauktuve Vieta, pa kuru iebrauc (kur iekšā).
izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
gabanceļš Vieta, pa kuru siena kaudzas nestas.
rozārijs Vieta, platība, kur audzē rozes; rožu dārzs.
miglājs Vieta, platība, kur ir migla (1); arī migla (1).
miglājs Vieta, platība, kur ir migla (2); arī migla (2).
atspertene Vieta, pret kuru atsperties ar kājām.
zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
baptistērijs Vieta, speciāla telpa, ūdens baseins kristīšanai agrās kristietības celtnēs; kad 9. gs ieviesa kristāmo bļodu, to celtniecība pamazām izbeidzās.
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
rierpakaļa Vieta, sprauga starp krāsni (kur atrodas dūmu ejas) un celtnes mūra sienu.
aizdure Vieta, telpa aiz durvīm.
aizdurve Vieta, telpa aiz durvīm.
aizskape Vieta, telpa aiz skapja.
starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
klētsapuža Vieta, telpa starp klēts grīdu un zemes pamatu; klētsapakša; paklēte.
klētsapukša Vieta, telpa starp klēts grīdu un zemes pamatu.
padurve Vieta, telpa zem durvīm.
padzirne Vieta, telpa zem dzirnām.
pagalde Vieta, telpa zem galda.
pagulte Vieta, telpa zem gultas.
palāva Vieta, telpa zem guļamās lāvas.
palāve Vieta, telpa zem guļamās lāvas.
paspārnis Vieta, telpa zem jumta pārkares; paspārne.
paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
pakrāsne Vietā, telpa zem krāsns.
pakrāsns Vietā, telpa zem krāsns.
palāvene Vieta, telpa zem lāvas.
palāviene Vieta, telpa zem lāvas.
palāva Vieta, telpa zem pirts lāvas.
palāve Vieta, telpa zem pirts lāvas.
palāvis Vieta, telpa zem pirts lāvas.
zemuška Vieta, telpa zem priekšmeta.
paslieksne Vieta, telpa zem sliekšņa.
paslieksnis Vieta, telpa zem sliekšņa.
pabeņķe Vieta, telpa zem sola.
pasole Vieta, telpa zem sola.
verandapuža Vieta, telpa zem verandas.
asinātava Vieta, telpa, darbnīca (kā) asināšanai.
krātuve Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu; vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa; pazeme (1).
pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
nosalikšana Vieta, telpa, kas ir paredzēta kā novietošanai.
šķirotava Vieta, telpa, kur (ko) šķiro.
mantnīca Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
rūdītava Vieta, telpa, kur rūda (2).
sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
paslēptuve Vieta, telpa, kur slēpjas vai slēpj (ko).
apakšstacija Vieta, telpa, kur uzstādīta šāda iekārta.
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā); stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
viltotava Vieta, telpa, nelegāla darbnīca, kur tiek izgatavoti viltojumi.
pieosta Vieta, teritorija ostas tuvumā.
pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta.
zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
poligons Vieta, teritorija, kas iekārtota tehnisko līdzekļu izmēģināšanai, karaspēka apmācīšanai.
pazeminājums Vieta, teritorija, kas ir zemāka par apkārtni.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
puse Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.
šīpuse Vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
kūtspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz kūts (parasti netīra, nekārtīga).
mājaspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz mājas.
staļļapakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz staļļa.
pagrabpriekša Vieta, tuvākā apkārtne pagraba priekšā.
kūtssāni Vieta, tuvākā apkārtne pie kūts sāniem.
staļļapriekša Vieta, tuvākā apkārtne staļļa priekšā.
krāte Vieta, tvertne.
guļasvieta Vieta, uz kuras guļ; mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
novads Vieta, uz kuru aizveda izprecēto meitu.
meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku.
istabasgals Vieta, vai telpa mājas galā.
pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
āriene Vieta, vidē ārpus kā norobežota, izolēta.
savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vielā, vidē.
šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
anstelle Vieta; iekārta; celtne.
anštelle Vieta; iekārta; celtne.
v. Vieta; vietā.
locus Vieta.
spot Vieta.
štelle Vieta.
viete Vieta.
Fehteln Vietalva.
Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
kaivēnieši Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Kaivēni" iedzīvotāji.
vietalvieši Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Vietalva" iedzīvotāji.
Vetalvskaja Vietalvas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
nokodaļāt Vietām iekost.
aplauzām Vietām ielūzdams.
uzsvītrot Vietām izgaismot.
pakūlains Vietām klāts ar kūlu.
rakelēties Vietām nedaudz rakt, pielīdzināt, atkal rakt, apstrādāt zemes virskārtu.
atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt.
atskust Vietām noskūt.
uzlūzāt Vietām salūzt, atlūzt.
uzlūzt Vietām salūzt, atlūzt.
pāršmaugains Vietām smalks, vietām rupjš (par dziju).
vietvietām Vietām, arī vairākās vietās.
vietvietumis Vietām, arī vairākās vietās.
dažur Vietām, dažuviet; dažviet.
apgabalaini Vietām, dažviet, šur tur, joslām.
apgabalis Vietām, dažviet.
pievizuļot Vietām, īslaicīgi vizuļot.
gabaliem Vietām, šur tur.
piešūstīt Vietām, šur un tur piešūt.
vietim Vietām, vietumis.
vietims Vietām, vietumis.
vietum Vietām, vietumis.
pārvidiem Vietām.
vietāms Vietām.
vietumis Vietām.
vietums Vietām.
grebji Vietas ar ūdensaugiem Engures ezerā.
vietraugs Vietas izraudzīšana, aplūkošana (pirms apmešanās kur), apstākļu izlūkošana (pirms kā uzsākšanas kādā vietā).
plackarte Vietas karte (vilcienā).
plammas Vietas krāsotās dzijās, kur vājāka krāsa.
illatīvs Vietas locījums, kas norāda uz iekšupvirzienu.
vietmaiņa Vietas maiņa.
referencsistēma Vietas piesaistes un mērķnorādes sistēma militārajiem koordinātu tīkliem.
antilegomena Vietas Svētajos Rakstos, par kurām šaubās, vai attiecīgs apustulis patiesi ir to autors.
admiralitāte Vietas un ietaises, kur senāk būvēja un remontēja karakuģus.
daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
točkas Vietas, kur tirgo nelegālo alkoholu.
išēmija Vietēja anēmija arteriālo asiņu pieplūduma kavējuma dēļ (spazma, trombs, embols, kompresija no blakus esoša audzēja).
krioanestēzija Vietēja anestēzija aukstuma ietekmē, radot attiecīgajā ķermeņa daļā temperatūru, kas tuva sasalšanas temperatūrai.
lumbālanestēzija Vietējā anestēzija ķermeņa lejasdaļā, piem., dzemdību gadījumā.
trombostāze Vietēja asinsrites stāze, kas izraisa trombozi.
vietvara Vietējā pašvaldība.
topestēzija Vietēja taustes sajūta.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
mezoklimats Vietējais klimats - nelielas teritorijas klimats; parasti ar to saprot klimata apstākļus, kas raksturīgi noteiktai ģeogrāfiskai ainavai.
normāllaiks Vietējais laiks, kas notekts katrā valstī vai tā daļā un parasti atšķiras par veselu stundu dažādās laika joslās.
kompradors Vietējais tirgotājs Austrumu koloniālajās un ekonomiski atpalikušajās valstīs, kas ir starpnieks starp ārvalstu firmām un vietējo tirgu.
vietinieks Vietējais, iezemietis.
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā.
maliks Vietējās izcelsmes valdošs feodālis Aizkaukāzā 13.-18. gs.
pančājata Vietējās izpildvaras institūcija Nepālā.
LEDA Vietējās nodarbinātības attīstības rīcības programma ("local employment development action programme").
Balkanu kalnu parks Vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts, dabas parks, izveidots 2002.gadā, atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā
lēne Vietējās pārvaldes administratīvā vienība Zviedrijā.
landrāts Vietējās pārvaldes rajona institūcijas vadītājs (Vācijā).
detālplānojums Vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā pašvaldības lēmumā noteiktai teritorijai.
municipalitāte Vietējās pašvaldības institūcija; celtne, kur atrodas šī pašvaldības institūcija; teritorija, kuru pārzina viena pašvaldība.
patents Vietējās pašvaldības izsniegta atļauja veikt individuālu saimniecisku darbu.
gmina Vietējās pašvaldības un administratīvi teritoriālā vienība Polijā.
mērs Vietējās pašvaldības vadītājs.
topalģija Vietējas sāpes; sāpīgs punkts vai vieta histērijas vai neirastēnijas gadījumā.
svīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.
pasvīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienības - svītas - sīkāks iedalījums.
