paērkšķis
Lietojuma biežums :
paērkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paērkšķis | paērkšķi |
| Ģen. | paērkšķa | paērkšķu |
| Dat. | paērkšķim | paērkšķiem |
| Akuz. | paērkšķi | paērkšķus |
| Lok. | paērkšķī | paērkšķos |
Vilkābele (“Crataegus”).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- KLV 1997 kā krievu боярышник latvisko atbilsmi piedāvā tikai vilkābele, ALV 2000, tāpat kā ALV 1957, dotas divas latviskās atbilsmes: kā pirmo nosaukumu dodot apvidvārdu paērkšķis, bet kā otru – vilkābele.
- Piemēram, „ Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ( LLVV61 1986, 129) pie auga nosaukuma paērkšķis dota norāde „ apvidvārds”, bet ALV 1957 un KLV 1950 šis nosaukums dots kā pirmais no divām latviskajām atbilsmēm.
- Promocijas darba 4. pielikuma 2. tabulā apkopotais materiāls liecina, ka senāko pētījumam atlasīto vārdnīcu sastādītāji kā anglisko, krievisko, vācisko augu nosaukumu latviskās atbilsmes piecos gadījumos no desmit piedāvā divus latviskos augu nosaukumus, piemēram, tūja un dzīvībaskoks, paērkšķis un vilkābele, lapegle un skujmete, bet šī tendence ir nevienmērīga: kādā no analizētajām vārdnīcām ir doti divi latviskie nosaukumi, citā – viens.