troņmantnieks
troņmantnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | troņmantnieks | troņmantnieki |
Ģen. | troņmantnieka | troņmantnieku |
Dat. | troņmantniekam | troņmantniekiem |
Akuz. | troņmantnieku | troņmantniekus |
Lok. | troņmantniekā | troņmantniekos |
troņmantniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | troņmantniece | troņmantnieces |
Ģen. | troņmantnieces | troņmantnieču |
Dat. | troņmantniecei | troņmantniecēm |
Akuz. | troņmantnieci | troņmantnieces |
Lok. | troņmantniecē | troņmantniecēs |
Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan troņmantnieku uzskata par dzīvnieku draugu, viņam nepatīk kaķi.
- Nav zināms, kā jaunais troņmantnieks tika galā ar šo fiasko.
- Tādai taču jābūt, citādi nebūtu saprotams, kur rodas troņmantnieki.
- Starp ķeizarienes daudzajiem pienākumiem pats galvenais bija nodrošināt impēriju ar troņmantnieku.
- Viņa tētiņš Sigismunds III pirms kāpšanas Polijas tronī bija zviedru troņmantnieks.