sīvs2
sīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīvs | sīvi |
| Ģen. | sīva | sīvu |
| Dat. | sīvam | sīviem |
| Akuz. | sīvu | sīvus |
| Lok. | sīvā | sīvos |
1.Virca, rusts 2.
PiemēriKliedz pa visu pagalmu: — Anderson, gādā mašīnu mājā, ka nenogrimst sīva bedrē.
- Kliedz pa visu pagalmu: — Anderson, gādā mašīnu mājā, ka nenogrimst sīva bedrē.
- Tad jau man tepat Jaunskaldu kūtspakajā sīva bedrē bija jākrīt un jāslīkst, kad viņi manu bērnu tur pie tā akmens...
2.Kaņepju piens, šķidrums, kas rodas kaņepes sagrūžot.
Avoti: ME, VV
Korpusa piemēri:šeit