Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
vīlīte
vīlīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.vīlītevīlītes
Ģen.vīlītesvīlīšu
Dat.vīlīteivīlītēm
Akuz.vīlītivīlītes
Lok.vīlītēvīlītēs
1.Dem. → vīle.
2.apvidvārds (Maizes kukuļa) maliņa.
Avoti: MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Izmirkuši līdz pēdējai vīlītei, nepadevās ne vieni, ne otri.
  • Lieki piebilst, ka ziemeļkorejiešu robežsargi jūs izkratīs līdz pēdējai vīlītei.
  • Tā kā, nezinu, bruncis ar perfekti nošūtu vīlīti apakšā.
  • Teicu taču, ka tās bandītu kuces tevi līdz vīlītei izģērbs.
  • Šķiet pozitīvs līdz katrai pogai un bikšu vīlītei.