dromonīms
dromonīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dromonīms | dromonīmi |
| Ģen. | dromonīma | dromonīmu |
| Dat. | dromonīmam | dromonīmiem |
| Akuz. | dromonīmu | dromonīmus |
| Lok. | dromonīmā | dromonīmos |
Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas).
Avoti: VsV