vilītis
vilītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilītis | vilīši |
| Ģen. | vilīša | vilīšu |
| Dat. | vilītim | vilīšiem |
| Akuz. | vilīti | vilīšus |
| Lok. | vilītī | vilīšos |
Vieglais automobilis ar paaugstinātu pārgājību, parasti ar brezenta jumtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te E. Siliņš arī uzsācis sadarbību ar ilggadējo līdzstrādnieku O. Vilīti.
- Gudrā ota Artūrs un stabulīte Vilītis nomira, kad tētīts vēl bija dzīvs.
- E.Vilītis - Labklājības ministrijas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs
- Pa devītās klases logiem skolotāja D. nevarēja redzēt vilīti, kas stāvēja pie lievenēm.
- Pēc kādas stundas pie mums ar Gošu piestāj brigādes " vilītis" ar patruļu.