Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
iebukņīt
Lietojuma biežums
:
iebukņīt
2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne
Pagātne
Nākotne
Vsk.
Dsk.
Vsk.
Dsk.
Vsk.
Dsk.
1. pers.
iebukņīju
iebukņījam
iebukņīju
iebukņījām
iebukņīšu
iebukņīsim
2. pers.
iebukņī
iebukņījat
iebukņīji
iebukņījāt
iebukņīsi
iebukņīsiet, iebukņīsit
3. pers.
iebukņī
iebukņīja
iebukņīs
Pavēles izteiksme:
iebukņī
(vsk. 2. pers.),
iebukņījiet
(dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme:
iebukņījot
(tag.),
iebukņīšot
(nāk.)
Vēlējuma izteiksme:
iebukņītu
Vajadzības izteiksme:
jāiebukņī
1.
intransitīvs
Viegli iesist, iegrūst.
2.
transitīvs
Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
Avoti:
LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
– Pagaidi taču drusciņ, – Jāks iebukņī savai ļerkstošajai sievai.
— Valdiņš paraudzījās uz Sarmīti, pat iebukņīja pa plecu.
– Tev patīk, – teica Jančuks un iebukņīja Dacei vēderā savu apsveikumu.
– Tagad tu atkal vari sargāt būri, – Aksels sacīja un iebukņīja viņai mugurā.
— Viņa iebukņīja man sānā.
Vairāk piemēru ...
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
iebujietis
iebujis
iebujnieks
iebujvietis
iebūkāt
iebuknīt
iebukņāt
iebukņīt
iebuksnīt
iebūksnīt
iebūkšēties
iebūkšķēties
iebuktēt
iebukurēt
iebulderēt
MLVV
iebukņīt