Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vi.

Atrasts vārdos (406):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
pofiga (Viss) vienalga
karkstoņa (Vistu) ķērkšana
vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
Skultes upe Aģe, upe Vidzemē
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā)
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
lai tā būda rūc Alfrēda Vintera muzikāla skaņdarba nosaukums
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski
Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space")
BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām)
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Alunēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Aparēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Bites apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Bandenieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Blankenfelde apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Buļļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Erverti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Roķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Šķīras apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Rāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Viesatu pagastā
Bāci apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Lācupi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā
Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas
Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Kalnrozes apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Mazvilce apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Aleksandropole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Blūzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs
Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Eņģeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā
Jērcēni apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Punkales apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Sūbri apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā
Medņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas
Klāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā
Tepenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
Brikuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Brivci apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Lauzinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Lavrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Malmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Masaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Mukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Meža Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Lilie Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Viļānu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Notra apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Šautines apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Solaskungi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Teveņāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Ugrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā
Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Mūrmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Ziedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Mazlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Oglaine apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Brūzis apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Lēdas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā
Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā
Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā
Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā
Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos
Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Viskonsinas štatā
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā
Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Viskonsinas štata rietumu daļā
Ārktikvilidža apdzīvota vieta ASV (_Arctic Village_), Aļaskas ziemeļaustrumu daļā
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
Asio apdzīvota vieta ASV (_Osseo_), Viskonsinas štatā
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlina apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krivica apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grandvjū apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūlandona apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orindža apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oregona apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokimaunta apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sauthila apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Spensera apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjena apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veikfīlda apdzīvota vieta ASV ("Wakefield"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vudstoka apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bedforda apdzīvota vieta ASV, Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
Baskobela apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas upes dienvidu piekrastē
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
Bahuševska apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala austrumu daļā
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Barovka I apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidu daļā
Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
Barsuki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Bjerringbro apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlades reģionā
Skerna apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā
Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Kolga-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumos
Suislepa apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa rietumu daļā
Leije apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļaustrumos
Keo apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļos
Olustvere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa ziemeļu daļā
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Akaonuira apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistē: angļu val. _Virdžīnija_
Beltinglāsa apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Blesingtona apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Kilkūla apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Ohrima apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Retdrama apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Tinaheli apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē
Kārņū apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistes dienvidos
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā
Sari apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā
Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos
Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Vidusgobi aimakka austrumu daļā
Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), Viduspohjanmā reģionā
Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), Vidussomijas reģionā
Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), Viduspohjanmā reģionā
Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), Vidussomijas reģionā
Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē
Vilpula apdzīvota vieta Somijā (_Vilppula_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē
Viskaļi Apdzīvotās vietas "Viskāļi" nosaukuma variants
Viskāle Apdzīvotās vietas "Viskāļi" senāks nosaukums
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā)
klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados
Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
Kelvie apzīvota vieta Somijā (somu _Kälviä_, zviedru _Kelviå_), Viduspohnamjā reģionā
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms
viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy"
rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
VIR ASV Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana")
ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor")
transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis
Mazā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas, tās garums - 4,2 m
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^
Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā
Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks
vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji
smailastes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua macroura")
paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns
karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m
Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums
vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums
Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski
Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski
Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski
Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski
Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
vijolīšaugi augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte
mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo")
pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
āmals Baltais āmulis ("Viscum album")
amolis Baltais āmulis ("Viscum album")
amols Baltais āmulis ("Viscum album")
amulis Baltais āmulis ("Viscum album")
amuls Baltais āmulis ("Viscum album")
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album")
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album")
ramols Baltais āmulis ("Viscum album")
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants
Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski
viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji
Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants
Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants
Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants
Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji
bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji
bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
bezzemnieku padomes bezzemnieku pārstāvju institūcijas Vidzemē 1917.-1919. g.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski
Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Baltaru ezers Boltaru ezers Višķu pagastā
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi
vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
VGB Britu Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji
Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.)
Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920. gadā
basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā
patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
Vidzemes jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 7,1-7,5 km
Vidzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 8,5-8,8 km
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām)
Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā)
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
efendi cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs)
mikrokosms cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis
vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus")
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma")
uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji
Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants
catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji
kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski
Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā
gvajakosveķi dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli
meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva)
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs
scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās
lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu
karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij
bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji
vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski
Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski
Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā
kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā)
jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri
Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā
sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus")
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company")
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants
Apezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha
Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers
Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers
Vilkašu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 2,2 ha; Vilkašas ezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Daniševkas ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 2,1 ha
Boltaru ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 9,7 ha
Ostrova ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība — 1,4 ha
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā
Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā
Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
Zirgezers ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers
Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers
Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers
Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā
Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī
Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas
Kretons ezers Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Višezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
Virkstenis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha
Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā
Keuruselke ezers Somijā (_Keurusselkä_), Vidussomijas reģionā
Kivijervi ezers Somijā (_Kivijärvi_), Vidussomojas reģiona ziemeļrietumu daļā
Konnevesi ezers Somijā (_Konnevesi_), Vidussomijas reģionā
Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
Pihejervi ezers Somijā (_Pihäjärvi_), Vidussomijas reģionā
Lestijervi ezers Somijā, Viduspohjanmā reģiona austrumu daļā
Kolima ezers Somijā, Visussomijas reģionā
Fīrvaldšteterezers ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m
Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
Mundigezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers
Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
Vivi ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Zobols ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers
Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m
Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers
Mazais ezers ezers Viesītes pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha; Viesītes pilsētas ezers
Vārdainītis ezers Vietalvas pagastā, platība - <1 ha
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha
Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers
Melnais ezers ezers Virešu pagastā, platība - <1 ha
Kurlais ezers ezers Višķu pagastā, platība - 3,2 ha
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
pralaja Ezoterismā laika intervāls, kad Visums "guļ"
virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu
ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts
ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs
Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
debess ķermenis fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts
saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
vWF Fon Villebranda faktors (angļu "von Willebrand's factor")
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs
Garenais ezers Garais ezers Vietalvas pagastā
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā)
galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss
girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā
blāvā gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea contracta")
kristāla gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea crystallina")
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs
Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095)
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera")
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Nīke grieķu mitoloģijā - uzvaras personifikācija, atbilst romiešu Viktorijai; viens no uzvaras dievietes Atēnas epitetiem
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā
vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā
Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva
Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums)
Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes
Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas
džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums)
Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām
Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē
Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas
Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks
Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums)
Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi
asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī
Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā)
pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.)
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules
loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras
Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone
brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus
anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā)
sistēma DV-I interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive")
kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā
dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans
dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks
Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū
Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
putaklis Irbene ("Viburnum")
budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium")
karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii")
Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii")
zobainā irbene irbeņu suga ("Viburnum dentunum")
smaržīgā irbene irbeņu suga ("Viburnum farreri")
Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi")
vilnainā irbene irbeņu suga ("Viburnum lantana")
Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago")
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā
vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum")
plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium")
Sārdženta irbene irbeņu suga ("Viburnum srgentii")
lauru irbene irbeņu suga ("Viburnum tinus")
trīsdaivu irbene irbeņu suga ("Viburnum trilobum")
Bērkvuda irbene irbeņu suga ("Viburnum x burkwoodii")
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu
Sokolku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Viļānu pagasta dienvidaustrumu daļu
Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta
Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli
Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā
gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex"
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts
ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē
vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji
bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā
Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants
būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji
kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji
vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums
vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
Juča Jūga, Viesītes pieteka
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Barova šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos, Nunavutā, Ziemeļu Ledus okeānā, starp Kornvolisa un Samerseta salu, savieno Vikonta Melvila un Lenkasteras šaurumu
Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
vārnagi kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta")
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē
dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus
videnietis kāds, kas cēlies no Vidzemes vidienes
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā
Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.)
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu
Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m
Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Augstumkalns kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km
Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka
Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi
Bahožes kanāls kanāls Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistā, savieno Vislu un Oderu, nodrošina ūdeņu novadi uz abām upēm, senāk izmantots arī ūdenstransportam
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka
Kāna Kāņupe, Vilces pieteka
Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka
Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai
lielā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca major")
mazā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca minors")
bukse Kapmirte ("Vinca")
goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia")
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs
vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji
vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji
bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa
kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā)
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
Kivrinka Kivrinka ezers - Kivriņu ezers Višķu pagastā
Kivriņi Kivriņu ezers - atrodas Višķu pagastā, platība - 9,3 ha; Kivrinka ezers
Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs
viskālieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Viskāļi" iedzīvotāji
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
Vipolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukuma variants
Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski
pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
Vāca Kopš 1629. g. arī zviedru Vidzeme, pretstatā poļu Inflantijai
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā
Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants
Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski
Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants
Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji
Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski
Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski
Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums
Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski
Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu
Kūjas ezers Kūju ezers Virbu pagastā
Ūšu ezers Kūju ezers Virbu pagastā
Ūšezers Kūju ezers Virbu pagastā
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji
vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
Rīgas vietniecība kurā ietilpa Vidzeme un Dienvidigaunija pastāvēja 1783.- 1796. g.
Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija
katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti
dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins
čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi)
vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga
Kive Ķīve, Vilces pieteka
Ķirmesrags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā
atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus
sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā
Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā
vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas
latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
baltieši latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā)
mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko un mazāk izglītoto vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums
baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde
Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas
LVS Latvijas Vieglatlētikas savienība
LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē
Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants
Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām
Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā
Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā
Gotlande lēne Zviedrijā, platība - 3151 kvadrātkilometrs, 57200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Visbija
Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums
Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.)
džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā; viens no trim latviešu valodas dialektiem
Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
aerokosmiskā lidmašīna lidaparāts lidojumiem Visuma izplatījuma telpā
Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski
Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants
Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos
Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā
Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji
Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m)
Lauri Lielie Lauri - apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu
vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām
maraskīno Liķieris no Vidusjūras skābajiem ķiršiem
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs; Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas)
eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu
asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums
virsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
viršnieki Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
bīrinieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Bīriņi" iedzīvotāji
gobieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" iedzīvotāji
igatieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Igate" iedzīvotāji
jērkulieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji
kaijieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
krujkalnieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji
Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants
rūpnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
Muiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" daļa
vidrižnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" iedzīvotāji
Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski
āsterieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Āstere" iedzīvotāji
Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
blomieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
brīdadzieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" iedzīvotāji
Brīdags Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants
ilmacieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji
ķirbižnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbiži" iedzīvotāji
Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants
melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
rūcieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūkas" iedzīvotāji
rūstužnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūstuži" iedzīvotāji
šķirstinieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji
viļķenieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļķene" iedzīvotāji
Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums
Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji
vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji
Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski
Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji
Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski
vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski
Lukna ezers Luknas ezers Višķu pagastā
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
difūzā matērija ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā
vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji
vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji
vitieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vite" iedzīvotāji
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē
Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā
pasaule matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā
Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā
Viesītes pilsētas ezers Mazais ezers Viesītes pilsētā
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu)
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji
Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski
vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji
Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
Jaunpagasta dīķis Miltiņu dīķis Virbu pagastā
demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam
selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā)
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls
hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas)
apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā
mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku; Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums
Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski
Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā
Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā
Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs
Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos
Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
Bafalo kalna nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Viktorijas štata austrumu daļā
Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to
Aukštaitijas nacionālais parks nacionālais parks Lietuvā (_Aukštaitijos nacionalinis parkas_), Utenas un Viļņas apriņķī
Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
viļuši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļuši" iedzīvotāji
Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.)
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu
Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā
kibitka neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā)
Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
Tagomaga neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
osuārijs neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā
šķēpnesis neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste
feluka neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m
manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
feluka neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji
monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā
Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
ANT Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes valdījuma Vidusamerikā kods
Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā
Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram
viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā
mauzers no 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris
puzuris no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida
Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums
šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
Nātras ezers Notras ezers Viļānu pagastā
Notrenes ezers Notras ezers Viļānu pagastā
Aizkraukles novads novads (2008.-2021. g.) Vidzemes dienvidu daļā, ietvēra Aizkraukles pagastu un Aizkraukles pilsētu
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu
Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši
Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
odžs Odze ("Vipera berus")
Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants
Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs
datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai
harikens Orkāns, spēcīgs tropisks virpuļviesulis Vidusamerikā
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
pagasta lāde pagasta kase Latvijā, ko izveidoja pēc zemnieku brīvlaišanas (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.)
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam)
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Vecbebros, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
zemnieku virstiesa pagasttiesu spriedumu un lēmumu pārsūdzības instance Kurzemes un Vidzemes guberņā 1889.-1918. g.
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka
apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju
spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
paradīzes parazītputns paradīzes parazītaudējs ("Vidua paradisaea")
irbenes parastā irbene (_Viburnum opulus_)
ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus")
girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus")
ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus")
jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus")
sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus")
sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus")
suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms
heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme
PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA")
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu
Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu
Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Naukšānu novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļu daļā, ietvēra Ķoņu un Naukšēnu pagastu
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
Carnikavas novads pastāvēja Vidzemes jūrmalā 2009.-2021. g, tagadējā Carnikavas pagasta robežās
Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā
Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu
apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes
Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula
čeka pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK)
Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča
Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous")
Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas
Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē
Annāba pilsēta Alžīrijā (_Annaba_), osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.)
Azefūna pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā, Vidusjūras piekrastē
Bidžāja pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī
Širšāla pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
Džīdžila pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras krastā, 106300 iedzīvotāju 1998. g.
Skīkda pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.)
Erzīva pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.)
Orāna pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, 837700 iedzīvotāju (2005. g.)
Mustegānima pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.)
Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā
Vjedma pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīna pilsēta ASV (_Neenah_), Viskonsinas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aškaša pilsēta ASV (_Oshkosh_), Viskonsinas štatā, 66600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Epltona pilsēta ASV ("Appleton"), Viskonsinas štatā, Foksas kreisajā krastā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ešbērna pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bīverdama pilsēta ASV ("Beaver Dam"), Viskonsinas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belavista pilsēta ASV ("Bella Vista"), Ārkanzasas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvjū pilsēta ASV ("Bellevue"), Viskonsinas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Beloita pilsēta ASV ("Beloit"), Viskonsinas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bleksbērga pilsēta ASV ("Blacksburg"), Virdžīnijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Virdžīnijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda pilsēta ASV ("Brookfield"), Viskonsinas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērka pilsēta ASV ("Burke"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bērlingtona pilsēta ASV ("Burlington"), Viskonsinas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalidonija pilsēta ASV ("Caledonia"), Viskonsinas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Keispringa pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarlotsvila pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.)
Česapīka pilsēta ASV ("Chesapeake"), Virdžīnijas štatā, 233400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čipevafolsa pilsēta ASV ("Chippewa Falls"), Viskonsinas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čulavista pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalpepera pilsēta ASV ("Culpeper"), Virdžīnijas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Deilsitija pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.)
Denvila pilsēta ASV ("Danville"), Virdžīnijas štatā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dipīra pilsēta ASV ("De Pere"), Viskonsinas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklēra pilsēta ASV ("Eau Claire"), Viskonsinas štatā, 67700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fičbērga pilsēta ASV ("Fitchburg"), Viskonsinas štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fondulaka pilsēta ASV ("Fond du Lac"), Viskonsinas štatā, 42900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortetkinsona pilsēta ASV ("Fort Atkinson"), Viskonsinas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Viskonsinas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frederiksbērga pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frantrojala pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Geinsvila pilsēta ASV ("Gainesville"), Virdžīnijas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.)
Džērmantauna pilsēta ASV ("Germantown"), Viskonsinas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Glendeila pilsēta ASV ("Glendale"), Viskonsinas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Graftona pilsēta ASV ("Grafton"), Viskonsinas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Greitfolsa pilsēta ASV ("Great Falls"), Virdžīnijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.)
Grīnbeja pilsēta ASV ("Green Bay"), Viskonsinas štatā, 104900 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnfīlda pilsēta ASV ("Greenfield"), Viskonsinas štatā, 37200 iedzīvotāju (2014. g.)
Grovtona pilsēta ASV ("Groveton"), Virdžīnijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemptona pilsēta ASV ("Hampton"), Virdžīnijas štatā, 136900 iedzīvotāju (2014. g.)
Herisonbērga pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārtforda pilsēta ASV ("Hartford"), Viskonsinas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hopvela pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotspringsvilidža pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hauarda pilsēta ASV ("Howard"), Viskonsinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadsona pilsēta ASV ("Hudson"), Viskonsinas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeinsvila pilsēta ASV ("Janesville"), Viskonsinas štatā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenoša pilsēta ASV ("Kenosha"), Viskonsinas štatā, 99900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lakrosa pilsēta ASV ("La Crosse"), Viskonsinas štatā, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Līsbērga pilsēta ASV ("Leesburg"), Virdžīnijas štatā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Linčbērga pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Viskonsinas štata administratīvais centrs, 245700 iedzīvotāju (2014. g.)
Manitovoka pilsēta ASV ("Manitowoc"), Viskonsinas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineta pilsēta ASV ("Marinette"), Viskonsinas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršfīlda pilsēta ASV ("Marshfield"), Viskonsinas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinsvila pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Menomonī pilsēta ASV ("Memomonie"), Viskonsinas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Milvoki pilsēta ASV ("Milwaukee"), Viskonsinas štatā, osta Mičiganas ezera krastā, 599600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mišenvjeho pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.)
Monro pilsēta ASV ("Monroe"), Viskonsinas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntplezanta pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Viskonsinas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mautinvjū pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūportņūsa pilsēta ASV ("Newport News"), Virdžīnijas štatā, 180700 iedzīvotāju (2014. g.)
Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortona pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okrīka pilsēta ASV ("Oak Creek"), Viskonsinas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pītersbērga pilsēta ASV ("Petersburg"), Virdžīnijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Platvila pilsēta ASV ("Platteville"), Viskonsinas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Plovera pilsēta ASV ("Plover"), Viskonsinas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Portvašingtona pilsēta ASV ("Port Washington"), Viskonsinas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portidža pilsēta ASV ("Portage"), Viskonsinas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Portsmuta pilsēta ASV ("Portsmouth"), Virdžīnijas štatā, 96000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rasīna pilsēta ASV ("Racine"), Viskonsinas štatā, 78100 iedzīvotāju (2014. g.)
Redforda pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričfīlda pilsēta ASV ("Richfield"), Viskonsinas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričmonda pilsēta ASV ("Richmond"), Virdžīnijas štata administratīvais centrs, osta Džeimsas krastos, 217800 iedzīvotāju (2014. g.)
Roanoka pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.)
Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šeboigana pilsēta ASV ("Sheboygan"), Viskonsinas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjeravistasoutīsta pilsēta ASV ("Sierra Vista Southeast"), Arizonas štatā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sjeravista pilsēta ASV ("Sierra Vista"), Arizonas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Springfīlda pilsēta ASV ("Springfield"), Virdžīnijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.)
Stontona pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīvenspointa pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Safolka pilsēta ASV ("Suffolk"), Virdžīnijas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanprēri pilsēta ASV ("Sun Prairie"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Supīriora pilsēta ASV ("Superior"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūriversa pilsēta ASV ("Two Rivers"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Verona pilsēta ASV ("Verona"), Viskonsinas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viksbērga pilsēta ASV ("Vicksburg"), Misisipi štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Viktorija pilsēta ASV ("Victoria"), Teksasas štatā, 66100 iedzīvotāju (2014. g.)
Viktorvila pilsēta ASV ("Victorville"), Kalifornijas štatā, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
Videilja pilsēta ASV ("Vidalia"), Džordžijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjena pilsēta ASV ("Vienna"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjena pilsēta ASV ("Vienna"), Virdžīnijas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinsensa pilsēta ASV ("Vincennes"), Indiānas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vainlenda pilsēta ASV ("Vineland"), Ņūdžersijas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Virdžīnijabīča pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaiselja pilsēta ASV ("Visalia"), Kalifornijas štatā, 129800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vista pilsēta ASV ("Vista"), Kalifornijas štatā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
Veinsboro pilsēta ASV ("Waynesboro"), Virdžinijas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Veikfīlda pilsēta ASV ("Wakefield"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Votertauna pilsēta ASV ("Watertown"), Viskonsinas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Votervila pilsēta ASV ("Watertown"), Viskonsinas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vokiša pilsēta ASV ("Waukesha"), Viskonsinas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vopāna pilsēta ASV ("Waupun"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Voso pilsēta ASV ("Wausau"), Viskonsinas štatā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestelisa pilsēta ASV ("West Allis"), Viskonsinas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestbenda pilsēta ASV ("West Bend"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestona pilsēta ASV ("Weston"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaitfišbeja pilsēta ASV ("Whitefish Bay"), Viskonsinas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaitvotera pilsēta ASV ("Whitewater"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljamsbērga pilsēta ASV ("Williamsburg"), Virdžīnijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viskonsinrepidsa pilsēta ASV ("Wisconsin Rapids"), Viskonsinas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
Saionfārma pilsēta ASV Virdžinās, 13600 iedzīvotāju (2000. g.)
Krisčensteda pilsēta ASV Virdžinās, 2640 iedzīvotāju (2000. g.)
Barabū pilsēta ASV, Viskonsinas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ararata pilsēta Austrālijā (_Ararat_), Viktorijas štatā
Džīlonga pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.)
Morvela pilsēta Austrālijā ("Morwell"), Viktorijas štata dienvidaustrumos, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Balarata pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, 105 km uz rietumiem no Melburnas, 96940 iedzīvotāju (2015. g.)
Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bendigo pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos, Viktorijas štatā, 146400 iedzīvotāju (2012. g.)
Fillaha pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
Filsa pilsēta Austrijā ("Vils"), Tiroles federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Masalli pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
Viļejka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dzisna pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Baraņa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 11980 iedzīvotāju (2014. g.)
Haradoka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Navalukomļa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bihava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
Ļepjeļa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hlibokaje pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pastavi pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dokšici pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjerhņadzvinska pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dubrovna pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjanno pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mjori pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Polocka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2014. g.)
Braslava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novopolocka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 98200 iedzīvotāju (2014. g.)
Talačina pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Orša pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čašņiki pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos
Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintvita pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilvorde pilsēta Beļģijā (fr. "Vilvorde"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vizē pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
Boavista pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.)
Vitorija pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sanvisenti pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.)
Belogradčika pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunavci pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kula pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidina pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gramada pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bregova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Jihlava pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.)
Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
Milovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.)
Časlava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.)
Libēhova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.)
Čelakovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.)
Vlašima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.)
Podebradi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.)
Ršicani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.)
Nimburka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.)
Mšeno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.)
Slani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.)
Roždalovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.)
Neratovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.)
Rakovnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostomice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
Benešova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
Pišeli pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.)
Jesenice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
Kouršima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
Zāsmuki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
Veltrusi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.)
Berouna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.)
Smečno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
Meļnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.)
Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.)
Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.)
Žebrāka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.)
Neveklova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
Klecani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.)
Sedleca-Prčice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
Velvari pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.)
Libušīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
Buštehrada pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.)
Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.)
Rševnice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnihovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.)
Sadska pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršībrama pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobrovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobršichovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržeznice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.)
Sāzava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistršice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.)
Unhošta pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.)
Zdice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.)
Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
Pečki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
Votice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Rudna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.)
Kosmonosi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.)
Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
Stohova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Ūvali pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.)
Černošice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
Horšovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.)
Kladno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.)
Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.)
Sedlčani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.)
Hostivice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.)
Roztoki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.)
Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobržiša pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.)
Kolīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.)
Hoteborža pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.)
Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
Humpoleca pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
Habri pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
Svratka pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
Pelhržimova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
Hrotovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
Černovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
Havličkūvbroda pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.)
Počatki pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.)
Žirovnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Brtnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršebīča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršibislava pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Jemnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
Pacova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Polna pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.)
Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
Telča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršešta pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.)
Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.)
Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.)
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Holstebro pilsēta Dānijā (_Holstebro_), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lunda pilsēta Dānijā (_Lund_), Vidusjitlandes reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.)
Viborga pilsēta Dānijā (_Viborg_), Vidusjitlandes reģiona administrtīvais centrs, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hvidesande pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.)
Laurbjerga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Torninga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorgoda-Barde pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1015 iedzīvotāju (2014. g.)
Nerre Nisuma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.)
Raskmelle pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.)
Strūera pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.)
Līstrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevinda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.)
Daugārda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
Esterbjeregrāva pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.)
Haridsleva pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.)
Eleva pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klakringa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Servada pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jebjerga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.)
Soringa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.)
Hvidbjerga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēdenstede pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.)
Ballinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.)
Odera pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjerma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1160 iedzīvotāju (2014. g.)
Meldrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvisa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.)
Spjalda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1260 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugelbelle pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vemba pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
Torsagera pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.)
Eruma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārvanga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.)
Gammelerīe pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosleva pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Ulduma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lema pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
Gjerna pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Grēno pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Glīngere pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hova pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Senderfeldinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Voela pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Merke pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1520 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikasta pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Harboere pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1530 iedzīvotāju (2014. g.)
Brīrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1560 iedzīvotāju (2014. g.)
Hatinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hornsīlda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Redkersboro pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1620 iedzīvotāju (2014. g.)
Ejstrupholma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1650 iedzīvotāju (2014. g.)
Alingārbro pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolinda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lengstrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Skalsa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Torse pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bremdāla pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1830 iedzīvotāju (2014. g.)
Skanderborga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ansa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1860 iedzīvotāju (2014. g.)
Gullestrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.)
Lāsbī pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Stevnstrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ulfborga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.)
Ulstrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.)
Estbirka pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gedveda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Homegārda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēme pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2240 iedzīvotāju (2014. g.)
Bordinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2350 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīomgārda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.)
Spentrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.)
Orhūsa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 259700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kibeka pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2650 iedzīvotāju (2014. g.)
Seftena pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2720 iedzīvotāju (2014. g.)
Hejsleva pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rende pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sabro pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Trige pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
Lunderskova pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Auluma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinderupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjortsheja pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Virklunda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Taulova pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
Jellinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3370 iedzīvotāju (2014. g.)
Asentofta pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Solbjerga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Harleva pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bredstrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.)
Elgoda pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Juelsminde pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Svejbeka pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vildbjerga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sundsa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vīdebeka pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Silkeborga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Herninga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārsleta pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kellerupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Horsensa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rī pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hammela pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lemvīga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brande pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.)
Legtena-Skedstrupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērninga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hinnerupa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjerringboro pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ēbeltofta pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Skjerna pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Galtena-Skovbī pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadstēne pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bedera-Malinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ringkēbinga pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Randersa pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Gūdenoenas krastos, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Skīve pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Limfjorda krastā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Brakpana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.)
Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Dumjāta pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.)
Būrsaīda pilsēta Ēģiptē (arābu: بورسعيد, Borsaʿīd vai Porsaʿīd), Vidusjūras krastā pie Suecas kanāla, 422000 iedzīvotāju (2005. g.); Portsaīda
Rašida pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta
Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nasinu pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.)
Lautoka pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.)
Nandi pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.)
Mba pilsēta Fidži Republikā, Viti Levu salā, 63100 iedzīvotāju (1996. g.)
Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
Iloilo pilsēta Filipīnās ("Iloilo"), Panajas salā, Rietumu Visajas reģiona administratīvais centrs, osta Gimarasa šauruma krastā, 418700 iedzīvotāju (2007. g.)
Toledo pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.)
Baseja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona, Samaras provincē, Samaras salas dienvidrietumos
Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
Balasana pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas ziemeļaustrumos
Bantajana pilsēta Filipīnās, Visaju jūras tāda paša nosaukuma salas dienvidu daļā
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Komlavila pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Renna pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Velizī-Vilakublē pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Višī pilsēta Francijā ("Vichy"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjenna pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjerzona pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilžuīfa pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilmombla pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilparizī pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilpenta pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilērbāna pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vensēna pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.)
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Monpeljē pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Lambarene pilsēta Gabonas rietumos, Vidusogoves provinces administratīvais centrs, osta Ogoves krastos, 25300 iedzīvotāju (2009. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Orahovica pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Slatina pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinkovci pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
Virovitica pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.)
Visa pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Vehma pilsēta Igaunijā ("Võhma"), Viljandi apriņķa ziemeļos, 1310 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Abja-Paluoja pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
Ārklova pilsēta Īrijā (_Arklow_), Viklovas grāfistē, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Breja pilsēta Īrijā (_Bray_), Viklovas grāfistē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.); Brēhūla
Greistounsa pilsēta Īrijā (_Greystones_), Vilkovas grāfistē, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Viklova pilsēta Īrijā (_Wicklow_), Viklovas grāfistes administratīvais centrs, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Kilvantona
Villadosola pilsēta Itālijā (_Villadossola_), Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vimerkate pilsēta Itālijā (_Vimercate_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvapendente pilsēta Itālijā ("Acquapendente"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Arkunjāno pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Arcinjāno pilsēta Itālijā ("Arzignano"), Venēcijas reģiona Vičenas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolsēna pilsēta Itālijā ("Bolsena"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bregance pilsēta Itālijā ("Breganze"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaldonjo pilsēta Itālijā ("Caldogno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanīno pilsēta Itālijā ("Canino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaprarola pilsēta Itālijā ("Caprarola"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 5340 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasola pilsēta Itālijā ("Cassola"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjampo pilsēta Itālijā ("Chiampo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostabisāra pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kreaco pilsēta Itālijā ("Creazzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dueville pilsēta Itālijā ("Dueville"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Filadelfija pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonigo pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Marostika pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mileto pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Musolente pilsēta Itālijā ("Mussolente"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nepi pilsēta Itālijā ("Nepi"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikotera pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Orte pilsēta Itālijā ("Orte"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pico pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Portoviro pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rončigljone pilsēta Itālijā ("Ronciglione"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Roza pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentivinsenta pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandrigo pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Skio pilsēta Itālijā ("Schio"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Soriāno nel Čimino pilsēta Itālijā ("Soriano nel Cimino"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovičo pilsēta Itālijā ("Sovizzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sutri pilsēta Itālijā ("Sutri"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarkvīnija pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tīene pilsēta Itālijā ("Thiene"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tropeja pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuskānija pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdanjo pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vetralla pilsēta Itālijā ("Vetralla"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Viadāna pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Viagrande pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viaredžo pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vibonati pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vičenca pilsēta Itālijā ("Vicenza"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 113700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjeste pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidževāno pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinjola pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigonovo pilsēta Itālijā ("Vigonovo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Villabāte pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Villačidro pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka di Verona pilsēta Itālijā ("Villafranca di Verona"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Villamasardža pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
Villanova d'Asti pilsēta Itālijā ("Villanova d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
Villapiana pilsēta Itālijā ("Villapiana"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Villorba pilsēta Itālijā ("Villorba"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinči pilsēta Itālijā ("Vinci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viterbo pilsēta Itālijā ("Viterbo"), Lacio reģionā, provinces administratīvais centrs, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitorija pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitorio Veneto pilsēta Itālijā ("Vittorio Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidzini pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Basāno del Grapa pilsēta Itālijā, Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ako pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā
Ašdoda pilsēta Izraēlā, Vidusjūras piekrastē, dienvidos no Telavivas, 204200 iedzīvotāju (2006. g.)
Telaviva pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa
Haifa pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā (angļu val. "Haifa", ebr. val. "Hefa"), osta Vidusjūras krastā, 266300 iedzīvotāju (2006. g.)
Viktorija pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.)
Ņeri pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.)
Kisumu pilsēta Kenijas rietumos ("Kisumu"), osta Viktorijas ezera austrumu krastā, 227100 iedzīvotāju (2004. g.)
Abenguru pilsēta Kotdivuārā (_Abengourou_), Viduskomoe reģiona administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (1998. g.)
Aņibilekrū pilsēta Kotdivuārā (_Agnibilékrou_), Viduskomoe reģionā
Soļvičegodska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vihorevka pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bodaibo pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
Visocka pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa
Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaibarjena pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.)
Plasetasa pilsēta Kubā ("Placetas"), Viljaklaras provincē, 71200 iedzīvotāju (2004. g.)
Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.)
Santaklara pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.)
Dagda pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
Valmiera pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils
Lubāna pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā
Gulbene pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Madona pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā
Pļaviņas pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā
Ķegums pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu
Ikšķile pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.)
Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Lielvārde pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā
Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
Saulkrasti pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos
Limbaži pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
Cēsis pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Valka pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā
Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Mazsalaca pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada
Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
Amšīta pilsēta Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Marsalbrēga pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
Serira pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā
Derna Pilsētā Lībijas ziemeļos ("Derna"), šebījas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, \~80000 iedzīvotāju
Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.)
Eišišķes pilsēta Lietuvā (_Eišiškės_), Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 3340 iedzīvotāju (2013. g.)
Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Griģišķes pilsēta Lietuvā (_Grigiškės_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Rūdišķes pilsēta Lietuvā (_Rūdiškės_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Vilkija pilsēta Lietuvā (_Vilkija_), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā, Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Nāzūra pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora
Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
Sjudadviktorija pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.)
Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
Mandalgobi pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinsima pilsēta Nīderlandē (_Vinsum_), Groningenas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vianena pilsēta Nīderlandē ("Vianen"), Utrehtas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinkevēna pilsēta Nīderlandē ("Vinkeveen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljarrika pilsēta Paragvajā ("Villarrica"), Gvairas departamenta administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2010. g.)
Meleca pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Pulavi pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
Krosno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
Krakova pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Gdaņska pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
Šaviša pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.)
Lamegu pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.)
Mangvaldi pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.)
Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
Taroka pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tondela pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
Valensa pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilabaleira pilsēta Portugālē ("Vila Baleira"), Madeiras autonomajā reģionā, Portusantu salā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova di Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu piepilsēta, 73100 iedzīvotāju (2001. g.)
Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilareala pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
Viseu pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
Vizela pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.)
Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
Valpasuša pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
Viktorija pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Rimnikuvilča pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
Dregešani pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beilegovora pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oknelemari pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Beileolenešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Berbešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
Belčesti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Brezoja pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Horezu pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kelimenešti pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bebeni pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Akraka pilsēta Sīrijā (_Al ʻAkrak_), Latākijas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Tartūsa pilsēta Sīrijā (_Țarțūs_), Vidusjūras austrumu krastā, muhāfazas administratīvais centrs
Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Višņa Gora pilsēta Slovēnijā ("Višnja Gora"), Centrālslovēnijas reģionā, 800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jemse pilsēta Somijā (_Jämsä_), Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Virrata pilsēta Somijā (_Virrat_), Pirkanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kannusa pilsēta Somijā, Viduspohjanmā reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Keurū pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ēnekoski pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vītasāri pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vika pilsēta Spānijā (_Vic_), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Badalona pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartahena pilsēta Spānijā ("Cartagena"), Mursijas reģionā, Vidusjūras krastā, 216500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolmenarvjeho pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vikara pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viladekansa pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilaseka pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Villahojosa pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilareala pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala
Viljarreala pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala
Viljarrovledo pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Viljena pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinarosa pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitorija pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa
Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
Malaga pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.)
Taragona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
Barselona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras krastā, Katalonijas autonomā apgabala galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vīle pilsēta Šveicē (_Wil_), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.); Vila
Villeneiva pilsēta Šveicē ("Villeneuve"), Vo kantonā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.)
Fispa pilsēta Šveicē (fr. _Viege_, vācu, it. _Visp_), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mvanza pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
Musoma pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.)
Bukoba pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.)
Gābisa pilsēta Tunisijā, Vidusjūras krastā, 106600 iedzīvotāju (2000. g.)
Monastīra pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.)
Binzarta pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.)
Nābula pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.)
Vize pilsēta Turcijā ("Vize"), Kirkraleri ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Iskenderuna pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.)
Adana pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ģinģa pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
Entebe pilsēta Ugandas dienvidos ("Entebbe"), Viktorijas ezera ziemeļu krastā, 57500 iedzīvotāju (2002. g.)
Ostroha pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.)
Lebedina pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.)
Beršada pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
Jampiļa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Iļļinci pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.)
Nemiriva pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hnivaņa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuļčina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaliņivka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ladižina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kozjatina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajsina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hmiļnika pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
Žmerinka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
Šarhoroda pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.)
Lipoveca pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.)
Pohrebišče pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mohiļiva-Podiļska pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.)
Bara pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ālene pilsēta Vācijā (_Aalen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādbuhava pilsēta Vācijā (_Bad Buchau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādirkheima pilsēta Vācijā (_Bad Dürkheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādmergentheima pilsēta Vācijā (_Bad Mergentheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzekingene pilsēta Vācijā (_Bad Säckingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzaulgava pilsēta Vācijā (_Bad Saulgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīle pilsēta Vācijā (_Bühl_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Elcaha pilsēta Vācijā (_Elzach_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Emmendingene pilsēta Vācijā (_Emmendingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Endingene pilsēta Vācijā (_Endingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannovere pilsēta Vācijā (_Hannover_), osta pie Vidusvācijas kanāla un Leines, Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs, 518400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hīfingene pilsēta Vācijā (_Huefingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Konstanca pilsēta Vācijā (_Konstanz_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.)
Laufenburga pilsēta Vācijā (_Laufenburg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinfeldene pilsēta Vācijā (_Rheinfelden_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šopfheima pilsēta Vācijā (_Schopfheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.)
Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrzene pilsēta Vācijā (_Viersen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 75900 iedzīvotāju (2015. g.)
Valdkirha pilsēta Vācijā (_Waldkirch_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
Āhe pilsēta Vācijā ("Aach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Āherne pilsēta Vācijā ("Achern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Adelsheima pilsēta Vācijā ("Adelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Aihtāle pilsēta Vācijā ("Aichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Alpīrsbaha pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Altenšteiga pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Asperga pilsēta Vācijā ("Asperg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Aulendorfa pilsēta Vācijā ("Aulendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Baknanga pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfrīdrihzāle pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādherenalba pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlībencelle pilsēta Vācijā ("Bad Liebenzell"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādrapenava pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšusenrīde pilsēta Vācijā ("Bad Schussenried"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādteinaha-Cavelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāduraha pilsēta Vācijā ("Bad Urach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvilbele pilsēta Vācijā ("Bad Vilbel"), Hesenes federālajā zemē, 32000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvaldzē pilsēta Vācijā ("Bad Waldsee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvildbada pilsēta Vācijā ("Bad Wildbad"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvimpfene pilsēta Vācijā ("Bad Wimpfen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvurcaha pilsēta Vācijā ("Bad Wurzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādenbādene pilsēta Vācijā ("Baden-Baden"), Bādenes-Virtembergas zemē, 53000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bālingene pilsēta Vācijā ("Balingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.)
Beilšteina pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bēzigheima pilsēta Vācijā ("Besigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Biberaha pilsēta Vācijā ("Biberach an der Riss"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bītigheima-Bīzingena pilsēta Vācijā ("Bietigheim-Bissingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.)
