viļināt2
viļināt apvidvārds
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš redzēja, kā skolotāja, viļinot maizi pa sirdsdārgo zīmējumu, izdzēš cītīgi izzīmēto Zeva bārdu, jau izknibinātās matu cirtas un ieēnotās acis.
- Tu nespēji viļināt viņu, nespēji turēt .
- Un manu dvēsli laukā viļina,
- Kaunēdamās, viļinātas, -
- Tik skaidru mani dara ar varu, ar mīļajām ainām viļinādama, ar sāpēm atraudama no siltas zemes.