Paplašinātā meklēšana
Meklējam din.
Atrasts vārdos (529):
- din:1
- dina:1
- dins:1
- ēdin:1
- odin:1
- dinar:1
- dinga:1
- dinga:2
- dingi:1
- dingo:1
- dingt:1
- dinki:1
- dino-:1
- bādin:1
- nīdin:1
- radin:1
- rudin:1
- sēdin:1
- šudin:1
- tādin:1
- vedin:1
- vidin:1
- dinamo:1
- dinārs:1
- dinass:1
- dinati:1
- dindēt:1
- dineja:1
- diners:1
- dingas:1
- dingāt:1
- dingus:1
- diniņi:1
- dinkas:1
- dinods:1
- dinols:1
- bridin:1
- gaidin:1
- grūdin:1
- jardin:1
- pildin:1
- plūdin:1
- ziedin:1
- adināt:1
- ādināt:1
- ādinis:1
- Aidina:1
- Ajdina:1
- Ardina:1
- audine:1
- badini:1
- budine:1
- budini:1
- dinamo-:1
- dinasti:1
- dincene:1
- dinčene:1
- dindaļi:1
- dindoņa:1
- dindzēt:1
- dingija:1
- dingoss:1
- dingsma:1
- dinksma:1
- dinkšēt:1
- dinkšēt:2
- dinķene:1
- dinners:1
- snaudin:1
- spiedin:1
- sprūdin:1
- sviedin:1
- šorudin:1
- tagadin:1
- Aladins:1
- amadina:1
- ārdināt:1
- audināt:1
- audinis:1
- badināt:1
- badināt:2
- bandins:1
- Baodina:1
- bēdināt:1
- Bedinka:1
- bidināt:1
- bīdināt:1
- Bigdins:1
- Bindina:1
- budināt:1
- budinka:1
- bzdings:1
- cildins:1
- cladina:1
- čādināt:1
- dādināt:1
- dedināt:1
- dēdināt:1
- dēdināt:2
- dēdināt:3
- dēdināt:4
- didināt:1
- dīdināt:1
- dinamika:1
- dinamīts:1
- dinamons:1
- dinarīdi:1
- dindālis:1
- dindaļāt:1
- dindārzs:1
- dindiens:1
- dindināt:1
- dinezīns:1
- dingitis:1
- dingšana:1
- dingties:1
- dinkšķēt:1
- dinornis:2
- dinornis:1
- aušpēdin:1
- muscadin:1
- navaidin:1
- Adindāna:1
- ādinieks:1
- Adinkata:1
- Andinova:1
- apēdināt:1
- apodinae:1
- atēdināt:1
- badinage:1
- baidināt:1
- balodine:1
- balodine:2
- baludine:1
- balūdine:1
- bezdings:1
- biedināt:1
- bildināt:1
- birdināt:1
- bizdings:1
- blīdināt:1
- bļūdināt:1
- Bordinga:1
- bordings:1
- Borodina:1
- bradināt:1
- bradināt:2
- bradinis:1
- brīdināt:1
- brīdines:1
- brīdinēt:1
- brīdings:1
- Budingen:1
- ceidināt:1
- cildināt:1
- cuidināt:1
- čeidināt:1
- čumdināt:1
- daldinia:1
- Danīdina:1
- dārdināt:1
- dārdinēt:1
- deldināt:1
- Dijadina:1
- dildināt:1
- dildināt:2
- dimdināt:1
- dimdinēt:1
- dinamisks:1
- dinamisms:1
- dinastija:1
- dinatrons:1
- dinaturka:1
- dinceklis:1
- dindārzis:1
- dindēties:1
- dinduriņš:1
- dinistors:1
- dinitrāts:1
- dinobrija:1
- dinobryon:1
- dinophyta:1
- dinozaurs:1
- augšpēdin:1
- viņurudin:1
- adinamija:1
- aidinieks:1
- Aidinkels:1
- aizdindēt:1
- aizēdināt:1
- Ajdinčika:1
- Ajdinlara:1
- Ajdintepe:1
- Aldingene:1
- Andradina:1
- apbēdināt:1
- apgodināt:1
- apirdināt:1
- apkodināt:1
- aplādināt:1
- aplidināt:1
- apmudināt:1
- apradināt:1
- aprudināt:1
- aprūdināt:1
- apsēdināt:1
- apsēdināt:2
- apšūdināt:1
- apvedināt:1
- apvēdināt:1
- apzīdināt:1
- ašķīdināt:1
- atdudināt:1
- atgādināt:1
- atgodināt:1
- atgūdināt:1
- atirdināt:1
- atkūdināt:1
- atmodināt:1
- atmudināt:1
- atradināt:1
- atradinis:1
- atrīdināt:1
- atrūdināt:1
- atsēdināt:1
- atvadināt:1
- atvadināt:2
- atvedināt:1
- atvēdināt:1
- badinerie:1
- Bīdingene:1
- biedinoši:1
- Blendinen:1
- bluzdināt:1
- bļaudināt:1
- Bolvadina:1
- brandinis:1
- brazdinēt:1
- brendings:1
- Brīdinīki:1
- briedināt:1
- brizdināt:1
- bruzdināt:1
- budinieks:1
- būdinieks:1
- cicadinea:1
- cildināms:1
- daradināt:1
- dasēdināt:1
- Dīdingene:1
- dinamofors:1
- dineirisks:1
- dinemellia:1
- dinformāts:1
- dinoficeja:1
- dinofobija:1
- dinophysis:1
- dinosauria:1
- dinotērijs:1
- adinamisks:1
- aerodinamo:1
- aizaudināt:1
- aizbēdināt:1
- aizbidināt:1
- aizbīdināt:1
- aizdudinēt:1
- aizirdināt:1
- aizjādināt:1
- aizlādināt:1
- aizlidināt:1
- aizmudināt:1
- aizpūdināt:1
- aizrīdināt:1
- aizrūdināt:1
- aizsēdināt:1
- aizvedināt:1
- aizvēdināt:1
- Ajdindžika:1
- apbildināt:1
- apbirdināt:1
- apgardināt:1
- apgludināt:1
- apguldināt:1
- apgurdināt:1
- apkaldināt:1
- apkaudināt:1
- aplaidināt:1
- apliedināt:1
- apļundināt:1
- apmaldināt:1
- apmērdināt:1
- apmirdināt:1
- apmuldināt:1
- appeldināt:1
- applūdināt:1
- apraudināt:1
- apremdināt:1
- aprimdināt:1
- aprindināt:1
- apsaldināt:1
- apsludināt:1
- apspīdināt:1
- apstādināt:1
- aptrūdināt:1
- apvemdināt:1
- apzeldināt:1
- apziedināt:1
- Arčedinska:1
- aspidinols:1
- atbaidināt:1
- atbirdināt:1
- atbrīdināt:1
- atdārdināt:1
- atdimdināt:1
- atdzīdināt:1
- atgardināt:1
- atguldināt:1
- atkārdināt:1
- atlaidināt:1
- atmuldināt:1
- atpeldināt:1
- atpludināt:1
- atremdināt:1
- atsaldināt:1
- atsildināt:1
- atslidināt:1
- atslīdināt:1
- atsludināt:1
- atspēdināt:1
- atspīdināt:1
- atstādināt:1
- atšaudināt:1
- atveidināt:1
- atveldināt:1
- atzeldināt:1
- badināties:1
- badinēties:1
- bandiniece:1
- bandinieks:1
- bandinieks:2
- bandinieks:3
- bīdināties:1
- bildinieks:1
- budināties:1
- cardinalis:1
- cassidinae:1
- cochlodina:1
- dabirdināt:1
- dinamiskums:1
- dinamogrāfs:1
- dinamometrs:1
- dinamoskops:1
- dinoficeaea:1
- aizbiedināt:1
- aizbildināt:1
- aizbirdināt:1
- aizbridināt:1
- aizdārdināt:1
- aizdimdināt:1
- aizdindināt:1
- aizdzīdināt:1
- aizgludināt:1
- aizguldināt:1
- aizkaldināt:1
- aizkārdināt:1
- aizklādināt:1
- aizklīdināt:1
- aizlaidināt:1
- aizliedināt:1
- aizmaldināt:1
- aizmeldināt:1
- aizmērdināt:1
- aizmuldināt:1
- aizpeldināt:1
- aizpludināt:1
- aizplūdināt:1
- aizraudināt:1
- aizsaldināt:1
- aizslidināt:1
- aizslīdināt:1
- aizsmīdināt:1
- aizspīdināt:1
- aizstādināt:1
- aiztrūdināt:1
- alcedinidae:1
- apdzeldināt:1
- apdzērdināt:1
- apdziedināt:1
- apdzirdināt:1
- apgrimdināt:1
- apgruzdināt:1
- apkveldināt:1
- apskandināt:1
- apskumdināt:1
- apsmirdināt:1
- apsvildināt:1
- arundinaria:1
- Ašik-Aidins:1
- atbļaudināt:1
- atbrazdinēt:1
- atdzeldināt:1
- atdzemdināt:1
- atdziedināt:1
- atdzimdināt:1
- atdzirdināt:1
- atskaidināt:1
- atskandināt:1
- atsklidināt:1
- atspārdinis:1
- atstrādināt:1
- atšķaidināt:1
- atūdinēties:1
- autbrīdings:1
- Baļdiniškas:1
- Baļdiniškis:1
- Baļdiniškys:1
- biedinājums:1
- biedināties:1
- bildinājums:1
- biodinamika:1
- brīdinājums:1
- brīdināšana:1
- Briedinieki:1
- būvdinamika:1
- cildinājums:1
- cildināties:1
- dienvidinis:1
- dinamizācija:1
- dinamoefekts:1
- dinamofānija:1
- dinamoģenēze:1
- dinamomašīna:1
- dinasķieģeļi:1
- dinofītaļģes:1
- dinukleotīds:1
- aerodinamika:1
- aizbrazdinēt:1
- aizdziedināt:1
- aizskandināt:1
- aizsklidināt:1
- aizsmirdināt:1
- apbēdinājums:1
- aplidināties:1
- apradināties:1
- apšūdināties:1
- apvēdināties:1
- atgādinājums:1
- atgādināšana:1
- atgādinātājs:1
- atgūdināties:1
- atķidināties:1
- atlidināties:1
- atradināties:1
- atsvabadināt:1
- atvadināties:1
- atvēdināties:1
- biodinamisks:1
- bodibildings:1
- bordinghauzs:1
- bruzdināties:1
- Burladingene:1
- cardinalinae:1
- diadinamisks:1
- dienavidinis:1
- dinamometrija:1
- dinastarteris:1
- dinoflagelāts:1
- aberdinangusi:1
- aerodinamisks:1
- aizlidināties:1
- aizrīdināties:1
- aizskriedināt:1
- Alt-Goldingen:1
- Amt-Goldingen:1
- apgardināties:1
- apkaldināties:1
- applūdinājums:1
- applūdināšana:1
- appludinātājs:1
- applūdinātība:1
- apslidināties:1
- arundinārijas:1
- astrodinamika:1
- atlaidināšana:1
- atslidināties:1
- atslīdināties:1
- atstādināšana:1
- atveidinājums:1
- cypseloidinae:1
- dinamometrisks:1
- dinatronefekts:1
- dinitrobenzols:1
- dinitronaftols:1
- dinitrotoluols:1
- dinobryonaceae:1
- dinoflagellata:1
- dinoflagellāts:1
- dinoflagellida:1
- dinsdurbenieki:1
- dinzdurbenieki:1
- aizbildinājums:1
- aizbildināties:1
- aizplidināties:1
- aizslidināties:1
- aizšļūdināties:1
- apdzirdināšana:1
- apskumdināšana:1
- asinsradinieks:1
- astrodinamisks:1
- atsklidināties:1
- bīdinstrumenti:1
- brīvbandinieks:1
- aerodinamiskums:1
- aizbildināšanās:1
- aizbrazdinēties:1
- aizplezdināties:1
- aizsklidināties:1
- apakškodinājums:1
- atsalaidināties:1
- chrysomonadinae:1
- diadinamoforēze:1
- Dienvidinilčeks:1
- dinitronaftalīns:1
- dinornisveidīgie:1
- diadinamoterapija:1
- dinamometamorfisms:1
- dinitrohlorbenzols:1
- arodinternacionāle:1
- atstarotājs-maldinātājs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (6754):
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties.
- (ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti.
- štuidīt (Pa)mudināt.
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
- Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
- Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
- gāzu mehānika aerodinamika.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
- lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
- vedināties Aicināt, mudināt.
- aidenieks Aidinieks.
- šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
- aizruna Aizbildinājums.
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- preteksts Aizbildināšanās iemesls.
- izrunas Aizbildināšanās, atruna.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- aizdindināt Aizdimdināt.
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
- aizguldīt Aizguldināt.
- aizlidināt Aizlidināties.
- aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties.
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums.
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju.
- nopludināt Aizplostot, aizpludināt.
- aizplūdīt Aizpludināt (kokmateriālus).
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- aizslīdināt Aizslidināt (1).
- aizsklidināt Aizslidināt.
- sastādināt Aizsprostojot uzpludināt.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
- litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
- alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
- alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
- noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
- darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
- apskumdināt Apbēdināt, sāpināt.
- apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- aflišēt Apbēdināt.
- apbēdāt Apbēdināt.
- sasūrināt Apbēdināt.
- sasūrot Apbēdināt.
- apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
- apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
- stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt.
- sadullināt Apdullināt, nogurdināt.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā.
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
- Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas.
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- applicēt Apglaudīt, nogludināt ar rokām (viegli sitot).
- applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām.
- apglaustīt Apglaust, apglāstīt, glaudīt, nogludināt (atkārtoti visapkārt).
- appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot).
- apglumināt Apgludināt.
- apglužināt Apgludināt.
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- apirdīt Apirdināt.
- zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
- nobirināt Apkaisīt, nobirdināt.
- apkaldīt Apkaldināt.
- apkalināt Apkaldināt.
- apkalstīt Apkaldināt.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- aplidināt Aplidot, lidināties apkārt.
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- iejādelēt Apmācīt, pieradināt jāšanai (zirgu).
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
- aizticināt Apmierināt (izsalkumu), paēdināt.
- apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
- pieticināt Apmierināt, paēdināt.
- apmirināt Apmirdināt.
- apraibināt Apmulsināt, maldināt.
- nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
- noms Apolona cildinājuma dziesma senajā Grieķijā.
- inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni.
- applaudēt appludināt.
- atplūdīt Appludināt.
- noplaudēt Applūdināt.
- applūdinājums Applūdinātā teritorija.
- iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot.
- apremdēt Apremdināt (1).
- apremdēt Apremdināt (2).
- apklusināt Apremdināt (izsalkumu, slāpes).
- aprimināt Aprimdināt.
- aprindināt Aprimdināt.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- atsēdināt Apsēdināt, nosēdināt.
- atsēdīt Apsēdināt, nosēdināt.
- aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā).
- apsmirdēt Apsmirdināt.
- noart Apstādināt plostu, izmantojot plosta arklu un trosi vai virvi.
- terrināt Apstādināt zirgu (ar interjekciju tprū!).
- pielaicīti Apstādināt, apturēt.
- apstaknīties Apstādināt.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- apstopēt Apstāties; apstādināt.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot.
- apštopēt Apturēt, apstādināt.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- apvēdīt Apvēdināt (1).
- apvēdīt Apvēdināt (2).
- apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- apmānīt Apzināti maldināt; piemānīt.
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
- uzdukņīt Ar (dūres) sitienu uzmodināt no miega.
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- nobiķēt Ar biķi (1) nolīdzināt, gludināt.
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana u. tml. darbības.
- amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā.
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot.
- elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- aerēt Ar gaisa cirkulāciju vēdināt, mainīt.
- pieprasavāt Ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz).
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- izzobot Ar izsmieklu pamudināt.
- uršeklēt Ar kapli irdināt (zemi).
- kapļāt Ar kapli uzirdināt, sasmalcināt.
- kapēt Ar kapli uzirdināt.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- ķenksēt Ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā).
- ielabināt Ar labiem vārdiem pavedināt.
- izšvīkāt Ar lentu, svītru papildināt.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- komplementārs Ar pretstatu papildinošs.
- uztužīt Ar pūlēm uzcelt; ar pūlēm pamodināt.
- dabūt augšā ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas.
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
- saklidzināt Ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- nostrīķēt Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
- uzbakarēt Ar roku grūstot pamodināt.
- nošļaucīt Ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt.
- planets Ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai.
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- aizkamāt Ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt.
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- sīrapots ar sīrupu saldināts.
- uzbazūnēt Ar skaļu troksni pamodināt.
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- aprašpilēt Ar skrāpjvīli nogludināt visapkārt.
- izbražāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- izbružāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
- dinamo- Ar spēku saistīts (piem., dinamometrs).
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
- izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
- norullēt Ar veltni nogludināt (veļu).
- liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
- ģeodēziskās koordinātas ar Zemi saistītā koordinātu sistēma; ģeogrāfiskās koordinātas.
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda.
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums.
- erētisks Ārkārtīgi uzbudināts.
- vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba.
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija.
- proskripcija Ārpus likuma izsludināto personu saraksts.
- miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja.
- hirudoterapija Ārstēšana ar dēlēm (latīņu "hirūdin").
- medikācija Ārstēšana ar zālēm, zāļu ordinēšana.
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms.
- hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- tonizējošie līdzekļi ārstniecības vielas, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- arundinaria Arundinārijas.
- Arundinaria jaunsarensis arundināriju suga.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli.
- cognatus Asins radinieks, saistīts ar dzimšanu.
- bezdelīgu blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Oeciacus hirundinis").
- incests Asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju.
- kognāti Asinsradinieki.
- pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi.
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia").
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- funktieris Ass prāts; neordināra domāšana.
- skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus.
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
- ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
- ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass.
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
- galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram.
- origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā.
- Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
- elastīgā stabilitāte atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas.
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- dēstituēt Atcelt (no amata), atstādināt.
- ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
- bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
- atskarbt Atdzīvināt, pamodināt no bezspēcības.
- Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- commonitorium Atgādinājuma raksts.
- monitorium Atgādinājuma raksts.
- monitum Atgādinājuma vai nosodījuma piezīme, brīdinājums, rājiens.
- atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- atgādne atgādinājums (parasti uzraksta veidā)
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- piebikls Atgādinājums.
- pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko).
- pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
- pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- garšot atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu
- piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
- mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
- admonēt Atgādināt, biedēt.
- izgādināt Atgādināt, izrīkot.
- celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
- atdaudzināt Atgādināt.
- atminināt Atgādināt.
- atminstināt Atgādināt.
- iedaudzināt Atgādināt.
- iegādināt Atgādināt.
- piedurnēt Atgādināt.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
- uzdarvot Atjaunot, papildināt darvas pārsegumu.
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- piemodināt Atkārtoti modinot pamodināt.
- atveldināt Atlaidināt (dzelzi).
- veldināt Atlaidināt.
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu).
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- miņa Atmiņa (2), piemiņa; atgādinājums.
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
- permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
- atgāda Atmiņa; atgādinājums.
- programmkanāls Atmiņas daļa, ko viena programma izmanto informācijas izvadei, bet otrai - šī informācija ir ievadinformācija.
- anastāze Atmodināšana, šķietami mirušā atdzīvināšana; atspirgšana.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- atšķira Atradināšana (no mātes krūts).
- šķirināt atradināt (bērnu) no mātes krūts.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- ablaktēt Atradināt no krūts.
- atvācināt Atradināt no visa vāciskā.
- atstāties Atradināt sevi (no kāda ieraduma, parašas u. tml.).
- atradināties Atradināt sevi.
- atjaucēt Atradināt, atsvešināt.
- atjaukt Atradināt.
- atmācīt Atradināt.
- atrečīt Atradināt.
- noradināt Atradināt.
- atjūgt Atradināties (no kā).
- atjūgt Atradināties, atrast.
- nojūkt Atradināties, atsvešināties.
- atjūkt Atradināties; atsvešināties.
- atsenēties Atradināties; atsvešināties.
- atjiukt Atradināties.
- atjust Atradināties.
- atkalēties Atradināties.
- atsarečīties Atradināties.
- norast Atradināties.
- dot (arī iedot) kurvīti atraidīt (parasti bildinātāju).
- (ie)dot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- iedot kurvīti atraidīt bildinājumu vai aicinājumu uz deju.
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
- Paķītis ātrās ēdināšanas kebabnīca _Pakistānas kebabs_.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt.
- atremināt Atremdināt (karstu ūdeni).
- atrimināt Atremdināt.
- meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- lingoties Ātri lidināties šurpu turpu.
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
- Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
- Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā.
- atsaldīt Atsaldināt.
- atsludināt Atsaukt iepriekš izsludināto.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
- atsklidināt Atslidināt.
- atslīdināties Atslidināties (bez slidām).
- atsklidināties Atslidināties.
- atslīst Atslidināties.
- atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
- atvainot Attaisnot; aizbildināt.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- pārradi Attālāki radinieki.
- pusradinieks Attālāks radinieks.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aprada Attāls radinieks.
- paradņa Attāls radinieks.
- pieraša Attāls radinieks.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- rindpārlēces izvērse attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas, izmantojot elektronu staru, pirmajā caurgājienā monitora ekrānā zīmē katru otro rindu, bet otrajā caurgājienā - pārējās.
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
- ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
- lētināt Atvieglot, vieglināt, remdināt.
- lētīt Atvieglot, vieglināt, remdināt.
- bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
- baltgalvas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Dinemellia dinemelli").
- abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās.
- imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām.
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
- pseidomiksoma Audzējs, kurā ir daudz gļotu un kurš atgādina miksomu.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu.
- dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
- kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli.
- diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums.
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- lipovakcīna Augu eļļā šķīdināta vakcīna.
- lipohroms Augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- aklimatizēšana Augu vai dzīvnieku pieradināšana (pielāgošana) dzīvei citos klimatiskajos apstākļos.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas.
- adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
- autotipogrāfija Autogrāfisku rokrakstu vai zīmējumu iespieduma formu pagatavošana ar pārnešanas un kodināšanas paņēmiena palīdzību.
- svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm.
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem.
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai.
- tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
- priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums.
- piekodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni.
- niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea").
- pieaudināt Aužot papildināt.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
- bādin Bādin pabādis - kļuvis galīgi pretīgs.
- zadināt Badināt (aiz skopuma).
- salcināt Badināt 1, turēt izsalkumā.
- badināties Badināt sevi; badoties.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- mērdīt Badināt vai lēnām indēt.
- ģībēt Badināt, mērdināt.
- izsalcināt Badināt, slikti barot.
- kaldināt Badināt, turēt izsalkumā.
- kaltināt Badināt, turēt izsalkumā.
- kalināt Badināt.
- kalstināt Badināt.
- kārsināt Badināt.
- krupināt Badināt.
- zalināt Badināt.
- milināties Badināties, skopuļoties.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils.
- bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu.
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
- difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- bandiniece Bandinieka 2 sieva.
- bundzenes Bandinieka zemes gabali.
- kājinieks Bandinieks (šaha spēlē).
- peška Bandinieks (šahā).
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- nandīna Bārbeļu dzimtas ģints ("Nandina").
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- freilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
- preilene Barona meita vai radiniece (neprecēta).
- baroniete Barona sieva; arī barona vecāka radiniece.
- elpēt Barot, ēdināt.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- Bedenkas ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
- Betinka ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
- šķirība Bērna atradināšana no krūts.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- bēzt Bērt, birdināt.
- sibināt Bērt, birdināt.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- pimpināt Bez vainas ilgstoši raudināt.
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
- vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- eksempls Biedinātājs piemērs.
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3).
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
- Auziņu dzirnavu ezers bija uzpludināts Praulienas pagastā.
- Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- Cilipinas dzirnavezers bija uzpludināts Šķilbēnu pagasta teritorijā.
- Asūnes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Asūnes upes, platība - 5 ha.
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha.
- Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā.
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
- nazenes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm.
- naženes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm.
- Kūdeņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
- Kūdiņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukuma variants.
- Kūdeni Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kudino" nosaukums latgaliski.
- zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
- apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras).
- piedāvāt roku (arī roku un sirdi) bildināt.
- piedāvāt roku un sirdi bildināt.
- piedāvāt savu roku sievietei bildināt.
- salūgt Bildināt.
- svatāt Bildināt.
- svātot Bildināt.
- zedināt Bildināt.
- biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- entropija Bioloģisko procesu termodinamiskā stāvokļa rādītājs.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
- birdeklēt Birdināt (1).
- graudot Birdināt graudus.
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- birināt Birdināt.
- birdaža Birdinātājs (par nokrišņiem).
- birāties Birdināties, birt.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
- nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pankarta Biržas cenu izsludinājums.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- velinpapīrs Blīvs, spīdīgs papīrs, kas atgādina pergamentu.
- uzbļaut Bļaujot, skaļi runājot, uzmodināt.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- tētiņš Brāļu draudzes sludinātājs.
- braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
- ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- uzvēkšt Brēcot, raudot pamodināt.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- paranēze Brīdinājuma un atgādinājuma raksts.
- požars Brīdinājums par briesmām.
- reprimanda Brīdinājums, bāriens.
- premonīcija Brīdinājums, iepriekšēja zīme.
- draudeklis Brīdinājums, mājiens.
- trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- plāksteris Brīdinājums; brīdinājuma kartīte (parasti futbolā).
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
- draudēšana brīdināšana par sagaidāmu naidīgu, nepatīkamu rīcību
- biedēt Brīdināt (parasti draudot).
- pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
- zēbīt Brīdināt, bārt.
- brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- pagrezot Brīdināt; norāt, kratīt pirkstu, kratīt galvu.
- aizdarināt Brīdināt.
- brīdenēt Brīdināt.
- brīdinēt Brīdināt.
- nokodināt Brīdināt.
- vairīt Brīdināt.
- fuksīt Brīdinoša uzruna.
- ieklirkšēties Brīdinoši ieklukstēties.
- piezibināt Brīdinot pakratīt (pirkstu).
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- laicināt Briedināt.
- panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- soldonais brokastis pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem.
- komplektēšana Bruņoto spēku papildināšana.
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
- budulēt Budināt, mudināt.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
- pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu.
- Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
- bidīt Budīt, piestumt, pamudināt.
- uzbokņīt Buknījot panākt, ka pieceļas; buknījot uzmodināt.
- palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
- reģe Burve, pareģe, dziedinātāja.
- uzņurdzīt Burzot, spaidot uzmodināt.
- meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
- ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3); kņudināt.
- klebečēties Būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes.
- naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- uzsarvēt Caur sarvi uzbirdināt.
- paradizentērija Caureja, kas atgādina dizentērijas klīnisko ainu.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai; vēdināšanas caurums.
- Medinilla magnifica cēlā medinilla.
- emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts.
- dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
- dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- diciāns Ciāns - skābeņskābes dinitrils, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea").
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu.
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
- auchenorrhyncha Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms.
- cicadodea Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms.
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
- cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
- slavas dziesma cildinājums, uzslava, pārmērīgs slavinājums.
- uzlielījums Cildinājums.
- štendhens Cildināšanas, apsveikšanas mūzika, arī serenāde.
- dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt.
- zadināt Cildināt, daudzināt.
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
- celt Cildināt, slavināt.
- daudzināt Cildināt, slavināt.
- veltot Cildināt, sumināt.
- cilināt Cildināt.
- proneur cildinātājs, glaimotājs; lišķis.
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem.
- strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
- attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
- atgādinātājs Cilvēks, kas [atgādina]{s:1211}
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- ēdinātājs Cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus).
- ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
- viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- baksts Cilvēks, kas kādu rīko, mudina, komandē.
- krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
- krāpnieks Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
- nerads Cilvēks, kas nav (kādam) radinieks.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- pledekls Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
- pledeksnis Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
- pamudinātājs Cilvēks, kas pamudina, ierosina.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- dudulis Cilvēks, kas staigā dudinādams.
- duduris Cilvēks, kas staigā dudinādams.
- sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
- čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
- gavilnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
- gaviļnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
- robs Cimda vaļņa gala adījums, kas pēc formas atgādina robu.
- spieķaiņi cimdu adījuma raksts, kas atgādina spieķu zīmējumu.
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
- cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs.
- cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos.
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
- piedudināt Cita starpā dudināt, murmināt.
- izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas.
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
- adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus.
- uzčaukstināt Čaukstinot kādu pamodināt.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
- uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt.
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- piečukstēt Čukstot piebilst, papildināt.
- uzčukstēt Čukstot uzmodināt.
- čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
- anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
- zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē.
- bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos.
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica").
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- apradināt Daļēji pieradināt.
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
- nodancināt Dancinot nogurdināt.
- Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
- irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
- līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
- aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
- atstādināšana Darbība --> atstādināt.
- gludināšana darbība --> gludināt.
- kārdināšana Darbība --> kārdināt.
- sapludināšana Darbība --> sapludināt.
- apdzirdināšana Darbība, process --> apdzirdināt.
- applūdināšana Darbība, process --> applūdināt.
- atlaidināšana Darbība, process --> atlaidināt.
- irdināšana Darbība, process --> irdināt.
- vēde Darbība, process --> vēdināt (1); vēdināšana.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka teksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
- objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
- pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
- dārdinēt Dārdināt.
- dārdzināt Dārdināt.
- dārdzinēt Dārdināt.
- atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
- paudēt Darīt zināmu, izsludināt.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt.
- kodinātājs Darītājs --> kodināt 1 (1).
- papildinātājs Darītājs --> papildināt.
- sludinātājs Darītājs --> sludināt.
- šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
- šleierīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleierpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijeris Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijerīte Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- šleijerpuķe Dārza puķe ar sīkiem ziediem, kas atgādina plīvuru; ģipsene.
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- transakciju datne datne, kas satur papildinformāciju un ko transakcijas izmanto datu bāzu vai pamatdatņu modifikācijai.
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
- izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
- attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā.
- zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni.
- ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas.
- tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu.
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts.
- papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
- datu apmaiņa datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu.
- programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa.
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- sagodēt Daudz slavēt, cildināt.
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt.
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt.
- brīvpiekļuves atmiņas atsvaidze daudzkārtēja dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas uzlādēšana sekundes laikā, kas nepieciešams ierakstītās informācijas saglabāšanai.
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks.
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
- pievelēt Dauzot piegludināt.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
- apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- odontolīts Dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu.
- gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- klakšināt Dedināt, gāgāt.
- kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt.
- zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
- pērļu rinda dekoratīvs dzegas elements, kas atgādina pērļu virteni.
- apdare Dekoratīvs papildinājums.
- ūdisneņš Dem. --> ūdinis (1).
- iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā.
- demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā.
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
- piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu).
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
- adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums.
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā.
- Bernāra strāvas diadinamiskās strāvas.
- izlaidumu tests diagnostikā izmantota teikumu papildināšanas metode.
- slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna.
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
- pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- dravīdu rase Dienvidindijas rase, pārejas forma starp eiropeīdo rasi un ekvatoriālo (negroaustraloīdo) rasi.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi.
- dimdinēt Dimdināt.
- dindināt Dimdināt.
- rimdināt Dimdināt.
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- uzdimdināt Dimdot (atkārtoti) uzmodināt.
- relatīvistiskā dinamika dinamikas nozare, kurā pēta kustību, ja ātrums ir tuvs gaismas ātrumam vakuumā.
- augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
- dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā.
- DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange").
- dinamiskā valoda HTML dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol").
- hidrodinamiskais spiediens dinamiskais spiediens šķidruma plūsmā.
- kinemātiskā viskozitāte dinamiskās viskozitātes attiecība pret gāzes vai šķidruma blīvumu.
- pūls dinamiski sadalāmu vienveidīgu objektu kopums.
- Canis dingo dingo.
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas.
- zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas.
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
- eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas.
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma.
- radiodispečers Dispečers, kas koordinē radioraidījumu norisi.
- tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei.
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija.
- ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu.
- rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- nogurdinošs Divd. --> nogurdināt.
- pludināms Divd. --> pludināt.
- buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām.
- lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši).
- Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
- komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā.
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- mogiartrija Dizartrijas veids, traucēta runas muskuļu koordinācija.
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus.
- lielrads Dižciltīgs, aristokrātisks radinieks.
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums.
- asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; oforts.
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā.
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
- diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- iedrumstīt Drupinot ieberzt, iebirdināt.
- Gleizdiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Gleizdinišķi" nosaukuma variants.
- Sludiniški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludinišķi" nosaukuma variants.
- atdudināt Dudinot atbildēt.
- nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
- dzindzināt Dūkt, džinkstēt, skandināt.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- dundot Dundināt.
- biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
- uzdunkāt Dunkājot pamodināt.
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- alterācija Dvēseles uzbudinājums; mainīšanās (uz ko sliktāku).
- dzaldīties Dzeldināt (vienam otru, citam citu).
- zaldīt Dzeldināt, dedzināt, durstīt.
- zeldināt Dzeldināt.
- ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē.
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD.
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- dzemdīt Dzemdināt.
- iedzanāt Dzenājot pieradināt skriet, rikšot (parasti jaunu zirgu).
- nosadzīties Dzenot, mudinot skriet zirgu, nogurt.
- dadzert Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
- dasaveselāties Dzerot alkoholisku dzērienu, saskandināt un novēlēt veselību.
- dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt.
- dzijeklis Dziedināšanas līdzeklis, dziedēklis.
- dziedēklis Dziedināšanas līdzeklis.
- braucīšana Dziedināšanas veids, masēšana.
- papūlēt Dziedināt ar maģiju.
- mantāt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
- mantēt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
- izzālēt Dziedināt, ārstēt.
- izveseļot Dziedināt, izdziedēt.
- dzīdināt Dziedināt.
- dzīdīt Dziedināt.
- dziedējs Dziedinātājs; ārsts.
- dziedētava Dziedinātava, sanatorija.
- dziednīca Dziedinātava.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- sanatio Dziedniecība, dziedināšana.
- hīlers Dziednieks (angļu "to heal" - "dziedināt").
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- grubers Dziļirdināšanas kultivators.
- ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām.
- vuaierisms dzimumapmierinājuma gūšana, vērojot seksuāli uzbudinošas parādības; seksuāla dziņa, kad dzimumakta vērošana sniedz lielāku baudu nekā tā īstenošana.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā.
- incestofilija Dzimumtieksme uz asinsradiniekiem, nosliece uz incestu.
- meklēšanās indukcija dzimumuzbudinājuma procesa izraisīšana ar hormonāliem preparātiem uz noteiktu laiku.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
- lakināt Dzirdināt (suni, kaķi).
- sadzirēt Dzirdināt (teļu).
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
- ģirināt Dzirdināt.
- dzirdītava Dzirdinātava.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
- piežeirāt Dzirdinot piepildīt (dzīvnieka kuņģi).
- dzerdenāt Dzirdīt, dzirdināt.
- dzērdināt Dzirdīt, dzirdināt.
- individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
- izdzērdināt Dzirdot, dzirdinot uzbarot (dzīvnieku).
- Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
- kuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- ķuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- kuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- ķuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
- gubainis Dzīva būtne, arī priekšmets, kas atgādina gubu.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- pieradināti dzīvnieki dzīvnieki, kuru pieradināšanai pie mājas katru nākamo paaudzi ņem tieši no savvaļas.
- meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā.
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai.
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
- bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
- nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
- viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
- PGE E prostaglandīns (angļu "prostaglandin E").
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- reize ēdienreize; arī ēdināšana, barošana.
- aizlejots Ēdiens, kas bagātīgi papildināts ar garšvielām.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens.
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
- papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
- alimentācija Ēdināšana, barošana.
- diētiskā ēdināšana ēdināšanas metode dzīvnieku veselības profilaksei un ārstēšanai – lieto noteiktu barību un ēdināšanas režīmu (saudzējošās, stimulējošās, bada u. c. veidu diētas).
- Lidiņš ēdināšanas uzņēmums _Lido_.
- virtuve Ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
- barāt Ēdināt (cilvēku).
- kratināt Ēdināt (cilvēkus un dzīvnieku).
- barot Ēdināt (cilvēkus).
- zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
- dot bērnam krūti ēdināt bērnu ar krūti.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā).
- mielināt Ēdināt, cienāt (parasti viesi); mielot.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- barināt Ēdināt, lai nobarotu.
- ēdinēt Ēdināt.
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
- ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas galvenā izpildinstitūcija (viena no vairāk nekā 20).
- ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā.
- Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency").
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation").
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes.
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
- lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy").
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
- ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem.
- eku Ekur; lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
- otrā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir rektascensija un deklinācija.
- pirmā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir stundu leņķis un deklinācija.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- elektrokinētika Elektriskās strāvas un tās magnētiskā lauka kinētiskās un elektrodinamiskās parādības.
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
- Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
- astatiskie elektromēraparāti elektrodinamiskās vai elektromagnētiskās sistēmas elektromēraparāti, kuru mērmehānismi izveidoti tā, lai ārējie magnētiskie lauki neietekmētu mērījumu rezultātus.
- elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija.
- atstarotājs-maldinātājs Elektromagnētiskā starojuma atstarotājs, ko izmanto, lai maldinātu ar atstarojumu.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem.
- lapa elektroniska dokumenta fragments, kas vizuāli atgādina papīra plātni
- ekspanders Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona izplešanai.
- kompresors Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona saspiešanai.
- heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
- pneimodinamika Elpošanas procesa dinamika.
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
- elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu).
- hilaritāte Emocionāla uzbudinājuma sniegta bauda.
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
- konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim.
- darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
- epifiziodēze Epifīzes augšanas apstādināšana ķirurģiskā ceļā.
- parastruma Epitēlijķermenīšu hipertrofija, kas atgādina kāksli.
- epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
- uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
- Ēresunns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
- Ēresuns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
- Zunds Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
- pseidohemaglutinācija Eritrocītu agregācija monētu rullīšos un salipšana, kas atgādina hemaglutināciju.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- jaucēklis Ēsma, ar ko pieradina (piejaucē) dzīvniekus.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
- etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
- celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
- misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli.
- izskust Ēvelējot nogludināt, arī izveidot (ko) priekšmetā.
- ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Mudenieks Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers.
- Bedinka Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers.
- Plaudiņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers.
- Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka.
- Trudiņka Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers.
- Aidinkels ezers Ķīnā (_Aydingköl_), Tjanšana Turpanas ieplakā, 154 m zjl.
- Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m.
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala.
- Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers.
- Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
- šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu.
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
- Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- fēdiņš Fedings.
- feidings Fedings.
- PCP fenciklidīna hidrogēnhlorīds (angļu "phencyclidine hydrochloride")
- citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
- fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās.
- fibrinogenolīze Fibrinogēna šķīdināšana asinīs.
- plazmīns Fibrinolizīns, ferments, kas šķīdina asins sarecējumus.
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību.
- piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu); filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
- pantelisms filozofiska mācība, kas par pasaules procesu pamatu pasludina gribu.
- personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku.
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
- kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
- efektīvā masa fizikāls lielums, kas raksturo kvazidaļiņu dinamiskās īpašības (mērī masas vienībās).
- bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana.
- ritmplastika Fizisku vingrinājumu sistēma, kas veicina ritma izjūtu, ķermeņa plastiku un kustību koordināciju.
- FAD Flavonadenīndinukleotīds (ģenētikā).
- fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis.
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
- kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos.
- piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu); fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
- direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē.
- fotokarte Fotogrāfijas vai fotomozaīkas reprodukcija, uz kuras var atzīmēt koordinātu tīklu, piezīmes, horizontāles, vietu nosaukumus, robežas u. c. informāciju.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
- printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes.
- frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni.
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
- burbons Francijas karaļu dinastijas (1589.-1792. g., atsevišķos periodos arī 19. gs.) pārstāvis.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem.
- žijotāža Franču cinka izcilkodinājums.
- Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
- napoleonidi Franču ķeizaru Napoleona I un III dinastijas locekļi.
- katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
- depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
- kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī.
- paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- vārpstveida galaktika galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes.
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
- teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
- kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- marmorgaļa gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu.
- ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā.
- saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma.
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ.
- eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana.
- cukurot Gatavot cukurā, cukura sīrupā, stipri saldināt ar cukuru.
- uzgaudot Gaudojot iztraucēt, pamodināt.
- Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai.
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas.
- gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
- kvēpināt vīraku glaimīgi slavināt, cildināt.
- lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši.
- slāt Glāstīt, nogludināt.
- pārglaust Glāstot izlīdzināt, nogludināt.
- ieglāsīt Glāstot pieradināt pie glāstīšanas.
- ieglāstīt Glāstot pieradināt pie glāstīšanas.
- glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība.
- pļicināt Glaudīt, gludināt.
- ieglaudīt Glaudot pieradināt pie glaudīšanas.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
- dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
- pucēvele Gludināmā ēvele.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
- buhtēt Gludināt (parasti bikses).
- slīmēt gludināt ar slīmestu.
- sabuktēt Gludināt bikses.
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
- daprasavāt Gludināt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu.
- gližināt Gludināt, līdzināt.
- plicināt Gludināt, padarīt gludu.
- digdierēt Gludināt, presēt (audumu).
- glīdēt Gludināt.
- glietēt Gludināt.
- glumināt Gludināt.
- glužināt Gludināt.
- pletēt Gludināt.
- plettēt Gludināt.
- prasavāt Gludināt.
- plītēt Gludinot dauzīt (veļu).
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- atprasavāt Gludinot izveidot (bikšu vīles).
- izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm).
- uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm).
- buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm).
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
- šļūteres Gluds ledus, kur slidināties.
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
- glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
- trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
- pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma.
- mukolīze Gļotu šķīdināšana.
- apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
- pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2).
- cēlības Godināšana, ceļot kādu gaisā.
- padievināt Godināt kā dievu, dievināt.
- celt iz orkla godināt, lielīt.
- dot (arī atdot) godu Godināt, parādīt cieņu.
- sumināt Godināt; arī cildināt.
- godīt Godināt.
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
- Gordinka Gordinkas ezers - Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā.
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2).
- uzgrabināt Grabinot pamodināt.
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2).
- akvatipija Grafikas augstspieduma tehnika, kurā novilkumu iespiež ūdenī šķīdinātās krāsās.
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- fāžu diagramma grafiks, kurā attēloti visi iespējamie termodinamiskās sistēmas fāžu stāvokļi telpā; mērījumi ir sistēmas stāvokļa parametri (piem., temperatūra, spiediens).
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
- aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
- kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
- papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana.
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs.
- piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
- gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus.
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
- gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita.
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
- piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
- Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama.
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- grudinēt Grudināt.
- pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ.
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
- nogrūstīt Grūstot nogurdināt.
- uzgrūstīt Grūstot pamodināt.
- uztūcīt Grūstot, spaidot pamodināt.
- kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
- kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
- kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu.
- hidrodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar hidrodinamisko eļļošanu.
- kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst.
- gurdēt Gurdināt.
- gurināt Gurdināt.
- astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
- telpiskais krustojums ģeodēzisko koordinātu aprēķināšana pēc ainas koordinātu mērījumiem steropārī.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
- diferenciālģeometrija Ģeometrijas nozare, kurā pēta līkņu un virsmu lokālās īpašības ar diferenciālrēķinu metodēm, izmantojot koordinātas.
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
- Votans Ģermāņu mitoloģijā - augstākā dieva Odina vārds.
- Mimirs ģermāņu mitoloģijā - gudra būtne, kurai Odins prasīja padomus.
- Sigmunds Ģermāņu mitoloģijā - varonis, dieva Odina pēcnācējs, kurš kļuva par Odina dāvāta zobena īpašnieku.
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- tursi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - milži jotuni, dievu āsu pretinieki.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
- piederīgs Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; arī radinieks.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
- piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki.
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
- hardangerfelle Hardingfelle.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
- Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.).
- hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana.
- vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- baļķu tekne hidrotehniska ierīce vaļēju baļķu pludināšanai caur aizsprostu, ja ūdenskritums augstāks par 1 m.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Saules dinastija hindu mitoloģijā viena no divām galvenajām valdnieku dinastijām, kuru Ikšvāku dibinājis Ajodhjas pilsētā.
- pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- ierindots attēls hiperteksta iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iebūvēta grafikas daļa, ko ar pārlūkprogrammas palīdzību izspīdina displeja ekrānā vienlaicīgi ar šo dokumentu.
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu.
- hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
- dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem.
- neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības.
- horejisks Horejai līdzīgs; tāds, kas atgādina horeju.
- abscisu ass horizontālā koordinātu ass.
- hormonālā regulācija hormonu ievadīšana dzīvniekam, lai ierosinātu, stimulētu vai sinhronizētu dzimumuzbudinājumu vai atnešanos noteiktā laikā.
- Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem.
- bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- iekritināt Iebērt, iebirdināt.
- iebrīdēt Iebrīdināt.
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- pieceļot Ieceļojot papildināt, ieklīst.
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
- pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus.
- aizmasināt Iedrošināt, pamudināt.
- inspirācija Iedvesmošana; arī musināšana (uz ko), pamudināšana, provocēšana.
- uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu.
- uzēdināt Ieēdināt.
- iekantēt Iegludināt (biksēm) vīles.
- nobuktēt Iegludināt (bikšu vīles).
- iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm).
- iepletēt Iegludināt.
- ieprasavāt Iegludināt.
- kants Iegludināta bikšu vīle.
- buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
- bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
- bukse Iegludināta vīle (biksēm).
- bukts Iegludināta vīle (biksēm).
- papildieguldījums ieguldījums, kas paildina iepriekšējo, jau esošo ieguldījumu.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt.
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- irritābilitāte Iekairināmība, uzbudināmība.
- stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
- iekarcināt Iekairināt, uzbudināt.
- iekarināt Iekairināt, uzbudināt.
- aizkārdināt Iekārdināt.
- iekārināt Iekārdināt.
- iestaldzināt Iekārdināt.
- uzkārdināt Iekārdināt.
- uzkārsināt Iekārdināt.
- superkalandrs iekārta ātrai gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai.
- defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
- defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
- gludinātājfiltrs Iekārta, ko taisngriežos izmanto izejas sprieguma pulsāciju nogludināšanai.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
- rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
- integrēt Iekļaut kādā vienībā; papildināt, pilnveidot, izveidot par veselu vienību.
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
- incuhte Iekšaudzēšana, inbrīdings.
- dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā.
- iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iepūdīt Iemēslot; ietrūdināt.
- dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis.
- aizbildinājums Iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- iečutināt Iemudināt.
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
- seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem.
- sakankalēt Iepīt, savedināt.
- iluviāls Iepludināts, ieskalots.
- salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
- slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- prēdikācija Iepriekšējā pasludināšana.
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- prenotācija Iepriekšējs atgādinājums, kad bankrots tuvu.
- ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam).
- iemostīt Ieradināt, iemācīt.
- iemustīt Ieradināt, iemācīt.
- iejaucēt Ieradināt, pieradināt.
- sajaucēt ieradināt.
- iedabāt Ieradināt.
- iedabāties Ieradināties.
- iedaboties Ieradināties.
- iedabūties Ieradināties.
- iemodēt Ierast, pieradināties.
- stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
- nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
- aerators Ierīce aerācijai, arī irdināšanai.
- aerodinamiskie svari ierīce aerodinamiskos eksperimentos spēku un momentu mērīšanai.
- slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
- kalipers Ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti.
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- gludeklis Ierīce drēbju gludināšanai ar siltumu un spiedienu.
- dzirdne Ierīce dzīvnieka dzirdināšanai kūtī vai ganībās.
- fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību.
- astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
- radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- stereomikrometrs Ierīce stereoskopisku uzņēmumu atsevišķo punktu dziļuma koordinātu mērīšanai.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- atgādinātājs ierīce, kas atgādina
- datora izvaddatu mikrofilmētājs ierīce, kas ieraksta datora izvadinformāciju mikrofilmā.
- papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml., sistēmu.
- gludināmais dēlis ierīce, uz kuras gludina (veļu, apģērbu).
- spārna mehānismi ierīces lidmašīnas spārnā, kuras maina aerodinamisko raksturojumu.
- strūklu ierīces ierīces, kuru darbībā izmanto šķidruma vai gāzes strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību (inžektori un ežektori); izmanto arī informācijas ieguvei un pārveidei.
- kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu.
- Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
- ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
- uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
- iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko.
- iekūdināt Ierosināt, pamudināt.
- iekūdīt Ierosināt, pamudināt.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- uzdārdināt Iesākt dārdināt un pabeigt.
- uzskulbināt Iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt.
- aizskandināt Iesākt skandināt.
- ieskandināt Iesākt skandināt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
- iesklidināt Ieslīdināt.
- iesmīdīt Iesmīdināt.
- iesmiedēt Iesmīdināt.
- iesmiedināt Iesmīdināt.
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- aizspīdināt Iespīdināt, iedegt.
- stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
- iezīmēšana Iespieddarba papildināšana vai izlabošana ar zīmēšanu.
- sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli.
- ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
- gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
- tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu.
- metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
- iemetināt Iestarpinot papildināt.
- apšūdināt Iešūdināt.
- elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
- sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
- ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- iesalikties Ievietot (sludinājumu).
- ieraugot Ievietot kodinātājā.
- ievēcināt Ievilkt, ievēdināt.
- karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus.
- bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru.
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- nokrēst Ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu).
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- piemudināt Ilgāku laiku uzmundrināt, mudināt.
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- nolidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- atdaudzināt Ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt.
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
- izdudināties Ilgāku laiku, daudz dudināt.
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1).
- izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1).
- izdzērdināties Ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt.
- izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
- atprasavāt Ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu).
- pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izgludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izpletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
- izlidināties Ilgāku laiku, daudz lidināties.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- izmuldināt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt.
- izvilstīt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt.
- izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- izpeldināties Ilgāku laiku, daudz peldināt.
- izskandināties Ilgāku laiku, daudz skandināt.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- sastrūgāt Ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas.
- sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties.
- sašļūdelēt Ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
- iešautīt Ilgstoši izmantojot, nogludināt (atspoli).
- pseidotetāns Ilgstoši toniski muskuļu krampji, kas atgādina stingumkrampjus.
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
- spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1).
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
- saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt.
- klempt Ilgstoši, nogurdinoši iet.
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
- incuhts Inbrīdings.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
- nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams.
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
- rāni Indiešu valdiniece vai princese.
- citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura.
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
- reimatoīds Infekciozs artrīts, kas klīniskās gaitas vai simptomu ziņā atgādina reimatismu.
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
- pretmaldināšana Informācijas analīze un pretinieka maldināšanas mēģinājumu konstatēšana.
- Petri tīkls informācijas plūsmu abstrakts modelis datu apstrādes sistēmu statisko un dinamisko īpašību pētīšanai, kas dod iespēju aprakstīt paralēlus procesus.
- anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt.
- Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
- tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos.
- kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
- monokomparators Instruments aeroainas koordinātu mērīšanai vienā ainā.
- meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
- metronoskops Instruments vāji koordinētu acu kustību koriģēšanai ar ritmiskas lasīšanas vingrinājumiem.
- papildinstruments Instruments, kas papildina (ko).
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- stikla atlaidināšanas intervāls intervāls starp apakšējo un augšējo atlaidināšanas temperatūru.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- spodrgludinātava Īpaša labuma gludinātava.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
- IQD Irākas dinārs; Irākas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils.
- IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota.
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams.
- Džamšids Irāņu mitoloģijā - un eposā valdnieks no Pišdadīdu dinastijas.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- Kajs Kubāds irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā - Keijanīdu dinastijas dibinātājs, kuru aicināja ieņemt troni, kad Irāna bija palikusi bez valdnieka.
- Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
- Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
- Keijanīdi Irāņu mitoloģijā un lēģendārajā historiogrāfijā - Irānas valdnieku dinastija.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- Pišdadīdi Irāņu mitoloģijā un varoņeposā - Irānas valdnieku pirmā dinastija, kurā bija desmit valdnieki.
- kužināt Irdināt (zemi), ārdīt.
- irināt Irdināt (zemi).
- dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu.
- vaļināt Irdināt, atbrīvot.
- ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
- cilināt Irdināt.
- encēt Irdināt.
- irdenot Irdināt.
- kušināt Irdināt.
- aizirdināt Irdinot aizvērt, aizbērt.
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- uzmest Īsi pateikt, atgādināt (ko nepatīkamu, kritisku).
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
- Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists.
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
- sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
- nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
- nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pabeigt dimdināt.
- noskandināt Īsu brīdi skandināt un pabeigt skandināt.
- sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
- nospīdināt Īsu brīdi spīdināt un pabeigt spīdināt.
- paspīdināt Īsu brīdi spīdināt.
- nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pabeigt šķindināt.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
- rikota Itāļu siers, atgādina mājas sieru, bieži izmanto lazanjas kārtojumā.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- raustīt lauvu aiz ūsām izaicināt, kaitināt, mudināt uz pretdarbību.
- irdīt Izārdīt, irdināt.
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
- izbadināties Izbadināt sevi; izbadoties.
- kārneklis Izbadinātais.
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izbrīdinēt Izbrīdināt.
- macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
- izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
- nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- sabūckāt izdauzot (4) gludināt (pēc mazgāšanas).
- izdimdināt Izdimdināties (2).
- atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- izdzīdīt Izdziedināt, izdziedēt.
- izkaņģerēt Izdziedināt.
- izzālēties Izdziedināties.
- izdzeldināt Izdzildināt (ar nātrēm).
- izdžaldīt Izdzildināt.
- izdzildīt Izdzildināt.
- izdzirāt Izdzirdināt (1).
- izdzērdināt Izdzirdīt, izdzirdināt.
- grūst rīklē izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
- pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros.
- sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā; izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
- izpletēt Izgludināt (ar gludekli).
- izprasavāt Izgludināt (ar gludekli).
- sapletēt Izgludināt (ko) lielākā daudzumā; izgludināt (kā lielāku daudzumu).
- sarullēt Izgludināt ar veltni.
- izglumināt Izgludināt, izlīdzināt.
- sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
- uzgludināties Izgludināt, sakārtot (savu apģērbu).
- izpletēties Izgludināties.
- piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo); piedomāt (2).
- izguldīt Izguldināt (1).
- izgulināt Izguldināt (2).
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
- izkurcināt Izirdināt (piem., sienu, zemi).
- izčegnīt Izirdināt.
- izjāde Izjādināšana, izjādīšana.
- izjādīt Izjādināt.
- paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- pavērdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai.
- koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju.
- sašķaidināt Izkausēt, šķīdināt.
- izklaidēt Izklīdināt (1).
- izkliedēt Izklīdināt (1).
- izkliest Izklīdināt (1).
- izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
- izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- plainīt Izklīdināt, ārdīt.
- noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
- izkaisināt Izklīdināt.
- klaidāt Izklīdināt.
- izskleist Izkliedēt, izklīdināt.
- izskliest Izkliedēt, izklīdināt.
- izēdināt Izkodināt (2).
- izkodēt Izkodināt (4).
- izsutēt Izkodināt, izdedzināt (ar skābi).
- izbeicēt Izkodināt.
- izkveldēt Izkveldināt.
- izlaidelēties Izlidināties.
- klainot Izlīdzināt, izgludināt, piem., vīli apģērbā.
- simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija.
- nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
- izvilstalēt Izmaldināt, izmānīt.
- izalināt Izmaldināt.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
- igvanodoni Izmirusi ķirzaku ģints dinozauru kārtā; iguanodoni.
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā.
- mortificēt Iznīcināt, izsludināt par nederīgu.
- izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
- uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
- izmaudāt Izpeldināt.
- izmaudināt Izpeldināt.
- izmūdāt Izpeldināt.
- izmūdināt Izpeldināt.
- izpildināt Izpeldināt.
- direktorāts izpildinstitūcija, kas pārvalda kādu noteiktu jomu.
- aizrādprogrammatūra Izplatāmprogrammatūra, kas bieži atgādina lietotājam, ka nepieciešams reģistrēt izmantojamo programmatūru un maksāt par tās lietošanu.
- iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
- izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
- izpledināties Izplezdināties.
- izplevināties Izplezdināties.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- izpļurināties Izplunčāties (radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu) - par ūdensputniem.
- uzbudināt Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
- pamodināt Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt (3).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- dzelt Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
- sakarsēt Izraisīt ļoti spēcīgu uzbudinājumu.
- karsēt Izraisīt spēcīgu uzbudinājumu.
- sakārināt Izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu.
- kutināt sirdi izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu (nervu sistēmā), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
- iztimerēt Izrāt, izbārt; nobrīdināt.
- izrūdināt Izraudināt.
- izvēkšināt Izraudināt.
- aizgaita Izruna, aizbildināšanās.
- izčakstināt Izrušināt, izirdināt, izčubināt.
- cis Izsauksmes vārds, ar ko brīdina būt uzmanīgam.
- budž Izsauksmes vārds, ar kuru mudina aitas.
- nie Izsauksmes vārds, ko izmanto zirga pamudināšanai.
- spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- nātru drudzis izsitumi, kas atgādina nātru dzēlumus.
- komentārs izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes vai papildinājums (kādam tekstam)
- iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
- izzilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
- dadaudzināt Izslavēt, izcildināt, beigt slavēt.
- izaslidinēties Izslidināties.
- pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai.
- proskripcija Izsludināšana ārpus likuma.
- apteikt Izsludināt (lielā apkaimē).
- annonsēt Izsludināt, aizrādīt.
- izslodināt Izsludināt.
- uzsludināt Izsludināt.
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- izsmīdīt Izsmīdināt.
- izsmiedināt Izsmīdināt.
- izzviedzināt Izsmīdināt.
- izdricelēt Izstrādināt.
- izdricināt Izstrādināt.
- izdzievināt Izstrādināt.
- -līze Izšķīdināšana (piem., elektrolīze).
- zaboltaķ Izšķīdināt narkotikas injekcijai.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus.
- tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā.
- piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu; pieteikt (2).
- pieteikt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu.
- iebrīdenēt Izteikt pārmetumus un brīdināt.
- iebrīdināt Izteikt pārmetumus un brīdināt.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- atpisties izteikums, kas ar rupju nolūku mudina doties prom.
- uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt (no miega).
- pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli.
- izgaisināt Izvēdināt (telpu).
- izgaisot Izvēdināt.
- izluptēt Izvēdināt.
- izvējināt Izvēdināt.
- izvētrināt Izvēdināt.
- izavedināties Izvēdināties.
- izluptēties Izvēdināties.
- atsevišķā brigāde izveidota 1919. g. 21. martā pēc Atsevišķā bataljona reorganizācijas un papildināšanas, pastāvēja līdz 1919. g. 15. jūlijam; Baloža brigāde.
- raksts Izvietojums (parādībām dabā), kas vizuāli atgādina kādu attēlu, ornamentu.
- papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
- izjundētājs Izziņotājs, sludinātājs.
- jādīt Jādināt.
- Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
- smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- pārmaisīt jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
- maisīt Jaukt un irdināt (augsni).
- preilenēns Jauna meitene, pusaudze - barona meita vai radiniece.
- lejupējie radinieki jaunāko paaudžu radinieki.
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
- novelles Jauni likumi kā pastāvošā likuma papildinājumi vai izlabojumi.
- intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī.
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
- opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni.
- tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji.
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
- smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs.
- onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos.
- JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs.
- grīstenes Jostu raksts, kas pēc formas atgādina grīsti.
- Gabriēls Jūdaisma, kristietības un islāma (Džibrīls) mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, erceņģeļis, debesu sūtnis un "pasludināšanas" eņģelis.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem.
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
- JMGKC Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.
- appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu.
- megalozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis 9 m garš un 1 tonnu smags, gaļēdājs; atliekas atrodamas juras un krīta nogulās.
- stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
- mamenčizaurs Juras perioda zauropodu grupas dinozaurs, dzīvojis pirms \~160 miljoniem gadu Ķīnā, 18 m garš un 13 tonnu smags, zālēdājs ar 9,3 m garu kaklu.
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
- Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
- jumsrads Jūsu radinieks.
- pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
- filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
- farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi.
- amfotonija Kā simpātiskās, tā parasimpātiskās nervu sistēmas pastiprināta uzbudināmība.
- uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta.
- miltene Kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes.
- promulgācija Kāda likuma vai cita valsts akta oficiāla pasludināšana.
- krāpšana Kāda maldināšana (melojot, izliekoties u. tml.).
- krāpšana Kāda mānīšana, maldināšana, lai iegūtu sev materiālu labumu.; arī blēdība (2).
- paraleipomena Kādas grāmatas papildinājumi un pielikumi.
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
- kooptācija Kādas vēlētas institūcijas papildināšana ar jauniem locekļiem bez vēlēšanām (tos ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu).
- ģeogrāfiskais stāvoklis kādas vietas, areāla vai objekta stāvoklis attiecībā pret apkārtējām teritorijām vai objektiem; matemātiski vietas atrašanos var izteikt ar ģeogrāfiskajām koordinātām.
- fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku.
- ķūķes Kāds ēdiens no grūbām, dažkārt papildināts ar cūkgaļu un pupām.
- māršēns Kāds radinieks.
- maldoņa Kāds, kas maldina.
- urda Kāds, kas mudina, steidzina.
- birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
- šuslenieks Kāds, kas tirgo ar sīrupu saldinātus dzērienus.
- ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
- pašļūcināties Kādu brīdi ar patiku slidināties.
- padzīdēt Kādu brīdi dziedināt, ārstēt.
- padzīdināt Kādu brīdi dziedināt, ārstēt.
- paskudināties Kādu brīdi skudināties.
- pasklidināt Kādu brīdi slidināt.
- pašļūcināt Kādu brīdi slidināt.
- paplidināties Kādu brīdi šurp un turp lidināties, plivināties.
- izsklidināt Kādu laiku (pietiekoši) sklidināt.
- novickuļoties Kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties.
- palaidināties Kādu laiku slidināties uz ledus vai no kalna.
- pasklidināties Kādu laiku slidot, paslidināties.
- novazināt Kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt.
- irrītācija Kairināšana, uzbudināšana.
- karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties.
- karināt Kairināt, kārdināt; arī ķircināt.
- kairēties Kairināt, uzbudināt.
- sakaislināt Kaislīgi uzbudināt.
- īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums.
- tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
- ārdināt Kaitināt, muļķot, āzēt; ādināt.
- sirdīt Kaitināt; sirdināt.
- kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
- tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- kalināt Kaldināt, atstāt kaldināt.
- republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam.
- Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
- Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- izstrādinat Kalpināt, nostrādināt.
- sakritināt Kalt, kaldināt.
- testa lauks kameras kalibrēšanai izmantojamā punktu kopa dabā vai laboratorijā ar zināmām koordinātām.
- kamparūdens Kampara šķīdinājums ūdenī.
- lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā.
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.
- parakstītais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akcionāri un citas personas ir parakstījušās izsludinātā pamatkapitāla parakstīšnās termiņā.
- uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt.
- apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
- uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
- uršeklis Kaplim līdzīgs rīks zemes irdināšanai.
- skāpt Kāpt (parasti mudinot zirgu).
- aģerēt Kara pulkus pie kara pieradināt.
- strategēma kara viltība, darbība, kas maldina pretinieku.
- karaļnams Karaļu dinastija.
- Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
- aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
- kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti.
- cardinalinae Kardinālstērstu apakšdzimta.
- cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
- pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
- sarkanā kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis cardinalis").
- purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus").
- sārtkrūšu kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Pheucticus ludovicianus").
- kardināldekāns Kardinālu kolēģijas vadītājs.
- konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
- konklāve Kardinālu sapulce pāvesta vēlēšanai.
- kairināt Kārdināt, vilināt (kādu); saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
- tīdīt Kārdināt.
- kārdeklis Kārdinātājs.
- nokārdināt Kārdinot novest līdz izmisumam.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- ordinārus Kārtējs profesors, pār to stāv izkalpojis profesors jeb emerits, un apakš viņa ārkārtējs jeb ekstrāordinārijs.
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
- sliktēt Kārtot, gludināt.
- kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus.
- dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus").
- uzkāst Kāšot papildināt, pievienot.
- vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
- uzkaukt Kaucot pamodināt.
- gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt.
- iešķīdēt Kaut ko izšķīdināt kādā šķidrumā.
- gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju.
- periferā kavēšana kavēšana, ko kādā orgānā izraisa atbilstošā nerva uzbudinājums.
- perifērā kavēšana kavēšana, ko kādā orgānā izraisa atbilstošā nerva uzbudinājums.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
- vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
- panāksnieki Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot.
- Kebnekaise Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos.
- Kiebnekaisi Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos.
- ketolīze Ketonvielu šķīdināšana vai šķelšana.
- Manko Kapaks kevču (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā — inku valdnieku dinastijas pamatlicējs un galvaspilsētas Kusko dibinātājs.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- uzklabināt Klabinot uzmodināt.
- uzkladzināt KLadzinot uzmodināt.
- klens Klans - radinieku ģints vai grupa (plašā nozīmē).
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
- saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus).
- uzklauvēt Klauvējot pamodināt, uzmodināt.
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- klidināt Klīdināt, kliedēt.
- kaisināt Klīdināt.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- uzvēkšēt Kliedzot, brēcot, arī skaļi runājot, uzmodināt.
- ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax").
- uzdudināt Klusu dziedot, čalojot uzmodināt.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam.; papildināties.
- pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties.
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- sasvaiņoties kļūt par radiniekiem (kādu laulību rezultātā).
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- iebandoties Kļūt turīgam (kā bandiniekam).
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem.
- knudināt Kņudināt.
- kņudināties Kņudināt.
- galloflavīns Kodināmā krāsa vilnas krāsošanai dzeltenā krāsā.
- metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
- gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā.
- apraudzēt Kodināt ādas līdz noteiktai pakāpei.
- norustēt Kodināt pirms krāsošanas.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- pārkodināt Kodināt vēlreiz, no jauna.
- apkodināt Kodināt, apstrādāt ar ķīmikālijām.
- beicēt Kodināt.
- ēdināt Kodināt.
- skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
- iekodināt Kodinot iekrāsot.
- izkodināt Kodinot izgatavot.
- izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
- izkodināt Kodinot panākt, ka (kas) izzūd.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- sakodēt Kodinot sabojāt.
- sakodināt Kodinot sabojāt.
- beice Kodne, kodinātājs.
- birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā.
- tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā.
- plācītis Koka trauks piena nostādināšanai un raudzēšanai.
- ksilogravīra Kokgrebuma un metāla kodinājuma apvienojums.
- lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos.
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis.
- dalbiņš Koks, miets (rakņāšanai, irdināšanai u. tml.).
- ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī.
- triolīts Koksnes konservēšanas šķidrums, 55% nātrija fluorīda, 35% nātrija hromāta un 10% dinitrofenola maisījums.
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- plostu laišana koku transportēšana pa ūdensceļiem, ko Latvijā plaši izmantoja līdz 20. gs. 60. gadiem, bet Gaujā pēdējie plosti pludināti 70. gados.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- hidrosols Koloidāls šķīdums, kura šķīdinātājs ir ūdens.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- viļņu funkcija kompleksa funkcija, kas figurē Šrēdingera vienādojumā un raksturo daļiņas īpašības kvantu mehānikā.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- komplektēšana Komplekta sastādīšana; papildināšana, palielināšana līdz pilnam sastāvam.
- hemiasinerģija Komplicēta kustību akta koordinācijas traucējums ķermeņa vienā pusē.
- karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- aerodinamiskās plāksnes konstruktīvs gaisakuģa elements, kas uzlabo nesošās virsmas aerodinamiskās īpašības.
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- izvērses slots kontaktligzda, ar kuras starpniecību datoram var pievienot izvērses plates, lai papildinātu tā funkcionālās iespējas. Daudziem personālajiem datoriem ir vairāki izvērses sloti, kas paredzēti atmiņas palielināšanai, grafikas apstrādes iespēju paplašināšanai vai kādu speciālu ierīču pievienošanai.
- kontinentālā sala kontinenta daļa, kas atdalīta no tā, jūrai applūdinot sauszemi vietās, kur Zemes garoza sašķēlusies vai iegrimusi.
- tirgvedības kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir atbalstīt tirgvedību, koordinēt noieta (preču realizācijas) plānošanu, kontroli un informāvijas plūsmu.
- sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos.
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
- inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums.
- koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
- Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z).
- globālā ģeocentriskā koordinātu sistēma koordinātu sistēma ar sākumpunktu Zemes centrā, fiksēta ar novērošanas staciju tīklu, kas izveidots Zemes rotācijas mērījumiem; sistēmu izmanto kosmiskās ģeodēzijas problēmu risināšanai.
- atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- inerciālsistēma Koordinātu sistēma, kurā ir spēkā inerces princips.
- aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts.
- koordinātu tīkls koordinātu sistēmai atbilstošs vertikālu un horizontālu līniju tīkls.
- kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
- internacionāle Koordinējoša institūcija, ko dibinājušas strādnieciskas (leiboristiskas) un sociālistiskas organizācijas.
- koordinācija Koordinēšana, darbību, kustību, norišu, jēdzienu utt. saskaņošana, to savstarpējās atbilstības radīšana.
- zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību.
- hemiapraksija Koordinētu kustību spējas zudums ķermeņa vienā pusē.
- kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai.
- TIBC Kopējā dzelzs saistīšanas spēja (angļu "total iron-binding capacity").
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes.
- radiācijas korekcijas korekcijas, kuras kvantu elektrodinamikā aprēķina dažādiem fizikālajiem lielumiem, ievērojot elektriski lādētas mikrodaļiņas mijiedarbību ar tās radīto elektrisko lauku.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai.
- drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- uzkrākt Krācot uzmodināt.
- piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
- UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention").
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants.
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums.
- Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
- krāsmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
- krāsnmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
- atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju.
- madarošana Krāsošana ar dabiskām kodināmām krāsvielām, gk. sarkanā krāsā.
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas.
- sarkangalvas amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina erythrocephala").
- joslainā amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina fasciata").
- uzkratīt Kratot pamodināt.
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- majonēze Krējumveida konsistences emulsija (mērce) no augu eļļas, olas dzeltenuma (vai visas olas), etiķa, citrona vai laima sulas ar dažādam garšvielām (sāli, saldinātajiem, sinepēm, papriku) u. c. piedevām.
- goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- sabrīdināt Krietni nobrīdināt, piedraudēt.
- izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt).
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- evaņģēlisms Kristiešu evaņģēliju sludināšana neticīgajiem.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus.
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts.
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana).
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
- tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm.
- tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
- velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
- piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
- kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
- koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
- jumdzīt Kūdīt, pamudināt kādu uz ļaunu.
- piekūdīt Kūdīt, paskubināt, pamudināt.
- drošības ātrums kuģa ātrums, kas nodrošina kuģošanu jebkādos laika apstākļos kā arī kuģa apstādināšanu jebkuros apstākļos.
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens.
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
- monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
- ekstirpators Kultivators augsnes dziļirdināšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- dziļkultivators Kultivators augsnes irdināšanai visā aramkārtas dziļumā.
- ambuza Kurpnieka darbarīks papēžu malu nogludināšanai un apvaskošanai.
- ambūzis Kurpnieka rīks zoļu gludināšanai.
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās).
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu figūru
- hiposinerģija Kustību koordinācijas traucējums.
- braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas.
- ataksija Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
- vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre.
- izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas.
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- uzkutināt Kutinot pamodināt.
- uzrubināt Kutinot pamodināt.
- KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils.
- nokveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt (gaļas produktus).
- izkveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt.
- kvelt Kveldināt.
- piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
- uzkviekt Kviecot uzmodināt.
- ķidināt Ķedināt.
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem).
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis.
- ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju.
- kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (1); kodne (1).
- kodne Ķimikālija, ar ko kodina (1).
- kodinātājs Ķimikālija, ar ko kodina (2); kodne (2).
- kodne Ķīmikālija, ar ko kodina (2).
- granasons Ķīmikālijas graudu kodināšanai.
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē.
- depresanti Ķīmiskas vielas - augstākās nervu sistēmas uzbudinājuma novērsēji vai mazinātāji.
- fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā.
- solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku.
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
- ciklamāts Ķīmisks saldināšanas līdzeklis; tiek uzskatīts, ka, lietots lielās devās, spēj izraisīt saslimšanu ar vēzi.
- iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
- neokonfūcisms Ķīniešu fīlozofiskā skola, kas izveidojās Sunu dinastijas laikā (10.-13. gs.) un pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- ķirināt Ķircināt, uzbudināt.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
- dzīdināt Labi barot, ēdināt.
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu).
- apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu.
- iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā.
- Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- relatīvā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni; ir hidrodinamiskās, indukcijas, elektromagnētiskās, doplera un borta lagas.
- laidēt Laidināt.
- izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā).
- aizguldināt Laikā nepamodināt; ļaut aizgulēties.
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
- pēcmeklēšanās Laiks pēc meklēšanās, kad izzūd ar dzīvnieka dzimumuzbudinājumu saistītās izmaiņas dzimumorgānos un uzvedībā.
- pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- strūgāt Laist strūgu, pludināt.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- vaitspirts Lakbenzīns - ogļūdeņražu maisījums, ko izmanto gk. par šķīdinātāju laku un krāsu ražošanā.
- uzlangāt Lamājoties uzmodināt.
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu.
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus").
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm.
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
- latence Latents infekcijas stāvoklis, laiks no kairinājuma sākuma līdz uzbudinājuma stāvokļa pirmajām pazīmēm.
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku.
- Blūds Latviešu mitoloģijā - gars, kas mežā, bet arī citviet maldina cilvēkus.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli.
- barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku; ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
- uzradoties Laulājoties kļūt par radinieku.
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
- asinsradniecības laulības laulības starp radiniekiem.
- pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
- fakolīze Lēcas šķīdināšana operācijas ceļā vai ar medikamentu palīdzību.
- aunu pieres ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
- auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
- lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji.
- leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
- leikolīze Leikocītu šķīdināšana vai izšķīšana.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija.
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
- lejupējie radi lejupējie radinieki.
- lejupēji radi lejupējie radinieki.
- vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums.
- ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
- sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- mierīgā garā lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- lēnā garā lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.
- papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
- ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- LYD Lībijas dinārs; Lībijas valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
- Zemes iedarbības efekts lidaparāta aerodinamisko raksturlielumu maiņa, tuvojoties ekranējošai Zemes virsmai – mainās nesošo virsmu celtspēja.
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
- ballistiskā trajektorija lidaparāta, aviobumbu vai ballistiskās raķetes kustības trajektorija apstākļos, kad nav vilces un aerodinamisko spēku izmaiņu.
- hibrīds lidaparāts lidaparāts, kam cēlējspēku rada, kombinējot aerostatisko un aerodinamisko lidošanas principu.
- aerodinamiskā slāpēšana lidaparātu svārstību slāpēšana attiecībā pret masas centru ar papildu aerodinamiskiem spēkiem un momentiem.
- aizlidināt Lidināt prom.
- lidenēt Lidināt.
- pledinēt Lidināt.
- lidināt Lidināties (1).
- vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.).
- planēt Lidināties (parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma).
- lipinēt Lidināties (parasti par kukaiņiem).
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidināties Lidināties šurp.
- lakstīties Lidināties, arī lēkāt.
- pluderēt Lidināties, laidelēties, grīļoties.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem).
- plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plēvēt Lidināties, plivināties.
- lidinēt Lidināties.
- lidinēties Lidināties.
- plidinēt Lidināties.
- plidzināt Lidināties.
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināties Lidinoties attālināties.
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta aviācijas degvielas transportēšanai un citu lidaparātu nodrošināšanai ar degvielas krājumiem, to papildināšanai lidojuma laikā.
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
- bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas.
- lidus Lidojot, lidinoties.
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera.
- plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- lidoties Lidot, lidināties.
- mikantīns Līdzeklis koka konservēšanai, dinitrolfenolnatrija un sulfīta atsārma maisījums.
- anaistēzīns Līdzeklis sāpju remdināšanai.
- jauceklis Līdzeklis, ar ko pieradina pie sevis kustoņus.
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem.
- gludot Līdzināt, gludināt.
- pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā.
- niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis.
- niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
- Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru.
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
- glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos.
- nacionālkonvents Lielās franču revolūcijas laika tautas (nācijas) vietnieku nams, kas pastāvējis no 1792. g. 21. septembra līdz 1795. gada 26. oktobrim un pasludinājis Franciju par republiku; konvents.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
- litosfēras plātne liels litosfēras bloks, ko norobežo aktīvas spredinga un subdukcijas zonas un kas pārvietojas (dreifē) kā viens vesels.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
- absolūtā orientējuma elementi lielumi, kas nosaka stereomodeļa stāvokli ģeodēziskajā koordinātu sistēmā.
- inbrīdinga koeficients lielums, kas rāda, kā inbrīdinga rezultātā pieaug homozigotība.
- termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana).
- saita lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā
- budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- palundra Lieto kā brīdinājuma vai trauksmes saucienu.
- kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- assā Lieto kā pamudinājumu uz aktīvu darbību vai komentējot kādas aktivitātes (parasti sportā).
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- lir Lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes.
- epā Lieto, aicinot, mudinot celt (ko) kur augšā.
- a lieto, ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi
- nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
- Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
- tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- tprū Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- tprr Lieto, lai apstādinātu zirgu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- doču Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pasniegt ko.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5).
- lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
- hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
- op Lieto, lai pamudinātu celt ko smagu; lieto, lai pamudinātu vairākus sākt celt ko smagu reizē.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- živai Lieto, lai pamudinātu kādu ātri, veikli rīkoties.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- e lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- ē lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto
- e lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību
- ē lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību
- eckur Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību; edz.
- edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību; redz.
- edzku Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- eē Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ej Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- ek Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- reče Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
- paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
- raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk (1).
- raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; raug.
- lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- vaidzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
- noi Lieto, lai pamudinātu turpināt sarunu, stāstīt tālāk.
- davai Lieto, lai pamudinātu uz kādu darbību, rīcību.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu.
- urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā.
- urro Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko.
- ejū Lieto, modinot kādu, arī pievēršot kāda uzmanību.
- opsā Lieto, mudinot (ko) darīt.
- šā Lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu.
- zic Lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām.
- hops Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
- lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā.
- precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu.
- pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem.
- sklandēties Līgoties, gāzelēties, lidināties.
- pielīgums Līguma papildinājums; pieruns.
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības.
- hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
- adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu.
- politropa Līkne, kas grafiski attēlo politropiska procesa atkarību no sistēmas termodinamiskajiem parametriem.
- polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem.
- dzīšana likšana kādam strādāt ar maksimālo slodzi, nostrādināšana
- dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- mocināt Likt mocīt, pamudināt mocīt.
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- nodzīt kā zirgu likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt; ļoti nostrādināt.
- sūlināt Likt raudāt, raudināt.
- izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
- zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām.
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna.
- lāgmans Likumu teicējs skandināvu paražu tiesībās.
- nāliķis Liķieris no spirta uzlējuma un sasaldinātas augļu sulas.
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- bullītis Liliju dzimtas augs, sīpolu radinieks, diezgan parasts ēnainos mežos, arī upju ielejās.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- uzstādinājums līmeņa pacēlums ūdenstecē pie aizsprosta vai cita šķēršļa; uzstādinājums ir skaitliski vienāds ar kritumu.
- limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus.
- lineāra transformācija lineāras telpas attēlojums sevī, ko apraksta bāzes vektoru koordinātu matrica vai lineāru funkciju sistēma.
- kulstīšana Linu, vilnas u. c. šķiedru apstrādes operācija, ko veic pēc irdināšanas un pirms kāršanas - pilnīgāk uzirdina šķiedras un atdala lielākos piemaisījumus.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
- erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms.
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla.
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- zemnieku paražu tiesības Livonijas vietējo tautību paražu tiesības, kas kodificētas 13. gs. un ar papildinājumiem bija spēkā līdz 16. gadsimtam.
- heterolizīns Lizīns, kas šķīdina citas sugas šūnas; kas radies, ievadot citas sugas antigēnu.
- leikolizīns Lizīns, kas šķīdina leikocītus.
- košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis").
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
- proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums.
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
- ziņojumlodziņš Lodziņš, kas parādās displeja ekrānā kādas programmas izpildes gaitā un parasti informē par kļūdām vai brīdina par lietotāja veikto darbību iespējamām sekām. Sk. arī dialoglodziņš, sarakstlodziņš.
- grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas.
- videologs Logs, kurā neatkarīgi no pārējās displeja ekrānā attēlotās informācijas izspīdina kustīgus videoattēlus.
- deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
- pseidolipoma Lokalizēta neiropātiskas cilmes tūska, kas atgādina lipomu.
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- dzirde lopu dzirdinātava
- dzirdīkla Lopu dzirdinātava.
- tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
- pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji.
- Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski.
- Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants.
- angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
- zikrs Lūgšanu un Allāha cildinājumu daudzkārtēja atkārtošana sūfistu mistiskajā praksē.
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
- lūgt sievietes roku lūgt (vecākiem) atļauju precēt meitu; bildināt.
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna.
- vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai; vēdināšanas lūka.
- ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
- izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2).
- nomuldināt Ļaut nīkuļot, nogurdināt.
- izplēvēt Ļaut plivināties, lidināties.
- apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt.
- noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
- ievedināties Ļauties kārdinājumam.
- pārsmīdināt Ļoti izsmīdināt.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- galināt Ļoti mocīt; arī badināt.
- izmučīt Ļoti nogurdināt (cilvēku, dzīvnieku).
- izmocīt Ļoti nogurdināt.
- samocīt Ļoti nogurdināt.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta.
- nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
- izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt.
- kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- Justiniāna noveles m. ē. 6. gs. izdotie papildinājumi Justiniāna likumu krājumam.
- singularisms Mācība, ka pasaulē reāla ir tikai viena būtne vai ka viss atvedinams no viena principa.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- heiristika Mācīšanas metode, kas balstās uz palīgjautājumu un uzvedinošu jautājumu uzdošanu.
- uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi.
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
- magnētiskā hidrodinamika magnetohidrodinamika.
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku.
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R.
- noradināties Mainīt ieradumu, atradināties.
- izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
- pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- maudīkla Mājlopu peldināmā vieta.
- McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri).
- vecis Mākonis, kas pēc formas atgādina cilvēka figūru.
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
- zētētika Māksla ar jautājumiem mācāmo uzvedināt uz patiesības atrašanu.
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- futūrisms Mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana.
- maldīt Maldināt (1).
- maldinēt Maldināt 1.
- muļļināt Maldināt apkārt.
- spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties.
- apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
- alināt Maldināt, mānīt.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- malināt maldināt, vilināt.
- muldināt Maldināt; mānīt.
- (no)jaukt (arī sajaukt) pēdas maldināt.
- sajaukt (arī nojaukt) pēdas maldināt.
- maldenēt Maldināt.
- stuidīt Maldināt.
- zavernuķ Maldināt.
- mārks Maldinātājs gars.
- muldinātājs Maldinātājs.
- vīlējs Maldinātājs.
- Dicranum spurium maldinošā divzobe.
- pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā.
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- krāpties maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu, lai gūtu sev kādu labumu
- krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
- maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
- rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji.
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha.
- penka mālu kula nogludināmais un nostampājamais dēlis.
- nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni).
- manieši Mana ģimene, radinieki, savieši.
- tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus.
- mandingo Mandingi.
- sonrhay Mandingi.
- Samory Mandingo cilts valsts Rietumāfrikā, kas pastāvēja 18.-19. gs.
- malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas.
- mangro Mangrove - tropu koku un krūmu audze piekrastēs, ko applūdina paisums.
- krāpt Mānīt, maldināt kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
- kaisīt smiltis acīs mānīt, maldināt.
- ereptorija Mantojuma atņemšana necienīgam radiniekam, kad tas jau pieņēmis mantojumu.
- pseidoneoplazma Māņu audzējs, uztūkums, kas atgādina neoplazmu, piem., retencijas cista.
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
- kāpostnīca Marijas pasludināšanas diena, 25 marts.
- adaptīvā maršrutēšana maršrutēšana, kas automātiski piemērojas datoru tīkla topoloģijas vai trafika izmaiņām; dinamiskā maršrutēšana.
- ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos.
- radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus.
- blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
- frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
- antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
- piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
- loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas.
- analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- stabilitātes teorija matemātikas nozare, kurā pēta diferenciālvienādojumu atrisinājumu - dinamisko sistēmu trajektoriju u. c. objektu, kā arī skaitļošanas procesu stabilitāti, t. i., atkarību no sākumnosacījumu maiņas.
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas.
- telpiskā inversija matemātiska operācija, kuras rezultātā sistēmas mikrodaļiņu telpisko koordinātu zīme mainās uz pretējo.
- referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
- materiāla punkta pārvietojums materiāla punkta stāvokļa maiņa, ko raksturo ar tā rādiusvektora vai trīs koordinātu izmaiņu laikā.
- uzbriešana Materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju.
- piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt.
- palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu.
- uzbaurot Maujot uzmodināt.
- uzmaurot Maujot uzmodināt.
- uzmaut Maujot uzmodināt.
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
- amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma.
- bādāt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
- bādēt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
- pačaganēt Mazliet irdināt, uzbužināt.
- patracināt Mazliet mežonīgs, traks kļuvis, uzbudināts.
- piegludināt Mazliet nogludināt.
- pakausēt Mazliet nogurdināt.
- apganīt Mazliet paganīt, ganīt, pieradināt pie ganīšanas.
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2).
- pašķīdināt Mazliet, daļēji izšķīdināt.
- pašļaukt Mazliet, nedaudz paslidināt (ragavas).
- medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina.
- piebarošanas lauciņi medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam.
- kontrāstimulisms Medicīnā vienas ķermeņa dalās uzbildināšana, lai kairinājumu novadītu no otras dalās projām.
- integratīvā medicīna medicīnas nozares (akupunktūra, homeopātija, arī Austrumu vingrošanas forma u. c.), kas papildina tradicionālo medicīnu.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- paliatīvā aprūpe medicīnas, aprūpes, sociālā darba specifiska joma, kuras pamatā ir holistiska pieeja nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē.
- fitolizīns Medikaments, izmanto urātu akmeņu šķīdināšanai.
- fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
- diadinamoforēze Medikamentu ievadīšana ar diadinamiskajām strāvām.
- medinilla Medinillas.
- cēlā medinilla medinillu suga ("Medinilla magnifica").
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- iemedot Medū mērkt, saldināt.
- izasvatāties Mēģināt, censties vairākkārt bildināt (kādu).
- nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas.
- kinetostatika Mehānikas nozare, kurā ar analītiskām vai grafiskām statikas metodēm risina dinamikas uzdevumus.
- koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām.
- atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai.
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi mehāniskas sistēmas kustības diferenciālvienādojumi vispārinātajās koordinātās.
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- ripers mehānisms ceļu uzirdināšanai.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- ganīt rokā meklēt, arī atgādināt, lai atdod (ko aizdotu, iedotu).
- pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
- gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas.
- medinilla Melastomu dzimtas ģints ("Medinilla").
- fotocinkotipija Melni balts fotogrāfijas augstkodinājums cinkā bez pustoņiem.
- melināt Melojot mānīt, maldināt.
- jūras navigācijas kartes tīkls meridiānu un paralēļu, sfērisko un speciālo koordinātu attēlojums.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu.
- MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine").
- elektroķīmitipija Metāla iespieduma vai izciļņa plākšņu pagatavošana ar elektroķīmisku kodināšanu.
- amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna.
- elektrogravīra Metāla kodinājumi izciļņa paņēmienā.
- elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību.
- galvanīts Metālu sālis saturoša masa, kas noderīga metālu gludināšanai un spodrināšanai, ieberzējot ar mitru drēbi.
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks.
- metināšana ar šķīdinātājiem metināšana, virsmas pirms to kontaktēšanas uzbriedinot šķīdinātājā.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
- jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants.
- Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- nokņukstēt Miegā radīt skaņu, kas atgādina raudāšanu.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu.
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
- kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru.
- storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
- aizkamāt Mīlinot, draiskuļojot nogurdināt.
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
- gigantozaurs Milzīgs (līdz 35 m garumā) izmirušu rāpuļu īpatnis no dinozauru grupas.
- spinozaurs Milzīgs krīta perioda dinozaurs ar krokodila žokli, viens no vislielākajiem plēsoņām, kas jebkad dzīvojis uz Zemes (~8 t, >17 m garumā).
- signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā.
- kataklazīti Minerālu pārkristalizēšanos un jaunu minerālu veidošanos neizraisoša dinamometamorfisma produkti.
- neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.).
- Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas; viedierīce.
- NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- žurdzīt Mocīt, nostrādināt, sviedrēt.
- trencināt Mocīt, pagurdināt.
- uzjodzināt Modināt (jokojoties, ar labu).
- jancināt Modināt iekāri un to neapmierināt.
- murzīt Modināt no miega.
- budāt Modināt, celt augšā.
- budināt Modināt, celt augšā.
- budīt Modināt, celt augšā.
- modīt Modināt, pamodināt, pamudināt.
- kaislināt Modināt, rosināt kaislības.
- celt augšā modināt.
- burt augšā modināt.
- dzīt augšā modināt.
- budzēt Modināt.
- budzīt Modināt.
- bungāt Modināt.
- celt Modināt.
- izbocīt Modināt.
- jodzināt Modināt.
- modēt Modināt.
- štavot Modināt.
- strūgāt Modināt.
- traucināt Modināt.
- učīt Modināt.
- modinātāja pulkstenis modinātājpulkstenis.
- budziļnieks Modinātājpulkstenis.
- buģeļnieks Modinātājpulkstenis.
- stirkšpulkstenis Modinātājpulkstenis.
- zvanītājs Modinātājpulkstenis.
- buģiļņiks Modinātājs pulkstenis.
- ligandi Molekulas vai joni, kas kompleksajos savienojumos ar koordinatīvo saiti saistīti ar centrālo atomu.
- niedru molīnija molīniju suga ("Molinia arundinacea"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- leģitīma dinastija monarhu dinastija, kuras pārstāvji pārņem varu mantošanas ceļā.
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums.
- mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- hormisks Motivēti dinamisks, mērķtiecīgs.
- izobolisms Motorisko nervu šķiedru tieksme reaģēt ar maksimālu uzbudinājumu uz katru virssliekšņa kairinājumu.
- spriņģu Mudinājums lēkāt, skraidīt.
- spriņģ Mudinājums lēkt.
- suki Mudinājums sunim rakt alu (arī ko meklēt).
- paraklēze Mudinājums, paskubinājums, mierinājums, prasība.
- aicināšana mudināšana (kādu ko darīt, kur doties) laipni, lūguma formā
- mūdīt Mudināt (1), skubināt.
- mudīt Mudināt (1).
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- kurbulēt Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam).
- gumdīt Mudināt (ko darīt); arī kūdīt.
- pabizināt Mudināt (lopus) pabizot.
- nūjināt Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu).
- akstināt Mudināt būt žiglākam.
- iemudināt Mudināt iet iekšā.
- ausināt Mudināt klausīties.
- šukstināt Mudināt ostīt, meklēt.
- trīdēties Mudināt suņus medībās.
- budzīt Mudināt uz darbu, darbību.
- mudināties Mudināt vienam otru, citam citu.
- rīpelēt Mudināt, bārt.
- gumzdīt Mudināt, dzīt, kūdīt.
- uzdrošināt Mudināt, iedrošināt.
- čumdināt Mudināt, kūdīt.
- pederināt Mudināt, kūdīt.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko).
- bakstēt Mudināt, skubināt.
- bakstīt Mudināt, skubināt.
- budzēt Mudināt, skubināt.
- būdzīt Mudināt, skubināt.
- čudīt Mudināt, skubināt.
- budāt Mudināt, steidzināt.
- budināt Mudināt, steidzināt.
- budīt Mudināt, steidzināt.
- bikstīt Mudināt.
- čuknīt Mudināt.
- čutināt Mudināt.
- modināt Mudināt.
- mudrināt Mudināt.
- mudrīt Mudināt.
- rocināt Mudināt.
- traucināt Mudināt.
- mudrināties Mudināties.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt.
- izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
- izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu.
- lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
- gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats).
- karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus.
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- pluksterēt Muldēt, maldināt, runāt nepatiesību.
- limfomieloma Multipli kaulu smadzeņu audzēji, kuru šūnas atgādina limfocītus.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
- gremt Murmināt, uzbudinājumā runāt.
- statiskā ataksija muskuļu koordinācijas traucējumi miera stāvoklī.
- disinerģija Muskuļu koordinācijas traucējums.
- Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem.
- komplekcija Mūzikā iesākums vai papildinājums, kas der par saišķi starp daļām vai arī par iesākuma atkārtojumu.
- divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē.
- svētuguns Mūžīgā uguns - piemiņas, godinājuma simbols.
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta.
- petrolēteris Naftas frakcija ar viszemāko viršanas temperatūru (40-70 °C); lieto par šķīdinātāju.
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
- nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu.
- naidnenieks Naidinieks.
- haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis.
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu.
- mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica").
- nanozirneklis Nanoizmēru programmējams automāts, kas atgādina zirnekli uz trim kājām, kas katra būvēta no īsa DNS pavediena.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- Zīdieniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukuma variants.
- Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai).
- pagājiens Ne pārāk tāls gājiens (kas nav nogurdinošs).
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- irreducibils Neatvedināms.
- guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
- vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara.
- pašķēpelēt Nedaudz izlīdzināt, gludināt (izrakta grāvja malas).
- paukcināt Nedaudz paskubināt, pamudināt.
- pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
- palaidināt Nedaudz, mazliet laidināt (1).
- pamūdāties Nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
- pamaudināt Nedaudz, mazliet peldināt, pludināt.
- pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt.
- pakvitināt Nedaudz, mazliet spīdināt.
- trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
- Čivčišu dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts Lauderu pagastā.
- Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- trubas Negludinātas bikses.
- trubenes Negludinātas bikses.
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt.
- padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
- padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
- padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
- padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
- pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
- pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
- pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
- paremdēt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- paremdināt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- premotoriskais neirons neirons, kas tieši nav saistīts ar muskuli, bet ir savienotājcentrs uzbudinājuma novadīšanai uz vairākiem motoriskiem neironiem.
- ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
- inkurabls neizārstējams, nedziedināms.
- uzbirkstīties Nejauši uzbirdināt ogles vai pelnus.
- plerēt Nekārtīgi lidināties.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest.
- bāzt degunā (kādam kaut ko) nekautrīgi ko atgādināt.
- skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
- naudas atmazgāšana nelegāli iegūtas naudas iepludināšana legālā biznesā.
- šlice Neliela ēvele (ar smalku ēveļnazi) kokmateriāla gludināšanai.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- kardināla birete neliela purpurkrāsas galvassega - kardināla atšķirības zīme.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes.
- okarīna Neliels olveidīgs keramikas vai metāla pūšaminstruments; pēc skaņas atgādina flautu.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
- ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
- buksnīt Nelikt mierā, skubināt, mudināt.
- biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
- aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt.
- esaltato Nemierīgi, uzbudināti.
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- ažitācija nemiers ar spēcīgu uzbudinājumu, piemēram, apkārtstaigāšana un roku lauzīšana.
- Satversmes Aizsardzības birojs nemilitāra valsts drošības institūcija, kas veic, organizē un koordinē visas izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, saņem, apkopo, analizē un izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju.
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- digdierēt Nemitīgi rīkot, atgādināt (kas darāms, veicams u. tml.).
- urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt.
- akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums.
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- lajs Neordinēts reliģiskas kopienas loceklis vai tas, kas nepilda īpašas reliģiskas funkcijas.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- Jehovas liecinieki neortodoksāla kristiešu jaunā reliģiskā kustība, kas sludina domu par Kristus nenovēršamo atgriešanos; kustības locekļi ir politiski neitrāli un nepiedalās karos, viņiem aizliegta asins pārliešana; jehovisti; jehovieši.
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- parakūzija Nepareiza vai maldinoša skaņu uztvere.
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem).
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem).
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko).
- dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
- nepieēdība Nepieēdināmība.
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
- platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
- nepiejaucēts Nepieradināts; neapvaldīts.
- metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- filopatridomānija Neremdināmas ilgas pēc dzimtenes.
- neremdējams Neremdināms (2).
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- pseidoganglijs Nerva sabiezējums, kas atgādina gangliju.
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā.
- ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
- rūgta kafija nesaldināta kafija.
- rūgta tēja nesaldināta tēja.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
- refraktaritāte Nespēja uzbudināties.
- bezputrinieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
- moninieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
- monenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- monnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- nerakls Neuzirdināts (par tīrumu, zemi).
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
- melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos.
- lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms.
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta.
- NAD Nikotīnamīdadeīndinukleotīds (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide").
- NADPH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāta reducētā forma (angļu "the reduced form of NADP").
- NADP Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāts (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide phosphate").
- NADH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda reducētā forma (angļu "the reduced form of nicotinamide adenine dinucleotide").
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai.
- solventnafta No akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju.
- bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
- apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
- sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
- babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
- atšķirtnis No vecākiem atradinājies bērns.
- vilāt Noapaļot, nogludināt.
- epimītija Nobeiguma runa; fabulai papildinājums ar morālisku tendenci.
- nodrukšķināt Nobirdināt (skalu).
- nobrazdēt Nobrazdinēt 1.
- novāvuļot Nobrēcināt, noraudināt.
- nodreberēt Nobrīdināt; sarāt; nodrebelēt.
- nodrebelēt Nobrīdināt; sarāt.
- nozeģināt Nobrīdināt.
- piebrīdināt Nobrīdināt.
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas.
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
- izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
- fudg. Nodrošināts aizņēmums (angļu funding loans).
- nodzalstīt Nodzeldināt.
- nodzelkstīt Nodzeldināt.
- nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt.
- notrencināt Nodzīt, nogurdināt.
- noskrubīt Noēvelēt, nogludināt ar rupjēveli.
- nošļutēt Noēvelēt, nogludināt.
- nošļūtēt Noēvelēt, nogludināt.
- maturēt Nogatavot, nobriedināt.
- applītēt Nogludināt (mūri), apmetot ar māliem.
- noprasavāt Nogludināt ar gludekli.
- apšķipelēt Nogludināt šķūrējot.
- aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas.
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- noglidināt Nogludināt, nolīdzināt.
- nogližināt Nogludināt, nolīdzināt.
- nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu.
- noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
- noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
- noglitināt Nogludināt.
- nopletēt Nogludināt.
- pieglāsīt Nogludināt.
- piešļaucīt Nogludināt.
- nosagludināties Nogludināties.
- nodrebt Nogrebot gludināt.
- nogulināt Noguldināt.
- melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu.
- nokausēt Nogurdināt (1).
- novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
- nokausēties Nogurdināt sevi.
- nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot.
- apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
- sagaust Nogurdināt, lēnam kļūt.
- noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt.
- noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt.
- izmērdelēt Nogurdināt, nomērdēt.
- sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
- gurzāt Nogurdināt.
- kausināt Nogurdināt.
- kusināt Nogurdināt.
- nogurdēt Nogurdināt.
- nogurināt Nogurdināt.
- nogurkšēt Nogurdināt.
- nogurkšķēt Nogurdināt.
- notvicināt Nogurdināt.
- novājāt Nogurdināt.
- piegurdināt Nogurdināt.
- piekausēt Nogurdināt.
- piekusināt Nogurdināt.
- klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas.
- nojādīt Nojādināt.
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
- piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet.
- nokliedēt Noklīdināt.
- noēdināt Nokodināt (1).
- nobeicēt Nokodināt 1(1).
- apkratīt Nokratīt, nobirdināt (lielāku skaitu objektu).
- apgraudēt Nokratīt, nobirdināt (piem., labību no vārpām, sodrējus).
- apgrandīt Nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- apglizināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām).
- apgližināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām).
- plānēt Nolīdzināt, nogludināt.
- noglumēt Nolīdzināt, noslidināt.
- nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; noliedzoša atbilde uz bildinājumu.
- nedziedināms Nolieguma divdabis --> dziedināt.
- nenogurdināms Nolieguma divdabis --> nogurdināt.
- nepieēdināms Nolieguma divdabis --> pieēdināt.
- neremdināms Nolieguma divdabis --> remdināt.
- nesaldināts Nolieguma divdabis --> saldināt.
- eļļas maiņa nolietotās eļļas nomaiņa ar jaunu atbilstošas kvalitātes eļļu, ko veic tūlīt pēc to motora apstādināšanas, kamēr motors vēl silts.
- apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
- nomaldīt Nomaldināt.
- nomuit Nomaldināt.
- nomusināt Nomaldināt.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā.
- aplabināt Nomierināt, remdināt.
- sedatīvs nomierinošs, sāpes remdinošs.
- nomirdināties Nomirdināt sevi.
- aizbeigt Nomocīt, nogurdināt.
- nomūdāt Nopeldināt.
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
- nopūlināt Nopūlēt, nogurdināt.
- bulbo- Norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm.
- lio- Norāda uz šķīdināšanu.
- pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
- klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
- atsacīt Noraidīt bildinājumu.
- atteikt Noraidīt bildinājumu.
- novēkšināt Noraudināt.
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- noremdēt Noremdināt.
- eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem.
- preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā.
- endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros.
- siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
- terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu.
- lodziņš Norobežots laukums displeja ekrānā, kas atgādina logu, bet nav pārvietojams.
- zūdīgs Norūpējies, apbēdināts.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
- majaks Nosacīts brīdinājums signāls.
- Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.).
- lidlauka kontrolpunkts nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātas).
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
- pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
- kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana.
- piezemēt Nosēdināt (lidaparātu).
- pasēdināt Nosēdināt.
- nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
- noskulbināt Noskandināt.
- saskumdināt Noskumdināt, parasti ļoti.
- noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas.
- noraizēt Noskumdināt, sērot.
- noskumināt Noskumdināt.
- saskumdēt Noskumdināt.
- mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
- nosklidināties Noslidināties.
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- stādīt Nostādināt (piemēram, krējumu).
- iekupināt Nostādināt sarecēšanai.
- nostādnis Nostādināts piens.
- dzievināt Nostrādināt, izdzīt.
- izdarbināt Nostrādināt, nodarbināt, nomocīt ar darbiem.
- dadzīt Nostrādināt.
- dajāt Nostrādināt.
- dakamāt Nostrādināt.
- izmīzināt Nostrādināt.
- nodzievināt Nostrādināt.
- nostrāzdināt Nostrādināt.
- nožurdzīt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- nožurgāt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- nozēbīt Noteikt, nobrīdināt.
- ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze.
- solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- atlaucēt Notīrīt, nogludināt.
- apgraudāt Notraukt, nobirdināt.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- pagurināt Novājināt, nogurdināt.
- nonīcināt Novārdzināt, badināt, iznīcināt.
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1).
- nozaldīt Nozeldināt.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- nobimbināt Nozvanīt, noskandināt.
- koku dārzs nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokmateriāliem.
- uzņaudēt Ņaudot, raudot uzmodināt.
- virbināt Ņirbināt, spīdināt.
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta.
- netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu.
- tiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju akuzatīvā vai valodās, kurās locījumu nav, - ar nomenu bez prievārda.
- OLE objektu sasaiste un iegulte (angļu "Object Linking and Embedding"); standarts OLE.
- standarts OLE objektu sasaiste un iegulte (angļu "Object Linking and Embedding").
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu.
- allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem.
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- abiocīns Ogļūdeņradis, ko iegūst no skujkoku sveķiem un kuru lieto kā šķīdinātāju.
- pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2).
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- upā Opā - lieto kā pamudinājumu piecelties.
- apgabals Operatīvās atmiņas daļa, kas tiek dinamiski piešķirta katram darbam.
- komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā.
- DOS uzvedne operētājsistēmas _DOS_ ziņojums, ko izspīdina displeja ekrānā un kas norāda, ka operētājsistēma ir gatava saņemt jaunu komandu.
- vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
- multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas.
- komandu procesors operētājsistēmas programma, kas apstrādā lietotāja ievadītās komandas, attēlo displeja ekrānā uzvednes un apstiprinājuma vai brīdinājuma ziņojumus.
- dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
- reordinācija Ordinācijas atkārtošana.
- ordināte Ordināta.
- ordinatūra Ordinatora amats.
- ordinands Ordinējamais; persona, kas saņem ordināciju jeb tonzūru.
- iesvētīt Ordinēt (garīdznieku).
- O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis.
- O. S. B. Ordinis Sancti Benedicti - benediktiešu ordeņa loceklis.
- pletismogrāfija Orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas, resp. asinsvadu pildījuma dinamikas grafiska reģistrācija ar pletismogrāfu.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- ekstraktīvās vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
- ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
- tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
- acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
- dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl.
- lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- histolīze Organisma audu sabrukšana, kad tos izšķīdina dažādi audu un baktēriju fermenti.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- detumestence Organisma psihiskā un fizioloģiskā reakcija dzimumakta laikā - uzbudinājuma zudums tūlīt pēc orgasma.
- glābšanas dienests organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- iesaukums Organizēts, plašs (kadru) papildinājums.
- pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.).
- osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
- osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas).
- konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi).
- Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
- ovāli Ovālveidīgas misiņa līnijas spiedogu un sludinājumu salikšanai.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- pabadenēties Pabadināties.
- pabadēties Pabadināties.
- noliedināt Pabeigt kalt, nokaldināt.
- patribulēt Pabrīdināt, pastrostēt.
- animēts Pacilāts, ieskurbis, uzbudināts.
- padaudzināt Pacildināt; paslavēt.
- revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību.
- izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
- sagaudināt Padarīt bēdīgu, noskumdināt.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt.
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
- mērināt Padarīt mērenāku, remdināt.
- mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- sašļūcināt Padarīt slidenu, ieslidināt.
- izausīt Padarīt žiglu, uzmudināt.
- devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana.
- interneta darbības padome padome, kas ir atbildīga par interneta standartu veidošanu un interneta biedrības darbības koordinēšanu.
- padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt.
- padzērdināt Padzirdināt.
- paģirināt Padzirdināt.
- pabarot Paēdināt (cilvēku).
- piebarāt Paēdināt (dzīvnieku).
- iedot bērnam krūti paēdināt bērnu ar krūti.
- izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam).
- piemielot Paēdināt, krietni pamielot.
- pamielāt Paēdināt, pacienāt.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- sapāsēt Paēdināt, uzbarot.
- pieķuidīt Paēdināt, uzturēt.
- atbarāt Paēdināt.
- pasītināt Paēdināt.
- sītināt Paēdināt.
- lauka karatiesa pagaidu karatiesa revolūcijas vai tml. laikā ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru, kura ātri pasludina un izpilda spriedumu, parasti - nāvessodu
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
- Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
- papletēt Pagludināt (ar gludekli).
- parullēt Pagludināt (veļu) ar rulli.
- paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām.
- pagližināt Pagludināt.
- paprasavāt Pagludināt.
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta.
- hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu.
- esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula.
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
- godinājums Pagodinājums; apsveikums.
- pagodāt Pagodināt (1).
- nogodināt Pagodināt.
- pagodēt Pagodināt.
- uzgodināt Pagodinoši uzrunāt.
- uzgodīt Pagodinoši uzrunāt.
- paguldīt Paguldināt.
- paridināt Pairdināt.
- sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija).
- pakliest Paklīdināt, izretināt.
- pakņudināties Paknudināt.
- paņirbināt Pakņudināt.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- siltuma neitroni palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
- palaidelēt Palidināties.
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā.
- adhortācija Pamācīšana, pamudināšana.
- papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
- izčubināt Pamatīgi sadalīt, uzirdināt.
- aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs.
- pamūdināt Pamaudināt.
- uzbikņīt Pamodināt (bakstot ar dūri pa ribām).
- sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus).
- uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni).
- uzkustināt Pamodināt (kustinot).
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
- uzdunckāt Pamodināt ar dunkas sitienu.
- uzpuinīt Pamodināt ar dunku ribās.
- sacelt kājās (daudzus) pamodināt, likt celties.
- uzgumzīt Pamodināt, piecelt.
- samodināt Pamodināt, uzmodināt (daudzus).
- izbungot Pamodināt, uzmodināt.
- satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
- pacelt Pamodināt.
- pamodīt Pamodināt.
- piecelt Pamodināt.
- uzbidzīt Pamodināt.
- uzbidžīt Pamodināt.
- uzbudīt Pamodināt.
- uzbudzināt Pamodināt.
- uzbudzīt Pamodināt.
- uzdricināt Pamodināt.
- uzdūcīt Pamodināt.
- uzurdīt Pamodināt.
- uzurrāt Pamodināt.
- pamūdēt Pamūdāties - nedaudz, mazliet mazgāt, peldināt.
- auru Pamudinājuma interjekcija.
- pavēles teikums pamudinājuma teikums.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- gač Pamudinājuma uzsauciens aitai.
- užu Pamudinājuma uzsauciens sunim.
- ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij.
- sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam.
- urdi Pamudinājumi, skubinājumi.
- šudī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
- šukī Pamudinājums sunim meklēt pēdas.
- su Pamudinājums sunim sākt medības, medījuma meklēšanu.
- ierosme Pamudinājums, rosinājums (piemēram, radošā darbā).
- sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt.
- sabikstīt pamudināt ar dunku, sabikstīt ar piešiem u. tml.
- pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk.
- iesteidzināt Pamudināt steigties.
- aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
- jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt.
- gundīt Pamudināt uz ļaunu.
- žāvināt Pamudināt žāvāties.
- sajakarēt pamudināt, kūdīt.
- nokūdināt Pamudināt, kūdīt.
- saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko).
- dracāt Pamudināt, paskubināt.
- ieradzināt Pamudināt, paskubināt.
- izbudzīt Pamudināt.
- pabikstīt Pamudināt.
- pamudrināt Pamudināt.
- pavīkstīt Pamudināt.
- piebidzināt Pamudināt.
- uzmodrināt Pamudināt.
- vīrināt Pamudināt.
- kudž Pamudinošs uzsauciens medību sunim.
- hortatīvs Pamudinošs.
- hortātorisks Pamudinošs.
- izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā.
- sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
- izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) iegūst par ierašu, ieradumu; pieradināt.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
- apgurdināt Panākt, ka apgurst; nogurdināt.
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; uzmodināt, pamodināt.
- daguldīt Panākt, ka guļ līdz kādam laikam; guldināt (mājlopus).
- izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- ieīdināt Panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt.
- nosmīdīt Panākt, ka smejas kādu laiku; izsmīdināt.
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā.
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
- chalkoķīmigrafija Paņēmiens izcili kodināt asējumu cinkā.
- kara viltība paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
- anaglifiskais process paņēmiens stereoskopiska attēla iegūšanai, pārklājoši kopējot divas filmas kopijas, kuru attēli savstarpēji papildinās krāsu ziņā.
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
- papildināt Papeldināt.
- blankējošais impulss papildinājums televīzijas kameras jaudai nevēlamu signālu novēršanai.
- pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
- korollārs Papildinājums, konsekvence, secinājums, kas tieši izriet no kādas iepriekš pierādītas tēzes vai teorēmas.
- paralipomena Papildinājums, pielikums senākam tekstam.
- suplements Papildinājums; papildsējums (piem., daudzsējumu enciklopēdijai).
- komplements Papildinājums; papildu līdzeklis.
- addendum papildināšanai; pielikums, papildinājums.
- komplētēt Papildināt, aizpildīt.
- pilnināt papildināt, darīt pilnāku.
- pildināt papildināt.
- papilnināt Papildināt.
- objekts Papildinātājs.
- papildītājs Papildinātājs.
- papilnināties Papildināties.
- suplementārs Papildinošs, papildus (īpašības vārds).
- pārklendzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
- pārklindzināt Papildinot un izpušķojot (citiem) pārstāstīt.
- piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
- ielaidumkarte Papildkarte, kas paskaidro, papildina un paplašina pamatkartes attēlu.
- laitīt Papīra apstrāde no vienas vai abām pusēm uzziežot papildvielas un pilnīgi nogludinot.
- gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
- mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma.
- papļurināties Paplunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- pārpūdēt Par daudz sapūdināt (sieru).
- sinerģisms Parādība, kad vienas vielas iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
- sinergisms Parādība, kur vienas vielas (piem., zāļu preparāta) iedarbība papildina kādas citas vielas iedarbību.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārmācīt Pārāk daudz mācot, nogurdināt, pārpūlēt; iemācīt ko pārāk lielā apjomā.
- pārstrādāt Pārāk daudz strādājot, nogurdināt (ķermeņa daļu); arī pārpūlēt.
- pārtrenkt Pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārtrenkāt Pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārtriekt Pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu).
- pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
- translācija paralēlā pārnese – ģeometriska transformācija plaknē vai telpā, pārbīdot figūru vai koordinātu sistēmu par noteiktu nogriezni (vektoru) un nemainot koordinātu asu virzienus.
- ģeokods Parametrs, kas parāda ģeogrāfiskā objekta telpisko novietojumu pēc adreses, pasta koda, koordinātām vai cita, viennozīmīga kodējuma.
- čūskegle Parastā egle ar īpatnēji izlocītiem un nedaudz zarotiem dzinumiem, kas atgādina čūskas.
- dihloretiķskābe Parastā temperatūrā bezkrāsains šķidrums, zemākās temperatūrās kristalizējas; šķīst ūdenī un alkoholā; kodināšanas līdzeklis.
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
- -zaurs Parasti beidzamā zilbe fosilo rāpuļu nosaukumos (dinozaurs u. tml.).
- bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
- sakārdināties Parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt.
- uksorilokāla dzīvesvietas izvēle paraža, kur jaunais pāris pēc laulībām apmetas pie sievas tuviniekiem vai radiniekiem.
- endokanibālisms Paraža, saskaņā ar kuru piederīgie bēru rituāla laikā apēd savu mirušo radinieku vai grupas locekli.
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- delgt Pareģot, pasludināt.
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
- abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
- putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm.
- parindināt Parimdinēt.
- zemdēt Pārklāt, pārpludināt ar zemi, smiltīm.
- piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
- multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd.
- pārbriedināt Pārmērīgi briedināt.
- celt vai debesīs (kādu, kaut ko) pārmērīgi cildināt, ļoti slavēt.
- celt uz pjedestāla pārmērīgi cildināt, slavēt, godāt.
- celt (vai) (septītajās) debesīs pārmērīgi cildināt.
- pārbēdināt Pārmērīgi noskumdināt.
- reklamēt pārmērīgi slavināt, cildināt.
- lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu).
- slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
- noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
- aizplūdīt Pārpludināt.
- pārpludināt Pārplūdināt.
- plūdainis Pārplūdināta vieta.
- pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
- izpūlēt Pārpūlēt, nogurdināt.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- atsēdināt Pārsēdināt uz aizmuguri.
- deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana.
- slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
- pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt.
- polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas.
- triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
- gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E520 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību.
- E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E635 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija 5'-ribonukleotīdi, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - grastāvokļa maiņas, astma, nieru problēmas, hiperaktivitāte, aizliegts izmantot zīdaiņu pārtikā.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E631 pārtikas uzlabotājs - dinātrija inozināts, garšas pastiprinātāji.
- E579 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - var būt toksisks, var ietekmēt kuņģi un zarnu traktu, var būt ģenētiski modificēts.
- E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E385 Pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.
- E578 Pārtikas uzlabotājs - kalcija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, iespējamas problēmas ar sirdi.
- E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E536 Pārtikas uzlabotājs - kālija ferocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, bīstams ieelpojot, toksisks nierēm.
- E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E513 Pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā.
- E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553b Pārtikas uzlabotājs - talks, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa un olvadu vēzis, vemšana, audzēji, elpošanas problēmas.
- E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- seksuālie glāsti partnera uzbudināšana pirms dzimumakta.
- apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- birokratizācija Pārvaldes sistēmas pārveide, palielinot izpildinstitūciju un valsts aparāta pilnvaras uz pārstāvniecisko institūtu, iedzīvotāju un organizāciju ierindas biedru tiesību rēķina.
- holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība.
- sažļudzināt pārvārīt, vārot izšķīdināt.
- pārvējot pārvēdināt.
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu).
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt.
- inscenējums pasākums, lai kādu maldinātu.
- maskēšanās Pasākumu komplekss pretinieka maldināšanai.
- pasaldīt Pasaldināt.
- Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km.
- WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association").
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas.
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
- paskandinēt Paskandināt.
- pažļankstināt Paskandināt.
- pavirza Paskubinājums, pamudinājums.
- mustrināt Paskubināt, mudināt.
- pajumdīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt.
- pastuidīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt.
- rūķēt paskubināt, pamudināt.
- sabidžīt paskubināt, pamudināt.
- dundurēt Paskubināt, pamudināt.
- paskadināt Paskubināt, pamudināt.
- saskadināt Paskubināt, pamudināt.
- sastuidīt Paskubināt, pamudināt.
- šumdēt Paskubināt, pamudināt.
- žmūdzināt Paskubināt, pamudināt.
- izurdīt Paskubināt, uzmodināt.
- uzmudrīt Paskubināt, uzmudināt.
- apoteoze Pasludināšana par dievu (senajā Grieķijā, Romā); arī dievināšana.
- tabuēšana Pasludināšana par neaizskaramu, nepieminamu, aizliegtu.
- tabuizācija Pasludināšana par neaizskaramu, nepieminamu, aizliegtu.
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs.
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro.
- kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko.
- izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu.
- apbauslot Pasludināt, vēstīt.
- nosludināt Pasludināt.
- pasmīdīt Pasmīdināt.
- pasmiedinēt Pasmiedināt.
- pasmirdinēt Pasmirdināt.
- datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
- datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- izplaužēt Pastāvīgi ēdināt ar šķidru barību.
- budulēt pie grāmatas pastāvīgi uz lasīšanu mudināt.
- zvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt.
- žvandzināt Pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt.
- eretizofrēnija Pastiprināta psihiska uzbudināmība.
- eretisms Pastiprināta uzbudināmība un kairināmība.
- pašnieks Paša ģimenes loceklis; tuvinieks, radinieks; savējais.
- autogreiders pašgājēja mašīna zemes darbu veikšanai; darborgāni ir grozāma vēsture un irdinātājs ar mehānisku vai hidraulisku vadību.
- pašķiedēt Pašķīdināt.
- pašļūcāties Pašļūkt, paslidināties.
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju.
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- Dienvidosetija Pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, administratīvais centrs - Chinvali, 50000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 3900 kvadrātkilometru.
- Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra.
- Chivali Pašpasludinātās Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, 20000 iedzīvotāju (2009. g.).
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- noteikt pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu; nosacīt (1.1).
- nosacīt Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu; noteikt (1.1).
- aizrādīt Pateikt, paziņot (parasti, cenšoties brīdināt).
- apetītlīgs Patīkams, simpātisks; kārdinošs.
- eknoja Patoloģiska afektīva uzbudinātība pubertātes laikā, dažreiz kopā ar murgu idejām.
- eleronu uzpeldēšana patvaļīga eleronu atliekšanās abās spārna pusēs vienādos leņķos vadības pārvadu deformācijas dēļ aerodinamiskā slogojuma iedarbībā.
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
- nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- sedukcija Pavedināšana, piemānīšana, pavešana.
- ievest kārdināšanā (arī grēkā) pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
- uztapt Pavedināt pļāpāt.
- saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot.
- seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest.
- pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
- apziedzināt Pavedināt, vilināt grēkā, vilināt uz pārkāpumu, noziegumu.
- piemusināt Pavedināt.
- paluptēt Pavēdināt.
- griezaune Pavedinātāja.
- paluptēties Pavēdināties.
- cildinājums Paveikta darbība --> cildināt; slavinājums.
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2); izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties; izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (1).
- gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (2).
- iegludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iegludināt.
- iepludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (1).
- ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (1).
- iepludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (2).
- ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (2).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (1).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (2).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (3).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (4).
- kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
- kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt 1 (1); ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
- kuplinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2); papildinājums.
- kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2); papildinājums.
- mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (1).
- mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (2).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
- pagodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1).
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1); tas, ar ko papildina (1).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2); tas, ar ko papildina (2); arī piedeva.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3); tas, ar ko papildina (3).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4); tas, ar ko papildina (4).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde.
- paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums.
- piekodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekodināt; arī norādījums, brīdinājums.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums.
- plūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> plūdināt.
- pludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pludināt(1).
- remdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> remdināt; remdējums.
- sacildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sacildināt.
- sapludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt.
- saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(1).
- saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(2).
- skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(1).
- skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2).
- skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2).
- skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(1); arī mudinājums (1).
- skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(2); arī mudinājums (2).
- sludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sludināt (2).
- šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; arī šķīdums.
- uzbirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirdināt.
- uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (1).
- uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (2).
- uzmudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- uzstādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt.
- uzvedinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvedināt.
- ugunsuzdevums Pavēle, ko dod, lai brīdinātu ieroču šķiras/baterijas zonu un norādītu, ka nākamais ziņojums būs pavēle atklāt uguni.
- teikšana pavēle, mudinājums
- sacīt pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.
- teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
- ziedzināt Pavest, ievilt grēkā, mudināt uz pārkāpumu, noziegumu.
- konsulta Pāvesta augstākais tribunāls; līdz 1800. g. arī kardinālu kommisija pāvesta valsts pārvaldīšanai.
- Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus.
- pakruķēt Pavilkt (nedaudz, pēc pamudinājumiem).
- pārglaudīt Pavirši izgludināt.
- pāršļaukt Pavirši slaucīt, nogludināt, pārvilkt.
- inbreddepresija Pazeminātā organisma dzīvotspēja un produktivitāte inbrīdinga rezultātā.
- izsludināt Paziņot ar sludinājumu.
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; atcelt.
- deklarēt Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus).
- ruinēt Pazudināt (cilvēku).
- izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust.
- nozudināt Pazudināt.
- kapores pazudināts, iznīcināts; ebreju lāsts.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
- kardinālbīskapi Pēc pāvesta augstākie katoļu garīdznieki, 6 Romas apkārtnes diecēžu bīskapi, kardināli, kas veic atsevišķas ceremoniālas un formālas funkcijas.
- homogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām līdzīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējā forma ir inbrīdings.
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
- impulss Pēkšņs ierosinājums, mudinājums, kas izraisa kādu darbību, pārmaiņu; stimuls.
- maudināt Peldināt (lopus).
- appeldināt Peldināt tā, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
- mūdināt Peldināt, ļaut peldēt.
- pamūdīt Peldināt, mazgāt.
- maudāt Peldināt.
- maudelēt Peldināt.
- maudīt Peldināt.
- mūdāt Peldināt.
- mūdīt Peldināt.
- pildināt Peldināt.
- palce Peldinātava; urga, strautiņš.
- peldze Peldinātava.
- uzpeldināt Peldinot nokļūt.
- bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci.
- pļunduris Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- pļundurs Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon").
- jako Pelēkais Āfrikas papagailis, kas viegli pieradināms.
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos.
- lielais penitenciārijs penitenciārijas priekšnieks kardināls.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- peridinium Peridīnijas - zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- jostainā peridīnija peridīniju suga ("Pearidinium cinctum").
- Ahemenīdi Persijas valdnieku dinastija 558.-330. g. p. m. ē.
- goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums.
- hairetiķis Persona, kas sludina hairezi vai turas pie tās.
- éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls".
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.
- transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
- noziedzīga nodarījuma motīvs personas iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
- viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- komponentu metode perspektīvā iedzīvotāju skaita aprēķinu princips, kurš ievēro dažādus komponentus, kuri ietekmē iedzīvotāju dinamiku; dažkārt šo principu izmanto arī mirstības un dzimstības analīzē.
- spermatolagnija Perversija, kad seksuālu uzbudinājumu izraisa un pastiprina partnera dzimumsekrētu smarža un garša.
- ekskrementofilija Perversitāte, kad seksuālo uzbudinājumu gūst no partnera ekskrementiem.
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi.
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
- uzmata Piebildums pēc runas, papidinājums runai.
- usmaša Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- uzmaša Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- uzmašs Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- uzmats Piebildums pēc runas, papildinājums runai.
- piebildņus Piebilstot, papildinot.
- aizbriedēt Piebriedināt; mitruma ietekmē aizblīvēties.
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
- enkauze Piededzināšana, kodināšana.
- piedernieks Piederīgais, radinieks.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- piedava Piedeva, papildinājums.
- piestrēbums Piedeva, papildinājums.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- iedraudēt Piedraudēt, izsludināt draudus.
- pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu.
- pierasties Piedzimt, papildinot (kā, parasti ģimenes locekļu) skaitu.
- pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd).
- pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd).
- salacināt Pieēdināt ar šķidru ēdienu (par suni).
- pieštapēt Pieēdināt, labi pabarot.
- pieštopēt Pieēdināt, pamatīgi pabarot.
- atgalēt Pieēdināt, piepildīt.
- piedzīdīt Pieēdināt; piedzīdināt.
- nokratināt Pieēdināt.
- piedzīdināt Pieēdināt.
- uzlaucīt Piegludināt, nogludināt.
- piegližināt Piegludināt.
- zicināt Piekodināt (bērnam).
- nokodināt Piekodināt (kādam).
- iekodināt Piekodināt.
- kodināt Piekodināt.
- piekazavāt Piekodināt.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- atburnīt Pielabot, nogludināt.
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie svešiem klimatiskiem apstākļiem.
- piepucēt Pielīdzināt (ko); nogludināt.
- pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt.
- pieruns Pielīgums, līguma papildinājums.
- piešpricēt Pielikt klāt (naudu); papildināt (ar ko).
- dabavīt Pielikt, pievienot; arī papildināt.
- piešprice Pielikums (piem., pie naudas); papildinājums.
- cierenieks Pielūdzējs, kurš vēlas bildināt meiteni.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- pseidoanafilaktisks Piem., reakcija, kas atgādina anafilaktisko un kas rodas, ievadot vēnā svešu serumu, audu ekstraktus u. c. nespecifiskus proteīnus, kā arī agaru un cieti.
- piesaka Piemaisījums, papildinājums.
- uzvilt Piemānīt, sniegt maldinošu informāciju.
- ieminēties Pieminēt, atgādināt.
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem.
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
- pieplūžņāt Pieplūdināt.
- ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas; auklējot izlutināt.
- ietillināt Pieradināt (bērnu) šūpoties (šūpolēs).
- piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- iepūtināt Pieradināt (zirgu) atpūsties zināmās vietās vai noteiktos laikos.
- iegulināt Pieradināt gulēt.
- ieperināt Pieradināt perēt.
- iebarināt Pieradināt pie barošanas, piejaucēt.
- aizbarot Pieradināt pie ēdiena, pievilināt ar ēsmu.
- iekņudināt Pieradināt pie kutināšanas.
- apslaukt Pieradināt pie slaukšanas (parasti jaunu govi, arī govi pēc atnešanās).
- iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
- iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
- iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu).
- iezīdināt Pieradināt zīst.
- iedīvelēt Pieradināt, iedresēt, iedīdīt.
- jaukt Pieradināt, jaucēt.
- ienesāt Pieradināt, ka tiek nēsāts.
- piejūcināt Pieradināt, piejaucēt.
- pierocīt Pieradināt, piejaucēt.
- jucināt Pieradināt, radināt.
- selināt pieradināt.
- apjaucēt Pieradināt.
- apjūcināt Pieradināt.
- dajaucēt Pieradināt.
- daradināt Pieradināt.
- iejucināt Pieradināt.
- norast Pieradināt.
- pajaucēt Pieradināt.
- paradināt Pieradināt.
- pieradinēt Pieradināt.
- uzradināt Pieradināt.
- iegremāties Pieradināties kožļāt.
- iesmēķēties Pieradināties pie smēķēšanas.
- ielaiskoties Pieradināties slinkot.
- iestaigāties Pieradināties staigāt.
- ienabagoties Pieradināties ubagot.
- saradināties Pieradināties vienam pie otra, savstarpēji sadraudzēties.
- iecienīt Pieradināties.
- iejemties Pieradināties.
- iemēgt Pieradināties.
- pajūkt Pieradināties.
- uzrast Pieradināties.
- jukt Pierast, radināties.
- jūkt Pierast; radināties.
- aprībināt Pierībināt, piedimdināt (visu apkaimi).
- aiztūdīt Pierunāt aiziet (mudinot, skubinot).
- lukšināt Pierunāt, glaimot, pavedināt.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
- piesist Pieskandināt pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- aprubināt Pieskandināt rubinot.
- piestinkšināt Pieskandināt.
- pielaidināt Pieslīdināt.
- piesklidināties Pieslidināties, piešļūkt.
- aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku.
- piesmerdelēt Piesmirdināt.
- piesmerdēt Piesmirdināt.
- sasmirdināt Piesmirdināt.
- iedzerties Piesūkties (par dēli "Hirudinea").
- piešķendināt Piešķindināt.
- izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu.
- atgausēt Pietiekami paēdināt.
- izbrīdināties Pietiekami, līdz nogurumam sūdzēties, pārmest, brīdināt.
- iztencināt Pietiekoši cildināt, slavēt.
- sašļūdelēties Pietiekoši ilgi slidināties.
- izmudināties Pietiekoši mudināt.
- pievēdināt Pietiekoši vēdināt.
- piezīdināt Pietiekoši zīdīt, zīdot paēdināt.
- izsaukuma zīme pieturzīme (!), ko parasti liek izsaukuma, pamudinājuma, vēlējuma teikuma beigās.
- piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
- polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
- uzsaldināt Pievienot (papildus) saldinātāju.
- nākt klāt pievienoties (kam jau esošam); papildināt (ko jau esošu).
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) kopumu.
- piemirināt Pievilināt, pieradināt.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
- applāt Pildīt karašu mīklu ar aizdaru un nogludināt rokām.
- konflagrācija Pilnīga nodedzināšana; Jaunā derībā sludinātā pasaules bojā eja ugunī.
- pamodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā); pamodināt (2); atmodināt (2).
- izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā.
- samisināt Pilnīgi samulsināt, apbēdināt.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību.
- lidojošā laboratorija pilotējams eksperimentāls gaisakuģis, kas aprīkots ar iekārtām pētījumiem reālajā lidojumā; šādā laboratorijā izmēģina un pēta jaunu konstrukciju koncepcijas, aerodinamiskas konfigurācijas, borta sistēmas un aprīkojumu.
- Suhumi pilsēta Abhāzijā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 43700 iedzīvotāju (2003. g.); Akva.
- Idaina Pilsēta ASV ("Edina"), Minesotas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edinbērga Pilsēta ASV ("Edinburg"), Teksasas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fernandinabīča Pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medīna Pilsēta ASV ("Medina"), Ohaio štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Ohaio štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Pensilvānijas štatā, osta Skulkilas kreisajā krastā, 87800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Redding"), Kalifornijas štatā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbernardīno Pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eferdinga Pilsēta Austrijā ("Eferding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leondinga Pilsēta Austrijā ("Leonding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šerdinga Pilsēta Austrijā ("Schaerding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dunavci Pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kula Pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidina Pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gramada Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osorno Pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Talka Pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā.
- Ivaneca Pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lepoglava Pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ludbrega Pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skradina Pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varaždina Pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kazalbordīno Pilsēta Itālijā ("Casalbordino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferandīna Pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lendinara Pilsēta Itālijā ("Lendinara"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udīne Pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hirardota Pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ulanude Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska.
- Mediņa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijholma Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjaņjana Pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.).
- Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Edinburga Pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Redinga Pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veikfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā.
- Kučini Pilsēta Moldovā, Jedinecas rajonā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jedinci Pilsēta Moldovas ziemeļrietumos ("Edinet"), rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlārdingena pilsēta Nīderlandē (_Vlaardingen_), Dienvidholandes provincē, 71300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vadinskvēna Pilsēta Nīderlandē ("Waddinxveen"), Dienvidholandes provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drobeta-Turnuseverina Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oršova Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strehaja Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinžumare Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
- Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ada Pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bečeja Pilsēta Serbijā ("Bečej"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče.
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beočina Pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Crvenka Pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Futoga Pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jagodina Pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaņiža Pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža.
- Kikinda Pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kovačica Pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovina Pilsēta Serbijā ("Kovin"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Odžaci Pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paliča Pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pančeva Pilsēta Serbijā ("Pančevo"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ruma Pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senta Pilsēta Serbijā ("Senta"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta.
- Sombora Pilsēta Serbijā ("Sombor"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Srbobrana Pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša.
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šida Pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Temerina Pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrbasa Pilsēta Serbijā ("Vrbas"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vršaca Pilsēta Serbijā ("Vršac"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zreņanina Pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žabaļa Pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā (“Banatski Karlovac”), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče.
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žitište Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kača Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrovaradina Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veternika Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Titela Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bača Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alibunara Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opova Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kačareva Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Starčeva Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kula Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lačaraka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Indžija Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 26000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iriga Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Subotica Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čoka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mola Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gālkaghjo Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Garove Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hargeisa Pilsēta Somālilendā, pašpasludinātās valsts galvaspilsēta, 407200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostermundingene Pilsēta Šveicē ("Ostermundingen"), Bernes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ajdintepe pilsēta Turcijā (_Aydintepe_), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolvadina Pilsēta Turcijā ("Bolvadin"), Afjonkarahisaras ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buharkenta Pilsēta Turcijā ("Buharkent"), Ajdinas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derika Pilsēta Turcijā ("Derik"), Mardinas ilā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Didima Pilsēta Turcijā ("Didim"), Ajdinas ilā, 47900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dijadina Pilsēta Turcijā ("Diyadin"), Agri ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Germandžika Pilsēta Turcijā ("Germencik"), Ajdinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenipazara Pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Ajdinas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Indžirliova Pilsēta Turcijā ("Incirliova"), Ajdinas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kadinhani Pilsēta Turcijā ("Kadinhani"), Konjas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karadžasu Pilsēta Turcijā ("Karacasu"), Ajdinas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karpuzlu Pilsēta Turcijā ("Karpuzlu"), Ajdinas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiziltepe Pilsēta Turcijā ("Kiziltepe"), Mardinas ilā, 147600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kujudžaka Pilsēta Turcijā ("Kuyucak"), Ajdinas ilā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mardina Pilsēta Turcijā ("Mardin"), ila administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Midjata Pilsēta Turcijā ("Midyat"), Mardinas ilā, 60400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nusaibina Pilsēta Turcijā ("Nusaybin"), Mardinas ilā, 88000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Savura Pilsēta Turcijā ("Savur"), Mardinas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sultanhisara Pilsēta Turcijā ("Sultanhisar"), Ajdinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bozdogana Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čine Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korčali Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kušadasi Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 70100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seke Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 70500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Keška Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mazidāgi Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jesili Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dargačita Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emerli Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nazilli Pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Nazilli"), Ajdinas ilā, Menderesas upes ielejā, 111300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmendingene pilsēta Vācijā (_Emmendingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Endingene pilsēta Vācijā (_Endingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīdingene Pilsēta Vācijā ("Büdingen"), Hesenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burladingene Pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erdinga Pilsēta Vācijā ("Erding"), Bavārijas federālajā zemē, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gardina Pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gredinga Pilsēta Vācijā ("Greding"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leinfeldene-Ehterdingene Pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodinga Pilsēta Vācijā ("Roding"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnēferdingene Pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasertridingene Pilsēta Vācijā ("Wassertruedingen"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vemdinga Pilsēta Vācijā ("Wemding"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- Dunalkas elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, uz dienvidiem no Grantiņu mājām, savrups, lēzens paugurs ar plakumu \~60 m diametrā, kas no 3 vpusēm norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, pēc izveidojuma vairāk atgādina kulta vietu.
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu.
- lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m.
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi.
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi).
- kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^.
- strofoīda Plaknes līkne, kuras vienādojums polārajās koordinātās ir r = -a cos2y/cosy.
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina.
- robežkārta Plāna šķidruma vai gāzes kārta, kas atrodas tuvu šķidruma vai gāzes slāņa virsmai, kura rada ievērojamu berzes spēku, īpaša nozīme robežkārtas teorijai ir aerodinamikā.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas.
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
- planetogrāfiskās koordinātas planētas virsmas punkta koordinātas.
- koncerna kontrolings plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana vai nu visās koncerna sastāvdaļās vai arī tikai tā valdošajā uzņēmumā vai atkarīgajās sabiedrībās.
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
- galete Plāns nesaldinātas mīklas cepums.
- substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
- psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās.
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem.
- atsalināt Plaucējot saldināt.
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
- trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
- karnozaurs plēsīgs dinozaurs ar spēcīgiem dunčveidīgiem zobiem; dzīvoja mezozojā.
- raptorekss Plēsīgs dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 125 miljoniem gadu.
- tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā.
- pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- sapliķēt pliķējot nogludināt.
- plēvēties Plivināties, lidināties (par dzirkstelēm).
- lipināties Plivināties, lidināties.
- rievelis Plosoņa, plēsonis, palaidins.
- enkuris Plostnieka ķeksis (pludināmo kokmateriālu vilkšanai, bīdīšanai).
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē.
- pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu).
- pludinājums Plūdinājums.
- štencele Pludināmo koku plosti.
- otboji Pludināšanas darbos no atsevišķiem baļķiem izveidoti "atsitēji", kas neļauj baļķiem un plostiem uzskriet uz šķēršļiem.
- plostot Pludināt (kokmateriālus) ar plostu.
- baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
- laist plostus pludināt plostus un nesaistītus kokmateriālus.
- aizpludināt Pludināt prom; pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizplūdināt Plūdināt prom.
- atsmaržot Plūdināt šurp smaržas (par ko smaržojošu).
- atpludināt Pludināt šurp.
- pludināt Plūdināt.
- koksnes dzeltējums pludinātas skujkoku koksnes aplievas gaišdzeltena iekrāsa, kas rodas intensīvā žāvēšanā.
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- aizpludināt Pludinot aizgādāt.
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapludināt Pludinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pļurināties Plunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- parkšt Pļāpāt, tarkšķēt, dedināt, gāgāt, pēkšķēt.
- piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
- limonāža Pļavu apūdeņošanas paņēmiens, uzplūdinot duļķainu upes vai strauta ūdeni.
- Andu podokarps podokarpu suga ("Podocarpus andinus").
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
- oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu.
- ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas.
- puģīt Post, gatavot, mudināt.
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
- kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- jā Pozitīva atbilde (piemēram, uz kādu priekšlikumu); pozitīva atbilde uz bildinājumu.
- jāvārds Pozitīva atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; pozitīva atbilde uz bildinājumu.
- aviācijas astronomija praktiskās astronomijas nozare - zinātne par metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību pēc debess spīdekļiem var noteikt gaisakuģa atrašanās vietu (koordinātas) un lidojuma virzienu.
- jūras astronomija praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātas) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem.
- aizmirstība Prasmju, iemaņu zaudēšana, arī atradināsanās no kaut kā.
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem.
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
- predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
- Fenoskandijas vairogs prekembrija Skandināvijas un Austrumeiropas platformas ziemeļdaļa, Baltijas vairogs.
- leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās.
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
- ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
- ierosinājums Priekšlikums, pamudinājums (ko darīt).
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti.
- atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
- atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- riņķis priekšmets, veidojums, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru vai tās ārējo līniju
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- ponsēt Priekšmetu gludināšana ar pūmeku.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- lēciens Procesa, parādības kvalitātes kardināla pārvēršanās jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā.
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- ģeokodēšana Process, kurā adreses vai vietvārda tekstam piekārto koordinātas vai alfa - numeriskos kodus.
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem.
- kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
- delignifikācija process, kurā notiek lignīna atdalīšana no koksnes, ko veic lignīnu izšķīdinot izmantojot speciālus reaģentus.
- kulta prostitūcija profesionāla prostitūcija pie antīkajiem tempļiem, kuras ienākumi ievērojami papildināja tempļa līdzekļus.
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs.
- aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
- pārsūtītājs Programma, kas saņem elektroniskā pasta (e-pasta) ziņojumus, pievieno tiem dažādu papildinformāciju un pārsūta tos adresātiem.
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju.
- lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs.
- robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību.
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
- maršrutēšanas protokols protokols, ko izmanto, lai maršrutētājiem tīklā atklātu vislabāko pieejamo ceļu, ļaujot dinamiski piemēroties mainīgiem nosacījumiem.
- Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- agilitāte Psihiska dinamika.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
- vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- transference Psihodinamiskās terapijas ietvaros - klienta jūtu pret citiem cilvēkiem pārnese uz terapeitu; agrās bērnības nostādņu projekcija.
- interpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskas parādības, ko viena apziņa modina vai spēj modināt citā vai citās apziņās; kā arī līdzekļus ar ko ats notiek.
- refleksoloģija Psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedināšana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
- psihoepilepsija Psihopātija ar simptomiem, kas atgādina epilepsiju.
- pulkstīns Puķe, kuras zieda forma atgādina zvanu.
- rāze Pūles, nogurdinošs darbs.
- plastisoli Pulverveida polimēru dispersija organiskos šķīdinātājos.
- punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina.
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- plaknes līkne punktu (x, y) kopa, kuru koordinātas apmierina vienādojumu F(x, y)=0.
- skurināt purināt; uzmudināt, uzmundrināt.
- aizpurināt Purinot aizbirdināt (aiz kā).
- Cardinalis phoenicus purpura kardinālstērste.
- Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze.
- bulla Pūslis, čulga; katrs veidojums, kas atgādina pūsli.
- Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā.
- fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra.
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
- pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
- uztūtot Pūšot (tauri) pamodināt.
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- ornithischia Putniegurņa dinozauri.
- tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina").
- lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni.
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
- tārpināt Radināt pie darba.
- radināties Radināt sevi.
- dēdināt Radināt vistu dēt noteiktā vietā.
- jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku).
- mostīt Radināt, mācīt.
- jaucināt Radināt.
- jūcināt Radināt.
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- radne Radiniece; radniecība; radi.
- dievere Radiniece.
- radene Radiniece.
- radeniece Radiniece.
- radinīca Radiniece.
- radnīca Radiniece.
- radoņa Radiniece.
- radone Radiniece.
- radabērns Radinieka bērns.
- kollaterālie radinieki radinieki sānu līnijā, pretēji radiniekiem taisnā (tiešā) līnijā.
- lineārie radinieki radinieki tiešajā līnijā (tēvs, māte, dēls, meita).
- radniecības sānu līnija radinieki, kas cēlušies no vienas kopējas trešās personas - ciltstēva vai ciltsmātes.
- radniecības taisnā līnija radinieki, kuri cēlušies viens no otra ar dzimšanu un kurus sauc vai nu par augšupējiem vai lejupējiem radiniekiem.
- dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas).
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- ginta Radinieks, rads; radu kopums; saime; ģentis.
- ģencis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģente Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģentis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģinta Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģinte Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģints Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- radavīrs Radinieks, rads.
- radnieks Radinieks, rads.
- rada gabals radinieks.
- radabrālis Radinieks.
- radagabals Radinieks.
- radenieks Radinieks.
- radgabals Radinieks.
- radubrālis Radinieks.
- tujenieks Radinieks.
- radubērns Radinieku bērns.
- cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
- RAI Radioaktīvais jods (angļu "radioactive iodine").
- radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm.
- radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
- radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- pabrīšķināt Radīt īslaicīgu skaņu, kas atgādina brīkšķi.
- totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
- porkšēt Radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu.
- blorrāt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas.
- blurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- bļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- pļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- plurkšināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
- slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
- dinamikas rindas vidējie rādītāji rādītāji, kas raksturo dinamikas rindas īpašības visā aplūkojamā periodā.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- īstenība Radniecība, tuvs radinieks.
- inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā.
- pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem).
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- Vedinga Rajons Berlīnes ziemeļrietumos ("Wedding"), Vācijā, 84900 iedzīvotāju (2016. g.).
- uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
- grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums.
- žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
- baroka mūzika raksturīgs monumentālisms, dekorativitāte, spraiga dinamika.
- šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā.
- WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām.
- māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu.
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
- pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto).
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi).
- pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
- rūdināt Raudināt, bēdināt.
- ņaudināt Raudināt, likt vaimanāt.
- kverčināt Raudināt.
- vēkšķināt Raudināt.
- verkšināt Raudināt.
- žēlināt Raudināt.
- uzčinkstēt Raudot kādu pamodināt.
- uzraudāt Raudot uzmodināt.
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- uzraustīt Raustot, grūstot pamodināt.
- gaisa reaktīvais dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā gaisu izmanto par pamatķermeni termodinamiskajā ciklā un reaktīvās vilces radīšanai.
- puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
- hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
- aizbildināties Refl. --> aizbildināt; attaisnoties, aizstāvēties.
- aizslidināties Refl. --> aizslidināt (1).
- apradināties Refl. --> apradināt; aprast.
- ieradināties Refl. --> ieradināt (1).
- ieradināties Refl. --> ieradināt (2).
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (1); tikt izvēdinātam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (2); tikt izvēdinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (3); tikt papildinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (4); tikt papildinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam.
- pieradināties Refl. --> pieradināt (1).
- pieradināties Refl. --> pieradināt (2); tikt pieradinātam.
- pieradināties Refl. --> pieradināt (3); tikt pieradinātam.
- uzbudināties Refl. --> uzbudināt (1); tikt uzbudinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (1); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (2); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (4); tikt vēdinātam.
- ventilēties Refl. --> ventilēt (1); vēdināties (1).
- konsensuāls Reflektoriski uzbudināts, kairinot otru, simetrisku orgānu.
- fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā.
- radnieciskā pārošana regulāra radniecisku eksemplāru pārošana; inbrīdings, iekšaudzēšana.
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
- donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti.
- bahajisms reliģija, kas izveidota 19. gadsimtā tagadējā Irānā un kas sludina visu reliģiju un cilvēces vienotību
- husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
- irvingieši Reliģiskā sekta, kas katolisko rituālu savienojusi ar agrās kristietības elementiem un sludina apokaliptiskas idejas.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta.
- vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- apglābt Remdēt, remdināt.
- viegļot Remdēt, remdināt.
- apmierināt remdināt, novērst (vēlmi, tieksmi, vajadzību).
- rendināt remdināt.
- fotocinkogrāfs Reprodukciju fotogrāfs, kopētājs vai kodinātājs.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants.
- Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
- medinskieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Medinski" iedzīvotāji.
- apbēdinājums Rezultāts --> apbēdināt.
- pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru.
- uzrībināt Rībinot uzmodināt.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- RTKIC Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs.
- Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem.
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
- aprīkojums Rīki un ierīces, ar kurām papildina mašīnu vai iekārtu noteiktu tehnoloģisku operāciju veikšanai.
- gludeklis Rīks (kā) gludināšanai.
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai.
- rimdēt rimdināt^1^.
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas).
- robotdzīvnieks Robots, kas ārēji atgādina kādu dzīvnieku.
- robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam.
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- robotsuns Robots, kas ārēji atgādina suni.
- elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
- akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums.
- roks rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- aprakt Rokot apvērst, uzirdināt (zemi).
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu.
- Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību.
- Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdīt.
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- maršrota Rota, ko kara laikā sūta no rezerves karaspēka uz fronti karaspēka daļu papildināšanai.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis.
- radiālā mešana rotējoša elementa mešana radiālā virzienā, piemēram, riteņa svārstības radiālā virzienā maksimālās amplitūdas robežās, kas rodas no riepas vai diska defektiem vai disbalansa, to likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos defektus vai deformācijas.
- aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus").
- rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus").
- nokupināties Rūgušpiena sildīšanas un nostādināšanas procesā izveidoties (biezpienam).
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens.
- pierunāt Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
- saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
- iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu); iestarpināt (1).
- iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu).
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums.
- rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu.
- uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
- uzbaidēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas.
- uzbiedēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas.
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
- dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis.
- kopēdināšana Sabiedriskā ēdināšana.
- kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Krievijā pilsoņu kara laikā).
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
- SĒUA Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība.
- sabirināt Sabirdināt.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- samiekšēt Sabriedināt (koka traukus).
- satvinkt Sabriedināt (mitrumā).
- sabriedēt Sabriedināt.
- krumpains Saburzīts, negludināts.
- krumpaiņš Saburzīts, negludināts.
- paragramma Sacerējuma papildinājums, piezīme.
- skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju.
- sacuidīt sacuidināt.
- pēršana Sadomazohistiskā dzimumakta neatņemama sastāvdaļa, gan gūstot baudu sagādājot partnerim sāpes, gan veicinot partnerim apasiņošanu un pastiprinot uzbudinājumu.
- nodzaldīt Sadzeldināt.
- sabarot Saēdināt (cilvēku).
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
- bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu.
- izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes.
- uztaisīt ūdeni sagatavot ūdeni, ar ko dziedināt.
- saprasavāt Sagludināt (ar gludekli).
- sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus).
- uzpletēt Sagludināt, izgludināt.
- 7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā.
- muskarīnisms Saindēšanās ar muskarīnu; pazīmes: uzbudinājums līdz trakošanai, siekalošanās.
- sairdīt Sairdināt.
- civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- astrodinamisks Saistīts ar astrodinamiku, tai raksturīgs.
- erektils Saistīts ar erekciju (vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu dzimumuzbudinājuma laikā).
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
- magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
- inkrementāls Saistīts ar pieaugumu vai papildinājumu, papildu izmaiņas pašreizējā sistēmā.
- skandināvistisks Saistīts ar skandināvismu, tam raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- entūsiasms Sajūsminājums, stiprs gara pacildinājums.
- kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis.
- nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- (kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- (kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu.
- līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
- āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
- tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
- tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
- aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
- āda pār kārti (kādam) saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu, draudot ar nāvi.
- Āda pār kārti! saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu.
- gods un slava! saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu.
- sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.
- lāča miegs saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, ja kādu ir grūti pamodināt.
- guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms.
- guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
- guļ kā nosists (arī beigts) saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
- šauj kaut ar lielgabalu saka, ja kādu grūti uzmodināt.
- Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
- kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- ne ar kruķi, ne ar kāsi saka, ja nekādā veidā nevar pamudināt uz noteiktu rīcību.
- asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
- kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
- atiet Saka, lai pamudinātu sākt kādu darbību.
- galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
- čīz Saka, mudinot smaidīt (parasti fotografēšanas laikā).
- braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma.
- izlaist kājas no vilnas saka, mudinot zirgu rikšos.
- izmest villu saka, mudinot zirgu skriet, parādīt, ko tas spēj.
- griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
- Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- haidi-raidi Saka, pamudinot ko darīt.
- raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
- paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0.
- Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās.
- koordinātu sistēma sakārtota parametru sistēma (koordinātu kopa), kas nosaka objekta stāvokli telpā.
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- piedziedēt Sākt dziedināt, daļēji sadziedēt.
- sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
- ielabēt Sākt slavēt, cildināt.
- sašķindināt Sākt, parasti pēkšņi, šķindināt.
- satūdīt sakūdīt, pamudināt.
- uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika.
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato.
- Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta.
- Senja Sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas.
- Sēreja Sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra.
- Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē.
- Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē.
- Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
- defrostācija Saldētu produktu atlaidināšana.
- dulcifikācija Saldināšana.
- pamedot Saldināt (ar medu).
- salināt Saldināt, saldu darīt.
- saldīt Saldināt.
- saldīt saldināt^2^.
- šeļķens Saldināts degvīns.
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
- palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu.
- salits Salicilskābes borneola un izoborneola esteris, brūns, eļļai līdzīgs šķidrums ar vāju aromātisku smaku, līdzeklis ārīgi pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- nomācīt Samācīt; nobrīdināt.
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
- parads Samērā tāls radinieks.
- pusrads Samērā tāls radinieks.
- uztūcīt Samīcīt un uzbriedināt.
- nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
- nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
- STA Sandinistu tautas armija.
- sandinisti Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte ("Frente Sandinista de Liberation National") politiska kustība, kas 1979. g. gāza diktatūru Nikaragvā; izveidojās 1961. g., pie varas bija 1979.-1990. g.
- SNAF Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte (Nikaragvā).
- kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību.
- bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām.
- dabūt kurvīti saņemt atteikumu, noraidījumu, bildinot vai lūdzot uz deju.
- dabūt kurvīti (retāk kurvi) saņemt bildinājuma noraidījumu; saņemt atraidījumu, lūdzot uz deju.
- parakoksalģija Sāpju sajūta, kas atgādina koksīta izraisītas sāpes.
- uzburnīt Sapurināt, uzmodināt no miega.
- sačīkstināt saraudināt (nicinoši).
- aizraudināt Saraudināt, likt raudāt.
- apraudināt Saraudināt, likt raudāt.
- aprūdināt Saraudināt, likt raudāt.
- saķircināt Saraudināt, sakaitināt, sadusmot.
- savēkšināt saraudināt.
- aizrūdināt Saraudināt.
- sabrēcināt Saraudināt.
- sarūdināt Saraudināt.
- Eiropas sardīne sardīņu suga ("Sardina pilhardus"), kas izplatīta Atlantijas okeāna jūrās.
- Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi.
- saremināt saremdināt.
- sarendināt Saremdināt.
- Cardinalis cardinalis sarkanā kardinālstērste.
- kroča Sarkanais kardināla mētelis.
- sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
- Pheucticus ludovicianus sārtkrūšu kardinālstērste.
- gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
- melanžs Sasaldēta olu masa (līdz 16-17 Celsija grādiem zem nulles), ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
- defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana.
- samedot Sasaldināt ar medu.
- piesēdināt Sasēdināt (transportlīdzeklī) vairākus, daudzus.
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- iekaisties Saskaisties, uzbudināties.
- sasist Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.).
- piedzinkstināt Saskandināt.
- saknakšķināt Saskandināt.
- sazvadzināties Saskandināties.
- lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību.
- sasklidināties Saslidināties.
- slimināt Saslimdināt, likt vārguļot.
- saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu.
- sasirdzināt Saslimdināt.
- saencēt Sasmalcināt, uzirdināt (ar pirkstiem ko).
- smidzināt sasmīdināt, likt smieties.
- sazadināt sasmīdināt.
- aizsmīdināt Sasmīdināt.
- iezadināt Sasmīdināt.
- sasmiedināt Sasmīdināt.
- sašķīdīt Saspiest, sašķaidīt, sašķīdināt.
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- nobluzgāt Sašķīdināt.
- sapudināt Sašķīdināt.
- sašķiedēt Sašķīdināt.
- globālā navigācijas satelītsistēma satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto militāro, civilo transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā.
- Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
- apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt.
- uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu.
- budināties Satraukties, uzbudināties.
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties.
- nemiers Satraukums, uzbudinājums.
- kurbulis Satraukums; uzbudinājums.
- izpurpināt Satrūdināt.
- uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājuma strauji piecelties (kājās, sēdus).
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- vagu Sauciens, ar ko arot mudina zirgu iet taisni pa vagu.
- vagū Sauciens, ar ko arot, vagojot mudina zirgu iet taisni pa vagu.
- nazad Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- nazat Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- nūž Sauciens, ar kuru mudina govi stāvēt mierīgi (parasti slaucot).
- valgā Sauciens, ar kuru mudina govis iet kūtī, savā vietā.
- ačkāp Sauciens, ar kuru mudina zirgu kāpties atpakaļ.
- uzbizināt Saucot "biz!, biz!", pamudināt uz bizošanu.
- apdrāvēt Saukt, apsaukt, nopietni brīdināt.
- aicināt Saukt, mudināt.
- kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
- termiskā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā aizvadot daļu šķīdinātāja tvaika veidā.
- kriogēnā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā, to sasaldējot - aizvadot šķīdinātāju ledus kristālu veidā.
- sauskodne Sauss sēklu kodināšanas līdzeklis.
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta.
- mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem.
- ievaldīt Savaldīt, pieradināt.
- sevnieks Savējais; tuvinieks, radinieks.
- liotrops Savienojumā "liotropās rindas" - jonu sakārtojums pēc to iedarbīguma uz šķīdinātāju vai tajā norisošajiem fizikālķīmiskajiem procesiem.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas papildina ko lielāku, galveno.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības subjekts papildina iepriekšējo tekstu.
- parafibrinogēns Savienojums, kas atgādina fibrīnu; iegūst no fibrinogēna, izgulsnējot ar nātrija hlorīdu.
- muskuļot savilkties kamolā, lidināties, spietot.
- COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
- saradināt savstarpēji iepazīstināt (attālus radiniekus).
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml.; pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.).
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi.
- onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu; masturbācija.
- piejaucēšana Savvaļas dzīvnieku pārvēršana mājkustoņos pieradināšanas ceļā.
- dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos.
- saguldzināties sazināties ar rīkles skaņām, kas atgādina rīšanu.
- termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls).
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- sedināt Sēdināt.
- sēdīt Sēdināt.
- Dienvidkvarkens Sedrakvarkens - šaurums starp Ālandu salām un Skandināvijas pussalu.
- rūdīšana segtās platībās izaudzēto dārzeņu dēstu pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem.
- mitrkodināšana Sēklu kodināšana apstrādājot ar šķidriem kodinātājiem, pulverveida preparāta suspensiju vai vienlaicīgi apsmidzinot ar ūdeni un apputinot ar sausu pulverveida preparātu.
- sauskodināšana Sēklu kodināšana ar sauskodni.
- slapjkodināšana Sēklu kodināšana ar slapjkodni.
- ceresants Sēklu kodināšanas līdzeklis.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets.
- relišeri Seksuāli kairinātāji, dzimumtieksmi uzbudinoši faktori.
- striptīzs Seksuāli uzbudinoša izrāde un adspektprostitūcijas paveids, kurā demonstrē izģērbšanos.
- pederoze Seksuāls uzbudinājums bērniem.
- osmolagnija Seksuāls uzbudinājums no smaržas.
- reniflers Seksuāls uzbudinājums pēc dabīgu smaržu (ziedu, sveķu u. c.) ieelpošanas.
- koprolagnija Seksuāls uzbudinājums, redzot izkārnījumus vai domājot par tiem.
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
- padmatanka Sena Dienvidindijas zelta monēta.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
- prēkoni Senajā Romā sludinātāji, izjundētāji.
- patentes Senāk arī Latvijā izplatīts nosaukums plakātiem vai apkārtrakstiem, ar ko izsludināja valdības pavēles un likumus.
- rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina.
- buciņu josta senāk no brieža ādas šūdināta josta ar misiņa sprādzi, kas bij rotāta buciņu tēliem reljefā.
- Frea Senākā ģermāņu panteona galvenā dieviete un Vodana (Odina priekšteča) sieva.
- Tīrs Senākais no skandināvu dieviem, kura atribūtus pārņēma Odins.
- piramīdu teksti senākie ēģiptiešu izteicieni, kas atrasti uz V un VI dinastijas piramīdu iekšējām sienām Sakārā.
- Heopss Senās Ēģiptes 4. dinastijas faraons, viņa piramīda ir lielākā Ēģiptē.
- penings Senās skandināvu monētu sistēmas sīkākā vienība, 1/8 ērtuga.
- ascendenti Senči, priekšteči, augšupējie radinieki.
- prīmass Senējā Polijā pagaidu valdinieks, kad karaļa nebija.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu.
- Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros.
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala.
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar otru riši - Naru, purānās viņi pasludināti divējādībā vienoto Višnu iemiesojumu.
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs.
- Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu.
- Sagara Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu.
- Ajodhja Senindiešu mitoloģijā - valsts galvaspilsēta, kurā valdīja Saules dinastijas nodibinātājs Ikšvāku.
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
- virsloces Senkrievu sakrālajā arhitektūrā izplatīts dekoratīvs rotājums, kas atgādina uzacu lokus.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem.
- skalds Seno skandināvu dziesminieks.
- elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
- elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
- vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
- drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus.
- sensk. Senskandināvu valoda.
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
- RSD Serbijas dinārs; Serbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - para.
- kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs.
- pagodināties Sevi cildināt, godināt.
- pašcildināšana Sevis cildināšana.
- pašgodināšana Sevis godināšana.
- ortodromas koordinātas sfēriskā koordinātu sistēma, kuras ekvators ir otodroma, kas savieno divus secīgus maršruta punktus uz Zemes virsmas.
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete.
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- sofitka Sieviete, uzvedinātāja uz noziegumu.
- vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana.
- nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu.
- fluīdistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz fluīda (šķidruma, gāzes) strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību.
- pneimistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz gaisa strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību.
- briesmu signāls signāls, kas brīdina par šādu stāvokli, apstākļiem.
- transponderis Signālu uztvērējs, kas uz saņemto signālu automātiski atbild, pārraidīdams kādu papildinformāciju; retranslators.
- aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
- fils Sīka monēta Irākā, Jordānijā un Kuveitā, dināra tūkstošā daļa.
- para Sīka monēta Serbijā (agrāk Dienvidslāvijā), 1/100 dināra.
- santīms Sīkaudas vienība Alžīrijā, vienāda ar 0,01 Alžīrijas dināru.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi.
- zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- akcidencsalikums Sīku iespieddarbu - veidlapu, apliecību, programmu, sludinājumu utt. poligrāfisks salikums.
- Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu.
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- tējas sēne simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus.
- apjomskaitļi Simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai; kardinālskaitļi.
- adisonisms Simptomu komplekss, kas atgādina Edisona sindromu: ādas pigmentācija, adinamija bez virsnieru bojājuma, visbiežāk plaušu tuberkulozē.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
- poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
- hiakinte Sīpolaugs, ko var uzziedināt kaut kurā laikā, arī ziemā.
- batmotropisms Sirds muskulatūras uzbudināmības ietekmēšana.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- mirgošanas aritmija sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā); fibrilācija.
- kardiataksija Sirdsdarbības koordinācijas traucējums.
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- mezonijs Sistēma, kas sastāv no mezona un elektrona; tā atgādina ūdeņraža atomu ar mezonu kā atoma kodolu.
- stabils līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tā atgriežas pēc nelielām ierosmēm uz koordinātām un ātrumiem.
- nestabils līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tā neatgriežas pēc nelielām ierosmēm uz koordinātām un ātrumiem.
- neitrāls līdzsvars sistēmas stāvokļu kopa, kurā sistēma var atrasties arī tad, ja koordinātām un ātrumiem piešķir nelielas ierosmes.
- darbuka Sitaminstruments, atgādina ēģiptiešu tablas.
- celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu.
- interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- Armīda Skaista pavedinātāja.
- Žiralda skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa bodinieri var. giraldii").
- ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu ass.
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
- virziena kosinusi skaitļi X/│a│=cos α, Y/│a│=cos β, Z/│a│=cos γ dotajam telpas vektoram a=(X, Y, Z), kur α, β, γ ir leņķi, ko a veido ar koordinātu asu vienības vektoriem i, j, k.
- grafikators Skaitļotāja izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu.
- izskandināt Skandināt un pabeigt skandināt.
- zvanīt uz kapiem skandināt zvanu vai zvanus pirms apbedīšanas.
- skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt.
- činkstināt Skandināt, džinkstināt.
- strankšināt Skandināt, trinkšķināt, šķindināt.
- klindzināt Skandināt.
- narkšināt Skandināt.
- skambināt Skandināt.
- trancināt Skandināt.
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē.
- voluspa Skandināviešu dzeja par pasaules radīšanu un izpostīšanu, Edas vecākā daļa.
- SAS Skandināvijas aviosabiedrība (angļu "Scandinavian Airlines System").
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi.
- Carex scandinavica Skandināvijas grīslis.
- Carex pulchella Skandināvijas grīšļa "Carex scandinavica" nosaukuma sinonīms.
- skandināvi Skandināvijas valstu (Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas) iedzīvotāji.
- skandināvists Skandināvisma piekritējs.
- drakars Skandināvu karakuģis, kura priekšgalu parasti rotāja pūķa jeb drakona galva; lielākais bijis 28 m garš un 4,5 m plats, to airējuši 70 airētāji.
- Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm.
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra.
- Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs.
- Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs.
- jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē.
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- Hvērgelmīrs Skandināvu mitoloģijā - avots, kas atrodas starp Helheimu un Nīflheimu.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds).
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju.
- Sleipnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina astoņkājainais zirgs.
- Hermods Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls un Baldra brālis, kurš devās uz veļu valstību, lai piedāvātu Hēlai izpirkumu par brāļa dzīvību.
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī.
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi.
- Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi.
- Siva Skandināvu mitoloģijā - dieviete ar zelta matiem, dieva Tora sieva.
- Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Filla Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dievietes Frigas pavadone, kura nes Frigas dārgumu šķirstiņu un zina viņas slepenos nodomus.
- Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva.
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus.
- Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs.
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla.
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
- Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli.
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu.
- Hetels skandināvu mitoloģijā - Hedīns.
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
- Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita.
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- Ēgirs Skandināvu mitoloģijā - jūras milzis, dieviem labvēlīgās, rāmās jūras personifikācija.
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē.
- Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
- Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem.
- Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka.
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita.
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām.
- Māni Skandināvu mitoloģijā - mēness personifikācija, kas vada zvaigžņu gaitas un audzina divus zemes bērnus.
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte.
- Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību.
- Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru.
- Trims Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas nozaga dieva Tora kara veseri.
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- Gerda Skandināvu mitoloģijā - milža Gimera meita un dieva Freira sieva.
- Īmirs Skandināvu mitoloģijā - milžu ciltstēvs, no kura ķermeņa dievi radīja pasauli.
- Jūtunheima Skandināvu mitoloģijā - milžu mājvieta.
- Gimle Skandināvu mitoloģijā - mirušo mājoklis pēc ragnarjoka.
- hels Skandināvu mitoloģijā - mirušo valsts pazemē, kurp veda ceļš cauri indīgām ielejām.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē.
- Hulda Skandināvu mitoloģijā - nāves dieviete, taču arī labklājības, zemes un mājas dieviete.
- Ūtgarda Skandināvu mitoloģijā - nomaļa vieta uz zemes, kur mīt dēmoni un milži jotuni.
- Sleipners Skandināvu mitoloģijā - Odina astoņkājainais zirgs.
- Vidars Skandināvu mitoloģijā - Odina dēls, klusēšanas dievs.
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks.
- Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību.
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode.
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja).
- Garms Skandināvu mitoloģijā - pazemes suns, kas ar savu riešanu vēsta par pasaules un dievu bojāeju.
- Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita.
- Embla Skandināvu mitoloģijā - pirmā sieviete uz Zemes.
- Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība.
- Soula Skandināvu mitoloģijā - Saules personifikācija, mēness dieva Māni māsa.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam.
- poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- Nīflheima skandināvu mitoloģijā - tumsas un miglas pasaule, kas, tāpat kā ugunīgā Mūspella, eksistēja jau pirms pasaules radīšanas.
- Mūspella skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas bijusi jau pirms pasaules radīšanas.
- Mūspelheima Skandināvu mitoloģijā - ugunīga zeme, kas pastāvējusi jau pirms pasaules radīšanas.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- āsi skandināvu mitoloģijā - valdošā dievu (kopskaitā 12) dzimta, ko vada Odins.
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals.
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis.
- Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors.
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam.
- Andvari Skandināvu mitoloģijā - vergs, kam piederēja liktenīgais zelts, kuru viņam atņēma āsu cilts dievi.
- Munins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Hugins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - atminīgais).
- Hugins Skandināvu mitoloģijā - viens no diviem (otrs Munins) Odina kraukļiem - izlūkiem (isl. val. - domājošais).
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru.
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
- Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla.
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā.
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
- disijas Skandināvu mitoloģijā - zemākā dievību kārta, ko veido nomas un valkīras.
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
- vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam.
- Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot.
- Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar").
- Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs.
- odinisms Skandināvu pagānu reliģija.
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- Velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- knorre Skandināvu tirgotāju kuģis; ap 16m garš un 5m plats, izmantoja 20 airētājus.
- normaņi skandināvu un franku pēcteči, kas dzīvoja Normandijā un 1066. g. iekaroja Angliju.
- Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi.
- varjagi Skandināvu vikingi (Krievzemes tekstos).
- Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks.
- alfi Skandināvu zemākā līmeņa mitoloģijā - dabas gari, sākotnēji, iespējams, mirušo dvēseles.
- skand. Skandināvu-; skandināvu valoda.
- zvanīt Skandinot zvanu vēstīt (ko).
- skambēt Skanēt, skandināt.
- skumbēt Skanēt, skandināt.
- skumbināt Skanēt, skandināt.
- virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu.
- akustiskais bārs skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar 1 dinu lielu spēku uz 1 kvadrātcentimetru; mikrobārs.
- pavadījums Skaņdarba atskaņojums (kādas ritmiskas darbības papildināšanai, sekmēšanai).
- pirmsikts Skaņdarba attīstības posms, kas sagatavo dinamisko kulmināciju (arī reprīzi vai jaunas tēmas iestāšanos).
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildinājumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- biz Skaņu kopojums, ko lieto, mudinot mārīti lidot.
- bizz Skaņu kopums, ko lieto, mudinot mārīti lidot.
- orēt Skarbi modināt.
- albuminoīds Skleroproteīns, vienkāršs proteīns, kas nešķīst neitrālos šķīdinātājos.
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha.
- Ruhlova Skovorodina - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- vickuļot Skraidīt, lidināties.
- pieskrāpēt Skrāpējot piepildināt.
- skrīdināt Skriedināt, mudināt, skubināt.
- trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina").
- Skrudiņa ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā.
- Skrudzinieku ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā.
- stumjams un velkams skubināms, mudināms; slinks.
- redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt.
- kaģināt Skubināt, kūdīt; kadināt.
- timerēt Skubināt, modināt, nelikt miera.
- bukņāt Skubināt, mudināt.
- buknēt Skubināt, mudināt.
- buknīt Skubināt, mudināt.
- kurdīt Skubināt, mudināt.
- pungurēt Skubināt, mudināt.
- studzināt Skubināt, mudināt.
- ukcināt Skubināt, mudināt.
- bidināt Skubināt, pamudināt.
- bidžīt Skubināt, pamudināt.
- vadzināt Skubināt, pamudināt.
- radzināt Skubināt; pamudināt, uzmudināt, likt (piemēram, pie darba).
- saskraidināt Skubinot skriet nogurdināt.
- uzskubināt Skubinot uzmudināt.
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- dimetilformamīds Skudrskābes dimetilamīds (CH3)2N-CH=O, labs šķīdinātājs.
- apskumdināšana Skumdināšana, apbēdināšana, sāpināšana.
- apskumjot Skumdināt, apbēdināt, sāpināt.
- smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
- skumināt Skumdināt.
- uzskūpstīt Skūpstot pamodināt.
- ieslaukt Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas.
- komplimentārs Slavējošs, cildinošs.
- gloriozs Slavens, cildināts; lielīgs.
- labēt Slavēt, cildināt.
- teikt Slavēt; cildināt.
- glorificējums Slavinājums; cildinājums.
- glorifikācija Slavināšana, cildināšana; slavinājums, cildinājums.
- nobilitēt Slavināt, cildināt, iecelt muižnieku kārtā.
- apdainēt Slavināt, cildināt.
- glorificēt Slavināt; cildināt.
- aģents provokators slepenpolicijas darbinieks, kas stājas sakaros ar personu (personām), iegūst tās uzticību un mēģina to pamudināt uz kādu rīcību, izprovocēt, lai pēc tam to arestētu.
- slīdināt Slidināt (1).
- slidināt Slīdināt (1).
- noslidināt Slidināt (visu laikposmu) un pabeigt slidināt.
- aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- šļumpt Slīdināt, vilkt kājas pa zemi.
- sklidināt Slidināt.
- šļūdināt Slidināt.
- šļūdīt Slidināt.
- slīdinēt Slīdināt.
- šļūkāt Slidināties (1).
- slīdinēties Slidināties (lejup).
- apslidināties Slidināties apkārt.
- šļūckāt Slidināties bez ledus.
- noslidāties Slidināties līdz nogurumam.
- noslidināties Slidināties līdz nogurumam.
- šļukāt Slidināties šurp turp.
- noslidināties Slidināties un pabeigt slidināties.
- griļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
- grīļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
- šļūdelēt Slidināties, slidot.
- slidāt slidināties.
- sklidināties Slidināties.
- slidinēt Slidināties.
- slidoties Slidināties.
- šļūcerēt Slidināties.
- šļudināties Slidināties.
- šļūdināties Slidināties.
- šļūdīties Slidināties.
- šļugāt Slidināties.
- šļūterēties Slidināties.
- šļūtēties Slidināties.
- vižot Slidināties.
- atslidināt Slidinot atgādāt šurp.
- atslīdināt Slīdinot atgādāt šurp.
- aizslidināt Slidinot attālināt.
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- noslidinēt Slidinot novirzīties (parasti no kā, kur lejā).
- pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slīdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- šļūkuniski Slidinot, bīdot, velkot.
- šļūkus Slidinot, velkot.
- šļūtiski Slidinot.
- apslidināties Slidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atslidināties Slidinoties ierasties.
- ieslidināties Slidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- nosaslidinēties Slidinoties nogurt.
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- služisku slidinoties.
- uzslidināties Slidojot, slidinoties nokļūt uz.
- saslidināties Slidojot, slidinoties pārpūlēties.
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- parapneimonija Slimība, kas klīniski atgādina pneimoniju.
- pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- magnetopats Slimību dziedinātājs, kas uzdodas, ka darot to ar magnētisku spēku palīdzību.
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- emotīvitāte Slimīgs jūtīgums, kad cilvēks uzbudinās bez pietiekoša pamata.
- embriokardija Slimīgs stāvoklis, kurā sirds toņi atgādina augļa sirds toņus; pirmais no otrā toņa gandrīz nav atšķirams.
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- perkinisms Slimu vietu dziedināšana ar divām dažādu metālu adatām.
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- reklāmsludinājums Sludinājums (kā) reklamēšanai.
- inserāts Sludinājums laikrakstā; annonse.
- anonse Sludinājums laikrakstā; anonss.
- annonse Sludinājums laikrakstos.
- sludeklis sludinājums.
- akvizīts Sludinājumu vācējs.
- anonkse Sludināšana.
- apsludināt Sludināt (lielā apgabalā).
- anonnksierēt Sludināt.
- sacītājs Sludinātājs (parasti brāļu draudzē).
- psihiskās attīstības traucējumi smadzeņu bojājumi, kas izraisa funkciju traucējumus saistībā ar valodu, vizuāli telpiskām iemaņām un motorisko koordināciju.
- eņģēties Smagi, nogurdinoši strādāt.
- čizelis Smags kultivators augsnes dziļirdināšanai.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- osfreziofilija Smaržu izraisīts seksuāls uzbudinājums.
- smieklināt smīdināt, smiedēt.
- smiedēt smīdināt.
- smīdīt Smīdināt.
- smiedināt Smīdināt.
- uzsmilkstēt Smilkstot pamodināt.
- smērdēties smirdināt, smirdināties.
- smerdēt Smirdināt.
- smirdināties Smirdināt.
- smirdelis Smirdinātājs.
- dasnigt Sniegot papildināt (jau ko piesnigušu).
- dagrūst Sniegot papildināt sniega kopumu.
- piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
- helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana.
- komandas pieeja sociālā darba prakses veids, kad dažādi profesionāļi apvienojušies viena mērķa realizēšanai, visi strādā koordinēti un saskaņoti, izmantojot savas zināšanas un novērojumus.
- konsumerisms Sociāla parādība, kas patērēšanu sludina par augstāko vērtību, par īstu mūsdienu reliģiju un pilsoņu galveno pienākumu; patērēšanas kults.
- bērna aprūpe sociālās palīdzības veids, bērnu ikdienas vajadzību apmierināšana un koordinēšana, lai nodrošinātu adekvātu attīstību.
- sociālā izglītība sociāli integratīvs process, kas vērsts uz attiecību izpēti un apguvi sabiedrībā, papildinot formālas izglītības stratēģijas, didaktiskos uzdevumus un saturu.
- varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam.
- apsūdzēto sols sols uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera.
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites.
- ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
- Somālilendas Republika Somālilenda, pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos.
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis.
- Fennoskandija Somija un Skandināvija kopā.
- Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
- Karlistu kari Spānijas Burbonu dinastijas pārstāvju savstarpējie kari 1833.-1840. un 1872.-1876. g.
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- priekšspārnis Spārna mehanizācijas elements lidaparāta spārna priekšā, ar kuru palielina spārna aptekamību un aerodinamisko cēlējspēku, lidojot ar lielu uzplūdes leņķi.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim.
- jūras tiesa speciāla juridiska iestāde, kas izmeklē jūrā notikušos nelaimes gadījumus un pasludina spriedumus par tiem.
- paātrinātā grafikas pieslēgvieta speciāla kopnes saskarne, kas nodrošina trīsdimensiju grafikas ātru izspīdināšanu parasta personālā datora displejā.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- līdzprocesors Specializēts procesors, kas papildina centrālā procesora funkcionālās iespējas.
- ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
- agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm; agrīnums.
- eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības.
- paškompetence Spēja saistīt pašnovērošanu ar vides dinamiskajiem procesiem, un saglabājot līdzsvaru, veidot nākotni.
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
- dinamometrija Spēka mērīšana ar speciāliem aparātiem (dinamo-metriem).
- dins Spēka mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 dins ir vienāds ar spēku, kas l g masai piešķir paātrinājumu l cm/s2; 1 dyn=0,00001 N (N - ņūtons).
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings.
- prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
- potenciālie spēki spēki, kuru veiktais darbs atkarīgs tikai no ceļa sākuma un beigu koordinātām, bet nav atkarīgs no trajektorijas veida un ķermeņa kustības likuma.
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks).
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
- spermatolīze Spermatozoīdu noārdīšana vai šķīdināšana.
- polārdistance Spīdekļa deklinācijas papildinājums līdz taisnam leņķim.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim.
- sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
- kvitināt Spīdināt, vizēt, vizināt.
- zibsņot Spīdināt.
- vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
- bārs Spiediena mērvienība, vienāda ar spiedienu, kuru rada 1000000 dinu liels spēks, darbojoties uz 1 kvadrātcentimetru, kas atbilst 750,08 mm dzīvsudraba staba spiedienam.
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens.
- komandpoga Spiežampoga grafiskās lietotāju saskarnes dialoglodziņā, kas iniciē tādas darbības kā izvēlētās komandas izpildi, komandas atcelšanu vai cita dialoglodziņā izspīdināšanu displeja ekrānā.
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
- mezencefalotomija Spinotalāmiskā trakta pārgriešana vidussmadzenēs; senāk lietota stipru sāpju remdināšanai; tagad nelieto dizestēzijas dēļ.
- spirohetolize Spirohetu izšķīdināšana.
- propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
- polēt Spodrināt, gludinot un pārvelkot ar sevišķu laku, politūru.
- amiotaksija Spontānas, nesaskaņotas, nekoordinētas muskuļu kustības.
- kērlings Sporta spēle - saplacinātu metāla bumbu vai speciālu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
- kultūrisms Sporta veids - šāda vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi, parasti efektīgās pozās; bodibildings.
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
- karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra.
- pseidokoloboma Spraudziņa vai rēta varavīksnenē, kas atgādina kolobomu.
- ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē.
- graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā.
- histērija sprostos turētu vistu slimība, kas izpaužas palielinātā uzbudināmībā; uzliesmo maksimālās dējības laikā.
- aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkavē krišanu, slīdēšanu no kraujas.
- Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES.
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
- piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
- komutējamā virtuālā ķēde standarta _X.25_ prasībām atbilstoša virtuālā ķēde, kas nepieciešamības gadījumā tiek veidota dinamiski.
- normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1.
- objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam.
- standarti IEEE 802 standartu sērija, kas nosaka lokālo datoru tīklu dažādus parametrus, izstrādi koordinē ASV Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts.
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- stārastgājums Stārasta radinieki, piederīgie; stārasta dzimta.
- annonšu birojs starpnieku iestāde starp sludinātāju un publiku; sludinājumu vākšanas, izziņas un dažādu padomu vieta.
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
- M "Mike starptautisks signāls – nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- L Starptautisks signāls "Lima" - nozīmē "apstādiniet savu kuģi!".
- M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
- interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi.
- pārsaldinātība Stāvoklis --> pārsaldināt.
- uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (1), uzbudināties.
- uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (2).
- neirostēnija Stāvoklis, kad nelieli kairinājumi izraisa neparasti spēcīgu nervu centru uzbudinājumu.
- bagātinošā divvalodība stāvoklis, kad otrās valodas prasme papildina pirmās valodas prasmi, nevis to nomāc.
- urolagnija Stāvoklis, kad seksuālu uzbudinājumu rada dzimumpartnera urīna ostīšana vai dzeršana.
- undīnisms Stāvoklis, kad seksuālu uzbudinājumu rada ūdens, urīns vai urinēšana.
- akromegaloidisms Stāvoklis, kas atgādina akromegāliju, bet ir saistīts ar fizioloģiskiem procesiem, piem., grūtniecību.
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
- drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt.
- absolūtā orientēšana stereomodeļu orientēšana attiecībā uz doto ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
- amblioskops Stereoskopam līdzīgs aparāts, ar kuru vingrina ambliopisko aci un pieradina sadarbībai ar otru.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli.
- pseidoglioma Stiklveida ķermeņa iekaisuma pazīmes, kas atgādina tīklenes gliomu.
- pamatinformācija stilistikā - valodas vienību jēdzieniskais saturs pretstatā papildinformācijai.
- drīzināt Stingri brīdināt, noteikt, pieteikt (ka kas jādara, kur jāiet u. tml.).
- zeģināt Stingri brīdināt, pateikt, noteikt.
- sadrīzināt Stingri nobrīdināt, pieteikt (ka kas jādara); arī sabārt.
- satimerēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
- satribulēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
- nodrīzināt Stingri nobrīdināt; noteikt (kas jādara, kur jāiet u. tml.).
- nostrostot Stingri nobrīdināt.
- nodracīt Stingri piekodināt.
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara).
- piestrostēt Stingri pieteikt, piekodināt.
- triekt augšā stingri, arī varmācīgi modināt.
- samērdēt Stipri izbadināt.
- keratoma Stipri izteikts epidermas raga slāņa sabiezējums, kas atgādina audzēju.
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
- iztrocināt Stipri paskubināt, pamudināt.
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā.
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- iet plostos strādāt pie koku pludināšanas.
- strāzdināt Strādināt.
- gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- deja strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās.
- skaņas barjera strauja lidaparāta aerodinamiskās pretestības palielināšanās lidojumā, tuvojoties skaņas ātrumam; tās cēlonis ir viļņa krīze plūsmā, kurai seko ātra viļņa pretestības palielināšanās.
- iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
- diet Strauji lidināties (parasti par kukaiņiem).
- straust Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
- straut Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
- strauties Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
- strāvēt Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
- brioso Strauji, uzbudināti, dedzīgi.
- briozo Strauji, uzbudināti, dedzīgi.
- brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme.
- līmenis Subordinācijas pakāpe hierarhijā.
- junioraizņēmums Subordinētais aizņēmums - aizņēmums, kurš tiek atmaksāts nenodrošinātam kreditoram pēc tam, kad apmierinātas nodrošināto kreditoru prasības uzņēmuma likvidācijas gadījumā.
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu).
- nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām.
- laumīt Sukāt, ķemmēt, gludināt.
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh").
- Cao Sunu dinastijas (960.-1279. g.) imperatore.
- Cao Godzju Sunu dinastijas (960.-1279. g.) imperatores Cao brālis, viens no astoņiem nemirstīgajiem daoisma mitoloģijā.
- preselektors Superheterodina uztvērēja sastāvdaļa, kas pastiprina raidstacijas signālu.
- dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes.
- mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama.
- apostols Sūtnis, Jēzus māceklis, kādas mācības sludinātājs; apustulis.
- Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību.
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- otēšana Svaigi krāsotas virsmas nogludināšana ar platotu.
- zivju pasta svaigi, samalti zivju rūpniecības atkritumprodukti – zivju galvas, iekšas, spuras, asakas; izmanto galvenokārt kažokzvēru ēdināšanā vai pārstrādā zivju miltos.
- sumināties Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
- sumt Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu).
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings.
- Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu.
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus.
- penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs.
- saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3).
- salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
- durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
- salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
- tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
- pieteikt matu (arī šahu) šaha spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu "mats" ("šahs").
- pieteikt šahu šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu "šahs".
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
- Bornholmas šaurums šaurums Baltijas jūrā starp Bornholmas salu un Skandināvijas pussalas dienvidiem, platums — \~35 km, dziļums centrālajā daļā — līdz 70 m, atsevišķos sēkļos pie ieejas un izejas 12-17 m; Hamrarnes šaurums.
- Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m.
- Sēdrakvarkens Šaurums starp Olandes salām un Skandināvijas pussalu, savieno Botnijas līci ar Baltijas jūru, platums - \~40 km, dziļums - līdz 244 m.
- Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku.
- šete še^3^ - lieto uzrunājot vairākas personas, lai pamudinātu kaut ko ņemt
- sēļķins Šeļķins - saldināts degvīns.
- šēļķins Šeļķins - saldināts degvīns.
- bezdelīgveida cerācija šīs ģints suga ("Ceratium hirundinella").
- ligzdenīte Šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- miastēnija Šķērssvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums - hroniska slimība.
- spirtšķīdums Šķīdinājums spirtā.
- dilūcija Šķīdināšana, atšķaidīšana.
- pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot).
- sašķiest Šķīdināt (ūdenī).
- šķiedināt šķīdināt, likt sašķīst.
- solvēt Šķīdināt, samaksāt.
- šķaidīt Šķīdināt.
- šķīdēt Šķīdināt.
- šķīdīt Šķīdināt.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- sinerēze šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa.
- ekstrahents Šķīdinātājs, ko lieto ekstrakcijā.
- eluents Šķīdinātājs, ko lieto hromatogrāfijā vielu sadalīšanas procesā.
- disolvents Šķīdinātājs.
- solvents Šķīdinātājs.
- dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
- mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
- gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
- dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu.
- areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana.
- dializāts Šķidrums, kas izgājis cauri dializatora membrānai un kurā ir šķīdināti kristaloīdi.
- eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi.
- ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot.
- ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot.
- decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
- decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola.
- dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- molāls šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- molārs šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
- ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdens šķīdums.
- ūdens šķīdums šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdensšķīdums.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- čipstēt Šķindēt, skandināt.
- činčināt Šķindināt.
- dzinkstināt Šķindināt.
- tinkāt Šķindināt.
- zvaldzināt Šķindināt.
- zvandzināt Šķindināt.
- zvardzināt Šķindināt.
- zvārdzināt Šķindināt.
- žvardzināt Šķindināt.
- žvārdzināt Šķindināt.
- žvimbināt Šķindināt.
- piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu).
- minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
- padirsenis šķīvjveida plastmasas slidināšanās līdzeklis.
- slēpe Šļūce, darba rīks augsnes virsējās kārtiņas nolīdzināšanai, sasmalcināšanai un irdināšanai.
- šļūcaniski Šļūcot slidināties.
- šļūcāties Šļūkāt; slidināties.
- šūstīties Šūdināt, lāpīt.
- šūdīt Šūdināt.
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; piešūt (2).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
- lizāts Šūnu līzes, šķīdināšanas produkts.
- ziberēt Šurp un turp ātri lidināties, skraidīt.
- nodzīdināt Šurp un turp dzenājot nogurdināt.
- atlaidelēties Šurp un turp lidinoties tuvināties.
- nošļūdēt Šurp un turp slidināties, šļūkt.
- nošļūdināties Šurp un turp slidināties, šļūkt.
- T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
- Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta.
- striķveidīgi Tā, ka atgādina virvi; virves veidā.
- tāpatēm Tā, ka ir līdzīgs (kam, kādam), atgādina (ko, kādu).
- abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- koordinētās testēšanas metode tāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju standartatbilstības testēšanas metode, kurā augšējais testeris izvietots testējamā sistēmā un testu koordinācijai izmantots administratīvās pārvaldības protokols, tādējādi dodot iespēju specificēt vadības un novērošanas funkcijas vienīgi apakšējā testera darbības terminos.
- normālpotenciāls Tāda elektroda potenciāls, kura elektroaktīvo komponentu (jonu) termodinamiskā aktivitāte ir vienāda ar vienu.
- actaiņš Tāds (audums, adījums), kura raksts atgādina acis.
- klucaiņš Tāds (audums, adījums), kura raksts atgādina klucīšus.
- galdaiņš Tāds (audums), kura raksts atgādina galdiņus, klucīšus.
- skujaiņš Tāds (audums), kura raksts atgādina skujas.
- nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
- intransitīvs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
- transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs (3).
- pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- zīdains Tāds audums, materiāls, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu.
- dzēlestība Tāds psihisks pārdzīvojums, kad cita ciešanas dzeļ, sāpina arī mūsu sirdi, modina tajā līdzjutību pret cietēju.
- suspensīvs Tāds, ar ko aptur, atliek kādu procesu (piem., valsts galvas lēmums apturēt likuma izsludināšanu).
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- riņķis Tāds, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru
- bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma; tāds, kas atgādina bļodu.
- kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu.
- negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
- mozaīkveida Tāds, kam ir mozaīkas forma, veids; tāds, kas atgādina mozaīku.
- siekalveida Tāds, kam ir siekalu veids; tāds, kas atgādina siekalas.
- spirālisks Tāds, kam ir spirāles (1) forma vai kas atgādina spirāli (1).
- spirālveida Tāds, kam ir spirāles (1) forma, veids, vai tāds, kas atgādina spirāli (1).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- ekvimolekulārs Tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits.
- bezradu Tāds, kam nav radinieku.
- paraspecifisks Tāds, kam piemīt papildu dziedinošas īpašības, izņemot specifiskās.
- ieapaļš Tāds, kas (daļēji) atgādina apli vai lodi; gandrīz apaļš.
- komplementārs Tāds, kas (ko) papildina; papildu.
- pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
- augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- pseidoalveolārs Tāds, kas atgādina alveolāru struktūru.
- kazeozs Tāds, kas atgādina biezpienu.
- ikteroīds Tāds, kas atgādina dzelteno kaiti.
- dzintarains Tāds, kas atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- horeoīds Tāds, kas atgādina horeju.
- kandžveidīgs Tāds, kas atgādina kandžu; kandžai līdzīgs.
- kūlains Tāds, kas atgādina kūlu (1).
- ķemveidīgs Tāds, kas atgādina ķemmi; ķemmei līdzīgs.
- labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni).
- mielomatoīds Tāds, kas atgādina mielomu.
- mitrāls Tāds, kas atgādina mitru.
- nabveida Tāds, kas atgādina nabu.
- paranoids Tāds, kas atgādina paranoju.
- pēdveida Tāds, kas atgādina pēdu.
- pērļains Tāds, kas atgādina pērles, tāds, kas ir līdzīgs pērlēm.
- pūcains tāds, kas atgādina pūci (vista vai gailis ar kuplu apspalvojumu ap knābi).
- receklīgs Tāds, kas atgādina recekli; arī recekjains.
- vertiginozs Tāds, kas atgādina reiboni vai slimo ar reiboni.
- strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains.
- smilkstīgs Tāds, kas atgādina suņa smilkstu (par skaņu).
- hidradenoīds Tāds, kas atgādina sviedru dziedzeri vai satur sviedru dziedzera elementus.
- sviestveidīgs Tāds, kas atgādina sviestu.
- variceloīds Tāds, kas atgādina vējbakas.
- bangains Tāds, kas atgādina viļņus, bangas (par mākoņiem).
- bangaiņš Tāds, kas atgādina viļņus, bangas (par mākoņiem).
- vircots Tāds, kas atgādina virces (piemēram, pēc garšas vai smaržas).
- vitaminoidāls Tāds, kas atgādina vitamīnu.
- zārkveidīgs Tāds, kas atgādina zārku; zārkam līdzīgs.
- pseidohilozs Tāds, kas atgādina zarnu limfu.
- zīdveida Tāds, kas atgādina zīda pavedienu, audumu.
- odontinoīds Tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa.
- kauslis Tāds, kas ātri nokausē, nogurdina.
- sistemoidāls Tāds, kas attiecas uz audzējiem, kuri sastāv no dažādiem audiem, atgādinot orgānu sistēmu.
- kerigmātisks Tāds, kas attiecas uz Jēzus Kristus mācības pasludināšanu.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- klinoīds Tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums.
- madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- aprakstveida Tāds, kas ir līdzīgs aprakstam, tāds, kas atgādina aprakstu.
- galvains Tāds, kas ir līdzīgs galvai, atgādina galvu; tāds, kam ir galvai līdzīgi veidojumi.
- kaļķains Tāds, kas ir līdzīgs kaļķiem, tāds, kas atgādina kaļķus.
- krējumveida Tāds, kas ir līdzīgs krējumam, tāds, kas atgādina krējumu.
- pērtiķveida Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, tāds, kas atgādina pērtiķi.
- spārnots Tāds, kas ir līdzīgs spārnam (1), atgādina spārnu.
- suņveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sunim; tāds, kas ar kādu savu pazīmi atgādina suni.
- slotains Tāds, kas ir līdzīgs zau slotai, tāds, kas atgādina zaru slotu.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
- satracināts Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs.
- pusmežonīgs Tāds, kas ir nepilnīgi, daļēji pieradināts (par savvaļas dzīvniekiem).
- pielaizīts Tāds, kas ir nogludināts, sakārtots, akurāts.
- māņi Tāds, kas ir paredzēts kāda maldināšanai (parasti sporta spēlē).
- pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma; kails (6).
- kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
- stiklains Tāds, kas ir raksturīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
- zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu.
- nenogurdināms Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt; tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
- glābīgs Tāds, kas izglābj, dziedinošs.
- dzēlīgs Tāds, kas izraisa asu kairinājumu (acīs); tāds, kas uzbudina (piemēram, par krāsām, gaismu).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- slepenkodis Tāds, kas kož slepeni, nodevīgi, bez brīdinājuma.
- viltīgs Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
- kurāremimētisks Tāds, kas līdzīgi indei urārei pārtrauc uzbudinājuma pārraidi no motorisko nervu galiem uz skeleta muskulatūru.
- lišķīgs Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- māneklis Tāds, kas maldina, nepareizi orientē.
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- dziks Tāds, kas nav pieradināts pie cilvēka (par mājdzīvnieku).
- svešs Tāds, kas nav radinieks.
- gangastis Tāds, kas nekad nav pieēdināms.
- apokaliptiķis Tāds, kas nododas apokaliptisku rakstu sacerēšanai, iztulkošanai vai sludināšanai.
- rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena 1(1) veidā; tāds, kas atgādina rāvienu 1(1).
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko); gandrīz kā.
- kolaterāls Tāds, kas papildina galveno, svarīgāko; papildu.
- jauns Tāds, kas papildina jau esošo.
- ilustratīvs Tāds, kas papildina vai paskaidro (kādu tematu, domu u. tml).
- ilustratīvs Tāds, kas papildina vai paskaidro (tekstu) ar attēliem.
- eksplikatīvs Tāds, kas paskaidro, papildina.
- akmeņveidīgs Tāds, kas pēc formas atgādina akmeni.
- cigārveida Tāds, kas pēc formas atgādina cigāru.
- cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas; robains, viļņains, grods (par dziju).
- kuļainis Tāds, kas pēc formas atgādina kuli (parasti par zarnām).
- kuļāts Tāds, kas pēc formas atgādina kuli (parasti par zarnām).
- apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu.
- sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas; tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
- zobāts Tāds, kas pēc formas atgādina zobus (piemēram, par auduma rakstu).
- zarains Tāds, kas pēc formas, izskata atgādina zarus.
- ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
- ādveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu.
- bikšveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina bikses.
- plīvurains Tāds, kas pēc izskata atgādina plīvuru (1).
- brunčveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina sieviešu svārkus.
- samtains tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu
- kulains Tāds, kas pēc izskata, formas atgādina kuli (1).
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- vatveida Tāds, kas pēc uzbūves, struktūras ir līdzīgs vatei, atgādina vati.
- keratolītisks Tāds, kas sairdina un liek blaugznoties epidermas raga slānim.
- godpilns Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- gods Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- paātrs Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; pastraujš (2).
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- želatinolītisks Tāds, kas šķīdina vai šķeļ želatīnu.
- papildu Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- simpatomimētisks Tāds, kas uzbudina simpātisko nervu sistēmu, piem., adrenalīns, efedrīns.
- reflektīvs Tāds, kas vedina uz pārdomām, apceri.
- figūrveida Tāds, kas veido vai atgādina kādu figūru.
- ātrs Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist, uzbudinās; straujš.
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- sīrupveida Tāds, kas, parasti pēc stīgrības, ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
- plostot Tāds, kur ir iespējams pludināt kokmateriālus ar plostiem.
- pludināms Tāds, kur ir iespējams pludināt kokmateriālus.
- apaļš Tāds, kura forma atgādina apli; ieapaļš.
- satracināts Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
- satrakots Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- kukuļveidīgs Tāds, kura izskats atgādina kukuli; iegarens veidojums ar apaļīgām formām.
- gelveida tāds, kura konsistence atgādina [gelu]{s:1939}
- lēcienveida Tāds, kura kvalitāte kardināli pārvēršas jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā (par procesu, parādību).
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2).
- pusikains Tāds, kura raksts atgādina (kāda veseluma) puses.
- pusikaiņš Tāds, kura raksts atgādina (kāda veseluma) puses.
- lapaiņš Tāds, kura raksts atgādina lapas (par audumu, adījumu).
- shizoīds Tāds, kura rakstura īpatnības atgādina shizofrēniju.
- dinamometrisks Tāds, kura sastāvā ir dinamometrs.
- pērļains Tāds, kura sastāvdaļas atgādina pērles, ir līdzīgas pērlēm.
- spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā.
- neradnieciskā pārošana tādu dzīvnieku pārošana, kuru abiem priekštečiem ciltsrakstos līdz ceturtajai paaudzei nav kopēju senču; autbrīdings.
- valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā.
- skrudzināt Taisnot, gludināt sprogas.
- punktmatrica Taisnstūrveida režģis vai matrica, ko izmanto, lai punktus izspīdinātu displeja ekrānā vai izdrukātu atbilstoši šabloniem, ar kuru palīdzību veido rakstzīmes vai grafiskus attēlus.
- pusbāliņš Tālāks radinieks, nozarietis.
- kala Tantrismā spēcīga smalkā enerģija, ko sievietes organismā rada uzbudinājums un orgasms.
- Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers.
- Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
- piefjeldu Tas, kas atrodas tuvu Skandināvijas kalnu masīviem - fjeldiem.
- piederums Tas, kas ir cieši saistīts (ar ko), noder (tam), papildina (to).
- aizliegts auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
- līdzinieks tas, kas ir līdzīgs (kam), atgādina (ko); cilvēks, kas pārstāv grupu ar līdzīgām pazīmēm.
- kārs kumoss Tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- mistika Tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs.
- nasta Tas, kas ir saistīts ar grūtībām, rūpēm; tas, kas ir mokošs, nogurdinošs.
- motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību), tas, kas izraisa (kādu darbību, rīcību).
- maldonis Tas, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina.
- delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem.
- uztaurēt Taurējot modināt.
- sīkraibenis Tauriņu kārtas dzimta ("Nemeobiidae syn. Riodinidae"), gk. tropos, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- uzčamdīt Taustot uzmodināt.
- sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- folkevise Tautas balāde Skandināvijā.
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos).
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- tavēji Tavi tuvinieki, radinieki.
- tevēji Tavi tuvinieki, radinieki.
- TA Tehniskā apskate (automašīnu; sludinājumos, piem., TA izieta).
- aeronavigācija tehnisko līdzekļu un metožu kopums navigācijas elementu (kursa, lidojuma ātruma un augstuma, atrašanās vietas koordinātu) noteikšanai un šo elementu izmantošanai gaisakuģa vadīšanā.
- Ingjalds Teiksmains Inglingu dzimtas karalis Skandināvijā.
- Vecais Āne teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis, kurš lai ilgi dzīvotu, upurēja Odinam deviņus no saviem desmit dēliem, sasniedza 200 gadu vecumu un kļuva tik vārgs, ka spēja vienīgi sūkt ēdienu no radziņa.
- draudēt Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- arguments Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, - teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis.
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums.
- aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos.
- pragmatiskā analīze teksta analīzes metode, kas pētī teksta dinamisko funkciju, komunikācijas procesu un teksta uzrakstīšanas nolūku.
- mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
- atvērts teksts teksts, kuru var brīvi papildināt.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- zvīņainā telotrēma telotrēmu dzimtas suga ("Thelotrema lepadinum"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- gludinātava Telpa (piemēram, veļas mazgātavā), kur gludina drēbes.
- oktants Telpas daļa, ko atdala trīs savstarpēji perpendikulāras plaknes (piem., koordinātu plaknes).
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības.
- telpiskā līdzības transformācija telpiska transformācija ar 7 parametriem: pārbīdēm 3 koordinātu asu virzienos, 3 rotācijām un mērogu.
- aerofotoainu punktu telpiskās koordinātas telpiskās taisnleņķa koordinātas sistēmā, kuras sākumpunkts ir aerofotogrāfēšanas punkts jeb projekcijas centrs.
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas.
- hidroģeoloģiskā karte tematiska karte, kura attēlota pazemes ūdeņu izplatība, sagulumu apstākļi, dinamika, sastāva īpatnības.
- sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- trends Tendence, virziens; tendence, kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības formā.
- piemēļot Tenkojot papildināt.
- fizikālā kinētika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī procesus, kuru rezultātā fizikālajā sistēmā iestājas termodinamiskais līdzsvars.
- kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kurā ietilpst statika un dinamika.
- cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis.
- cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš.
- cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis.
- atsperu tēraudi tēraudi, kuros ir 0,50-0,65% oglekļa, 1,5-2,0% silīcija un 0,8-1,0% mangāna; pēc rūdīšanas un vidējās atlaidināšanas piemīt augsta elastības robeža un ilgizturība.
- izobāra Termodinamikā - vienāda vai pastāvīga spiediena līnija.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- entropija Termodinamikas pamatjēdziens - vielas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija.
- termodinamiķis Termodinamikas speciālists.
- fāžu līdzsvars termodinamiska līdzsvara sistēma, kas sastāv no vairākām fāzēm.
- entalpija Termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.
- fāze Termodinamiskās sistēmas homogēnā daļa, ko atdala robežvirsma, aiz kuras mainās šīs sistēmas īpašības.
- termodinamiskie potenciāli termodinamiskās sistēmas makroskopisko parametru (tilpuma, spiediena, temperatūras, entropijas utt.) funkcijas, kas raksturo termodinamiskās sistēmas stāvokli.
- kelvins termodinamiskās temperatūras mērvienība SI sistēmā, kas vienāda ar 1/273,15 no ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras; temperatūru kelvinos (T) un temperatūru Celsija skalā (°t) saista sakarība T=273,15+°t.
- siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu.
- izotermisks process termodinamisks process, kas noris nemainīgā temperatūrā.
- izobārisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties ārējam spiedienam.
- politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai.
- izohorisks process termodinamisks process, kas norit nemainīgā tilpumā.
- ciklisks process termodinamisks process, kurā fizikālā sistēma, pakāpeniski mainot savu stāvokli, atgriežas sākumstāvoklī.
- adiabātisks process termodinamisks process, kurā sistēma nesaņem siltumu no apkārtējās vides un neatdod to apkārtējai videi.
- kodicilis testamenta papildinājums.
- kodicils Testamenta papildinājums.
- tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva.
- tetrahloretilēns Tetrahlorodekļa rūpniecības blakus produkts, ko iegūst arī apstrādājot pentahloretanu ar kaļķiem, lieto gk. kā šķīdinātāju, līdzīgi citiem hlorētiem etaniem un etileniem.
- TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai.
- parricīda Tēva, mātes vai radinieka slepkava.
- sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
- Eiropas Savienības direktīvas tiesiskie līdzekļi, kas paredzēti, lai saskaņotu un koordinētu ES dalībvalstu likumus un citus normatīvos aktus; direktīvu mērķi ir saistoši, bet ES dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties tiesiskos paņēmienus un līdzekļus direktīvu ieviešanai savā valstī.
- apslīkt Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
- irdināties Tikt irdinātam.
- izgludināties Tikt izgludinātam (parasti ar gludekli).
- izaprasavāties Tikt izgludinātam ar gludekli.
- izaprasavāties Tikt izgludinātam; pabeigt gludināt (ar gludekli).
- noārdīties Tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem).
- nogludināties Tikt nogludinātam.
- papildināties Tikt papildinātam (2).
- izatrapakāties Tikt uzirdinātam ar atsperecēšām (par augsni).
- tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu; arī ķeramtīkls.
- klikšķēsma tīmekļa saturs, kuram raksturīgi maldinoši vai pārspīlēti virsraksti, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotājus noklikšķināt uz saites, tā iegūstot vairāk skatījumu
- memorands tirdzniecībā - vēstule ar kādu atgādinājumu.
- CAT Tirdzniecība ar datoru palīdzību (angļu "Computer-Assisted Trading").
- P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
- TBG Tiroksīnu saistošais globulins (angļu "thyroxine-binding globulin").
- sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens u. tml, kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
- melošana Tīša nepatiesu apgalvojumu izteikšana, kuras nolūks ir krāpt vai maldināt.
- autasasinofilija tīšām nokļūt nāvīgā situācijā, lai gūtu seksuālu uzbudinājumu.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- TKD Tokodinamometrs (angļu "tokodynamometer").
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
- dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai.
- lauka veltnis traktoram piekabināms vai uzkarināms v. augsnes virskārtas blīvēšanai, nolīdzināšanai vai irdināšanai; lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citām augsnes apstrādes mašīnām un sējmašīnām.
- cukurbiešu retinātājs traktoram uzkarināma mašīna cukurbiešu dīgstu retināšanai un vienlaicīgai augsnes irdināšanai.
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
- afīns Transformācija ar 6 parametriem: koordinātu sistēmas pārbīdi divu asu virzienos, mēroga maiņu divu asu virzienos, rotāciju un koordinātu sistēmas asu neortogonalitāti.
- bremzēšana Transportlīdzekļa kustības ātruma samazināšana vai tā apstādināšana ar bremzēm iepriekš paredzētajā vietā.
- stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte.
- jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt.
- pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks.
- pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks.
- gaisa trauksme trauksme, ko izsludina, kad tuvojas pretinieka lidaparāti; signāls, ar kuru brīdina, ka tuvojas pretinieka lidaparāti.
- velotrenažieris Trenažieris, kas pēc uzbūves atgādina velosipēdu.
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- iztrenkāt Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus).
- notrankāt Trenkājot nogurdināt.
- tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās.
- pakalpojumatteices uzbrukums trieciens datoru tīklam, ko veido tā pārpludināšana ar tādu papildpieprasījumu skaitu, kas ievērojami palēnina normālo trafiku vai pat to pilnīgi pārtrauc.
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- trichodina Trihodinas.
- brodenis Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- brodiņš Trijstūra caurums ēku jumtgalēs vēdināšanai vai dūmu novadīšanai.
- eksulants Trimdinieks.
- izraidītais Trimdinieks.
- trimdenieks Trimdinieks.
- nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
- uzdīdīt Trokšņojot, draiskuļojoties u. tml. uzmodināt (kādu).
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- frambēzija Tropu infekcijas slimība, kas klīniski atgādina sifilisu; infekcija notiek ekstraģenitāla kontakta ceļā.
- mangroves Tropu koku un krūmu audze piekrastēs, ko applūdina paisums.
- rūdēt Trūdināt.
- trūdīt Trūdināt.
- apakškodinājums Trūkums svītru kodinājumā, kad skābe metālu zem noseguma izēd un svītru izalo.
- Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem.
- starpierakstu atstarpe tukša telpa starp datu blokiem uz magnētiskā diska vai lentes. Tā parasti veidojas, iedarbinot vai apstādinot disku vai lenti.
- papagaiļu tulpes tulpju šķirņu grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
- t. Tumši (kopā ar apzīmētāju reklāma sludinājumos, piem., t. logi automašīnām).
- mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pēc kam karalis dabūjis galu.
- TND Tunisijas dinārs; Tunisijas Republikas valūtas kods, sīknauda - miljems.
- sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
- dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- tabldots Tūristu mītne ar pilnu pansiju un pilnu ēdināšanas programmu.
- nošļaukstīties Turpināt gulēt gultā kādu laiku pēc pamodināšanas.
- retrakts Tuvākais radinieks, arī persona, kam pieder izpirkuma tiesība.
- īstinieks Tuvs asins radinieks.
- īstnieks Tuvs asins radinieks.
- sevenieks tuvs radinieks.
- ģimenietis Tuvs radinieks.
- īsinieks Tuvs radinieks.
- tivīms Tuvs radinieks.
- Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī).
- rekuperators Tvertne tehnoloģiskā ūdens nostādināšanai azbestcementa izstrādājumu ražošanas nodaļās.
- šķidrais stikls ūdenī izšķīdināts šķīstošais stikls.
- lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.).
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- applūdināšana Ūdens līmeņa paaugstināšana, lai applūdināmā teritorijā izveidotos vaļēja ūdens virsa.
- atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
- Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu.
- Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls.
- ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes.
- Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes.
- Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve.
- Cesvaines dzirnavezers ūdenskrātuve Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība — 2,1 ha.
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha.
- Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes.
- Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes.
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
- Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē.
- Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha.
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes.
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes.
- A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes.
- Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām.
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha.
- Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā.
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes.
- Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā.
- Arpas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Arpaçay Barajı_), uzpludināta uz Arpas upes pie robežas ar Armēniju, kur saucas - Ahurjanas ūdenskrātuve.
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
- Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha.
- Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha.
- Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha.
- Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha.
- Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m.
- Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha.
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis.
- dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu.
- Kintu Ugandas gandu mitoloģijā - varonis un ciltstēvs, kas nodibināja valdnieku dinastiju.
- sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
- atipiskā sejas nerva neiralģija unilaterālas sāpes sejā ar lēkmjveida simpātiskās nervu sistēmas uzbudinājuma simptomiem.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
- Istalsna Upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts.
- Esterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km.
- Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
- Logene Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī.
- Glomma Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā.
- Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā.
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī.
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
- inundācijas apgabals upes plūdos appludinātā josla.
- Ferdinands Urāna pavadonis ("Ferdinand"), vidējais attālums no planētas - 20901000 km, izmēri - 21 km.
- uratolīze Urātu ķīmiska šķelšana vai šķīdināšana.
- uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus.
- litoklizma Urīnpūšļa skalošana akmeņu šķīdināšanai vai aizvākšanai.
- insercija Uz 6,5 punktu bieznes liets burts sludinājumu salikumiem.
- Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha.
- Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- kontrafakcija Uz citu uzņēmumu precēm lietoto apzīmējumu izmantošana savās preču zīmēs nolūkā maldināt patērētāju.
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers.
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
- Uguņezers Uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha.
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
- Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Kauņas jūra uz Nemunas pie Kauņas uzpludināta ūdenskrātuve.
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers.
- izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha.
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha.
- Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha.
- Dzirnavezers Uz Supenkas upes uzpludināts dzirnavezers Baltinavas novadā, platība - 6 ha.
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha.
- ģeodēziskais tīkls uz Zemes virsmas nostiprinātu ģeodēzisku atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas noteiktas vienotā koordinātu sistēmā.
- sudannēģeri Uz ziemeļiem no ekvatora līdz Sahārai dzīvojošie nēģeri, atšķirīgas ciltis: ašanti, mandingo, haussa, ewe, kanuri, tibu.
- uzdzirdīt Uzbarot dzirdinot ar treknu šķidrumu.
- līst acīs kādam uzbāzīgi atgādināt sevi,rādīties, pienākt ļoti tuvu.
- bāzt acīs (kādam kaut ko) uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.
- bazūnēt Uzbāzīgi, plātīgi sludināt.
- uzbirkstīt Uzbirdināt ogles vai pelnus.
- uzbirināt Uzbirdināt.
- uzsipināt Uzbirdināt.
- uzdrikšķināt Uzbirkstīt, uzbirdināt.
- sabriedināt uzbriedināt, sabiezināt.
- uzbriedēt Uzbriedināt.
- uzcildināt Uzbriedināt.
- paizīt Uzbrukt ar joni, applūdināt.
- auksomērija Uzbudinājuma izplatīšanās, kas pārņem arvien vairāk šūnu, piem., sirds vadīšanas sistēmā.
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums.
- iradiācija Uzbudinājuma vai kavēšanas procesa izplatīšanās (centrālajā nervu sistēmā).
- afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija.
- koekscitācija Uzbudinājums, kas rodas vienlaicīgi ar citām parādībām.
- kņadze Uzbudinājums, nemiers, trauksme.
- afekcija Uzbudinājums, stāvokļa maiņa.
- kairēšanās Uzbudinājums, uzbudināšanās.
- kairiens Uzbudinājums, uzbudināšanās.
- trikmienis Uzbudinājums.
- uzbude Uzbudinājums.
- aneretīzija Uzbudināmības trūkums (muskuļu vai nervu).
- uzjakarēt Uzbudināt, pavedināt.
- dražnīt Uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- sašūpot uzbudināt, satraukt.
- iekarsināt Uzbudināt, satraukt.
- ekscitēt Uzbudināt, uzmudināt, ierosināt.
- sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt.
- uzkurbulēt Uzbudināt; sakūdīt.
- cildīt Uzbudināt.
- eriģēt Uzbudināt.
- agitato Uzbudināti, satraukti, nemierīgi.
- exaltē Uzbudināti, satraukti.
- kužņot Uzbudināties, kustēties (galvenokārt no erekcijas, par vīrišķo locekli).
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- ķirināties Uzbudināties.
- sakairināties Uzbudināties.
- uzlādēties Uzbudināties.
- stīvstumburs Uzbudināts dzimumloceklis.
- piselīgs uzbudināts.
- uzsvildināt Uzdzeldināt.
- uzpederēt Uzirdināt (augsni) ar atsperu ecēšām.
- uzčagināt Uzirdināt (augsni).
- apurbināt Uzirdināt ar pūlēm (arot vai rokot).
- aiztrupināt Uzirdināt zemi (ļaujot tajā satrūdēt mēsliem).
- pabužināt Uzirdināt, pajaukt.
- izkušināt Uzirdināt, piepūst.
- saružināt Uzirdināt, uzrušināt.
- izdrumslināt Uzirdināt.
- noirdināt Uzirdināt.
- uzērdināt Uzirdināt.
- uzirdenot Uzirdināt.
- uzplucināt Uzirdināt.
- uzskrubināt Uzirdināt.
- uzurbināt Uzirdināt.
- uzurbīt Uzirdināt.
- sajukināt Uzjautrināt, sasmīdināt (bērnu).
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums.
- jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
- uzkačāt Uzlādēt; uzbudināt.
- dehipnotizācija Uzmodināšana vai atmošanās no hipnozes stāvokļa.
- uzcelt Uzmodināt (no miega).
- uzskruķēt Uzmodināt ar krāsns kruķa palīdzību.
- uztūzīt Uzmodināt, pamodināt.
- izbudināt Uzmodināt.
- izbudzīt Uzmodināt.
- izmidzināt Uzmodināt.
- izmodināt Uzmodināt.
- uzgrandīt Uzmodināt.
- uzkudināt Uzmodināt.
- uzmodēt Uzmodināt.
- uzmodrināt Uzmodināt.
- uzmurīt Uzmodināt.
- uzorēt Uzmodināt.
- ģidrs Uzmodināts.
- uzmudrinājums Uzmudinājums.
- uzgumdīt Uzmudināt, arī uzkūdīt.
- iemundrināt Uzmudināt, iedrošināt.
- uzpederināt Uzmudināt, ierosināt (ko darīt).
- iejodināt Uzmudināt, ieskubināt, satrakot.
- dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis.
- pamudīt Uzmudināt, paskubināt, pamudināt.
- samudīt Uzmudināt, paskubināt.
- samudrināt Uzmudināt, paskubināt.
- sastidzināt Uzmudināt, paskubināt.
- uzjodināt Uzmudināt, paskubināt.
- pieurdīt uzmudināt, saskubināt uz ilgu laiku, pietiekami.
- paradzināt Uzmudināt, skubināt.
- uzgundīt Uzmudināt, uzkūdīt.
- sabūdzīt Uzmudināt, uzskubināt.
- uzkučerēt Uzmudināt; uzkūdīt.
- modrīt Uzmudināt.
- sabikņīt Uzmudināt.
- sajodināt Uzmudināt.
- uzbikstīt Uzmudināt.
- uzkumerēt Uzmudināt.
- uzmudīt Uzmudināt.
- uzmudrināt Uzmudināt.
- karavanščiks Uzņēmējs, kurš vada plostu siešanu un pludināšanu.
- kontrolings Uzņēmuma vadības mērķtiecīgu pasākumu kopums pārvaldības procesa - plānošanas, vadīšanas, kontroles un informācijas aprites - koordinēšanā un efektivitātes paaugstināšanā.
- ēdinātājs uzņēmums, kas (kādā pasākumā vai iestādē) rūpējas par ēdināšanu
- veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
- mātesuzņēmums Uzņēmums, kurš uzņēmumu apvienībā, koncernā vai holdingā funkcionāli var pārņemt vadības un kontroles funkcijas, jo tam pieder akciju kontrolpakete meitas uzņēmumos.
- Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha.
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve.
- Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers.
- Ķimšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Bikstupes Jaunpils pagastā, platība - 9,2 ha.
- Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha.
- Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha.
- Upeskūdiņu ūdenskrātuve uzpludināta uz Dubnas upes Šķeltovas pagastā, platība - \~1,5 ha.
- Dzeldas HES ūdenskrātuve uzpludināta uz Dzeldas upes Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Džūkstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 8,8 ha.
- Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha.
- Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha.
- Portipahtas ūdenskrātuve uzpludināta uz Kiunenas upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē.
- Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha.
- Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha.
- Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers.
- Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha.
- Līčupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Līčupes Tomes pagastā, platība — 8 ha.
- Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē.
- Ērgļu ūdenskātuve uzpludināta uz Ogres upes Madonas novada Ērgļu pagastā, platība — 11,2 ha.
- Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha.
- Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha.
- Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha.
- Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
- Indrānu ūdenskrātuve uzpludināta uz Skujaines upes Tērvetes pagastā.
- Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha.
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
- Alokstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Tebras pietekas Alokstes Lažas pagastā, Apriķu HES darbības nodrošināšanai, platība - 54,3 ha.
- Cesvaines ūdenskrātuve uzpludināta uz Urdavas upes, Cesvaines pagastā, platība - 1,9 ha.
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha.
- Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis.
- Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha.
- Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha.
- Dobuļu dzirnavezers uzpludināts Kujas upē, Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 4,2 ha; Dzirnavezers.
- Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha.
- Katvaru dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Katvaru pagastā uz Braslas pietekas no Katvaru ezera, platība — \~3 ha.
- Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha.
- Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers.
- Jāņdzirnavu dīķis uzpludināts pie Pērļupes Limbažu novada Pāles pagastā, platība — 3,6 ha.
- Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha.
- Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers.
- Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers.
- Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha.
- Āža dzirnavu ezers uzpludināts Tirzas upē, Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Rudbāržu dzirnavezers uzpludināts un Kojas upes Rudbāržu pagastā, platība — 4,1 ha; Dzirnavezers.
- Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers.
- Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha.
- Cīravas dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Cīravas pagastā, platība — 3 ha.
- Veckārķu dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Kārķu pagastā, platība — 4,7 ha.
- Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers.
- Mujānu dzirnavezers uzpludināts uz Anuļas upes Kocēnu pagastā, platība — 8,5 ha.
- Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha.
- Kroņauces dzirnevezers uzpludināts uz Auces upes Tērvetes pagastā, platība — 13,6 ha.
- Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
- Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha.
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Bikstu pagastā, platība — 1,6 ha.
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers.
- Jaunpils dzirnavezers uzpludināts uz Bikstupes Jaunpils novada Jaunpils pagastā, platība — 11,3 ha.
- Dižgramzdas dzirnavezers uzpludināts uz Birztalas upes Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, platība — 5 ha.
- Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha.
- Lielbornes dzirnavezers uzpludināts uz Bornes upes Salienas pagastā, platība — 2 ha.
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Cieceres upes Saldus pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha.
- Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers.
- Gārsenes dzirnavezers uzpludināts uz Dienvidsusējas upes Gārsenes pagastā, platība — \~18 ha.
- Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers.
- Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha.
- Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers.
- Bangotnes dzirnavu ezers uzpludināts uz Dzirnavu strauta Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība — 1,5 ha.
- Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha.
- Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
- Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers.
- Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha.
- Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers.
- Urgas dzirnavezers uzpludināts uz Iģes, Braslavas pagastā, platība — 16 ha.
- Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers.
- Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
- Rundāles dzirnavezers uzpludināts uz Īslīces un tās pietekas Bērsteles, platība — 5 ha.
- Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
- Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
- Vainižu dzirnavezers uzpludināts uz Jenceļa Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 4,5 ha.
- Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas.
- Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha.
- Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha.
- Lašupes dzirnavezers uzpludināts uz Krimeldes upes Saldus novada Lutriņu pagastā, platība — 6,4 ha.
- Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha.
- Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve.
- Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha.
- Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
- Liepupes dzirnavezers uzpludināts uz Liepupes Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 8,9 ha.
- Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers.
- Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers.
- Lisas dzirnavezers uzpludināts uz Lisas upes Raunas pagastā, platība — <1 ha.
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers.
- Krapes dzirnavezers uzpludināts uz Lobes upes Ogres novada Krapes pagastā, platība — <1 ha.
- Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers.
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers.
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
- Zāģeru dzirnavezers uzpludināts uz Nedienes upes Amatas pagastā, platība — 1,5 ha.
- Līču dzirnavezers uzpludināts uz Neretas upes Vīpes pagastā, platība — \~1 ha.
- Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers.
- Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha.
- Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers.
- Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha.
- Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
- Mālupes dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha.
- Jaunannas dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Jaunannas pagastā, platība — 2,2 ha.
- Mālupes dīķis uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha.
- Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers.
- Biržu dzirnavezers uzpludināts uz Podvāzes upes Jēkabpils novada Salas pagastā, platība — 6,9 ha; Dzirnavu dīķis.
- Uskačevas dzirnavezers uzpludināts uz Porkaļu upes Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,2 ha.
- Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
- Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
- Veckalnu dzirnavezers uzpludināts uz Rikteres strauta Mālpils novadā, platība - 5 ha.
- Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha.
- Ķoņu dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes Ķoņu pagastā, platība — 24 ha.
- Krauju dzirnavezers uzpludināts uz Skujaines upes Bukaišu pagastā, platība - <1 ha.
- Smārdes dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,8 ha.
- Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers.
- Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha.
- Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve.
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha.
- Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha.
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers.
- Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers.
- Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha.
- Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha.
- Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers.
- Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers.
- Vecpils dzirnavezers uzpludināts uz Vaipas upes Kazdangas pagastā, platība — 1,2 ha.
- Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha.
- Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis.
- Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
- Vārmes dzirnavezers uzpludināts uz Vārmes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,4 ha.
- Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
- Krotes dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Bunkas pagastā, platība — 23,2 ha.
- Bunkas dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, platība — 10,5 ha.
- Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha.
- Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha.
- Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers.
- Upmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Viļeikas upes Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,4 ha.
- Teiču dzirnavezers uzpludināts uz Vitrupes Limbažu pagastā, platība — <1 ha.
- Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha.
- Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers.
- Zasas dzirnavezers uzpludināts uz Zasas upes Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība — 3,5 ha.
- Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha.
- uzmudzināt Uzrakņāt, samētāt, uzirdināt.
- uzmudžināt Uzrakņāt, samētāt, uzirdināt.
- uzurdināt Uzrakt, uzart, uzirdināt.
- uzkubināt Uzrakt, uzirdināt.
- kontroles funkcijas uzraudzības, vērtēšanas, aizsardzības, pielāgošanāss, uzmudināšanas un prognozēšanas funkcijas.
- zadinājums Uzruna, bildinājums.
- uzdēvēt Uzrunāt (pagodinoši).
- uzgodāt Uzrunāt pagodinājuma vārdā; pagodinoši uzrunāt.
- zadināt Uzrunāt, bildināt.
- zadīt Uzrunāt, bildināt.
- nuk Uzsauciens zirga pamudināšanai, arī atkārtojumā.
- duš Uzsauciens, pamudinājums govīm.
- aicinājums Uzsaukums, pamudinājums.
- uzsēdīt Uzsēdināt.
- godināties Uzskatīt par pagodinājumu (ko), lepoties ar to.
- teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana.
- kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu.
- čačināt Uzslavēt, cildināt.
- izteikt Uzslavēt, cildināt.
- Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
- Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas.
- Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha.
- Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers.
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers.
- Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha.
- Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha.
- Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha.
- Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
- uzšūdināties Uzšūdināt sev (ko).
- budināt Uztraukt, uzbudināt.
- iekairināt Uztraukt, uzbudināt.
- uzbust Uztraukties, uzbudināties.
- budis Uztraukums; uzbudinājums.
- piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem.
- smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās.
- mona Uzturs, ko nespējniekam dod radinieki, tuvinieki.
- transponders uztvērējs un raidītājs, kas kopā ar atbildes signālu pārraida papildinformāciju, piemēram, par gaisakuģa augstumu.
- institucionalizācija Uzvedības normu oficiāla pasludināšana par vispārobligātām.
- rezecs Uzvedinājums uz noziegumu.
- pavedināt Uzvedināt (uz kādām domām).
- uzlukšināt Uzvedināt, pavedināt.
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
- blizecs Uzvedinātājs, kūdītājs uz noziegumu.
- bļizņecs Uzvedinātājs, kūdītājs uz noziegumu.
- izdzīt Uzziedināt.
- spalvspārņvabole Vaboļu kārtas dzimta, vismazākās vaboles (0,25-1,2 mm garas), pakaļspārni atgādina putna spalvu; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
- adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
- gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku.
- sociālā gadījuma integrācija vadības funkcija, kuras mērķis ir sociālo darbinieku un citu līdzētājprofesiju speciālistu, kas nodarbojas ar konkrēta sociālā gadījuma risināšanu, darbības saskaņotība un koordinācija.
- lidmašīnas vadība vadības ierīču atliekšana, lai panāktu vajadzīgo telpisko stāvokli; lidmašīnas vadībā lieto aerodinamiskās plāksnes.
- aerodinamiskā kompensācija vadības plākšņu šarnīra momentu līdzsvarošana ar aerodinamiskiem spēkiem; pēc darbības principa un konstruktīvā izpildījuma ir ass kompensācija, iekšējā kompensācija un raga aerodinamiskā kompensācija.
- pozicionālā vadības sistēma vadības sistēma, kas priekšmeta nogādāšanu vietā ar uzdotām koordinātām veic ar manipulatoru, neievērojot noteiktu kustības trajektoriju.
- gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
- bukņīt augšā vairākkārt (kādam) viegli sitot, grūžot, modināt.
- pasvātāt Vairākkārt bildināt.
- izgāzalēt Vairākkārt gāžot, izbirdināt, izkratīt.
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
- izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (1).
- izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (2).
- izvedināties Vairākkārt mudināt, aicināt (doties kur, kam līdzi).
- uzurķēt Vairākkārt saucot, aicinot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- uzkaņģerēt Vairākkārt saucot, rīkojot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- nomudīt Vairākkārt skubināt, mudināt.
- tprūjināt Vairākkārt teikt "tpr" vai "tprū", lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
- izplikšināt Vairākkārt viegli uzsist, parasti apliecināt laipnību, pamudinājumu.
- šļūkalēt Vairākkārtīgi (īsu brīdi) slidināties, šļūkāt.
- alternatīvā pults vairākpulšu sistēmā operetora pults, kurai bez datora apstādināšanas var nodot vadību galvenās pults bojājuma vai citos gadījumos.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- sprostu baterija vairāku putnu sprostu komplekts ar mehānismiem barības izdalei, dzirdināšanai, olu savākšanai, ventilācijai un apsildīšanai.
- operētājsistēma OS/2 vairākuzdevumu operētājsistēma, ko izmanto firmas "IBM" un ar tiem saderīgajos personālajos datoros un kas vienlaicīgi nodrošina izpildāmo programmu aizsardzību, kā arī ļauj veikt dinamisku datu apmaiņu starp lietojumprogrammām.
- anagnozastēnija Vāja atmiņa; neirastēnijas forma, kurā lasīšana ātri nogurdina.
- izvajāt Vajājot izklīdināt (cilvēkus).
- izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus).
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- bremztīkliņš vakuuma vai gāzpildītas elektronierīces elektrods starp ekrāntīkliņu un anodu; elektriski savienots ar katodu; novērš dinatronefektu; antidinatrona tīkliņš.
- valdenīca Valdinīca.
- valdnīca Valdinīca.
- valdībnieks Valdiniesks.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas dinastijas locekles tituls.
- troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda dinastijas locekļa tituls.
- Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma.
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- probācijas dienests valsts iestāde, kuras kompetencē ir noziedzības novēršana, dažādu sabiedrībā izciešamo sodu izpildes nodrošināšana un koordinācija, kā arī pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbības atslogošana.
- ministrija Valsts pārvaldes centrāla institūcija kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- Naturalizācijas pārvalde valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un kārto ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus, kā arī savas kompetences ietvaroskoordinē Latvijas sabiedrības integrācijas procesu.
- Kultūras ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku.
- administrācija valsts pārvaldes rīcības institūcijas, varas izpildinstitūcijas.
- kriminālspriedums Valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa krimināllietā un pasludina valsts vārdā; jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīst par pieradītu.
- izpildkomiteja Valsts varas, centrālās, vietējās, izpildu un rīcības institūcija, kā arī starpvaldību organizācijas vai nevaldību organizācijas izpildinstitūcija.
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti.
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
- koku pludināšana vaļēju vai plostos sastiprinātu koku transportēšana peldus pa kanāliem, upēm, ezeriem (lēts kokmateriālu transporta veids, bet pludināšanai ieilgstot, kokmateriāli var nogrimt un rasties līdz 8% koksnes zudums).
- cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
- psihogēna anoreksija var novest līdz izdilumam, kas atgādina hipofizāro kaheksiju.
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
- sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā.
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- savārdot Vārdojot piešķirt (kam dziedinošas spējas); apvārdot.
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību.
- netiešā vārdu secība vārdu secība, kas izpaužas kā vārdkopas komponentu vai teikuma aktuālā dalījuma komponentu apgriezts novietojums un izsaka stilistisku vai emocionālu papildinformāciju.
- tiešā vārdu secība vārdu secība, kas izsaka teikuma pamatinformāciju bez emocionālas vai stilistiskas papildinformācijas; tiešā vārdu kārta.
- gruzdinovcieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdinovka" iedzīvotāji.
- sabļurt vārot izšķīdināt.
- pievārīt Vārot papildināt (kā daudzumu).
- taisnmutes vārpstiņgliemezis vārpstiņgliemežu dzimtas suga ("Cochlodina orthostoma").
- Pjasti Vecākā poļu valdnieku dinastija, kas nodibināja Polijas valsti un valdīja tur līdz 1370.
- tantuža Vecāka radiniece; vecāka sieviete.
- augšupējie radinieki vecāko paaudžu radinieki.
- grosis Vecāmāte vai vecvecmāte; arī paveca radiniece vai vispār veca sieviete.
- vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
- vectante Vectēva vai vecāsmātes māsa, vai arī kāda cita vecvecāku paaudzes radiniece.
- vedien Vedin.
- vējrūts Vēdināmais lodziņš.
- aerācija Vēdināšana, piesātināšana ar gaisu vai skābekli; gaisa apmaiņa, cirkulācija.
- garvilka Vēdināšana.
- perflācija Vēdināšana.
- vēsmene Vēdināšanas caurule.
- ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
- pārvēdināt Vēdināt (atkārtoti, no jauna).
- aizvedināt Vedināt prom.
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (piemēram, drēbes).
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- vēģināt Vēdināt, izvējināt.
- dēdināt Vedināt, likt dēt.
- kūcināt Vēdināt.
- luptēt Vēdināt.
- vēdēt Vēdināt.
- vējināt Vēdināt.
- vēsot Vēdināt.
- vētrināt Vēdināt.
- aerēties Vēdināties gaisa plūsmā.
- luptēties Vēdināties.
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu; apņemt (ar smaržu).
- aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās.
- ievedināt Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- pievēcināt Vēdinot pievirzīt gaisa plūsmu.
- pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt.
- blanka Veidlapa - lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina.
- piedrukāt Veidojot iespieddarbu, papildināt ar rakstu zīmēm, attēliem (piemēram, lappusi).
- gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu.
- aplis Veidojums, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- varikoīds Veidojums, kas atgādina paplašinātus vēnu mezglus.
- matiņš Veidojums, kas ir līdzīgs matam, atgādina matu.
- subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
- parcelēt veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pārējā teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
- dejot veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem); strauji lidināties (par kukaiņiem)
- substancionālais atvasinājums vektora pilnais atvasinājums pēc laika, izteikts ar tā konvektīvo komponenti (vektora atvasinājumu tikai pēc koordinātām x, y un z) un lokālo komponenti (vektora parciālo atvasinājumu pēc laika)
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
- skalāras funkcijas gradients vektoriāls lielums, kura projekcijas uz attiecīgām koordinātu asīm ir vienādas ar šīs funkcijas parciālajiem atvasinājumiem pēc attiecīgajām koordinātām.
- nullvektors Vektors ar garumu (moduli) 0, kam arī visas koordinātas ir 0.
- slīdošs vektors vektors, ko var pārvietot pa tā darbības taisni (piem., dinamiskās skrūves moments, spēka moments pret asi, spēka pārvietojums absolūti cietā ķermenī).
- devocija vēlākā nozīmē - dieva un svēto bijīga godināšana, dievlūgšana; vispār padevība.
- desiderata vēlmes; grāmatas, priekšmeti, kas nepieciešami kādas bibliotēkas, kolekcijas u. tml. papildināšanai.
- nomodināt Veltīgi censties pamodināt.
- tapiņveltnis Veltnis ar tapiņām augšņu nolīdzināšanai un irdināšanai.
- rullēšana Veļas gludināšana ar veļas rulli.
- pletēšanās Veļas gludināšana.
- vendetta Vendeta - asinsatriebība, paraža nogalināt asinsradinieka slepkavu (izplatīta Korsikas un Sardīnijas salas iedz. vidū).
- noverdzināt Verdzinot nogurdināt, novājināt, arī nomocīt.
- pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem; brīdināt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
- vārpstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vārstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vārstive Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- vērstule Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- virstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu.
- cilindriskā vērstuve vērstuve, kuras virsmu veido savstarpēji paralēlas veidules apmēram 45° leņķī pret kustības virzienu; labi irdina tikai vieglas smilts augsnes.
- nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
- aerodinamiskā spura vertikāla aerodinamiska virsma lidmašīnas ceļa stabilitātes palielināšanai.
- ordinātu ass vertikālā koordinātu ass.
- Vitkomba spārniņi vertikālas aerodinamiskas plāksnes lidmašīnas spārna galos, priekšējā uz augšu, pakaļējā (īsākā) – uz leju.
- sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti; arī cildināt.
- armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai.
- Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri.
- aeroklinoskops Vētras brīdinājuma signāls.
- kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai.
- pilnkustības videoadapters videoadapters, kas nodrošina kustīgu videoattēlu izspīdināšanu datora displeja ekrāna logā.
- DVD-Video ciparvideodisks videoformāts pilnmetrāžas ciparfilmu izspīdināšanai displeja ekrānā.
- videostandarts VGA videostandarts, kas izstrādāts _IBM PS/2_ datoriem un papildina sava priekšgājēja - videostandarta EGA - iespējas.
- skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu.
- saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē.
- cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu).
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā.
- aerodinamo Vieglas konstrukcijas dinamo mašīna, ko lietoja lidmašīnās aviācijas pirmsākumos.
- bārkstiņas Viegli darināms, ļoti dekoratīvs apģērba u. c. tekstilizstrādājumu rotājums, ko darina no pamatam pieskaņota materiāla ar dažādiem paņēmieniem - atirdina, savij, sasien, šuj vai met.
- uzķibināt Viegli kutinot pamodināt.
- šmuila Viegli saraudināms bērns.
- šmuilis Viegli saraudināms bērns.
- kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
- zilene Viegli uzbudināms cilvēks.
- putuplasta materiāli viegli, ar gāzi piepildīti materiāli, kas atgādina sacietējušas putas; lieto aviobūvē plānsienu konstrukciju piepildīšanai, lai palielinātu to stingrību un siltumizolāciju.
- fanza viegls dabiskā zīda audums, kas atgādina taftu.
- naļivka Viegls liķieris no sasaldinātas augļu sulas un spirta.
- atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
- afrodīzijs Viela, augs, ēdiens vai dzēriens, ko uzskata par seksuāli uzbudinošu.
- šķidrinātājs Viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs.
- sinerģists Viela, kas papildina citas vielas iedarbību.
- filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
- eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija.
- fāžu pāreja vielas pāreja no vienas termodinamiskās fāzes kādā citā fāzē, mainoties ārējiem apstākļiem (ārējai iedarbībai).
- nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu.
- garšas un aromāta pastiprinātāji vielas, kas papildina, pastiprina produkta oriģinālo garšu un aromātu, bet nedod produktam savu garšu.
- analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
- fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
- kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze.
- svainība Viena laulātā attiecība ar otra radiniekiem, kas paliek spēkā arī pēc laulības izbeigšanās.
- Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- interpretācija viena no konsultēšanas metodēm psiholoģijā, psihoterapijā un sociālajā darbā: ietver speciālista skaidrojumus par iespējamiem klienta uzvedības motīviem un cēloņiem; visbiežāk balstās kādā noteiktā teorētiskā pieejā, piemēram, psihodinamiskajā pieejā, piesaistes teorijā.
- pavadmeita Viena no līgavas radiniecēm, kas piedalās kāzās un pavada līgavu uz līgavaiņa mājām. .
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- Tiēba Viena no mandingu valstīm Rietumāfrikā, ko 19. gs. beigās likvidēja franču koloniālā vara.
- sonātforma Viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma.
- valoda Perl viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni _CGI_ un domāta tīmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai.
- perl Viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni CGI un domāta tēmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai (saīs. no angļu "practical extraction and report language").
- izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
- godināties Vienam otru (citam citu) godināt.
- zadināties Vienam otru cildināt.
- uzmudināties Vienam otru pamudināt, paskubināt.
- paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
- gaisa kuģa tips vienas un tās pašas konstrukcijas gaisa kuģi, arī visas to modifikācijas, izņemot modifikācijas ar atšķirīgiem aerodinamiskajiem datiem.
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
- medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā.
- acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija.
- glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- formaldehīds vienkāršākais aldehīds HCHO, metilspirta oksidācijas produkts, bezkrāsas gāze ar asu smaku; izšķīdināts ūdenī, veido formalīnu.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- polipragmāzija Vienlaicīga daudzu un dažādu zāļu ordinēšana vienai slimībai.
- koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s.
- Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
- biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2); draudi, piedraudējums.
- pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
- hinajana Viens no budisma pamatvirzieniem, kas izveidojās m. ē. sākumā un sludina stingrus tikumības principus, atzīst, ka cilvēka pilnveidošanās un atbrīvošanās panākama tikai mūka dzīvē; theravāda.
- izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
- Dalambēra princips viens no dinamikas pamatprincipiem, pēc kura nebrīvas mehāniskās sistēmas kustības laikā aktīvie spēki un inerces spēki nosacīti līdzsvarojas ar saišu reakcijām.
- tromboksāns Viens no diviem savienojumiem, kas radniecīgi prostaglandiniem un ir arahidonskābes atvasinājumi.
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos.
- Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu.
- Bēra likums viens no elektronspektroskopijas un ķīmiskās analīzes metožu pamatlikumiem, saskaņā ar kuru šķīduma optiskais blīvums ir tieši proporcionāls izšķīdinātās vielas koncentrācijai.
- protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga.
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā).
- Nihongi Viens no japāņu mitoloģijas galvenajiem avotiem, radies ap 720. gadu, kurā ietverti arī ķīniešu un korejiešu mīti, kā arī dinastiju hronikas.
- sānkūma viens no kristāmā bērna kūmām, kas pieaicināti no abu vecāku radiniekiem.
- autonomitāte Viens no kuģa ekspluatatīvajiem rādītājiem - spēja noteiktu laiku kuģot bez ieiešanas ostā un krājumu papildināšanas.
- Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers.
- sadalījuma funkcija viens no statistiskās fizikas pamatjēdzieniem, kas raksturo statistiskas sistēmas daļiņu sadalījumu fāžu telpā (pēc koordinātām un impulsa); kvantu statistikā tā raksturo daļiņu sadalījumu pa kvantmehāniskajiem stāvokļiem.
- mantri Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - mantras un dievu spēka atmodināšana skolniekā.
- šakteja Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka garīgās enerģijas atmodināšana.
- aplikāta Viens no trim skaitļiem, kuri nosaka punkta stāvokli telpā attiecībā pret taisnleņķa koordināšu sistēmu.
- sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
- miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- peldinātava Vieta (dzīvnieku, parasti zirgu) peldināšanai.
- tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
- barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- dzirdinātava Vieta, kur dzirda dzīvniekus; ierīce dzīvnieku dzirdināšanai.
- valksna Vieta, kur zivis ķerot bradini izvelk krastā.
- referencsistēma Vietas piesaistes un mērķnorādes sistēma militārajiem koordinātu tīkliem.
- zadināt Vilināt, kārdināt.
- (ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- (ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- ievilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- ievilināt (savos) valgos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt kādu sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā.
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis.
- lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu.
- bangu terase viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla.
- core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu.
- vira Vīra nauda - naudas sods par cilvēka nogalināšanu, ko vainīgais maksāja cietušā radiniekiem.
- svainieši Vīra vai sievas tuvākie radinieki.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
- spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos).
- pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
- attaukošana Virsmas atbrīvošana no eļļām, ziežvielām u. c. taukiem, tos šķīdinot, emulģējot vai ķīmiski noārdot.
- Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi.
- aktinofāgs Vīruss, kas izšķīdina inficētas aktinomicētes.
- parainfluence Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas atgādina gripu.
- nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu.
- pūst Virzīt izelpu uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
- vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā.
- peļu vienība vismazākā grūsno ķēvju asins seruma deva, kas izraisa dzimumuzbudinājumu baltajai pelītei, kuras dzīvmasa ir 7-8 g; PV.
- aerodinamiskums Vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1).
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenogurdināmība Vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aerofotoainu stereopāra orientēšana vispirms relatīvā orientēšana nosakot ainu savstarpējo izvietojumu, pēc tam absolūtā orientēšana, kur relatīvās orientēšanas rezultātā izveidoto modeli orientē attiecībā pret ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
- kulminācija Vissasprindzinātākais darbības vai muzikālās dinamikas attīstības moments (skaņdarbā vai tā daļā).
- pūce Vista, kuras galva atgādina pūces galvu.
- araukana Vistu šķirne ar raksturīgiem spalvu kušķiem uz galvas, kas atgādina ausis, dēj debeszilas olas; izcelsme no Čīles.
- izopropilspirts Visvienkāršākais otrējais spirts CH3CH(OH)-CH3, labs šķīdinātājs.
- lopbarības raugs vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi.
- brīdinājums Vizuāls vai audioziņojums, kas brīdina datu apstrādes sistēmas operatoru par potenciāliem tās funkcionēšanas traucējumiem.
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
- dagriezt Zāģēt (ko) papildus; zāģējot papildināt (kā jau nozāģēta kopumu).
- ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea").
- svilpējzaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta ("Ochotonidae"), balss atgādina spalgus svilpienus, dzīvo gk. klinšainās vietās kalnos, arī mežos, krūmājos, stepēs.
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
- mikstūra Zāļu vielu šķīdinājums uzlējumos, novārījumos.
- zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- gaisināt Zaudēt, zudināt.
- amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas.
- saurischia Zauriegurņa dinozauru kārta.
- nigerzaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~119-99 miljoniem gadu Āfrikā, 9 metrus garš, svars - 2-5 tonnas.
- žiraftitāns Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~150-145 miljoniem gadu Āfrikā, 26 metrus garš, svars - 25-45 tonnas.
- kamarazaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~155-145 miljoniem gadu Ziemeļamerikā, 15-23 metrus garš, svars - 13-35 tonnas.
- antetonitrs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~221-210 miljoniem gadu Āfrikā, 10 metrus garš, svars - 2-5 tonnas.
- rapetozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~70-65 miljoniem gadu Madagaskarā, 15 metrus garš, svars - 5-10 tonnas.
- argentinozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~97-94 miljoniem gadu Dienvidamerikā, 37 metrus garš, svars - 40-100 tonnas.
- chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints.
- peridīnijas Zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Peridinium"), mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā; \~240 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
- graiders Zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu plānošanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
- besele Zemes irdināmais rīks ar dzelzs uzmavu, kuras vienā pusē divi zari, bet otrā lāpstveida turpinājums.
- ģeodēziskais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis Zemes virsmas punktu koordinātu noteikšanai.
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
- federēšana Zemes strādāšana ar atsperīgiem darba rīkiem - atsperu ecēšu un atsperu kultivatoru, kas zemi irdina un jauc, bet neapvērš; atsperēšana.
- atsperēšana Zemes strādāšana ar atsperīgiem darba rīkiem - atsperu ecēšu un atsperu kultivatoru, kas zemi irdina un jauc, bet neapvērš.
- Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m.
- Lindesnēss zemesrags Skandināvijas pussalas rietumu daļas dienvidos, Norvēģijā.
- Hreidmars Zemnieks, Fāfnira, Otra un Regīna tēvs skandināvu mitoloģijā.
- leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks.
- zibsnināt Zibsnīt, spīdināt.
- ablaktācija Zīdaiņa atradināšana no mātes krūts.
- dabiskā ēdināšana zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
- apzīdīt Zīdīt ar mātes pienu pēc atradināšanas no krūts.
- mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
- pazīdīt Zīdot paēdināt.
- ZDV Zidovudīns (angļu "zidovudine").
- inkubācija zīdkopībā zīdtauriņu kāpuru izšķildināšana no oliņām speciālā inkubatorā, ilgst 12–17 dienu.
- hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis, kas 8.-11. gadsimtā dzīvoja Skandināvijā.
- Sognefjords Ziemeļjūras līcis Skandināvijas pussalas dienvidrietumu piekrastē, lielākais Norvēģijas fjords (norv. val. "Sognefjorden"), garums - 204 km, platums - 1,5-6 km, dziļums - līdz 1208 m, krauji, līdz 1500 m augsti klinšu krasti, pusdiennakts plūdmaiņas \~1,5 m.
- āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi.
- Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m.
- Friga Ziemeļu tautu mitoloģijā - laulības un mātes aizstāve; Odina sieva.
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
- piezīmēt Zīmējot, ar zīmējumu papildināt (attēlu, rakstu u. tml.).
- vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis.
- bioloģiskā termodinamika zinātne, kas nodarbojas ar termodinamikas metošu un likumsakarību izmantošanu bioloģisko objektu un procesu pētīšanā.
- kriminoloģija zinātne, kas pēta noziedzību, tas stāvokli, struktūru, dinamiku, noziedzību nosakošos un veicinošos apstākļus, prognozes un profilakses iespējas, kā arī cietušā un noziedznieka personības, noziedznieka resocializāciju pēc soda izciešanas un soda efektivitāti.
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
- zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
- pētniecības un attīstības kontrolings zinātniski pētniecisko darbu un attīstības plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana.
- koreferāts Ziņojums galvenā referāta papildināšanai.
- līdzziņojums Ziņojums, kas papildina galveno referātu, ziņojumu.
- Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea").
- māņkrabjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Philodromidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-11 mm) zirnekļi, kas pēc ķermeņa formas atgādina krabjzirnekļus, taču ir slaidāki un ar garākām kājām, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga.
- trihodinoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti ("Trichdinella" un "Trichodin") sugu vienšūņi.
- navigācijas ZMP ZMP, kas ar satelītnavigācijas paņēmieniem nodrošina kuģu, lidmašīnu u. c. objektu atrašanās vietas (ģeogrāfisko koordinātu) precīzu noteikšanu.
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
- dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- komētīti Zvaigznēm līdzīgi akmeņi ar zīmēm, kas atgādina komētas.
- zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris.
- simbiotiska zvaigzne zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- uzzvanīt Zvanot pamodināt.
- otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa.
- piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra.
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas.
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- Žedins Žedinas stāvs.
- Židiņi Židina Naujenes pagastā.
- gnathobdellidae Žokļdēļu dzimtas "Hirudinidae" nosaukuma sinonīms.
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- žvūkšķis Žvurgzdins.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa din.