Blaubeirene pilsēta Vācijā ("Blaubeuren"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Blaušteina pilsēta Vācijā ("Blaustein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Blumberga pilsēta Vācijā ("Blumberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bēblingene pilsēta Vācijā ("Böblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bēnigheima pilsēta Vācijā ("Bönnigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bopfingene pilsēta Vācijā ("Bopfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Boksberga pilsēta Vācijā ("Boxberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Brakenheima pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunlingene pilsēta Vācijā ("Bräunlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Breisaha pilsēta Vācijā ("Breisach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bretene pilsēta Vācijā ("Bretten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruksāle pilsēta Vācijā ("Bruchsal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42900 iedzīvotāju (2013. g.)
Buhene pilsēta Vācijā ("Buchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Burladingene pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalve pilsēta Vācijā ("Calw"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Krailsheima pilsēta Vācijā ("Crailsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreglingene pilsēta Vācijā ("Creglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dītenheima pilsēta Vācijā ("Dietenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīcingene pilsēta Vācijā ("Ditzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Donavšingene pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doncdorfa pilsēta Vācijā ("Donzdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dornhana pilsēta Vācijā ("Dornhan"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dornštetene pilsēta Vācijā ("Dornstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Eberbaha pilsēta Vācijā ("Eberbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ehingene pilsēta Vācijā ("Ehingen"), Bādenes–Virtembergas federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizlingene pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ellvangene pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Engene pilsēta Vācijā ("Engen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Epelheima pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Epingene pilsēta Vācijā ("Eppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
Erbaha pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Eslingene pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā
Etenheima pilsēta Vācijā ("Ettenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Etlingene pilsēta Vācijā ("Ettlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fellbaha pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.)
Filderštate pilsēta Vācijā ("Filderstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fortenberga pilsēta Vācijā ("Forchtenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiberga pilsēta Vācijā ("Freiberg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenberga pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenštate pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihshāfene pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gagenava pilsēta Vācijā ("Gaggenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gaildorfa pilsēta Vācijā ("Gaildorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gammertingene pilsēta Vācijā ("Gammertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Geizingene pilsēta Vācijā ("Geisingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Geizlingene pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Geizlingene pilsēta Vācijā ("Geislingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gengenbaha pilsēta Vācijā ("Gengenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerabrona pilsēta Vācijā ("Gerabronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerlingene pilsēta Vācijā ("Gerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gīngene pilsēta Vācijā ("Giengen an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gepingene pilsēta Vācijā ("Goeppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gernsbaha pilsēta Vācijā ("Grernsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbotvāra pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Grinsfelde pilsēta Vācijā ("Gruensfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Giglingene pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gundelsheima pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Haigerloha pilsēta Vācijā ("Haigerloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajingene pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
Haiterbaha pilsēta Vācijā ("Haiterbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hausaha pilsēta Vācijā ("Hausach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hehingene pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenheima pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heimsheima pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemsbaha pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbolcheima pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbretingene pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērenberga pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hetingene pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Heibaha pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hokenheima pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Holcgelingene pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hornberga pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilzhofene pilsēta Vācijā ("Ilshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ingelfingene pilsēta Vācijā ("Ingelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Iznī pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kanderna pilsēta Vācijā ("Kandern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Karlsrūe pilsēta Vācijā ("Karlsruhe"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēla pilsēta Vācijā ("Kehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kencingene pilsēta Vācijā ("Kenzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhberga pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhheima pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
Knitlingene pilsēta Vācijā ("Knittlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Korntāle-Minhingene pilsēta Vācijā ("Korntal-Muenchingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kornvestheima pilsēta Vācijā ("Kornwestheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kraihtāle pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Krautheima pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kilsheima pilsēta Vācijā ("Kuelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kincelsava pilsēta Vācijā ("Kuenzelsau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupenheima pilsēta Vācijā ("Kuppenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ladenburga pilsēta Vācijā ("Ladenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lāra pilsēta Vācijā ("Lahr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.)
Laihingene pilsēta Vācijā ("Laichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Langenava pilsēta Vācijā ("Langenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Langenburga pilsēta Vācijā ("Langenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauhheima pilsēta Vācijā ("Lauchheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauda-Kēnigshofene pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Laufene pilsēta Vācijā ("Lauffen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Laupheima pilsēta Vācijā ("Laupheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauteršteina pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leimene pilsēta Vācijā ("Leimen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Leinfeldene-Ehterdingene pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.)
Leonberga pilsēta Vācijā ("Leonberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenava pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēvenšteina pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorha pilsēta Vācijā ("Lorch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lūdvigsburga pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mālberga pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Manheima pilsēta Vācijā ("Mannheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 294600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Markdorfa pilsēta Vācijā ("Markdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Markgreningene pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Maulbronna pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērsburga pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mengene pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Meskirhe pilsēta Vācijā ("Messkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8150 iedzīvotāju (2013. g.)
Mestetene pilsēta Vācijā ("Messstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mecingene pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mēkmīla pilsēta Vācijā ("Moeckmuehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mesingene pilsēta Vācijā ("Moessingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mosbaha pilsēta Vācijā ("Mosbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlākere pilsēta Vācijā ("Muehlacker"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīllheima pilsēta Vācijā ("Muellheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Minsingene pilsēta Vācijā ("Muensingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Munderkingene pilsēta Vācijā ("Munderkingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Murhārte pilsēta Vācijā ("Murrhardt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nagolda pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekārbišofheima pilsēta Vācijā ("Neckarbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekārgeminde pilsēta Vācijā ("Neckargemuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekārzulma pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neresheima pilsēta Vācijā ("Neresheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neibulaha pilsēta Vācijā ("Neubulach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neidenava pilsēta Vācijā ("Neudenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienšteina pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neifene pilsēta Vācijā ("Neuffen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdernhalle pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderštetene pilsēta Vācijā ("Niederstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderštotcingene pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nirtingene pilsēta Vācijā ("Nuertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberkirhe pilsēta Vācijā ("Oberkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberkohene pilsēta Vācijā ("Oberkochen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7750 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberrīksingene pilsēta Vācijā ("Oberriexingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ohzenhauzene pilsēta Vācijā ("Ochsenhausen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ehringene pilsēta Vācijā ("Oehringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
Estringene pilsēta Vācijā ("Oestringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ofenburga pilsēta Vācijā ("Offenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 57400 iedzīvotāju (2013. g.)
Openava pilsēta Vācijā ("Oppenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Osterburkene pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostfilderne pilsēta Vācijā ("Ostfildern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ovene pilsēta Vācijā ("Owen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pforcheima pilsēta Vācijā ("Pforzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 117800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pfullendorfa pilsēta Vācijā ("Pfullendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pfullingene pilsēta Vācijā ("Pfullingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Filipsburga pilsēta Vācijā ("Philipsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Plohingene pilsēta Vācijā ("Plochingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Raštate pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rauenberga pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rāvensburga pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rāvenšteina pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
Renhene pilsēta Vācijā ("Renchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Reiningene pilsēta Vācijā ("Renningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinava pilsēta Vācijā ("Rheinau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinštetene pilsēta Vācijā ("Rheinstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīdlingene pilsēta Vācijā ("Riedlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozenfelde pilsēta Vācijā ("Rosenfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotveile pilsēta Vācijā ("Rottweil"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūtezheima pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zahzenheima pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēra pilsēta Vācijā ("Scheer"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2560 iedzīvotāju (2013. g.)
Šelklingene pilsēta Vācijā ("Schelklingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēmberga pilsēta Vācijā ("Schoemberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šēnava pilsēta Vācijā ("Schoenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4440 iedzīvotāju (2013. g.)
Šorndorfa pilsēta Vācijā ("Schorndorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šramberga pilsēta Vācijā ("Schramberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šrīzheima pilsēta Vācijā ("Schriesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šrosberga pilsēta Vācijā ("Schrozberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gminde pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Švaigerna pilsēta Vācijā ("Schwaigern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Švecingene pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zigmāringene pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zindelfingene pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zingene pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zinsheima pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.)
Špaihingene pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktblazīne pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinheima pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Štokaha pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Štīlingene pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štutenzē pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīsene pilsēta Vācijā ("Suessen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zulca pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Sulz am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zulcburga pilsēta Vācijā ("Sulzburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauberbišofsheima pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tengene pilsēta Vācijā ("Tengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tetnanga pilsēta Vācijā ("Tettnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tītizē-Neištate pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Trohtelfingene pilsēta Vācijā ("Trochtelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Trozingene pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tībingene pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tutlingene pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Īberlingene pilsēta Vācijā ("Ueberlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Uhingene pilsēta Vācijā ("Uhingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulma pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.)
Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Velberga pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Feringenštate pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Veringenštate pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Fihtaha pilsēta Vācijā ("Viechtach"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrnheima pilsēta Vācijā ("Viernheim"), Hesenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrsene pilsēta Vācijā ("Viersen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74900 iedzīvotāju (2013. g.)
Fillingene-Šveningene pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, 81200 iedzīvotāju (2008. g.)
Filingene-Šveningene pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.)
Filsbiburga pilsēta Vācijā ("Vilsbiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Filseka pilsēta Vācijā ("Vilseck"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Filshofene pilsēta Vācijā ("Vilshofen"), Bavārijas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīselhēvede pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vērenbaha pilsēta Vācijā ("Voehrenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaghauzele pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaiblingene pilsēta Vācijā ("Waiblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 52800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaibštate pilsēta Vācijā ("Waibstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdenbuha pilsēta Vācijā ("Waldenbuch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdenburga pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdorfa pilsēta Vācijā ("Walldorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Valldirne pilsēta Vācijā ("Wallduern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vangene pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēra pilsēta Vācijā ("Wehr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veikersheima pilsēta Vācijā ("Weikersheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Veila pie Reinas pilsēta Vācijā ("Weil am Rhein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 29300 iedzīvotāju (2013. g.)
Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilheima pilsēta Vācijā ("Weilheim an der Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Veingārtene pilsēta Vācijā ("Weingarten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Veingeima pilsēta Vācijā ("Weinheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veinsberga pilsēta Vācijā ("Weinsberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Veinštate pilsēta Vācijā ("Weinstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.)
Velcheima pilsēta Vācijā ("Welzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vērnava pilsēta Vācijā ("Wernau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vertheima pilsēta Vācijā ("Wertheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
Viderne pilsēta Vācijā ("Widdern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīzenšteiga pilsēta Vācijā ("Wiesensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīzloha pilsēta Vācijā ("Wiesloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vildberga pilsēta Vācijā ("Wildberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vinnendene pilsēta Vācijā ("Winnenden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Volfaha pilsēta Vācijā ("Wolfach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Celle pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Celle pilsēta Vācijā ("Zell im Wiesental"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberndorfa pie Nekāras pilsēta Vācijā (“Oberndorf am Neckar”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbronna pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos
Reitlingene pilsēta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 111400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heidelberga pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.)
Legozjēra pilsēta Vidusamerikā ("Le Gosier"), Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Viņa pilsēta Vjetnamā ("Vinh"), Ngeanas provinces administratīvais centrs, 490000 iedzīvotāju (2015. g.)
Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.)
Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
Kūliņu pilskalns pilskalns Viesītes pagastā, savrups, \~34 m augsts, kokiem apaudzis paugurs ar dabīgi stāvām nogāzēm, kurās izveidotas terases, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka
Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā
puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
višķēnieši Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Višķi" iedzīvotāji
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas
Mazais Zurzu ezers platība - 55,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais dziļums - 7,2 m, atrodas starp Pildas un Lielo Zurzu ezeru; Vidus ezers; Vidējais ezers
Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā
sikofants Plēsīgu, zaļu vaboļu suga, kas sastopama Viduseiropā
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
odzienieši Pļaviņu novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Odziena" iedzīvotāji
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju
afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO)
Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras
Bhūh, Bhuvah, Suvah populāra vēdiskā mantra, kuras katrs svētais vārds atbilst vienam no Visuma plāniem
vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums
Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs
ziņojumapmaiņas starpprogrammatūra programmatūra, kas nodrošina saskarni starp lietotājprogrammām, ļaujot tām asinhronā režīmā vienai ar otru apmainīties ar datiem. Vienas programmas nosūtītos datus var uzglabāt un pārsūtīt saņēmējprogrammai tad, kad tā tos var apstrādāt
VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā"
Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.)
Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.)
Viterbo Province Itālijā ("Provincia di Viterbo"), Lacio reģionē, platība - 3612 kvadrātkilometru, 321000 iedzīvotāju (2012. g.)
Britu Kolumbija province Kanādas dienvidrietumos pie Klusā okeāna ("British Columbia"), administratīvais centrs — Viktorija, platība — 944735 kvadrātkilometri, 4511000 iedzīvotāju (2012. g.)
Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā
Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka
Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka
Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs
Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
Bada krasts pussala Antarktīdas Vilksa Zemes piekrastē (_Budd Coast_), Indijas okeāna Mosona jūrā
Djūrslande pussala Dānijā, Vidusjitlandē, Jitlandes pussalas austrumos
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
Helgeness pussala Orhūsas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu
Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km
puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos
parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā
Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
vistulieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Vistuļi" (padomju laikā "Uzvara") iedzīvotāji
Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants
Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants
Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski
vipindzieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji
vipingānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji
vipingieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji
Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski
Vilkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukuma variants
Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski
Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski
Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants
Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski
Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski
Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski
Lielie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
višānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" iedzīvotāji
aleksandropolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandropole" iedzīvotāji
Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Jūškas Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūški Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūškys Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
lagonieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lagoni" iedzīvotāji
ogrinieki Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ogrinieki" iedzīvotāji
Orneicāni Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants
Puoči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukuma variants
privsieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" iedzīvotāji
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
radopolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Radopole" iedzīvotāji
rampānieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" iedzīvotāji
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
vilcānieši Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
vilcānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
vilcinieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
sudavi Rietumbaltu cilts, ko ar sūdīnu vārdu austrumos no Vislas jau 2. gs. piemin Ptolemajs; vēlāk tos sauca arī par jatvingiem
kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.)
lasts Rīgā un Vidzemē 45 (sākumā 42) pūri rudzu
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām
Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
brahmanda Rituāla skulptūra pagarinātas olas veidā, Visuma sākotnējās vienības simbols
Mucenieku grāvis Robežgrāvis, Vijas pieteka
Rodopoles Rodopoles ezers - Radopoles ezers Viļānu pagastā
Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
Pagariņu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogotu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogučkas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogunas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogurnas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogovas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
viktoriāts Romiešu sudraba, dažreiz arī zelta monēta, kurai vienā pusē bija uzvaras dievietes jeb Viktorijas tēls
Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji
vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji
Vīlande Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Vilande" nosaukuma variants
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte
Rutuize Rukuze, Vilces pieteka
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka
elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji
galzemieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Galzemji" iedzīvotāji
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
viesturieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
šekspīrisks saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas
Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija
Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija
Longailenda sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km
Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
Bantajana sala Filipīnās, Sebu provincē, Visaju jūras dienvidu daļā
Viktorijas sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. _Victoria Island_), platība — 217300 kvadrātkilometru (9. lielākā sala pasaulē), paugurains reljefs, augstākā virsotne — 914 m
Endelāve sala Kategata dienvidrietumos, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Veika sala sala Klusā okeāna vidū, uz ziemeļiem no Māršala salām, platība - 8 kvadrātkilometri (kopā ar Pīla un Vilksa salu), ASV teritorija
Samsē sala Samsē Beltā, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
Lielalksnīte sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis
Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
Asināra sala Vidusjūrā (_Asinara, Isola_), ziemeļrietumos no Sardīnijas, Itālijas teritorija
Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco
Džerba sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts
Maļorka sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni
Menorka sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts
Sardīnija sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru
Eivisa sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pantellērija sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m
Kipra sala Vidusjūras austrumu daļā, platība 9251 km^2^, augstums līdz 1951 m
Korsika sala Vidusjūras ziemeļos (fr, val. "Corsa", korsikāņu val. "Corsica", pieder Francijai), platība - 8700 kvadrātkilometru, garums - 183 km, platums - līdz 85 km
Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija
Baiama Mārtina sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļā, starp Baiama Mārtina un Vikonta Melvina šaurumu, Kanādas Nuavutas teritorijā
Salace Salaca, upe Vidzemē
viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji
viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji
Vīlgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukuma variants
Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski
Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m
Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā, 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, platība - 4990 kvadrātkilometru
Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Siena purvs Saukas purvs Viesītes novadā
Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas
Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.)
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") – Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola
lēca Sējas vīķis ("Vicia sativa")
lēcas Sējas vīķis ("Vicia sativa")
lēces Sējas vīķis ("Vicia sativa")
lēcis Sējas vīķis ("Vicia sativa")
pelušķi Sējas vīķis ("Vicia sativa")
pupa Sējas vīķis ("Vicia sativa")
vika Sējas vīķis ("Vicia sativa")
vīķis Sējas vīķis ("Vicia sativa")
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
kerīzs sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas
Metsepole sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā
Antiohija sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja
filistieši sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija
etruski sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā
Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks
Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla
pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji
Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka
paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā)
pūniešu kari Senās Romas un Kartāgas kari (264.-146. g. p. m. ē.) par kundzību Vidusjūrā
venedi Senas slāvu ciltis, kas pēc antīko autoru ziņām, ap 1. -2. gs. dzīvojuši Vislas baseinā un Baltijas jūras piekrastē
asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie
Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus
Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
Nārājana senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar otru riši - Naru, purānās viņi pasludināti divējādībā vienoto Višnu iemiesojumu
Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs
Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
Sarama senindiešu mitoloģijā - Vibhīšanas sieva, kas rūpējās par Sītu, kad tā atradās Rāvanas gūstā ("Rāmājana")
Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks
hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli
Čhāja senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - kosmiska substance, kas aizpilda Visumu tā radīšanas laikā
Aditi Senindiešu reliģijā - dieviete, kas personificēja Visumu, dievu māte
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
Amra Seno cilvēku apmetne Vidusēģiptē
ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas
Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
Sentkristofera-Nevisa Sentkitsa un Nevisa - valsts Vidusamerikā
Sentkitsas un Nevisas Federācija Sentkitsa un Nevisa, valsts Vidusamerikā
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju
Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
mandala Simbolisks ornaments, kas attēlo Visumu; bieži četrstūra forma ar tajā iezīmētiem apļiem un citām ģeometriskām figūrām, dievību attēliem u. c.; madara^1^(4)
Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
DV-I sistēma _DV-I_ - interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive")
doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte
noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
Skolas Skolas strauts - Vijas kreisā krasta pieteka
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
aizpotēt Slikti potējot, nogādāt Viņsaulē
bārenīte Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
fēlhen Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
pijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
vijole Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
vijoles Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata")
ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā)
Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru
peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa")
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
vidzemieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" iedzīvotāji
vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji
baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus")
Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
Baleāru Salas Spānijas autonomais apgabals Vidusjūrā, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka)
konkistadors Spāņu vai portugāļu koloniāls iekarotājs, kas 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā ieņēma plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski
dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs
Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms
Skampupe Stampupe, Vijas pieteka
Stamupe Stampupe, Vijas pieteka
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
V Starptautisks signāls "Viktor" - nozīmē 'man vajadzīga palīdzība'
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
lodveida stiklgliemezis stiklgliemežu suga ("Vitrina pellucida")
observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni
bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti
sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā
tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā
Manukmanuka Sumatras mitoloģijā - zilā kosmiskā vista, kas sāka pasaules radīšanu izdējot trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi, kas radīja trīs Visuma līmeņus: debesis, virszemes pasauli un pazemes valstību
Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību
Liepu-Sūnākļu purvs Sūnāklis, purvs Saukas un Viesītes pagastā
šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem
šķēres Sv. Vita deja
mans Svara vienība Persijā un visā Vidusāzijā, 2,944 kg, kas dalījās 40 siros, un 1 sirs līdzinājās 16 viskaliem
Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu
sveķelene Sveķene ("Viscaria")
sveķelīte Sveķene ("Viscaria")
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža
Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā
virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
svīre šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
laurs šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā
irbene šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu
vijolīte šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes
āmulis šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
vīnkoks šīs dzimtas ģints ("Vitis"), 60-70 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē un iegūst vīnogas
odze šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras
milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
dipsaks šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu
vijolīte šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi
vilkovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski
Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Espiritu Santo štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.)
Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs
Ezeriņš Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Skudru ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Sveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Svēriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Svēriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Švāriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Švāriņu ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Šveriņa ezers Švēriņu ezers Viesītes pagastā
Medņu purvs Švēriņu purvs Viesītes pagastā
antropocentrisks tāds, kas cilvēku nostāda visa esošā, Visuma centrā
Platones pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta daļa pirmskara Vircavas un Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas pievienota Lielplatones pagastam
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta
Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu
Viesītes pilsētas lauku teritorija tagadējā Viesītes pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
virbenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji
virbenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Virbu ciems" iedzīvotāji
vilcenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji
vilcnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji
vilkmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji
bētnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Bētas" iedzīvotāji
blešķenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Blešķi" iedzīvotāji
dāriņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Dāriņi" iedzīvotāji
jaunpagastnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" iedzīvotāji
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
kalniņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji
lēdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lēdas" iedzīvotāji
lejnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
meijenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
meijnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
rodzenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji
rodznieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji
rosībnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji
skrundenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji
skrundnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
virbenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji
Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums
Tartaka Tartaks - upe Aglonas un Višķu pagastā
Antāna upe Tartaks, upe Aglonas un Višķu pagastā
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē
vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem
sferozīfas tauriņziežu dzimtas pākšaugi, aug Kazahijā, Vidusāzijā, Kaukāzā
vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem
džoluo tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
basogi tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
kama Tautas ēdiens Vidzemē no dažādu miltu un pākšaugu maisījuma
vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību
čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā)
Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei
Limbažu kāple tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu malā, aizņem Vidzemes ziemeļrietumu stūri un Rīgas līci, krstāliskā pamatklintāja virsa ieguļ 600–900 m zjl.
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
aivāns Terase ar kolonnu vai stabu balstītu plakanu pārsegumu Vidusāzijas dzīvojamās mājās, mošejās
Piedņepras zemiene terasēts līdzenums starp Piedņepras un Viduskrievijas augstieni, Ukrainā, platums — līdz 120 km, augstums — 50-160 m, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, reljefs — līdzens, pazeminās Dņepras virzienā; Dņepras zemiene
Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju
Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos
Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
2. bauslis Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā
tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos
tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām
Vidzemes pūrvieta tika pielīdzināta 10000 Vidzemes mērnieku kvadrātolektīm = 0,371 ha
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē
Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā
Ilgupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, garums - 7 km
Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību
oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē
fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes
rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs
šiepline trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraiknītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
atraitnītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bārenīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bārenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bārinīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bezdelīgactiņas Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bezdelīguactiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
bratuškeņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
ģīmiņš Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
ģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
laukatraitnīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
laukģīmīši Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
laukpamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
pamāmiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
pamātiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
pamātīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
santapuķīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
santene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
santenītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
sautene Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
sēda Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
sērdienīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
šķīkmuterīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
šķīkmuterītes Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
stīfmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
stikmuteres Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
štīpmuters Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
tīrumatraiknīte Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
vārnactiņa Trejkrāsu vijolīte ("Viola tricolor")
Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība
Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
Trume Trumīte, Viesītes ezera pieteka
Lielais Viktorijas tuksnesis tuksnesis Austrālijas dienvidu daļā (angļu val. “Great Victoria Desert”), platība — \~300000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — \~1100 km, platums — \~500 km, ziemeļos robežojaas ar Gibsona tuksnesi, pārsvarā 10-15 m augsts grēdots smiltājs
Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums
vienībnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Vienība" iedzīvotāji
viljetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viljete" iedzīvotāji
viļģietnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete" tagad "Viljete" iedzīvotāji
viļģetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete", tagad "Viljete" iedzīvotāji
viļjetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļjete" iedzīvotāji
vilksalenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" iedzīvotāji
Cerība Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" otrs nosaukums
vilkājnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāja" iedzīvotāji
dzintarnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
klapkalnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Klapkalnes" iedzīvotāji
bonito Tuncis Vidusjūrā un Klusajā okeānā, nozīmīga pārtikas zivs
Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m
Tunisa Tunisijas galvaspilsēta (arābu: تونس, Tūnis), atrodas Tunisas lagūnas ezera krastā (kanāls, kas to savieno ar Vidusjūru, izrakts cauri pilsētai), 693000 iedzīvotāju
Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija
turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām
Vidsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukuma variants
Vydsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukums latgaliski
Vylkōji Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām
seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve
Eķengrāves dīķis ūdenskrātuve Viesītes novada Viesītes pagastā, platība — 2,6 ha
Vietalvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Vietalvas pagastā, platība — \~1 ha
Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
Gaitupīte ūdenstece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
Lepsturga ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte
Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija
Vordovka ūdenstece Pelēču un Višķu pagastā, daļā tecējuma arī šo pagastu robežupe, savieno Ārdavas ezeru ar Veirūgnas ezeru
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
Vitrupe ūdenstece Vidzemes piekrastē, Limbažu novadā, garums - 33 km, kritums - 38 m, iztek no Riebezera, ietek Rīgas jūras līcī; Vītrupe
Purmaļu grāvis ūdenstece Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezera rietumu galā
Trumīte ūdenstece Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā; Trume
Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka
Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha
Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha
Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs
Kampala Ugandas galvaspilsēta (angļu val. "Kampala"), atrodas netālu no Viktorijas ezera ziemeļu krasta 1300 m vjl., 1533600 iedzīvotāju (2009. g.)
Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
Kagera upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā
Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
Mulūja upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā
Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
Labonīte upe Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, Vesetas kreisā krasta pieteka, garums - 6 km; Barisa
Šelīfa upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā
Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka
Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
Redrivera upe ASV un Kanādā (_Red River_), Ziemeļdakotas un Minesotas štatu robežupe, ietek Vinipega ezerā
Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā
Šenandoa upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka
Barabū upe ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas labā krasta pieteka
Avoka upe Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas kreisā krasta pieteka
Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
Avuta upe Baltkrievijā (_Avuta_), Vitebskas apgabalā, Dzisnas kreisā krasta pieteka
Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
Ašmjanka upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
Strača upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
Narača upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera
Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka
Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
Struma upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
Skerna upe Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidu daļā, ietek Ringkēbingas fjordā
Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
Usta upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka
Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Vjenna upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni
Vilēna upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī
Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica
Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos
Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka
Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
Sleini upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Vilkovas, Kārlovas un Veksfordas grāfistē, ietek Sentdžordža šaurumā
Nelsona upe Kanādā (angļu val "Nelson"), garums - 644 km (kopā ar Saskačevanu 2575 km), iztek no Vinipega ezera, kas uzņem Saskačevanas baseina ūdeņus, ietek Hudzona līcī
Saskačevana upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā
Vinipega upe Kanādas Ontārio un Manitobas provincē, iztek no Vudsu ezera, ietek Vinipegā
Ati upe Kenijā (_Athi_), Vidusprovincē, Galanas kreisā krasta pieteka
Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
Psjola upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Cipa upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs
Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
Kamčatka upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī
Sisola upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
Proņa upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
Kalakana upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
Kalara upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
Karenga upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
Vorskla upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē
Muja upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka
Dona upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī
Oka upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina
Mama upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka
Pissa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā
Prēgele upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa
Lokčima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
Ņema upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
Višera upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka
Voļa upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka
Vima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
Koina upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka
Vesļana upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka
Jelva upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
Požega upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
Vorikva upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
Taimura upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni
Seima upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Oskola upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Jazvja upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
Ulsa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
Veisa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
Igiata upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka
Ulahanbotuobuja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Ulahanvava upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Tjukjana upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē
Upa upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Ida upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka
Rīva upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve
Aiviekste upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km)
Andumupe upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe
Adlerupe upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums
Āsī upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta
Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas
Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas
Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
Tuspana upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī
Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
Pilica upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei
Drvenca upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas
Vepša upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē
Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
Perhonjoki upe Somijā, Viduspohjanā un Pohjanā, ietek Botnijas līcī
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
Hukara upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī
Turija upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas
Segura upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā
Rona upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Roja upe Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas, garums - 78 km, kritums - 52 m, grīvā izveidota Rojas osta; augštecē arī Viekste
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
Seihana upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā
Džejhana upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes
Buga upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā)
Soba upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka
Gnilopjata upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
Hujva upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
Enca upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km
Jagsta upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km
Kohere upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km
Remsa upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka
Argene upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā
Šustene upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā
Omuļupe upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
Hatanga upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī
Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe
Salaca upe Vidzemes ziemeļu daļā, iztek no Burtnieku ezera ziemeļrietumu gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas, garums - 95 km, kritums - \~42 m; Salace
Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma
fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu
Vylkopa Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkopa" nosaukums latgaliski
Upenieku ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā
Vilces ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
pirmsreformācija uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss)
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve
Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers
Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
Upmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Viļeikas upes Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,4 ha
Teiču dzirnavezers uzpludināts uz Vitrupes Limbažu pagastā, platība — <1 ha
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs
teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs
Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha
uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
ĻVLZA V. I. Ļeņina Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmija
Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski
Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski
Vabulīša Vabulīša ezers - Vabulītis Vietalvas pagastā
Baltažu ezers Vabulītis, ezers Vietalvas pagastā
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
Dienvidkurzemes zemiene Vadakstes līdzenums, dabas apvidus Viduslatvijas zemienes galējos dienvidrietumos
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā
kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji
Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
vecjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vecjērcēni" iedzīvotāji
veckārķēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Veckārķi" iedzīvotāji
vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji
vijciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vijciems" iedzīvotāji
Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji
Viesturene Valmieras Viestura vidusskola
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
Libāna valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu
Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste
Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas
Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas
Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu
Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums
Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
Buhāras Haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., galvaspilsēta — Samarkanda
haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
veronika vanagu vīķis ("Vicia cracca")
dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. _Vila_), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila
Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces
puls Vara monēta Vidusāzijas valstīs 18.-20. gs.
Vardupe Vārdupe, Vilgāles ezera pieteka
vilcānieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
Vasarāju ezers Vasarāja ezers Viesītes pagastā
Vīntuļi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukuma variants
Vīntuli Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukums latgaliski
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība
adhjātma vēdiskajai mitoloģiskajai domāšanai raksturīgs princips, kas raksturo dievību un izsaka makrokosma un mikrokosma identitāti, Visuma un (pirm)cilvēka identitāti; nezūdošais mūžīgais Brahmans, kas mīt cilvēkā
Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets
Vēda Veļikajas kreisā krasta pieteka Viļakas novadā un Krievijā, garums - 87 km (Latvijas teritorijā 46 km), kritums - 53 m (Latvijā 49 m); Vjada; Veda
Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe
vičaknieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vičaki" senāk "Vičakmežmuiža" iedzīvotāji
vierpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vierpciems" jeb "Virpciems", tagad "Virpe" iedzīvotāji
virpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Virpe" iedzīvotāji
viecītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Viecītes" iedzīvotāji
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern"
asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l
Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas
mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm)
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Arnanu vēsturisks novads Austrālijā (_Aṉangu_), Rietumaustrālijā, Ziemeļu teritorijā un Dienvidaustrālijā, starp Gibsona tuksnesi un Lielo Viktorijas tuksnesi
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.)
Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu
Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru
Ankole vēsturisks novads Ugandā (_Ankole_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Viktorijas ezera
Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa
Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas
Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
Viaredža Viaredžo - pilsēta Itālijā
Vīborga Viborga - pilsēta Dānijā
seismoterapija Vibrācijas masāža
palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa
palanestēzija Vibrācijas sajūtas trūkums
vibrotehnika Vibrāciju iegūšanas, izmantošanas, kontroles tehnika; arī tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes un līdzekļus vibrāciju iegūšanai, izmantošanai, kontrolei, kā arī aizsardzībai pret vibrācijām
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas
svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.)
vibrijs Vibrions
desulfovibrio Vibrionu baktēriju ģints
lucibacterium Vibrionu tipa nūjiņveida baktēriju ģints
vibroplatforma Vibromašīna betona masas blīvēšanai dzelzsbetona izstrādājumos
vibroplāksne Vibromašīna grunts vai betona masas blīvēšanai
vibropāļdzinis Vibromašīna pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī to izvilkšanai no grunts
švica Vica
vicka Vica
vice Vica 1(1)
ņaika Vica, stiba, žagars; siksna
hemoflagelāts Vicainis, kas parazitē asinīs, piemēram, tripanosoma un leišmanija
kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai
mastigophora Vicaiņi
flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā
izomastigoti Vicaiņi, kuriem ir 2 vai 4 vienādas viciņas priekšgalā
oligomastigoti Vicaiņi, kuriem ir nedaudz (piem., divas) vicu
flagellāti Vicaiņi, vienšūņu tipa klase, kuras pārstāvjiem ir dzīvnieku un augu iezīmes, ap 4000 sugu, Latvijā 320 sugu
bodo Vicaiņu ģints
leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas
cerkomonādes Vicaiņu ģints, kas mitinās zarnās
kreigijas Vicaiņu ģints, kuras divas sugas parazitē zarnās un rada dizentērijai līdzīgus simptomus
cerkomonas Vicaiņu ģints; mitinās zarnās
flagellata Vicaiņu klases "Mastigophora" nosaukuma sinonīms
ceratium Vicaiņu klases ģints
opalina Vicaiņu klases ģints
trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā
trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas
chrysomonadida Vicaiņu klases kārta
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs
provacekijas Vicaiņu protozoju ģints, kas atrasti urīnā un izkārnījumos
aksonēma Vicaiņu viciņas ass pavediens
vicēt Vicāt
vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā
noplidināt Vicināt
saspurināt Vicināt
šmidzināt Vicināt
svenkot Vicināt
švinkot Vicināt
veņķēt Vicināt
vicāt Vicināt
žvibināt Vicināt
žvikstināt Vicināt
zvimbāt Vicināt
žvimbot Vicināt
žiperot Vicināt (degošu skalu)
žipsturot Vicināt (degošu skalu)
latīt Vicināt aizdegtu priekšmetu (piemēram, skalu)
žākarēt Vicināt degošu skalu vai pagali
dandalāties Vicināt pātagu
džindžināt Vicināt pātagu
airēt Vicināt rokas, lecot ar sniegadēli
plēcināt Vicināt spārnus
studzināt Vicināt, grūstīt
plainīt Vicināt, sist
smidzināt Vicināt, sist ar pātagu
svārbīt Vicināt, svārstīt
svārbot Vicināt, svārstīt; svārbīt
svinkot Vicināt, svenkot
švankot Vicināt, šūpot
šmirdzināt Vicināt, vēcināt
švaītīt Vicināt, vēcināt
švaitrīt Vicināt, vēcināt
švīdināt Vicināt, vēcināt
zveibināt Vicināt, vēcināt
svalbīt Vicināt, vēcināt, grozīt
svalbot Vicināt, vēcināt, grozīt
švibināt Vicināt; kustināt
švinkoties Vicināties
vēzāties Vicināties
tutenēt Vicināties ar dunci, tuteni
tuteņot Vicināties ar dunci, tuteni
švikstīties Vicināties, vēcināt
studzināties Vicināties, veikt nesakarīgas kustības
kārdinošs Vicinošs, aizraujošs; valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt
apvicināt Vicinot apvīt
švelbināt Vicinot dzīt
atvicināt Vicinot kādu priekšmetu aizdzenāt
ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai)
vica Viciņa (2)
vičkārklis Vicu vītols ("Salix triandra")
vicukārklis Vicu vītols ("Salix triandra")
Vičitofolsa Vičitafolsa - pilsēta ASV
Videga Vidaga, Gaujas pieteka
Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
milieu Vide
zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par gaisu, ūdeņiem, debesīm); arī zilums (1); arī zilganums
peristāze Vide, apkārtne
fons Vide, apkārtne, apstākļu kopums
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo
buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā
rādiuss Vide, teritorija (kā darbībai, izplatībai)
vidspiekta Vidējā (ceturtā) piektdiena gavēņa laikā
dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību)
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
viduvīte Vidējā (vidējā māsa, meita)
šļūcamkalniņš Vidēja augstuma konstrukcija, no kuras šļūkt lejup
ķekarspireja Vidēja auguma ziemcietīgs rožu dzimtas krāšņumaugs, Latvijā reti sastopams
bullītis Vidējā ceļteka ("Plantago media")
ceļmale Vidējā ceļteka ("Plantago media")
ceļmalīte Vidējā ceļteka ("Plantago media")
dālderis Vidējā ceļteka ("Plantago media")
dūcīši Vidējā ceļteka ("Plantago media")
polīši Vidējā ceļteka ("Plantago media")
polītes Vidējā ceļteka ("Plantago media")
saldati Vidējā ceļteka ("Plantago media")
vālīte Vidējā ceļteka ("Plantago media")
zaldāteņš Vidējā ceļteka ("Plantago media")
zaldāti Vidējā ceļteka ("Plantago media")
starppartija Vidējā daļa trīsdaļīgā mūzikas formā, arī sonātes izstrādājuma daļa
VDRR Vidējā darbības rādiusa raķete
MCHC Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin concentration")
MCH Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin")
MCA Vidējā galvas smadzeņu artērija (angļu "middle cerebral artery")
vidistaba Vidējā istaba
vidsistaba Vidējā istaba
vidsustaba Vidējā istaba
vidustaba Vidējā istaba
špirkums Vidēja izmēra bļoda; pusbļoda
vidējtīkls Vidēja izmēra tīkls, gk. reņģu zvejai
mezodolihocefālija Vidēja jeb mērena gargalvība
starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.)
MLD Vidējā letālā deva (angļu "median lethal dose")
M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (angļu "medium")
suņķis Vidēja lieluma cūka
bobteils Vidēja lieluma ganu suns ar garu, pūkainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
paragons Vidēja lieluma iespieduma burti
mezolimfocīts Vidēja lieluma limfocīts
haskijs Vidēja lieluma pajūgu suns Aļaskā un Kanādā; attiecīgā suņu šķirne
čau čau Vidēja lieluma suns ar garu, rudu, melnu vai baltu apmatojumu un zilganmelnu mēli; attiecīgā suņu šķirne
bulterjers Vidēja lieluma suns ar gludu (parasti baltu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
keriblūterjers Vidēja lieluma suns ar zilganu, zīdainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai
komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus
vidukle Vidējā meita
korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā)
konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs)
sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu
arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību
seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus
kupčiks Vidēja stipruma tēja
kupecs Vidēja stipruma tēja
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg
andante Vidējā tempā
diskomūzika Vidējā tempa popmūzika ar dejošanai piemērotu pamatritmu (populārs virziens 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā)
izīrēšana Vidēja termiņa mašīnu un iekārtu noma bez īpašuma tiesību nodošanas nomniekam - viena no līzinga formām
rolovers Vidējā termiņa vai ilgtermiņa kredīti ar svārstīgu procentu likmi vai periodisku refinansēšanu
politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas
neandertālieši Vidējā vai vēlā akmens laikmeta hominīdi, dzīvojuši pirms 100-40 tk. g.; nosaukti pēc 1856. g. Neanderes ielejā atrasta skeleta
vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde
vidujāds Vidējāds
vidais Vidējais
vidākais Vidējais
vidakeš Vidējais
vidaviņš Vidējais
videkeš Vidējais
viduskais Vidējais
viduškais Vidējais
vidusskaitlis Vidējais
vidutais Vidējais
viduvējs Vidējais
viegzdejīs Vidējais
caurmērs Vidējais (lielums, svars, skaits u. tml.)
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu
MAP Vidējais arteriālais spiediens (angļu "mean arterial pressure")
proksimitāte Vidējais attālums starp apdzīvotām vietām kādā teritorijā
vidbalka Vidējais baļķis
vidbaļķis Vidējais baļķis
MCD Vidējais eritrocītu diametrs
MCV Vidējais eritrocītu tilpums
Lielais Kugrenes ezers Vidējais ezers Salnavas pagastā
viduskrūtis Vidējais krūšu posms (posmkājiem)
vidmēlenis Vidējais mēlenis
krūts Vidējais no trijiem nodalījumiem kukaiņu ķermenī
ievadintensitāte Vidējais rakstzīmju, ziņojumu vai darbu skaits, ko datu apstrādes sistēma saņem laika vienībā
vidspriegums Vidējais spriegums - sprieguma nomināli starp zemspriegumu un augstspriegumu
hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību
mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu
mīnulicējs Vidējas vai nelielas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts mīnu aizsprostu ierīkošanai jūrā
caurcaurēm Vidēji
caurmērs Vidēji
uz pusratā Vidēji
vidum Vidēji
pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes)
alegreto Vidēji ātrā tempā (lēnāk par alegro)
allegreto Vidēji ātrā tempā (mūzikā)
allegretto Vidēji ātri; tempa apzīmējums - lēnāk par "allegro", bet ātrāk par "moderato"
makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju
mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu)
baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu)
pusaugsts Vidēji augsts
mezotrofs Vidēji bagāts ar barības vielām
tumīgs Vidēji biezs, miltains, nedrūpošs
fajs Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns
pusciets Vidēji ciets
pusdziļš Vidēji dziļš
koiza Vidēji gara nūja
pusgarš Vidēji garš
keltāns Vidēji indīgs akaricīds, brūns šķidrums, apkaro gk. ērces, arī laputis uz augļu kokiem, vīnkokiem, dārzeņiem
hlorofors Vidēji indīgs insekticīds
tiarbofoss Vidēji indīgs pesticīds
pacilans Vidēji irdens, čaugans
pusbalsī Vidēji klusā balsī
Mp Vidēji klusi (it. "mezzo piano")
hromansils Vidēji leģēts konstrukciju tērauds, kas satur Cr, Mn un Si (katru \~1%)
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
mezosistēma Vidēji liela un ne sevišķi sarežģītas struktūras sistēma
pusliels Vidēji liels
susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos)
mezosoma Vidēji liels ķermenis
taira vidēji liels sermuļu dzimtas plēsējs (_Eira barbara_), kas ir vienīgā suga tairu ģintī (_Eira_), dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, sastopama arī Trinidādas salā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem
spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot
pusmīksts Vidēji mīksts
pussalds Vidēji salds (parasti par vīnu)
pussauss Vidēji sauss
mezoterms Vidēji silts
pusskābs Vidēji skābs (parasti par vīnu)
pusskaļš Vidēji skaļš
pussmags Vidēji smags
pusstāvs Vidēji stāvs
pusstingrs Vidēji stingrs
pusšķidrs Vidēji šķidrs
pustāls Vidēji tāls
pusviegls Vidēji viegls
džentriji Vidējie un sīkie muižnieki bez tituliem Anglijā 16.-17. gs., t. s. jaunās muižniecības daļa
Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks
Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu
apjomekonomija Vidējo ražošanas izmaksu samazinājums produkcijas izlaidei pieaugot ilgākā laika posmā
bruņniecība Vidējo un sīko feodāļu privileģēta kārta
vidijs Vidējs
vidisks Vidējs
vidišks Vidējs
vidišķs Vidējs
vidusks Vidējs (pēc lieluma, intensitātes u. tml.)
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem)
intermediārs Vidējs, vidū starp diviem
videklis Vidējs, vidusmēra
viduškijs Vidējs, vidusšķirai piederīgs
vidējāds Vidējs, viduvējs
vidīns Vidējs, viduvējs
mediastinotomija Videnes atvēršana
mediastinīts Videnes audu iekaisums
mediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija
pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula
vlogeris Video blogu sagatavotājs un publicētājs
videoreģistrators Video novērošanas iekārta, kas darbojoties automātiskā režīmā saglabā novērojamās teritorijas attēlus pēc noteiktiem laika sprīžiem vai arī konstatējot kustību
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai
videorediģēšana Videoattēlu apstrādes process
ekrānbuferis Videobuferis ar krāsu videoadapteri aprīkotajos personālajos datoros, kur uzglabā informāciju, ko var parādīt displeja ekrānā
videoplate Videodisks - plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts
asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
viģiks Videofilma
pornovideo Videofilmas ar pornogrāfisku saturu
videonoma Videofilmu noma
videoprogramma Videofilmu programma
videoseanss Videofilmu seanss
videoinformācija Videoierakstā fiksēta informācija
videomateriāls Videoieraksta materiāls
videominiatūra Videoieraksta miniatūra
videosižets Videoieraksta sižets
VHS Videokasešu formāts un tehnoloģija (angļu "Vertical Helix Scan")
vidiks Videokasete
priekšplāns Videoklipā - attēls, kas uzklāts uz cita attēla
videoapspriede Videokonference
videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam
videomaģis Videomagnetofons
vidiķis Videomagnetofons
VCR Videomagnetofons ar lenti kasetē (angļu "video casette recorder")
vidaks Videomagnetofons, retāk videopleijers
viģiks Videomagnetofons, retāk videopleijers
videooperators Videomākslas speciālists, kas strādā ar videoaparatūru
videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis
videostraumējums Videopārraide datu tīklā
vīdžejošana Videoprogrammas vadīšana
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs (angļu "veejay"); strādājot kopā ar dīdžeju, tā uzdevums ir saskaņot attēlu ar mūziku, ko spēlē dīdžejs
vidūzis Videosalons
videoierakste Videosignāla ierakste magnētiskajā lentē, optiskajā jeb lāzera videodiskā vai citā informācijas nesējā, lai šo signālu pēc vajadzības varētu reproducēt (ar videomagnetofonu, videoatskaņotāju)
videoieraksts Videosignāla ieraksts atmiņas iekārtā
videokontrole Videosignāla kontrole dažādos tā apstrādes posmos (piemēram, televīzijas centrā)
impulstraucējums Videosistēmā nevēlams signāls, kas sastāv no impulsu virknes
VGA Videostandarts VGA (angļu "Video Graphics Array")
videogrāfs Videotehnikas aparāts dažādu mainīga lieluma parametru demonstrēšanai
videoiekārta Videotehnikas iekārta
videoierīce Videotehnikas ierīce
videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces
videotermināls Videoterminālis
VDT Videoterminālis (angļu "visual display terminal")
ekrānpults Videoterminālis, kombinēta datu apstrādes iekārtu ievadizvadierīce (tastatūra un datu vizualizācijas ierīce)
EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency")
VAF Vides aizsardzības fonds
VAK Vides aizsardzības klubs
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
videssaimniecība Vides apsaimniekošana un aizsardzība
modifikācija Vides apstākļu nosacīta, neiedzimstoša organisma pazīmju pārmaiņa; viens no organisma dabiskās pielāgošanās veidiem
koliindekss Vides fekālijpiesārņojuma rādītājs
privācija Vides ietekme; nepieciešamie sociālie kontakti
pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām
ECDIN Vides ķimikāliju datu un informācijas tīkls ("Environmental chemicals data and information network")
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas
dezaktivācija Vides radioaktīvā piesārņojuma likvidēšana
brendālisms Vides un sadzīves varmācīga piesārņošana ar reklāmu
VVI Vides valsts inspekcija
VVD Vides veselības departaments
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās
vidienis Vidiene
vidrieksne Vidriecis
vidrocis Vidriecis
vidrucis Vidriecis
vidriece Vidriecis - gaļas viducis; speķis
vidrietis Vidriecis - gaļas viducis; speķis
vidruce Vidrietis
Widdrisch Vidriži
Widdrisch Vidrižu muiža, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Vidrižu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Gravas
laucieši Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji
Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
vid Vidū
vidin Vidū
vido Vidū
viducī Vidū
vidā Vidū (piemēram, teritorijā)
judrains Vidū izpuvis, piem., koks
piltuve Vidū resnāks skārda trauks, ar pagaru cauruli uz apakšu, ar kuru uzpilda mucas
šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām
pārkrūcis Vidū sarāvies tievs (no bada vai citu iemeslu dēļ)
meco Vidū, vidējs
vuducis Viducis
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju
tale Viduklis
talija Viduklis
videklis Viduklis
vidoklis Viduklis
viducis Viduklis
vidus Viduklis
jozminis Viduklis, jostas apvidus
knēpe Viduklis, viducis
vidūklis Viduklis, vidus
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla
vēderjosta Vidukļa josta
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse
shistokormija Viduma šķeltne kā attīstības anomālija
v. Vidus
videne Vidus
vidums Vidus
viducis Vidus (1)
viducis Vidus (2)
viducis Vidus (3)
viducis Vidus (4)
Videzers Vidus ezers Jumurdas pagastā
tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru
kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta
ubliētes Vidus laikos pilīs dziļas akas, kur iemeta tos, no kuriem, gribēja atsvabināties
poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām
silfides Vidus laiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
censors Vidus laiku skolās vecākais skolēns, kuram bija jāuzrauga jaunāko skolēnu uzvešanās
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā
starpmūris Vidus mūris
vidssprauga Vidus sprauga
v- Vidus-
V- Vidus-
meso- Vidus-, starp-
vid Vidus, vidējais
centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns)
cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus")
Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža)
rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā
vidusamerikānis Vidusamerikas iedzīvotājs
Psarocolius montezuma Vidusamerikas pieresvālodze
vidusaugšv. Vidusaugšvācu valoda
vidauss Vidusauss
aerootīts Vidusauss iekaisums barotraumas rezultātā
mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs
čairikers Vidusāzijā - algādzis, pusgraudnieks
arba Vidusāzijā - augsti divriči
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
lagohilīns Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūma lagohila virszemes daļās atrodama ēteriska eļļa
lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci
čačvans Vidusāzijas sievietēm - tīkliņš no zirgu astriem, ar kuru aizsedza seju; čačvanu valkāja kopā ar parandžu
bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā
daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam
dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība
serde Vidusdaļa (piemēram, orgānam)
rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai, piemēram, ritenim) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass
serde Vidusdaļa, parasti cilindrveida (piemēram, priekšmetam)
vidiena Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā)
vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā)
vidi Vidusdaļas
pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē
Dūnāntūla Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
Ungārijas zemiene Vidusdonavas zemiene
Ziemeļvācijas zemiene Viduseiropas līdzenuma daļa Vācijas ziemeļos, garums rietumu-austrumu virzienā — \~600 km, platums — 200-300 km, augstums — līdz 200 m
Lielais Mārku ezers Vidusezers Garkalnes pagastā
Dreimaņu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā
Dreimaņu-Liepu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā
Vidus ezers Vidusezers, ezers Garkalnes pagastā
Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm
vidushol. Vidusholandiešu
prākrits Vidusindiešu sākotnējo dialektu kopums un rakstu valoda (5. gs. p. m. ē. - 10. gs. m. ē.)
mediterrāns Vidusjūras apgabalam piederīgs vai raksturīgs
alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas
Levantes jūra Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums
levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji
fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes
Testudo graeca Vidusjūras bruņurupucis
Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio")
Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
Sylvia melanocephala Vidusjūras ķauķis
Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
Ligūrijas jūra Vidusjūras malas jūra starp Korsikas salu un Itāliju un Franciju
Muraena helena Vidusjūras murēna
Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs
Medspa Vidusjūras vides aizsardzības stratēģija un rīcības plāns
Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
medievāls Viduslaikiem īpatnējs, uz viduslaikiem attiecīgs
kotērija Viduslaikos - algotņu vienība
saracēņi Viduslaikos - arābi, arī muhamedāņi
podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās
investitūra Viduslaikos - bīskapu iecelšana amatā, nododot viņiem baznīcas zemi līdz ar tās iedzīvotājiem un baznīcas varu pār tiem
karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps
skriptorijs Viduslaikos - darbnīca (telpa) manuskriptu pārrakstīšanai (parasti klosteros)
kartulārijs Viduslaikos - dokumentu un aprakstu kopiju krājums, kas attiecas uz noteiktu zemes īpašumu kompleksu, lielāko tiesu uz klosteru zemes īpašumu
alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos
vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus
abanācija Viduslaikos - izraidīšana no valsts uz vienu gadu
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā
almanahs Viduslaikos - kalendārs ar dažādiem, gk. astronomiskiem, meteoroloģiskiem u. c. datiem
kripta Viduslaikos - kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas)
ministeriāli Viduslaikos - karaļa vai lielo feodāļu kalpi; vēlāk tie saplūda ar bruņniecību
interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts)
herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs
pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē
bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais
brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim
kūrija Viduslaikos - senjora padome un tiesa, kuru locekļi bija senjora vasaļi
hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā; šāds vēstures apcerējums
licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds
komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints
brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras
bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību
firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks
būvložas Viduslaikos dzirkaļu u. c. būvamatnieku savienības
Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna
dekretalisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām
dekretisti Viduslaikos juristi, kas nodarbojās ar kanoniskajām tiesībām
komenda Viduslaikos kāda baznīcas amata ienākumu saņemšana, neizpildot attiecīgos amata pienākumus
skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu
pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas
domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus
meisteris Viduslaikos katrs augstāks priekšnieks
podesta Viduslaikos konsuls Itālijas republikās
purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā
plenāriji Viduslaikos lietotas grāmatas, kas apvienoja vienā sējumā kādas vienas nozares tekstus
computus Viduslaikos mācību priekšmets, kur aritmētikas un astronomijas elementi bija savienoti ar baznīcas svētku aprēķiniem
menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot
prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis
asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi
sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo
čimbole Viduslaikos sitams mūzikas instruments ar noskaņotiem zvaniņiem
fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs
peregrīni Viduslaikos svētceļnieki jeb piligrimi un krustneši
domina Viduslaikos šādi tika dēvēta kundze, ko no pienācīga attāluma pielūdza mīlas dziedoņi un kuras labvēlība bija sūri grūti jāiegūst
gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem
šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu
kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju
gravamina Viduslaikos Vācijā un Livonijā sūdzības, ko kārtas iesniedza valdniekam
nobili Viduslaikos vispārim muižnieki
concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks
koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks
Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei
jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs
laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim
diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē
obituāriji Viduslaiku baznīcās un klosteros grāmatas, kurās ierakstīja visus mirušos, lai tos dievkalpošanā pieminētu
pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu
vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai
menestereļi Viduslaiku ceļojoši dzejnieki un dziesminieki (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā); trubadūri; menestereli
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā)
feniņš Viduslaiku denārija nosaukums dažādās valstīs
sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati
menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā
sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas
patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara
feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama
sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā
oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem
balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā)
goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā)
lapidāriji Viduslaiku grāmatas ar akmeņu, sevišķi ar dārgakmeņu aprakstiem
leģisti Viduslaiku juristi, kas laicīgās romiešu tiesības pretstatīja kanoniskajām (baznīcas) tiesībām un feodālajām parašām; atbalstīja arvien pieaugošo karaļa varu tās cīņā ar feodāļu jurisdikciju
glosators Viduslaiku jurists, kas izskaidroja seno romiešu civiltiesības
feudists Viduslaiku jurists, kas pētīja lēņa tiesības
pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs
sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas
sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums
adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību
Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks
ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa
bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem
paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām
serafs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem
zēravs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem
hasīdi Viduslaiku mistiķi, kuriem bija nozīmīga loma jūdaisma attīstībā Vācijā
Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu
skriptors Viduslaiku mūks, kurš, izgatavojot grāmatas ar tinti rakstīja visu galveno tekstu
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs
Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā
redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem
cvingers Viduslaiku pilī - josla starp ārējo un iekšējo mūri
donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties
patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus
befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis
petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem
kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija
trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika
marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija
cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu)
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars
pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna
buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai)
hūfa Viduslaiku Vācijā - zemnieka saimniecības nosaukums
landsassen Viduslaiku Vācijā brīvzemnieka un gobzemju nosaukums
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
špruhs Viduslaiku vācu dzejas žanrs ar didaktisku, moralizējošu saturu, raksturīgas divrindes ar blakusatskaņām un četruzsvaru toniskām vārsmām
kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām
kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte
obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte
koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem
kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā
cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks
viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem
Latvijas-Lietuvas sineklīze Viduslatvijas monoklināle
Lietuvas-Latvijas monoklināle Viduslatvijas monoklināle
viduslejasv. Viduslejasvācu
Mittelhof Vidusmuiža
meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
vidējs Vidusposms (par laikposmu)
vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā)
vidustece Vidusposms (upei)
metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu
fokuss Viduspunkts, centrs, arī degpunkts
Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
videne Vidusskola
vidskola Vidusskola
vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis
vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne
abitūrija Vidusskolas beigšana
tercija Vidusskolas trešā klase
vidskolnieks Vidusskolnieks
mezencefalīts Vidussmadzeņu iekaisums; simptomi: miegainība, trīce, acu muskuļu vājums
pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi
babits Vidusšķiras amerikāņa apzīmējums (pēc galvenā varoņa S. Lūisa romānā "Babits", 1922; latv. 1962; angļu val. "Babbitt")
buržuā Vidusšķiras pārstāvis; kapitālists
Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
Cēlējupe Vidusupe - paralēls nosaukums tās vidustecē
Dubeņupe Vidusupe Talsu novadā
Mauriņupe Vidusupe Talsu novadā
Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
Jakša Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē
Jakšupīte Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē
Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka
Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka
Līčupe Vidusupes paralēls nosaukums tās vidustecē
mezenterons Viduszarna, embrija entodermas caurulītes daļa, kas saistīta ar dzeltenuma eju; no tās attīstās lielākā daļa zarnu
negociators Vidutājs vai persona, kas vada sarunas
starpeklis Vidutājs, starpnieks
mediators Vidutājs, starpnieks; samierinātājs; diskusijas vadītājs
pavidam Viduvēji
lielans Viduvēji liels, puslīdz liels
lielens Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans
lilans Viduvēji liels, puslīdz liels; lielans
puslīdzība Viduvējība
vidējība Viduvējība
vidujādība Viduvējība
vidišķība Viduvējība (1)
vidišķība Viduvējība (2)
vidusmērs Viduvējība (3)
mērīgs Viduvējs
ridēns Viduvējs
riduvēns Viduvējs
vertīgs Viduvējs
vidains Viduvējs
vidišks Viduvējs
vidišķs Viduvējs
vidējs Viduvējs (1)
viduvējība Viduvējs (2) cilvēks
puslaicīgs Viduvējs, vidēji pārticis
vidutinis Viduvējs, vidējs
Aizvīķupe Vidvide - Ruņas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā
Viduvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vidve Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vidvidus Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vitvite Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vitvīte Vidvide, Ruņas (senāk Apšes) pieteka
Vidžajavada Vidzajavāda - pilsēta Indijā
parms Vidzemē 17. gs. 4 vezumi siena, skaitot vezumā 30 grīztes pa 1 podam (20 mārciņām) katru
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai
Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā
VAA Vidzemes attīstības aģentūra
Vidzemes centrālā augstiene Vidzemes augstiene
ViA Vidzemes augstskola
3. klimatiskais rajons Vidzemes Centrālā augstiene un rajons uz ziemeļiem no tās - vismitrākais un aukstākais rajons
piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs
bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā
Conventus generalis Vidzemes landtāga nosaukums poļu laikos
landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā
landesštāts Vidzemes muižniecības politiskā programma 18. gs.
VNRC Vidzemes novada rehabilitācijas centrs
Liepupe Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Limbažu un Liepupes pagastā, ietek Rīgas līcī, garums - 17 km, kritums - 43 m, sākas purvā uz rietumiem no Riebezera
VPIC Vidzemes Profesionālās izglītības centrs
Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai
Brežņevciems Vidzemes tirgus mikrorajons Rīgā (20. gs. 70.-80. gados)
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai
VVCS Vidzemes valsts ciltslietu stacija
Ziemeļvidzeme Vidzemes ziemeļu daļa
ķūlis Vidzemes, retāk visu Latvijas novadu, atskaitot Latgali, iedzīvotāju nievājošs apzīmējums
vidzemnīce Vidzemniece
vidzemnisks Vidzemniecisks
vidzemietis Vidzemnieks
Widsershof Vidzeru muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Vidževāna Vidževāno - pilsēta Itālijā
vičināt Vidžināt
vidžerēt Vidžināt
vidžerot Vidžināt
vidžēt Vidžināt
vidžurēt Vidžināt
atvidžināt Vidžinot atsaukties (par putniem)
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
savidžināt Vidžinot dot ziņu
savidžināties Vidžinot sazināties
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
uzviebt Viebjot izveidot (grimasi)
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt
saviebt Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi)
jiebt Viebt
ņiebt Viebt
šniebt Viebt
šņiebt Viebt
veibuļāt Viebt
verksīt Viebt
viept Viebt
viebties Viebt savu seju, tās daļas
viezt Viebt, iezt (zobus)
jiebties Viebties
veibuļāties Viebties
viebuļāties Viebties
viepties Viebties
žņiebties Viebties
knaipīties Viebties (par cilvēku)
kniepties Viebties (par cilvēku)
kņiepties Viebties, rādīt grimases
šņiebties Viebties, saviebties
vaikšķīties Viebties, šķobīties
griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā); skatījums, aspekts
fainomenālisms Viedoklis atziņas teorijā, kas māca, ka cilvēks izzina nevis lietas, kādas tās pašas par sevi ir, bet kā tās parādās mūsu apziņai
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
gaisma Viedoklis, no kāda kas tiek aplūkots, vērtēts; nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot
redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzes viedoklis
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu)
nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga
doksa Viedoklis, uzskats
skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana
doksogrāfija Viedokļa aprakstīšana
konsultēšanās Viedokļu apmaiņa un dialoga veidošana starp pušu pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos
normācija Viedokļu vienādošanās grupas ietekmē
vendīgs Vieds
viedīgs Vieds
pūsma Viegla (gaisa) kustība, plūsma
dvesma Viegla (vēja) pūsma, viegls vējš; vēsma
aviete Viegla (vienvietīga) lidmašīna ar mazas jaudas motoru
šalupe Viegla airējama laiviņa bez klāja
bungalo Viegla ārpilsētas dzīvojamā māja ar verandām; vienstāva lauku māja tropu zemēs
salience Viegla atpazīstamība, psihisko stāvokļu viennozīmīgums, svarīgums
tačka Vieglā automašīna; taksometrs
sedans Vieglā automobiļa slēgtā virsbūve; automobilis ar šādu virsbūvi (4 vai vairāk vietām)
universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā
hečbeks Vieglā automobiļa virsbūves tips - automobilis ar slīpu mugurdaļu, kas veidota kā durvis
varioloids Viegla baku forma
varioloīds Viegla baku forma, ja ar bakām saslimst atkārtoti vai pēc vakcinācijas
ekoproze Viegla caureja
hipokatarse Viegla caureja
katerēze Viegla caureja vai vājums no medikamentu lietošanas
paradizentērija Viegla dizentērijas forma, ko ierosina Shigella flexneri
plēderis Viegla drāniņa, plīvurs, skranda
parafobija Viegla fobijas forma, ko iespējams pārvarēt, sasprindzinot gribasspēku
saņirkt Vieglā formā saslimt
dvesma Viegla gaisa strāva, plūsma, pūsma
holerīna Viegla holeras forma, novērota holeras epidēmijas laikā
susceptibilitāte Viegla ietekmējamība
pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma
puskrēsla Viegla krēsla
šulupe Viegla laiva
latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piemēram, augstlēkšanā)
džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi
eitanāzija Viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas
putuplasts Viegla poraina plastmasa
jefiņš Viegla rakstura cilvēks; sprukstiņš
dziesmuspēles Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm
tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku
iedriksne Viegla skramba
iedrīksne Viegla skramba
pussnauda Viegla snauda
caurmiegs Viegla snauda, pusmiegs
kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu vienlāpstiņas airi
tetanilla Viegla stingumkrampju forma
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru
gaisaviete Viegla tikuma sieviete
gaisavietis Viegla tikuma vīrietis
orpe Viegla trose, ko piestiprina pie orpenkura, orpējot kuģi ostā
luta Viegla un patīkama dzīve
kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm
jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam)
makats Viegla vilnaina drāna mēbeļu apvilkšanai
bluzons Viegla virsjaka ar vaļīgā stāva pārkrituma savilkumu vai piekrokojumu lejasmalas piejostai
tafta Viegla zīda drāna sieviešu apģērbam un oderēm
estrāde Vieglā žanra mākslas veidu kopums
svēlis Viegla, grantaina smilts
zvēlis Viegla, grantij līdzīga smilts
laide Viegla, jautra dzīve
kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā
kavaletta Viegla, mīlīga meldija itāļu ārijās
elektromegafons Viegla, pārnēsājama balss pastiprināšanas iekārta, kas sastāv no mikrofona, pastiprinātāja, skaļruņa un barošanas avota
paslīdēt Vieglā, sildošā gaitā paiet garām (kam), gar (ko)
atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atiet nost
atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atnākt
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izkļūt cauri (kam), caur (ko)
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos)
aizslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība
ģička Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
giga Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
gigs Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
gīka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
ģīpka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju
marlija Viegla, visai reta kokvilnas vai linu drēbe, ko izmanto ievainojumu apsējumiem u. c.; marle
limuzīns Vieglais automobilis
kabriolets Vieglais automobilis ar nolaižamu jumtu
vilītis Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa
kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā
šlaubs Vieglāk, pacietīgāk
atzalis Vieglākie graudi, kas vētījot tiek atšķirti no kvalitatīvajiem graudiem
centrifugācija Vieglāko sastāvdaļu atdalīšana no smagākajām emulsijā un suspensijā, izmantojot centrifugālo spēku
šļaubs Vieglāks, pacietīgāks
žagulis Vieglas atraugas, žagas
žagulītis Vieglas atraugas, žagas
variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu
pamabroms Vieglas darbības diurētiska viela; lieto preparātos, kas mazina premenstruālo sindromu
tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai
ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad
nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām
aerodinamo Vieglas konstrukcijas dinamo mašīna, ko lietoja lidmašīnās aviācijas pirmsākumos
baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne
džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes
tekstilrūpniecība Vieglās rūpniecības nozare, kas ietver tekstilšķiedru ieguvi un izstrādājumu ražošanu no tām
liblaba Vieglas uzvedības jauna sieviete
gauja Vieglas uzvedības meitene
meijas Vieglas uzvedības meitenes
dāmīte Vieglas uzvedības sieviete
davalka Vieglas uzvedības sieviete
dolza Vieglas uzvedības sieviete
ķolka Vieglas uzvedības sieviete
lētā Vieglas uzvedības sieviete
šeļma Vieglas uzvedības sieviete
šersķ Vieglas uzvedības sieviete
škura Vieglas uzvedības sieviete
dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā
emka Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta
emma Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta
pīsa Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību
pīss Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību
pīsums Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību
siksniņkurpes Vieglas vasaras kurpes, kuru virsma veidota no siksniņām
šķērīte Vieglatlētikā - augstlēkšanas stils, kuram raksturīgas šķēru asmeņu virzībai līdzīgas augstlēcēja kāju kustības
zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana
sešcīņa Vieglatlētikas sacensības, kas ietver 100 m un 1500 m skrējienus, augstlēkšanu un tāllēkšanu, lodes grūšanu un vesera mešanu
putubetons Vieglbetons - betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru
iegli Viegli
leggero Viegli
leggiero Viegli
lētēm Viegli
vieglām Viegli
vieglēm Viegli
viegļi Viegli
bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu
iekratināt Viegli (irdeni) iekratīt
leggiere Viegli (mūzikā)
aizlīgot Viegli aizskanēt; aizplūst, aizviļņot (par skaņām)
mimoza Viegli aizvainojama, arī pretencioza meitene
susla Viegli aizvainojams cilvēks
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā
gimnēti Viegli apbruņoti kājnieki Senajā Grieķijā
skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses); daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā)
apsvilt Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā)
apsvēpināt Viegli apdūmot
apmargot Viegli aplīt
apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm)
piekost Viegli ar zobiem skart (ko)
lobens Viegli atlobāma miza
mukiņa Viegli atlobāmā niedras miziņa
atraitin Viegli atraisāms
atraitiņ Viegli atraisāms
irbuļmezgls Viegli atraisāms mezgls mālšpika (irbuļa) vai kāda cita instrumenta iesiešanai trosē
mālšpikmezgls Viegli atraisāms mezgls mālšpika (irbuļa) vai kāda cita instrumenta iesiešanai trosē
šlepmezgls Viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu
lētaudzis Viegli audzis, izlutināts
brička Viegli braucamie rati, reizēm ar atvāžamu jumtu; vieglās automašīnas piekabe
pucolāna Viegli cementēti vulkāniskie pelni (tufs)
kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam
pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu
lēcināt Viegli dauzot atdalīt mizu (piemēram, stabulīti gatavojot)
deglains Viegli degoša (zeme)
kombustibilijas Viegli degošas vielas
kombustibils Viegli degošs
džinrikša Viegli divriteņu rati, ko velk cilvēks; rikša
drāstīgs Viegli drāžams, grebjams
drāztīgs Viegli drāžams, grebjams
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām)
trapalns Viegli drūpošs
trupīgs Viegli drūpošs
trupalns Viegli drūpošs, arī irdens; trupans
drupalns Viegli drūpošs, drupans (par maizi, biezpienu)
drupans Viegli drūpošs; arī irdens
suģestibls Viegli iedvesmojams, suģestijai pieejams
iečaukstināt Viegli ieēst
aizkabināt Viegli iejūgt
dametināt Viegli iejūgt (zirgu)
ieknīpēt Viegli iepērt
ieplūskāt Viegli iepērt (piemeram, ar lakatu)
ielepsīt Viegli iesist
iebukņāt Viegli iesist, iegrūst
iebuknīt Viegli iesist, iegrūst
iebukņīt Viegli iesist, iegrūst
iebukņāt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt
iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt
iebukņīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt
aizzambāt Viegli ieskrambāt, saskrāpēt
šņapstiņš Viegli iespaidojams, pakļāvīgas dabas cilvēks
iežūžoties Viegli iešalkties
brancēt Viegli ievainot
apbrancēt Viegli ievainot (nobrāzt)
droška Viegli izbraucamie rati
karapaška Viegli izbraucamie rati ar diviem riteņiem
nospļauties Viegli izdarāms
jūklīgs Viegli izirstošs
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu
krencelēt Viegli kāsēt
budžināt Viegli kasīt; bužināt; ieskāt
jūtams Viegli konstatējams, pamanāms
azurofils Viegli krāsojams ar azūra krāsām
gencianofils Viegli krāsojams ar genciānvioleto
mortadella Viegli kūpināta desa, kas pildīta ar teļa gaļu, cūkgaļu, mēli un parasti arī ar olīvām
ātrlode Viegli kūstoša lode^2^
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas
lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem
čibināt Viegli kutināt
uzķibināt Viegli kutinot pamodināt
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu)
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē
lijināt Viegli līt
spraislīgs Viegli lūstošs, trausls
labrītiņi Viegli mājas apavi; čības
migliņa Viegli miglots gaiss, kurā redzamība pārsniedz 1000 m
subdelīrijs Viegli murgi ar skaidras apziņas brīžiem
ņibēt Viegli niezēt
izplaukstēt Viegli nopērt
nočabināt Viegli nopurināt
iedvesties Viegli nopūsties
apžeibt Viegli noreibt, apskurbt
nolaist Viegli novilkt (ar ko gar ko)
paķidināt Viegli pacilāt, pamētāt
apkužināt Viegli pakutināt
iepūderēt Viegli pārklāt (ar ko pulverveidīgu)
pačokāt Viegli pasist ar kaut ko
pažūžot Viegli pašalkt (2)
piepekšināt Viegli piedauzīt, piemīcīt, pieplacināt
piegrust Viegli piedegt
džase Viegli pieejama meitene
piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt
piedukņīt Viegli piegrūst, piebikstīt
piedukstīt Viegli piegrūst, piebikstīt; piedukņīt
pieķert Viegli piejūgt
patipināt Viegli pieklauvēt
piedripināt Viegli pieklauvēt
pieknibināt Viegli pieklauvēt
pieknikstināties Viegli pieklauvēt
pieknipelēt Viegli pieklauvēt
pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu
pieurdīt Viegli pieskaroties parušināt, pagrūstīt
pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas
pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu)
pietutināt Viegli piesliet, atbalstīt
plīzīgs Viegli plīstošs; trausls
dziedošs Viegli plūstošs, līdzīgs dziedāšanai (par balsi)
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
raustelēt Viegli raustīt, (daudzkārt) šurp un turp raustīt
paraut Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa dalos)
ierūsains Viegli rūsganā krāsā
ierūsans Viegli rūsganā krāsā
savaražāt Viegli sadiegt
eipeptisks Viegli sagremojams
skaislīgs Viegli sakaitināms
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem)
samikāt Viegli sapērt, sadunkāt
samikot Viegli sapērt, sadunkāt
populārs Viegli saprotams, uztverams (piemēram, par tekstu)
saskurināties Viegli sapurināties
šmuila Viegli saraudināms bērns
šmuilis Viegli saraudināms bērns
apčirpt Viegli sasalt
skaļīgs Viegli saskaldāms, sadalāms
piesirgt Viegli saslimt
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami)
pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu)
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt)
pikšināt Viegli sist, pērt
pačāt Viegli sist, pērt ar lapainu slotu pirtī mazgājoties
kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu)
skaļš Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.)
bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu)
bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu)
smīnēt Viegli smaidīt
nēsāties Viegli snigt
parselēt Viegli snigt
kedas Viegli sporta apavi ar brezenta virsu un biezām gumijas zolēm
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni)
trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni)
līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā)
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības
retrogradācija Viegli šķīstošu fosforskābes savienojumu pārveidošanās grūtāk šķīstošos savienojumos
ļovēt Viegli šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām)
līgot Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem); tikt šūpotam; līgoties (2)
līgoties Viegli šūpoties (piemēram, vējā)
difluents Viegli tekošs vai šķīstošs
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt
trunīgs Viegli trūdošs
ātri Viegli un īsā laikā
leggiermente Viegli un jautri
zilene Viegli uzbudināms cilvēks
napalms Viegli uzliesmojoša aizdedzinoša kaujas viela, kuras pamatā ir ar dažādām vielām sabiezināti naftas produkti
degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums
pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt
uzšņaukstināt Viegli uzsist (ar pātagu)
applikšķināt Viegli uzsist, apčubināt
valdans Viegli valdāms
tilberi Viegli vienjūga divriči
dogcart Viegli vienjūga divu vai četru riteņu vaļēji rati; agrāk izmantoja medībās
viļināt Viegli viļāt
līgot Viegli viļņojoties, plūst (par ūdeņiem)
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi)
ķelderi Viegli vīriešu svārki
lēti Viegli, ātri
kabriolets Viegli, augsti vienjūga divriteņu rati
smiekla (arī nieka) lieta Viegli, bez piepūles
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu)
aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot; izputināt
anakreontiski Viegli, graciozi, īsi
lēts Viegli, īsā laikā
aplidot Viegli, it kā lidojot, apdejot, apskriet (apkārt)
dricele Viegli, izjaucami rati
ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu); arī kaitināt (1)
ķircināties Viegli, jokojoties zoboties (par kādu)
ieklusām Viegli, klusi
vaļītēm Viegli, klusītiņām, maigi
agevole Viegli, kustīgi, nepiespiesti
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem)
dūdot Viegli, liegi šalkot (par vēju)
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
pieglausties Viegli, maigi piekļauties
saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu
saglaust Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) - parasti par diviem cilvēkiem
iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; ievadīt krāsu (piemēram, koksnē)
mikšīnām Viegli, ne stingri
čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam)
rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi
apķirināt Viegli, pavirši piestiprināt
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku)
sniģelēt Viegli, sīkām pārslām snigt
ieslīt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos)
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos
aizlidot Viegli, strauji pievērsties (kam) - piemēram, par domām, iztēli
lidināties Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli
lidot Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli
ģuģināt Viegli, vaļīgi apsiet
agile Viegli, veikli, raiti
līgot Viegli, vienmērīgi šūpot
viķelēt Viegli, virspusēji noslaucīt
pīpēdams Viegli; bez uztraukuma; svilpodams
jēgeri Vieglie kājnieki dažu Eiropas valstu (arī Krievijas) armijās 18.-19. gs., tos komplektēja no labākajiem strēlniekiem; kaujā darbojās izvērstā kaujas ierindā
atbiras Vieglie, sīkie graudi, sēnalas, kas atbirst tad, kad vētī labību
Vieglais ezers Vieglis Ģibuļu pagastā
fords Vieglo automašīnu marka
zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna
moskvičs Vieglo automobiļu marka; šīs markas automašīna
SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām
standartrikšotājs Vieglo braucamo zirgu šķirne, Amerikas rikšotājs
kontrtorpēdkuģis Vieglo kara kuģu tips, kas paredzēti lai cīnītos ar pretinieka torpēdkuģiem un atbrīvotu ceļu saviem torpēdkuģiem
kūlers Vieglo kokteiļu veids, kura sastāvā ir stiprs alkoholiskais dzēriens, citronu sula, grenadīna sīrups, ingveralus vai limonāde; pasniedz ar ledu
pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās
gaisakaza Vieglprāte
gaisave Vieglprāte
švīkastele Vieglprāte
švirkste Vieglprāte
švirkstele Vieglprāte
trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete
vējapistole Vieglprāte, vieglprātis
lētdabība Vieglprātība
lētprātiņš Vieglprātība
liegprātība Vieglprātība
vējprātība Vieglprātība
vieglība Vieglprātība
šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība
libertiānisms Vieglprātība, izlaidība
tukšgalvība Vieglprātība, muļķība
lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks
zaļa dzīve Vieglprātīga dzīve, arī uzdzīve
svipastīte Vieglprātīga meitene
švipka Vieglprātīga sieva; švipaste
ābengele Vieglprātīga sieviete
draiskule Vieglprātīga sieviete
froufrou Vieglprātīga sieviete
špindzele Vieglprātīga sieviete
svilpene Vieglprātīga sieviete
svipaste Vieglprātīga sieviete
trīnīte Vieglprātīga sieviete
žaika Vieglprātīga sieviete
trakulene Vieglprātīga sieviete (rupjā nozīmē)
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās
puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem
šverba Vieglprātīga sieviete, kas visur pļāpā
žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
griezaune Vieglprātīga sieviete; grieztaga
virska Vieglprātīga sieviete; padauza
vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete
grēkpastala Vieglprātīga, izlaidīga sieviete
šlarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete
šļarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete; šlarba
šļicka Vieglprātīga, neapdomīga sieviete
šļipata Vieglprātīga, neapdomīga sieviete
žvicka Vieglprātīga, nemierīga sieviete
švirce Vieglprātīga, nenopietna jauniete, sieviete
pindzele Vieglprātīga, nenopietna sieviete
vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete
pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene
plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene
pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete
žoldurkača Vieglprātīga, nenopietna sieviete; aušīga, nemierīga, draiskulīga sieviete
šelderīša Vieglprātīga, neuzticama sieviete
svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete
ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule
lidermanis Vieglprātīgas uzvedības cilvēks
izdāstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt
izdakstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt; izdāstīt
atdāļāt Vieglprātīgi atdot, izdāļāt
dakstīt Vieglprātīgi atdot, izdāļāt citiem
sadastīt Vieglprātīgi izdāvāt
švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt
kakalāt Vieglprātīgi izšķērdēt
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot
notrakot Vieglprātīgi notērēt (naudu), parasti uzdzīvē
notrallināt Vieglprātīgi notērēt (parasti naudu)
nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.)
notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu)
žabrēties Vieglprātīgi runāt
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot
stribulēt Vieglprātīgi uzvesties, kā vējagrābslim
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties
nodzīvoties Vieglprātīgi, izšķērdīgi dzīvojot, nonākt materiālās grūtībās, nabadzībā
atdakstīt Vieglprātīgi, neapdomīgi atdot; atdāvināt
noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt; nelietderīgi izlietot, izmantot
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties
plažerīgi Vieglprātīgi; nenopietni
gaiselīgs Vieglprātīgs
gaišķīgs Vieglprātīgs
lētdabīgs Vieglprātīgs
lētprātīgs Vieglprātīgs
liegprātīgs Vieglprātīgs
skrabulīgs Vieglprātīgs
vējgrābslīgs Vieglprātīgs
vējpilns Vieglprātīgs
čaupata Vieglprātīgs cilvēks
ģēvelis Vieglprātīgs cilvēks
jauslis Vieglprātīgs cilvēks
lamsis Vieglprātīgs cilvēks
lētdabis Vieglprātīgs cilvēks
lētprātis Vieglprātīgs cilvēks
pleduris Vieglprātīgs cilvēks
pļūka Vieglprātīgs cilvēks
spidilka Vieglprātīgs cilvēks
stirkša Vieglprātīgs cilvēks
vējagramslis Vieglprātīgs cilvēks
vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks
žāklis Vieglprātīgs cilvēks
žāksts Vieglprātīgs cilvēks
gaisenieks Vieglprātīgs cilvēks, gaisa grābslis
gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties
viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas
viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis
plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa
žulburs Vieglprātīgs cilvēks, vējagrābslis
gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks
krētelis Vieglprātīgs, ātras dabas cilvēks
alkatīgs Vieglprātīgs, aušīgs
alkacis Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks
čaukurs Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks
frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs
klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks
dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem)
daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem)
grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis
plauķis Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks
plauks Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks
aušprātīgs Vieglprātīgs, nenopietns
drabeņa Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
gaisika Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
gaisons Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
gaisputns Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
pluksts Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
šolderis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
tišiņš Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs
žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks
gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks
gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis
planderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī izlaidīgs
vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2)
vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs
vējgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, nenoteikts cilvēks
žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs
žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs
šelderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; nekārtīgs
pindzelīgs Vieglprātīgs, nenoteikts, arī kaprīzs
zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks
vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis
tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks
skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks
svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks
skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele
skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks
čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks
žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks
žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša
plažerīgs Vieglprātīgs; nenopietns
gaisagrābeklis Vieglprātis
klesteris Vieglprātis
liegprātis Vieglprātis
skrabiņš Vieglprātis
svelstiķis Vieglprātis
švirkstelis Vieglprātis
tūtiņdreijeris Vieglprātis
vējabērns Vieglprātis
vējeklis Vieglprātis
vējiņš Vieglprātis
šaulis Vieglprātis, nemierīgs šaudeklis
skraba Vieglprātis, vēja grābslis
skrabdancis Vieglprātis, vēja grābslis
skrabaste Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3)
skrabata Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3)
skrabis Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3)
lētdabiņš Vieglprātis, vientiesis
vēgls Viegls
dvesma Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums
neass Viegls (par fizioloģisku stāvokli)
liegs Viegls (par kustību)
rotaļīgs Viegls (par soli, gaitu, kustību)
saltando Viegls (stīgu instrumentu) "stacato"
saltato Viegls (stīgu instrumentu) "stacato"
sandalas Viegls ādas apavs
aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu
peņuārs Viegls apmetnis, ko klāj uz pleciem (piemēram, klientam frizētavā)
obnubilācija Viegls apziņas aptumsuma stāvoklis
alpaka Viegls audums, ko izgatavo no šī dzīvnieka vilnas
aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu
gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes
leps Viegls cilvēks, kas stāsta visu bez apdoma
pasvētki Viegls darbs
nubēkula Viegls duļķojums stāvējušā urīnā
čuidiņa Viegls dzēriens, kā tēja
dreks Viegls enkurs airu laivām un nelieliem buriniekiem
silfes Viegls gaisam līdzīgs radījums
silfides Viegls gaisam līdzīgs radījums
pidžama Viegls guļamtērps vai mājas tērps, kas sastāv no garām biksēm un vaļīgas jakas
eklīze Viegls ģībonis
tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki
naļivka Viegls liķieris no sasaldinātas augļu sulas un spirta
šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
negližē Viegls mājas (parasti rīta) tērps
šupraks Viegls mētelis vai kažoks; īss kamzolis
kremīzeris Viegls neveselīgums
paketkuģis Viegls pasta kuģis, kas noteiktās dienās iet no vienas ostas uz otru
čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm
mišūgen Viegls prātā; apdullis
žimbulis Viegls reibums
fata Viegls sieviešu apmetnis no tilla vai mežģīnēm
sintepons Viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.; sintapons
smīns Viegls smaids
hidrotērps Viegls ūdenslīdēja (akvalangista) tērps
makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara
plēnīgs Viegls un smalks kā plēne
siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli
kašmirs Viegls vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums
grizajs Viegls zīda audums melniem un baltiem pavedieniem
barbans Viegls, apaļš trauks bišu pārvietošanai; spietuve
lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā
elastīgs Viegls, arī plastisks (par kustībām)
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu
gazavais Viegls, caurspīdīgs (par zīda audumu)
gāze Viegls, caurspīdīgs (plīvurveida) zīda audums
tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums
šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums
līgans Viegls, elastīgs (par šūpošanos pārvietojoties)
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu)
rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās
rītatērps Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās
clairet Viegls, gaiši sarkans franču vīns
klarets Viegls, gaiši sarkans franču vīns
klērets Viegls, gaišs franču vīns
rotaļīgs Viegls, graciozs (par priekšmetiem, to formu)
raisīgs Viegls, irdens (parasti par sniegu)
šautris Viegls, irdens (parasti par zemi)
krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem
vārs Viegls, maigs, arī vāji izteikts, (par kustību)
ķelderis Viegls, nātns apģērbs, mētelis, veci svārki
aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums
mergoum Viegls, plāns berberu paklājs spilgtās krāsās, ar ģeometriskiem rakstiem
teniskrekls Viegls, plāns virskrekls (parasti triko) ar īsām piedurknēm
graciozs Viegls, plastisks (par kustībām, pozām)
penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta
opoka Viegls, sīkporains nogulumiezis, kas sastāv no silīcija dioksīda (opāla); izmanto cementa rūpniecībā un adsorbentiem
ēterisks Viegls, smalks
krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem
facile Viegls, viegli
maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu)
trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums
vieglība Vieglums
grācija Vieglums, plastiskums (kustībām, pozām)
elegance Vieglums, rotaļīgums (piemēram, kādu darbību izpildē)
facilitāte Vieglums, veiklība
vieķī Vieķī likt - turēt prātā, ievērot
furokumarīns Viela (augos), kas pastiprina ādas gaismjutību, rada ādas sārtumu, pigmentāciju
silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu
atraktants Viela (dabiska vai sintezēta), kas pievilina dzīvniekus; atraktors
tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai
teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni
ginekogēns Viela (sieviešu hormoni), kas ierosina vai veicina sievietei raksturīgo pazīmju attīstību
eliksīrs Viela alķīmijā, kas vienkāršos metālus spēj pārvērst zeltā
odorants Viela ar asu smaku, ko piejauc gāzei, lai varētu konstatēt gāzes noplūdi
rūgtviela Viela ar rūgtu garšu (parasti augos)
saldviela Viela ar saldu garšu
peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas
paramagnētiķis Viela ar vāji izteiktām magnētiskām īpašībām un pozitīvu magnētisko uzņēmību
antispermotoksīns Viela asinīs, kas aizkavē spermotoksīna darbību
proantitrombīns Viela asins plazmā un serumā, kas heparīna ietekmē pārveidojas par antitrombīnu
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos
presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns
elastoīds Viela dzemdes asinsvados pēc dzemdībām, kura ir šo asinsvadu iekšējā apvalka elastīgā slāņa hialīniskās deģenerācijas produkts
kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi)
inhalācija Viela ieelpošanai
iekrāsa Viela koksnes ietonēšanai; koksnes ietonējums
neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs
fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru
opsonīns Viela normālā asins serumā, kas saistās ar baktērijām un sekmē to fagocitozi
fertilizīns Viela olšūnas apvalkā, kurai ir specifiski receptori spermatozoīdu saistīšanai
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli
pirmviela Viela tās sākotnēja stāvoklī
bufagīns Viela tropu krupju "Bufo agua" ādas dziedzeros; darbojas līdzīgi digitālam
deemulgators Viela vai aparāts, kas izraisa deemulģēšanu vai kur notiek deemulģēšana
mucigogs Viela vai cits faktors, kas stimulē gļotu sekrēciju
metakarcinogēns Viela vai cits faktors, kas vienkāršu hiperplāziju pārvērš ļaundabīgā audzējā
narkotika Viela vai preparāts, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību
krioprotektors Viela vai proteīni, kas stiprina šūnas struktūras un pazemina organisma šķidrumu saslšanas temperatūru
vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem
darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci
raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta
mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos
pildvielas Viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot
irdinātājs Viela vai vielu maisījums, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu
bufers Viela vai vielu sistēma šķīdumā, kas novērš ūdeņraža jonu koncentrācijas maiņu, ja šķīdumam pievieno skābi vai sārmu
sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā
viška Vielas (parasti graudu, miltu) daudzums, ko var paņemt ar šādu liekšķeri
debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā
desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu
gāze Vielas agregātstāvoklis, viela bez noteiktas formas un tilpuma, tā cenšas piepildīt visu telpu, kurā atrodas
desublimācija Vielas agregātstāvokļa maiņa no gāzveida uz cietu, apejot šķidro fāzi
fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
desalinācija Vielas atbrīvošana no sāls
faneroze Vielas atbrīvošana no savienojuma
pārdzesēšana Vielas atdzesēšana līdz temperatūrai, kurā tai cits agregātstāvoklis ir stabilāks
rentgenstruktūranalīze Vielas atomārās un molekulārās uzbūves pētīšana, kurā izmanto rentgenstaru difrakciju vielā
konsistence Vielas daļiņu savstarpējās saistības pakāpe, [stigrība]{s:2262}
antagonisms Vielas darbība, kas mazina citas vielas darbību
mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^
masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti)
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu
pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes
garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā
čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā
toksodoza Vielas daudzums, kas izraisa noteiktu toksisku efektu (reakciju)
nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu; naža gals
inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem
toksicitāte Vielas indīgums, tās kaitīgā iedarbība uz organismu
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā)
radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu
pantohromisms Vielas īpašība pastāvēt divās vai vairākās dažādu krāsu formās
aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties
afinitāte Vielas īpašība veidot savienojumu ar citu vielu
trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa
konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs
eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija
krioprecipitācija Vielas izgulsnēšana, pazeminot šķīduma temperatūru
tinktūra Vielas izvilkums spirtā
moluskicīdi Vielas kailgliemežu apkarošanai
difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
protozvaigzne Vielas kopums, no kā veidojas zvaigzne
fotohromija Vielas krāsas maiņa apstarojuma rezultātā
klasteri Vielas kristāliskā režģa punktveida defektu sakopojums
eflorescence Vielas kristālu sairšana pulverī, zaudējot kristalizācijas ūdeni
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta
autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana
pjezomagnētisms Vielas magnetizācija ārēja spiediena iedarbībā
flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti
neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis
inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve
imūndetekcija Vielas noteikšana ar specifisku reakciju starp antivielu un antigēnu
kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī
kušana Vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, kuru raksturo kušanas siltums
stiklošanās Vielas pāreja stiklveida stāvoklī (amorfa stāvokļa veids)
vakuumdestilācija Vielas pārtvaicēšana (destilācija) pazeminātā spiedienā
fototropija Vielas pārveidošanās gaismas iedarbībā
izomerizācija Vielas pārvēršanās par savu izomēru
masspektroskopija Vielas pētīšanas metode vielā esošo nuklīdu masas un to relatīvā daudzuma noteikšanai
dilatometrija Vielas pētīšanas metode, kas pamatojas uz ķermeņa tilpuma vai lineāro izmēru maiņu ārējo faktoru ietekmē
rentgenspektrālaparāts Vielas rentgenstaru iegūšanas, reģistrēšanas un analīzes ierīce
reometrija Vielas reoloģisko īpašību mērīšana
levigācija Vielas saberšana smalkā pulveri un uzdulķošana ūdenī ar sekojošu frakcionētu sedimentāciju, lai atdalītu rupjākās daļiņas
kolorimetrija Vielas sastāva un koncentrācijas noteikšanas metode, kurā izmanto krāsas intensitātes mērīšanu
aizdedzināmība Vielas spēja aizdegties
hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam
fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
enantiomērija Vielas spēja pastāvēt divās spoguļattēliem līdzīgās formās, enantiomorfija
hidrofilitāte Vielas spēja slapināties ar ūdeni (piliens izplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu; šādas spējas kvantitatīvais raksturojums
mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija)
bēta Vielas stāvokļa apzīmējums
iztvaikošana Vielas stāvokļa maiņa, pārejot no cietās vai šķidrās fāzes gāzveida stāvoklī
sārmšķīdība Vielas šķīdība sārmā
liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst
liofobitāte Vielas un šķidruma vājas molekulārās mijiedarbības raksturojums
antipirēni Vielas vai maisījumi, kas kavē vai novērš koksnes, plastmasu u. c. materiālu aizdegšanos; visbiežāk lieto amonija fosfātu, amonija sulfātu, boraku un borskābi
detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai
hidrofobitāte Vielas vāja mijiedarbība ar ūdeni (piliens neizplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām
moltilpums Vielas viena mola tilpums
pārkarsēšana Vielas vienas fāzes sakarsēšana līdz temperatūrai, kurā stabilāka ir vielas cita fāze
amikroni Vielas vissīkākās daļiņas, kas nav saskatāmas mikroskopā
mutagēni Vielas, aģenti, kas izraisa mutāciju
apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.)
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē
patēriņš Vielas, enerģijas izlietojums (kā) darbināšanai
patēriņš Vielas, enerģijas izmantojums dzīvības procesu uzturēšanai organismā, tā daļās
pretžuveklis Vielas, kam nav žūstošu īpašību
metamagnētiķi Vielas, kam vājos ārējos magnētiskajos laukos piemīt antiferomagnētiķu, bet spēcīgākos - feromagnētiķu īpašības
keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām
antimetabolīti Vielas, kas aizkavē bioloģiski aktīvu vielu darbību organismā
antiseptikas Vielas, kas aizkavē pūšanu, mikrobu attīstību
ganglioblokatori Vielas, kas bloķē holinoreceptorus veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos, pārtraucot tajos impulsu pārvadi
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām; arī humuss
miorelaksanti Vielas, kas izraisa muskuļu šķiedru atslābumu
hemolizīni Vielas, kas izraisa sarkano asinsķermenīšu sabrukšanu
antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību
antikoagulanti Vielas, kas kavē asins recēšanu
imūnsupresori Vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnatbildi
fotostabilizatori Vielas, kas kavē polimēru un plastmasu destrukciju gaismas ietekmē
antiputotāji Vielas, kas kavē putu veidošanos
kristalloīdi Vielas, kas kristalizējas
nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu
barība Vielas, kas nepieciešamas augu dzīvības norisēm
anabolikas Vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi
emulganti Vielas, kas palīdz izveidot un saglabāt divu vai vairāku savstarpēji nesajaucošos produkta fāžu viendabīgu maisījumu
mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju
biezinātāji Vielas, kas palielina materiālu, produktu viskozitāti
antiradi Vielas, kas palielina polimēru u. c. organisku savienojumu izturību pret jonizējošo starojumu iedarbību
termostabilizatori Vielas, kas palielina polimēru un plastmasu izturību pret paaugstinātu temperatūru to pārstrādāšanā un lietošanā
antiozonāti Vielas, kas palielina sintētisko materiālu un gumijas izturību pret atmosfēras ozona iedarbību
gastroprotektori Vielas, kas pasargā kuņģa gļotādu no sālsskābes iedarbības (piemēram, sukralfats)
vazodilatatori Vielas, kas samazina asinsvadu perifēro pretestību un asinsspiedienu
analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu
defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu
kardioprotektori Vielas, kas veicina sirds muskuļu šūnu un asinsvadu atjaunošanos
flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās
citoprotektori Vielas, kas veicina šūnu atjaunošanās procesus
recinātāji Vielas, kas veido želeju, recekli un strukturē produktu
nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas
antiholīnesterāzes Vielas, kas, inaktivējot fermentu holīnesterāzi, kavē tā iedarbību uz mediatoru acetilholīnu
porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori
polifosfāti Vielas, ko iegūst, polimerizējot fosforskābes sāļus; pārtikas piedeva E452, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti
kušņi Vielas, ko izmanto metināšanā, lodēšanā, lai izšķidrinātu radušos oksīdu kārtu
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
antidepresanti Vielas, ko lieto depresīvu stāvokļu ārstēšanai (piem., amitriptilīns)
mikropiedevas Vielas, ko nelielā daudzumā pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
mikropiedevas Vielas, ko piemaļ portlandcementam blīvma un mehāniskās stiprības palielināšanai un pašizmaksas samazināšanai, piem., kvarca smiltis, dolomīts, domnu slāņi
piedeva Vielas, ko pievieno izejvielu maisījumam, lai veicinātu tehnoloģiskā procesa norisi un uzlabotu iegūstamā materiāla vai izstrādājuma īpašības
pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
estrogēni Vielas, kuru iedarbība ir līdzīga sievišķajiem dzimumhormoniem estrioliem
biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu
vieglkūstošs Vielas, kuru kušanas temperatūra ir pietiekoši zema
slāpekļvielas Vielas, kuru sastāvā ietilpst slāpeklis
rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem
lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā
nēšas Vielas, parasti šķidruma, daudzums, ko var atnest ar nēšiem
šūna Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma
kancerogēni Vielas, un faktori, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, var izraisīt ļaundabīgu audzēju; tāds, kas veicina vēža šūnu attīstību
kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus
hilētisks Vielisks
materiāls Vielisks, priekšmetisks, ķermenisks
patometabolisms Vielmaiņa slimības gadījumā
mikrometabolisms Vielmaiņa, ko var pētīt ar mikrometodēm
šlakvielas Vielmaiņas gala produkti
ekskrēts Vielmaiņas galaprodukts, kas tiek izvadīts no organisma
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto
anabolisms Vielmaiņas procesi organismā, kuros no vienkāršākām vielām veidojas komplicētākas organiskās vielas
pamatvielmaiņa Vielmaiņas procesu kopums, kas nepieciešams, lai organismam saglabātos dzīvotspēja
alantoīns Vielmaiņas produkts, kas veidojas, oksidējoties urīnskābei
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts
ketonvielas Vielmaiņas starpprodukti, kas veidojas gk. taukskābju maiņā; acetonvielas
acetonviela Vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas galvenokārt taukskābju maiņā, ketonviela
patometabolisms Vielmaiņas traucējumi
dismetabolisms Vielmaiņas traucējums
tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā
cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā
elektrohromatogrāfija Vielu atdalīšana no maisījuma šķidrumā, izmantojot šo vielu diferenciālo elektrisko migrāciju kapilārā telpā
elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu
tīrīšanās Vielu atdalīšanās no kustoņa dzemdes un dzemdes ceļiem pēc atnešanās
densimetrija Vielu blīvuma noteikšana ar densimetru
fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki
inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā
elektroforēze Vielu jonu sadalīšana elektriskajā laukā
ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu
asimilāti Vielu kopums, kas rodas asimilācijas (1) rezultātā
insorbcija Vielu kustība no zarnu lūmena uz asinīm
titrimetrija Vielu kvantitatīvās analīzes metožu grupa
gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu
astenoksija Vielu maiņas gala produktu nepietiekama oksidēšanās
ideometabolisms Vielu maiņas procesi, kurus izraisa psihiskas ietekmes
braditrofija Vielu maiņas procesu gausums
eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam
saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai
frakcionēšana Vielu maisījumu vai materiālu sadalīšana frakcijās
ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām
hipopeksija Vielu nepietiekama saistīšana (audos)
sprādzienbīstamība Vielu spēja sprāgt vai detonēt, ja tās karsē vai iniciē ar triecienu, berzi vai citu vielu sprādzienu vai detonāciju
higroskopicitāte Vielu spēja uz savas virsmas saistīt ūdens tvaikus
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu
asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana organismam nepieciešamu savienojumu sintēzei
resorbcija Vielu uzsūkšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu)
vie Vien
viel Vien
una Viena
uno Viena
substitūcija Viena (kādas sistēmas, kopuma u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, parasti, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības
anafāze Viena (trešā) no šūnas netiešās dalīšanās fāzēm, kurā hromosomas pārvietojas uz pretējiem šūnas poliem
monokls Vienā acī spraužams stikls
ietrīsa Viena atsevišķa ietrīsēšanās svārstība
kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze
autorkrājums Viena autora darbu kopojums bibliotēkā
blāmā Vienā blāmā - vienā laidā, nepārtraukti
apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus)
ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā
kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa; šāda tilpuma trauks
certoksnis Viena ceturtdaļa
ceturknis Viena ceturtdaļa
kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas)
alotransplantācija Viena cilvēka audu pārstādīšana citam
parasītisms Viena cilvēka dzīvošana uz otra vai sabiedrības rēķina, vispārim dzīvošana uz svešu rēķinu, liekēdība
segvejs Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem ar akumulatoru un elektrodzinēju; giroskūters
giroskūters Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem, ar akumulatoru un elektodzinēju; segvejs
monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi)
psīchika Viena cilvēka vai veselas tautas gara darbības parādību kopums
kodēšana Viena datu attēlojuma veida pārveidošana citā, kādiem iepriekš pieņemtiem noteikumiem atbilstošā veidā, kas pieļauj pretējo procedūru - dekodēšanu
defragmentācija Viena datu kopuma dažādu fragmentu pārvietošana vienkopus
kvadrātcentimetrs Viena desmittūkstošā dala kvadrātmetra
solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā)
monogens Viena dzimuma vai ar vienādu izcelšanos; vienveidīgs
monosoma Viena dzimumhromosoma pāra vietā
malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens
kartēšana Vienā formātā kodētu datu pārveidošana citā formātā kodētos datos
somiski Vienā gabalā
viengabal Vienā gabalā
viengabaļš Vienā gabalā
liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai
dangs Viena gabala riteņa loks; dandzis (1)
dandzis Viena gabala riteņa loks; ritenis
mucīši Vienā gabalā šūti bērnu svārki
priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu
gadagājums Vienā gadā dzimušo (cilvēku) kopums
gadagājums Vienā gadā izdots (laikraksta, žurnāla) komplekts
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī
konsole Vienā galā iespīlēts un liecē slogots (celtņu vai mašīnu) elements
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma
cērte Vienā galā uzasināts āmurs (piemēram, akmeņu skaldīšanai)
varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus
alēlomorfisms Viena gēna dažādi varianti, kas vienā un tai pašā aspektā atšķirīgi ietekmē organisma pazīmes
pseidoalēles Viena gēna mutantie saiti, kas dažādi ietekmē gēna funkciju
saistība Vienā hromosomā lokalizēto gēnu vairāk vai mazāk saistīta iedzimšana
homoplastika Viena indivīda organisma audu vai orgānu pārstādīšana otram tās pašas sugas indivīdam, piem., viena cilvēka ādas pārstādīšana otram cilvēkam
ģimene Viena indivīda pēcteču kopa
klans Viena īpatņa bezdzimuma kārtā cēlušies pēcnācēji; klons
vienkārt Vienā kārtā; vienkārtīgi
viengubu Vienā kaudzē
brūvējiens Viena konkrētā brūvēšanas procesa rezultāts
pa ceļam Vienā kopīgā virzienā
teleradiola Vienā korpusā apvienoti televizors, radiouztvērējs un plašu (lenšu) atskaņotājs
vienkrāsains Vienā krāsā
vienkrāsaiņš Vienā krāsā
kredītlīnija Vienā kredītā noformēts aizdevums, ko dalīti piešķir zināmā laika posmā
hemitorakss Viena krūškurvja puse
švinka Viena kubikass (malkas)
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās
bārstīt Vienā laidā teikt (ko)
kaisīt Vienā laidā teikt (ko)
ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums
paātrinājumtaustiņš Vienā laikā nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija noteiktas funkcijas izpildei, kura, izmantojot peli, jāmeklē izvēlnē
vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu)
vienlatnieks Viena lata monēta
svainība Viena laulātā attiecība ar otra radiniekiem, kas paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda
rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums
slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis
monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi)
monoparestēzija Viena locekļa vai vienas ķermeņa daļas parestēzija
monoparēze Viena locekļa vai vienas ķermeņa daļas parēze
monoplēģija Viena locekļa, muskuļa vai vienas muskuļu grupas paralīze
monohibrīdi Vienā lokusā heterozigotiski hibrīdi
vienmal Vienā malā
vienumal Vienā malā
alpī Vienā malkā, vienā elpas vilcienā
rolovers Viena mēneša divkāršas opcijas pārcelšana uz citu mēnesi nākotnē
saime Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums
transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību
kubikmilimetrs Viena miljarddaļa kubikmetra
kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra
kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs
raz Vienā momentā; vienā mirklī; ļoti ātri
imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos
monomioplēģija Viena muskuļa paralīze
mononeirīts Viena nerva iekaisums
Apekalns viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis)
lībieši viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
sikuli viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti
Merva viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes
transmutācija Viena nuklīda pārvēršanās citā
apciemnieki Viena pagasta gala iedzīvotāji
monometrs Viena pantmēra dzejolis
zalpom Vienā paņēmienā (parasti par dzeršanu)
uzreiz Vienā paņēmienā; arī vienlaicīgi
recitāls Viena paša mākslinieka vieninstrumenta koncerts (īpaši ērģeļu koncerts)
vienpaukar Vienā pavakarē
vienpavakar Vienā pavakarē
cels Viena pavedienu kārta, viens tinums ap dzijas kamolu
tunelēšana Viena protokola datorprogrammas iekapsulēšana cita protokola datogrammā, lai transportētu datus pa datoru tīklu, kas nestrādā atbilstoši pirmā protokola prasībām
speltpapīrs Vienā pusē gluds ietinamais papīrs, gatavots no papīra atkritumiem ar džutas un celulozes atkritumu piejaukumu
glasē papīrs Vienā pusē spīdīgs, gluds papīrs
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai)
vienup Vienā pusē; no vienas puses; virzienā uz vienu pusi
analekti Viena rakstnieka vai vairāku rakstnieku darbu izlase
darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība
māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība
māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis
māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis
kapitālizdevumi Vienā reizē ieguldīti līdzekļi, kas paredzēti sistēmas uzbūvēšanai un izveidošanai
mīciens Vienā reizē samīcītais
ar reizi, arī uz reizi (retāk uz reizes) Vienā reizē, paņēmienā
sparkšķis Vienā rokā turams un ap savu kātu griežams rīks spalga trokšņa radīšanai (bērnu rotaļlieta)
sānkājas Viena sāna kājas
šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi
viensantīms Viena santīma monēta
čama Viena saujiņa
pussējums Viena sējuma puse atsevišķas grāmatas veidā
sekselis Viena sestā daļa
kvadrātdecimetrs Viena simtdaļa kvadrātmetra
vienskriešus Vienā skrējienā
hettriks Viena spēlētāja veikts trīs vārtu guvums vienā hokeja vai futbola spēlē
vienzorte Viena šķirne; viens veids
masts Vienā tīkla izmetienā iegūtais loms
vientipisks Viena tipa; vientipa
vientipa Viena tipa; vientipisks
puspunkts Viena tipogrāfiskā punkta puse vai sešpadsmitdaļpetits
pikograms Viena triljonā daļa grama (10^-12^ g)
milimols Viena tūkstošā daļa mola
kubikdecimetrs Viena tūkstošdaļa kubikmetra
katrpus Vienā un otrā pusē; katrā pusē
ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ
pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana
pleiotropija Viena un tā paša iedzimtības faktora (gēna) iedarbošanās uz dažādām pazīmēm
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem
izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi
plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā)
modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām
dubultpeilējums Viena un tā paša priekšmeta (piemēram, bākas) atkārtots (vismaz pēc 30 min.) peilējums kuģa vietas noteikšanai
starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants
un Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus
turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū
klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums
orhektomija Viena vai abu sēklinieku izoperēšana
orhiektomija Viena vai abu sēklinieku izoperēšana
lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu
diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem
likumdevējvara Viena vai vairākas likumdevējinstitūcijas kādā politiskajā sistēmā
mikrokods Viena vai vairākas mikrokomandas, ko parasti realizē datora atmiņas daļā, kas nav pārprogrammējama
bloks Viena vai vairākas pastmarkas īpašā noformējumā
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā
augšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas nodrukātas nedaudz augstāk par apkārtējo tekstu
birka Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu
tags Viena vai vairākas rakstzīmes, kas piekārtotas datu kopai, lai to identificētu un sniegtu informāciju par kopu
arhesporijs Viena vai vairākas šūnas, no kurām sporaugiem attīstās sporas, bet ziedaugiem makros poru vai mikrosporu mātšūnas - oogoniji un spermatogoniji
atstarpe Viena vai vairākas tukšumzīmes
urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai
ekloga Viena vai vairāku autoru darbu izlase
laringoplēģija Viena vai vairāku balsenes muskuļu paralīze
deiterācija Viena vai vairāku deitērija atomu ievešana ķīmiskā savienojumā līdzīga skaita parastā ūdeņraža (protija) atomu vietā
oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā
akroparalīze Viena vai vairāku locekļu paralīze
kamptodaktilija Viena vai vairāku pirkstu fleksijas kontraktūra
ektodaktilisms Viena vai vairāku pirkstu trūkums
metatarsektomija Viena vai vairāku pleznas kaulu izgriešana
barvieta Viena vāla platums
sibi Viena vecāku pāra pēcteči, kas veidojušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas)
vienap Vienā veidā
kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt)
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu
mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums
monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri
parallēli Vienā virzienā, laikā
galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
vienactains Vienacīgs
vienacu Vienacīgs
ačka Vienacis
monoftalmisks Vienacis
vienacīgs Vienacis
izo- Vienād., vienāds, līdzīgs (piem., izotops, izoglosa)
vientāļš Vienādā attālumā
izūrija Vienāda daudzuma urīna atdalīšanās vienādā laika periodā
pseidohomoseksuālisms Vienāda dzimuma indivīdu seksuālais kontakts, kas notiek piespiedu apstākļos
izostera Vienāda gaisa blīvuma līnija
līdzanai Vienādā garumā, līmenī
izochronisks Vienāda ilguma, vienāda laika sprīža norise
izochrons Vienāda ilguma, vienāda laika sprīža norise
izosporas Vienāda lieluma sporas (raksturīgas dažiem paparžaugiem)
līdze Vienādā lielumā, arī līmenī ar ko citu
izoģenēze Vienāda morfoloģiskā attīstība
vienplatumošana Vienāda platuma telpas iedalīšana rakstzīmju drukāšanai vai attēlošanai ekrānā neatkarīgi no to formas
izometropija Vienāda refrakcija abās acīs
vienresns Vienāda resnuma
vienmucis Vienāda resnuma, vienāda biezuma
vienmuks Vienāda resnuma, vienāda biezuma
patentlīdzekļi Vienāda sastāva farmaceitiskie līdzekļi ar īpatnēju nosaukumu vienādā iepakojumā, t. i. dažādās firmās ražoti medikamenti, kas gatavoti pēc viena un tā paša patentēta paņēmiena
viensmagumā Vienāda smaguma
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.)
gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās
vienveidīgs Vienāda veida, vienāda rakstura
izometabola Vienādas gaisa spiediena interdiurnās maiņas līnija
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām
vienād Vienādi
vienādies Vienādi
vienādīgi Vienādi
vienādiņ Vienādi
vienādis Vienādi
vienaiž Vienādi
vienaižāk Vienādi
vienaižākeņ Vienādi
vienaiži Vienādi
vienaši Vienādi
vienāži Vienādi
vienlīdzan Vienādi
špalieri Vienādi apgrieztu krūmu vai koku rindas gar celiņu malām, piem., dārzos
izohromatisks Vienādi jutīgi pret dažādām redzamās gaismas spektra daļām
izoklināls Vienādi slīps, vienādi noliekts
izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu
līdza Vienādi, kopā ar
līdzā Vienādi, kopā ar
līdzai Vienādi, kopā ar
vienlīdzi Vienādi, tikpat daudz
vienlīdz Vienādi, vienādā mērā
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām
kongruence Vienādība, sakritība (piemēram, ģeometriskām figūrām)
vienādīgi Vienādīgs
isopoda Vienādkājvēži
mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu
ūdensēzelītis Vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Asellidae"), to sugas izplatītas visu kontinentu saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos, Latvijā konstatēta 1 suga
māņēzelītis Vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Parasellidae"), no kuras atsevišķas sugas sastopamas arī Latvijā
līdzpusīgs Vienādmalu
izopleurons Vienādmalu figūra
integrodiferenciālvienādojumi Vienādojumi, kuros nezināmā funkcija atrodas aiz integrāļa zīmes, kur sastopami arī šās funkcijas atvasinājumi
līdzinājums Vienādojums
nolīdzinājums Vienādojums
funkcionālvienādojums Vienādojums, kas satur nezināmu f-ju (no noteiktas kopas)
kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe
kubikvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus
atkārtojamība Vienādos apstākļos pēc vienas metodes veiktu eksperimentu rezultātu sakritība
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienis prātis
šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums
konformitāte Vienādošana, pielāgošanās
homologācija Vienādošana, saskaņošana (angļu "homologation")
izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale
līdzs Vienāds
vienādi Vienāds
vienādīgs Vienāds
vienaids Vienāds
vienots Vienāds (1)
vienlīdzīgs Vienāds (3)
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam
identisms Vienāds (ar ko); viens un tas pats; tāds, kam ir tāda pati nozīme
vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati
viendaudzums Vienāds daudzums
viengarums Vienāds garums
izohronisms Vienāds ilgums
homostilija Vienāds irbuļu garums visu kādas augu sugas eksemplāru ziedos
formis Vienāds tērps, kas paredzēts vienas profesijas pārstāvjiem vai skolu audzēkņiem
homologs Vienāds, ar vienādu attieksmi (pret ko)
egāls Vienāds, līdzīgs
ekvi- Vienāds, līdzīgs
līgans Vienāds, tāds pats, līdzīgs
uguale Vienāds, vienlīdzīgs, līdzens
vienlīdzens Vienāds, vienmērīgs
vientulīgs Vienāds; arī vienmuļš
līdzsānīgs Vienādsānu
līdzsānu Vienādsānu
isopterygium Vienādspārnes
zygoptera Vienādspārnu spāres
krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis
krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm
platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem
agrionidae Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas "Coenagrionidae" nosaukuma sinonīms
ūdensspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma")
ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi
izogonisks Vienādstūrains
izogons Vienādstūris, daudzstūris ar vienādiem leņķiem un malām
atstarpošana Vienādu atstarpju izveidošana starp rindiņām lappusē vai kolonnā, lai realizētu vertikālo taisnošanu
kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu; telpa, ko ierobežo kolonnu rinda
cilindrs Vienādu numuru celiņu kopums diskpakā, pie kuriem piekļuvi var realizēt, nemainot lasīšanas/rakstīšanas galviņas stāvokli
pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums
izosporija Vienādu sporu (izosporu) veidošanās augiem
līmēšana Vienādu vai dažādu materiālu savienošana ar līmi, iegūstot izturīgu neizjaucamu savienojumu - līmsavienojumu
saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums
tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā
isothecium Vienādvācelītes
homostachyae Vienādvārpu grīšļi
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
vienadvien Vienādvien
pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums
asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei
indiferentisms Vienaldzība
anozodiaforija Vienaldzība pret savu slimību, sevišķi pret trieku
pasivitāte Vienaldzība, darbīguma un enerģijas trūkums; neaktivitāte
indiference Vienaldzība, neieinteresētība
indolence Vienaldzība, slābums
pofigs Vienaldzīga attieksme; ignorance
immorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to
imorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to; amorālisms
kviētisms Vienaldzīga, pasīva attieksme pret apkārtējo pasauli
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā); atturēšanās ņemt līdzdalību (kur)
pofigists Vienaldzīgais
pohujists Vienaldzīgais
adiafors Vienaldzīgs
vienalgs Vienaldzīgs
indolents Vienaldzīgs, gurdens, kūtrs
nejūtelīgs Vienaldzīgs, nejūtīgs
saltumlaidis Vienaldzīgs, vēss cilvēks, īgņa
pohujisms Vienaldzīgums; nerēķināšanās ar (parasti savas rīcības) sekām
enīvej Vienalga
fufelis Vienalga
fufels Vienalga
fuflo Vienalga
pof Vienalga
pofig Vienalga
pohui Vienalga
pohuj Vienalga
pover Vienalga
poveri Vienalga
poveris Vienalga
viendaudz Vienalga
viensalgs Vienalga
vislīdz Vienalga
vislīdza Vienalga
visvienalga Vienalga
visviens Vienalga
šā vai tā, retāk tā vai šā Vienalga, kā
šāds vai tāds Vienalga, kāds; ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams
jebkurš Vienalga, kurš (no noteiktas grupas)
vienaļiņa Vienaliņa
sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties
instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim; instrumentācija (2)
kosīties Vienam otra skaustu (kosu) ar zobiem grūstīt (par zirgiem)
godināties Vienam otru (citam citu) godināt
atdziedāties Vienam otru apdziedāt
knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt
izieskāties Vienam otru atutot
zadināties Vienam otru cildināt
izvecēties Vienam otru dūšīgi izpērt
papaijāties Vienam otru glāstīt, apmīļot
saknosīties Vienam otru grābstīt (pie kakla) un berzēt (parasti par zirgiem)
kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt
knapoties Vienam otru kaitināt
gumstīties Vienam otru ķert un atkal laist vaļā
salādēties Vienam otru nolādēt
apšauties Vienam otru nošaut (par lielu daudzumu)
atdzīties Vienam otru padzīt
uzmudināties Vienam otru pamudināt, paskubināt
uzvedināties Vienam otru paskubināt, uzkūdīt
izkampaļoties Vienam otru pēc sirds patikas (pietiekoši) apskaut
zadināties Vienam otru piesaukt, uzrunāt
žeikoties Vienam otru sist ar rīksti
zvekstēties Vienam otru sist, pērt
ieskāties Vienam otru utīt
mundrināties Vienam otru uzmundrināt, atbalstīt
tutelēties Vienam otru uzrunāt ar "tu"
tutēties Vienam otru uzrunāt ar "tu"
tutināties Vienam otru uzrunāt ar "tu"
tutulēties Vienam otru uzrunāt ar "tu"
vainoties Vienam otru vainot, apsūdzēt
nosūdzēties Vienam otru, citam citu apsūdzēt
narvoties Vienam otru, citam citu nozākāt, apvainot
urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt
vienjūgs Vienam zirgam paredzēts
monokls Vienas acs apsējums ķirurģijā
anotropija Vienas acs tieksme novirzīties uz augšu
rotācija Vienas augu sekas cikls noteiktā laikposmā
hemianakūzija Vienas auss kurlums
klostervalsts Vienas autonomās administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Grieķijā, blakus 13 perifērijām
monokordīts Vienas balss saites iekaisums
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips
karbolksilols Vienas daļas fenola un trīs daļu ksilola maisījums; lieto histoloģisku preparātu atūdeņošanai
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā
konvolūcija Vienas elementu virknes pārvēršana citā pēc kāda algoritma
morfings Vienas formas vai objekta pārvēršana citā ar datorģenerētas animācijas palīdzību
superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts
hemikrānija Vienas galvaskausa puses attīstības traucējums
mieti Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem
mietus Vienas ģimenes bērnu precības ar otras ģimenes bērniem
monosomija Vienas hromosomas trūkums diploidālā komplektā
komunikāts Vienas iestādes rakstisks ziņojums citai
vienkapeika Vienas kapeikas monēta
izspiegotājs Vienas karojošās puses (vai neitrālas) valsts civilpersona, kas slepeni vai ar viltus ieganstu vāc (vai cenšas savākt) militāra rakstura ziņas otras puses karadarbības rajonā
satuvināšanās Vienas karojošās puses vai abu karojošo pušu karaspēku izvirzīšanās, lai nonāktu kaujas saskarē
internēšana Vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošana līdz kara beigām
transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu
transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu
baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu
izohroms Vienas krāsas, vienādi krāsots, piem., eritrocīti
akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai par naudas izmaksu
hemigastrektomija Vienas kuņģa puses izgriešana; smilšpulksteņa veida kuņģa piloriskās daļas izgriešana
monoanestēzija Vienas ķermeņa daļas (orgāna) anestēzija
hemiparēze Vienas ķermeņa puses daļēja paralīze - kustību pavājinājums
hemianestēzija Vienas ķermeņa puses nejutīgums
hentiparēze Vienas ķermeņa puses parēze
lateralitāte Vienas ķermeņa puses pārsvars pār otru funkcionālā ziņā
hemianasarka Vienas ķermeņa puses tūska
atsēte Vienas labības sēja otru gadu tai pašā laukā
hemilaringektomija Vienas laterālās balsenes daļas izgriešana
monartrīts Vienas locītavas iekaisums, parasti tuberkulozes vai gonorejas izraisīts
epiēcija Vienas mājas epidēmija
kurs Vienas malkas porcijas sadegšana krāsnī
uterīni Vienas mātes, bet dažādu tēvu bērni
hemipionefroze Vienas nieres daļēja pionefroze; arī dubultnieres vienas puses pionefroze
prokulieši Vienas no divām Romas tiesību skolām audzēkņi un absolventi
arilmetānkrāsvielas Vienas no pirmajām sintētiskajām krāsvielām, difenilmetāna, un trifenilmetāna atvasinājumi ar oksigrupām un aminogrupām molekulā
trests Vienas nozares uzņēmumu apvienība nolūkā likvidēt konkurenci un kontrolēt tirgu
cunfte Vienas nozares vai vairāku radniecīgu nozaru amatnieku organizācija (feodālismā, kapitālismā)
fašisms Vienas partijas patvaldība
vienpēdēm Vienās pēdās
vienpēdīgi Vienās pēdās
vienpēdu Vienās pēdās
monologs Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu
prečmaiņa Vienas preces apmaiņa pret citu preci naturālā veidā, bez norēķiniem naudā
monoplēgija Vienas rokas, vai kājas, vai ģīmja puses pamirums, trieka; monoplēģija
antimerija Vienas runas daļas pārmaiņa ar otru
ietekme Vienas sabiedriskas parādības iedarbība uz citu sabiedrisko parādību
sapludināšana Vienas sakārtotas datnes izveidošana no divām vai vairākām līdzīgi sakārtotām datnēm, nemainot elementu kārtību datnēs
vazovazostomija Vienas sēklvada daļas savienošana ar otru
pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai
asimilācija Vienas skaņas pielīdzināšanās citai
nozoterapija Vienas slimības ārstēšana ar citu, piem., progresīvās paralīzes terapija ar malāriju
dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms
kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām
heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam)
heterolīze Vienas sugas šūnu līze citas sugas lizīna ietekmē
pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku
dzimumdimorfisms Vienas sugas vīrišķo un sievišķo īpatņu pazīmju atšķirība
šņorinieks Vienas šņores zemes īpašnieks
peripolēze Vienas šūnas kustēšanās ap otru, piem., kad limfocīti grupējas ap makrofāgiem limfātiskajos audos
klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi
asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu, paražas utt.
polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās
dubultekspozīcija Vienas un tās pašas filmas eksponēšana divreiz, iegūstot divu attēlu pārklāšanos
heterogrāfija Vienas un tās pašas grafiskās zīmes lietošana dažādu skaņu apzīmēšanai dažādos vārdos
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās)
ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī)
heterohromija Vienas un tās pašas struktūras dažāda divu daļu krāsa
šķirne Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā)
radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieku vai augu īpatnis
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai
nimfektomija Vienas vai abu mazo kaunuma lūpu izgriešana
falangīts Vienas vai vairāku falangu iekaisums
pārlēciens Vienas vai vairāku instrukciju ignorēšana, izpildot kādu instrukciju secību
mēcisms Vienas vai vairāku ķermeņa daļu nenormāls garums
demetilācija Vienas vai vairāku metilgrupu atņemšana no savienojuma
mājsaimniecība Vienas vai vairāku personu ģimenes saimniecība
arodsavienība Vienas vai vairāku radniecisku ražošanas nozaru arodbiedrību apvienība, parasti ar juridiskas personas tiesībām
pārlēciens Vienas vai vairāku rindiņu izlaidums drukāšanas gaitā
apokope Vienas vai vairāku skaņu (burtu) zudums vārda beigās (piem., arī - ar)
audze Vienas vai vairāku sugu augu kopums
aferēze Vienas vai vairāku vārda sākuma skaņu zudums
hemitireoidektomija Vienas vairogdziedzera daivas izgriešana
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā
intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervence (1)
intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās; intervencija; iejaukšanās
agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī
disproporcionēšanās Vienas vielas molekulu savstarpēja reakcija, kurā notiek to sadalīšanās divu citu veidu molekulās, parasti saistīta ar izejvielas vienlaicīgu oksidēšanos un reducēšanos
seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā)
intususcepcija Vienas zarnas daļas iemaukšanās otrā, blakus daļā, kas izraisa aizsprostojumu un strangulāciju
invaginācija Vienas zarnas daļas iemaukšanās otrā, blakus daļā, kas izraisa aizsprostojumu un strangulāciju; intususcepcija
vienats Vienatne
vienpatnē Vienatnē
vienaudzēts Vienatnē audzēts
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko)
solitūda Vienatne, vientulība
karboksils Vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm; karboksilgrupa
večuks Vienaudzis
viengadnieks Vienaudzis (1)
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi
monopods Vienbalsta fotostatīvs operatīvai fotografēšanai vai filmēšanai ierobežotā apgaismojumā
acetetiķskābe Vienbāziska ketonskābe, normāls taukvielu maiņas produkts
vienbridū Vienbridu
vienbridus Vienbridu
homogenitāte Viendabība
melanža Viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa
maisījums Viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem
gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas
šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām
plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas
plēvis Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm)
kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā
kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā
viendabls Viendabīgs
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem
slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja
balansapgaismojums Viendabīgs neintensīvs apgaismojums, kas novērš pārāk spilgtus ēnu kontrastus
hialīns Viendabīgs puscaurspīdīgs proteīns, audu hialīniskās deģenerācijas produkts
homogēnisks Viendabīgs, ar vienādu uzbūvi
homogēns Viendabīgs, vienāda veida, ar vienādu uzbūvi
koncertskaņdarbs Viendaļīgs koncerts solistam un orķestrim
viendaudzi Viendaudz
vindaudz Viendaudz
viendēlītis Viendēlis
vieneklis Viendēls
viendejais Viendien (vai viņdien) sietais
viendienīgs Viendienas
vienasdienas Viendienas; tāds, kas domā tikai par šodienu
ephemeroptera Viendienīšu kārta
heptagenia Viendienīšu kārtas ģints
prosopistoma Viendienīšu kārtas ģints
ephemera Viendienītes
vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem
monokotilēdoņi Viendīgļlapji
monokotiļi Viendīgļlapji
viendīglapji Viendīgļlapji
liliāti Viendīgļlapji ("Monocotyledoneae, Liliatae")
monocotyledoneae Viendīgļlapji jeb liliāti
liliatae Viendīgļlapju "Monocotyledoneae" nosaukuma sinonīms
glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis
īridācejas Viendīgļlapju augu dzimta lilijaugu rindā ar ložnīgu gumainu rizomu vai (retāk) sīpoliem, ar bezkātainām lapām; \~60 ģintis gk. tropos un subtropos; Latvijā 2 ģintis: gladiolas un īrisi, bez tam kā krāšņumaugi biežāk krokusi, retāk citi
kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs
muzācejas Viendīgļlapju augu dzimta, lieli lakstaugi ar šķietamu (neīstu) stumbru, lielām lapām, siltākās zemēs
skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi
leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas
pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra
ophiopogon Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi augi ar īsu zemes stumbru un šaurām vai lancentiskām lapām apakšā, virs kurām paceļas hiacintveidīga ziedkopa
melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām
smilax Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, krūmi vai puskrūmi, gk. kāpelētāji, \~200 sugas tropos
medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā
stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā
strelitzia Viendīgļlapju augu ģints strelīciju dzimtā, kokveidīgi augi ar 2 rindās sakārtotiem, līdz 2 m garām olas veida lapām ar gariem kātiem, 4 sugas Dienvidāfrikā
tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
helobiae Viendīgļlapju augu rinda, ūdens un purva augi, bieži ar trijskaitļa ziediem
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā
amaryllidaceae Viendīgļlapju klases amariļļu dzimta
cirvene Viendīgļlapju klases apakšklase ("Alismidae"), kas ietver tikai 1 rindu
palma Viendīgļlapju klases apakšklase ("Arecidae"), iedala 3-5 rindās
tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās
āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta
najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales")
alimataceae Viendīgļlapju klases cirveņu dzimta
puķumeldrs Viendīgļlapju klases cirveņu rindas dzimta ("Butomaceae"), 1 ģints
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas)
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas
maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu
orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints
šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints
diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta
crypsis Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
aira Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Aira"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
rudzusmilga Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Apera"), viengadīgs augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
suņzobe Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Cynodon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
vulpija Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Vulpia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
carex Viendīgļlapju klases grīšļu dzimtas grīšļu ģints
ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu
restijaugi Viendīgļlapju klases komelīnu rindas dzimta ("Restionaceae"), >400 sugu
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās)
banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu
kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
formijaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Phormiaceae")
pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti
galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu
āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia")
kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1
kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa")
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
ežgalvīte Viendīgļlapju klases pandānu rindas dzimta ("Sparganiaceae"), 1 ģints
eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle
fluviales Viendīgļlapju ūdens un purva augu rinda
dzēstra Viendīgļlapju ūdensaugs ar alojei līdzīgām, biezām un gaļainām, zobenveidīgām dzeloņaini zobotām robustām lapām tumši zaļā krāsā
pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos)
viengabalains Viengabala (1)
redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā
šomisks Viengabalains
viengabaļš Viengabalains
viensleju Viengabalains
viengabala Viengabalains (2)
viengabalīgs Viengabalains (2)
lējums Viengabalains (piemēram, mākslas darba, tēla) veidojums, parasti no vairākiem elementiem
viegad Viengad
vējauza Viengadīga graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena fatua"), augs ar palielām vārpiņām skarā
vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi
tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri
vilkpienene Viengadīga nezāle līdz 30 cm gariem stublājiem, pienveidīgu sulu, zaļgani dzeltenīgiem ziediem
reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu
viengadnieks Viengadīga zivs
viengadeņi Viengadīgi augi
madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai
efemeri Viengadīgi lakstaugi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss (1,5 - 2,5 mēn.); augi, kas ļoti ātri attīstās (galvenokārt tuksnešu un stepju augi)
terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu
tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi
vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem
vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem
spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea")
rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā
peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants
cinnija Viengadīgs dekoratīvs kurvjziežu dzimtas augs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem
acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma
gaoļans Viengadīgs graudaugs (viena no sorgo sugām), kas sasniedz 4 m augstumu; izplatīts Ķīnā u. c.
melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle)
īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1
īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1
sīkdadzis Viengadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām
spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda
zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā
arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris")
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem
nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā
lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei
bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās
fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika
ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris")
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem
kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne
Vinajapitaka Vieni no senākajiem budistu rakstiem, ko veido sanghas locekļu disciplīnas likumi un ar tiem saistīti komentāri
unitāte Vienība
aina Vienība (dramatiskā sacerējumā), daļa (cēlienā)
trieciengrupa Vienība vai tās daļa, kas dod triecienu, ielaužoties pretinieka pozīcijās, objektā vai teritorijā
magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām)
segments Vienība, kas veido atsevišķu runas plūsmas vai (retāk) rakstīta teksta daļu; atdalāma fonoloģiskās vai sintaktiskās sistēmas vienība
līdervienība Vienība, komanda, kas (parasti sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā
manšafte Vienība; sporta komanda
saskari Vienības atrašanās kājnieku uguns attālumā no ienaidnieka
atraušanās Vienības manevrs, ko veic, lai izvairītos no tieša kontakta ar pretinieku
orts Vienības vektors; dotajam vektoram pēc virziena atbilstošs vektors, kura garums (modulis) ir 1
administrēšana Vienību iekšējās vadības jautājumi
izvēršana Vienību izvietošana kaujas pozīcijās, pārvietošana uz operāciju teritoriju un pārvietošana operācijas atbildības teritorijas iekšienē
tetragramatons Vienīgā Dieva Vārds, kas sastāv no četriem burtiem un tam ir vismaz četri varianti, kas pauž dažādus Viņa aspektus
vienaliņa Vienīgā meita
vienulīte Vienīgā meita
vienmeita Vienīgā meita ģimenē
primačka Vienīgā meita vecākiem, kas precoties ieved vīru savās mājās
Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
monospora Vienīgā spora, kas veidojas sporangijā
mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem
vienulis Vienīgais bērns ģimenē
Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
viendzimtais Vienīgais dēls
viendēlis Vienīgais dēls ģimenē
viendēls Vienīgais dēls ģimenē
klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles
solus Vienīgi, tikai
vienim Vienīgi, tikai
vieniņš Vienīgs
kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem
spieķis Vieninieks
vienenieks Vieninieks
adiņočka Vieninieks (atzīme skolā)
banāns Vieninieks (atzīme skolā)
biete Vieninieks (atzīme skolā)
bonis Vieninieks (atzīme skolā)
garais Vieninieks (atzīme skolā)
irbulis Vieninieks (atzīme skolā)
īsais Vieninieks (atzīme skolā)
kāsis Vieninieks (atzīme skolā)
kāsītis Vieninieks (atzīme skolā)
kāts Vieninieks (atzīme skolā)
ķeģītis Vieninieks (atzīme skolā)
kols Vieninieks (atzīme skolā)
kruķis Vieninieks (atzīme skolā)
leņķis Vieninieks (atzīme skolā)
miets Vieninieks (atzīme skolā)
pāvs Vieninieks (atzīme skolā)
stabiņš Vieninieks (atzīme skolā)
stabs Vieninieks (atzīme skolā)
štohs Vieninieks (atzīme skolā)
štokelis Vieninieks (atzīme skolā)
štoks Vieninieks (atzīme skolā)
taisnais Vieninieks (atzīme skolā)
vājiņais Vieninieks (atzīme skolā)
vientuļnieks Vieninieks (atzīme skolā)
viennīca Vieninieku kamera (ieslodzījuma vietā)
Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā
mazdzīvoklis Vienistabas dzīvoklis ar virtuves nišu un vannasistabu
plorīte Vienjūga arkls
plorītis Vienjūga arkls
plūrītis Vienjūga arkls
kebs Vienjūga divriču atsperrati pasažieru pārvadāšanai (Anglijā 18.-19. gs.)
dogkāts Vienjūga divriteņu rati
dokarts Vienjūga divriteņu rati
sarabans Vienjūga ekipāža ar diviem riteņiem
vienjūdznieks Vienjūgs
vienkājīgs Vienkājains
vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem)
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni
haplopija Vienkārša (normāla) redze pretstatā diplopijai
džersija Vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko drāna; šāda materiāla izstrādājumi (gk. džemperi, jakas, vestes)
džersijs Vienkārša adījuma trikotāžas audums
pārtinējskatītājs Vienkārša ierīce filmas caurskatīšanai bez projicēšanas
ķuļķītis Vienkārša koka pīpe
sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī
sirobs Vienkārša laiva, pārceltuve
dīplote Vienkārša lote (virve ar atsvaru), ko senāk lietoja dziļuma mērīšanai līdz 200 m
ločka Vienkārša no dēļiem veidota gultasvieta; lāva
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa
ķurķis Vienkārša pīpe
ķoļķis Vienkārša pīpe (bez izrotājumiem)
virlops Vienkārša pīpe ar taisnu kātu
logo Vienkārša programmēšanas valoda darbam dialogrežīmā, ērta attēlu veidošanai
LOGO Vienkārša programmēšanas valoda darbam dialogrežīmā, ērta attēlu veidošanai
SRID Vienkāršā radiāla imūndifūzija (angļu "single radial immunodiffusion")
trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas)
nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu"
prēzents Vienkāršā tagadne - darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu
vesteles Vienkārša veste
naktsmītne Vienkārša viesnīca
mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm; iebraucamā vieta
čapene Vienkārša, neizskatīga kurpe bez papēža
nāras Vienkārša, no dēļiem darināta guļasvieta
loža Vienkārša, no dēļiem veidota guļasvieta; lāva
pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes
leča Vienkārša, primitīvi veidota gulta (bez galiem)
lečka Vienkārša, primitīvi veidota gulta (bez galiem)
grieta Vienkārša, vientiesīga meitene vai sieviete
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums
pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā
monosaharīds Vienkāršais ogļhidrāts; aldehīdgrupu saturošos sauc par aldozēm, ketogrupu saturošos - par ketozēm; atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā tos iedala triozēs, tetrozēs, pentozēs utt.
mandeļskābe Vienkāršākā aromātiskā oksiskābe C~6~H~5~-CH(OH)-COOH
stiepe-spiede Vienkāršākā deformācija, kas rodas, ja taisna prizmatiska vai cilindriska ķermeņa galu šķēlumu smaguma centros pa ķermeņa asi darboja ārēji spēki
T-rēķins Vienkāršākā grāmatvedības rēķina forma
skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku
monoedrs Vienkāršākā kristalogrāfiskā forma, viena skaldne
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos
piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi
benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā
ciparelements Vienkāršākais atmiņas eledments kas paredzēts viena binārcipara (0 vai 1) fiksēšanai
vienkārtis Vienkāršākais aušanas paņēmiens, pēc kura auduma pamatu un rakstu veido ar divām nīšu kārtām; šādi austs audums
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu
diazometāns Vienkāršākais diazoalkāns CH2N2
etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa
karbolskābe Vienkāršākais fenols, ko gk. lieto organiskajā sintēzē
plazmodiokarps Vienkāršākais gļotsēņu augļķermenis
nitrometāns Vienkāršākais nitroalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, viegli aizdegas, toksisks
hologāmija Vienkāršākais vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - saplūst nevis gametas, bet paši organismi, kas dzimumprocesā funkcionē kā gametas
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru
etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju
akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana)
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
deriks Vienkāršas konstrukcijas pāļdzinis
histoni Vienkāršas olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS, uztur DNS, hromatīna un hromosomas struktūras
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos
kulda Vienkāršas ragavas
idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā
innocente Vienkārši
simpliciter Vienkārši
tieštiešnēm Vienkārši
Vnk Vienkārši
sprastai Vienkārši (piemēram, ģērbties)
šantraks Vienkārši, ne visai glīti svārki, kamzolis vai pusmētelis
candidamente Vienkārši, nemāksloti
spianato Vienkārši, nemāksloti
silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī
silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši
vienkāršiņ Vienkārši, parasti
vienkāršu Vienkārši, vienreizēji
semplice Vienkārši; dabiski, nemāksloti
simplicitas Vienkāršība, vientiesība
sirdslabprātība Vienkāršība, vientiesība
monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti, kas nehidrolizējas
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā; process --> dalīties (2)
perliņmezgls Vienkāršo perliņmezglu lieto divu nevienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai
poliskābes Vienkāršo skābju polimēri vai arī šo polimēru anhidrīdi
aprēķinshēma Vienkāršota (nosacīta) būves shēma (modelis), ko izmanto būvju aprēķinos
ātrraksts Vienkāršota raksta sistēma, kas piemērota ātrai rakstīšanai
pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins
pidžins Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kura parasti izveidojas dažādu valodu lietotāju kontakta vietā un nav dzimtā valoda nevienam no tās lietotājiem; pidžinvaloda
naivs Vienkāršots, primitīvs (par mākslas darbu)
simplex Vienkāršs
poncis Vienkāršs (māla) trauks, pods
poncele Vienkāršs (māla) trauks, pods (parasti ne visai glīts, arī vecs)
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments
haplodermatīts Vienkāršs ādas iekaisums, bez sarežģījumiem
legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās
protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi
autraits Vienkāršs darījums
goniometrs Vienkāršs horizontālo leņķu mērinstruments
svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi
pusstēks Vienkāršs mezgls, kuru lieto, nostiprinot pietauvošanās troses un sasienot divas resnas troses
SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā
kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus
skleroproteīns Vienkāršs ūdenī nešķīstošs proteīns ar šķiedrainu struktūru, piem., kolagēns, keratīns u. c.
tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli; dem. --> tilts
vīrišķīgs Vienkāršs, atturīgs, bez maiguma, graciozitātes (piemēram, par stilu)
nesarežģīts Vienkāršs, elementārs
fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē
daždienīgs Vienkāršs, parasts
nesamākslots Vienkāršs, parasts
vienādīgs Vienkāršs, parasts
pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments
dievtiesīgs Vienkāršs, vientiesīgs
vientiess Vienkāršs, vientiesīgs
elementārs Vienkāršs, visiem saprotams
asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu
vinkārtām Vienkārt
vienkārtas Vienkārtains
skropstiņepitēlijs Vienkārtains segaudu slānis elpošanas ceļos
ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu
gludpinums Vienkārtas šķērsadījums, kas sastāv tikai no labiskām cilpām
monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments
vienkārts Vienkārtis
vienkārt Vienkārtnī
vienkārtā Vienkārtnī
vienkārteņš Vienkārtnī
vienkārtiņ Vienkārtnī
viekārtnis Vienkārtnis
plāce Vienkārtņa auduma paveids
plācis Vienkārtņa auduma paveids
dreglains Vienkausa ekskavators ar trosēs iekārtu kausu
avilis Vienkocis (bišu strops)
čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka
ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka
pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām
bluķis Vienkoča bišu strops
kuzuls Vienkoča bišu strops
blucene Vienkoča laiva
bluķene Vienkoča laiva
boze Vienkoča laiva
čole Vienkoča laiva
bozītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai
būzis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai
būzītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai
bullis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām; bullītis
vērtene Vienkoča laiva no apses koka
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka
šķenis Vienkoča laivas ķīlis
laidas Vienkoča laivas sāndēļi laivas stabilitātes nodrošināšanai
niekacis Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus
niekacīte Vienkoča muldiņa (vai siets), kurā vētī (niekā) miltus vai putraimus
sējammuldiņš Vienkoča sētuve
mononukleārs Vienkodola-, tāds, kam ir viens kodols
vienkoku Vienkoka
vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce
vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1)
vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1)
vienkocis Vienkoka trauks, šķirsts u. tml.
vienkopā Vienkop
vienkopš Vienkop
spundeniski Vienkopus
guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze
kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana
bāliņš Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa
bālīns Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa
čirkas Vienkopus savākti kunkuļi
piks Vienkopus, kopā gabalā, masā; pika
laidā Vienkopus, vienā kopumā
līdzans Vienkrāsains
monohromatisks Vienkrāsains
vienkrāsas Vienkrāsains
monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība)
kolorēšana Vienkrāsainu iespiedumu izkrāsošana ar ūdenskrāsām
dupleksautotipija Vienkrāsainu pustoņu oriģināla reproducēšana divās krāsās; divkāršā autotipija
monochroms Vienkrāsas
elektrogravēšana Vienkrāsas un vairākkrāsas klišeju elektromehāniska izgatavošana
levantine Vienkrāsas zīda drēbe
dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā
vienkupra Vienkuprains
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana
SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data")
laiksakritība Vienlaicīga datu bāzu resursu izmantošana, kad divi lietotāji mēģina vienā un tai pašā laikā rediģēt kādu datu bāzes ierakstu vai veikt citu līdzīga rakstura darbību
polisomnogrāfija Vienlaicīga daudzu fizioloģisko raksturlielumu pierakste miega laikā, kuri ir gan tieši, gan netieši saistīti ar miega stadijām un kvalitāti; ar to iespējams noteikt miega traucējumu cēloņus
polifarmācija Vienlaicīga daudzu preparātu lietošana
polipragmāzija Vienlaicīga daudzu un dažādu zāļu ordinēšana vienai slimībai
pararitmija Vienlaicīga divu dažādu sirds ritmu pastāvēšana
sprosttraucējumi Vienlaicīga elektronisku traucējumu radīšana plašā frekvenču joslā
galvanofaradizācija Vienlaicīga galvaniskās un faradiskās strāvas lietošana terapijā
kifoskolioze Vienlaicīga kifoze un skolioze
ureteronefrektomija Vienlaicīga nieres un urīnvadā izgriešana
nefrozonefrīts Vienlaicīga nieru kamoliņu un kanāliņu slimība
ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs
poliplēģija Vienlaicīga vairāku muskuļu paralīze
sinklonuss Vienlaicīga vairāku muskuļu trīce vai kloniska spazma
sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām)
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem)
depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas
šļākāt Vienlaicīgi līt un snigt
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām)
pieklakšķināt Vienlaicīgi reizēm klakšķināt
sadarēt Vienlaicīgi uzsākt (kādu darbu, darbību) - par vairākiem, daudziem
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem)
tai pašā laikā Vienlaicīgi, reizē
koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties)
kopā Vienlaicīgi, reizē; vienā un tajā pašā laikā un vietā
all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu
kopšāviens Vienlaicīgi, vairāku personu veikts šāviens
kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskanējums (1)
kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskaņa (1)
hepatonefrīts Vienlaicīgs aknu un nieru iekaisums
sklerohorioidīts Vienlaicīgs cīpslenes un dzīslenes iekaisums
sklerokonjunktivīts Vienlaicīgs cīpslenes un konjunktīvas iekaisums
sklerokeratīts Vienlaicīgs cīpslenes un radzenes iekaisums
skleroirīts Vienlaicīgs cīpslenes un varavīksnenes iekaisums
sklerokeratoirīts Vienlaicīgs cīpslenes, radzenes un varavīksnenes iekaisums
neirohorioidīts Vienlaicīgs dzīslenes un redzes nerva iekaisums
neirohorioretinits Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums
neirohorioretinīts Vienlaicīgs dzīslenes, tīklenes un redzes nerva iekaisums
endomiokardīts Vienlaicīgs endokarda un miokarda iekaisums
endoperikardīts Vienlaicīgs endokarda un perikarda iekaisums
endoperineirīts Vienlaicīgs endoneirija un peri - neirija iekaisums
osteoartrīts Vienlaicīgs locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums
kolpocistīts Vienlaicīgs maksts un urīnpūšļa iekaisums
lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski
neiromiozīts Vienlaicīgs nerva un muskuļa iekaisums
pleiroperikardīts Vienlaicīgs perikarda un tam pieguļošās pleiras iekaisums
pleiropneimonija Vienlaicīgs plaušas un pleiras iekaisums
keratokonjunktivīts Vienlaicīgs radzenes un konjunktīvas iekaisums
faringolaringīts Vienlaicīgs rīkles un balsenes iekaisums
poliserozits Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos
poliserozīts Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos
enterokolīts Vienlaicīgs tievās un resnās zarnas iekaisums
retinohoroidīts Vienlaicīgs tīklenes un dzīslenes iekaisums
uretrocistīts Vienlaicīgs urīnizvadkanāla un urīnpūšļa iekaisums
poliartrīts Vienlaicīgs vai pakāpenisks vairāku vai visu locītavu iekaisums
panarterīts Vienlaicīgs vairāku artēriju iekaisums
poliarteriīts Vienlaicīgs vairāku artēriju iekaisums
polimiozīts Vienlaicīgs vairāku muskuļu iekaisums
polineiromiozīts Vienlaicīgs vairāku perifērijas nervu un muskuļu iekaisums
iridokapsulīts Vienlaicīgs varavīksnenes un lēcas kapsulas iekaisums
vienplāti Vienlaidu
vienlaidus Vienlaidu (1)
vienlaidus Vienlaidu (2)
pastiepiens Vienlaidu darījums
haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono
vienstrobīgs Vienlaidu plats
vienmuka Vienlaidus
vienmukām Vienlaidus
vienmuku Vienlaidus
vienplaudu Vienlaidus
vienlaidā Vienlaidus (1)
paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu
ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē
agulom Vienlaidus, vienā paņēmienā
vienlaik Vienlaikus
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem)
bulte Vienlaikus lielā daudzumā, spēcīgi
šlogāt Vienlaikus līt un snigt
nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
kolikoplēģija Vienlaikus svina kolikas un zarnu paralīze
audions Vienlampas radiouztvērējs ar trīselektrodu lampu kā detektoru; arī šāda radiolampa
malaxis Vienlapes
microstylis Vienlapju ģints "Malaxis" nosaukuma sinonīms
auss Vienlemeša arkla apvērsējs
zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala
dzīkstele Vienlemeša arkla vai kādas lauksaimniecības mašīnas dīsele
griezis Vienlemeša arkls velēnas griešanai plēsumā
pluga Vienlemeša arkls; lielais arkls; zviedru arkls
lemešs Vienlemeša dzelzs arkla lemesis
bukarklis Vienlemešarkls
bukarkls Vienlemešarkls
buķelis Vienlemešarkls
tiklab Vienlīdz
līdzsvars Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām)
egalite Vienlīdzība, sevišķi politikā
paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis
vienlīdzi Vienlīdzīgi
brālīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs (par sadalījumu)
kristīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs, brālīgs (par sadalījumu)
pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
monēcisms Vienmājība
monoikisms Vienmājība
vienmāju Vienmājnieks
valriekstaugi Vienmāju koki plūksnotām lapām, zied pēc lapu plaukšanas, putekšziedu spurdzes nokarus
monoikisks Vienmāju, piem., augs, dzīvnieks
vienpusnīce Vienmale
vienmastnieks Vienmasta buru kuģis
gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu
slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām
kuteris Vienmasta jahtu tips
šalupa Vienmasta piekrastes kuģis (ap 40 t)
vienmetalisms Vienmetāla naudas sistēma, monometālisms
vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi
vienmotorīgs Vienmotora
viengalīgs Vienmuks
vienmucīgs Vienmuks
vinmuks Vienmuks
vienstrobīgs Vienmulīgs
vienlaids Vienmulīgs, monotons
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav izcilu notikumu, darbu, domu
pasi Vienmuļas roku kustības slimnieka sejas priekšā - paņēmiens, ar kuru slimnieku hipnotizē
allažība Vienmuļība, ikdienība
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt
aizpātarot Vienmuļīgi skaitot lūgšanas (apvārdojot), novērst (novākt, attālināt)
ļurināt Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu)
vienmucīgs Vienmuļš
nedzīvs Vienmuļš, garlaicīgs (piemēram, par tekstu)
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu)
truls Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi)
viennadzīgs Viennadzis
bunkurs Viennīca (cietuma kamera)
mešoks Viennīca (kamera), karceris
viennoži Viennojs
viennozīmes Viennozīmīgs (1); monosēmisks
injekcija Viennozīmīgs attēlojums, kurā dažādiem definīcijas kopas elementiem atbilst dažādi attēlu kopas elementi
vienvienīgs Viennozīmīgs, nepārprotams
vienzīmīgs Viennozīmīgs, nepārprotams
bet Vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties
nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku)
akardija Vienolas dvīņu kroplība, ko raksturo sirds trūkums
vienop Vienop un otrup - vienā un otrā pusē
tubrālības Vienošanās (ko parasti apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena) uzrunāt vienam otru ar "tu"
delimitēt Vienošanās ceļā izlemt oficiālās valstu robežlīnijas un tās iezīmēt ģeogrāfiskā kartē
fiducia Vienošanās forma seno romiešu tiesībās, kas balstījās uz savstarpēju uzticību
memorands Vienošanās formulējums (parasti diplomātiskās sarunās)
darījums Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā
akreditīvpirkums Vienošanās par akreditīvu
iepriekšpasūtīšana Vienošanās par kaut kā rezervēšanu
kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās)
recess Vienošanās rezultāts, izlīgums
atpakaļpārdevums Vienošanās, ar kuru pircējs patur sev tiesību prasīt, lai pārdevējs pērk no viņa atpakaļ lietu
kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties
kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem
vienaidība Vienošanās, salīgšana
consensus Vienošanās, saskaņa; konsenss
vienāt Vienot
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām
knābināt Vienot, saistīt
liedēt Vienot, saistīt (cilvēkus)
kopināt Vienot, samierināt, savienot
bars Vienota (dzīvnieku) grupa
normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu
VEES Vienotā elektroenerģētiskā sistēma
VES Vienotā energosistēma
apvienošana Vienota faila, datu virknes vai masīva izveidošana no divām tādām pašām datu kopām atbilstoši to uzbūves likumiem
eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem)
VVNS Vienotā videonovērošanas sistēma
koptituls Vienotais (daudzsējumu izdevuma) nosaukums
VAD Vienotais administratīvais dokuments
SAD Vienotais administratīvais dokuments ("single administrative dokuments")
URL Vienotais resursu vietrādis ("uniform resource locator")
unificēšana Vienotas nozīmes un lietojamības objektu daudzveidības racionāla samazināšana
kontrolpārbaude Vienotas uzdevumu sistēmas vai testa izmantošana, lai novērtētu mācību kursa apgūšanu un attiecīgu zināšanu vai prasmju līmeni
junctim Vienoti
vienotums Vienotība
vienums Vienotība
vienība Vienotība (2), saliedētība
nedalāmība Vienotība, monolītums
muķita Vienotības grāvējs
satemmēties Vienoties
satulkoties Vienoties
shļestnutsja Vienoties
spetsja Vienoties
vienāties Vienoties
izrunāt Vienoties (par ko), sarunāt
atlīgt Vienoties par darba līguma pārtraukšanu
uzderēt Vienoties par kaut kā piegādi
nosarunāties Vienoties par ko
saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies (ar kādu)
akordēt Vienoties, izlīgt; saskanēt
sarunāt Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
lieties Vienoties, veidot kopumu
kamols Vienots (psihisku procesu un parādību, to izpausmju) kopums
Panamerika Vienots apzīmējums teritorijai, kas ietver Ziemeļameriku, Centrālameriku un Dienvidameriku
pārsēdbiļete Vienots ceļojuma dokuments, kas paredzēts vairākiem ceļojuma posmiem ar transportlīdzekļa nomaiņu
kopaina Vienots, apvienots faktu kopums; arī kopiespaids
unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu
kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise
monolīts Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām
viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām
ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums
viempadsmit Vienpadsmit
vienapadsmit Vienpadsmit
vienpadesmit Vienpadsmit
pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā)
pendelis Vienpadsmit metru soda sitiens futbolā; arī pārnestā nozīmē
pirmpadsmitais Vienpadsmitais
viempadsmitais Vienpadsmitais
vienpadsmits Vienpadsmitais
vienpakaļ Vienpakaļ otram - viens aiz otra; viens pēc otra
vienatnība Vienpatība, arī vienatne
vienatnīgs Vienpatīgs
vienpatnis Vienpatis
vienvadība Vienpersoniska vadība
vienpersonīgs Vienpersonisks
monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris)
vienplāšus Vienplandu
vienprātīgums Vienprātība
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība
concordia Vienprātība, konkordija
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā)
konkordija Vienprātība, saskaņa
viensirdība Vienprātība, saskaņa
unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība
konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas
vienprāši Vienprātīgi
vienuprāt Vienprātīgi
viendomīgs Vienprātīgs
viensirdīgs Vienprātīgs
vienbalsīgs Vienprātīgs (1)
vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu)
unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums)
mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu
hemiopalģija Vienpusējas sāpes acī un galvā
katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām
pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids
denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi
unilaterāls Vienpusējs - tikai no tēva vai tikai no mātes puses
vienpusīgs Vienpusējs (1)
vienpusīgs Vienpusējs (2)
atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts
vienpušība Vienpusība
šaurība Vienpusība, arī garīga aprobežotība
hemimīmija Vienpusīga mīmika, vaibstu asimetrija, piem., ja sejas muskuļi paralizēti
vienpuši Vienpusīgi
hemiklonuss Vienpusīgi kloniski krampji
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību
vienpusplauktenis Vienpusīgs plauktenis
panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras
panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms
nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu)
nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu)
trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu)
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos
unilaterisms Vienpusīgums
Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs
vienā reizē Vienreiz
viereiz Vienreiz
vienureiz Vienreiz (2); kādreiz, reiz
kādiņāt Vienreiz, kādreiz
kādiņāties Vienreiz, kādreiz
kaškārt Vienreiz, kādreiz
reizi Vienreiz; tikai vienu reizi
vielug Vienreiz; vienu lugu
gaidījiens Vienreizēja, pabeigta gaidīšana
apšļāka Vienreizēja, pilnībā pabeigta apšļākšana
ganījiens Vienreizējs ganījums
uzmāciens Vienreizējs iedarbības pastiprinājums (vēja brāzma u. tml.)