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā.
Bebrine Vietējo iedzīvotāju lietots apdzīvotās vietas "Bebrene" nosaukuma variants.
mioišēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī.
mioishēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī.
topodizestēzija Vietējs jutības traucējums.
kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
topisks Vietējs.
vietējais Vietējs.
vietīgs Vietējs.
vietot Vietēt 2.
vietnīca Vietniece.
vikarijs Vietnieks, vietas izpildītājs, it sevišķi garīdznieka vietnieks.
vietinieks Vietnieks.
pronomens Vietniekvārds.
pronoms Vietniekvārds.
vietraudži Vietraudzis.
sent- Vietu vārda priekšā, svētais.
port- Vietu vārdos nozīmē: osta.
nov- Vietu vārdos: jaun-.
puerto Vietu vārdos: osta.
cis- Vietu vārdu priekšā nozīmē - šaipus.
pleicība Vietumējs apmatojuma trūkums.
iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
slapnains Vietumis mitrs.
traipekļains Vietumis netīrs; tāds, kam ir traipi.
pārvārstīt Vietumis, arī ne visai rūpīgi ievērt (auklu, diegu u. tml.).
pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
pieķērstīt Vietumis, ne visai rūpīgi piešūt.
bakstēt Vietumis, šur tur stādīt.
bakstīt Vietumis, šur tur stādīt.
retuviet Vietumis; arī retumis.
retumis Vietumis.
detoponimizācija Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
detoponimizēšanās Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
oikonīms Vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu.
oikodomonīms Vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā).
nei- Vietvārdos jaun-.
ņū- Vietvārdos jaun-.
selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness.
jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms.
potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci.
endonīms Vietvārds, kas ir kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstībai identisks atveidojums citā valodā.
eksonīms Vietvārds, kas ir no ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstības atšķirīgs veidojums citā valodā.
litonīms Vietvārds, kas nosauc ar klinti, akmeni saistītu ģeogrāfisko objektu.
dromonīms Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas).
astrotoponīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu uz kāda debess ķermeņa.
terronīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku sauszemes objektu.
hodonīms Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus).
makrotoponīms Vietvārds, kas nosauc lielu, plaši pazīstamu ģeogrāfisko objektu.
drimonīms Vietvārds, kas nosauc mežu vai meža daļu.
agoronīms Vietvārds, kas nosauc pilsētas laukumu vai tirgu.
pilsētvārds Vietvārds, kas nosauc pilsētu.
helonīms Vietvārds, kas nosauc purvu.
hidronīms Vietvārds, kas nosauc ūdenstilpni vai ūdensteci.
ģeonīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
ģeotoponīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
etnotoponīms Vietvārds, kas radies no etnonīma.
epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds.
toponīms Vietvārds.
toponīmika Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmija (2).
toponīmija Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmika (2).
onomastikons Vietvārdu un personvārdu kopums.
izkamstīt Vietvietām izgrābt.
vietvietim Vietvietām, vietumis.
viešus Viežus.
uvigi Vigi.
viģilija Vigīlija.
Bigo Vigo - pilsēta Spānijā.
Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
vīnīte Vija 1(1).
vītenājs Vija 1(1).
vītene Vija 1(1).
vītene Vija 1(2).
kuskūta Vija, āboliņa zīds, parazītiska ziemojoša nezāle.
vīkne Vija, pīne.
vītinis Vija, vītene.
apiņtītenis Vijas ("Cuscuta").
idra Vijas ("Cuscuta").
idrīte Vijas ("Cuscuta").
linsūcis Vijas ("Cuscuta").
linutīteņi Vijas ("Cuscuta").
mārsila Vijas ("Cuscuta").
pliķis Vijas ("Cuscuta").
sūčtītņi Vijas ("Cuscuta").
vējkriķi Vijas ("Cuscuta").
zīds Vijas ("Cuscuta").
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vi.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 20. martā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: