velnaģīmis
velnaģīmis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velnaģīmis | velnaģīmji |
| Ģen. | velnaģīmja | velnaģīmju |
| Dat. | velnaģīmim | velnaģīmjiem |
| Akuz. | velnaģīmi | velnaģīmjus |
| Lok. | velnaģīmī | velnaģīmjos |
Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tad jūs varēsiet turēt velnaģīmi uz lodžijas, — Māmule piemetina.
- — Ķiz, ķiz, velnaģīmi!
- No rīta velnaģīmji paklausīgi saimnieka vadībā devās ganībās, sastājās kopā un rādīja, ka ēd zāli.
- Kur tu paliksi, velnaģīmi?
- Nezināmi putneļi spurdz balandās cīkādami, un aiz krūma kremt nīkulīgo zālīti velnaģīmis, ragus purinādams, asti skurinādams un klīrīgi vaibstīdamies.