ņaukstiens Vienreizējs kaķa ņaudiens
apskatiens Vienreizējs skatiens visapkārt, apskatīšanās
plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis
grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis
mirdziens Vienreizējs uzmirgojums, atspīdums
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles
blīžģējiens Vienreizējs, plunkšķošs troksnis
vienreizējība Vienreizība; vienreizīgums
vienreizējs Vienreizīgs
kārnele Vienricis
vienriča Vienricis (ķerra 1(1))
ricis Vienricis (ķerra), rateļi
monocikls Vienriteņa velosipēds
vinroce Vienroce
vienrocis Vienroce (izkapts)
vienroķis Vienroce (izkapts)
monobrahija Vienrocība, attīstības anomālija
daļģis Vienroča izkapts
vienroča Vienroču
ieroce Vienrokas izkapts rokturis
bukšvancs Vienrokas zāģis
fukšelis Vienrokas zāģis
pukšelis Vienrokas zāģis
puksis Vienrokas zāģis
pukzāģis Vienrokas zāģis
vienzara Vienrokas, ar vienu zaru
vieņrūp Vienrup
un Viens
vīns Viens
Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša
Freiburga viens no četriem reģioniem Bādenes-Virtembergas federālajā zemē Vācijā, atrodas reģiona dienvidrietumu daļā
Mācītājmuižas ezers viens no Dzērbenes ezeriem Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība — 4,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~350 m
višnuisms viens no galvenajiem hinduisma virzieniem (līdzās šivaismam); par augstāko dievu atzīst Višnu
Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
ugunspārbaudījums viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību
Višnu viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs
Brahma viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu
solo- Viens, viens pats, viena paša
savrupciemats Viensēta
viensēte Viensēta
kutaris Viensēta (pēc 1920. gada)
ciemats Viensēta vai atsevišķa ciema sēta
viensaimniecība Viensēta, vienas ģimenes saimniecība
viensētnieks Viensētas iedzīvotājs
starpgabalis Viensētniekam piešķirtais papildus zemes gabals, kas atradās tālāk no mājām un no pārējās viņam piederošās zemes
viensēši Viensētnieki, viensētu iedzīvotāji
kutarnieks Viensētnieks
ciemats Viensētu grupa
ciems Viensētu grupa; ciemats (2)
viensēžu Viensēžu māja - viensēta
monoginija Viensievība
viensitiena Viensitiena zvans - zvans, kas noteiktā laikā nozvana vienu reizi
singulāris Vienskaitlis
vienslāņains Vienslāņa
vienslejus Vienslejš
viensliedains Viensliežu
singls Vienspēle - tenisa spēle, kurā katrā laukuma pusē spēlē viens dalībnieks
vienstāvīgs Vienstāva
ranča Vienstāva vai vairāklīmeņu savrupmāja (ASV)
monochords Vienstīgas instruments
monohords Vienstīgas instruments ar pārvietojamu balstiņu (akustikas) pētniecības un pedagoģijas vajadzībām
monohords Vienstīgas mūzikas instruments
vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments; monohords (1)
vienstroba Vienstobra
vienstobrene Vienstobra bise
vienstobreniece Vienstobrene
vienstobrine Vienstobrene
vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene
vienšūnains Vienšūnas
protofīts Vienšūnas augs
gallionella Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints
metallogenium Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints
sideromonas Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints
protozoji Vienšūnas dzīvnieki, vienšūņi
hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c)
baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties
merotomija Vienšūnas organismu vai šūnu sagriešana daļās, lai izpētītu atsevišķo daļu funkcionālo nozīmi
monāde Vienšūnas protozojs
oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā
haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem
biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.)
monocelulārs Vienšūnas-
papila Vienšūnas, kārpveidīgs auga matiņš
shizomicētes Vienšūnu klase, kuri vairojas daloties; pie tiem pieder aktinomicētes un baktērijas
pirmdzīvnieki Vienšūņi
protozoa Vienšūņi
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju
apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina")
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi
actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga
eiglenoididas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta
fitomonadidas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta
eiglenoidida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis
fitomonodida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis
skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs
sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
vicas Vienšūņu, arī spermatozoīdu pastāvīgi veidojumi - organoīdi, kas veic pārvietošanās funkcijas
vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta
vientiesnība Vientiesība
vientiesa Vientiesīga persona
dacīte Vientiesīga sieviete; naiva meitene
vientiesnīgs Vientiesīgs
kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks
lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks
nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks
vieglais Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks
čalava Vientiesis
lētticis Vientiesis
naiviķis Vientiesis
nejauša Vientiesis
stubausis Vientiesis
vientiesīgs Vientiesis
vientiesnis Vientiesis
abderīts Vientiesis, aprobežots cilvēks
kociņš Vientiesis, muļķis
mulaža Vientiesis, muļķis
nejēglis Vientiesis, muļķis
tāmulis Vientiesis, muļķis
nejēgs Vientiesis, muļķis, auša; vārgulis, nīkulis
tāpiņš Vientiesis, nejēga
temulis Vientiesis, neveiklis
ulete Vientiesis, neveiklis
pemperis Vientiesis, panīcis cilvēks
pempiņš Vientiesis, panīcis cilvēks
pempis Vientiesis, panīcis cilvēks
pentiņš Vientiesis, vārgulis
tāpiņa Vientiesis, vārgulis
babais Vientiesis; pamuļķis
babajs Vientiesis; pamuļķis
vientuliene Vientule
atstātība Vientulība, pamestība
sērdienība Vientulība, pamestība, skumjas
solitude Vientulība, vienatne, vientuļa vieta
zolitude Vientulība, vienatne, vientuļa vieta; solitude
vienumaļš Vientulīgs
izolēts Vientulīgs, atšķirts
ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī
vienmaļš Vientulīgs, tāds, kas atrodas atsevišķi, vientuļš
savatnieks Vientulis, savādnieks
tuksnešnieks Vientulis, vientuļnieks
inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.)
klusmalis Vientuļnieks
tuksnītis Vientuļnieks
vientulnieks Vientuļnieks
vientuļvīrs Vientuļnieks
babulis Vientuļnieks, vientulis
vienturis Vientuļnieks, vientulis, savādnieks
paguridae Vientuļniekvēžu dzimta
bārs Vientuļš, arī apspiests
vientuls Vientuļš, noslēgts; vientuļnieks
solitārs Vientuļš, par sevi
askoks Vienu asi (~2,13 m) garš koks mērīšanai
noplezdināt Vienu brīdi plivināt
vienubrīd Vienu brīdi, kādu brīdi; vienbrīd
vienbrīd Vienu brīdi, kādu brīdi; vienubrīd
vienudien Vienu dienu, kādu dienu; viendien
viendien Vienu dienu, kādu dienu; vienudien
izgadoties Vienu gadu uzturēties vienā vietā
vienugad Vienu gadu, kādu gadu; viengad
viengad Vienu gadu, kādu gadu; vienugad
vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks
vienviduci Vienu laiku
vienvid Vienu laiku; vienu brīdi
vienunakt Vienu nakti, kādu nakti; viennakt
viennakt Vienu nakti, kādu nakti; vienunakt
vienmandag Vienu pirmdienu; kādu pirmdienu
vienpusdien Vienu pusdienu
vienreiz Vienu reizi
pamirkšķīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm)
pamirkšīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm); pamirkšķīt
nošmaukšķēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties
nošmaukšķināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties
nošmaukstēties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties
nošmaukstināties Vienu reizi noplaukšķēt, noplīkšķēt, sabučoties
nožagot Vienu reizi nožagoties
noskripstēt Vienu reizi skripstēt un pabeigt skripstēt
noklunkstēties Vienu reizi spēcīgi klunkšēt
savingrināt Vienu reizi spēcīgi savicināt
nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt
nošņakstēties Vienu reizi šņakstēt un pabeigt šņakstēt
riebums Vienu reizi veikta riebšanas procedūra
nozlaukšēt Vienu reizi zlaukšēt
vienlug Vienu reizi; vienu laiku
vienurīt Vienu rītu, kādu rītu; vienrīt
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu; vienurīt
vienruden Vienu rudeni
mašīnstunda Vienu stundu ilga ražošanas iekārtas vai mašīnas darbība produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā
vientresdien Vienu trešdienu; kādu trešdienu
apraide Vienu un to pašu datu pārraide visiem saņēmējiem
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru
vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem
māsa Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem
vienziem Vienu ziemu, kādu ziemu
vienumērt Vienumēr
kopā Vienuviet, vienkopus; tieši blakus, līdzās
Linūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Līnūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Vienūzītes ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Vienūzītis Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
vienvara Vienvaldība
tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs
monokrāts Vienvaldnieks, patvaldnieks
monolingvisms Vienvalodība
salikteņtermins Vienvārda termins, kas izteikts ar salikteni
univoce Vienvārda, vienbalsīgi
monostachyae Vienvārpas grīšļi
grīslis Vienvārpas grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa, Latvijā konstatētas 4 sugas
Sturņupīte Vienvārstes strauts, Krustalīces pieteka
monomorfija Vienveidība
vektorapstrāde Vienveidīga datu secības apstrāde, ko visbiežāk izmanto, manipulējot ar matricām, kuru elementi ir vektori, vai citiem datu masīviem
sinūzija Vienveidīga, ekoloģiski un telpiski norobežota fitocenozes daļa, kuras augi pieder pie vienas vai vairākām ekoloģiski tuvām dzīvesformām
uniforms Vienveidīgs
vienveida Vienveidīgs (1)
vienveida Vienveidīgs (2)
monotons Vienveidīgs (par skaņu)
vienmulīgs Vienveidīgs (par skaņu)
vienmuļīgs Vienveidīgs (par skaņu)
vienmuļš Vienveidīgs (par skaņu)
miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu
garlaicīgs Vienveidīgs, vienmuļš (par apkārtni, ainavu)
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu)
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze
agregēšana Vienveidīgu lielumu apvienošana, lai iegūtu vispārinātākus rādītājus
virtene Vienveidīgu parādību, norišu u. tml. kopums to secībā
denotāts Vienveidīgu reāliju grupa, ko valodas vienība nosauc, pamatojoties uz vispārinātu priekšstatu par šo grupu
audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne
ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda
vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne
uniformēt Vienveidot
unificēt Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu
monāde Vienvērtīga atomu grupa vai elements
monovalents Vienvērtīgs (ķīmiskais elements vai atomu grupa)
alkils Vienvērtīgs acikliskās rindas (tauku rindas) ogļūdeņraža (metila, etila u. c.) radikālis
glicils Vienvērtīgs aminoetiķskābes radikālis
antimonils Vienvērtīgs antimona radikālis
heksils Vienvērtīgs heksāna radikālis
holesterils Vienvērtīgs holesterīna radikālis
kaproils Vienvērtīgs kaprīnskābes radikālis
krezils Vienvērtīgs krezola radikālis
izobutils Vienvērtīgs ogļūdeņraža radikālis
cetils Vienvērtīgs ogļūdeņražu radikālis
amils Vienvērtīgs pentāna radikālis
propenilgrupa Vienvērtīgs propilēna atlikums, CH~3~CHCH-
cimenils Vienvērtīgs radikālis, cmīna derivāts, kas piedalās fenolu un sulfonskābju veidošanā
formils Vienvērtīgs skudrskābes radikālis, HCO--
vienvietu Vienviet, vienuviet
skuters Vienvietīga ātrgaitas motorlaiva ar piekarināmu iekšdedzes motoru
finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2
rodeļkamaniņas Vienvietīgas vai divvietīgas sporta kamaniņas
vienvirbu Vienvirbu adīt - adīt ar vienu adatu
vienvirzīgs Vienvirziena (2)
vienvisis Vienzīdis
vienziedains Vienzieda
māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora")
vienuziem Vienziem
vienzilbes Vienzilbīgs (1)
monosillabisms Vienzilbīgums
vienžuburains Vienžubura
pluzdināties Viepli purināties, plivināties
Smuku upe Viesata, Abavas pieteka
Vēžu upe Viesata, Abavas pieteka
Remtes upe Viesata, Abavas pieteka
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts
Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km
Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
grostenieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Grosti" iedzīvotāji
grostnieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Grosti" iedzīvotāji
rāvenieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvi" iedzīvotāji
viesatnieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Viesati" iedzīvotāji
ciemļaudis Viesi
mieskābi Viesi
viešiņi Viesi
viesinieki Viesi
sērsti Viesi, ciemiņi
viesībgalds Viesībām servēts ēdamgalds
bals Viesības
feits Viesības
guļanka Viesības
mieskābi Viesības
dzeršana Viesības ar alkoholiskiem dzērieniem
hausepartī Viesības, ballīte
tusaks Viesības, ballīte, saviesīgs pasākums
traktācija Viesības, pacienāšana
partī Viesības; bankets
pārtī Viesības; bankets
partija Viesības; bankets
pārtijs Viesības; bankets
pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars)
tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika
onestep Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps
polka mazurka Viesību deja, kas radusies Francijā, apvienojot polkas soļus ar mazurkas ritmu un metru
kotiljons Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām
minjona Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā)
maikata Viesību rīkotāja nama mātes vietā
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā)
kumpanija Viesību, arī kāzu viesi
Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
ciemcilvēks Viesis
ciemiņš Viesis
ciemnieks Viesis
ciemvīrs Viesis
gašks Viesis
godībnieks Viesis
stāvmucnieks Viesis
viess Viesis
ciembērns Viesis, bērns, kas atnācis ciemos
gasts Viesis, ciemiņš
gosts Viesis, ciemiņš
sālsmaiznieks Viesis, kas iet (pie kāda) ar sālsmaizi
rundzinieks Viesis, parasti nelūgts; kūjinieks
lokūtorija Viesistaba katoļu klosteros
tablīnijs Viesistaba seno romiešu mājā
lielistaba Viesistaba; lielā istaba
Ieķengrāve Viesīte
Melnais gals Viesītes ezera austrumu gala nosaukums
Krievānu strauts Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā
Roņupīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā
Ļaudīte Viesītes ezera pieteka Viesītes pagastā, iztek no Kugres ezera
Dzelzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - \~5 km
Veccēzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km
Pīkstulīte Viesītes labā krasta pieteka
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča
Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts
Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe
Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe
Sunīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes un Seces pagastā, iztek no Mazsunākstes ezera, garums - 13 km
viesītieši Viesītes novada apdzīvotās vietas "Viesīte" iedzīvotāji
cīrulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji
dīvulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Dīvules" iedzīvotāji
ritieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Rite" iedzīvotāji
zalānieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Zalāni" iedzīvotāji
briedieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
dzērvieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji
lonieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Lone" iedzīvotāji
ozolinieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
Vecsaukas Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" bijušais nosaukums
ieķingrāvieši Viesītes novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķingrāve" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji
āžmiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" ("Viesīte") iedzīvotāji
āžumiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji
Vārenbroka Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" bijušais nosaukums
žievaltieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Žievalti" iedzīvotāji
Ekengrafskaja Viesītes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ekengraf Viesītes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Mazais Viesītes ezers Viesītes pilsētas ezers
Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests
Āžu miests Viesītes senāks nosaukums
karogkapteinis Vieskapteinis
Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā
Vieclavēnu ezers Vieslavēnu ezers Drustu pagastā
hospitalitāte Viesmīlība
viesmīlīgums Viesmīlība
viesturība Viesmīlība
hospitium Viesmīlība, draudzīgs sakars starp viesi un namatēvu, viesmīlības vieta
viesināt Viesmīlīgi uzņemt
viesīgs Viesmīlīgs
amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs
oberis Viesmīlis
obers Viesmīlis
ķelneris Viesmīlis, oficiants
ķelners Viesmīlis; ķelneris
pikolo Viesmīļa māceklis
hotelis Viesnīca
hotels Viesnīca
pansionāts Viesnīca atpūtniekiem
motelis Viesnīca autobraucējiem (ar autostāvvietām, garāžām, tehniskās apkalpošanas iespējām)
rotelis Viesnīca uz riteņiem - tūristu autobusu piekabe ar guļamvietām
estamnē Viesnīca, kafejnīca
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts
kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca
posāda Viesnīca, krogs Spānijā
grillroom Viesnīca, kur ēdienus cep uz restēm; brokastu istaba
durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs
viesturis Viesnīcas īpašnieks
viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks
piccolo Viesnīcas izsūtāmais zēns
zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei
minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus
istabene Viesnīcas numuru apkopēja
skapists Viesnīcas Rīga bāra saukta "Skapis" (20. gs. 60.-80. gados, intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta) apmeklētājs
posadero Viesnīcas, kroga saimnieks Spānijā
blakusnumuri Viesnīcu numuri, kas atrodas viens otram līdzās, kas var būt arī savienoti savā starpā ar durvīm
hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā
apmišņas Viesošanās, uzturēšanās
čavāt Viesoties
ciemot Viesoties
ciemoties Viesoties
viesot Viesoties
gastarbeiters Viesstrādnieks (vācu "Gastarbeiter")
vaist Viest, mist 1
viersties Viesties (1)
vēsties Viesties, vairoties
Forburgas dārzs Viestura dārza nosaukums 1721.-1729. g.
Pirmais Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā
Pilsētas dārzs Viestura dārza nosaukums 1842. g. - 1923. g.
Ķeizardārzs Viestura dārza nosaukums 19. gs. pirmajā pusē, līdz 1842. g.
Dziesmu svētku parks Viestura dārza nosaukums 1973.-1991. g.
Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai
Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums
grāvendālieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" iedzīvotāji
Gravendāle Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" nosaukuma variants
mazmežotnieki Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mazmežotne" iedzīvotāji
mēdumieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Mēdumi" iedzīvotāji
kokteiļapkalpošana Viesu apkalpošana pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes
sprēdule Viesu rotaļa
rūgts Viesu sauciens kāzās, lai jaunais pāris skūpstās
Viesulēnu kvartāra organogēno nogulumu atsegums Viesulēnu slāņu senāks nosaukums
iesūlis Viesulis
iesūls Viesulis
veisolis Viesulis
veisols Viesulis
vējgrieznis Viesulis
verpelis Viesulis
vēsulis Viesulis
vesuls Viesulis
viesala Viesulis
viesals Viesulis
viesols Viesulis
viesūlis Viesulis
viesūls Viesulis
virbulis Viesulis
wīdra Viesulis, vētra
mērauka Viesuļa veids, liela vētra
viesulaiņš Viesuļains
muskulis Viesuļvēja sagriezts virpulis
bagio Viesuļvētra Filipīnu salās, tropisko ciklonu veids
ciemala Viešņa
ciemaļa Viešņa
ciemale Viešņa
ciemene Viešņa
ciemiņiene Viešņa
ciemsieva Viešņa
ciemuļa Viešņa
gaška Viešņa
gašķa Viešņa
sērsēja Viešņa
sērstavnīca Viešņa
viešiņa Viešņa
naktsviešņa Viešņa, kas nakšņo viesos
ciemīte Viešņa; kaimiņiene
Grāvupīte Viešupe, Ogres pieteka
Vēžupe Viešupe, Ogres pieteka
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte
Tulderu ezers Viešūrs Vestienas pagastā
Vēžu ezers Viešūrs, ezers Vestienas pagastā
Viešurs Viešūrs, ezers Vestienas pagastā
Kaķīša ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē
Vesenberga ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē
Vesenbergu ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē
Viešu ezers Viešūrs, ezers Vidzemes augstienē
locus Vieta
spot Vieta
štelle Vieta
viete Vieta
pa vidu Vietā, kas atrodas (kā) starpā
gals Vietā, kas piekļaujas (telpas, teritorijas, arī priekšmeta) nobeigumam
loko- Vietā, no vietas
pakrāsne Vietā, telpa zem krāsns
pakrāsns Vietā, telpa zem krāsns
pašmājās Vietā, teritorijā u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta
anstelle Vieta; iekārta; celtne
anštelle Vieta; iekārta; celtne
v. Vieta; vietā
Fehteln Vietalva
Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
kaivēnieši Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Kaivēni" iedzīvotāji
vietalvieši Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Vietalva" iedzīvotāji
Vetalvskaja Vietalvas pagasta bijušais nosaukums krieviski
pārvidiem Vietām
vietāms Vietām
vietumis Vietām
vietums Vietām
nokodaļāt Vietām iekost
aplauzām Vietām ielūzdams
uzsvītrot Vietām izgaismot
pakūlains Vietām klāts ar kūlu
rakelēties Vietām nedaudz rakt, pielīdzināt, atkal rakt, apstrādāt zemes virskārtu
atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt
atskust Vietām noskūt
uzlūzāt Vietām salūzt, atlūzt
uzlūzt Vietām salūzt, atlūzt
pāršmaugains Vietām smalks, vietām rupjš (par dziju)
vietvietām Vietām, arī vairākās vietās
vietvietumis Vietām, arī vairākās vietās
dažur Vietām, dažuviet; dažviet
apgabalis Vietām, dažviet
apgabalaini Vietām, dažviet, šur tur, joslām
pievizuļot Vietām, īslaicīgi vizuļot
gabaliem Vietām, šur tur
piešūstīt Vietām, šur un tur piešūt
vietim Vietām, vietumis
vietims Vietām, vietumis
vietum Vietām, vietumis
grebji Vietas ar ūdensaugiem Engures ezerā
vietraugs Vietas izraudzīšana, aplūkošana (pirms apmešanās kur), apstākļu izlūkošana (pirms kā uzsākšanas kādā vietā)
plackarte Vietas karte (vilcienā)
plammas Vietas krāsotās dzijās, kur vājāka krāsa
illatīvs Vietas locījums, kas norāda uz iekšupvirzienu
vietmaiņa Vietas maiņa
referencsistēma Vietas piesaistes un mērķnorādes sistēma militārajiem koordinātu tīkliem
antilegomena Vietas Svētajos Rakstos, par kurām šaubās, vai attiecīgs apustulis patiesi ir to autors
admiralitāte Vietas un ietaises, kur senāk būvēja un remontēja karakuģus
daba Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas
sveķvielas Vietas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības
točkas Vietas, kur tirgo nelegālo alkoholu
išēmija Vietēja anēmija arteriālo asiņu pieplūduma kavējuma dēļ (spazma, trombs, embols, kompresija no blakus esoša audzēja)
krioanestēzija Vietēja anestēzija aukstuma ietekmē, radot attiecīgajā ķermeņa daļā temperatūru, kas tuva sasalšanas temperatūrai
lumbālanestēzija Vietējā anestēzija ķermeņa lejasdaļā, piem., dzemdību gadījumā
trombostāze Vietēja asinsrites stāze, kas izraisa trombozi
vietvara Vietējā pašvaldība
topestēzija Vietēja taustes sajūta
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.)
mezoklimats Vietējais klimats - nelielas teritorijas klimats; parasti ar to saprot klimata apstākļus, kas raksturīgi noteiktai ģeogrāfiskai ainavai
normāllaiks Vietējais laiks, kas notekts katrā valstī vai tā daļā un parasti atšķiras par veselu stundu dažādās laika joslās
kompradors Vietējais tirgotājs Austrumu koloniālajās un ekonomiski atpalikušajās valstīs, kas ir starpnieks starp ārvalstu firmām un vietējo tirgu
vietinieks Vietējais, iezemietis
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā
maliks Vietējās izcelsmes valdošs feodālis Aizkaukāzā 13.-18. gs.
pančājata Vietējās izpildvaras institūcija Nepālā
LEDA Vietējās nodarbinātības attīstības rīcības programma ("local employment development action programme")
Balkanu kalnu parks Vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts, dabas parks, izveidots 2002.gadā, atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā
lēne Vietējās pārvaldes administratīvā vienība Zviedrijā
landrāts Vietējās pārvaldes rajona institūcijas vadītājs (Vācijā)
detālplānojums Vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā pašvaldības lēmumā noteiktai teritorijai
municipalitāte Vietējās pašvaldības institūcija; celtne, kur atrodas šī pašvaldības institūcija; teritorija, kuru pārzina viena pašvaldība
patents Vietējās pašvaldības izsniegta atļauja veikt individuālu saimniecisku darbu
gmina Vietējās pašvaldības un administratīvi teritoriālā vienība Polijā
mērs Vietējās pašvaldības vadītājs
topalģija Vietējas sāpes; sāpīgs punkts vai vieta histērijas vai neirastēnijas gadījumā
svīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība
pasvīta Vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienības - svītas - sīkāks iedalījums
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem)
džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā
Bebrine Vietējo iedzīvotāju lietots apdzīvotās vietas "Bebrene" nosaukuma variants
topisks Vietējs
vietējais Vietējs
vietīgs Vietējs
mioišēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī
mioishēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī
topodizestēzija Vietējs jutības traucējums
kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu
vietot Vietēt 2
vietnīca Vietniece
vietinieks Vietnieks
vikarijs Vietnieks, vietas izpildītājs, it sevišķi garīdznieka vietnieks
pronomens Vietniekvārds
pronoms Vietniekvārds
vietraudži Vietraudzis
sent- Vietu vārda priekšā, svētais
port- Vietu vārdos nozīmē: osta
nov- Vietu vārdos: jaun-
puerto Vietu vārdos: osta
cis- Vietu vārdu priekšā nozīmē - šaipus
pleicība Vietumējs apmatojuma trūkums
retumis Vietumis
iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi
iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus)
slapnains Vietumis mitrs
traipekļains Vietumis netīrs; tāds, kam ir traipi
pārvārstīt Vietumis, arī ne visai rūpīgi ievērt (auklu, diegu u. tml.)
pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu)
pieķērstīt Vietumis, ne visai rūpīgi piešūt
bakstēt Vietumis, šur tur stādīt
bakstīt Vietumis, šur tur stādīt
retuviet Vietumis; arī retumis
detoponimizācija Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu
detoponimizēšanās Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu
oikonīms Vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu
oikodomonīms Vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā)
nei- Vietvārdos jaun-
ņū- Vietvārdos jaun-
toponīms Vietvārds
selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness
jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms
potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci
endonīms Vietvārds, kas ir kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstībai identisks atveidojums citā valodā
eksonīms Vietvārds, kas ir no ģeogrāfiskā objekta nosaukuma oriģinālrakstības atšķirīgs veidojums citā valodā
litonīms Vietvārds, kas nosauc ar klinti, akmeni saistītu ģeogrāfisko objektu
dromonīms Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas)
astrotoponīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu uz kāda debess ķermeņa
terronīms Vietvārds, kas nosauc ģeogrāfisku sauszemes objektu
hodonīms Vietvārds, kas nosauc ielu vai ceļu (dažreiz par hodonīmiem uzskata tikai ielu nosaukumus)
makrotoponīms Vietvārds, kas nosauc lielu, plaši pazīstamu ģeogrāfisko objektu
drimonīms Vietvārds, kas nosauc mežu vai meža daļu
agoronīms Vietvārds, kas nosauc pilsētas laukumu vai tirgu
pilsētvārds Vietvārds, kas nosauc pilsētu
helonīms Vietvārds, kas nosauc purvu
hidronīms Vietvārds, kas nosauc ūdenstilpni vai ūdensteci
ģeonīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem)
ģeotoponīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem)
etnotoponīms Vietvārds, kas radies no etnonīma
epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds
toponīmika Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmija (2)
toponīmija Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmika (2)
onomastikons Vietvārdu un personvārdu kopums
izkamstīt Vietvietām izgrābt
vietvietim Vietvietām, vietumis
viešus Viežus
uvigi Vigi
viģilija Vigīlija
Bigo Vigo - pilsēta Spānijā
Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
vīnīte Vija 1(1)
vītenājs Vija 1(1)
vītene Vija 1(1)
vītene Vija 1(2)
kuskūta Vija, āboliņa zīds, parazītiska ziemojoša nezāle
vīkne Vija, pīne
vītinis Vija, vītene
cuscuta Vijas
apiņtītenis Vijas ("Cuscuta")
idra Vijas ("Cuscuta")
idrīte Vijas ("Cuscuta")
linsūcis Vijas ("Cuscuta")
linutīteņi Vijas ("Cuscuta")
mārsila Vijas ("Cuscuta")
pliķis Vijas ("Cuscuta")
sūčtītņi Vijas ("Cuscuta")
vējkriķi Vijas ("Cuscuta")
zīds Vijas ("Cuscuta")
Mēmupīte Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Robežgrāvis Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā; Mucenieku grāvis
Gružupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 7 km
Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā
Vieta Vijata, Tirzas pieteka
Vijate Vijata, Tirzas pieteka
Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā
dedri Vijeņziežu ģints ar sīkiem rožsārtiem ziediem pa vienam lapu žākļos
vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā
vija Vijīga (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma
vītne Vijīga (kā, piemēram, dūmu) plūsma
pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda
nutācija Vijīga augu galotņu griešanās kustība
hederīns Vijīgās efejas augļu glikozīds
hederagīns Vijīgās efejas glikozīds
staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas
laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni)
laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni)
novīties Vijīgi nokarāties
vīteņaugi Vijīgi vai kāpelējoši augi
skročains Vijīgs, sprogains
vijība Vijīgums (1)
vijība Vijīgums (2)
vijība Vijīgums (3)
vijība Vijīgums (4)
čīka Vijole
duidas Vijole
džīga Vijole
džigas Vijole
gūža Vijole
kulksa Vijole
mazspēles Vijole
pidele Vijole
pijole Vijole
pivule Vijole
pīvules Vijole
skripka Vijole
smuika Vijole
smuikas Vijole
čīgas Vijole (slikta)
smuigas Vijole; smuikas
vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi
vijoļliteratūra Vijolei komponēti skaņdarbi (nošu rakstā)
quinte Vijoles "mi (e)" stīgas nosaukums
cantino Vijoles augstākā stīga
bogans Vijoles lociņš
bogins Vijoles lociņš
brauķis Vijoles lociņš
smičuks Vijoles lociņš
videle Vijoles lociņš
roķis Vijoles roķis - vijoles kakls
vijoļspēle Vijoles spēle
ķilpe Vijoles steķītis
prīma Vijoles, čella pirmā stīga
violaceae Vijolīšu dzimta
atraitnītes Vijolīšu ģints ("Viola") kultūras taksonu grupa
violales Vijolīšu rinda
kalnrozīšaugi Vijolīšu rindas dzimta, nelieli krūmi, lakstaugi ar vienkāršām veselām pamīšus sakārtotām lapām, 8 ģintis, \~180 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama saulrozīšu ģints
īriseļļa Vijolīšu sakņu eļļa, lieto parfimērijā un ziepju rūpniecībā
lauku vijolīte vijolīšu suga ("Viola arvensis")
suņu vijolīte vijolīšu suga ("Viola canina")
pakalnu vijolīte vijolīšu suga ("Viola collina")
augstā vijolīte vijolīšu suga ("Viola elatior"), Latvijā aizsargājama
sūnāja vijolīte vijolīšu suga ("Viola epipsila")
pūkainā vijolīte vijolīšu suga ("Viola hirta")
Labradoras vijolīte vijolīšu suga ("Viola labradorica")
jūrmalas vijolīte vijolīšu suga ("Viola littoralis")
brīnumainā vijolīte vijolīšu suga ("Viola mirabilis")
smaržīgā vijolīte vijolīšu suga ("Viola odorata"), tautas medicīnā lieto par sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli
purva vijolīte vijolīšu suga ("Viola palustris")
tauriņziedu vijolīte vijolīšu suga ("Viola papilionacea")
meža vijolīte vijolīšu suga ("Viola reichenbachiana", arī "Violla sylvestris")
Rivina vijolīte vijolīšu suga ("Viola riviniana")
smiltāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola rupestris", arī "Viola areneria")
dumbrāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola stagnina syn. Viola persicifolia"), Latvijā aizsargājama
trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli
dūkstu vijolīte vijolīšu suga ("Viola uliginosa"), Latvijā aizsargājama
vijole Vijolīte ("Viola")
vijoles Vijolīte ("Viola")
vijolīši Vijolīte ("Viola")
vijolītes Vijolīte ("Viola")
zilactiņas Vijolīte ("Viola")
viola Vijolītes
čīgātājs Vijolnieks
ģīgmanis Vijolnieks
pijolnieks Vijolnieks
vijolists Vijolnieks
pijolskola Vijoļspēles mācību grāmata
vijoļskola Vijoļspēles skola
vijoļbūve Vijoļu būve
vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs; vijoļmeistars
vijoļmeistars Vijoļu meistars; vijoļbūvētājs
vijums Vijot (1) līdzīgs ornaments, līniju, formas veidojums
apvīt Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt
vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums
apvīt Vijot apņemt (ar ko)
atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu)
ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā)
izvīt Vijot izgatavot
novīt Vijot izgatavot
savīdināt Vijot izgatavot lielākā daudzumā
izvīt Vijot izklāt
izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu)
novīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem
savīt Vijot izveidot (ligzdu) - par putniem
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko)
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vaļā; vijot aizdarīt
pārvīt Vijot pārklāt (ar ko)
pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
savīt Vijot savienot, sasaistīt
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.)
sagrodot Vijot, vērpjot panākt, ka (kas, parasti diegs, dziļa) kļūst grods
aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
apvīties Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm)
izvīties Vijoties izplūst (piemēram, par dūmiem, tvaiku)
izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem)
izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
sasagriezties Vijoties savstarpēji sasaistīties; savīties
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām
apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem)
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko)
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., sasaistīties; arī samudžināties
vijrūklis Vijroklis
vijurklis Vijroklis
vijūrklis Vijroklis
vīvorklis Vijroklis
cuscutaceae Viju dzimta
tortula Vijzobes
tortella Vijzobītes
vikariats Vikāra amats vai vieta
Ligustrum vycaryi Vikāra ligustrs
gastromēnija Vikarējoša (mensuāla) kuņģa asiņošana
ksenomēnija Vikarējoša menstruācija
stomatomēnija Vikarējoša mutes asiņošana sakara ar menstruālo ciklu
cefalomēnija Vikarējoša vai komplementāra menstruālā asiņošana no deguna
vikarija Vikariats
Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties
viklefiti Viklefisti
Kilvantona Viklova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_)
Foreļstrauts Vikmeste, Gaujas pieteka
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi
vikontese Vikonta sieva vai meita
vikomts Vikonts (franču "vicomte") - dižciltīgo tituls starp grāfu un baronu (pagrāfs, vicegrāfs)
vikss Vikse 1
viktoriānisms Viktoriānisma laikmets - 1837.-1901. g. - Lielbritānijas un Īrijas karalienes Viktorijas valdīšanas laiks
victoria Viktorijas
Ukereves ezers Viktorijas ezers Austrumāfrikā
Viktorijas-Njanzas ezers Viktorijas ezers Austrumāfrikā
vikunja Vikuņa - lamu ģints atgremotājs aitas lielumā; dzīvo Dienvidamerikā
šaurlapu vīķis vīķu suga ("Vicia angustifolia")
Kasūbijas vīķis vīķu suga ("Vicia cassubica")
pūkainais vīķis vīķu suga ("Vicia hirsuta")
dedestiņu vīķis vīķu suga ("Vicia lathyroides")
sējas vīķis vīķu suga ("Vicia sativa")
žogu vīķis vīķu suga ("Vicia sepium")
meža vīķis vīķu suga ("Vicia sylvatica")
četrsēklu vīķis vīķu suga ("Vicia tetrasperma")
smilšu vīķis vīķu suga ("Vicia villosa")
Portvila Vila, Vanuatu galvaspilsēta
vilaija Vilāja - administratīvi teritoriāla vienība Alžīrijā kopš 1976. g.
