virvnieks
Lietojuma biežums :
virvnieks apvidvārds
Virvju vijējs.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pats pirmais ar sērgas savainotām lūpām tai vietai pieskārās vietējais piepilsētas zvejnieks Petrs Gaidamavičs, kuru jau otro dienu mocīja savādi karstumi un šaušalīga vemšana, ko pavadīja slāpes, smakšana un sirdsklauves; Panie Jezusie – svētdienas mises laikā viņš karsti lūdzās, – izdari tā, lai es vairs neesmu slims trešdien, kad vajadzēs mest tīklus; jo viņš, redz, tikko bija nopircis olekšu olektis jaunu auklu tīkliem – par veselu auksinu, un par tā auksina īstumu viņi abi ar virvnieku bija sastrīdējušies: nu, bet skaties, nav īsts – monētu pakošļājis, teica virvnieks; kā nav īsts, kad ir īstāks par īstu, – apslienāto naudas gabalu pakodīja arī Petrs Gaidamavičs; un gala beigās abi tomēr salīga, paspieda viens otram roku – abi laimīgi, abi sērgu saķēruši.
- Un Kungs Jēzus uzklausīja Petra Gaidamaviča lūgšanu, jo, kad pienāca trešdiena, viņš vairs nebija slims – nebija slims, jo tikko bija nomiris, kad viņam pēc trīs dienas ilga drudža, vemšanas un daudzkārtējiem samaņas zudumiem satūka plaušas un apstājās sirds, jo tas virvnieks bija dabūjis sērgu no vienas veļas mazgātājas, ar kuru dzīvoja grēkā, bet tā savukārt no savas draudzenes – uz našķiem kāras meičas, kura strādāja par aukli bagātā namā un, padevusies kārdinājumam, apēda rausīti, ko dižciltīgais bērns nebija pieveicis; todien viņas vāķījamais slikti jutās, bija nelāgā omā, krekstēja un kāsēja, un negribēja ēst; nāc šurp, sabučošu tevi, mans mazais eņģelīti, un tagad ej pie auklītes, es šodien nejūtos labi – bija teikusi viņa mātes kundze; kungs, tikai ne šonakt, man sāp galva – šī pati kundze pirms tam bija teikusi savam likumīgi pielaulātajam vīram, kurš guļamkambarī bija sakārojis pildīt laulātā pienākumus – kā allaž, kad bija atgriezies no maukām, jo minēto kungu nekas neuzbudināja tik stipri kā paša likumīgā, dievbijīgā sieva, kad viņš tai grūda iekšā savu daiktu, kas tikko pabijis kādā netīrā ielas slampā, un taisni viena no viņām – Sofija no Užupes – viņu apveltīja ar sērgas dīgļiem, ieklepojusies mirklī, kad viņš to bučoja, nabadzīte todien jutās pagalam slābena, taču šis kungs parasti maksāja dāsni,