Ain Tīmūšenta vilāja Alžīrijas ziemeļrietumu daļā (_Aïn Témouchent_), Vidusjūras piekratē
Bādža vilāja Tunisijā (_Bājah_), valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Binzertas, Menūbas, Zegvānas, Siljānas un Džundūbas vilāju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Nangarhāra Vilajets Afganistānas austrumu daļā, administratīvais centrs - Džalālābāda, robežojas ar Paktijas, Kabulas, Lagmānas un Konaras vilajetu, kā arī ar Pakistānu
Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu
Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu
Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu
Kondoza Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, robežojas ar Tahāras, Baglānas, Samangānas un Balhas vilajetu, kā arī ar Tadžikistānu
Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
Viļaune Vilaune, Tirzas pieteka
Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
duha Vilce
vilcējspēks Vilcējs (3)
vilkme Vilcējs (3)
vilce Vilcējspēks (1), šāda spēka avots
vilcējtauva Vilcējtrose
bētiņmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
pollermezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
slīdragmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
vilcenes Vilcene
vilkate Vilcene
vilcelēns Vilcēns
Vilkija Vilces augšteces nosaukums Lietuvā
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts
Švētele Vilces kreisā krasta pietekas Rukūzes nosaukums Lietuvā
Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve
Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km
vilcējs Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai
Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
vidusmuižnieki Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Ausmas ciems Vilces pagasta bijušais nosaukums padomju laikā
ekipāža Vilces ritošā sastāva konstruktīvā daļa, kas realizē sastāva kustību pa sliežu ceļu, pamats virsbūvei ar tajā uzstādītajām iekārtām
lokomotīve Vilces spēkmašīna dzelzceļa vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem
natūrlapa Vilciena galvenais tehnoloģiskais un uzskaites dokuments, kurā ir uzrādīti vilciena numurs, indekss, masa, garums, asu skaits, formēšanas stacija, adresātstacija, vagonu numuri, kravu dati u. c. dati
ešelons Vilciena sastāvs; automobiļu kolonna
restorānvagons Vilciena vagons pasažieru apgādāšanai ar karstiem ēdieniem
bānis Vilciens
bāns Vilciens
cukabānis Vilciens
čukbānītis Vilciens
čukčukbānītis Vilciens
čuks Vilciens
eizenbānis Vilciens
ēziņbānis Vilciens
rumaks Vilciens
valksnis Vilciens
vilcienis Vilciens
vilcis Vilciens
vilčuks Vilciens
ciklops Vilciens tumsā
ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās
bruņuvilciens Vilciens, kas iekārtots kaujas darbībai
papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem
dīzeļvilciens Vilciens, ko darbina ar dīzeli (1)
elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens
dispečercentralizācija Vilcienu kustības vadības sistēma ar tālvadības un telesignalizācijas kanāliem no viena dispečerpunkta; veic automātisko bloķēšanu posmos, pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju stacijās, kontrolē uz vadības pults pārmiju stāvokli un aizņemtību, posmu, stacijas ceļu un tiem piegulošo blokiecirkņu aizņemtību un uz vadības pults atkārto stacijas signālu rādījumus
garinēt Vilcināt
viļķināt Vilcināt
garināt Vilcināt, vilkt laiku
gausoties Vilcināties
kavēties Vilcināties
laicināties Vilcināties
pončkāties Vilcināties
senāt Vilcināties
tumuļāties Vilcināties
žogāt Vilcināties
madēties Vilcināties kaut ko darīt
ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot
āgnēties Vilcināties, kavēties
čožāties Vilcināties, kavēties
diegoties Vilcināties, kavēties
dielēt Vilcināties, kavēties
grāzīties Vilcināties, kavēties
kākalēt Vilcināties, kavēties
knapēties Vilcināties, kavēties
stubelēties Vilcināties, kavēties
tost Vilcināties, kavēties
tuntelēties Vilcināties, kavēties
dielāties Vilcināties, kavēties, tūļāties
dielēties Vilcināties, kavēties, tūļāties
kosināt Vilcināties, kavēties, tūļāties
maradēties Vilcināties, nelietderīgi tērēt laiku
kniezerēties Vilcināties, tūļāties
tošāties Vilcināties, tūļāties
glemžāt Vilcināties, tūļāties, netikt galā ar darbu
pisināties Vilcināties; tūļāties
čakarēties Vilcinoši, nemākulīgi rīkoties
novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku
ķincināt Vilcinoties ķircināt
novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts
novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku
pietaustīties Vilcinoties sasniegt
morando Vilcinoties, gausinot
mukņīt Vilcinoties, kūtri, tūļīgi strādāt
tardando Vilcinoties; kavējot, aizkavējot
polis Vilciņš
spurdeklis Vilciņš
dūculis Vilciņš (rotaļlieta)
žvurgzdins Vilciņš (rotaļlieta)
skrule Vilciņš (rotējoša rotaļlieta)
spurra Vilciņš (spēļmantiņa)
spurrulis Vilciņš (spēļmantiņa)
šmurkstens Vilciņš, griezulis
tirins Vilciņš, griezulis
spurdzeklis Vilciņš, tarkšķis
vilciņveidīgs Vilciņveida
Wilden Vildenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā
Jāņupīte Vildoga - Gaujas kreisā pieteka Cēsu novadā
Vildodziņa Vildoga, Gaujas pieteka
Krāčupīte Vildogas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā
Ūdensrijēju upe Vildogas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā
Lūsaru grava Vildogas nosaukums tās augštecē
vilēklis Vileklis
Vijerbāna Vilērbāna - pilsēta Francijā
Viļaščaja Vileščaja - upe Azerbaidžānā
Willgahlen Vilgāle
Vilgales ezers Vilgāles ezers Kurmāles pagastā
Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
vilgans Vilgs; valgans
lutināt Vilināt
vilbināt Vilināt
viļināt Vilināt 1
atvilināt Vilināt nost
vilstelēt Vilināt projām
atvilināt Vilināt prom
maldināt Vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvilināt Vilināt šurp
liberēt Vilināt, glaimot
ļiberēt Vilināt, glaimot; liberēt
zadināt Vilināt, kārdināt
vābīt Vilināt, saukt, aicināt
atvilināt Vilinot atdabūt nost; vilinot dabūt prom
atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvilināt Vilinot attālināt
ievilināt Vilinot iesaistīt (piemēram, sarunā, kādā pasākumā)
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā)
ievilināt Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā)
izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko)
pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā); šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi
viliss Vilītis
villiss Vilītis
Viļaermosa Viljaermosa - pilsēta Meksikā
šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība
Lophophora williamsii Viljamsa lofofora
Vilande Viljandi - pilsēta Igaunijā
Vīlande Viljandi, pilsēta Igaunijā
Viļarrika Viljarrika - pilsēta Paragvajā
būka Vilka (arī vilku) būka - mežroze ("Rosa canina")
vilkāda Vilka āda (parasti kažokāda)
spaignītis Vilka apzīmējums
vilkaste Vilka aste
kūlainis Vilka epitets
vecbrālis Vilka iesauka
Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
cūkābele Vilkābele
paēršķis Vilkābele ("Crataegus oxyacantha")
krustābele Vilkābele ("Crataegus")
mīklenāji Vilkābele ("Crataegus")
mīklenājs Vilkābele ("Crataegus")
mīklene Vilkābele ("Crataegus")
mīklenes Vilkābele ("Crataegus")
mīklinājs Vilkābele ("Crataegus")
paērkšķis Vilkābele ("Crataegus")
baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem
crataegus Vilkābeles
vilkača Vilkace
vilkatne Vilkace
kadars Vilkacis
vilkataks Vilkacis
vilkateks Vilkacis
vilkatis Vilkacis
vilteka Vilkacis
vilcene Vilkādas cepure
Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
kūla Vilkakūla
nardus Vilkakūla
nardes Vilkakūla, daudzgadīgi, aromātiski baldriānu dzimtas lakstaugi; aug Himalajos
Ločmelu ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Ločmeļu ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Vilkarūču ezers Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Vilkarūcs Vilkarūča ezers Rugāju pagastā
Vilkašas ezers Vilkašu ezers Amatas pagastā
Vilkata Vilkate, Amatas pieteka
Vilku grāvis Vilkates labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
ulpis Vilkatis
pemeži Vilkazobi
sekakornins Vilkazobu jeb melno graudu ekstrakts, ko izmantoja medicīnā gk. dzemdību palīdzībā dzemdes kontrakciju radīšanai u. c.
lupuss Vilkēde, saistaudu sistēmas saslimšana
Viļkija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā
Viļķija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā
Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts
dunduramols Vilkmēle ("Succisa")
vilkumēle Vilkmēle ("Succisa")
vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem
briedene Vilkmēle, briežu kūla ("Nardus stricta")
kostiņi Vilkmēles
succisa Vilkmēles
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
Vilkamuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā
Vilkumuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā
lycopus Vilknadzes
krūklene Vilkoga
krūkliņi Vilkoga
viebuli Vilkoga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
Kilvantona Vilkova - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Mhantain_)
Vilkova Vilkove - pilsēta Ukrainā
vilkpēda Vilkpēži
vilkpēdis Vilkpēži
vilkpieņzieži Vilkpieņaugi
vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām
gumza Vilks
kuča Vilks
kumeļkodējs Vilks
lieltaurītis Vilks
lups Vilks
lupus Vilks
mežānietis Vilks
meženieks Vilks
mežnieks Vilks
pliksānis Vilks
spīdacis Vilks
ujāks Vilks
ūjaks Vilks
ulks Vilks
vulks Vilks
zvēriņš Vilks
Lup Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lupus Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
brālis Vilks; velns
Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
trakcija Vilkšana, stiepšana
ductus Vilkšana, vešana, novadīšana, vadība, pavēlniecība
vilkšu Vilkšus
demīt Vilkt
īvēt Vilkt
kamacīt Vilkt
ōlēt Vilkt
sliepēt Vilkt
šlūtēt Vilkt
stepnīt Vilkt
taraņiķ Vilkt
vanckāt Vilkt
velkāt Vilkt
vīkāt Vilkt
vilkāt Vilkt
tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; arī ģērbt
buksēt Vilkt (citu transportlīdzekli) tauvā, trosē (par transportlīdzekli)
slūtēt Vilkt (ejot, kājas pa zemi)
aut Vilkt (kājās apavus, zeķes)
šļūtēt Vilkt (kājas) pa zemi
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos); pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi
taskāt Vilkt (pa zemi)
šķūrēt Vilkt (par caurvēju)
novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt
novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt
aizstaipīt Vilkt aiz kaut kā
izmūdīt Vilkt ārā, izvilkt
bābāt Vilkt augšup ar vindu, sviru
šmurkstēt Vilkt caur degunu
aizvilkt Vilkt ciet
dzīdināt Vilkt dzīvību
izģeibt Vilkt dzīvību, ar grūtībām saglabāt sevi
vilkties (arī rauties) kamolā Vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievēro lamam (par dzīvniekiem)
laicināt Vilkt garumā, ildzināt, kavēt
jukot Vilkt grūdieniem (piem., par zirgu)
raukt Vilkt grumbās (purnu) - par dzīvniekiem
šļaukt Vilkt kājas
gniezt Vilkt kaut ko smagu
kaņiķeļiķ Vilkt laiku
lozēties Vilkt lozes, lozēt
ģērbt Vilkt mugurā (apģērbu, drēbes)
palināt Vilkt nost (drēbes)
maukt Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver)
atvilkt Vilkt nost (sānis, atpakaļ)
mauknot Vilkt nost mizu
sluzniskām Vilkt pa zemi
sluzniski Vilkt pa zemi
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu)
aizvilkt Vilkt prom
aizstaipaļāt Vilkt prom vairākkārt vai vairākus objektus
šrafēt Vilkt rasējumā tievas paralēlas līnijas (piemēram, ēnojuma parādīšanai)
vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu)
dipčāt Vilkt smagu darbu nastu bez palīgiem
ļamkot Vilkt strūgu, ūdens transportlīdzekli
streipelēt Vilkt svītras, svītroties (ar zīmuli)
strīpāt Vilkt svītras; svītrot
strīpt Vilkt svītru
šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu)
atvilkt Vilkt šurp
žļugt Vilkt tauvā, buksēt
žļūgt Vilkt tauvā, buksēt
šķērpēt Vilkt tīklu laivā
ālēt Vilkt tīklus pa straumei (arī zem ledus)
izbirzīt Vilkt tīrumā birzes
novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju)
cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām
atvilkt Vilkt vaļā
ķīzelēt Vilkt, ar grūtībām nest (ko); nest (gar zemi velkot)
dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam)
ķeksēt Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi
tembāt Vilkt, celt
tembīt Vilkt, celt, arī smagi strādāt
enkurēt Vilkt, grūst, bīdīt ar ķeksi
stūķēt Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām
vīkņāt Vilkt, krāt
krainīt Vilkt, ņemt (no šķidruma)
zākot Vilkt, raut
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
zvejot Vilkt, smelt no šķidruma (ko)
stepīt Vilkt, stiept (kaut ko smagu)
ķīnēt Vilkt, stiept projām
valcīt Vilkt, stiept, vazāt
štērēt Vilkt, tīt velkus uz velku kokiem; šķērēt 1
līnijot Vilkt, veidot līnijas
cilpināt Vilkties cilpās
atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ)
atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ)
aizvilkties Vilkties prom
šķobīties Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu)
atvilkties Vilkties šurp
pārvādžot Vilkties uz mājām
ķemberēt Vilkties, grūti pūlēties
klunčāties Vilkties, lēnām iet vai braukt
klunčoties Vilkties, lēnām iet vai braukt
valkāties Vilkties, vazāties (piemēram, pa zemi)
vilkspalva Vilku apspalvojuma krāsa
vilksne Vilku bars
Laimiņu ezers Vilku ezers Zeltiņu pagastā
Vilkezers Vilku ezers Zeltiņu pagastā
vilkbedre Vilku ķeramā bedre
vilcene Vilku mātīte
vilciene Vilku mātīte
vilkumāte Vilku mātīte, vilcene
vilcēns Vilku mazulis
Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
aleni Vilku suga, kas dzīvo alās; tā mednieki sauc lapsas, āpšus un visus citus dzīvniekus, kas dzīvo alās
pusvilks Vilku sugas un kādas citas sugas suņa krustojums
typhaceae Vilkvālīšu dzimta
typhales Vilkvālīšu rinda
vālīna Vilkvālīte
vālīte Vilkvālīte
bunguvāle Vilkvālīte ("Typha")
bungvāles Vilkvālīte ("Typha")
doņi Vilkvālīte ("Typha")
vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha")
typha Vilkvālītes
ērkuļi Vilkvālītes ("Typha")
ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha")
madžgales Vilkvālītes ("Typha")
vālītes Vilkvālītes ("Typha")
vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha")
Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis
lycosidae Vilkzirnekļu dzimta
pardosa Vilkzirnekļu dzimtas ģints
pirata Vilkzirnekļu dzimtas ģints
trochosa Vilkzirnekļu dzimtas ģints
asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus")
vīkaine Villaine
vīkala Villaine
vilene Villaine
villāna Villaine
villane Villaine
villāne Villaine
villātne Villaine
villene Villaine
vilnaine Villaine
vilnane Villaine
vilnāne Villaine
vilnatne Villaine
vilnene Villaine
lakts Villaine (lakats)
kuča Villaine zaļā krāsā
vīkaļa Villaine, liels lakats
seģele Villaine, sega
zlēkne Villaine, zīdene
sleņģene Villaines paveids
Ceratostigma willmottianum Vilmnota ceratostigma
tekstilvielas Vilna
villa Vilna
pakāje Vilna, kas cirpta no aitas kājām
pusrupjvilna Vilna, kas sastāv no akotmatiem, pārejas matiņiem un dūnmatiem; iegūst no pusrupjvilnas šķirņu aitām
pussmalkvilna Vilna, kas sastāv no viendabīgām šķiedrām, pārejas vilnas matiņiem, kuru diametrs ir 25-50 mikroni; iegūst no pussmalkvilnas šķirņu aitām
džulma Vilna, ko nocērp no kritušām aitām
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
villans Vilnains
villāns Vilnains
villātns Vilnains
villens Vilnains
villots Vilnains
vilnans Vilnains
būzains Vilnains (par augu kātiem)
vilnīgs Vilnains, ar (blīvu) vilnu pārklāts
vilnots Vilnains, ar vilnu bagātīgs
villenrats Vilnaiņrats
villana Vilnas
vilnana Vilnas
merinosi Vilnas aitu šķirne
merins Vilnas aitu šķirne
haiks Vilnas apmetnis, gk. Ziemeļāfrikā berberiem
sukas Vilnas apstrādes darbnīca
šopatas Vilnas atkritumi
sprucumi Vilnas atkritumi
pabiri Vilnas atkritumi, kas rodas to kāršot
dekatēšana Vilnas auduma apstrāde ar karstu ūdeni un (vai) tvaiku, kurai seko auduma atdzesēšana ar aukstu ūdeni; novērš šķiedru iekšējos spriegumus, fiksē auduma izmērus un struktūru
sarzis Vilnas audums atlasa sējumā, ko lieto mēbeļu pārvelkamiem, drēbju kurpēm u. tml.; saržs
šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
plaucēšana Vilnas audumu apstrāde ar verdošu ūdeni, kurai seko atdzesēšana; fiksē audumu struktūru un izmērus
sproga Vilnas cirpuma vismazākais elements, kurā vilnas matiņi turas kopā ar viļņojumu un tauksviedriem
nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā
kārstevis Vilnas izķemmēšanas rīks; kārstuve
villkārsis Vilnās kārsējs
vilnkārsis Vilnās kārsējs
villkārstava Vilnas kārstuve
lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu
vilks Vilnas kāršamās mašīnas sastāvdaļa
plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums
volmusulīns Vilnas muslīns
čapraks Vilnas sega, ko paklāj zem sedliem zirgam uz muguras
bārbelīši Vilnas segas bārkstu gali
mungo Vilnas šķiedra vai audums, kas izgatavots no vecām drēbēm un lupatām
plučvilna Vilnas šķiedra, ko iegūst, saplucinot nolietotus vilnas audumus, adījumus, auduma atgriezumus, vērpšanas, aušanas, adīšanas atlikās utt.
lekšis Vilnas šķipsna
pluka Vilnas šķipsna
manocitīns Vilnas tauku un kampareļļas maisījums; līdzeklis pret metāla detaļu un izstrādājumu koroziju
velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki
vilninieks Vilnas tirgotājs
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
kamlots Vilnas vai pusvilnas audums no parupjas vilnas
vilnene Vilnas zeķe
otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
villeņu Vilnas, no vilnas gatavots
pleds Vilnas, parasti rūtains, četrstūrains apmetnis (Skotijā)
kazmieris Vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums; kašmirs
vilnot Vilnāt
Vilnēvsīrlota Vilnēva pie Lo, pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot")
atvilnīt Vilnījot atplūst šurp; vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
klangas Vilnis
vilne Vilnis
zvāla Vilnis
viļņa Vilnis 1
sānvilnis Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem
heķvilnis Vilnis, kas nāk no mugurpuses
bugvilnis Vilnis, kas priekšgalam šķeļot ūdeni, rodas abos peldlīdzekļa sānos
starpviļņi Vilnis, kas rodas starp diviem periodiskiem viļņiem
šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam
garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā
pretvilnis Vilnis, kura virziens (garenvirziens) vērsts tieši pretim peldlīdzekļa kursam
vilnītis Vilnīši
Vilnīši Vilnīšu ezers - Varnaviču ezers Kaplavas pagastā
vilnīši Vilnītis (2)
tetheidae Vilnkāju dzimta
polyploca Vilnkāju dzimtas ģints
thyatira Vilnkāju dzimtas ģints
vilmutis Vilnmutis
ternejieši Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Terneja" iedzīvotāji
vilpulcieši Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Vilpulka" iedzīvotāji
virķēnieši Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Virķēni" iedzīvotāji
Berberis wilsonae Vilsona bārbele
Ligularia vilsoniana Vilsona mēlziede
Spiraea wilsonii Vilsona spireja
vilstot Vilstīt
abloms Vilšanās
griļs Viltība
izgudras Viltība
izgudres Viltība
ponts Viltība
izgudrām Viltība (pa jokam)
mānījiens Viltība, apmānīšana
dakišs Viltība, apmāns
menčība Viltība, izveicība
krāpiens Viltība, piekrāpšana
māņi Viltība; arī krāpšana
ļumdēties Vilties
šķūmēties Vilties
vildīt Vilties
apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas
aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam
viltniecība Viltīga rīcība, darbība
manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana
apgudri Viltīgi
gudrām Viltīgi
viļāt Viltīgi aicināt, pavest
adatnieks Viltīgi gudrs; jokupēteris, šķelmis
izviļāt Viltīgi izmānīt, izvilināt
kruči Viltīgi paņēmieni
manipulēt Viltīgi, negodīgi rīkoties
palšīgi Viltīgi, nepatiesi; blēdīgi
hitrijs Viltīgs
kitrs Viltīgs
mendzu Viltīgs
valkšs Viltīgs
panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā
jerņiks Viltīgs cilvēks
palšenieks Viltīgs cilvēks
šulers Viltīgs cilvēks, krāpnieks
kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks
lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks
viltnieks Viltīgs cilvēks; cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu
viltnieks Viltīgs dzīvnieks
rabulists Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs
stukaunieks Viltīgs krāpnieks, jokdaris
mahinācija Viltīgs paņēmiens, viltīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai); arī blēdība (2)
lunkmēlis Viltīgs runātājs, glaimotājs
morslaka Viltīgs un plēsīgs cilvēks
ursuks Viltīgs zēns, kurš vienmēr runā pretim
lapsīgs Viltīgs, blēdīgi gudrs
āķains Viltīgs, blēdīgs
žuļicīgs Viltīgs, blēdīgs
blēnis Viltīgs, blēdīgs cilvēks
šikane Viltīgs, blēdīgs niķis
slīpēts Viltīgs, izmanīgs (par cilvēku)
valšķs Viltīgs, liekulīgs
palšīgs Viltīgs, nepatiess; blēdīgs
insidiozs Viltīgs, slepens, piem., slimība, kas attīstās nemanot
izviltināt Viltīgs, viltīgi izpētīt
viltenīca Viltniece
viltenīce Viltniece
viltinīca Viltniece
valšķenica Viltniece, liekule
valšķenice Viltniece, liekule
gudre Viltnieks
šmaulis Viltnieks
viltenieks Viltnieks
viltinieks Viltnieks
študente Viltnieks (par dzīvnieku)
grec Viltnieks, blēdis
kūmīte Viltnieks, blēdis
kraupa Viltnieks, blēdis, krāpnieks
fokusņiks Viltnieks, blēdis; jokupēteris
kumums Viltnieks, gudrinieks
akotnieks Viltnieks, gudrinieks, jokupēteris, šķelmis
makls Viltnieks, krāpnieks
kazurs Viltnieks, nerātnis, krāpnieks, draiskulis
zmejs Viltnieks; blēdis
noviltot Viltojot izveidot
falsifikāts Viltojums
ļipa Viltojums
tufta Viltojums
mastirka Viltojums, griezta brūce
faux Viltojums, neīsts
palšība Viltojums; neīstums; nepatiesība
imitēšana Viltošana, aizvietošana, samainīšana
viltāt Viltot
falsificēt Viltot (parasti dokumentus)
pakaļdarināt Viltot (piemēram, naudu)
falsificēt Viltot, apzināti izkropļot (piemēram, faktus zinātnē, mākslā)
kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda
ļipas Viltoti dokumenti
ļipi Viltoti dokumenti
palši Viltoti, nepatiesi, neīsti
ķomnijs Viltots
neīsts Viltots
tirennijs Viltots
palšs Viltots, neīsts; nepatiess; falšs
Ķeņģupīte Viltums, Gaujas pieteka
Viltuma Viltums, Gaujas pieteka
Viltumupe Viltums, Gaujas pieteka
vilta Viltus
vilti Viltus
vilts Viltus
baalisms Viltus dievu vai elku pielūgšana
pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla
pseidoimpotence Viltus seksuāli traucējumi vīrietim, kas parasti aprobežojas ar šķietamu pārliecību par savu nespēju, neatbilstību kaut kādiem standartiem, lai gan objektīvi patoloģisku noviržu nav
dolus Viltus, blēdība
Wilsenhof Vilzēni
Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu)
izviļāt Viļājot izveidot (ko)
saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā
izviļināt Viļājot izveidot (ko); izviļāt
apviļāt Viļājot izveidot apaļu, arī gludu
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu)
saviļāt Viļājot saspiest
nomuļināt Viļājot, valstot (pa muti), saspaidīt un noēst (kumosu)
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2)
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
izviļāt Viļājoties pieplacināt, saplacināt
Marienhausen Viļaka
Marnauza Viļaka
viļaknis Viļaka
vāļaka Viļaka (1)
Marienhauzenes muiža Viļakas muiža Balvu novadā
Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
viļacāni Viļakas novada apdzīvotās vietas "Viļaka" iedzīvotāji
viļacēni Viļakas novada apdzīvotās vietas "Viļaka" iedzīvotāji
kozlovieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" iedzīvotāji
ladumieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ladums" iedzīvotāji
racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji
garstērdelieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Garstērdele" iedzīvotāji
klānieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" iedzīvotāji
krustacelmieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" iedzīvotāji
ķeisenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji
Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
svilpavieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji
vēdenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" iedzīvotāji
barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji
barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji
čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji
čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji
kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji
kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji
rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji
vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
Gubencava Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants
lavašnieki Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavašnieks" iedzīvotāji
černovieši Viļakas novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" iedzīvotāji
Welonen Viļāni
Wilon Viļāni
atspucieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" (agrāk "Atspuka", "Atspuki") iedzīvotāju retāk lietots nosaukums; atspukieši
armuškānieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" iedzīvotāji
brangovieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Brangova" iedzīvotāji
cakulieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Cakuli" iedzīvotāji
magonieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Magoņi" iedzīvotāji
soltieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Solta" iedzīvotāji
alnieši Viļānu novada Dekšāru pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" iedzīvotāji
obelišķieši Viļānu novada Dekšāru pagasta apdzīvotās vietas "Obelišķi" iedzīvotāji
bokānieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" iedzīvotāji
mešķānieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Mešķi" iedzīvotāji
mešķieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Mešķi" iedzīvotāji
skudnovcieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Skudnovka" iedzīvotāji
sokolkieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Sokoli" iedzīvotāji
strūplieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strūpļi" iedzīvotāji
jugermanieši Viļānu novada Sokolkuu pagasta apdzīvotās vietas "Jugermaņi" iedzīvotāji
kūkojieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" iedzīvotāji
lucānieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lucāni" iedzīvotāji
maltieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Malta" iedzīvotāji
notrieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Notra" iedzīvotāji
ornicānieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" iedzīvotāji
počānieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji
pocieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji
rimsieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji
trūpieši Viļānu novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" iedzīvotāji
Brykuli Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Brikuļi" nosaukuma variants
Briuci Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Brivci" nosaukuma variants
Bryuci Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Brivci" nosaukuma variants
Brokas Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski
Bruokys Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants latgaliski
jaunviļānieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunviļāni" iedzīvotāji
kristcelieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" iedzīvotāji
Kristceli Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukuma variants
Kūkuoji Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukuma variants
lauzinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" iedzīvotāji
Lauzinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzinieki" nosaukuma variants
Laurovka Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lavrovka" nosaukuma variants
Lielie Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukuma variants
Lelī Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukums latgaliski
Molmežnīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Malmežnieki" nosaukuma variants
masaļskieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Masaļski" iedzīvotāji
Meža Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Tuči" nosaukuma variants
Mukules Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Mukuļi" nosaukuma variants
Mukuli Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Mukuļi" nosaukuma variants latgaliski
Mukulis Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Mukuļi" nosaukuma variants latgaliski
Uorneicāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Orneicāni" nosaukuma variants
Rimšas Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšas" nosaukuma variants
Rymšys Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšas" nosaukuma variants
Solyskungi Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Solaskungi" nosaukuma variants
Šautinis Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "šautines" nosaukuma variants
šautinieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šautiņi" iedzīvotāji
tēveņājieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāji" iedzīvotāji
Tēvenāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukuma variants
Tievanāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukuma variants
Tievināni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukuma variants
Tievynāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukums latgaliski
Latgale Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" daļa
ūgrinieki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ūgrinieki" iedzīvotāji
Ūgrinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ugrinieki" nosaukuma variants
Viļēnu pagasts Viļānu pagasta bijušais nosaukums
Veļionskaja Viļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski
viļānieši Viļānu pilsētas iedzīvotāji, kā arī šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāji
šmulināt Viļāt
ļebināt Viļāt (pa muti)
muļļināt Viļāt (pa muti), ilgi košļāt; gremot
moļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot
moļļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot
mučīt Viļāt pa muti
muļināt Viļāt pa muti
malzīt Viļāt šurp un turp
izviļāt Viļāt un pabeigt viļāt; arī izvārtīt (2)
oļāt Viļāt, mīcīt
oļināt Viļāt, mīcīt
vantināt Viļāt, ņurdzīt
vantināties Viļāt, ņurdzīt
Dvorišče Viļeika, Daugavas pieteka
Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Viļkicka Viļkicka salas - salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Viļkicka Viļkicka šaurums - atrodas starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~104 km, mazākais platums - 55 km, dziļums - līdz 210 m
Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
vitrupieši Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Vitrupe" iedzīvotāji
Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
viļņīgs Viļņains
viļņots Viļņains (1)
viļņots Viļņains (2)
pāzmains Viļņains, bangojošs
lapka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni
lipatka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni
gāzains Viļņains, pilns ar viļņiem
Voļņanska Viļņanska - pilsēta Ukrainā
filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā
kapilārviļņi Viļņi ar ļoti mazu garumu, kuri novērojami uz brīva šķidruma virsmas
stāvvilnis Viļņi, kam periodiski mainās izmēri, tiem šūpojoties uz vietas
skrejvilnis Viļņi, kas atšķirībā no stāvviļņiem pārnes enerģiju, piemēram, elastīgie viļņi, kas izplatās pa metāla stieni, stīgu, gāzes vai šķidruma stabu
viļņlauzējs Viļņlauzis
undulējošs Viļņojošs
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.)
atviļņot Viļņojot atplūst šurp; viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ieviļņot Viļņojot ieplūst (kur iekšā) - par upi, straumi u. tml.
kobēt Viļņojot izplatīties
izviļņot Viļņojot izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu)
pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi)
kūsēt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi)
kūsot Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi)
krūzulis Viļņojums, cirtas
ļunde Viļņošanās, bangošana
svilnīt Viļņot
vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz
vilnīt Viļņot (2), viļņoties (2), parasti nedaudz
elpot Viļņot, šalkt, arī garot (par jūru, ezeru, upi)
celties un grimt Viļņoties
viļņāt Viļņoties
vilnīties Viļņoties
Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums viļņots morēnu līdzenums Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, augstums — līdz 127 m (Zilaiskalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
kruzeļains Viļņots, cirtains
krēpains Viļņots, rievots
defrakcija Viļņu (skaņas u. c.) nestacionāra mijiedarbība ar vidi
difrakcija Viļņu apliekšanās ap šķēršļiem, kas ierobežo viļņu kustību
bangulis Viļņu dievība; neveiklis; aplamis
refrakcija Viļņu frontes, (arī gaismas stara) virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa izplatīšanās ātrums
pārība Viļņu funkcijas raksturojums ar skaitļiem +1 vai -1 (kvantu mehānikā, elementārdaļiņu fizikā)
WL Viļņu garums (angļu "wavelength")
joms Viļņu izveidots kraujš krasts
andrs Viļņu šķēlējs kuģa priekšgalā
kroka Viļņveida (ieža slāņa) izliekums
gofrēšana Viļņveida formas veidošana loksnēm vai caurulēm
rēte Viļņveida izaugums uz koka mizas
Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
undulācija Viļņveida kustība; fluktuācija
planda Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības
plands Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (audumā, matos u. tml.) gaisa plūsmas iedarbībā; troksnis, ko rada šādas kustības
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā
perikimas Viļņveida transversālas svītriņas uz zoba emaljas ārējās virsmas
kroka Viļņveida veidojums, josla (piemēram, tērpiem, aizkariem)
virmot Viļņveidā, spirālveida plūst (piemēram, par dūmiem)
Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
kruzules Viļņveidīgi drānas krokojuma rotājumi
gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.)
plavināt Viļņveidīgi kustināt
gumbains Viļņveidīgi nelīdzens
novilnīt Viļņveidīgi noplīvot
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai
ievīt Viļot izveidot (kur iekšā, piemēram, ligzdu)
ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā)
Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē
Wilhelminenhof Viļuma (Viļa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mārcienas pagastā
Viluma Viļuma, Mērgupes pieteka
Saliņupīte Viļumupe, Mergupes pieteka
Vilvena ezers Viļvānu ezers Praulienas pagastā
Viļvāns Viļvānu ezers Praulienas pagastā
Jemva Vima - upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
zebre Vimba
zebris Vimba
skujenīca Vimba ("Abramis vimba")
sebris Vimba ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba")
šauna Vimba, karpa
suveksis Vimbu zveja Daugavā
viņča Vinča
viņčs Vinča
spilve Vinča enkura celšanai
bāba Vinča smagu nastu celšanai vai vilkšanai, arī zvejas tīkla izvilkšanai
baļa Vinča vada vilkšanai
vinčesters Vinčesterdisks, personālo datoru cieto disku sākotnējais nosaukums
vinčestris Vinčesters
sveiris Vinda
svilkstenis Vinda
svira Vinda
sviris Vinda
svīris Vinda
švirte Vinda
vina Vinda
vinde Vinda 1
Bilbergia x windii Vinda bilbergija
Vindela Vindelvena - upe Zviedrijā
vindglaideris Vindglaiders
vindglīderis Vindglaiders
Vindjas kalni Vindhjas grēda Indostānas pussalā, Indijā
Vindhuka Vindhūka - Namībijas galvaspilsēta
vindsērfs Vindsērfers
vindzoļi Vindzoli
mišmašs Vinegrets
vinegrete Vinegrets
vinigrets Vinegrets
attīstītājvingrinājumi Vingrinājumi, kas paredz ne atkārtošanu, bet atrastā principa izmantošanu cita veida uzdevuma risināšanā vai dažādu risinājuma līdzekļu salīdzināšanu un izvēli
automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti
eksersiss Vingrinājums
exercice Vingrinājums
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana; arī uzrakstītais teksts
eksesaizs Vingrinājums, uzdevums
eksercicija Vingrinājums, vingrināšanās, mācīšanās
core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu
spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis
eksercicijs Vingrināšanās ieročiem
veiklināt Vingrināt
vingurēt Vingrināt
vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas
lumdīt Vingrināt, locīt, grozīt (locekli)
vingrāties Vingrināties
vingurēties Vingrināties
izvingrināties Vingrināties un pabeigt vingrināties
mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt
mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt
izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu)
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām)
atlētika Vingrojumu kopums, kuri attīsta spēku un veiklību
pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri
strečings Vingrojumu sistēma, kuras pamatā ir auguma un locekļu stiepšana
šeipings Vingrojumu, masāžas un diētas sistēma, kas paredzēta ķermeņa, ķermeņa daļu formas, izskata uzlabošanai
ģimnastika Vingrošana
češkas Vingrošanas čībiņas
pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām
trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) - divās trosēs vai virvēs iekārts stienis
traps Vingrošanas kāpnes
hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas vai rokturis ar metāla ripām abos galos
lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos
aplis Vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli
aplis Vingrošanas rīks - virvēs iekārti riņķveida rokturi
līdztekas Vingrošanas rīks ar paralēlām kārtīm
lēkatnes Vingrošanas rīks lēkšanai
lēktavas Vingrošanas rīks lēkšanai
lēktuve Vingrošanas rīks lēkšanai
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem
āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks
piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita
sedli Vingrošanas zirga daļa starp rokturiem
vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi
turnēt Vingrot
vingrāt Vingrot
voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga
kučkoties Vingrot, izpildīt vingrinājumus ar kūleni
stringoties Vingrot, nodarboties ar fizkultūras vai sporta vingrinājumiem
ģimnasts Vingrotājs
vengrs Vingrs
atsperīgs Vingrs, elastīgs
Vinipega ezers Vinipegs, ezers Kanādā
Viņa del Mara Vinja del Mara, pilsēta Čīlē
viņjete Vinjete
vinkļāt Vinkaļāt
vinklāties Vinkaļāt
vinklot Vinkaļāt
vinkļot Vinkaļāt
vinkuļāt Vinkaļāt
vinkuļāties Vinkaļāt
vinkuļoties Vinkaļāt
Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Amūras vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis amurensis"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. beigām
Amerikas vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis labrusca"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
īstais vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vinifera"), ko Latvijā audzē kopš 1640. g.
lapsu vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vulpina syn. Vitis riparia"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
sinchronisms Vinlaicīgu notikumu sakopojums
vindāt Vinnēt
vinnība Vinniņš
vinnienis Vinniņš
Vinogradova Vinohradiva - pilsēta Ukrainā
Sevļuša Vinohradiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Vinstonseleima Vinstona-Seleima - pilsēta ASV
Plantago winteri Vintera ceļteka
Venza Vinza - pilsēta Alžīrijā
Vindzora Vinzora - pilsēta Kanādā ("Windsor")
viņambrālis Viņa brālis
V. E. Viņa Ekselence
V. Em. Viņa Eminence
viņammāsa Viņa māsa
viņammāte Viņa māte
patene Viņa pati, namamāte, kundze
aizpasaule Viņa saule, veļu valsts
Sua Sanctitas Viņa Svētība - pāvesta tituls
viņamtēvs Viņa tēvs
Vīņaukas ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Viņauku ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Minjaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā
Miņaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā
viņdie Viņdien
viņudien Viņdien
šamējais Viņējais
viņijie Viņējie
ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
viņugad Viņgad
šamie Viņi
exeunt Viņi aiziet, viņi noiet
velnaik Viņlaik
viņlaiku Viņlaik
Vinlonga Viņlona - pilsēta Vjetnamā
viļaudis Viņļaudis
viņunakt Viņnakt
viņnedē Viņnedēļ
vinnedeļ Viņnedēļ
viņsaule Viņpasaule
aizzemē Viņpasaulē
viņapus Viņpus
viņāpus Viņpus
viņmal Viņpus
viņupus Viņpus
viņmala Viņpuse
viņpus Viņpusē; viņā pusē
viņureiz Viņreiz
viņurudin Viņruden
viņmāja Viņsēta
jams Viņš
jis Viņš
exit Viņš noiet
V. Viņš, viņa
viš Viņš, viņa
veņdien Viņu dienu
viņuvasar Viņvasar
viņuziem Viņziem
gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja
genciānvioletā Violeta anilīna krāsviela baktēriju krāsošanai, histoloģijā - kodolu krāsošanai; ārīgi - dezinficētājs līdzeklis
orsejs Violeta krāsviela, ko iegūst no dažādiem ķērpjiem un lieto zīda un vilnas krāsošanai
jodopsīns Violetais redzes pigments, ar proteīnu saistīts karotinoīds tīklenes vālītēs
ionofoze Violetas krāsas subjektīva sajūta
anjantinopsija Violetas vai purpura krāsas aklums
lillā Violets
lillāts Violets
vijolēts Violets
sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu
purpurviolets Violets ar tumšsarkanu nokrāsu
zilganviolets Violets ar zilganu nokrāsu
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos
lilā Violets, iesarkani zils, mēļš
flusgaļi Vipatas
vipate Vipatas
vīpate Vipatas
vipatkas Vipatas
vīpatkas Vipatas
vipatnes Vipatas
viputnes Vipatas
Lielais Vipēdis Vipēdis, ezers Bikstu pagastā
Lielais Vīpēdes ezers Vipēdis, ezers Bikstu pagastā
Lielais Vīpēdas ezers Vipēdis, ezers Bikstu pagastā
viperus Vipera - odžu dzimtas ģints nosaukums pēc senākas klasifikācijas
ģeņģe Vira (logiem, durvīm); eņģe
virene Vira 1
virinis Vira 1
eņģe Vira 2
vērtne Vira 2
vireklis Vira 2
Uirakoča Virakoča - dievs radītājs inku reliģijā
Alšupe Virāne - upe Latvijā
Viranīte Virāne, Tirzas pieteka
Virānīte Virāne, Tirzas pieteka
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
karekļi Viras
vērtnes Viras
eņģi Viras (logiem, durvīm)
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailas aizdarīšanai
Viravds Virauda ezers Lendžu pagastā
Latviešu Viraudas ezers Viraudas ezers Mākoņkalna pagastā
virba Virbs
stūrīšnieki Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Jaunpagaste Virbupe, Abavas pieteka
Karone Virbupe, Abavas pieteka
Žuburupīte Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts
Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā
Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā
Sknābe Virbupes nosaukums tās augštecē
Svente Virbupes nosaukums tās lejtecē
Virbu upe Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē
Virba Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē
irca Virca
sīls Virca
sīva Virca
špirca Virca
surme Virca
sutra Virca
vircka Virca
zunts Virca
virce Virca 1
sīvs Virca, rusts 2
seila Virca, sutra
žūra Virca, šķidri mēsli
pane Virca, šķidrie kūtsmēsli
pana Virca, šķidrie kūtsmēsli; pane
digestāts Virca, šķidrmēsli
zveņģis Virca, vircas bedre
zumpis Virca, vircas bedre, purvs
virciens Vircājs, vircas bedre
pempis Vircas bedre
vircaka Vircas bedre
vircbedre Vircas bedre
žumba Vircas bedre
žumbrene Vircas bedre
zumps Vircas bedre
žveņģis Vircas bedre
langvēģis Vircas bedre pie kūts
žumpa Vircas bedre pie kūts
zlaņķis Vircas bedre, dubļaina peļķe
lucka Vircas, netīrumu bedre
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā
Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis
ruženieki Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
Kroņvircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums
Vircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums
Kroņvircavas pagasts Vircavas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam, arī Kroņa Vircavas pagasts
Viceļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā
Virceļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā
Viruļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā
Vircēlis Vircelis, ezers Ērģemes pagastā
Virdēlis Vircelis, ezers Ērģemes pagastā
virce Virces
gevirces Virces - smaržīgie jeb baltie pipari; arī garšvielas vispār
vircas Virces - smaržīgie jeb baltie pipari; arī garšvielas vispār
pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu)
Virdīte Virde, Gaujas pieteka
virdžinālmūzika Virdžināla muzikālais skanējums
Virdžīnijas Sadraudzība Virdžīnija, ASV pavalsts (štats)
Hamamelis virginiana Virdžīnijas burvjlazda
Physostegia virginiana Virdžīnijas fizostēgija
Diospyros virginiana Virdžīnijas hurma
Padus virginiana Virdžīnijas ieva
Juniperus virginiana Virdžīnijas kadiķis
Botrychium virginianum Virdžīnijas ķekarpaparde
Mertensia virginica Virdžīnijas mertensija
Ostrya virginiana Virdžīnijas ostrija
Rosa virginiana Virdžīnijas roze
Virdžīnija Virdžīnijas Sadraudzība - štats ASV ("Virginia" / "Commonwealth of Virginia"), administratīvais centrs - Ričmonda, platība - 110784 kvadrātkilometri, 8326300 iedzīvotāju (2014. g.)
hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds
Chionanthus virginicus Virdžīnijas sniegpārslu koks
Tradescantia virginiana Virdžīnijas tradeskancija
Veronica virginica Virdžīnijas veronika
Fragaria virginiana Virdžīnijas zemene
ēdienvārītāja Virēja
ēstvārītāja Virēja
ķieķene Virēja
pavāriene Virēja, pavāre
kūkša Virēja, sieviete, kas gatavo ēdienu
ķēkša Virēja, virtuvene
vireonidae Vireonu dzimta
cyclarhis Vireonu dzimtas ģints
vireo Vireonu dzimtas ģints
vireolanius Vireonu dzimtas ģints
sarkanacu vireons vireonu suga ("Vireo olivaceus")
Filadelfijas vireons vireonu suga ("Vireo philadelphicus")
Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums
virešnieki Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vireši" iedzīvotāji
Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka
Priekule Virga, Vārtājas pieteka
Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
virdzenieki Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji
Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Plintauka Virgulica - Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā
Vergulica Virgulica, Pededzes pieteka
Virgulīca Virgulica, Pededzes pieteka
Virguļica Virgulica, Pededzes pieteka
Virguļiča Virgulica, Pededzes pieteka
Stuburovas grāvis Virguļicas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
Narica Virica, Vēdas pieteka
Virīca Virica, Vjadas pieteka
virienis Viriens
vārkšķināt Virināt
verināt Virināt
miedzēt Virināt (acis), mirkšķināt
vērsināt Virināt (durvis)
virāt Virināt (piemēram, durvis, vārtus.)
vurināt Virināt 1(1)
žāvoties Virināties
virāties Virināties (1)
vierīt Virīt
daza Virkne
vērtedzine Virkne
verzele Virkne
virķele Virkne
virtedzene Virkne
vērtene Virkne (1)
vērtene Virkne (1)
vērtine Virkne (2)
virksnis Virkne (2)
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne
plene Virkne, rinda
strēķis Virkne, rinda
virtadziene Virkne, virtene
seriāls Virknei raksturīgs, tai piederīgs
virkņot Virknēt
virknoties Virknēt
vērt Virknēt (vārdus)
Virkstēnu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā
Virksteņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā
Virkstiņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā
Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Virķe Virķīte, Rūjas pieteka
Virķene Virķīte, Rūjas pieteka
Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka
Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis
verloks Virloks
virlaks Virloks - dzeramais vai šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi
vidropis Virlops
kaušs Virlops (1)
kaušuks Virlops (1)
viraks Virlops (1)
mirmināt Virmināt
aizvirmot Virmojot attālināties; aizvirpuļot
atvirmot Virmojot atvirzīt
atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā)
izvirmot Virmojot izvirzīties
pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
virma Virmojums (1)
virma Virmojums (2)
virma Virmojums (3)
virma Virmojums (4)
virdzēt Virmot
virgot Virmot
līpinēt Virmot (par ūdeni ūdenstilpnē)
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu)
ņirbt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu)
ņirmināt Virmot, smalki kustēties
rigvir Viroterapijas preparāts ar pretaudzēja aktivitāti, imūnmodulators (saīs. no "Rīgas vīruss")
vērtne Virotne
draiva Virpa
dreija Virpa
dreijas Virpa
dreivas Virpa
virpsols Virpa
rupjvirpa Virpa (kā) rupjapstrādei
smalkvirpa Virpa (kā) smalkapstrādei
revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru
pedāļvirpa Virpa, ko darbina ar pedāli
strophariaceae Virpainīšu dzimta
stropharia Virpainītes
šķulis Virpas grieznis
priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements
virpenes Virpeles
aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
skvirbināt Virpināt, griezt
aizvirpināt Virpinot attālināt
ievirpināt Virpinot ievirzīt (kur iekšā)
savirpināt Virpinot izveidot (kam) noteiktu formu
izvirpināt Virpinot izvirzīt
dreijkalts Virpojamais kalts
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni)
uzvirpot Virpojot izgatavot (ko)
savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas)
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.)
novirpot Virpojot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu
sadreijāt Virpojot sagatavot
ātrvirpošana Virpošana ar ātra darba metodēm
rupjvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) rupjapstrādi
smalkvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) smalkapstrādi; gludā virpošana
draivāt Virpot
dreijāt Virpot
dreivēt Virpot
novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot
virpāt Virpot 1
pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna; apvirpot (ārējo virsmu)
rotatoria Virpotāji
dreija Virpotājs
dreijātājs Virpotājs
dreijeris Virpotājs
virpātājs Virpotājs
rotatorijs Virpotājs (3)
karuseļvirpotājs Virpotājs, kas specializējies darbam ar karuseļvirpu
ātrvirpotājs Virpotājs, kas strādā ar ātrvirpošanas virpu
filinia Virpotāju 2 klases ģints
euchlanis Virpotāju klases ģints
habrotrocha Virpotāju klases ģints
kellicottia Virpotāju klases ģints
keratella Virpotāju klases ģints
macrotrachela Virpotāju klases ģints
rotaria Virpotāju klases ģints
griezenis Virpulis
vērpodzis Virpulis
vērpulis Virpulis
vireklis Virpulis
virpuļi Virpulis
virputnis Virpulis
virtenis Virpulis
virtiens Virpulis
virmulis Virpulis (1)
virpa Virpulis (1)
virpata Virpulis (1)
virmulis Virpulis (2)
virpa Virpulis (2)
dziemulis Virpulis upē, burbuļojošs avots
grīzulis Virpulis, mutulis
vērpatains Virpuļains
virpains Virpuļains (1)
turnikē Virpuļdurvīm līdzīga ierīce, tā ka var ieiet tikai pa vienu durvju pusi
virpuļvirpuļiem Virpuļodams, virpuļveidīgi
aizvirpuļot Virpuļojot attālināt
aizvirpuļot Virpuļojot attālināties
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā)
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā)
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā)
pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
novirpuļot Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
virpuļāt Virpuļot
virmuļot Virpuļot (1)
virpot Virpuļot (1)
virmuļot Virpuļot (2)
riņķot Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, lapām u. tml.
griezties Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.
novirpuļot Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot
aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvirpuļot Virpuļot šurp
verpuļoties Virpuļot, mutuļot
viesuļot Virpuļot, mutuļot
skrituļot Virpuļot, mutuļot, griezties kā atvarā
gyrinus Virpuļotāji
virpuļotājvabole Virpuļotājs ("Gyrinidae")
gyrinidae Virpuļotāju dzimta
parazītstrāva Virpuļstrāva
virpuļveidīgs Virpuļveida
pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties
uzkalns Virs (kā) pamata izveidots vai izveidojies neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls
kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals
klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals
ūdeņdēle Virs ēkas gala sienas uzsists dēlis, kas novada pa ģēvelitekošo ūdeni, neļaujot tam iesūkties sienā
čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai
uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt
segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens
kapturis Virs krāsns kurtuves izvirzīta dūmu eja taisnstūra veidā
uzpīle Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
uzpiles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
uzpīles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
uzpilis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
uzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
ūzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
uzpīlums Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens
soska Virs ledus pļauta zāle
atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens
atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens
suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens
virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas
deradelfs Virs nabas saauguši dvīņi ar vienu galvu, četrām kājām un 3-4 rokām
papildatspere Virs pamatatsperes nostiprināta atspere, kas darbojas, kad transportlīdzeklis ir slogots
aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs
laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai)
plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem
uzkrekls Virs vīriešu krekla valkājama atsevišķa krūšu daļa ar apkakli
kancele Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš
hyper- Virs-, pār-
virse Virsa
virsma Virsa (1)
dibens Virsa (cepurei)
ūdenslīmenis Virsa (ūdenstilpei)
pārklājvirsa Virsa, kas atrodas virs kā
augša Virsa, virspuse
virsiņš Virsa; virsma
virsus Virsa; virsma
radioepidermīts Virsādas iznīcināšana un pamatādas atsegšana, veicot ādas apstarošanu
virsaitene Virsaiša dzīvesbiedre
virsaitis Virsaiši
virsaiši Virsaitis
sahems Virsaitis Ziemeļamerikas indiāņiem
silājs Virsājs
virsone Virsaune
virsonis Virsaune
šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses
īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti
archidiecēze Virsbīskapa amata iecirknis
virsbīskaps Virsbīskapijas (1) galva
virsbīskaps Virsbīskapijas (2) galva
ercbīskaps Virsbīskaps
virspriekšnieks Virsbīskaps
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
kuzovs Virsbūve (automašīnai)
kuzulis Virsbūve (automašīnai)
antresols Virsbūve (pusstāvs), ko balkona veidā iekārto telpā, lai paplašinātu tās derīgo platību
lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem
spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem
mezofrions Virsdegunes viduspunkts
virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ac Virsdomēns akadēmiskās iestādes apzīmēšanai (Lielbritānijā)
org Virsdomens bezpeļņas organizācijas apzīmēšanai
net Virsdomēns interneta "vārtu" vai administratīvā servera apzīmēšanai
mil Virsdomēns militāras iestādes apzīmēšanai
gov Virsdomēns valdības institūciju apzīmēšanai
virss Virsdrāna
prikids Virsdrēbes
virsdrānas Virsdrēbes
spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos)
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites; šīs virsdzimtas kukaiņi
virskārta Virsēja (ka) kārta
virskabata Virsējā kabata (apģērbam)
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti pārtikas produktam)
virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam); arī virsa (1)
kamara Virsējā krējuma kārta rūgušpienam
augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana
zeme Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana
virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam)
virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm
virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa
virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei)
virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam)
virss Virsējā, augšējā daļa (priekšmetam)
virsmala Virsējā, augšējā mala
virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem)
virsdejs Virsējais
virsdijais Virsējais
virsijais Virsējais
virsijs Virsējais
virsuvējais Virsējais
virsslānis Virsējais (kā) slānis (2)
parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi
mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai)
virsgals Virsējais, augšējais gals; arī augšgals
gailīši Virsējie salmu kūļi jumta segumā
uzspārnis Virsējie spārni (vabolei)
epidermoplastika Virsējo ādas slāņu pārstādīšana
virsnējs Virsējs
virsuvejs Virsējs, virsējais
virsgalis Virsgals
archimadrīts Virsgans, austrumzemju baznīcā klostera priekšnieks, abats
siliņš Virsis
virsa Virsis
virzis Virsis
Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā
pārjaka Virsjaka
kurķaks Virsjaka, pusmētelis
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai
pletkrekli Virskrekls
pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina
supremats Virskundzība, primāts
oberleitnants Virsleitnants
framuga Virslogs, loga atgāžamā vērtne
pamatne Virsma
plētne Virsma
virsa Virsma (1)
forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai
plakne Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne
pamatne Virsma, arī materiāls, uz kura kas ir izveidots
zemiene Virsma, ciets pamats, uz kā kas atrodas
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu); pretstats: iekšpuse
paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds
helikoīds Virsma, ko veido fiksētu asi krustojoša taisne, kura vienmērīgi rotē ap šo asi un vienmērīgi pārvietojas pa to (skrūves virsma)
katenoīds Virsma, ko veido ķēdes līnija, rotējot ap asi, kura perpendikulāra tās simetrijas asij
konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni
virsis Virsma, virspuse
virss Virsma; arī virskārta
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību
tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
pulēšana Virsmas apstrāde (pēc slīpēšanas), lai iegūtu spoguļgludu virsmu
apvīlēšana Virsmas apstrāde ar vīli^1^
puce Virsmas apstrāde, uzlabošana
attaukošana Virsmas atbrīvošana no eļļām, ziežvielām u. c. taukiem, tos šķīdinot, emulģējot vai ķīmiski noārdot
albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai
fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi
dekupāža Virsmas dekorēšana ar papīra izgriezumiem, kurus pēc tam pārklāj ar laku
skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums
pamatvirsma Virsmas galvenā, arī lielākā daļa
burbulis Virsmas izcilnis vai iestiprināts dārgakmens rotaslietās
virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem)
SMD Virsmas montāžas ierīce (angļu "surface mount device") -- pasaulē plaši izmantota tehnoloģija elektronisku plašu ražošanai
kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas)
amalgamācija Virsmas pārklāšana ar amalgamu
profils Virsmas šķēluma līnija ar plakni
normālšķēlums Virsmas šķēlums ar kādu no plaknēm, kas iet caur virsmas normāli dotajā punktā
rekuperators Virsmas tipa siltummainis, kurā siltumapmaiņa starp dzesējamo un sildāmo vielu notiek caur sieniņu, kas šīs vielas šķir
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi
virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam)
virsmežasargs Virsmežsargs
hons Virsmu precīzas apstrādes (gk. motoru cilindriem) instruments, kas sastāv no tapņa un pie tā piestiprinātām sīkgraudainām galodiņām
pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus
hapantisms Virsmu vai daļu pilnīga salipšana
agio Virsnauda, summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
puceris Virsnieka apkalpotājs; dieninieks
komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos
komandkapteinis Virsnieka dienesta pakāpe Latvijas jūras spēkos (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpi) un dažu citu valstu karaflotēs
komandors Virsnieka dienesta pakāpe Pestīšanas armijā
mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
oficieris Virsnieks
ofiķis Virsnieks
ofiņš Virsnieks
opicieris Virsnieks
virsaitis Virsnieks
virsenieks Virsnieks
virsinieks Virsnieks
viršinieks Virsnieks
virsunieks Virsnieks
štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos)
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās
mehāniķis Virsnieks, kas vada kuģa mašīnas
štāba virsnieks Virsnieks, kas veic dienestu štābā
adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai
karakungs Virsnieks, komandieris; kara kungs
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe
kolonels Virsnieku dienesta pakāpe, pulkvedis
pūpe Virsnieku dzīvojamās telpas uz senajiem buru kuģiem
virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā
pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
paranefroma Virsnieru audzējs
periepitelioma Virsnieru audzējs, kam ir metastāzes aknās
adrenokortikotrops Virsnieru dziedzera garozas augšanas vai aktivitātes ietekmētājs
adrenalīts Virsnieru dziedzera iekaisums
adrenalektomija Virsnieru dziedzera izgriešana
adrenopātija Virsnieru dziedzera saslimšana
adrenotropisms Virsnieru dziedzeru aktivitātes pārsvars, salīdzinot ar citu endokrīno dziedzeru funkciju
adrenalisms Virsnieru dziedzeru funkcijas patoloģiska pastiprināšanās
kortizons Virsnieru dziedzeru garozas hormons
adrenosterons Virsnieru dziedzeru garozas steroīds hormons ar androgēnu darbību
hipoadrenālisms Virsnieru dziedzeru samazināta funkcija
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un glukozi asinīs
kortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē gk. ogļhidrātu maiņu organismā; glikokortikoīds
dezoksikortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē ūdens un minerālvielu maiņu organismā; minerālkortikoīds
hidrokortizons Virsnieru garozas hormons; regulē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti
hipokorticisms Virsnieru garozas mazspēja
izoadrenokorticisms Virsnieru garozas šūnu normāla funkcija
noradrenalīns Virsnieru hormons; paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu
suprarenotropisms Virsnieru hormonu dominēšana iekšējā sekrēcijā
feohromocīti Virsnieru serdes šūnas
adrenāls Virsnieru-
sommet Virsotne
virsaine Virsotne
virsene Virsotne
virsgalvis Virsotne
virsne Virsotne
virsokne Virsotne
virsune Virsotne
virsutne Virsotne
virsūtne Virsotne
virsaune Virsotne (1)
virsatne Virsotne (2)
virsauna Virsotne (2)
virsaune Virsotne (2)
virsautne Virsotne (2)
virsūne Virsotne (kalnam)
Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā
Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā
Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
Katintavs Virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4970 m vjl.
Džangitavs Virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 5049 m vjl.
Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m
Abatdags Virsotne Dedegela kalnu dienvidrietumu daļā, Turcijā, Antaljas ila ziemeļos, augstums - 2505 m
Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis
Bazardizi Virsotne Galvenajā Kaukāza grēdā, uz Azerbaidžānas un Dagestānas (Krievijā) robežas, augstums - 4466 m, vairāki šļūdoņi
Abaho Virsotne Kolorādo plato ASV ("Abajo Peak"), Jūtas štata dienvidaustrumos, augstums - 3463 m
Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava
Alņejs virsotne Krievijas Kamčatkas novadā (_Alnej, gora_), Vidusgrēdā, augstums - 2598 m
Nimba Virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas uz Gvinejas un Libērijas robežas, augstums - 1752 m
Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m
Koštantavs Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā, Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5151 m, nogāzēs sniegs un firna lauki, šļūdoņi
Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi
Kutangs Virsotne Lielajos Himalajos, Nepālā, \~100 km uz ziemeļrietumiem no Katmandu, augstums - 8126 m
Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m
Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m
Lodze Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz rietumiem no Džomolungmas, augstums - 8501 m
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Viņmāls virsotne Pirenejos (_Vignemale_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 3303 m
Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m
Muztagata Virsotne Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnā, augstums - 7555 m, gneisi un kristāliskie slānekļi, šļūdoņi (garums - līdz 21 m), sniegāji
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis
virsukle Virsotne, galotne
virsūklis Virsotne, galotne (kalna)
spraunis Virsotne, galotne; tornis
gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu
piere Virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram)
tops Virsotne; augstākais līmenis; ievērības kalngals
plakums Virsotnes līdzenā daļa (pilskalnam)
pasedzene Virspalags zem segas
virspavēle Virspavēlniecības pavēle
virskapitāns Virspilskungs
virsiena Virspuse
virsā Virspusē
ārpuse Virspuse (apģērbam)
mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta
eritrasma Virspusēja dermatomikoze ar dzeltenbrūniem, asi norobežotiem laukumiem padusēs un cirkšņos, kur lobās āda
panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem
piepļikstināt Virspusēji apmest vai aizkrāsot (spraugas ar kaļķi vai mālu)
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt
uzstingt Virspusēji sasalt
uzdarvot Virspusēji, mazāk rūpīgi darvot
paviršu Virspusēji, pavirši
pārkraistīt Virspusēji, vāji mēslot
bubonis Virspusējo limfātisko mezglu izteikts iekaisums; iekaisis limfātiskais mezgls
virspusīgs Virspusējs (1)
episklerīts Virspusējs sklēras iekaisums
bakši Virspusīgi (pa)darīts, nederīgs, nenopietns darbs
virsenis Virsraksts
tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai)
dižroka Virsroka
virsrocība Virsroka
viršs Virsseržants
pārstunda Virsstunda
overtaims Virsstundas
pārsvārki Virssvārki
paleto Virssvārki, kungu mētelis
supraks Virssvārki, mētelis
protopops Virssvētnieks pareizticīgā baznīcā
virst Virst 1
virdēt Virst 2
tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums
tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums
tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums
tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi
tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums
tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums
tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc
tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums
tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums
tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums
tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu
tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums
te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums
tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts
tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums
obertonis Virstonis
virsā Virsū
virsām Virsū
virsen Virsū
virsom Virsū
virsum Virsū
virsūm Virsū
virsuts Virsū
ārķeša Virsū šūta kabata
bumbmetējs Virsūdens kuģu iekārta šaušanai ar dziļumbumbām uz zemūdenēm, kas atrodas zemūdens stāvoklī
virsūnī Virsūne
pārvalks Virsvalks
uzsvārcis Virsvalks
uztērps Virsvalks
ķitelis Virsvalks, uzsvārcis
halāts Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki
dunguriņi Virsvalks; darba drēbes
epigeisks Virszemes
nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē
stāvs Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem)
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem); šāds sazarojums kopā ar saknēm
buļvinieks Virszemes pagrabs sakņaugu glabāšanai
virspasaule Virszemes pasaule
bombardēšana Virszemes vai jūras objektu (mērķu) iznīcināšana ar aviobumbām
kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam; pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai
vārīšanās Viršana - šķidruma intensīva iztvaikošana, ja temperatūra ir vienāda ar šķidrās un gāzveida fāzes līdzsvara temperatūru; šajā procesā šķidruma pāreja tvaikā var notikt ne tikai caur ārējo robežvirsmu, bet arī visā šķidruma tilpumā
calluna Virši
cedriņš Virši
silene Virši
virkšņi Virši
viršas Virši
virsne Virši
virsene Virši, virsājs
virsuklis Virši, virsājs
virziens Virši, virsājs
cedriens Viršiem aizaugusi vieta
virsājs Viršiem apaugusi vieta
viršājs Viršiem apaugusi vieta
vecūkšņa Viršiem apaugusi vieta mežā; vieta ar vecu zāli
virsiens Viršu audze
viršājs Viršu audze, arī viršu cers
vaivariņš Viršu dzimtas ģints ("Ledum"), puskrūms ar šaurām mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un asu smaržu, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
silava Viršu krūmājs
grīņi Viršu purvs virs smilts pamata Kurzemes jūrmalā starp kāpām
viršziedi Viršu ziedi
pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros
parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs
virtedzine Virtadziene
vērtyune Virtene
virtadzine Virtene
virtenis Virtene
virtine Virtene
virtne Virtene
virtūne Virtene
virteņi Virtenis
VPN Virtuālais privātais tīkls
pārnešana Virtuālās atmiņas gadījumā - jaunas lappuses pārsūtīšana no palīgatmiņas operatīvajā atmiņā iepriekš iesūtītās lappuses vietā
lapošana Virtuālās atmiņas izveidošanas metode, pārsūtot virtuālās programmu lappuses fiziskajā atmiņā un no fiziskās atmiņas virtuālajā atmiņā
tukšdarbe Virtuālās atmiņas sistēmas neefektīva darbība, kas ievērojami vairāk laika veltī lapošanai nekā lietojumprogrammas izpildei
OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus
virtuālorganizācija Virtuāluzņēmums
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš
koncertetīde Virtuoza etīde, kas paredzēta atskaņošanai koncertā
rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās)
virtozaurs Virtuozs
fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot
kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu
tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem
etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos
rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām
ķeiķe Virtuve
ķēķe Virtuve
ķēķis Virtuve
ķoķis Virtuve
kuhņa Virtuve
kukiņa Virtuve
kukņa Virtuve
kukne Virtuve
pavara Virtuve
preicka Virtuve
mēteļķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni
micesķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni
rovis Virtuve bez dūmeņa; telpa ar atklātu pavardu
ķieķis Virtuve, ķēķis
kuknis Virtuve; kukņa
ķēķaduris Virtuves durvis
ķēķadurvis Virtuves durvis
namene Virtuves meita
caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu
kluceklis Virtuves rīks, ar ko apmaisīja krāsnī podā gatavojamu biezputru
ķēķene Virtuves strādniece
nammeita Virtuves strādniece
ķēķine Virtuves strādniece, vārītāja
balanģors Virtuves strādnieks
klumba Virtuves strādnieks
kombains Virtuves strādnieks
skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu
lipība Virulence
smāķis Virums
snāķis Virums
spēķis Virums no liellopu iekšām (kas piederas otrajā kāzu dienā)
noviras Virums, kas pārkūsājis pāri katla malai
pamatvirums Virums, kuru sagatavo kā bāzi dažādu buljona ēdienu gatavošanā izmantojot dažādas piedevas
varš Virums, vārījums
vārs Virums, vārījums
Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā
VLP Vīrusiem līdzīgas daļiņas (angļu "Virus like particles") - vīrusu apvalki, kas nesatur ģenētisko materiālu
virusologs Virusoloģijas speciālists
vira Virve
virbe Virve
vire Virve
virva Virve 1
laso Virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai jāšus
meteklis Virve ar cilpu vienā galā, ko izver cauri aramām sakām, jūdzot zirgu arklā vai ecēšās
burvilka Virve buru uzvilkšanai
takelis Virve kuģa mastā
ļaks Virve vai lenta ar ko sastiprina vezumu
enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī
topnante Virve vai trose apaļkoku, bomju pacelšanai un nolaišanai
ģīne Virve vējdzirnavu spārnu uzvilkšanai
apznaule Virve, ar ko ir aptīts saku augšdaļas sastiprinājums
halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vēja pusē esošo buras stūri
brase Virve, ar kuras palīdzību groza burukuģa rājas
apgrieziens Virve, ar kuru ilksis piestiprina pie ragavu slieces (mietnes)
striķis Virve, aukla
valgs Virve, aukla, arī saite ar cilpu
līķis Virve, kas apšūta apkārt burām
priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet
sānstriķis Virve, ko sien apkārt siena vezumam
sānstriķs Virve, ko sien apkārt siena vezumam; sānstriķis
urva Virve, pavediens
pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot)
pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai)
treiliņš Virve, tauva zvejas rīka galos
falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.)
gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē
lonža Virve, trose, ko izmanto, piemēram, akrobātu nodrošināšanai lēcienos; drošības josta, piemēram, cirka māksliniekiem, sporta vingrotājiem
grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums
kalcenis Virves cilpa
aerobats Virves dejotājs
strebeņķis Virves gabals
strigulis Virves gabals
kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri
grigala Virves gals
kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas
skrotiņš Virves, ar ko regulē buras
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm
koņs Virvīte mantu pārmešanai no kameras uz kameru pa logu
valgēdējs Virvju ēdējs (lamuvārds)
fallrēpe Virvju kāpnes ar koka pakāpieniem, ko nolaiž peldlīdzekļa (kuģa) borta ārpusē
bundulis Virvju saišķis
skrulle Virvju uztinamā spole
skrillis Virvju vijamā ierīce
raģele Virvju vijamais kāsis
raģelis Virvju vijamais kāsis
raķis Virvju vijamais raģelis
liepslēģeris Virvju vijējs
virvinieks Virvju vijējs
virvnieks Virvju vijējs
driepniecība Virvju vīšana; ražošanas nozare, kas nodrošināja virvju izgatavošanu
režga Virvju, auklu pinums siena nešanai
režgas Virvju, auklu pinums siena nešanai
žlūģene Virza
zlūģi Virza
stellaria Virzas
ievirze Virzība (uz noteiktu darbību, noteiktu uzdevumu izpildi)
centrbēdze Virzība prom no centra; pretstats: centrtiece
finalitāte Virzība uz beigām
centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
lejā Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku
lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku
durteniski Virzienā ar galvu uz leju
dorsiventrāls Virzienā no muguras uz vēderu
stūrānisks Virzienā no viena stūra uz otru; šķērsām, slīpi
ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna
sauļup Virzienā pret sauli; arī augšup
zvaigžņup Virzienā pret zvaigznēm (1); arī augšup
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties)
radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas
sānup Virzienā sānis
lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni)
malup Virzienā uz (kā) malu, sāņus, sānis
augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu
pakaļup Virzienā uz aizmuguri
augša Virzienā uz augšu
augšeniski Virzienā uz augšu
augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem)
iekšup Virzienā uz iekšu
sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā)
sāņu Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā); sānis (1)
sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā); sānis (1)
lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei
mežup Virzienā uz mežu
atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretējā virzienā
adtermāls Virzienā uz nervu galiem vai muskuļu piestiprināšanas vietām (elektriskā strāva muskuļos)
priekšup Virzienā uz priekšu
tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda
mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājokli
atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot)
turpu Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot)
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot)
lejā Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu
lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu
zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā
augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem)
plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piemēram, gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam)
reģionālisms Virzieni 20. gs. arhitektūrā, kuriem raksturīga pievēršanās vietējām arhitektūras tradīcijām
pūrisms Virziens (20. gadsimta mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas
puse Virziens (darbībai, kustībai), arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo virzienu
konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību
poststrukturālisms Virziens (zinātnēs), kas 20. gs. 60. gados daļēji izauga no franču strukturālisma kā reakcija pret strukturālisma pretenzijām uz zinātnisko objektivitāti un universālismu
palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms
jatrofizika Virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem; jatromehānika
febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu
bioarhitektūra Virziens 20. gs. arhitektūrā, kas izmanto augu un dzīvnieku valsts strukturālos un konstruktīvos principus
dezurbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, noliedz lielo pilsētu pozitīvo sociālo lomu un ierosina brīvi izvietot mājokļus lauku apvidū
orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas
ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā"
ridžionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; reģionālisms
reģionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; ridžionālisms
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela)
ģenerālkurss Virziens attiecībā pret īsto meridiānu, ko novelk ar taisni no kuģa atrašanās vietas gājiena sākumā līdz tā pienākšanas punktam gājiena beigās
filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību
apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības
pneumatomachi Virziens austrumu pareizticīgās baznīcas teoloģijā, kas atzina svētu garu par pakārtotu Dievam tēvam un dēlam
strukturālfunkcionālisms Virziens britu sociālantropoloģijā
folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums
posibilisms Virziens Francijas sociālistiskajā kustībā 19. gs.
eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu
panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti
hermētisms Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme - apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē
meņševisms Virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā kustībā
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi
jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu"
ekspresionisms Virziens mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu
klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā)
neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms
jatroķīmija Virziens medicīnā 16.-18. gs., kas slimības rašanos izskaidroja ar ķīmisko procesu traucējumiem organismā un meklēja to ārstēšanai ķīmiskas vielas (piem., sāļus, metālus)
fenomenoloģija Virziens mūsdienu filozofijā
rumbs Virziens no kura pūš vējš
rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem
kurss Virziens politikā
erektoterapija Virziens seksoloģijā, kas pēta un ārstē vīriešu erekcijas traucējumus, kā arī izstrādā dažādas konstrukcijas erektorus
blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā
legālisms Virziens strādnieku politiskajā kustībā (piemēram, 20. gs. sākumā Krievijā, arī Latvijā), kurš neatzīst dažādas nelegālās cīņas metodes
kubisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. otrā puse), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti
mumspuse Virziens uz mūsu pusi
lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli
popnieki Virziens vecticībā, kas radies 17. gs. b. Krievijā, atšķirībā no bezpopniekiem atzīst popus un baznīcas hierarhiju
averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai
jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi
ģenerālkurss Virziens, attiecībā pret kuru kuģis manevrē, izpildot "zigzagu"
kibla Virziens, kādā musulmaņi pagriežas pirms lūgšanām, t. i. Mekas virziens, kas katrā mošejā ir iezīmēts ar nišu sienā
gultne Virziens, kādā noris, attīstās (piemēram, process, darbība, pasākums)
garenvirziens Virziens, kas ir paralēls (kā) garumam
pretvirziens Virziens, kas ir pretējs (kā) virzienam
šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs attiecībā pret ko
revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības
nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu
aleatorisms Virziens, kas uzsver komponēšanā un spēlēšanā nejaušību
panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus
līnija Virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem)
direkcionāls Virzienu raksturojošs
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos
lejupceļš Virzīšanās lejup
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet
stūrēt Virzīt
vērdzēt Virzīt
vērdzināt Virzīt
virzināt Virzīt
virzt Virzīt
bīdīt Virzīt (cilvēku)
vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam)
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) - par iekārtām, ierīcēm, parasti par sūkņiem, ventilatoriem
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) ar sūkni
pūst Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) - par vēju
maukt Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver
vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni)
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu; arī gremdēt (1)
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai
sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu)
durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam)
spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam)
maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
durt Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu)
durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu
kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu)
grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm
skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas
laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu)
šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā ar dobu adatu; injicēt
manevrēt Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ)
laist Virzīt (ūdenī, pa ūdeni, piemēram, laivu)
griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu)
apvirzīt Virzīt apkārt
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli
kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs)
atšķipelēt Virzīt ko tuvāk (parasti ar lāpstu)
sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju
airēt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī
irt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī; airēt
smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu)
atvirzīt Virzīt nost (sānis, atpakaļ)
griezt Virzīt pa apli, ap kādu asi
braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt
gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst; novietot gāzē, irdenā vielā
atvirzīt Virzīt šurp
stvirzināt Virzīt šurp
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu
vēdzināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu
vēgāt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu
tapiņot Virzīt tapiņas (apavu sastāvdaļās), lai (tās) savienotu
pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko)
pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu)
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu)
celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas)
celt Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur)
šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā)
moimorēt Virzīt uz priekšu un atpakaļ (vicināt)
izplatīt Virzīt uz vairākām vai visām pusēm, plašumā
griezt Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju)
vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu)
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt
stoģēt Virzīt zvejas tīklu pa straumi
bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās)
griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt
sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā)
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju)
trenkt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju)
triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko)
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem)
ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi)
mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas)
dzīt Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā)
dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko)
šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu); arī šļākt (1)
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to)
liekt Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā
griezt Virzīt, vērst (uz ko uzmanību)
sliet Virzīt, vērst uz augšu (parasti ķermeņa daļu)
bīdītājs Virzītājs, organizētājs
virzināties Virzīties
virzties Virzīties
grimt Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli)
griezties Virzīties (ap ko, kam apkārt)
riņķot Virzīties (ap ko, kam apkārt)
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību; izplatīties (kādā vidē)
sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ)
spraukties Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
irties Virzīties (par laivu, ko vada ar airiem)
staigāt Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem)
bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli
dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties
peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā)
slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu
vērpties Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem)
tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības
līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem
locīties Virzīties ar līkumiem, līkumojot
apsaliekties Virzīties ar līkumu
locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem)
vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem)
stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot)
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē
griezt Virzīties caur (ko) - par gaismas stariem
spriesties Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.)
krist Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē
slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.)
slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem)
lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
trukšināt Virzīties lēniem rikšiem (parasti par zirgu)
kūsēt Virzīties lielos baros
līkločot Virzīties līkloču
riņķot Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu
riņķāt Virzīties lokveidā, apļveidā
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Virzīties ļoti lēni
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni
pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot)
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem)
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1)
riņķot Virzīties pa apli (dejā)
griezties Virzīties pa apli, ap savu asi
švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
spiesties Virzīties pa ko šauru (piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām)
sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli)
slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
vērpties Virzīties riņķveida, spirālveida (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem)
ripināties Virzīties rotējot, arī riņķveidā
klidzināt Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
soļot Virzīties sporta solī
šķērsot Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
šļūcināties Virzīties šļūcošā gaitā
nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku)
spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā
nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu
nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli); pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli
iet Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā
vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu)
skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1)
skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem)
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem)
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem)
vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem)
slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām)
slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem)
tīties Virzīties, doties (parasti prom)
jādīties Virzīties, doties (strauji, neapdomīgi)
stūrēt Virzīties, doties noteiktā virzienā
līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi
līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi)
urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru
spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu)
līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā)
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu
iziet Virzīties, izvest (uz kādu punktu, vietu) - piemēram, par ceļu
snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā
līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā
peidžerēt Virzīties, kustēties
klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā)
kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem
kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem
tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu vai vidi, pārvietoties
tikt Virzīties, lai nokļūtu (pie kāda)
iet Virzīties, liekot soļus (par cilvēku)
soļot Virzīties, liekot soļus; iet (1); arī staigāt (1)
spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā)
klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni
šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu
mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu)
peldēt Virzīties, parasti lēni (par mākoņiem, dūmiem, miglu u. tml.)
rausties Virzīties, parasti lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem)
līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens)
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2)
stumties Virzīties, pārvietoties
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā)
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu)
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu)
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem)
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem)
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot
braukt Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli)
stūrēties Virzīties, pārvietoties (parasti noteiktā virzienā)
ripināties Virzīties, pārvietoties (uz riteņiem)
braukt Virzīties, pārvietoties ar transportlīdzekli
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā – par lidaparātiem
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem)
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1)
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2)
braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks
rāpties Virzīties, pārvietoties rāpus
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku)
braukt Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā
spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko)
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas)
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem)
rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem)
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam
tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem)
grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū)
līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem
līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem
spraukties Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - parasti par transportlīdzekļiem
spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem)
skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem)
tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam)
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas)
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās)
piegādāt Virzot (kā plūsmu), pievadīt (to kam) - piemēram, par vadiem
ievadīt Virzot (kādu ierīci, piemēram, zondi), panākt, ka (tā) iekļūst (kādā organisma daļā)
liet Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās)
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā)
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu)
novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.)
pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu)
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā); šādā veidā darināt (ko)
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko)
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko)
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt)
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus)
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko)
pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.)
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam)
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko)
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko)
ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā)
izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru); novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā
ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā)
ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā)
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas cauri (kam), caur (ko)
pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko)
pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.)
pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā
garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām
pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju
vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties
uzsliet Virzot uz augšu (ķermeņa dalu), novietot (to uz kā)
sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds
ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā)
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.)
ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā)
pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko)
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.)
pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko) - par straumi, vēju u. tml.
aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.)
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to)
ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā)
ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā)
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
grauzties Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā)
iebraukt Virzoties atsisties (pret šķērsli) - par transportlīdzekli
manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem
svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm)
svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm)
gargarēm Virzoties garām (daudziem, visiem)
uzmest Virzoties izveidot virzienā uz augšu (loku)
uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā)
uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas
krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita
šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to
valcēt Virzoties pa apli, kult ar rulli
veikums Virzoties pārvarētais (ceļa) attālums
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko)
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli
uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur)
dasatīties Virzoties riņķveida, satīt virvi, ķēdi, piemēram, ap mietu (par piesietu dzīvnieku)
valstīties Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem
zvalstīties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos; zvalstīties (1)
aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur)
žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu)
šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu)
svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2)
taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju)
svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2)
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu)
ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem)
sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
sliedāt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2)
sliedēt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2)
kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi
sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vi.